Memoriālo Muzeju Apvienība -

MUZEJU NAKTS 2012

15/05/2012

Ar ilgu un cerību zilo krāsu 2012. gadā aizsākas Muzeju nakts trīs gadu cikls, kas noslēgsies 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Muzeju nakts ciklu veidos trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi – zilā jūra, zaļais mežs un sarkanais dzintars.

Šogad ZILĀ KRĀSA – JŪRA. Jūra ir vērtība, ar ko lepojamies. Jūra ir mūsu ādere, kas gadsimtiem ilgi tautu barojusi, smagā darbā rūdījusi un pašcieņā audzinājusi. Lai arī Latvijā nav īpaši jūrai veltīta muzeja, Latvijas muzeji glabā neskaitāmas vēstures liecības un mākslas darbus par jūru.

19. maijā – Zilajā Muzeju naktī 2012 – tiksimies Memoriālo muzeju apvienības muzejos!

Memoriālo muzeju apvienības Muzeju nakts 2012 programmu, lūdzu, skatiet šeit! Lasīt vairāk »

KUR TORŅAKALNS SĀCIES…

15/05/2012

19. maijā, Muzeju nakts pasākumu ietvaros Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā, Torņakalnā, O. Vācieša ielā 19 tiks atklāta jauna izstāde KUR TORŅAKALNS SĀCIES.

Izstādē izmantoti materiāli no Ojāra Vācieša muzeja, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma.

Ojārs Vācietis, kaislīgs un pārliecināts pārdaugavietis, ļoti mīlēja un lepojās ar šo vietu. Izstāde tapusi, lai Pārdaugavas iedzīvotāji un viesi atcerētos šīs vietas saknes un domātu par tās nākotni.

Es skatos tajā laikā,

kad vēl manis nebija,

lai redzētu to laiku,

kurā manis nebūs vairs.

(O.Vācietis)

Izstādes centrā – liecības par Sarkano sešstāvu torni, kurš no 15. līdz 17. gadsimtam pie tālaika Mārupītes ietekas Daugavā sargāja Rīgu. Ap torni atradās viena no senākajām apdzīvotajām teritorijām, un tornis tai arī devis nosaukumu – Torņakalns. Netālu no tā atradušās Māras dzirnavas, kur kopš 13. gadsimta mala miltus rīdzinieku maizei. Šodien par tām stāsta tikai senas leģendas un seni attēli. Lasīt vairāk »

ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLMĀJAI – 60

15/05/2012

19. maijā, Muzeju naktī, Andreja Upīša memoriālmājā, Skrīveros, Daugavas ielā 58 tiks atklāta izstāde ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLMĀJAI – 60. Izstāde būs skatāma līdz sezonas beigām – 31. oktobrim.

Šogad jau sešdesmito sezonu Skrīveros saviem apmeklētājiem durvis ver Andreja Upīša memoriālmāja. Mājas vēsture gan ir krietni senāka. Līdz 1908. gadam vietā, kur atrodas rakstnieka māja, bija vecs egļu mežs, ko sauca par „stacijas eglēm”. Skrīveru muižas īpašnieks Maksis fon Zīverss par 500 rubļiem Andreja Upīša sievastēvam Jānim Tīrumniekam pārdeva vienu pūrvietu zemes pašā meža dienvidu galā. Nocērtot mežu, tika iegūti būvmateriāli dzīvojamai mājai un kūtiņai ar malkas šķūnīti. Par pirmo māju A. Upīts atmiņās raksta: „Māju uzcēla mans draugs Berkholcu Mārtiņš pēc mana plāna un zīmējumiem, tā bij stipri glītāka kā šī – ar lokiem abos galos un balkona jumtā, ar dēļu apšuvumu zaļganpelēkā krāsā.”

1908. un1909. gadā tika ierīkoti apstādījumi, no kuriem daudzi koki saglabājušies vēl līdz šodienai.

Pirmā pasaules kara laikā māju un dārzu nopostīja, un 1921. gadā uz pirmās mājas pamatiem Upīts sāka būvēt šo māju. Logu slēģu un parādes durvju skices atkal zīmēja rakstnieks pats. Būvniecības darbos piedalījās Upīts, viņa tēvs un brālis. Mājas un saimniecības ēkas atjaunošana prasīja trīs četrus gadus. 1928. gadā pie sievas Olgas mantotās pūrvietas Upīts piepirka vēl nepilnu hektāru zemes, uz kuras 30. gados uzbūvēja „veļas mājiņu”.

Otrā pasaules kara laikā A. Upīša māja netika nopostīta, taču pēc vācu karaspēka ienākšanas Skrīveros no mājas izveda labākās mēbeles un tūlīt pēc tam šeit iekārtoja vietējo policijas nodaļu (Rīgas apriņķa 4. policijas iecirknis). Visas atlikušās mēbeles policisti sanumurēja un ierakstīja inventāra grāmatā. Upīša uzbūvētajā veļas mājiņā iekārtoja cietumu. Policijas iecirknis mājā atradās līdz 1944. gada septembrim. Visu notikušo rakstnieks uztvēra ļoti sāpīgi, un pēc kara paša celtā māja viņam vairs nelikās tik tuva kā agrāk.

1952. gadā viņš māju uzdāvināja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijai, kuras pakļautībā bija J. Raiņa Valsts literatūras muzejs. Mājā tika iekārtots rakstnieka muzejs. Lasīt vairāk »

Rakstnieki IR. Gadsimta sākuma skatiens

14/05/2012

17. maijā plkst. 18.30 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30 notiks Gundegas Repšes interviju grāmatas „Rakstnieki IR. Gadsimta sākuma skatiens” atvēršana-diskusija.

Krājumu veido četrpadsmit dziļas un aizraujošas Gundegas Repšes intervijas ar latviešu rakstniekiem – Edvīnu Raupu, Gunti Bereli, Liānu Langu, Arno Jundzi, Māru Zālīti, Jāni Rokpelni, Ingu Ābeli, Guntaru Godiņu, Agnesi Krivadi, Ingu Gaili, Daci Rukšāni, Roaldu Dobrovenski, Uldi Bērziņu un Māri Bērziņu. Krājuma titulesejā – Vitas Matīsas runa Radošo savienību plēnumā 2009. gadā.

Kāda ir ideju loma un intelektuāļu atbildība šodienas pasaulē, un vai tāda vispār vairs pastāv laikā, kad kopš komunisma krišanas jau pārdesmit gadu nodzīvots, izniekojot iespējas, demonstrējot politisku nemākulību un vāvuļojot savtīgas puspatiesības? Tādu jautājumu nemitējās uzdot mūsdienu vēstures skrupulozais analītiķis Tonijs Džads, un līdzīgu jautājumu šodien no jauna uzdod rakstniece Gundega Repše, uzdod to saviem līdzbiedriem rakstniekiem – par šo laiku, par pagājušajiem laikiem, par sadarbību ar varu, par esamības uztveri, par ticību un misiju, par atbildību un brīvību.

Uz diskusiju aicināti visi interesenti! Ieeja brīva.

CEĻŠ Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā

10/05/2012

Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā, Pārdaugavā, O. Vācieša ielā 19 no 11. līdz 31. maijam atvērta Bērnu un jauniešu centra „Altona” radošo darbu izstāde CEĻŠ.

Izstādē piedalās Bērnu un jauniešu centra „Altona” Tekstilmākslas studija „Vijumiņš”, Tēlniecības studija un Filcēšanas pulciņš.

Pedagoģes – Tekstilmākslas studijas vadītāja Vija Jansone, Tēlniecības studijas vadītāja Dace Endziņa un Filcēšanas pulciņa vadītāja Jolanta Šalvīte.

Bērnu un jauniešu centrs „Altona” ir Rīgas pašvaldības dibināta interešu izglītības iestāde, kuras misija ir pilnvērtīgs brīvā laika pavadīšanas nodrošinājums bērniem un jauniešiem, lai veidotu radošu un pozitīvu jauno paaudzi.

Muzejs atvērts: 10.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās

Noslēgusies konkursa DEGOŠA SALA pirmā kārta

10/05/2012

Šogad aprit 100 gadi kopš publicēts viens no rakstnieka Jāņa Akuratera populārākajiem darbiem – „Degoša sala”. Atzīmējot šī stāsta simtgadi, Jāņa Akuratera muzejs izsludināja konkursu Mākslas skolu un Bērnu un jauniešu centru audzēkņiem. Konkursa pirmā kārta ir noslēgusies.

Konkursa otrajai kārtai, iegūstot iespēju piedalīties izstādē „Degoša sala”, kas tiks atklāta Jāņa Akuratera muzejā Starptautiskajā Muzeju naktī 2012. gada 19. maijā, izvirzīti šādu autoru darbi:

Georgs Pavlovskis (Ķekavas Mākslas skola)
Marta Bāgante (Ķekavas Mākslas skola)
Stefans Pavlovskis (Ķekavas Mākslas skola)
Autoru grupa: Jēkabs Berkmanis, Valters Gudrups (Ķekavas Mākslas skola)
Anete Arenda (Ķekavas Mākslas skola)
Autoru grupa: Annija Tamane, Emīlija Briede, Roberta Paula Tomsone, Miks Veismanis, Reinis Burkevics, Kalvis Jurģelis, Matīss Gertsons (Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola)
Autoru grupa: Mona Vītoliņa, Ilze Ābelniece (BJC „IK Auseklis”)

Konkursa žūrija:

Maira Valtere – žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Jāņa Akuratera muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja; Ruta Cimdiņa – Jāņa Akuratera muzeja vadītāja; Ints Sedlenieks – Memoriālo muzeju apvienības mākslinieks; Viktors Jansons – LMA Scenogrāfijas nodaļas docents; Aija Lūse – Rakstniecības un mūzikas muzeja Mārketinga nodaļas vadītāja; Monta Krūze – Jāņa Akuratera muzeja speciāliste.

FILMA TOP! Režisora Rolanda Kalniņa filmu mākslinieki

23/04/2012

No 27. aprīļa līdz 31. maijam Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38–4 atvērta izstāde „FILMA TOP: režisora Rolanda Kalniņa filmu mākslinieki”.

Izstādē eksponētas mākslinieku Arnolda Plauža, Ulda Pauzera un Gunāra Baloža veidotās dekorāciju skices, kā arī Ievas Kundziņas kostīmu skices un Daiļa Rožlapas grima skices filmām „Ceplis”, „Ja mēs visu to pārcietīsim”, „Elpojiet dziļi”, „Akmens un šķembas”, „Spēle notiks tik un tā” un „Cēloņi un sekas”.

Izstādē pārstāvētie mākslinieki, atdzīvinot kinoscenārijos rakstītās rindas, atšķirīgā rokrakstā un dažādās tehnikās veidojuši režisora iezīmētos tēlus un laikmeta ainas un uzbūruši dažādos spēles laukumus.

Arnolds Plaudis filmā „Ja mēs visu to pārcietīsim” (1987.), kas veidota pēc Andreja Upīša romānu cikla „Robežnieki” motīviem, zīmē dramatisku 1905. gada Latvijas ainavu un cilvēku likteņus tajā. Kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, kas ar režisoru strādājusi vairākās filmās, veidojusi ekspresīvas, laikmetam atbilstošas kostīmu skices.

Rolands Kalniņš, atceroties darbu pie „Robežnieku” triloģijas filmēšanas, stāsta: „Andrejs Upīts man ir tuvs rakstnieks. Viņš ārkārtīgi spilgti apraksta vidi, laikmetu raksturojošas detaļas, cilvēku attiecības. Viņš ir ļoti kinematogrāfisks rakstnieks, jo glezno ar vārdu, radot konkrētās ainas vizuāli plastisko zīmējumu.”

Ar Andreju Upīti Rolandu Kalniņu saista arī otrā režisora darbs filmā „Cēloņi un sekas” (1956.), kur komisko tipāžu grima skices veidojis mākslinieks Dailis Rožlapa. Diemžēl netika realizēts cits ar Upīša darbu saistīts scenārijs „Pa varavīksnes tiltu”. Lasīt vairāk »

AR DABAS DVAŠU… Oskaram Kalējam – 110

19/04/2012

No 24. aprīļa līdz 24. maijam Jāņa Akuratera muzejā, Torņakalnā, O. Vācieša ielā 6a skatāma Oskara Kalēja 110. dzimšanas dienai veltīta izstāde AR DABAS DVAŠU…

Izstādē eksponētas gleznas no Akurateru ģimenes kolekcijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja, Tukuma muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un privātkolekcijām, kā arī arheoloģijas priekšmeti no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja.

Izstādes atklāšanā 24. aprīlī plkst. 18.00 piedalās mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas audzēkņi, Kultūras centra „Iļģuciems” teātra studija „Rampa” (režisore – Ināra Čakste).

Oskars Kalējs (1902–1993) – gleznotājs, Latvijas senvēstures, folkloras un tautas mākslas vācējs un pētnieks – pieder pie tiem ilgstoši un apzināti noklusētajiem māksliniekiem, kuru darbība un loma Latvijas kultūras ainā vēl nav īsti apzināta.

Ainavu glezniecībā Oskaru Kalēju dēvē par gleznotāju ar dabas dvašu dvēselē. Viņš izkopis tonāli smalku, pelēkzaļi klusinātā zemes toņu gammā ieturētu izteiksmi. Gleznojis galvenokārt Latgales ainavas. Lasīt vairāk »

Krišjāņa Barona šūpuļkrēsls

17/04/2012

1985. gada vasarā, iekārtojot muzeju Krišjāņa Barona pēdējā dzīves vietā kādreizējā Suvorova, tagad Krišjāņa Barona ielā 3–5, pirmais eksponāts, kas atgriezās mājās, bija šūpuļkrēsls.

Krišjānis Barons sava dēla Latvijas universitātes profesora Kārļa Barona ģimenē pavadīja laiku no 1919. gada rudens, kad pārcēlās šurp no Burtnieku mājas Vecmīlgrāvī, līdz 1923. gada 8. martam – sava mūža izskaņai. Aplūkojot pēdējos fotouzņēmumus, kuri, domājams, tapuši tikai dažas dienas pirms Dainu tēva aiziešanas mūžībā, redzam viņu šūpuļkrēslā. Fotogrāfiju autors ir izcilais foto meistars Jānis Rieksts.

Saglabājies nostāsts, ka Krišjānis Barons, būdams jau nespēcīgs, centies katru dienu kaut uz mirkli saģērbties, apsēsties šajā krēslā, labprāt parunājoties ar dēlu vai kādu citu ģimenes locekli. Barons esot atcerējies un no galvas citējis garus Gētes dzejoļus, piemēram, „Gājēja dziesmu naktī”.

Šai šūpuļkrēslā sēžot, Dainu tēvs saņēma pēdējo dāvanu savā mūžā… Ieskanējās durvju zvans – bija atnācis kurjers no grāmatu apgāda „Valters un Rapa” un atnesis sūtījumu no izdevniecības. Tas bija „Latvju dainu” otrais izdevums, kas bija nācis klajā Leipcigā ar fotoklišejas palīdzību. Grāmatu tumšzaļo vāku rotāja ugunszīme, kurai vēlāk būs lemts kļūt par politisku strīdu iemeslu.

„Atmiņās” Krišjāņa Barona vedekla Līna atceras, kā Barona dēls Kārlis atraisījis atnesto saini, kā licis tēvam klēpī katru no astoņām grāmatām, kā Dainu tēvs katru brīdi paturējis rokās, noglāstījis un klusu sacījis: „Drusku jau strādāts ir…”

1985. gadā, muzeja atvēršanas laikā, vecais šūpuļkrēsls izšūpojis Krišjāņa Barona mazmazmazmazdēlu Kārli, kuram nu jau ir 29 gadi.

2011. gadā ar Krišjāņa Barona mazmazmeitas Ilzes Ērgles finansiālu atbalstu krēsls tika restaurēts.

Rūta Kārkliņa, Krišjāņa Barona muzeja vadītāja

DEGOŠA SALA

03/04/2012

„Skumjas palika par lielu prieku, un viņš atdevās tām kā baltam vilnim… Atkal reiz aizpeldēja garām ugunīgā sala, mirdzoša, karsta, mūžīgi zaļos vaiņagos…”

(Jānis Akuraters „Degoša sala”)

Šogad aprit 100 gadi kopš publicēts viens no rakstnieka Jāņa Akuratera populārākajiem darbiem – „Degoša sala”. Atzīmējot šī stāsta simtgadi, Jāņa Akuratera muzejs izsludina konkursu Mākslas skolu un Bērnu un jauniešu centru audzēkņiem.

1. Lai piedalītos konkursā, audzēkņiem ir jārada trīsdimensiju kompozīcijas darbs ar nosaukumu „Degoša sala”, kurā vizuāli ir jāinterpretē Jāņa Akuratera radītais tēls – „Degoša sala”.

Kompozīcijas darba izmēri: garums – 30 cm, platums – 30 cm, augstums – līdz 50 cm. Kompozīcijas darba īstenošanai izmantoto materiālu izvēle ir brīva.

2. Konkurss notiek divās kārtās.

Pirmajā kārtā līdz 2012. gada 1. maijam uz e-pastu akuraters@memorialiemuzeji.lv vai akuratera.muz@inbox.lv ir jāiesūta fotoattēli, kuros redzams kompozīcijas darbs „Degoša sala”.

Fotoattēliem jāpievieno informācija, kurā jānorāda:

darba autora (-es) vārds, uzvārds;
skola un klase;
adrese un telefona numurs;
īsa kompozīcijas darba anotācija (ideja, vēstījums u.c.) Lasīt vairāk »