Saistībā ar aktuālajām prasībām Covid-19 izplatības ierobežošanai, Memoriālo muzeju apvienības muzeji uzņem tikai individuālus apmeklētājus, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus. Ikvienam muzeja apmeklētājam no 13 gadu vecuma obligāti jāvalkā sejas maska vai sejas vairogs (vizieris). DROŠS MUZEJA APMEKLĒJUMS

Saistībā ar aktuālajām prasībām Covid-19 izplatības ierobežošanai, Memoriālo muzeju apvienības muzeji uzņem tikai individuālus apmeklētājus un vienas mājsaimniecības locekļus. Ikvienam muzeja apmeklētājam no 13 gadu vecuma obligāti jāvalkā sejas maska vai sejas vairogs (vizieris).

  • Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju.
  • Muzejos ir noteikts maksimālais apmeklētāju skaits, kas vienlaicīgi var atrasties ēkā, nodrošinot vienai personai ne mazāk kā 10 m2 telpas.
  • Lūdzam ievērot 2 metru distanci no citiem apmeklētājiem un muzeja darbiniekiem, sekot informācijai vizuālajās norādēs, kā arī ievērot muzeja personāla norādījumus.
  • Aicinām izmantot maksājumu kartes.
  • Muzejos šobrīd atcelti visi publiskie pasākumi – nenotiek ekskursijas, muzejpedagoģijas nodarbības, pasākumi, klātienes konsultācijas, kā arī nav pieejama telpu noma pasākumiem.

Lai apmeklētāji justos droši:

  • muzeja darbinieki ir nodrošināti ar aizsardzības līdzekļiem;
  • muzejos ir iespēja norēķināties ar karti;
  • pie muzeju ieejas ir pieejami spirtu saturoši roku dezinfekcijas līdzekļi, muzeju labierīcībās – viss nepieciešamais roku higiēnai;
  • muzeju telpās tiek uzņemti ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra;
  • MMA muzejos ir noteikts maksimālais apmeklētāju skaits, kas vienlaicīgi var atrasties ēkā, nodrošinot vienam apmeklētājam vismaz 10 m2 telpas;
  • muzejos tiek veikta regulāra telpu un virsmu tīrīšana, t.sk. dezinfekcija;
  • muzejos ir samazināts kopīgi lietojamo virsmu un priekšmetu skaits;
  • ikvienam muzeja apmeklētājam no 13 gadu vecuma obligāti jāvalkā sejas maska vai sejas vairogs (vizieris).

Aicinām būt atbildīgiem un ievērot piesardzības pasākumus! Lai drošs un mierpilns muzeja apmeklējums!


No 25. novembra līdz 2021. gada 6. februārim Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, O. Vācieša ielā 19) aplūkojama mākslinieču Māras Kalnišķes un Guntas Plokas izstāde Tuvais tālums. IZSTĀDE “TUVAIS TĀLUMS” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

No 25. novembra līdz 2021. gada 6. februārim Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, O. Vācieša ielā 19) aplūkojama mākslinieču Māras Kalnišķes un Guntas Plokas izstāde “Tuvais tālums”. Izstādē sasaucas pasteļa ainavu trauslais vieglums un skulpturālās keramikas faktūru daudzveidība.

“Agrs rīts un vāra nojausma par vēl neuzlēkušās saules stariem. Rāma miera pilna ziemas ainava. Guntas Plokas darbos, harmoniski viena otru papildinot, savijušās dabas un debesu krāsas,” par mākslinieces darbiem stāsta izstādes rīkotāji.

Gunta Ploka māksliniecisko izglītību viņa ieguvusi Igaunijas Valsts Mākslas institūtā interjera specialitātē (1972–1977), ilgus gadus strādājusi kombinātā “Māksla“, veidojusi un realizējusi projektus viesnīcām, restorāniem, muzejiem, apdrošināšanas uzņēmumiem, līdzdarbojusies A/S “Latvijas pasts” vizuālās identitātes izveidē. Kopš darba uzsākšanas Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centrā un Rīgas Dizaina skolā Gunta Ploka rīko personālizstādes un piedalās Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopizstādēs.

“Pasteļi man tuvi ar savu maigumu, noslēpumainību un niansēto kolorītu,” atzīst Gunta, “tādēļ mēģinu arī savas sajūtas un noskaņu, ko manī rada dabas, ziedu un pasaules skaistums, izteikt pastelī.”

Savukārt Māras Kalnišķes keramikā paustie stāsti vēsta gan par mūsu tautai traģiskiem brīžiem, gan par cerību, kas dod spēku ticēt labajam un dara stiprākus.

Māra Kalnišķe 1976. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļu. Kopš 1977. gada aktīvi piedalās Latvijas mākslas dzīvē, piedaloties izstādēs un plenēros gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mākslinieces darbi pastāvīgi ir izstādīti galvenajās mākslas galerijās. Savus darbus Māra Kalnišķe veido Kurzemes keramikas etnogrāfiski tradicionālajās formās, tās papildinot ar dabas motīviem.

Māra par saviem darbiem saka tā: “Vienmēr esmu apbrīnojusi vienkāršo piejūras, jeb – kā manā ģimenē to sauca – piemares dabu, tās krāsainību, faktūru nejaušās saspēles un trauslo liedaga ziedu skaudro sīkstumu.”

Izstādes centrālā kompozīcija veltīta 1949. gada 25. martā no Liepājas rajona Virgas ciema izsūtītajām ģimenēm. Pērles, Kurci, Tomi – šīs ir tikai dažas no mājām, no kurām pēc šīs traģēdijas palika vien nosaukumi. Vairāk nekā desmit mājas agrā miglas rītā pirms saules lēkta, pirms gailis vēl bija dziedājis, uz neatgriešanos zaudēja savus saimniekus.

Ojāra Vācieša memoriālā muzeja direktore Ieva Ķīse uzsver: “Ar saviem darbiem mākslinieces ļoti īpašā veidā uztver garu, tempu un visu, kas piederas mūsu tautai un zemei. Šī izstāde vedina ne tikai atskatīties pagātnes tālumā, bet arī sajust, kā šajos īpašajos apstākļos māksla piepilda šodienu un dod cerību rītdienai.”

Vairāk informācijas: Mārtiņš Bērziņš;

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv


Prozas maize ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAIS MUZEJS TIEŠSAISTĒ AICINA UZ FESTIVĀLA “PROZAS LASĪJUMI” ATKLĀŠANU

1. decembrī no plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālais muzejs tiešsaistē muzeja Facebook lapā aicina uz festivāla “Prozas lasījumi” atklāšanas pasākumu “Prozas maize”, ko ievadīs Ināras Kolmanes īsfilma “Prozas lasījumiem 25”. Pēc filmas par Prozas lasījumu fenomenu sarunāsies Ināra Kolmane, Maima Grīnberga un rakstnieki Nora Ikstena, Arvis Kolmanis un Guntis Berelis, pasākumu vadīs Toms Treibergs.

Video tiešraide arī prozaslasijumi.lv, satori.lv un facebook.com/ProzasLasijumi, pilna festivāla programma www.prozaslasijumi.lv/programma2020.

Literatūras festivāla „Prozas lasījumi” vēsture iesniedzas senākā pagātnē par 1995. gadu. 60. un 70. gados strāvoja ideja par Dzejas dienām līdzvērtīgu pasākumu organizēšanu, un īsi pēc Andreja Upīša simtgades svinībām aizsākās kāda cita tradīcija. Sākot ar 1978. gada 4. decembri, trīspadsmit gadu garumā tika organizēti literāri vakari ar dažādu paaudžu rakstnieku piedalīšanos. Viens no idejas ierosinātājiem bija rakstnieks Andris Jakubāns (1941–2008).

Upīša frāze – “neizlaist ārpus redzesloka nevienu latviski uzrakstītu rindu” – kļuva par prozas lasījumu vadmotīvu, savukārt Andreja Upīša memoriālais dzīvoklis pārtapa par literatūras telpu, kurā galvenokārt tika akcentēti tieši konkrētajā gadā būtiskākie literārie darbi.

Uz lasījumiem tika aicināts Miervaldis Birze, Zigmunds Skujiņš, Visvaldis Lāms, Andris Jakubāns, Vizma Belševica, Jānis Mauliņš, Aivars Kalve, Andrejs Dripe, Egons Līvs. 80. gados aicināti vairāki debitanti, kas vēlāk kļuva par ievērojamiem rakstniekiem – Aivars Kļavis, Gundega Repše, Roalds Dobrovenskis.

Laikmeta kontekstā rakstnieks nereti tika uztverts kā pravietis. Proti, padomju laikā nepieciešamība pēc iespējām diskutēt, uzdot jautājumus bija jo īpaši liela. Lielākoties sarīkojumu sarunas bija diezgan brīvdomīgas. Vairāku prozas lasījumu vakari ierakstīti lielajās magnetafona lentēs, kas joprojām glabājas muzeja krājumā. Bija arī autori, kuri nevēlējās, lai to balsis un lasījumi tiktu ierakstīti.

Uzmanība tika pievērsta arī pasaules literatūrai, uz vairākiem lasījumiem aicinot populārākos un atsaucīgākos tulkotājus – Ģirtu Bļodnieku, Eiženu Rauhvargeru u.c. Rakstnieka un tulkotāja Valdemāra Kārkliņa piemiņas pasākumā notika vēsturisks Džordža Orvela romāna “1984” lasījums – vēl pirms darbs tika publicēts grāmatā 1990. gadā.

Daži lasījumi bijuši īpaši pieprasīti un pārpildīti – piemēram, reizē, kad ticis atskaņots no Kirgīzijas atvests intervijas audioieraksts ar ārkārtīgi talantīgo un mūsdienu kontekstā joprojām aktuālo Čingizu Aitmatovu.

Mainoties laikiem, mainījās arī lasījumu saturs. Atmodas laikā jo sevišķi emocionāli bijuši trimdas autoriem veltītie lasījumi (daudziem tobrīd fascinējošs atklājums bija Ilzes Šķipsnas proza), tāpat arī represēto rakstnieku un mākslinieku lasījumi – Gundegas Repšes saruna ar mākslinieku Kurtu Fridrihsonu par tobrīd aktuālo romānu “Ugunszīme”, franču grupu u.c.

Pēc 1990. gada akadēmisko prozas lasījumu tradīcija izsīka, taču 1995. gadā tā pārdzima citā – literatūras festivālā, kādu to zinām šobaltdien.


No 13. novembra Ojāra Vācieša muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 19) aicina aplūkot pastāvīgo izstādi Starp dzejoļiem. Tā papildina muzeja ekspozīciju un vēsta par Ojāra Vācieša interesēm brīžos starp dzejoļu radīšanu OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ ATKLĀTA PASTĀVĪGĀ IZSTĀDE “STARP DZEJOĻIEM”

No 13. novembra Ojāra Vācieša muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 19) aicina aplūkot pastāvīgo izstādi “Starp dzejoļiem”. Tā papildina muzeja ekspozīciju un vēsta par Ojāra Vācieša interesēm brīžos starp dzejoļu radīšanu.

Par izstādi tās veidotāji stāsta: “Izstāde vēsta par Ojāru Vācieti brīžos starp dzejoļu radīšanu, starp smago un vieglo. Viņa rakstāmgalda atvilktnēs, ievīstīti avīžpapīrā, reiz glabājās minerāli un ieži, kurus viņš vācis gan tepat Latvijā, gan Sibīrijā – Irkutskā un Jakutskā –, gan citviet, kur ceļojis. Veidojot izstādi, esam savākuši akmeņus arī no Vācieša dzimtajām mājām, no Gaujienas, no nama Lielajā Altonovas ielā 19 (tagadējā Ojāra Vācieša iela) un citām vietām, kas kādā dzīves brīdī kļuvušas par Vācieša mājām. Tas ir Ojāra Vācieša ceļš akmeņos.

Pastāvīgā izstāde ir arī stāsts par vieglo. Laikā starp dzejoļu rakstīšanu Vācietis bieži sēdējis pie rakstāmgaldā un zīmējis – tāpat vien, savam priekam. Reizēm viņš griezis sniegpārsliņas no rakstāmpapīra vai plānā koppapīra, lai atpūstos no dzejas rakstīšanas vai gluži pretēji – lai koncentrētos dzejas rakstīšanai.

Izstādē redzam dzejnieku starp dzejoļiem no zemes līdz debesīm, no zemzemes līdz visumam, no akmens smaguma līdz sniegpārslu gaišajam vieglumam.”

Pastāvīgās izstādes autori ir Ojāra Vācieša muzeja speciālisti Ieva Ķīse, Dora Pauzere un Mārtiņš Bērziņš, tās mākslinieciskais autors – scenogrāfs Reinis Suhanovs. Māksliniecisko projektu realizēja “Dekorāciju darbnīca”.

Izstāde tapusi ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu

Vairāk informācijas: Ojāra Vācieša muzejs,
+ 371 67619905, + 371 67614015; vacietis@memorialiemuzeji.lv


Rainis un Aspazija ar Dailes teātra kolektīvu, uzsākot 1926./1927. gada sezonu. Fotogrāfs nezināms. Foto no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma. RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ DAILES TEĀTRA SIMTGADEI VELTĪTIEM ZINĀTNISKIEM LASĪJUMIEM

26. novembrī plkst. 11.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīca aicina tiešsaistē Zoom platformā klausīties zinātniskos lasījumus “Rainis un Aspazijas Dailes teātrī”, kas veltīti Dailes teātra simtgadei. Tie atklās dzejnieku saistību ar teātra dibināšanu un vēstīs par Raiņa un Aspazijas dramaturģijas ceļu tajā.

Dailes teātra vēsture ir cieši saistīta ar Raini un Aspaziju. Rainis piedalījies teātra dibināšanā, pirmsākumos bijis tā direktors, un visa teātra gadsimta garumā Aspazijas un Raiņa dramaturģija ieņēmusi nozīmīgu vietu teātra repertuārā. Viņu radītās lugas iestudētas vairāk nekā trīsdesmit reižu, turklāt ievērojamākās Raiņa lugas iestudētas pat vairākkārt. Dailes teātris audzis uz Raiņa un Aspazijas dramaturģijas bāzes, un Eduards Smiļģis kļuvis par dziļāko šo darbu atklājēju un interpretu.

Dailes teātra iestudējumu stils vienmēr spējis atklāt Raiņa darbu gara lidojumu un simbolisko būtību. Tieši Raiņa un Aspazijas lugu iestudējumos slavenākie Dailes teātra aktieri ir radījuši neaizmirstamus tēlus. Zinātniskie lasījumi aktualizēs Raiņa un Aspazijas klātbūtni teātra kopainā un aicinās paskatīties uz dzejnieku dramaturģijas darbiem dažādās interpretācijās.

Zinātniskie lasījumi notiks sadarbībā ar Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.

Programma:
• “Rainis un Dailes teātra veidošanās” – Astrīda Cīrule (Raiņa un Aspazijas muzejs).
• “Raiņa “Uguns un nakts”: E. Smiļģa un P. Pētersona iestudējumi Dailes teātrī pastāvošās iekārtas kontekstā (DT 1921, 1947, 1965)” – Rolands Melderis (E. Smiļģa Teātra muzejs).
• “Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi””: Alfrēda Zommera (ZLT, 1933), Eduarda Smiļģa (DT, 1933) un Arnolda Liniņa (DT, 1981) interpretācijas” – Silvija Geikina (E. Smiļģa Teātra muzejs).
• “Aspazijas lugu interpretācijas Dailes un Latvijas Nacionālajā teātrī (1920–1940)” – Jānis Siliņš (E. Smiļģa Teātra muzejs).
• “Raiņa “Iļja Muromietis” Eduarda Smiļģa interpretācijā (DT, 1962)” – Rita Rotkale, teātra zinātniece.
• “Dailes teātra aktieri Raiņa repertuārā” – Gundega Saulīte, teātra zinātniece, žurnāliste.

Lai iegūtu konferences pieejas saiti, lūgums rakstīt uz e-pastu rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv.

Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule, tālr.: +371 67764295; +371 29239472; e-pasts: astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv


No š. g. 27. novembra līdz 2021. gada 28. janvārim Saldus pilsētas bibliotēkā, Tūristu ielā 3, Saldū būs apskatāma Ojāra Vācieša muzeja ceļojošā izstāde Viņi un sirdsapziņa. AICINA UZ MĀRA ČAKLĀ 80 GADU JUBILEJAI VELTĪTU IZSTĀDI SALDUS BIBLIOTĒKĀ

No š. g. 27. novembra līdz 2021. gada 28. janvārim Saldus pilsētas bibliotēkā, Tūristu ielā 3, Saldū būs apskatāma Ojāra Vācieša muzeja ceļojošā izstāde “Viņi un sirdsapziņa”. Tā veltīta Māra Čaklā 80 gadu jubilejai un atklāj dzejnieka radošās un biogrāfiskās saites ar Ojāru Vācieti.

“Kā sastiķēti ielāpi, brūču šuves un rakstītas vīles ir teksti ar uzmundrinājuma, darbīgu domu un izsvērtu rekomendāciju, joku un patiesas draudzības vārdiem, kas lasāmi izstādes centrā eksponētajā sirdsapziņas kreklā. To veido dzejnieku savstarpēji adresētie teksti un vēstules, atklājot spēcīgās radošās un biogrāfiskās saites, kas viņus abus vienojušus,” stāsta izstādes veidotāja Dace Micāne-Zālīte.

 

Izstādes vadošais motīvs ir sirdsapziņa. Šo vārdu abi dzejnieki ir iekodējuši arī savās dzejas rindās: Ojāram Vācietim tas lasāms dzejolī “Pūt, vējiņi!” (“Tā ir tautas sirdsapziņa, un tai mūžam tādai būt.”), bet Mārim Čaklajam sirdsapziņa ieausta pazīstamajā dzejolī “Dziesma par četriem baltiem krekliem” (“.. dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām.”). Taču sirdsapziņa ir arī metafora, kas sastopama abu dzejnieku daiļradē. Ojāram Vācietim un Mārim Čaklajam nācās saskarties ar publicēšanas grūtībām, cenzūras aizliegumu, jo viņu dzeja bija kā sauciens pēc laikabiedru sirdsapziņas tīrības, aicinājums caur dzejas tēliem saglabāt latviešu kultūras un dzejas ideālus, sargāt un aizstāvēt latviešu valodu, respektēt personas intelektuālo un garīgo brīvību.

Māra Čaklā dzejolis “Dziesma par četriem baltiem krekliem”, kas, Imanta Kalniņa komponēts, skan Rolanda Kalniņa filmā “Elpojiet dziļi…”, mākslas valodā ir piemineklis tiem, kas nepakļāvās padomju ideoloģijas spiedienam un spēja noturēt savu radošo garu brīvu.

Izstādē izmantoti dokumenti un korespondence no Ojāra Vācieša muzeja krājuma, Gunāra Janaiša, Jura Krieviņa un Jura Poiša fotoportreti, fragmenti no Māra Čaklā izstādes videoversijas “Redzat – atkal ir debesis pušu” (autori: Rolands Kalniņš, Rita Meinerte, Gvido Skulte).

Tuvāka informācija: Dace Micāne-Zālīte

+ 371 67614015; +371 26104238; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

 

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Tuvāka informācija: Dace Micāne-Zālīte

+ 371 67614015; +371 26104238; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv


Darba laiks svētkos DARBA LAIKS 18. NOVEMBRĪ

18. novembrī svinēsim valsts svētkus mājās, tāpēc muzeji būs slēgti!

Savukārt 17. novembrī saīsināts darba laiks:
10.00–16.00
Raiņa un Aspazijas māja
Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Andreja Upīša memoriālais muzejs
Ojāra Vācieša memoriālais muzejs

11.00–17.00
Jāņa Akuratera muzejs.

Lai sirdssilti svētki!


Ojārs Vācietis pie savas mājas loga. Foto: Imants Prēdelis SVEICAM OJĀRA VĀCIEŠA DZIMŠANAS DIENĀ!

Aicinām izstaigāt dzejniekam tuvās Pārdaugavas vietas ar audiogidu “Ojāra soļi”. Lai to izdarītu, nepieciešams lejupielādēt QR kodu lasītāju un nolasīt QR kodu, ko bez maksas var iegūt Māras dīķa krastā (Ojāra Vācieša ielā 15).

Dzejnieka sajūtu, dzejas un mūzikas maršrutu radījis fonds “Initium” un Pārdaugavas radošais centrs sadarbībā ar Ojāra Vācieša muzeju un biedrību, aktieri Jāni Kroni, komponistiem Jēkabu Nīmani un Edgaru Raginski.


14. novembrī no plkst. 11.00 Krišjāņa Barona muzejs aicina tiešsaistē muzeja Facebook lapā piedalīties nodarbību cikla “Oma atkal labā omā” noslēguma pasākumā Izrakst`, māsiņ, karodziņu! KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS AICINA UZ NODARBĪBU CIKLA “OMA ŠODIEN LABĀ OMĀ” NOSLĒGUMA TIKŠANOS

14. novembrī no plkst. 11.00 Krišjāņa Barona muzejs aicina tiešsaistē muzeja Facebook lapā piedalīties nodarbību cikla “Oma atkal labā omā” noslēguma pasākumā “Izrakst`, māsiņ, karodziņu!”

No plkst. 11.00 Krišjāņa Barona muzeja Facebook lapā interesenti varēs vērot ekskursiju Brāļu kapos, bet pēc tam – piedalīties attālinātā fizioterapijas nodarbībā kopā ar fizioterapeiti Danu Fedulovu.
Facebook lapā būs iespēja noklausīties Krišjāņa Barona muzeja speciālistes Rūtas Kārkliņas sarunu ar K. Barona ielas 3. nama iedzīvotāju Elizabeti Čukuri, un kopā ar muzeja speciālistu Andri Ērgli doties ekskursijā pa muzeja nama vēstures stāviem, uzzinot, kur un kad dzimusi Latvijas valsts.
Pasākuma noslēgumā Dita Barona aicinās piedalīties valsts valodas apguves noslēguma nodarbībā.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad projektā piedalīties tika aicināti Rīgas seniori (vectētiņi un vecmāmiņas) un Rīgas skolu jaunāko klašu audzēkņi, lai, tiekoties reizi mēnesī, gūtu dzīves pieredzi un saņemtu dzīvesprieku.

Pasākums norit tiešsaistē, Krišjāņa Barona muzeja Facebook lapā no plkst. 11.00: www.facebook.com/baronamuzejs

Projektu atbalsta:
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma,
MMA, Rakstnieku muzeju biedrība PILS, Krišjāņa Barona muzejs.


14. novembrī no plkst. 15.00 Jāņa Akuratera muzejs tiešsaistē muzeja Facebook lapā aicina uz pasākumu ciklu Sapņi un likteņi JĀŅA AKURATERA MUZEJS TIEŠSAISTĒ AICINA UZ PASĀKUMU CIKLU “SAPŅI UN LIKTEŅI”

14. novembrī no plkst. 15.00 Jāņa Akuratera muzejs tiešsaistē muzeja Facebook lapā aicina uz pasākumu ciklu “Sapņi un likteņi”, ko veidos divi Jāņa Akuratera māsai Helēnai Akuraterei veltīti teatrāli uzvedumi un Latvijas PEN kluba lasījumi. Pasākums noris Starptautiskās Muzeju nakts ietvaros, kas šogad notiek Muzeju naktij neierastā laikā – novembrī – un arī neierastā veidā – digitāli.
Interesentiem būs iespēja muzeja Facebook lapas tiešraidē vērot divus teatrālus uzvedumus – plkst. 15.00 Jāņa Liepiņa errastību spēli “Cīniņi ar nelabo” un plkst. 19.00 – dialogos veidotu stāstu par Jāņa Akuratera māsas Helēnas sapņiem un noslēpumiem “Helēna – noslēpums un plīvurdeja jeb “Tu slīdēji pa slidotavu…””.
“Helēna. Noslēpums un plīvurdeja jeb “Tu slīdēji pa slidotavu”” ir dialogos veidots stāsts, kur Helēnas jaunības laika sapņi, noslēpumi un dvēseles dzīve atklājas atmiņās un sarakstē ar rakstniekiem Kārli Krūzu un Jāni Grīnu. Helēnas lomu atveido Ieva Akuratere, bet Kārļa Krūzas un Jāņa Grīna lomās iejuties Egils Melbārdis. Saviļņojošu pirmizrādi šis stāsts piedzīvoja jau Jāņa Akuratera 144. dzimšanas dienā 2020. gada 13. janvārī apmeklētāju pārpildītā kamīnzālē.
Drīz pēc tam tapa vēl viens stāsts par Helēnu Akurateri un Frici Osi – “Cīniņi ar nelabo…” Akuratera māsas Helēnas un znota Friča errastību spēle, ko sarakstījis Jānis Liepiņš. Tas ir stāsts par laiku, kad Helēna Akuratere un Fricis Osis, kurš atgriezies no soda nometnes Sibīrijā, ir palikuši Akuratera namā vieni. Tā ir viņu dzīves novakare, kad sarunās un atmiņās tiek pārcilāta un vērtēta dzīves gaita. Helēnas Akurateres lomā iejutīsies – Lidija Pupure, bet Akuratera znota Friča Oša lomā – Ģirts Jakovļevs, mūzikas skolotājs – Ventis Zilberts. Ar šīs spēles iestudējumu Jāņa Akuratera muzejs godina Jāni Liepiņu, kam šogad nozīmīga dzīves jubileja.
Jānis Liepiņš, kā ilggadējs torņakalnietis, liekas, savus varoņus varbūt pat redzējis vaigā, pētījis materiālus par viņiem muzejos, arhīvos un bibliotēkās, tāpēc tēli un notikumi dramatiskajā Helēnas un Friča errastību spēlē atklājas tieši un it kā klātesoši. Ārstu, rakstnieku, aizrautīgu kultūras vēstures pētnieku Jāni Liepiņu Jāņa Akuratera muzejs dēvē par savu dramaturgu. 15 gados muzeja kamīnzālē iestudētas ap desmit J. Liepiņa sarakstītas lugas, ko autors nosaucis par spēlēm.
Vēl interesenti aicināti Akuratera muzeja facebook kontā vērot arī Latvijas PEN lasījumus, kas veltīti Starptautiskajai ieslodzīto rakstnieku dienai.
20. gadsimta 30. gados Jānis Akuraters bija Latvijas PEN kluba prezidents. Šobrīd Latvijas PEN turpina aktīvi darboties Ingas Gailes vadībā, un Jāņa Akuratera muzejā notiek Latvijas PEN lasījumi. Arī Muzeju naktī Latvijas PEN centra dalībnieki – literāti Inga Gaile, Ilmārs Šlāpins, Dainis Deigelis un Aivars Eipurs – Starptautiskās ieslodzīto rakstnieku dienas priekšvakarā lasīs dzeju, tostarp arī baltkrievu fotogrāfes Tatjanas Santeleras, turku dzejnieka Ilhana Čomaka un Ugandas akadēmiķes un dzejnieces Stellas Njanzi dzejoļus. Oktobra beigās notika Centrālās un Austrumeiropas PEN centru reģionālā tikšanās, kuru šoreiz tiešsaistē organizēja Ukrainas PEN, un tajā piedalījās arī Latvijas pārstāvji.
2020. gada Starptautiskā Muzeju Nakts šogad tika pārcelta no maija uz novembri, kā daudzi citi kultūras pasākumi Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā.

Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Apmeklētāju dalība – attālināti bez maksas Jāņa Akuratera muzeja Facebook lapā: www.facebook.com/akurateramuzejs.lv