TOMĒR ĒĢIPTE A301 mini GUNDEGAS GRĪNUMAS PRIEKŠLASĪJUMS “TOMĒR ĒĢIPTE”

27. aprīlī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks literatūrzinātnieces, Raiņa un Aspazijas pētnieces Gundegas Grīnumas priekšlasījums.

Kas kopīgs Rainim ar vienīgo baznīcu Latvijā, kuras zīmogā attēlota Heopsa piramīda? Vai Rainis tiešām nosapņoja savu Jāzepu Ēģiptē jau Jūrmalā 1905. gada revolūcijas priekšvakarā, vai arī tas ir Aspazijas izdomājums? Ar kādiem stilistiskiem un lingvistiskiem līdzekļiem autors „ēģiptizēja” traģēdijas „Jāzeps un viņa brāļi” pēdējos trīs cēlienus? Kādēļ aizsākto lugu „Zaglis ķēniņš” jeb „Rampsenīts” Rainis 1922. gadā pārdēvēja par „Lielo zagli Tutanhu”? Vai tiešām nav saglabājušās Raiņa 1929. gada pavasarī Ēģiptes apmeklējuma dienās rakstītās piezīmes? Un kādēļ dzejnieka ceļojums uz Palestīnu un Ēģipti noklusēts viņa Kopotu rakstu akadēmiskajā izdevumā (1977–1986)?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, kuri saistīti ar Ēģiptes vietu Raiņa dzīves un darba gaitā, sniegs Gundega Grīnuma: literatūrzinātniece, kuras līdzdalībā un vadībā 20. gs. 80.—90. gados Raiņa un Aspazijas daiļrades izpēte jeb t.s. rainoloģija kļuva par nozīmīgu pētniecības virzienu. Viņa pētījusi Raiņa nepabeigtās un aizsāktās lugas, to ieceres, vēstules, Raiņa un Aspazijas, viņu laikabiedru biogrāfijas. Piedalījusies Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā un tekstu komentēšanā. Sarakstījusi grāmatas “Rainis. Dzīves un darba gaita” (1991), “Piemiņas paradoksi. Raiņa un Aspazijas atcere Kastanjolā” (2009), sagatavojusi Raiņa atmiņu grāmatas “Kastaņola” jaunu zinātnisku redakciju (2011), kā arī publicējusi vairākus desmitus Raiņa un Aspazijas arhīva materiālu un daudzus rakstus par Raini zinātniskos izdevumos un žurnālos. Pētnieces pēdējā grāmata “Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni” (Mansards, 2017) apskata līdz šim visnepilnīgāk pētīto posmu abu dzejnieku biogrāfijās: emigrācijas laiku Šveicē.

Gundega Grīnuma saņēmusi Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu par mūža ieguldījumu Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniecībā, kā arī par ieguldījumu Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada sekmīgā norisē (2015); Starptautiskās Gētes biedrības Veimārā goda biedre (2009).

Vairāk informācijas:
Muzeja vadītāja Zanda Rozenberga

+371 67272643; +371 29254193; zanda.rozenberga@memorialiemuzeji.lv


LATVIJA-RJADOM „MŪSU TĒVZEMES APRAKSTĪŠANA” K. Barona muzejā

Mēs pazīstam K. Baronu kā folkloristu, bet Dainu tēvs centās paplašināt latviešu lasītāja apvārsni arī ģeogrāfijā. Tam bija svarīga nozīme, jo zemnieki 19. gs. parasti maz bija bijuši ārpus sava pagasta robežām. Viens no pirmajiem K. Barona darbiem šajā jomā bija 1859. gadā iznākusī grāmata “Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti” (pēc viņa ceļojuma ar kājām no Tērbatas līdz Dundagai). Tā bija pirmā nopietnā toreizējās Baltijas triju guberņu fiziskā ģeogrāfija.

Šis ceļojums ir piesaistījis ceļotgribētājus velomaratonā „Barona taka”, sākot ar 2004. gadu: http://www.pedas.lv/barona-taka/par-barona-taku/

K. Barona muzeja kolektīvs šobrīd gatavo muzejpedagoģisku programmu gan skolu audzēkņiem, gan pieaugušajiem.

Tiem, kuri vēlas uzzināt, kā K.Baronam klājies ceļojumā, kuras vietas viņš apmeklējis un kopīgi iepazīt pirmo ģeogrāfijas grāmatu, aicinām 15. aprīlī plkst. 16.00 uz priekšlasījumu (bilingvālu) „Mūsu tēvzemes aprakstīšana.”

Priekšlasījuma laikā tiks stāstīts arī par 21. gs. ceļotāju, kurš šo K. Barona darbu ir izdevis Sanktpēterburgā 2017. gadā un veltījis Latvijas dzimšanas dienai. Būs iespēja aplūkot arī Aleksandra Strokina fotoalbumu (2 daļās) “Latvija līdzās”.

Varbūt virtuāls piedāvājums rosinās jūs doties reālā ceļojumā un veidot savu “Tēvzemes aprakstīšanas” grāmatu.

Ieeja – 1eiro

Vairāk informācijas:
Muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa

+371 67284265; +371 29120216; ruta.karklina@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


konkursa_izstade IZZIŅOTI KONKURSA “MANS RAIŅA DZEJOLIS” LAUREĀTI

2019. gadā Raiņa muzejs “Jasmuiža” rīkoja vizuālo un vizuāli plastisko darbu konkursu MANS RAIŅA DZEJOLIS. Konkursa uzdevums bija izveidot vizuālās vai vizuāli plastiskās mākslas darbu sev mīļākajam Raiņa dzejolim, uzzīmējot, uzgleznojot vai izveidojot savu dzejas ilustrāciju.

Konkursā varēja piedalīties bērni vecumā no 7 līdz 15 gadiem.

Kopā tika iesūtīti 902 darbi. Konkursā piedalījās skolēni no visas Latvijas: sākot no Latgales, beidzot ar Rīgas skolām.

Vecuma grupā 7–11 gadi bija iesūtīti 674 darbi, no tiem 27 – vizuāli plastiskie. Vecuma grupā 12–15 gadi bija iesūtīti 228 darbi, no tiem 27 – vizuāli plastiskie.

Darbus izvērtēja žūrija, kuras sastāvā bija Preiļu novada domes māksliniece Inese Anina, Preiļu Mūzikas un mākslas skolas Mākslas nodaļas vadītāja Marianna Abricka, mākslinieces Silvija Berezovska un Guna Egle, brīvmākslinieks Andris Kažemāks.

 

1. vietu vecuma grupā no 7 līdz 11 gadiem par vizuālās mākslas darbu žūrija piešķīra Ievai Krukovskai par darbu „Visi desmit” (9 gadi, Austrumlatgales radošo pakalpojumu centrs „Zeimuļs”) un Jegoram Bondarenko par darbu „Kaķenīte” (8 gadi, Maltas vidusskola).

2. vietu vecuma grupā no 7 līdz 11 gadiem par vizuālās mākslas darbu žūrija piešķīra Andrejam Eusebijam Selickim par darbu „Zirņa bēni” (11 gadi, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola) un Kristiānai Gadzānei par darbu „Zirņa bērni” (10 gadi, Špoģu Mūzikas un mākslas skola).

3. vietu vecuma grupā no 7 līdz 11 gadiem par vizuālās mākslas darbu žūrija piešķīra Andrim Martinovam par darbu „Lapsa un kurmis” (10 gadi, Nautrēnu vidusskola) un Elīnai Oļševskai par darbu „Kaķenīte” (8 gadi, Maltas vidusskola).

 

1. vietu vecuma grupā no 7 līdz 11 gadiem par vizuāli plastiskās mākslas darbu žūrija piešķīra Edvardam Audzēvičam par darbu „Zirņa bērni pieauguši” (11 gadi, Rīgas Juglas vidusskolas mākslas studija „Domiņa”).

2. vietu vecuma grupā no 7 līdz 11 gadiem par vizuāli plastiskās mākslas darbu žūrija piešķīra Renāram Paulicānam par darbu „Zirņa bērni ” (10 gadi, Rīgas Pļavnieku pamatskola).

3. vietu vecuma grupā no 7 līdz 11 gadiem par vizuāli plastiskās mākslas darbu žūrija piešķīra Natālijai Ozoliņai par darbu „Zaķis” (9 gadi, Rīgas Juglas vidusskolas mākslas studija „Domiņa”).

 

1. vietu vecuma grupā no 12 līdz 15 gadiem par vizuālās mākslas darbu žūrija piešķīra Katrīnai Ragei-Raģis par darbu „Nepaklausīgais Incītis” (12 gadi, Grafikas darbnīca un mākslas studija „Galerija Centrs”).

2. vietu vecuma grupā no 12 līdz 15 gadiem par vizuālās mākslas darbu žūrija piešķīra Artjomam Leonovam par darbu „Lācis” (14 gadi, Daugavpils 11. pamatskola) un Zanei Rizgai par darbu „Fatums” (14 gadi, Preiļu 1. pamatskola).

3. vietu vecuma grupā no 12 līdz 15 gadiem par vizuālās mākslas darbu žūrija piešķīra Janai Priecumai par darbu „Daba un dvēsele” (12 gadi, Rīgas 71. vidusskola) un Katerinai Bašlovskai par darbu „Visi desmit” (14 gadi, Rīgas 80. vidusskola).

 

1. vietu vecuma grupā no 12 līdz 15 gadiem par vizuāli plastiskās mākslas darbu žūrija piešķīra Rūtai Loginai par darbu “Labu nakti!” (14 gadi, Preiļu Mūzikas un mākslas skola).

2. vietu vecuma grupā no 7 līdz 11 gadiem par vizuāli plastiskās mākslas darbu žūrija piešķīra Klintai Tiļčikai par darbu „Ezis drošprātis” (13 gadi, Rīgas Juglas vidusskolas mākslas studija “Domiņa”).

3. vietu vecuma grupā no 7 līdz 11 gadiem par vizuāli plastiskās mākslas darbu žūrija piešķīra Laurai Mežiņai par darbu „Kaķenīte” (14 gadi, Krāslavas Valsts ģimnāzija).

Konkursa žūrija piešķīra 29 Atzinības rakstus: Evelīnai Šņepstei par darbu „Lolīte” (10 gadi, Preiļu 1. pamatskola), Ilutai Priedei par darbu „Kaķenīte” (10 gadi, Dobeles Mākslas skola), Keitai Caunei par darbu „Lellīte slima” (10 gadi, Dobeles Mākslas skola), Kristiānam Kalniņam par darbu „Pavasara dienas” (11 gadi, Rīgas 45. vidusskola), Esterei Vaivodei par darbu „Sienāzītis” (11 gadi, Jersikas pamatskola), Samantai Andrejevai par darbu „Pavasara ganības” (10 gadi, Jersikas pamatskola), Ruslanam Filipovam par darbu „Pavasara un dzenis” (10 gadi, Nautrēnu vidusskola), Kevinam Ulbicānam par darbu „Lācis” (8 gadi, Nautrēnu vidusskola), Annijai Mazurei par darbu „Pavasara un dzenis” (11 gadi, Nautrēnu vidusskola), Aleksandrai Šibanovai par darbu „Vāverīte” (11 gadi, Maltas vidusskola), Ivonnai Brūvere par darbu „Rīta rasa” (15 gadi, Rudzātu vidusskola), Ernestam Kalniņam par darbu „Uguns dzēsums” (12 gadi, Raunas vidusskola), Jūlijai Ivanovai par darbu „Rasa klāja zemes vaigu” (12 gadi, J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskola), Sandrai Brakovskai par darbu „Pavasara ganības” (14 gadi, Vārkavas vidusskola), Rūtai Loginai par darbu „Veļas diena” (15 gadi, Preiļu Mūzikas un mākslas skola), Sofijai Nazarovai par darbu „Zirņa bērni” (15 gadi, Daugavpils 11. pamatskola), Viktorijai Deiko par darbu „Vāverīte” (15 gadi, Daugavpils 11. pamatskola), Margaritai Aļijevai par darbu „Lellīte Lolīte” (13 gadi, Rīgas 71. vidusskola), Annai Mariannai Kuzmanei par darbu „Lēni lapas virinājot…” (12 gadi, Nautrēnu vidusskola), Valentīnam Jermakovam par darbu „Vēlā vakarā” (15 gadi, Feimaņu pamatskola), Lindai Zeltiņai par darbu „Pavasara un dzenis” (14 gadi, Mazsalacas vidusskola), Līzbetei Annai Važai par darbu „Brālītis un nazītis” (10 gadi, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola), Jekaterinai Fiļipovai par darbu “Pavasara un dzenis”(9 gadi, Keramikas studija “Māl-pils”), Evai Ancei Paulovičai par darbu “Grāmatas lasītāji” (9 gadi, Keramikas studija “Māl-pils”), Vjačeslavam Ļuļam par darbu „Cīrulītis” (12 gadi, Indras Mākslas un mūzikas skola), Valērijai Joņinai par darbu „Vēja kokle” (12 gadi, Indras Mākslas un mūzikas skola), Vairai Pugačovai par darbu „Ko pauda cīrulītis” (13 gadi, Naukšēnu novada vidusskola), Anetei Čākurei par darbu “Ziepju burbuļi” (14 gadi, Naukšēnu novada vidusskola) un Diānai Stoilovai par darbu „Lauztās priedes” (12 gadi, Ikšķiles Mūzikas un mākslas skola).

Raiņa muzeja „Jasmuiža” specbalva tika piešķirta Seces pagasta pamatskolas 5.–9. klases kolektīvam par darbu „Rainis iedvesmotājs”.

Konkursa balvu sponsori: Apgāds Zvaigzne ABC, Memoriālo muzeju apvienība, Dailes teātris, keramiķi Raivo Andersons, Edvīns Vincevičs, Viktors Ušpelis.

 


LATVIJA-RJADOM „MŪSU TĒVZEMES APRAKSTĪŠANA“ K. BARONA MUZEJĀ

Mēs pazīstam K. Baronu kā folkloristu, bet Dainu tēvs centās paplašināt latviešu lasītāja apvārsni arī ģeogrāfijā. Tam bija svarīga nozīme, jo zemnieki 19. gs. parasti maz bija bijuši ārpus sava pagasta robežām. Viens no pirmajiem K. Barona darbiem šajā jomā bija 1859. gadā iznākusī grāmata “Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti” (pēc viņa ceļojuma ar kājām no Tērbatas līdz Dundagai). Tā bija pirmā nopietnā toreizējās Baltijas triju guberņu fiziskā ģeogrāfija.

Šis ceļojums ir piesaistījis ceļotgribētājus velomaratonā „Barona taka”, sākot ar 2004. gadu: http://www.pedas.lv/barona-taka/par-barona-taku/

K. Barona muzeja kolektīvs šobrīd gatavo muzejpedagoģisku programmu gan skolu audzēkņiem, gan pieaugušajiem.

Tiem, kuri vēlas uzzināt, kā K.Baronam klājies ceļojumā, kuras vietas viņš apmeklējis un kopīgi iepazīt pirmo ģeogrāfijas grāmatu, aicinām 15. aprīlī plkst. 16.00 uz priekšlasījumu (bilingvālu) „Mūsu tēvzemes aprakstīšana”.

Priekšlasījuma laikā tiks stāstīts arī par 21. gs. ceļotāju, kurš šo K. Barona darbu izdevis Sanktpēterburgā 2017. gadā un veltījis Latvijas dzimšanas dienai. Būs iespēja aplūkot arī Aleksandra Strokina fotoalbumu (2 daļās) “Latvija līdzās”.

Varbūt virtuāls piedāvājums rosinās jūs doties reālā ceļojumā un veidot savu “Tēvzemes aprakstīšanas” grāmatu.

Ieeja – 1eiro

Vairāk informācijas:
Muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa

+371 67284265; +371 29120216; ruta.karklina@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Lutera draudzes Pavasara izstade 201902 mini IZSTĀDE “KAS DĀRZĀ, KAS DĀRZĀ” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

No 14. aprīļa Ojāra Vācieša muzejā (O. Vācieša ielā 19) Torņakalnā skatāma turpat netālu mītošās Lutera draudzes mākslinieku kopas darbu izstāde Kas dārzā, kas dārzā.

Jau kopš 2001. gada tādas še tiek rīkotas katru pavasari ap Lieldienu laiku. Šoreiz dotais nosaukums pavēris iespējas glezniecības, grafikas, tēlniecības, keramikas, stikla, metālmākslas u.c. dažādu nozaru māksliniekiem, katram pašam izvēloties darbus, reizē garantējot kopīgu noskaņu: pavasarīgu, gaišu, jaunu cerību pilnu. Ekspozīcijas centrā liktas izcilās latviešu gleznotājas Māras Vaičunas (1949–2019) divas gleznas – kā mīlestības un cieņas apliecinājums ilggadējai kopas dalībniecei, kas šā gada sākumā aizgāja mūžībā. Viņas klātbūtne aizvien jūtama draugu un kolēģu sirdīs, tāpat kā stabila paliek viņas īpašā vieta latviešu 20. gs. pēdējo gadu desmitu – 21. gadsimta glezniecībā.

Mākslinieku kopas vārdā Rūta Muižniece

Ieejas maksa: 2.00 EUR

Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.00 EUR

Atklāšanā ieeja bez maksas.

Vairāk informācijas: Speciāliste Mārtiņš Bērziņš

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Tikšanās ar Rūtu Mežavilku A301 mini ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS TIKŠANĀS AR DZEJNIECI UN MĀKSLINIECI RŪTU MEŽAVILKU

Šī gada 17. aprīlī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks tikšanās ar dzejnieci un mākslinieci Rūtu Mežavilku. Vakara gaitā iecerēta saruna, ko vadīs Mg. jur. Ilze Puķe, kā arī atbildes uz publikas jautājumiem.

Rūta Mežavilka (1971) ir trīs dzejoļu krājumu – “Vēstules no Sālszemes” (1999), “Ikdienas dzīves” (2005), “Dz” (2010) un romāna “Dzimuši Latvijai” (2012) autore –, kā arī ir rakstījusi lugas. Viņas luga “Robinsons” (1995) uzvarējusi Dailes teātra 1999. g. oriģināldramaturgijas konkursā. Studējusi grafiku un scenogrāfiju Latvijas Mākslas akadēmijā un kino režiju pie Anša Epnera. Strādājusi žurnālā “Luna”, “Literatūras Avīzē”, bijusi animatore studijās “Rija”, “Dauka” un “JetMedia”. Pašlaik ir māksliniece AS “Latvijas Mediji”.

Drīz pie lasītājiem nonāks Rūtas Mežavilkas jaunākais romāns un dzejoļu krājums.

 “…gaišums un smaržīgums raksturīgs Rūtas jaunākās dzejas kopai. Te ir gan nedaudz no pilsētas un tā, kas daudziem šķistu vien troksnis – trolejbusi un radio -, bet pāri tomēr klājas zināms vieglums ar dabas radītu plīvuru. Protams, pamatā ir kas vairāk un kas tuvāks katram lasītājam – miera un skaistuma meklējumi,”  tā par Rūtas Mežavilkas jaunāko dzeju saka literatūrzinātniece Jūlija Dibovska.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 17. aprīlis 18.00–20.00.
Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas: Ilze Puķe

+371 67289767; +371 29254346; ilze.puke@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


LSD DARBNĪCA BĒRNIEM UN VECĀKIEM “ASPAZIJA UN ZIEDI”

13. aprīlī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz mākslas darbnīcu “Aspazija un ziedi” Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Aspazijai ziedi un augi allaž ir bijuši visapkārt – senos fotoattēlos redzam Aspaziju sēdošu ziedoša dārza vidū vai dzīvoklī līdzās krāšņiem istabaugiem.

Aspazijas dzejā satiekam gan zilo ilgu puķi, gan trakulīgo magoni, gan pavasara zvaniņu – sirdslūzīti. Un kur vēl krāšņie, ziedu izšuvumiem un rakstiem rotātie Aspazijas tērpi!
Darbnīcā gan lielam, gan mazam būs iespēja pētīt Aspazijas fotoportretus, iepazīstot tā laika modi, salīdzināt ziedu un augu rakstus dzejnieces apģērbā un lietās – paklāja rakstā, mēbeļu rotājumos, tapešu zīmējumā un citur –, meklēt un atrast attēlos iepazītos augu motīvus Aspazijas un Raiņa dzīvokļa interjerā.

Ar tekstilflomāsteriem tos kopējot un variējot, izgreznosim nelielu auduma maisiņu, attēlojot dzejas rindās satiktās neparastās puķes. Maisiņu varēs izmantot kā praktiski lietojamu suvenīru.

Darbnīcas ilgums ir divas stundas. Vecāki un vecvecāki aicināti līdzdarboties.

Līva Kaprāle ir tekstilmāksliniece, kas visvairāk savā darbībā iemīļojusi vilnas velšanu, bet labprāt eksperimentē ar daudziem citiem materiāliem, klasiskām un netradicionālām tehnikām. Darbā ar bērniem iepazīstina viņus gan ar tekstilmākslu, gan keramiku, gan dažādām jauktām tehnikām. Ciena un apbrīno savu nozari, bet neuzskata to par putniņu, kas ieslodzīts kādos rāmjos kā zelta būrītī.

Ar Aspaziju Līvai nereti burtiska līdzība frizūrā vai tērpos, un pēc 2015. gada muzeju nakts Ogrē Latvijas muzeju darbinieku balsojumā gūta uzvara nominācijā “Labākais un daiļākais vizuālais pierādījums Aspazijas un Raiņa klātbūtnei muzejos Muzeju naktī”.

Darbnīca “Aspazija un ziedi” ir otrā no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no marta līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas veidus (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus –, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Darbnīcu ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Plakats Rozentala_M_internetam mini ANNAS POMMERES PERSONĀLIZSTĀDE “NICU” J. ROZENTĀLA UN R. BLAUMAŅA MUZEJĀ

No 12. aprīļa līdz 16. jūnijam J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs (Alberta iela 12–9, Rīga) aicina apmeklēt Annas Pommeres personālizstādi “NICU”.

„NICU” (no angļu val. “Neonatal Intensive Care Unit”) – bērnu slimnīcas intensīvās terapijas nodaļa jaundzimušajiem, kas atrodas īpaši smagā fiziskā stāvoklī, galvenokārt priekšlaicīgi dzimušie, kuriem ir nepieciešami inkubatori, elpināšanas un citi dzīvības primāro funkciju uzturošie aparāti. „NICU” ir internacionāls šīs nodaļas apzīmējums visā pasaulē.

Darbu sērijas „NICU” pamatā ir autores pārdomas par vienu no nozīmīgākajām kristietības tēmām – Dievmātes ciešanām, kā arī ciešanu būtību vispār.

Kopš ieņemšanas brīža Jaunavai Marijai viņas Bērna ciešanas un agrā nāve tika pasludinātas par neizbēgamām, un 33 gadu garumā viņa gāja šim traģiskajam notikumam pretī. Ciešanu dziļums bērna smagas slimības un nāves gadījumā ir neizmērojams. Autores personīgā pieredze un novērojumi, pavadot vairākus mēnešus kopā ar pašas bērnu intensīvās terapijas nodaļā jaundzimušajiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, atspoguļojas mākslinieciskajos darbos, kuros autore vēlas parādīt īpašo „NICU” nodaļas atmosfēru un noskaņojumu, kā arī dziļāk izprast ciešanu būtību.

Par darbu vizuālo tēlu pamatu kļuva 18.–19.gs. autodidaktiskās reliģiskās koka skulptūras no Slovākijas, kuru izpildījuma vienkāršība un naivitāte atklāj patiesu jūtu dziļumu, kas raksturo Dievmātes ciešanas.

Biļešu cenas:

Izstādes un muzeja apmeklējums: 2.00 EUR,

Skolēniem, studentiem un senioriem: 1.00 EUR.

Tuvāka informācija pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Sunu_ciema_zeni_ilustracija INTERAKTĪVO SPĒLI “SŪNU CIEMA ZĒNI” IESPĒJAMS APMEKLĒT LĪDZ 10. MAIJAM

Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38-4, aicina skolēnus un skolotājus apmeklēt interaktīvo spēli “Sūnu ciema zēni”. Saistībā ar aktīvo pieprasījumu nodarbību būs iespējams apmeklēt līdz 10. maijam.

Spēles mērķis ir ar muzejiski atraktīviem priekšmetiem padziļināt skolā apgūtās zināšanas par Andreja Upīša garo stāstu ”Sūnu ciema zēni”.

Norise: strādājot grupās, bērni izmanto grāmatas tekstu, veic atjautības uzdevumus, min mīklas, vārdu spēles un krustvārdu mīklu. Nodarbībā tiek izmantoti reāli etnogrāfiskie priekšmeti, kas jāatpazīst, tādējādi ļaujot bērniem iejusties seno laiku saimniecības norisēs.

Spēli papildina unikāli dokumentāli kadri no Andra Slapiņa videofilmas par režisora Ulda Pūcīša 1978. gadā Jaunatnes teātrī iestudēto brīvdabas izrādi „Sūnu ciema zēni” un virtuālais ceļojums no Apaļā ezera līdz Kraukļa akmenim Skrīveros.

Dalībnieku vēlamais vecums: 5., 6. un 7. klašu audzēkņi.

Nodarbības ilgums – 90 minūtes.

Pieteikšanās – zvanot uz muzeju pa tālruni 67289767 vai rakstot uz e-pastu upits@memorialiemuzeji.lv.

Lūgums pieteikties vairākas dienas pirms vēlamā nodarbības laika!

Ieejas maksa – 2 eiro. Skolotājiem ieeja bez maksas.

Muzeja darba laiks: otrdienās – sestdienās 10.00–17.00.

Muzejs slēgts svētdienās un pirmdienās.

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos


Latvietis un viņa izvēle A314 mini DISKUSIJA ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ “BRĪDIS PIRMS LATVIJAS VALSTS”

Pirmā saruna no cikla

“LATVIETIS UN VIŅA IZVĒLE XX GADSIMTĀ”

Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā 10. aprīlī pulksten 18.00 notiks saruna par 1918. gada notikumiem pirms Latvijas Republikas dibināšanas. Sarunā piedalīsies vēsturnieks Artis Buks un filozofs Valters Zariņš. Diskusiju vadīs Andreja Upīša memoriālā muzeja krājuma glabātāja Ilze Andresone.

Diskusiju ciklu par neviennozīmīgi interpretējamajiem Latvijas XX gadsimta vēstures pagrieziena punktiem plānots uzsākt ar aptuveni stundu garu sarunu par 1918. gada notikumiem un dažādo sabiedrības grupu izvēlēm, kas sagatavo augsni Latvijas Republikas proklamēšanai. Sarunā piedalīsies vēsturnieks, portāla “Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca (“vēsture.eu”)” izveidotājs un redaktors, daudzu populārzinātnisku rakstu autors Mg. hist. Artis Buks un filozofijas doktorants, ideoloģiju pētnieks Valters Zariņš.

Diskusiju moderēs A. Upīša memoriālā muzeja krājuma glabātāja, filozofijas doktorante Ilze Andresone. Sarunas dalībnieki skars retāk aplūkotus šī vēstures posma aspektus, analizēs dažādu etnisko un sociālo grupu pretrunīgās intereses. Ar saviem viedokļiem un jautājumiem sarunas noslēguma daļā būs aicināti iesaistīties arī apmeklētāji.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 10. aprīlis 18.00–19.30.
Ieejas maksa: 2 eiro

Pasākuma norisi atbalsta VKKF.

Vairāk informācijas: Ilze Andresone

+371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv