Plakats_3 mini IZSTĀDE “VIENAS PERSONAS IZSTRĀVOJUMS UZBUDNĒ” RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

19. decembrī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazija mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, tiek atklāta izstāde “VIENAS PERSONAS IZSTRĀVOJUMS UZBUDNĒ”.

Izstādes pamatā ir piecu mākslinieču – Ilzes Aulmanes, Ievas Baumgartes, Līvas Kaprāles, Ellas Mežules un Evas Vēveres – personīga satikšanās ar Aspazijas un Raiņa dzīvesstāstiem un rakstīto. Pusgada garumā mākslinieces piedalījās kopīgā projektā, vadot septiņas mākslas un dzejas darbnīcas Raiņa un Aspazijas mājā, kurās, izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, ģimenēm ar bērniem bija iespēja radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Šīs tikšanās rezultātā, izmantojot dažādas vizuālās mākslas valodas, tapuši jauni mākslas darbi veltīti Aspazijas un Raiņa dzejas pasaulēm. Izstādes nosaukumu veido Raiņa 1917. gadā veiktas atzīmes fragments, raksturojot dzejas krājumu “Sudrabota gaisma”. Tieša, nepastarpināta saskare ar abu dzejnieku radošo mantojumu kalpo par katalizatoru tā jaunā interpretācijā, šoreiz – vizuālajā mākslā.

Ilze Aulmane ir mācījusies Ogres Mākslas skolā un citās skolās, Latvijas Mākslas akadēmijā šogad turpina studijas maģistratūrā. Strādājusi gan kā pedagoģe, dežurante, gan izstāžu zāles kuratore, organizējusi pasākumus un visādi citādi rosījusies. Piedalījusies daudz dažādās, “nenozīmīgās” izstādēs. Arvien nopietnāk grib pievērsties savai radošajai darbībai, idejas realizējot starpdisciplināros mākslas objektos. Par galveno vērtību Ilze uzskata iespēju mēģināt izzināt, izdzīvot kristīgās ticības būtību. Nepieciešamas ir sportiskas pastaigas ar dabas estētikas baudīšanas momentu. Nozīmīga vieta Ilzes dzīvē ir arī humoram, pozitīvai attieksmei.

Ieva Baumgarte ir grafiķe, arterritory.com dēvēta par vienu no pēdējo gadu uzlecošajām zvaigznēm mākslā, veidojusi gleznas tiešraidē un koncertu laikā.

Līva Kaprāle ir tekstilmāksliniece, kas visvairāk savā darbībā iemīļojusi vilnas velšanu, bet labprāt eksperimentē ar daudziem citiem materiāliem, klasiskām un netradicionālām tehnikām. Darbā ar bērniem iepazīstina viņus gan ar tekstilmākslu, gan keramiku, gan dažādiem citiem mākslas veidiem. Ciena un apbrīno savu nozari, bet neuzskata to par putniņu, kas ieslodzīts zelta būrītī.

Ar Aspaziju Līvai nereti burtiska līdzība frizūrā vai tērpos, par ko viņa 2015. gada muzeju naktī Ogrē Latvijas muzeju darbinieku balsojumā saņēma balvu “Labākais un daiļākais vizuālais pierādījums Aspazijas un Raiņa klātbūtnei muzejos Muzeju naktī”.

Ella Mežule bieži spēlējas ar zīmju dažādo un daudzpusīgo uztveri, radot gan gleznas, gan ilustrācijas. Ella lielākoties strādā eļļas un akvareļa tehnikās, kuras papildina ar instalāciju vai radītās vides telpiskajiem elementiem.

Noskaņa un cilvēka klātbūtne ir galvenās mākslinieces darbus caurvijošās norises.

Arī stāstam ir liela nozīme, taču darbos tie pārklājas un mijiedarbojas, veidojot dažādas formas.

Beigusi JRRMV kā tēlniece, LMA bakalauru glezniecības nodaļā, šobrīd studē glezniecību LMA Maģistratūrā. Studējusi arī Īrijā un Itālijā. Aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un Ārzemēs no 2009. gada un veidojusi vairākas personālizstādes.

Eva Vēvere ir vizuālā māksliniece, kura strādā dažādos medijos, tai skaitā instalācijā, procesuālos notikumos, video, zīmējumā un veido “Poētiskā Robotisma” projektus. “Poētiskajā robotismā” spēles formā tiek risināti dažādi uzdevumi īpaši izvēlētās, ar laikmetīgo mākslu saistītās platformās vai notikumos. Pēdējos gados pievērsusies arī eksperimentālu sadarbību veidošanai kopā ar laikmetīgās dejas un mūzikas profesionāļiem. Vadījusi mākslas darbnīcas bērniem Somijā, Igaunijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Vācijā, kā arī London Gates Education Group izglītības programmas ietvaros Rīgā.

Sīkāka informācija, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

Ieejas maksa izstādē – 2.00 EUR,

Ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR, skolēniem, studentiem, senioriem – 1.00 EUR.

Izstāde būs apskatāma līdz 2019. gada 15. februārim. Ieeja atklāšanā bez maksas.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Ziemassvētki sabraukuši rakstītām kamanām A401 mini ZIEMASSVĒTKI SABRAUKUŠI RAKSTĪTĀM KAMANĀM KR. BARONA MUZEJĀ

Senlatvieši, būdami zemkopju tauta, Ziemassvētkus kā jau visus zemkopju ieražu svētkus svinēja saskaņā ar saules ritu un saules gada kalendāru. Balstoties uz mūsu senču kalendāru, Ziemassvētki jeb Ziemas svētki ir ziemas saulgrieži, kas katru gadu astronomiski notiek laikā no 20. līdz 22. decembrim. Arī senlatvieši Ziemassvētkus svinēja 3 dienas un 3 naktis, bet citviet tie ievilkās pat nedēļas garumā.

Ziemas saulgriežos, līdzīgi kā vasaras saulgriežos – Jāņos, notiek kārtējā gaismas un tumsas cīņa, tikai šoreiz tumsa ņem virsroku, jo Ziemas svētku nakts ir visgarākā, bet diena ir visīsākā. Šī iemesla dēļ daudzas senlatviešu Ziemas svētku tradīcijas ir saistītas ar gaismas vairošanu, tādējādi atvairot tumsas spēkus. Kā vēsta seno latviešu ticējumi, no saules un gaismas labvēlības Ziemas saulgriežos bija atkarīga visa nākamā gada raža. Pēc Ziemassvētkiem, kā zināms, dienas paliek arvien garākas un gaišākas, līdz ar to Ziemassvētku svinēšanu varētu uzskatīt arī par gaismas atgriešanās svētkiem.

Kr.Barona muzejā 19. decembrī plkst. 18.00, sagaidot Ziemassvētkus, uzzināsit vēl daudz interesantu tradīciju, sadziedājot kopā ar tautas tradīciju kopu Budēļi!

Ieeja bez maksas!

Memoriālo muzeju apvienība rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Valoda_afisha_decembris_FACEBOOK DISKUSIJU VAKARS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ: VALODA

Vispārzināma ir neviennozīmīgā situācija ar latgaļu mēli – vai tā valoda vai dialekts. Taču, ja Saeimas priekšsēdētāja liek diviem deputātiem zvērestu nodot vēlreiz “valsts valodā”, tas apstiprina to, ka viņi domā, ka latgaļiem ir sava valoda, nevis dialekts.

Aivars Eipurs, “Minimas jeb zemestrīce zābakā”, 2008.

Beidzot oktobrī iesākto diskusiju ciklu Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) 18. decembrī plkst. 19.00 notiks žurnālistes Ritas Rudušas vadīts vakars par valodu. Pasākumu ievirze ir saistīta ar mūsdienās aktuālām sociālpolitiskām tēmām, kas savulaik bija nozīmīgas arī Rainim un Aspazijai.

Diskusija ir daļa no žurnālistes un redaktores Ritas Rudušas vadītajiem diskusiju vakariem Raiņa un Aspazijas muzejā par mūsdienās aktuālām sociālpolitiskām tēmām, kas savulaik nodarbināja Raini un Aspaziju, un turpina būt aktuālas arī šodien. Rita Ruduša par diskusiju: “Vēlamies runāt par valodu kā dzīvu organismu. Rainis bija jaunvārdu meistars un latviešu literārās valodas attīstības dzinējspēks – vai kopš viņa laikiem esam zaudējuši drosmi vārdu jaunradē? Būtu būtiski arī saprast, kā mazas valodas veselību un ilgtspēju ietekmē ātrā, multimediālā vide un kā uzturēt spēju latviešu valodā skaidri, bagātīgi un eleganti diskutēt par sarežģītiem tematiem.”

Diskusijā piedalās:

Ieva Lešinska – studējusi angļu filoloģiju Latvijas Universitātē. Laikā no 1978. līdz 1987. gadam tulkotāja dzīvoja un strādāja ASV, un studēja Ohaijo štata universitātē un Kolorado universitātē. Pašlaik Ieva Lešinska dzīvo Rīgā un strādā par tulkotāju un žurnālisti. Strādājusi arī žurnālā “Rīgas Laiks”. Viņa ir atdzejojusi latviski tādus dzejniekus kā Šeimusu Hīniju (Seamus Heaney), Robertu Frostu (Robert Frost), D. H. Lorensu (D H Lawrence), Ezra Paundu (Ezra Pound) un Tomasu Stērnsu Eliotu (T S Eliot). Kā arī vairāki viņas latviešu autoru darbu tulkojumi publicēti periodikā un antoloģijās gan ASV, gan Lielbritānijā. Lielbritānijas izdevniecība Arc Publications 2011. gadā izdevusi Latvijas dzejnieku antoloģiju “Six Latvian poets” un 2014. gadā Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu “Come to me” Ievas Lešinskas atdzejojumā. 2017. gadā Lielbritānijas apgāds Vagabond Voices laida klajā Ievas Lešinskas tulkoto Paula Bankovska romānu “18”.

ansis – kā pats sevi raksturo: “reperis, bītmeikers/producents, Dirty Deal Audio HQ skaņu ierakstu un apstrādes studijas rezidents un gandrīz viss, kas vien varu būt, ja runa ir par hiphopu un tā izpausmes veidiem.

Vairāk kā desmit gadu laikā esmu bijis saistīts ar un/vai ņēmis dalību tādos projektos kā PKI (Skutelis, Edavārdi, KasPis, Arčijs, Eliots, 181h, AKE), Riekstu Armija (Edavārdi, Arčijs), Kreisais Krasts, Ritmiskās Runas, Lāzeri, [KjP], Netīrās cilpas un Dirty Deal Audio, piedalījies daudzu repa ierakstu veidošanā un sadarbojies ar lielāko daļu atzītāko latviešvalodīgo reperu buķetes. Pārstāvu hiphopu.”

Janušs Kaminskis – poļu tulkotājs, kurš studējis Latvijā un ikdienā strādā ar latviešu valodu gan rakstot, gan dziedot korī.

Māris Baltiņš – Valsts valodas centra direktors kopš 2009. gada, pārvalda franču, angļu, krievu un vācu. Vairāk nekā 130 zinātnisku rakstu par latviešu terminoloģijas attīstību un tās vēsturi, kā arī par medicīnu, sabiedrības veselību un augstskolu vēsturi, 7 grāmatu autors. Kopš 1984. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas, kopš 1992. gada Starptautiskās slimību klasifikācijas un citu ar veselību saistīto klasifikāciju zinātniskais redaktors, kopš 2004. gada Valsts valodas komisijas loceklis un “Valsts valodas komisijas rakstu” redkolēģijas loceklis.

Informācija: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, t. 26912310

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


IESĀKUMĀ BIJA PRIEKS A301 mini ZENTA MAURIŅA JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Zentas Mauriņas 121. dzimšanas dienā Jāņa Akuratera muzejs aicina uz pasākumu “Sākumā bija prieks”.

Pasākumā Zentas Mauriņas darbus lasīs Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems” teātra studijas “Rampa” aktieri. Režisore – Ināra Čakste.

Pasākumā par Zentas Mauriņas literāro darbību un biogrāfiju stāstīs Zentas Mauriņas muzeja vadītāja Maija Rolava un Edgars Mucenieks,

Pasākums tiks fotografēts. Foto materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildus informācija par pasākumu:

Akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv,

Tel. 29451112 (Ruta Cimdiņa)

Informāciju sagatavoja:

Kaspars Zalāns

Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciālists

Mob. tālr. 29486114

Stabu ielā 18, Rīga, LV-1011

www.memorialiemuzeji.lv


Ilze Aulmane_The shēma_3_Mini ILZES AULMANES IZSTĀDE “THE SHĒMA” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

14. decembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (O. Vācieša ielā 19, Rīgā) tiks atklāta mākslinieces Ilzes Aulmanes izstāde “The Shēma”.

Aicinām piebiedroties leģendārā dzejnieka Ojāra Vācieša teiksmainajā muzejā uz mākslinieces Ilzes Aulmanes personālizstādes atklāšanu, kurā arī muzicēs Jautrais Delfīns.

Ilze ir mācījusies Ogres Mākslas skolā, Latvijas Mākslas akadēmijā, šogad turpina studijas maģistratūrā. Strādājusi gan kā izstāžu zāles kuratore, gan kā pedagoģe. Piedalījusies daudz dažādās “ne pārāk nozīmīgās” izstādēs. Ilzi aizrauj gandrīz viss dzīvīgais: vai tas būtu brauciens ar kartingu pirmo reizi, vai ikgadējā un vienreizēja slidošana ziemā, neregulāri baseina, teātra, operas, džeza un akadēmiskās mūzikas koncertu, citu mākslinieku izstāžu, lekciju, dievkalpojumu apmeklējumi utt.

Par izstādi māksliniece saka: “Strādājot mākslas skolā, kaut kur zuda dzēšgumijas, citas tika caurdurtas, apzīmētas, vēlāk dažas atradu visādos kaktos.

Darbi ir par pierakstiem telefonsarunu laikā, kladu stūros stundu laikā utt. Kad neapzināti izkrāsojam rūtiņas, veidojam neizprotamas shēmas, rakstus. Tātad izstāde ir arī par režģiem un shēmām mūsu sadzīves, dzīves un arī dzīvības pamatā. O. Vācietim ir šādi zīmējumi.”

Viens no darbiem ir balstīts radošajā darbā, ko māksliniecei uzdeva veidot vidusskolas literatūras skolotāja par O. Vācieša dzejoļa “Klavierkoncerts” tēmu.

“Iedomājos kā ofisa darbinieki, lai “mazinātu stresu” vai citu tikpat dabisku impulsu vadīti, griež šķēlītēs dzēšgumijas un taisa svētku rotājumus no dokumentu kabatiņām.

Kancelejas priekšmetu neapzinātais strāvojums.” saka Ilze Aulmane.

Ieejas maksa: 2.00 EUR

Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Signālisms afiša. SIGNĀLISMA DZEJAS SESIJAS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

IZMAIŅAS PASĀKUMA NORISĒ!

Saistībā ar dažu no dzejnieku veselības stāvokļiem, Signālisma sesija tiek pārcelta uz nākamā gada sākumu (datums tiks precizēts).

Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 notiks dzejas lasījumi “SIGNĀLISMA SESIJA”. Lasījumi tiks veltīti signālismam – 60. gadu beigās tapušajai neo-avangardisma kustībai, ko radīja un attīstīja serbu mākslinieks un dzejnieks Miroļubs Todorovičs. Kā pats Todorovičs to definē sešdesmito gadu beigās rakstītajā manifestā:

„Signālisma dzeja ietver dažādu eksperimentālu poētiku un metožu kopumu. Šīs poētikas un metodes mēs varam klasificēt divās pamatgrupās. Pirmajā grupā ietilpst tādas, kas eksperimentē valodiskajos un verbālajos rāmjos, neiekļaujot vizuālos un citus elementus. Otrajā grupā ietilpst tās poētikas un metodes, kas ietver kādu lingvistisko elementu, operējot ar zīmēm, vai ietver ne tikai verbālos, bet arī vizuālos un vokālos elementus.”

Uzstāsies dzejnieki Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls, Aivars Madris un Raimonds Ķirķis. Dzejnieki īpaši šim gadījumam radījuši signālisma dzeju.

Kārlis Vērdiņš ir autors četriem dzejas krājumiem: “Ledlauži” (2001), “Biezpiens ar krējumu” (2004), “Es” (2008) un “Pieaugušie” (2015), kā arī dzejas krājumam bērniem “Burtiņu zupa” (2007). Sastādījis un rediģējis vairākus dzejas krājumus, pētījumus.

Arvis Viguls dzejā debitē 2009. gadā ar krājumu “Istaba”, par ko iegūst Dzejas dienu balvu un Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā “Spilgtākā debija”. 2012. gadā iznāk viņa otrā dzejoļu grāmata “5:00″, izpelnoties nedalītu kritiķu sajūsmu. 2018. gadā klajā nāk trešais oriģinālkrājums “Grāmata”, kā arī dzejoļu izlase spāņu valodā “Caligrafía de la aguja” (“Adatas kaligrāfija”). 2017. gadā Viguls tiek nosaukts starp 10 interesantākajiem Eiropas jaunajiem autoriem.

Aivars Madris ir diplomēts filologs, raksta kritiku par kino un literatūru, publicējis dzeju Satori, Punctummagazine un citviet, tulkojis Frenku O’Haru, Viljamu Berouzu un citus nozīmīgus autorus.

Raimonds Ķirķis ir dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis. Studē kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā un strādā Raiņa un Aspazijas mājā. Ir viens no 7 dzejniekiem, kura teksti iekļauti Valtera Dakšas izdotajā un Arta Ostupa sastādītajā jauno dzejnieku antoloģijā ‘‘Kā pārvarēt niezi galvaskausā’’. Vada literatūras raidījumu “Bron-Hīts” radio NABA.

Pasākumu finansiāli atbalsta VKKF.

Ieejas maksa: 2.00 EUR
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

+371 67272643; +371 26912310.

Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


VIJOLES SKAŅAS NOSLĒPUMS A306 mini VIJOĻKONCERTS “VIJOLES SKAŅAS NOSLĒPUMS. JĀŅA AKURATERA VIJOLE – SENAIS STĀSTS UN MŪSDIENAS” JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Jāņa Akuratera muzejā pirmdien, 10. decembrī, plkst. 18.00 notiks vijoļkoncerts – “Vijoles skaņas noslēpums. Jāņa Akuratera vijole – senais stāsts un mūsdienas”.

Šogad ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu ir restaurēta Jāņa Akuratera vijole.

Dzejnieku spēlēt vijoli iemācīja viņa vecākais brālis Pēteris (dziedātājas Ievas Akurateres vectēvs). Atmiņās Akuraters ir stāstījis, ka vijoļspēle viņam ir īpaši noderējusi, kad jaunībā, būdams skolotājs, viņš mācījis skolās, kur citu mūzikas instrumentu nav bijis, bērniem dziedāt no rītiem korāļus. 1895. gadā Akuraters kopā ar brāli Pēteri un vēl diviem kaimiņiem izveidojuši vīru kvartetu un aizbraukuši piedalīties 5. Vispārējos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos. Kvartetā Akuraters spēlējis vijoli un dziedājis otro tenoru. No mūzikas instrumentiem Akuraters ir pratis spēlēt arī cītaru. Diemžēl dzejnieka cītara līdz mūsdienām nav saglabājusies, bet vijole gan. Tā ir Akuratera kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Akuratera vijole ir itāļu meistara Karlo Tononi (Carlo Tononi (1675–1730)) gatavoto vijoļu atdarinājums.

Šogad pēc restaurācijas to ir iespējams atkal spēlēt.

To 10. decembra pasākumā Akuratera muzejā ieskandinās viens no izcilākajiem mūsu vijolniekiem – Raimonds Ozols.

Raimonds Ozols ir studējis Latvijas Mūzikas akadēmijā no 1988. līdz 1993. gadam, iegūstot bakalaura grādu, un no 2004. līdz 2006. gadam, iegūstot maģistra grādu vijoles specialitātē.

Savu profesionālo darbību Raimonds Ozols uzsāka Latvijas Nacionālās operas orķestrī, kur spēlēja no 1985. līdz 1992. gadam – no tutti vijolnieka kļūstot par koncertmeistaru. 1992. gadā Raimonds Ozols kļuva par tutti vijolnieku Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, bet kopš 1995. gada līdz šim brīdim ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas koncertmeistars.

Pasākumā Raimonda Ozola vijoļspēli pie klavierēm pavadīs Andžejs Rancevičs. Koncertā gan uz Akuratera vijoles, gan uz vijolnieka paša instrumenta tiks atskaņoti latviešu komponistu darbi.

Par Jāņa Akuratera vijoli un vijoļbūvi stāstīs restaurators un vijoļmeistars Ingars Rancevičs. Ar vijoļu restaurāciju viņš nodarbojas kopš 1996. gada.

Kopš 2007. gada viņš arī pats izgatavo mūzikas instrumentus. Līdz šim viņš ir uzbūvējis divdesmit piecas vijoles, vienu altu un vienu čellu un izgudrojis jaunu mūzikas instrumentu – ronda.

Pasākumu vadīs Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa. Un tajā izskanēs arī fragmenti no Jāņa Akuratera darbiem, kuros izcelta vijoļspēles burvība, kā, piemēram, stāsts “Vijolnieks un velns” un dzejolis “Andanta cantabile”: “Kā smarša vijoles skaņas plūst, / Tās skūpsta, aijā un glāsta. / Tās it kā pa nakti šurpu nāk, / Par mīlu, par ilgām tās stāsta.”

Pasākumu atbalsta Jāņa Akuratera biedrība.

Pasākums tiks fotografēts. Foto materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildus informācija par pasākumu:

Akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv,

Tel. 29451112 (Ruta Cimdiņa)


Paul_Schiemann “PAULS ŠĪMANIS UN IEGULDĪJUMS LATVIJAS SABIEDRĪBĀ” PRIEKŠLASĪJUMS JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Jāņa Akuratera muzejā 11. decembrī plkst. 18.00 ciklā “Laikmeta pretrunās. Latvijas Valsts tapšanas laiks” notiks priekšlasījums “Pauls Šīmanis un ieguldījums Latvijas sabiedrībā”.

Priekšlasījumu lasīs: Ilze Grūbe, Jāņa Akuratera muzeja speciāliste, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures maģistratūras studente.

Pauls Šīmanis 1939. gadā rakstīja: “Mirklī, kad Latvijas vācu tautas pilsoņi tiek spiesti pamest savu dzimteni, tie Latvijas vācieši, kas nolēmuši labās un ļaunās dienās līdz galam palikt kopā ar visiem saviem līdzpilsoņiem, kalpot vecajai tēvzemei, apvienojas saucienā “Dievs, svētī Latviju ””.

Pauls Šīmanis ir dzimis 1876. gadā Jelgavā, mācības uzsācis Jelgavas ģimnāzijā, taču tās pabeidzis Vācijā. Viņš ir mācījies dažādās Vācijas universitātēs un rezultātā 1902. gadā Greifsvaldē aizstāvēja diplomdarbu un ieguva doktora grādu tiesību zinātnē.

1907. gadā Pauls Šīmanis kļūst par redaktoru slavenajam liberālajam laikrakstam “Rigasche Rundschau”. Pauls Šīmanis kā šī laikraksta redaktors nokļuva opozīcijā ar vācbaltiešu konservatīvajām aprindām – muižniekiem un lieltirgotājiem. “Rigasche Rundschau” Paula Šīmaņa vadībā izteica vēlmi sadarboties ar latviešiem un uzsākt savstarpējas sarunas par pārvaldes un sabiedrības jautājumiem, kā arī izteica aicinājumu vācbaltiešiem atteikties no privilēģijām un apzināties savu minoritātes statusu. Vienlaicīgi Pauls Šīmanis uzsvēra, ka tieši šī iemesla dēļ par savas valodas un kultūras saglabāšanu un kopšanu minoritātēm ir jācīnās divtik, lai tā netiktu asimilēta.

Latvijas valsts dibināšanas laikā Pauls Šīmanis neatradās Latvijas teritorijā, bet gan Vācijā, kur turpināja savu darbību kā žurnālists un dažādu laikrakstu līdzstrādnieks. 1919. gadā Pauls Šīmanis atgriežas Rīgā, kur kļūst par Vācbaltiešu demokrātiskās partijas līderi, Tautas padomes locekli, kā arī ieņem savu iepriekšējo amatu kā “Rigasche Rundschau” redaktors. 1920. gados viņš ņem aktīvu dalību kā deputāts gan Saeimā, gan Rīgas domē. Viņš ir vadījis Vācbaltiešu partiju komiteju, līdzdibinājis Vācu tautas grupu un aizstāvējis vācbaltiešu tiesības Eiropas nacionalitāšu kongresā.
Pauls Šīmanis bija izcila personība, politiķis un žurnālists. 1939. gadā viņš nosoda un personīgi atsakās pildīt pavēli par vācbaltiešu izceļošanu. Vācu okupācijas laikā dod patvērumu vairākiem ebrejiem. Aktīvi līdzdarbojas politikā, lai veicinātu vācbaltiešu tiesību aizstāvību, vienlaicīgi cienot un atzīstot Latvijas valsts demokrātiju. Viņš ir devis savu ieguldījumu arī nacionalitātes, valodas, izglītības un citos jautājumos.
Pauls Šīmanis pēc ilgstošas slimības mirst 1944. gada 23. jūnijā un tika apbedīts Rīgas Jēkaba kapos. “Atvadu vārdus teica bijušais Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, kas labi pazina nelaiķi. Runātājs cildināja viņa mūža gājumu, cilvēcību, toleranci un principialitāti, turklāt uzsvēra : “viņš bija latviešu tautas draugs”” (Dribins, L. , u.c. “Personība un demokrātija”)

Maksa par pasākuma apmeklējumu: skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 eiro; pārējiem apmeklētājiem – 2.50 eiro.

Pasākums tiks fotografēts. Foto materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildus informācija par lekciju:

Ilze Grūbe ilze.grube@memorialiemuzeji.lv, 28936540


ingmara_afisha_2018_mini INGMĀRA BALODE “PĀRDAUGAVA IZKAR ZEĶES PĪTAJOS STABOS”

11. decembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks dzejnieces un atdzejotājas Ingmāras Balodes Pārdaugavai veltīts dzejas lasījums, ko papildinās mākslinieces Vikas Ekstas video projekcija.

Autorvakarā tiks pārnesta daļa Pārdaugavas skaistuma uz ne mazāk piemīlīgo Baznīcas ielas 30. namu. Autore dzīvojusi Pārdaugavā kopš pusaudža gadiem – tiesa, daži gadi piesātināti arī ar Maskačku vai Miera ielas rajonu, taču Pārdaugava bijusi vienīgā vieta, kur (vēl pirms hipsteru ērām) Ingmāra Balode jutusies mierā ar Rīgu. Ingmāra Balode (1981) studējusi poļu valodu un kultūru Latvijas Kultūras akadēmijā. Dzejniece aktīvi iesaistījusies Latvijas literatūras dzīves veidošanā – darbojusies Radio NABA raidījumā “Bron-Hīts”, bijusi interneta žurnāla “Satori” un apgāda “Mansards” redaktore. Balode ir aktīva un godalgota 20. un 21. gadsimta poļu dzejas un prozas tulkotāja. Pateicoties viņai, latviski lasāmi tādi ievērojami autori kā Hanna Krāla, Mikolajs Ložiņskis, Dorota Maslovska, Slavomirs Mrožeks un Ādams Zagajevskis. Latviešu dzejā debitējusi 2007. gadā ar krājumu “Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli”. Īpaši veiksmīgs izrādījies 2012. gadā publicētais krājums “alba”, kas ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu. Balodes dzejai piemīt nesteidzīga intonācija, rūpīgs un ieinteresēts pilsētas un dabas vērojums. Dažādās kultūras atsauces viņas darbos nekad nav pašmērķīgas, bet palīdz labāk izteikt un kontekstualizēt kādu konkrētu eksistenciālu problēmu.

Vika Eksta ir vizuālā māksliniece, kura galvenokārt darbojas fotogrāfiju, performanču un video jomās. Viņa ir beigusi audiovizuālās mākslas bakalaurus Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī vizuālās komunikācijas maģistrus Latvijas Mākslas akadēmijā. Vikas darbi ir bijuši redzami izstādēs Latvijas Fotogrāfiju muzejā, Rīgas Kino muzejā, Kauņā un daudz kur citur.
Mākslinieces daiļradi raksturo neparedzamas manipulācijas ar formu un silts skarbums.

“Pārdaugavā,” saka Ingmāra Balode, “līdzās pastāv privātuma un kopības gars, mazie pagalmiņi, šķībi koka šķūnīši, ielas, bruģētas ar mazpilsētu bruģi, kamēr Pārdaugavas bruģis, kā mēdz vēstīt, klājot centra un Vecrīgas brauktuves…

Kopš samērā nesena laika – arī mazie bāri un kafejnīcas, bodītes, sakopti dārzi un terases. Dzejā līdzās pastāv arī vairāki laika modi, par kuriem mēdz liecināt telpa, piemēram, ir mīlestības dzejoļi no laika, kad Jelgavas ielā pie pirts (pirts!) vēl bija telefonbūda; kad pa Vēja ielu ar milzīgu grāmatu somu mēdza steigties kāds profesors, hronists laikiem…

Un citu tēmu meklējumu periodi, lūkojoties, kā vēstījuši seni aculiecinieki, Kurta Fridrihsona stādītos bērzos vai Latvijas laika kārtīgumā būvētos, elegantos un reizē skarbos mūra namos Āgenskalna centrā.”

Pārdaugavai brīžam ir līdzība, atbalss noskaņās ar otru autores iecienītu pilsētu un tās daļu: Kažimežu Krakovā; tai ir arī tāds pats risks kļūt par pārsaldinātu un piegludinātu kafejnīcu vietu tūristiem, kas vēlas justies kā vietējie – taču dzeja nespēj kļūt tūristīga.

“Cerams, savpatību un īstumu saglabās arī Torņakalna un Āgenskalna ielas, kuru ciešā tīklojumā aizvien noris mana dzīve,” raksta autore, aicinot visus uz lasījumu un sarunu 11. decembrī pkst. 18.00.

Pasākumu finansiāli atbalsta VKKF.

Ieejas maksa: 2.00 EUR

Studentiem, skolēniem, senioriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

+371 67272643; +371 26912310.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Teiksma koncerts A302 mini KOKLĒTĀJU ANSAMBĻA TEIKSMA KONCERTS “MAN ZIEMA PATĪK, MAN VIŅA LABA” RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

2018. gada 15. decembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) notiks Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” koklētāju ansambļa “Teiksma” koncerts.

Koklētāju ansamblis “Teiksma” pastāv kopš 1955. gada. Savos koncertos atskaņo ne tikai latviešu komponistu orģinālskaņdarbus, bet arī klasiskās un mūsdienu populārās mūzikas pārlikumus. Ansamblis labprāt spēlē kopā ar citiem instrumentiem – flautu, vijoli, sitaminstrumentiem, pavada dziedātājus un korus. Ansamblis regulāri piedalās Dziesmu svētku Kokļu un Tautas mūzikas koncertos. “Teiksmas” kokles ir skanējušas arī tuvu un tālu ārzemēs.

Gadskārtējais “Teiksmas” Ziemassvētku koncerts notiks Raiņa un Aspazijas mājā. Tas rosināja koncerta nosaukumā likt rindu no Raiņa dzejoļa “Man patīk ziema, man viņa laba” un programmā ietvert skaņdarbus par un ap ziemu. Koncertā varēs dzirdēt dažādu laiku mūziku koklēm – tautasdziesmas, oriģinālmūziku, pārlikumus. Koncertkokļu skanējumam pievienosies Ievas Nīmanes spēlētie pūšaminstrumenti – dūdas, oboja, rakets, stabule, Olgas Ridzevskas flauta un Sanitas Sprūžas etnogrāfiskā kokle.

Ansambļa vadītāja Teiksma Jansone.

Ieeja: 2.00 EUR

Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: Zanda Rozenberga

+371 67272643; +371 29254193; zanda.rozenberga@memorialiemuzeji.lv

Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.