PASAULES-LITERATŪRAS-VAKARI-–-KANADA-2019---Insta_web PASAULES LITERATŪRAS VAKARI – KANĀDA

29. novembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, turpināsies pasākumu sērija „Pasaules literatūras vakari”. Šoreiz tas tiks veltīts Kanādas literatūras aktualitātēm. Sarunu vadīs jaunās paaudzes dzejniece Krista Anna Belševica, tajā piedalīsies kanādiešu prozaiķe Debora Vilisa un kanādiešu mūziķis, kinoaktieris un dzejnieks Kriss Dimīnors. Pasākums notiks angļu un latviešu valodā.

Pasākuma laikā notiks saruna par mūsdienu literatūru Kanādā, tendencēm, virzieniem, publicēšanās iespējām, kā arī par literatūras festivālu kustību Kanādā. Paredzēts arī prozas un dzejas lasījums, sound poetry priekšnesums.

Kanāda ir otra lielākā valsts pasaulē, tā aptver plašu teritoriju un visdažādāko tautību iedzīvotājus, sākot no indiāņu ciltīm, kur teju katrai ciltij ir sava valoda, līdz pat kolonistu pēctečiem un mūsdienu migrantiem, kas Kanādā tiek gaidīti un iekļauti sabiedrībā. Debora Vilisa uzskata, ka kanādiešu literatūra vienmēr ir bijusi daudzveidīga, bet šobrīd sevi arvien nopietnāk piesaka tās grupas, kas ilgu laiku tika atstātas novārtā, piemēram, Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji un LGBT+ kopiena. Kanādā ir spēcīga feminisma kustība un Debora Vilisa uzsver, ka viņai ir paveicies piedzimt valstī, kas godina spēcīgas autores sievietes – Margaretu Atvudu, Alisi Munro, Lornu Krozjē, Dionu Brandu un daudzas citas.

Kriss Dimīnors uzskata, ka Kanādā jautājums „par ko rakstīt?” ir īpaši sarežģīts, bet kanādiešu rakstnieku interešu lauks ir ārkārtīgi plašs. „Lai arī pastāv tradīcijas, uz kā balstās mūsdienu daiļliteratūra, kauna dēļ, kas asociēts ar koloniālo vēsturi, mūsu laikmetīgā literatūra nemitīgi meklē jaunus izteiksmes veidus, nemēģinot pielīdzināt sevi citiem, un tas ir ceļš uz patiesu jaunradi.”

Debora Vilisa (Deborah Willis, 1982) ir kanādiešu rakstniece, kas dzīvo un strādā Kalgarijā, Kanādā. Viņas pirmā grāmata „Izgaišana un citi stāsti” (Vanishing and Other Stories) tika iekļauta Kanādas ģenerālgubernatora balvas (Canada’s Governor General’s Award) īsajā sarakstā, žurnālā „The Globe and Mail” nosaukta par vienu no 100 gada grāmatām un ASV Nacionālajā sabiedriskajā radio (National Public Radio) ieteikta kā viena no labākajām 2010. gada grāmatām. Viņas otrais stāstu krājums „Tumsa un citi mīlestības stāsti” (The Dark and Other Love Stories) 2017. gadā tika iekļauts Gillera balvas (Giller Prize) garajā sarakstā, tā ir ievērojamākā balva Kanādas literārajā vidē. Krājums ieguva Džordža Buņē balvu (Georges Bugnet Award) par labāko prozas darbu, kas sarakstīts Albertā. Žurnāls “Chatelaine” un radio “The Globe and Mail” to nosauca par vienu no gada labākajām grāmatām. Deboras Vilisas proza ir publicēta daudzos Kanādas un ASV preses izdevumos, tai skaitā “The Walrus”, “The Virginia Quarterly”, “The Iowa Review”, “Lucky Peach”, “The Wall Street Journal” u.c. Ikdienā viņa ir redaktore un brīvprātīgā Kalgarijas sieviešu centrā.

Kriss Dimīnors (Kris Demeanor, 1969) ir kanādiešu mūziķis, kinoaktieris un dzejnieks, kurš savu muzikālo karjeru uzsāka 1990. gados. Kopš tā brīža ir izdoti deviņi mūzikas albumi, kā arī koncertējot apceļota Austrālija, Eiropa un Ziemeļamerika. Kriss Dimīnors ir nominēts Kanādas Kino balvai kā labākais otrā plāna aktieris filmā „Ieleja” (The Valley Below), piedalījies arī citos kino projektos. 2008. gadā Kriss tika nosaukts par labāko jauno rakstnieku par eseju „Atrodi īstu darbu” (Get a Real Job) Kanādas žurnāla balvas (Canadian Magazine Awards) pasniegšanas ceremonijā. Viņš kļuva par pirmo Kalgarijas dzejnieku – laureātu (Poet Laureate) laikā no 2012. līdz 2014. gadam. Šo divu gadu laikā viņš sarakstīja vairāk nekā piecdesmit dzejoļu un piedalījās dažādos ar dzeju saistītos projektos Kalgarijā.
Pēdējos gados Kriss piedalās lugu un teātra izrāžu tapšanā, kā arī raksta dziesmas folka leģendai Janam Taisonam. Viņš ir sarakstījis arī nelielu satīrisku bukletu „Kā būt kretīnam Kalgarijā” (How to Be an Asshole of Calgary), kas jau divus gadus ir viena no visvairāk pārdotajām grāmatām šajā reģionā. Šobrīd Kriss raksta dziesmas mūzikas albumam „Dziesmas, kas palīdzēs iemidzināt jūsu vecākus” un gatavojas solo teātra šovam, kā pirmizrāde plānota 2020. gada janvārī.

Krista Anna Belševica (1993) ir latviešu dzejniece, publiciste un pētniece. Belševica dzejā debitēja 2017. gadā ar dzejoļu krājumu „Medījot dzīvi”. Studējusi filoloģiju Latvijas Universitātē bakalaura programmā, arī politikas zinātni Sociālo zinātņu fakultātē. Sociālo zinātņu maģistra grāds sociālantropoloģijā iegūts Rīgas Stradiņa universitātē. Apmaiņas programmā studējusi Oslo Universitātē Norvēģijā un Hamburgas Universitātē Vācijā.

Literatūras un filozofijas žurnālā „Punctum” tiks publicēts Deboras Vilisas stāsts „Skaidrā” un Krisa Dimīnora dzejas izlase.

Raiņa un Aspazijas māja Pasaules literatūras vakarus organizē sadarbībā ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju.

Finansiālais atbalsts: VKKF.

Ieejas maksa: 2.00 EUR.
Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR.

Tuvāka informācija pa tālruni 26912310 vai e–pastu elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


DZEJAS SLAMS web01_mini IZZIŅOTA ANDREJA UPĪŠA MUZEJA DZEJAS SLAMA ŽŪRIJA

Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, 27. novembrī plkst. 19.00 noritēs dzejas slams. Dalībniekus vērtēs dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups, dzejnieks, teātra un kino kritiķis, kultūras žurnālists Toms Treibergs un aktrise Anta Aizupe.
Dzejas slamu tradīcija ir ilgstoša un sena: aizsākušies astoņdesmito gadu vidū Amerikā, Latvijā tie ir arī atraduši mājas vismaz jau pēdējās desmitgades laiku, sapulcinot arī plašu atbalstītāju un tradīcijas uzturētāju loku.
Dzejas slams notiks jau daudziem zināmajā formātā: katram dalībniekam jāsagatavo trīs dzejoļu izpildījumi, jo sacensība sastāv no trim dzejas performanču raundiem. Dzejoļi drīkst būt dažādas tematikas, stila, izteiksmes.
Pirmajā kārtā 10 dalībnieki nolasa vai deklamē TIKAI vienu dzejoli. Pēc tam notiek vērtēšana.
Otrajā kārtā iekļūst 5 dzejnieki, kuriem ir augstākais vidējais vērtējums. Tiek dota iespēja izpildīt otro sagatavoto dzejoli. Vēlreiz tie tiek vērtēti. Trešajā kārtā iekļūst tikai 3 dzejnieki. Tie izpilda trešo dzejoli, pēc tā tiek noteikts slama uzvarētājs.
Dzejnieki tiks vērtēti gan pēc satura, gan pēc performances, piešķirot atzīmes no 1 līdz 10.
Balvu fonds uzvarētājiem: dāvanu kartes no apgāda “Mansards” –
1. vietai karte 40 eiro vērtībā;
2. vietai karte 20 eiro vērtībā;
3. vietai karte 10 eiro vērtībā;
kā arī vērtīgas grāmatas no izdevniecības “Neputns”.

Žūrijā:
Edvīns Raups – dzejnieks un tulkotājs. No spāņu un portugāļu valodām tulkojis O. Pasa, H. Kortāsara, H. L. Borhesa u.c. darbus, kā arī literatūru bērniem. Literatūrā ienācis 1991. gadā ar krājumu “Vēja nav” ― tas apliecina Raupu kā neparedzamu metaforu meistaru un brīvu blīvas valodas pārvaldītāju. Septiņu dzejas krājumu autors, saņēmis Klāva Elsberga prēmiju (1990), Rakstnieku savienības dzejas konkursa “Jauns, bet vēl dzejnieks” galveno balvu (1992), Raiņa un Aspazijas fonda balvu (1995), konkursa “Preses nama grāmata” galveno balvu (2002), Dzejas dienu balvu (2003), Olivereto balvu dzejā “Trubadūrs uz ēzeļa” (2006), Gada balvu literatūrā (2008) un Ojāra Vācieša prēmiju (2008).
Toms Treibergs – dzejnieks, teātra un kino kritiķis, Latvijas Radio 1 kultūras žurnālists. Kopš 2004. gada kopā ar rakstnieku Svenu Kuzminu veido etīžu teātri “Nerten”. Dzejā debitējis 2012. gadā ar krājumu “Gaismas apstākļi”, kas tika nominēts Literatūras gada balvai (2013) kā “Spilgtākā debija”. Otrais dzejas krājums “Drudzis” (2015) nominēts Literatūras gada balvai (2016) kā “Labākais dzejas darbs”. Kritiķi norādījuši, ka Treiberga dzejoļos īpašu nozīmi piešķir dažādi optiskie apstākļi – bieži raksturotas gaismas īpatnības, spilgti izceltas dabas un pilsētas parādības. Dažbrīd viņa dzejoļi ir konkrēti, citkārt abstraktāki, grūtāk uztverami, it kā autors mēģinātu notvert kādu vārdos neizsakāmu sajūtu. Toms Treibergs 2015. gadā saņēmis Ventspils domes izcilības stipendiju.
Anta Aizupe – teātra un kino aktrise. 2011. gadā beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas programmu, un no tā brīža kļuvusi par pieprasītu aktrisi dažādos Latvijas teātros, kino un televīzijas seriālos. Kā ārštata aktrise šobrīd spilgti iejūtas lomās Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī, Ģertrūdes ielas teātrī, ir strādājusi Valmieras Drāmas teātrī, Dirty Deal Teatro, piedalījusies laikmetīgās operas “Unknown Unknown” iestudējumā u.c. Filmējusies TV seriālos “Tikai nesaki man Bizu”(2011, LNT), “UgunsGrēks”(2012, TV3) un “Viss pa jaunam”(2019, TV3). Lomas kino – spēlfilmā “M.O.Ž.” (režisors Aiks Karapetjans, 2014) un ceļa filmā “Blakus” (režisore Alise Zariņa, 2019). Nominācija – 2012. gadā “Spēlmaņu nakts” “Gada debija” par Fantas lomu (“Izlaistie”, Dirty Deal Teatro) un Ievas lomu (“Āda”, ĢIT). 2019. gadā izvirzīta Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” kategorijā “Labākā aktrise” par Luīzes lomu A. Zariņas filmā “Blakus”.

Atbalstītāji:
Apgāds Mansards – grāmatniecībā apgāds veiksmīgi darbojas kopš 2004. gada. Pārsvarā tā ir oriģinālliteratūra – latviešu jaunākā dzeja, mūsdienu proza, kultūrvēsturiski nozīmīgi biogrāfiski darbi un klasiķu darbu apkopojumi. Aktuālāko 20. un 21. gadsimta Eiropas dzejā un prozā meistarīgos tulkojumos izceļ daudzu autoru, tostarp Nobela prēmijas laureātu darbus.

Izdevniecība “Neputns” – dibināta 1997. gadā un ir viena no pieredzes un tradīciju bagātākajām Latvijas izdevniecībām kvalitatīvu attēlizdevumu jomā. Sadarbībā ar Latvijas talantīgākajiem grāmatu māksliniekiem un labākajām tipogrāfijām tā izdod mākslas albumus, katalogus, monogrāfijas, zinātniskus pētījumus par mākslu, arhitektūru, kino un mūziku, kultūrvēsturiskas esejas, memuārliteratūru un dzeju. Lielākā daļa izdevumu tiek tulkoti angļu valodā.

Ieejas maksa: 2.00 €.
Vairāk informācijas: Muzeja vadītāja Ilze Puķe
+371 29265417; +371 67289767; +371 29254346; ilze.puke@memorialiemuzeji.lv
Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


LSD BURTU DARBNĪCA BĒRNIEM UN VECĀKIEM

23. novembrī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz Burtu darbnīcu Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā.

Bērnus un vecākus spēlēties ar burtiem aicina māksliniece Ilze Aulmane.

Aspazija rotaļājās ar burtiem, kad pierakstīja savus dzejoļus. Mēs šodien tos lasām, un mūsu fantāzijā atkal veidojas tēli, stāsti. Paši burti var būt ārkārtīgi dažādi un ar savu ārieni stāstīt tik daudz! Tie var būt milzīgi vai pavisam sīciņi, grezni un krāsaini vai vienkārši un lakoniski, veidoti no čiekuriem, mākoņiem vai jebkā cita. Rakstu zīmēs var saskatīt visdažādākos tēlus. Šoreiz mēs paši tēlus radīsim no gataviem burtiem, tos izmantojot par acīm, ausīm, riteņiem, matiem un visu citu, kas vajadzīgs, lai ikviens izveidotu savu vienreizējo stāstu, cilvēku, vidi vai noskaņu. Meklēsim noslēptos Aspazijas dzejoļu citātus. Lasīsim tos. Un tad izspēlēsimies ar krāsainajiem burtiem, kas atrodami citātā.

Ilze Aulmane ir mācījusies Ogres Mākslas skolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Strādājusi gan kā pedagoģe, gan dežurante, gan izstāžu zāles kuratore. Piedalījusies dažādās izstādēs un arvien nopietnāk grib pievērsties savai radošajai darbībai.
Ilzi aizrauj gandrīz viss dzīvīgais – vai tas būtu brauciens ar kartingu pirmo reizi, vai ikgadējā un vienreizīgā slidošana ziemā, neregulāri baseina, teātra, operas, džeza un akadēmiskās mūzikas koncertu, citu mākslinieku izstāžu, lekciju, dievkalpojumu apmeklējumi utt. Par galveno vērtību Ilze uzskata iespēju mēģināt izzināt un izdzīvot kristīgās ticības būtību. Par nepieciešamām uzskata sportiskas pastaigas ar dabas estētikas baudīšanas elementiem. Nozīmīga vieta Ilzes dzīvē ir humoram un pozitīvai attieksmei.
Burtu darbnīca ir viena no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no marta līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas vasarnīcā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas veidus (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Darbnīcas ilgums ir 2 stundas. Dalībnieku vecums – no 3 līdz 100 gadiem. Vecāki un vecvecāki aicināti līdzdarboties.

Darbnīcu ciklu atbalsta Kultūras ministrija.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruņiem 67764295 vai 29239472.
Ieeja ģimenēm ar bērniem: 3.00 EUR.
Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


OLYMPUS DIGITAL CAMERA LEKCIJA “SOMU ARHITEKTS ELIELS SĀRINENS 20. GADSIMTA BŪVMĀKSLAS KONTEKSTĀ”

2019. gada 24. novembrī plkst. 14.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā Rīgā, Alberta ielā 12–9, notiks somu arhitektam Elielam Sārinenam veltīta lekcija. Nodarbība noris lekciju cikla “Somijas stāsti” ietvaros, un to lasīs mākslas vēsturniece Dace Vosa.

Eliels Sārinens (1873–1950) ir viens no pasaulē nozīmīgākajiem 20. gadsimta arhitektiem. Projektējis jūgendstila, art deco un funkcionālisma stila ēkas Somijā un ASV. Viņš ir arī viens no tiem somu arhitektiem, kurus Janis Rozentāls savās publikācijās izceļ kā nozīmīgākos jaunu mākslas ideju paudējus 20. gadsimta sākuma Eiropā. Lekcijā iepazīsim Eliela Sārinena radošo biogrāfiju un viņa nozīmi arhitektūras un dizaina vēsturē.

Savu radošo darbību arhitekts sācis jūgendstila laikmetā, radot virkni somu nacionālā romantisma garā projektētu celtņu (Somijas Nacionālā muzeja ēka (1904)). Jūgendstila vēlīnajā, konstruktīvajā attīstības posmā Sārinens radījis vairākas no savām slavenākajām celtnēm: Helsinku dzelzceļa stacijas ēku (1909), Sv. Pāvila baznīcu Tartu (1911–1917) u.c.

1923. gadā Sārinens pārcēlās uz ASV. Viņa darbos ienāca art deco un funkcionālisma stils. Arhitekts galvenokārt projektējis sabiedriskas ēkas: ar izglītības un kultūras jomu saistītas celtnes, kā arī baznīcas (Kleinhansas koncertzāle (1938–1940), Kristus luterāņu baznīca Mineapolē (1948)). Paralēli Sārinens ir darbojies arī produktu dizaina jomā. 20. gadsimta 30. gadu vidū radījis ikonisko sudraba tējas servīzi, kas uzskatāma par vienu no pirmajiem nozīmīgākajiem 20. gadsimta rūpnieciskā dizaina paraugiem. Kopš 20. gadsimta 30. gadiem Eliels Sārinens bieži strādāja kopā ar dēlu Ēro Sārinenu (1910–1961), kurš kļuva par sava tēva domubiedru un pēcteci arhitektūras un dizaina jomā un joprojām uzskatāms vienu no izcilākajām personībām modernisma arhitektūrā.

Eliela Sārinena idejas ir atstājušas nozīmīgas pēdas arī Latvijas kultūrā, it sevišķi 20. gadsimta sākumposmā, kad somu būvmākslas ietekmē Latvijas arhitektūrā ienāk nacionālais romantisms. Tai pašā laikā Latvijas sabiedrība tiek iepazīstināta ar Somijas arhitektūras un mākslas aktualitātēm plašajā Jaņa Rozentāla publikācijā “Par Somijas mākslu” (“Vērotājs”, 1905, Nr. 8–12), ievērojamu vietu atvēlot arī Eliela Sārinena un viņa domubiedru daiļrades apskatam.

Lekciju lasīs mākslas vēsturniece (Mg. art.) Dace Vosa.

Ar šo lekciju J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs turpina lekciju ciklu “Somijas stāsti”, kas vēsta par dažādām Somijas kultūrā nozīmīgām parādībām un personībām, un to saikni ar Latviju.

Attēlos:
Eliels Sārinens. Somijas Nacionālā muzeja ēka Helsinkos. 1904. g.
Eliels Sārinens. Helsinku Centrālās dzelzceļa stacijas ēka. 1909. g.
Eliels Sārinens. Kristus luterāņu baznīca Mineapolē. 1948. g.

Ieejas maksa: 2.50 EUR,
skolēniem, studentiem un pensionāriem: 1.50 EUR.

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja un Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv,


IESLODZĪTĀ RAKSTNIEKA DIENA A3001_WEB IESLODZĪTĀ RAKSTNIEKA DIENA

15. novembrī plkst. 18.00 Latvijas PEN aicina uz tulkošanas darbnīcu Jāņa Akuratera muzejā Ojāra Vācieša ielā 6a. Darbnīca veltīta Starptautiskajai ieslodzītā rakstnieka dienai.

15. novembris visā pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā ieslodzītā rakstnieka diena, kurā sabiedrība ir aicināta atcerēties par literātiem, kas daudzviet pasaulē tiek vajāti, ieslodzīti un represēti par to, ko rakstījuši.

Šogad īpaša uzmanība tiek pievērsta pieciem autoriem. Tie ir: meksikāņu rakstniece Lidija Kačo (Lydia Cacho), kas savā dzimtenē tiek vajāta par pētniecisko žurnālistiku un aktīvo pozīciju, Ugandas akadēmiķe, rakstniece un aktīviste Stella Njanzi (Stella Nyanzi), kam piespriests ieslodzījums par Ugandas prezidentam veltītu rupju dzejoli, šrilankiešu rakstnieks Šaktika Satkumara (Shakthika Sathkumara), turku reportieris Nedims Turfents (Nedim Türfent), kas tiek nepamatoti apsūdzēts par teroristisku darbību, un ēģiptiešu dzejnieks Gelals el-Bihairī (Galal El-Behairy), kam piespriests cietumsods par dziesmas tekstu.

15. novembrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā Latvijas PEN rīko tulkošanas darbnīcu, kurā stāstīs par šiem pieciem rakstniekiem, tulkos un lasīs viņu darbu fragmentus. Vakaru vada Ilmārs Šlāpins. Piedalās Latvijas PEN pārstāvji, tulkotāji un atdzejotāji.

Ieslodzītā rakstnieka diena pasaulē notiek jau 38. reizi. Latvijas PEN to organizē otro gadu. Trīs no tiem rakstniekiem, kuri tika pieminēti pagājušā gada pasākumā – Oļegs Sencovs, Vaels Abbas un Šahiduls Alams –, ir atbrīvoti.

Ieejas maksa: 2.00 EUR.
Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR.


LSD NAMIŅU DARBNĪCA BĒRNIEM UN VECĀKIEM

16. novembrī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz Namiņu darbnīcu Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Namiņu darbnīcā iepazīsim Aspazijas dzejas tēlu krāšņās pasaules un atraisīsim savu fantāziju. Atradīsim zīmīgus tēlus Aspazijas dzejoļos. Celsim tiem namiņus no segām, galdiem un dažnedažādiem materiāliem. Izdomāsim savus stāstus par Aspazijas dzejas tēliem un paši radīsim jaunus tēlus.

Darbnīcu vadīs māksliniece Ilze Aulmane. Mācījusies Ogres Mākslas skolā un citās skolās, šobrīd turpina studijas Latvijas Mākslas akadēmijā maģistrantūrā. Strādājusi gan kā pedagoģe, gan dežurante, gan izstāžu zāles kuratore. Piedalījusies dažādās izstādēs un arvien nopietnāk grib pievērsties savai radošajai darbībai.

Ilzi aizrauj gandrīz viss dzīvīgais – vai tas būtu brauciens ar kartingu pirmo reizi, vai ikgadējā slidošana ziemā, neregulāri baseina, teātra, operas, džeza un akadēmiskās mūzikas koncerti, citu mākslinieku izstāžu, lekciju, dievkalpojumu apmeklējumi utt. Par galveno vērtību Ilze uzskata iespēju mēģināt izzināt un izdzīvot kristīgās ticības būtību. Par nepieciešamām uzskata sportiskas pastaigas ar dabas estētikas baudīšanas elementiem. Nozīmīga vieta Ilzes dzīvē ir humoram un pozitīvai attieksmei.

Namiņu darbnīca ir viena no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no aprīļa līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas veidus (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Darbnīcas ilgums ir 2 stundas. Dalībnieku vecums – no 3 līdz 100 gadiem. Vecāki un vecvecāki aicināti līdzdarboties.

Darbnīcu ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29239472.
Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.
Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Dārza sajūta IRĪDAS LAZDIŅAS PERSONĀLIZSTĀDE „DĀRZA SAJŪTA” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

No 2. novembra līdz pat gada beigām Ojāra Vācieša muzeja (Ojāra Vācieša 19, Rīgā) Robinsonzālē aplūkojama Irīdas Lazdiņas personālizstāde „Dārza sajūta”.

Māksliniece Irīda Lazdiņa dzimusi 1949. gadā. Profesionālo maģistra grādu mākslā ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā (1973–1978). Mākslinieku savienības biedre kopš 1986. gada. Glezniecībā galvenokārt izmanto akvareļtehniku.

Irīda Lazdiņa vairākkārt ir rīkojusi personālizstādes Rīgā (2019, 2016, 1996, 1986), kā arī Vācijā (1993). Grupu izstādēs piedalās kopš 1980. gada, un mākslinieces darbi eksponēti izstādēs Latvijā un ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Gruzijā, Jordānijā, Austrijā, Īrijā, Zviedrijā, Somijā, Austrālijā, Albānijā, Anglijā, Slovākijā u.c. Darbi aplūkojami arī Latvijas Mākslas muzejā.

Saņēmusi diplomus par piedalīšanos Starptautiskajā akvareļu biennālē „Baltijas tilti” Kauņā (2012), Austrālijas un Latvijas latviešu mākslinieku Mākslas festivālā Sidnejā (1992), kā arī ieguvusi medaļu 8. Baltijas valstu akvareļu triennālē „Baltijas ceļš” Rīgā (1989).

Māksliniece par izstādi „Dārza sajūtas” stāsta: „No agrāk attēloto žanru konkrētības jau ilgāku laiku esmu pievērsusies nosacītākai, intuitīvākai, sajūtu izraisošai gleznošanai. Vienīgi daba ir tā, kas nosaka domu emocijas. Tādēļ, skatoties debesīs, vērojot ūdens plūsmu vai ieejot dārzā, viss tas – gan miers, gan klusums, gan nebeidzamā mainība – rada īpašu prieka sajūtu un dod arvien jaunus impulsus.”

Izstādes turpinājums aplūkojams Rīgas Lutera draudzes Cilvēka izaugsmes centrā (CCI) „Torņkalns” (Torņkalna ielā 5), uzziņas: www.luteradraudze.lv, www.izaugt.lv.
Vairāk informācijas: + 371 67619905, + 371 67614015;
martins.berzins@memorialiemuzeji.lv


Jūlijs Madernieks JŪLIJS MADERNIEKS – LATVIEŠU ORNAMENTA MEISTARS, GLEZNOTĀJS UN MĀKSLAS KRITIĶIS

7. novembrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, aicina uz pasākumu „Jūlijs Madernieks – latviešu ornamenta meistars, gleznotājs un mākslas kritiķis”.

Vakara norises programmā:
1. Pēc Jūlija Madernieka metiem veidotie priekšmeti Akurateru ģimenes kolekcijās – Maira Valtere.
2. Jūlijs Madernieks Emīla Melngaiļa, Jāņa Jaunsudrabiņa u.c. laikabiedru portretējumos – lasa Ruta Cimdiņa, Aivars Eipurs, Maira Valtere.
3. Jūlijs Madernieks un latviešu ornamenta stilizācija. Tradicionālais un mūsdienīgais grāmatu ilustrācijās un tekstilijās – sarunājas mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne un māksliniece prof. Ieva Krūmiņa.
4. Improvizācijas un latviešu tautasdziesmas atskaņos Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēknes – koklētājas Elīza Zaula un Asnate Vadziša (skolotāja Biruta Deruma) un vijolniece Alita Miķelsone (skolotāja Sandra Bubindusa, koncertmeistare Tatjana Tretjaka).

Gandrīz katru latviešu māju 20. gadsimta 20.–30. gados greznoja kāds rokdarbs, kas bija darināts pēc mākslinieka Jūlija Madernieka (1870–1955) meta. Jāņa Akuratera mājā tie bija aizkari dzejnieka kabineta logam, turklāt iespējams, ka tos bija izgatavojusi viņa sieva Marija Anna. Aizkari ir saglabājušies līdz mūsdienām un tagad ir aplūkojami Akuratera ģimenes kolekcijā muzejā. Zīmīgi, ka šie aizkari rotāja dzejnieka kabinetu gan Blaumaņa ielas dzīvoklī, gan arī 1933. gadā Torņakalnā uzceltajā savrupmājā.

Jāni Akurateru un Jūliju Madernieku vienoja ne tikai piederība vienai paaudzei, kas sevi spilgti pieteica 20. gadsimta sākumā, veidojot latviešu jūgendstila mākslu, bet arī jautājumi par latviešu nacionālās mākslas radīšanu. Jānis Akuraters rakstā „Pozitīvais virziens mūsu nacionālajā mākslā” 1915. gadā uzsvēra: „Griežoties tagad pie mūsu tautas garīgās īpatnības un mākslas, mums jājautā, kur ir tas oriģinālais, īpatnēji ētiskais un estētiskais, ko mēs esam devuši cilvēcei kā savas tautas sejas atspoguļojumu? Ja mēs to neesam devuši, vai tiešām mēs esam tik nabadzīgi, ka nekā nevaram dot? (..) Tas ir liels jautājums mūsu nacionālai pašapziņai.” Kā brīnišķīgu avotu nacionālās mākslas radīšanai gan Jānis Akuraters, gan Jūlijs Madernieks uztvēra tautas mākslu – latviešu folkloru un etnogrāfiskos rakstus. Taču tas ir tikai avots, ne tiražējams paraugs. Jūlijs Madernieks rakstīja: „Māksla nav atdarināšana, bet jaunradīšana, jaunradīšana saskaņā ar sava laika centieniem. Arī senajā ornamentā ietvertie simboli mūsdienās jāparāda skaidrās, vienkāršās un cildenās formās.” Jūlijs Madernieks bija pirmais, kurš prata radīt savu unikālu stilu lietišķajā mākslā, izmantojot etnogrāfiskos rakstus.

Jūlijs Madernieks ir dzimis 1870. gadā Vecgulbenes muižas „Madernieku” mājās pie Pededzes upes. Mācījies vietējā Krustu skolā, tad Vecpiebalgas draudzes skolā, pēc tam Rīgas Vācu amatniecības skolā. No 1892. līdz 1898. gadam apguvis dekoratīvo glezniecību Pēterburgas Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. To beidzot, ieguvis apbalvojumu – stipendiju braucienam uz ārzemēm. Pēc atgriešanās Latvijā 1903. gadā strādājis par zīmēšanas skolotāju dažādās skolās un atvēris savu mākslas studiju, kur mācījušies vairāki vēlāk ievērojami latviešu gleznotāji. Jūlijs Madernieks aizrautīgi darbojies arī grafikā, lietišķajā mākslā un interjera dizaina jomā.

Mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš par mākslinieka īpašo stilu rakstīja: „Madernieka individuālā rakstura sacerējumi rodas spontānā izdomas rotaļā, bet ne etnogrāfisku formu atdarinājumā, pārfrāzējumā. Tamdēļ tie savdabīgi; tiem uzspiests personības zīmogs. (..) Tikpat formu kā krāsu kopojumos autors vismīļāki mēdz domāt pretstatos. Viņš sabiezina galvenās formas kompaktos laukumos, uzsverot tiem pretstatā blakus daļas ar sīkākām, ažūrotām formām. Tā divu dimensiju robežās iespējams panākt smagāku un vieglāku veidojumu iespaidu. Viņa ornamenti ir it kā savādi organismi, kas pauž ritma un pretstatu likumiem pakļautu dzīvi. Šie ornamentālie organismi te ritmiski sašaurinās sīkāku formu mozaīkā, te atkal žuburi, zari kāpeņveidīgās lentās izplešas izbeigdamās dominējoši plašās masās.”

Vairāki Madernieka mākslas vērtētāji ir rakstījuši par gleznotāja mākslas saistību ar mūziku. Tā, piemēram, Jānis Veselis par mākslinieku rakstīja: „Līnija, kura mūs atbaidītu ar savu vienkāršību, sausumu un bezdvēseliskumu, viņa rokās pārvēršas par liegu instrumentu, kas izdod tīras un ritmu bagātas skaņas. Madernieka ornamentāliem zīmējumiem piemīt tiešām daudz mūzikas. Liekas, it kā muzikālās domas būtu grafiski izteiktas. Līnijas sakļaujas, izplešas, izveidojas kā simfoniski fragmenti.”

Jūlijam Maderniekam veltītais pasākums notiek cikla „Māksla Akuratera mājā” ietvaros.

Ieejas maksa: 2.00 EUR.
Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR.

Sīkāka informācija: akuratera.muz@inbox.lv; akuraters@memorialiemuzeji.lv
Tālrunis: 26703293 (Maira Valtere)

Pasākumu atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jāņa Akuratera biedrība.

Pasākums tiks fotografēts. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Pasaules literatūras vakari PASAULES LITERATŪRAS VAKARI – KRIEVIJA

6. novembrī Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, turpināsies pasākumu sērija „Pasaules literatūras vakari”, un šoreiz vakars tiks veltīts krievu dzejai ārpus Krievijas. Sarunu vadīs literatūrzinātniece Svetlana Pogodina, tajā piedalīsies krievu dzejnieks, izdevējs, atdzejotājs Dmitrijs Kuzmins un krievu dzejniece, māksliniece no Austrālijas Tatjana Bonča-Osmolovskaja. Pasākums notiks krievu un latviešu valodā.

Pasākuma laikā notiks saruna par krievu dzeju ārpus Krievijas, tai skaitā arī Latvijā, atšķirībām dažādu valstu krievu diasporas dzejā, kā arī Tatjanas Bončas-Osmolovskajas dzejas lasījums.

Svetlana Pogodina (1985) ir Rīgā dzīvojoša literatūrzinātniece, tradicionālās un mūsdienu slāvu kultūras pētniece. 2009. gadā mācījusies krievu un slāvu filoloģiju Belgradas Universitātē Serbijā, 2010. gadā ieguvusi maģistra grādu slāvistikā Latvijas Universitātē, 2016. gadā ieguvusi doktora grādu cittautu folkloristikā Latvijas Universitātē, no 2017. gada docente LU HZF Slāvistikas un rusistikas nodaļā, no šī gada LU Jūdaistikas studiju centra izpilddirektore. Zinātniskās intereses – slāvu un ebreju folklora (ebreju stereotipi latviešu un slāvu kultūrā), mūsdienu folklora, „Yiddish Cinema”, kinozinātne, mūsdienu krievu literatūra.

Tatjana Bonča-Osmolovskaja (Tatiana Bonch-Osmolovskaya, 1963) ir Sidnejā, Austrālijā dzīvojoša krievu rakstniece, publiciste, dzejniece un māksliniece. Studējusi fiziku Maskavas Tehnoloģiju un fizikas institūtā, pēc tam filoloģiju Maskavas Valsts humanitāro zinātņu universitātē. Publicējas krievu un angļu valodā. Kā māksliniece piedalījusies vairāk nekā trīsdesmit izstādēs Krievijā, Austrālijā, Eiropā un ASV, tai skaitā arī personālizstādes Krievijā un Austrālijā. Mākslā Tatjana pēta matemātiskas formas, meklē kārtību haotiskās struktūrās. Žurnāla „Artikulācijas” (Артикуляции) galvenā redaktore. Apbalvota ar Starptautisko Burļuka balvu (2009, Международная отметина имени Бурлюка), žurnāla „Logs” (Окно) prēmiju (2010), prēmiju „Lidojošie suņi” (2013, Летающие собаки) u.c. Viņas darbi iekļauti Noras Galas (Норa Галь) prēmijas īsajā sarakstā 2015. gadā, prēmijas „Maskavas novērotājs” (Московский наблюдатель) īsajā sarakstā 2015. gadā un Krievu prēmijas (Русскaя премия) garajā sarakstā 2016. gadā. Maskavas PEN kluba biedre. Jaunākā grāmata „Eikalipta lapas. Vēstules no Austrālijas Krievijas politieslodzītajiem” (Листья эвкалипта. Письма из Австралии российским политическим заключенным) nesen prezentēta Saharova centrā Maskavā un Sanktpēterburgas PEN klubā.

Dmitrijs Kuzmins (Dmitry Kuzmin, 1968) – krievu dzejnieks, literatūrzinātnieks, tulkotājs un izdevējs. Dzeju publicē kopš 1990. gada, 2008. gadā izdots krājums „Cik labi būt dzīvam”. Par ieguldījumu krievu literatūrā 2002. gadā apbalvots ar prestižo Andreja Belija balvu. Bijis daudzu periodisko izdevumu un antoloģiju redaktors un sastādītājs. Izveidojis izdevniecību „ARGO-RISK”, kas kopš 1993. gada publicējusi ap 500 aktuālās krievu, kā arī ārvalstu, tostarp latviešu, dzejas grāmatas. Nodibinājis literāro žurnālu „Vozdukh” (Воздух, iznāk kopš 2006. gada), ir tā redaktors, šobrīd gatavo tā 39. numuru. Pēc emigrēšanas uz Latviju 2014. gadā organizējis projektu „Literatūra bez robežām”, kas nodarbojas gan ar izdevējdarbību, gan nodrošina rezidences iespēju dzejniekiem un atdzejotājiem. Dmitrijs Kuzmins uzsver: „Ne tikai mūsdienās, bet visos laikos starpkultūru dialogs ir bijis viens no spēcīgākajiem nacionālo tradīciju izkopšanas stimuliem.”

Raiņa un Aspazijas māja Pasaules literatūras vakarus organizē sadarbībā ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju.

Finansiālais atbalsts: VKKF.

Tuvāka informācija pa tālruni 26912310 vai e-pastu elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Autore: Ieva Jurjāne IZSTĀDE „NEGAIDĪTI PRIEKŠMETI RAIŅA UN ASPAZIJAS BIBLIOTĒKĀ”

No 1. novembra līdz 15. decembrim Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, būs skatāma izstāde Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”.

Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, ir aplūkojama Raiņa un Aspazijas unikālā personīgā bibliotēka. To veido vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās, kas aptver visdažādākās literatūras un dzīves jomas – vēsturi, ģeogrāfiju, filozofiju, folkloru, literatūras un mākslas teoriju, jurisprudenci, latviešu un cittautu daiļliteratūru, dabaszinātnes utt. –, kā arī plašs laikrakstu un žurnālu klāsts. Sekojot Raiņa un Aspazijas vēlmei, bibliotēka ir pieejama izpētei.

Tomēr atsevišķas bibliotēkas grāmatas ir interesantas arī kā lietas pašas par sevi, turklāt tās glabā pavisam negaidītus atklājumus – tajās tīši vai netīši ievietotus priekšmetus, visbiežāk pavisam nesaistītus ar grāmatas saturu.

Izstādē, kurā pirmo reizi eksponēti interesantākie no šiem priekšmetiem, ir iespēja no neparasta skatupunkta ielūkoties Aspazijas un Raiņa radošajā laboratorijā – bibliotēkā – un uzzināt, kas bijis noslēpts starp grāmatu lapām.

Grāmatās atrasto lietu ekspozīciju saturiski padziļina gleznotājas, ilustratores, operas un teātra scenogrāfes, kostīmu un filmu mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un krāšņas vīzijas, kas ilustrē izstādē skatāmās tēmas.

Arī mazie izstādes apmeklētāji varēs atrast sev interesējošas nodarbes – saliekamas bilžu mīklas ar putnu attēliem un dzeju, garšvielu smaržu piedzīvojumu, iespēju uzbūvēt pilsētu.

Izstādē izmantoti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli.

Izstādi veidojuši:

Ieva Jurjāne – oriģinālilustrācijas;

Gints Mālderis un „Dizaina informācijas centrs” – dizains;

Dora Pauzere – priekšmetu atlase un teksts.

Vairāk informācijas: Dora Pauzere, e-pasts: dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv, tālrunis: 29572469.

Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.