Memoriālo Muzeju Apvienība -

OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJS AICINA UZ FOTOIZSTĀDI “ZŪDOŠAIS TORŅAKALNS”

29/05/2020

No 2. jūnija līdz pat 12. septembrim Ojāra Vācieša muzejā (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga) aplūkojama Torņakalna attīstības biedrības un Valda Gavara fotoizstāde “Zūdošais Torņakalns”.

Izstādē apskatāmas video un foto dokumentu liecības par tiem Torņakalna apkaimes vides un arhitektūras objektiem, kas pēc dzelzceļa “Rail Baltica” izbūves vairs nekad nebūs ieraugāmi līdzšinējā veidolā. Ir būtiski atstāt vismaz video un foto liecības par to, kāda izskatījās Torņakalna apkaime iepriekš, lai saglabātu Rīgas vēsturisko un kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm.

“Rail Baltica” dzelzceļa līnijas apstiprinātātrase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai. Tās izbūves rezultātā būtiski mainīsies Torņakalna apkaimes izskats, tiks pilnībā likvidēti vairāki kultūrvēsturiski un arhitektūras objekti Torņakalna apkaimē, tai skaitā Torņakalna ielas dzelzceļa pārvads, kas ir pirmais un vecākais monolītā betona tilts, celts vēl 1909. gadā; Altonavas ielas tilts – pārvads; Brīvzemnieka ielas pārvads; Lutera Torņkalna baznīca; stacija, piemineklis represētajiem – vagoniņš; vairāki simti koku, veselas ielas ar apkaimei raksturīgu privātmāju apbūvi, piemēram, Indriķa ielas posms.

Visi šie objekti ir fiksēti pilnīgās un kvalitatīvās video un foto liecībās, lai par tiem paliktu pietiekami skaidra informācija, kā arī vēsturiski nozīmīgi dokumenti. Nedrīkst pieļaut, ka visu šo objektu vizuālās liecības pazūd nebūtībā un nav pieejama nākamajām paaudzēm, kam nebūs iespējas vērot dabā veco Torņakalna apkaimes izskatu.
Fotogrāfs Valdis Gavars par šo izstādi stāsta: “Tepat ir staigājis Ojārs Vācietis, risinājušies Māra Bērziņa grāmatā “Svina garša” aprakstītie notikumi.

Var, protams, pārmest nevajadzīgu sentimentu un pieķeršanos vecām un savu laiku nokalpojušām lietām. Tomēr kultūras pieminekļi tieši tāpēc tiek sargāti, lai no paaudzes paaudzē nodotu stāstu par valsts tapšanas un veidošanās vēsturi, un dotu iespēju šai vēsturei pieskarties – caur kultūras artefaktiem, lietišķās mākslas priekšmetiem un arhitektūras pieminekļiem.”

OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJA DĀRZĀ NOTIKS DZEJAS LASĪJUMI “ZEM CERIŅU ARKAS”

29/05/2020

Trešdien, 3. jūnijā, plkst. 17.30 Ojāra Vācieša muzeja dārzā (O. Vācieša ielā 19, Rīgā) notiks dzejas lasījumi “Zem ceriņu arkas”.

Pasākumā piedalīsies trīs dzejnieces – Amanda Aizpuriete, Inta Riekstiņa, Agita Draguna – un dzejnieks Valdis Vilcāns. Ilgāku laiku nav bijis iespējams tikties ar dzejniekiem klātienē, bet tagad muzejā atkal skanēs dzeja. Tiksimies zem ceriņu arkas un, protams, ievērosim drošu distanci.

Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, pasākuma apmeklējumam pieteikties zvanot 67619905. Vietu skaits ierobežots.

Ieejas maksa: 2.00 EUR;
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJA AICINA UZ IZSTĀDI „GAISMA. SKATIENS. ASPAZIJA.“

29/05/2020

Raiņa un Aspazijas mājā (Rīga, Baznīcas iela 30) no 5. jūnija līdz 29. augustam būs aplūkojama mākslinieku Ievas Baumgartes un Jura Kļavas izstāde „Gaisma. Skatiens. Aspazija“. Netradicionālās mākslas tehnikās un formās veidotie mākslas darbi aicinās sastapt Aspaziju mūsdienu laikā un telpā.

Izstāde ir divu mākslinieku – Ievas Baumgartes un Jura Kļavas – veltījums Aspazijai 155. dzimšanas dienā. Aspazijas personības pievilcība, ambiciozitāte, drosme un elegance joprojām uzrunā arī mūsdienu cilvēku. Latviešu dzejas karalienes fenomens atstājis negaistošu smaržu literatūrā, ļaužu prātos un kolektīvajā apziņā.
Izstādē eksponētie mākslas darbi veidoti netradicionālas mākslas tehnikās un formās, tā ļaujot ieraudzīt, sajust un sastapt Aspaziju joprojām klātesošu mūsdienu laikā un telpā.

Izstādes autori:
Ieva Baumgarte – māksliniece, grafiķe, gleznotāja. Figurālā glezniecība un zīmējums ir mākslinieces komunikācijas forma ar skatītāju. Darbu pamatā – smalkums un enerģija.
Autore pētījusi Aspazijas portretus dažādos dzīves posmos. Ķermeņa valoda un sejas izteiksmes ļauj pietuvināties dzejnieces personībai un aizgājušam laikmetam.

Juris Kļava – inovatīvais mākslinieks-inženieris. Autora interešu lokā ir formu meklējumi, izvedot to ārpus rāmjiem. Formai nav ierobežojumu, ierobežojumi ir iztēlei.

Izstādē izmantotās dažādas tehnikas: foto modulācijas 3D drukātās litofānijās jeb gaismas attēlos, vektorgrafikas telpiskās variācijas, klasiskā glezniecība.

KONKURSA „ZEM RAIŅA DZEJAS LIETUSSARGA” REZULTĀTI

28/05/2020

Šogad Raiņa muzejs „Jasmuiža” rīkoja vizuālo darbu konkursu „Zem Raiņa dzejas lietussarga”. Konkursa uzdevums bija izveidot vizuālās mākslas darbu uz lietussarga brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim no krājumiem „Putniņš uz zara” un „Zelta sietiņš”. Konkursā varēja piedalīties bērni vecumā no 12 līdz 16 gadiem.

Kopā tika iesūtīti 28 darbi. Darbus izvērtēja žūrija, kuras sastāvā bija Preiļu Mūzikas un mākslas skolas Mākslas nodaļas vadītāja Marianna Abricka, Memoriālo muzeju apvienības mākslinieks Ints Sedlenieks, Aizkalnes Tautas nama vadītāja Māra Pudnika un Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājas vietniece Solvita Kleinarte.

1. vietu žūrija piešķīra Samantai Romanei par darbu „Kaķīte” (15 gadi, Rūjienas vidusskola).

2. vietu žūrija piešķīra Elīnai Mālniecei par darbu „Vasaras gaidās” (16 gadi, Lubānas vidusskola).

3. vietu žūrija piešķīra Mārtiņam Stankevicam par darbu „Kaķenīte” (13 gadi, Ziemeļvidzemes pamatskola) un Millai Ketijai Seņkovai par darbu “Zars bez putniņa” (14 gadi, Maltas vidusskola).

Konkursa žūrija piešķīra astoņus Atzinības rakstus:

Renātei Osipovai par darbu „Zelta sietiņš” (13 gadi, Matīšu pamatskola), Evelīnai Kursītei (12 gadi) un Jelizavetei Stolbovai (13 gadi) par darbu „Visi vēji” (Silenes pamatskola), Gunitai Elstei par darbu „Zirņa bērni (11 gadi, Viļānu vidusskola), Danielam Bērziņam par darbu „Putniņš uz zara” (12 gadi, Krustpils pamatskola), Agatei Gžibovskai par darbu „Mākonīts un mākonīte” (13 gadi, Maltas vidusskola), Lindai Gailītei par darbu „Mīkla” (12 gadi, Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs), Bauskas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem Elīnai Salmiņai (11 gadi), Kārlim Jansonam (12 gadi), Justīnei Budrēvičus (13 gadi), Arnetai Hegenbartei Petrikai (13 gadi), Milānai Uļanskai (13 gadi), Janai Braškai (14 gadi), Eināram Ponomarjovam (15 gadi) un Kristiānai Purviņai (15 gadi) par darbu „Rainis”, Mežāres pamatskolas vizuālās mākslas pulciņa kolektīvam par darbu „Zīlīte”.

Paldies visiem konkursa dalībniekiem, pedagogiem, vecākiem un balvu sponsoriem: Apgādam „Zvaigzne ABC” un Preiļu Zvaigznes grāmatnīcai, Memoriālo muzeju apvienībai, keramiķiem Raivo Andersonam, Edvīnam Vincevičam, Viktoram Ušpelim, Olgai un Valdim Pauliņiem, SIA „Salang-P”!

Konkursam iesūtītie darbi tiks eksponēti izstādē „Zem Raiņa dzejas lietussarga” Raiņa muzejā „Jasmuiža” līdz šī gada 31. oktobrim.

Konkursa “Zem Raiņa dzejas lietussarga” rezultāti

OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJS AICINA UZ IZSTĀDI “20 PAVASARI”

28/05/2020

No 2. jūnija līdz 4. jūlijam Ojāra Vācieša muzejā Torņakalnā (Rīgā, O. Vācieša ielā 19) aplūkojama turpat netālu mītošās Rīgas Lutera Draudzes mākslinieku kopas darbu izstāde “20 pavasari”.

Rīgas Lutera draudzes mākslinieku izstādes Ojāra Vācieša muzejā notiek jau 20 gadus. Ik pavasari ap Lieldienu laiku, Pūpolsvētdienā vai kādā citā svētdienā pēc dievkalpojuma mākslinieki pulcējas muzejā, lai dalītos priekā, kā arī godinātu namatēvu, klausoties dzeju, baudot mākslu.
Rīgas Lutera draudzes mākslinieki par sevi stāsta: “Esam ļoti dažādi, katrs savā mākslas veidā vai stilā unikāli, profesionāli mākslinieki. Gleznotāji, grafiķi, tēlnieki, dizaineri un keramiķi. Bet ikreiz kāda vārdā nenosaukta intuīcija palīdz atnest uz izstādi tādu darbu, ka tie visi tik lieliski “turas kopā”. Droši vien tāpēc, ka mums pašiem patīk būt kopā.” Izstādēs daudzu gadu garumā ir piedalījušies Biruta Delle, Ausma Gūtmane, Māra Vaičunas, un daudzi citi. Arī šogad dalībnieku pulks ir plašs, izstādē piedalās Liene Ratnika, Māra Kalnišķe, Irīda Lazdiņa, Līga Lazdiņa, Helmuts Āķis, Gundega Zikmane, Gunta Ploka, Laima Akmentiņa, Baiba Ūlande, Ieva Nagliņa, Ēstere Zemīte, Daiga Aže, Zinta Miezaine un Baiba Rēdere.

Šos māksliniekus vieno mīlestība pret mākslu un piederība Rīgas Lutera draudzei Torņakalnā. Ojāra Vācieša muzejs un pats Ojārs Vācietis kā mūsu kaimiņš ir pulcējis dažādus autorus viesmīlīgajā muzeja izstāžu zālē visus šos gadus. Izstāde, kas kļuvusi par stabilu tradīciju un sniedz prieku gan mums pašiem, gan skatītājiem, ikreiz ir kā atgriešanās laba drauga mājās un, cerams, ka šī draudzība turpināsies vēl ilgi.

RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS IZSTĀDI “SIEVIETE BEZ ĪPAŠĪBĀM”

25/05/2020

No 2020. gada 2. jūnija līdz 11. jūlijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”. Izstādē piedalās mākslinieces Elīna Brasliņa, Krista Dintere, Liene Mackus, Krista Dzudzilo un Sandra Krastiņa. Izstādes kuratore Jana Kukaine.

Izstādes nosaukums ietver norādi uz pazīstamā austriešu rakstnieka Roberta Mūzila (Robert Musil) romānu “Cilvēks bez īpašībām” (“Der Mann ohne Eigenschaften”, 1943) un reizē piesaka feminisma filozofijas tēmu loku, kas atsedz Rietumu kultūrā pastāvošo pieņēmumu par vīrieti kā visu lietu (un pašas cilvēcības) mēru, sievieti uztverot kā vīrieša Citu, viņa fantāziju projekciju, “tumšo kontinentu” un neizsakāmo “tukšumu”. Literārajām un filozofiskajām atsaucēm tiek pievienota arī vizuāla norāde uz feminisma mākslas ikonogrāfiju, kas atklāj gan piederības sajūtu pāri paaudzēm, gan mirklim piesaistītu pašironiju: sieviete bez īpašībām ir kā gliemezis bez mājiņas – izplūdusi, nekonkrēta, anonīma, nesakārtota un šaubu pilna, taču reizē gana ietilpīga, lai tajā pietiktu vietas daudzajām (un nereti pretrunīgajām) kultūras radītajām lomām. Pievēršanās gliemeža atstātajai sliedei un vēlme to materializēt laikmetīgos mākslas darbos ir vēl viens izstādes radošais atskaites punkts.

“Sieviete bez īpašībām” iezīmē māksliniecisku pozīciju, kurā feministiska refleksija ir pašsaprotama daļa no 21. gadsimta pasaules redzējuma. Tā nesniedz definīcijas, izvairās kaldināt identitātes vai vilkt stingras robežas, kā arī apšauba mākslas neitralitāti vai vajadzību runāt “mūžības vārdā”. Tā vietā izstāde aptver dažādību, pretrunīgumu un nenoteikto mainīgumu, kā arī pievēršas tādām tēmām kā ķermeniskums, ievainojamība, novecošana, radīšana, dzīvības trauslums un atjaunotne. Savukārt norises vieta – vasarnīca, kurā kādreiz dzīvoja Aspazija, – simboliski uzsver feminisma (pagaidām tikai daļēji atklāto) ģenealoģiju Latvijas kultūrtelpā un mudina veidot jaunas – paplašinātas un atvērtas – feministiskās solidaritātes, sadarbības un satikšanās formas.
Izstādes ietvaros notiks Sandras Krastiņas lekcija “Kad skatās uz mums, vai redzam sevi?”, kas veltīta sieviešu attēlojumam dažādu laikmetu Rietumu mākslā. Lekcijas norises laiks tiks izziņots atsevišķi.

Izstādi atbalsta: Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Memoriālo muzeju apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds, biedrība LAUKKU.

APMEKLĒTĀJIEM DURVIS VER MEMORIĀLO MUZEJU APVIENĪBAS MUZEJI

18/05/2020

Pēc vairāk nekā divu mēnešu pārtraukuma Memoriālo muzeju apvienības 10 muzeji atkal ver durvis apmeklētājiem, aicinot ciemoties rakstnieku, mākslinieku un sabiedrības darbinieku memoriālajās telpās un dārzos.

Ceturtdien, 21. maijā, durvis vērs:

Andreja Upīša memoriālais dzīvoklis,
Jāņa Akuratera muzejs,
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs,
Krišjāņa Barona muzejs,
Raiņa un Aspazijas māja,
Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā.

No piektdienas, 22. maija, apmeklētājus gaidīs:

Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros,
Raiņa muzejs “Jasmuiža”,
Raiņa muzejs “Tadenava”.

Ojāra Vācieša muzejs darbu uzsāks nedēļu vēlāk, datums tiks precizēts.

Apmeklētājiem būs atvērti visi 10 apvienības muzeji, piedāvājot aplūkot memoriālo vidi – muzeju personību iekoptos dārzus un viņu dzīves telpu, kas ved ceļojumā laikā. Šo sajūtu rada ne tikai autentiski iekārtotās telpas, bet arī rakstniekiem un māksliniekiem piederošie interjera priekšmeti un lietas, kam muzeju ekspozīcijās ir īpaši stāsti – Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā aplūkojami Raiņa un Aspazijas lauru vainagi, ko rakstniekiem dāvājusi Latvijas Skolotāju savienība, Krišjāņa Barona muzejā eksponēta Barona mātes austā sega, kas vēlāk pārtapusi par svārkiem Dainu tēva mazmeitām Lidijai un Birutai. Ojāra Vācieša muzejā iespējams noskaidrot, ar kādu sadzīves priekšmetu krāšanu aizrāvies dzejnieks, bet Jāņa Akuratera muzeja autentiski iekārtotās telpas, dzejnieka rakstāmgalda izcilā kārtība un pat vannasistabas skapīša saturs rada sajūtu, ka apmeklētājs ir nonācis 20. gadsimta 30. gados, un kuru katru mirkli mājās pārradīsies tās saimnieks.

Arī pašām telpām ir neparasti stāsti, piemēram, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā mākslinieka guļamistabas sienas rotātas ar jūgendiskiem, zilganiem rožu koku gleznojumiem – to paveicis pats Janis Rozentāls. Bet Raiņa un Aspazijas mājā apmeklētāji var ieskatīties Aspazijas darbistabā, kur dzejniece cītīgi atbild uz vēstulēm, kamēr Rainis virtuvītē vāra tēju.

Andreja Upīša memoriālā dzīvokļa autentiskā vide ietver sevī intriģējošus noslēpumus. Piemēram – kādēļ visiem dzīvoklī esošajiem pulksteņiem rādītāji apstājušies īsi pirms pieciem? Savukārt rakstnieka mājā Skrīveros aicinām baudīt sauli paša Andreja Upīša stādītajā dārzā. Ietinušies ievu smaržā un pieneņu pļavās šobrīd ir arī Raiņa muzejs “Jasmuiža” un Raiņa muzejs “Tadenava”, kas aicina nesteidzīgi baudīt skaisto dabu dzejnieka bērnības vietās.

❗ Aicinām apmeklētājus izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt muzeju, ja personai ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, kā arī ja personai ir noteikts pienākums ievērot pašizolāciju, mājas karantīnu vai stingras izolācijas nosacījumus.

Ja personai ir infekcijas slimības pazīmes (drudzis, klepus, elpas trūkums), muzeja darbiniekiem ir tiesības apmeklētāju neielaist/lūgt pamest muzeja teritoriju.

Muzeja apmeklējuma laikā aicinām ievērot higiēnas prasības un mazgāt vai dezinficēt rokas tam paredzētajās vietās, ievērot 2 metru distanci no pārējiem apmeklētājiem un norēķiniem izmantot maksājumu kartes.

Memoriālo muzeju apvienības muzeji, verot durvis apmeklētājiem, piedalās kopējā muzeju informatīvajā kampaņā #TiekamiesTagad. Tās ietvaros apmeklētāju ērtībai muzejā būs izvietoti spilgti dzelteni vienota dizaina un informācijas materiāli, kas veidoti saskaņā ar valstī noteiktajām sanitārā protokola prasībām un aicina apmeklētājus rūpēties par sev un apkārtējiem drošu viesošanos muzejā. Kampaņu organizē Latvijas Muzeju biedrības biedri. Vairāk informācijas: muzeji.lv

JAUNĀKĀS AKTUALITĀTES MEKLĒ SADAĻĀ “PALIEC MĀJĀS”

24/04/2020

Lai būtu vieglāk atrast visu aktuālo informāciju par to, ko Memoriālo muzeju apvienības muzeji un speciālisti piedāvā ārkārtējās situācijas laikā, esam izveidojuši mājaslapas sadaļu “Paliec mājās”.

Sadaļā “Paliec mājās” meklē:

Mācību materiālus skolēniem – uzdevumu un darba lapas, drīzumā – arī video fragmentus, ko skolotāji drīkst bez maksas izmantot attālinātā mācību procesā. Mācību materiāli līdz šim ir izmantoti muzejpedagoģiskajās programmās, bet šobrīd tiek pielāgoti darbam attālināti.
Grāmatu ieteikumus no muzejiem. Katru dienu muzeju speciālisti iesaka kādu grāmatu, ko vērts pārlasīt. Šajā ieteicamās literatūras sarakstā meklē lasāmvielu gan bērniem un pieaugušajiem, gan nu jau par latviešu literatūras klasiku kļuvušas darbus un mazāk zināmus stāstus, lugas un romānus.
Muzeju priekšmetu stāstus. Kamēr muzeju telpas ir tukšas un gaida apmeklētājus, muzeju speciālisti vēsta par eksponātiem digitālā vidē, veidojot publikācijas par slaveniem un neparastiem priekšmetiem muzeju ekspozīcijās.

Arī Memoriālo muzeju apvienība aicina – paliec mājās, lai drīz atkal varētu tikties!

“CIEMOS PIE DZEJNIEKA OJĀRA VĀCIEŠA”

23/04/2020

Turpinot izstrādāt materiālus mācību materiālus skolēniem, Ojāra Vācieša muzejs piedāvā tieši attālinātām mācībām radītu muzejpedagoģisko programmu “Ciemos pie dzejnieka Ojāra Vācieša”.

Muzejpedagoģiskā programma sastāv no divām daļām un radīta tieši attālinātam mācību procesam. Pirmā daļa ir virtuāla ekskursija Ojāra Vācieša muzejā (25 minūšu garš video, pieejams http://ejuz.lv/ciemospievaciesa). Kopā ar muzeja speciālistiem skolēni ir aicināti doties ekskursijā pa Ojāra Vācieša muzeju, aplūkot darbistabu, ieskatīties rakstāmgalda atvilktnēs un uzzināt par dzejnieka biogrāfiju autentiskā vidē.

Savukārt otrajā daļā, pēc video noskatīšanās, skolēni var pārbaudīt savas zināšanas, atrisinot krustvārdu mīklu: http://ejuz.lv/vaciesauzdevumi.

Ne tikai šos, bet arī citu Memoriālo muzeju apvienības muzeju izstrādātos materiālus meklē mājaslapas sadaļā “Paliec mājās”: http://memorialiemuzeji.lv/materiali-skolotajiem-2/

KONKURSA “MANS SVĒTDIENAS RAKSTU DARBS” FINĀLISTI

08/04/2020

Banneris

Šis gads ir Laimas Akurateres (1910–1969) simtdesmitās jubilejas gads. Laima Akuratere bija ne tikai dzejnieka, pirmā Tēvzemes balvas laureāta rakstniecībā, Jāņa Akuratera meita, bet arī dzejniece un atdzejotāja.

Atzīmējot dzejnieces un tulkotājas Laimas Akurateres 110. gadadienu, Jāņa Akuratera muzejs aicināja šogad 5.–12. klases skolēnus piedalīties sacerējumu konkursā, rakstot darbu par kādu no dotajām tēmām, par kurām arī pati Laima rakstījusi skolas laika domrakstos un savā dzejā:
1) Ceļojuma ietekme uz cilvēka dvēseli
2) Māksla – dzīves svētdiena
3) Akuratera varoņu raksturīgākās iezīmes
4) Kādas es vēlētos savas mājas
5) Kādu es vēlētos savu dzīvi
6) „Aiz manas mājas ir ezers –
Viss debesu spožums tur mīt…” /Laima Akuratere/.

Finālisti, kuri rakstīja savu sacerējumu par tematu “Aiz manas mājas ir ezers – / Viss debesu spožums tur mīt… (Laima Akuratere)” ir:
Jānis Briedis, Luīze Kalniņa, Lizete Rudzīte, Amēlija Gusakova, Ieva Karro, Marija Breča, Anna Estere Rubule, Dace Kele, Marta Grīnvalde, Edvards Kaļva, Lelde Ločmele, Samanta Borovikova, Patrīcija Nagle, Rūdolfs Fišers, Monta Apeināne, Raivis Riekstiņš.

Konkursa finālisti, kuri rakstīja savu sacerējumu par tematu “Ceļojuma ietekme uz cilvēka dvēseli” ir:

Markuss Zicāns, Denīze Janevica, Edvards Vītoliņš, Elizabete Cīrule, Margita Gruberte, Daniels Gucans, Annemarija Oļševska, Elizabete Ģērmane, Marta Karolīne Ziņģīte, Evelīna Gateža, Elza Mazule, Mārtiņš Mežulis, Marta Asare, Anne Gabija Skadiņa, Elīna Zvejniece, Luīze Anna Pētersone, Aleksandrs Grigorjevs.

Konkursa finālisti, kuri rakstīja savu sacerējumu par tematu “Māksla – dzīves svētdiena” ir:
Kiāra Golvere, Marta Bruzgule, Emīls Grants, Dzintars Ralfs Šķeltiņš, Elizabete Puzule, Annija Bedeice, Viktorija Graubiņa, Līva Marta Klibiķe, Marta Ragele, Evelīna Grīvīte, Ieva Radzvilaviča, Alise Vanaģele, Elīna Krastiņa.

Konkursa finālisti, kuri rakstīja savu sacerējumu par tematu “Kādu es vēlētos savu dzīvi” ir:
Katrīna Mūna Maizīte, Viktorija Litauniece, Alekss Dzērve, Paula Čudare, Šarlote Jurjāne, Lāsma Rozenberga, Mārtiņš Alens Pīlāgs, Markuss Bērziņš, Maruta Opočkina, Sabīne Helviga, Arta Pinka, Rēzija Marta Spudas, Valters Bārda, Kate Katerīna Ruņģe, Dārta Kancēviča, Katrīna Anna Rempe, Elizabete Zariņa, Aina Zubrova, Aleksandrs Franckevičs, Ieva Renāte Pētersone, Kristaps Začests.

Konkursa finālisti, kuri rakstīja savu sacerējumu par tematu “Kādas es vēlētos savas mājas” ir:
Atvars Ziediņš, Adriana Jēkabsone, Markuss Billis, Marats Kočegarovs, Emīlija Lemberga, Evelīna Akmene, Elīna Ķēniņa, Samanta Saveļjeva, Anete Stepiņa, Oto Veliks, Kalvis Lazdiņš, Evelīna Tīna Circene, Lāsma Kalēja, Ance Millere, Adelīna Parma, Emīlija Gustīne Zommere, Elija Astreiko, Anna Fedulova.

Konkursa finālisti, kuri rakstīja savu sacerējumu par tematu “Jāņa Akuratera varoņu raksturās iezīmes” ir:
Līva Lipace un Ralfs Sebastians Rozens.

Visus konkursa finālistus aicināsim Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, O. Vācieša ielā 6 a) uz laureātu godalgošanu pēc Valstī noteiktās ārkārtas situācijas izbeigšanās un pulcēšanās un sabiedrisku pasākumu aizliegumu atcelšanas. Par pasākuma norisi izziņosim pēc ārkārtas situācijas beigām.

Priecājamies, ka skolēnu radošo darbu konkursā savus darbus iesūtīja tik daudz skolēnu no visas Latvijas. Kopā saņēmām 174 skolēnu darbus no 57 Latvijas skolām: Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas, Bauskas 2. vidusskolas, Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas, Bērzaunes pamatskolas, Carnikavas pamatskolas, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas, Dobeles Valsts ģimnāzijas, Druvas vidusskolas, Ērgļu vidusskolas, Ikšķiles vidusskolas, Jaunjelgavas vidusskolas, Jaunpiebalgas vidusskolas, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas, Jēkabpils 3. vidusskolas, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienības, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, Jūrmalas pilsētas Lielupes pamatskolas, Kandavas Reģionālās vidusskolas, Ķeipenes pamatskolas, Limbažu 3. vidusskolas, Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolas, Lubānas vidusskolas, Mālpils novada vidusskolas, Mārupes Valsts ģimnāzijas, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas, Ogres 1. vidusskolas, Ogres Valsts ģimnāzijas, PIKC Rēzeknes tehnikuma, Pildas pamatskolas, Pilsrundāles vidusskolas, Privātās pamatskolas „Gaismas tilts 97“, Pūres pamatskolas, Rekavas vidusskolas, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas, Rīgas 45. vidusskolas, Rīgas 49. vidusskolas, Rīgas 74. vidusskolas, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas, Rīgas Juglas vidusskolas, Rīgas Katoļu ģimnāzijas, Rīgas Valsts tehnikuma Balvu teritoriālā struktūrvienības, Rožupes pamatskolas, Saulkrastu vidusskolas, Siguldas 1. pamatskolas, Skrundas vidusskolas, Straupes pamatskolas, Sventes vidusskolas, Talsu sākumskolas, Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāles, Taurupes pamatskolas Meņģeles filiāles, V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas, Vaboles vidusskolas, Vangažu vidusskolas, Vecpiebalgas vidusskolas, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma, Viļānu vidusskolas, Zvejniekciema vidusskolas.

Paldies visiem skolēniem, kuri iesūtīja savus radošos darbus, un viņu skolotājiem un skolām!

Laimas Akurateres konkursa finālisti