Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna darbnīcā–ceplī Jasmuižā (Preiļu novads, Aizkalne) 7. un 8. augustā notiks ikgadējais keramikas cepļa kurināšanas pasākums. Šogad muzejs aicina ne tikai uz keramikas cepļa kurināšanu un atvēršanu, bet arī uz brīvdabas kino vakaru un tikšanos ar spēlfilmas “Piļsāta pi upis” radošo komandu.

Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna darbnīcā-ceplī 7. un 8. augustā notiks ikgadējais keramikas cepļa kurināšanas un atvēršanas pasākums. Cepli kurinās Tautas lietišķās mākslas studijas “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” dalībnieki. 7. augustā keramiķi ar saviem apdedzināšanai sagatavotajiem māla traukiem piepildīs cepli, un ap pusdienlaiku, sākot no plkst. 14.00, to iekurinās. Kamēr ceplis kurēsies, vakara gaitā būs iespēja aprunāties ar podniekiem, vērot cepļa kurināšanas procesu un vēlā vakarā – lielo liesmu. Cepļa kurināšanas pasākumu būs iespēja apmeklēt līdz pusnaktij.

7. augustā vakarā plkst. 20.30 noritēs tikšanās ar mākslinieci Ievu Jurjāni. Muzejā šobrīd aplūkojama izstāde “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”, kurā eksponētas mākslinieces Ievas Jurjānes ilustrācijas.

Savukārt plkst. 21.30 apmeklētāji aicināti uz brīvdabas kino vakaru Jasmuižas parkā, kur būs iespēja noskatīties režisora Viestura Kairiša spēlfilmu “Piļsāta pi upis” (“Pilsēta pie upes”), kas uz ekrāniem nonāca šī gada janvārī. Pirms filmas demonstrēšanas būs tikšanās ar tās režisoru Viesturu Kairišu, mākslinieci Ievu Jurjāni un galvenās lomas atveidotāju Dāvi Suharevski.

8. augustā plkst. 11.00 notiks keramikas cepļa atvēršana un svaigi apdedzināto, vēl karsto, krāšņi glazēto trauku izņemšana. Būs iespēja darbus arī iegādāties.

Pirms cepļa atvēršanas notiks viktorīna – jautājumi par muzeju, Latgales keramiku, tās tapšanas niansēm, vēsturi, formām, glazūrām. Par pareizām atbildēm – balvas. Viktorīnu vadīs podnieks un TLMS “Rēzeknes apriņķa podnieki” vadītājs Andris Ušpelis.

Par muzikālo noskaņu gādās Aizkalnes sieviešu vokālais ansamblis.
7. augusta pasākumos ieeja bez maksas.

Ieejas maksa 8. augustā keramikas cepļa atvēršanas pasākumā un muzejā – pieaugušajiem 2,00 eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,00 eiro.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

4. jūlijā plkst. 11.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju “Rūdolfa Blaumaņa dzīve Rīgā”.

Jau 12 gadu vecumā Rūdolfs Blaumanis uzsāka dzīves gaitas Rīgā. Skolas laikā topošais rakstnieks dzīvoja pansijā, bet vēlāk ik pa laikam īrēja kādu dzīvokli vai istabu. Viena no zināmākajām Blaumaņa dzīves vietām bija pie gleznotāja Jaņa Rozentāla Alberta ielā 12-9, kur rakstnieks ar pārtraukumiem nodzīvoja pēdējos divus mūža gadus. Lai gan Blaumanis vislabprātāk rakstīja dzimtajos Ērgļos, Braku mājās, tomēr pilsēta rakstnieku vilināja ar savu kultūras un sabiedrisko dzīvi. 33 gadu laikā Blaumanis bija atradis gan iecienīto vietu, kur baudīt kūkas, gan pastaigu vietas, neiztrūkstošs bija arī teātra apmeklējums. Par rakstnieka sadzīves sīkumiem atmiņās dalījušies draugi, kas reizēm kopā ar Blaumani īrējuši dzīvesvietu.

Aicinām sestdien, 4. jūlijā, plkst. 11.00 iepazīties ar stāstiem par rakstnieka ikdienas dzīvi pilsētā, apmeklējot tematisko ekskursiju “Rūdolfa Blaumaņa dzīve Rīgā”. Ekskursijas laikā būs iespējams apskatīties Blaumaņa istabu, kur viņš mita no 1906. līdz 1908. gadam, kā arī aplūkot Jaņa Rozentāla ģimenes mājokli.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, izmantojot saiti https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543 vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: Ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.

Tuvāka informācija: pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv.

No 19. jūnija līdz 31. jūlijam Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros (Daugavas iela 58, Skrīveri) aicina uz izstādi “Rokdarbi caur laika lokiem”. Tajā aplūkojami Zintas Grundšteinas dzimtas rokdarbi, kurus darinājušas desmit sievietes trīs paaudzēs.

Izstādē ir aplūkojami rokdarbi no Billeru, Ekmaņu, Vībotu un Auguļu ģimenēm – desmit sieviešu darbi trijās paaudzēs. Šīs dzimtas sieviešu pūra lādēs glabājas dvieļi ar tamborētām mežģīnēm un izšūtiem uzrakstiem, austi galdauti, gultas pārklāji un segas, izgreznoti priekšauti un spilvendrānas. Viens no senākajiem izstādes eksponātiem ir Marijas Vībotes 19. gadsimta beigās darinātā sienas segas, kurā uz vilnas auduma pamata ar dziju izšūti ziedi.

Zinta Grundšteina, dz. Vībota (1940), ir rokdarbniece. Nākusi no ģimenes, kurā visas sievietes līdztekus darbam saimniecībā vai valsts darbā ir audušas, izšuvušas, adījušas, tamborējušas, mezglojušas, lai darinātu kuplajai ģimenei nepieciešamās lietas un rotātu dzīves vidi.

Zintas iepazīšanās ar rokdarbiem un etnogrāfiju sākās Rīgā 1981. gadā Tautas lietišķās mākslas studijā “Rītausma” (vadītāja Biruta Kolisovska).

Atgriežoties Zaubes “Salzemniekos”, 2006. gadā viņa izveido Zaubes pagasta lietišķās mākslas pulciņu “Trejdeviņi”. 10 gadu laikā Zintas vadībā pulciņā tiek realizēti mācību projekti zīda apgleznošanā, filcēšanā, mezglošanā, adīšanā, aušanā, dažādās tamborēšanas tehnikās un keramikā. Pulciņa 20 dalībnieku darbi guvuši atzinību izstādēs Zaubē, Mālpilī, Nītaurē, Rīgā, un divi darbi uzņemti Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumā.

Rokdarbu darināšanā zināšanas gūtas no rokdarbu žurnāliem, piemēram, no 20. gadsimta 30. gadu izdevumiem “Zeltene”, “Mājas Draugs”, “Sievietes Pasaule”, kā arī padomju laiku ikgadējā kalendāra sievietēm un žurnāla “Padomju Latvijas Sieviete”. Neskaitāmas idejas smeltas arī no rokdarbu grāmatām.

Šajā izstādē apskatāmi četri Zintas darbi: priekšauts “Ja nav šujmašīnas” (darināts Rīgā 1981. gadā), grīdas (izmantojama arī kā sienas) sega no smalkas akrila dzijas, no balta lina auduma strēmelēm austa grīdas sega (izmantojama arī kā sienas) un dekoratīvs spilvens.

Zintas vecmāmiņa Minna Ekmane, dz. Billere (1875‒1956), un vecmāmiņas māsa Līze Billere nākušas no Allažu pagasta, kādu laiku dzīvojušas Akenstakas muižā.

Izstādē eksponēti pieci Minnas Ekmanes darbi – vilnas (šatiera) sega, dvielis ar monogrammu un tamborētu mežģīni un trīs sedziņas; no Līzes Billeres veikuma eksponēts ar monogrammu un tamborētām mežģīnēm abos galos rotāts dvielis.

Minnas Ekmanes četras meitas – Milda, Lilija, Anna un Lucija ‒, dzīvojot Zaubes pagasta “Salzemniekos”, mantotās rokdarbu iemaņas papildināja pie pieredzējušas kaimiņu audējas.

Zintas Grudšteinas māte Milda Vībote, dz. Ekmane (1912‒1989), 1929. gadā beigusi Rīgas apriņķa Nurmižu divgadīgo Lauksaimniecības skolu, kurā apguva arī mājturības kursu un piedalījās mājturības biedrības rīkotajos pasākumos.

No 1956. gada Milda saimniekoja Zaubes pagasta “Salzemniekos”. Tur saglabājusies dzimtas paaudžu pūralāde, kuru mantoja meita Zinta un daļa no tās satura eksponēta šajā izstādē.

Izstādē ir 14 Mildas Vībotes darinātie rokdarbi: priekšauti, tamborētas mežģīnes palagiem, dvieļiem, spilvendrānām.

No Mildas Vībotes vīramātes Marijas Vībotes (1875‒1954) darbiem izstādē ir 19. gadsimta beigās Cesvaines Kraukļu pagastā darināta sienas sega, kas bijusi kā dāvana dēlam Kārlim Vībotam. Uz vilnas auduma pamata ar vilnas dziju izšūti ziedi. Savukārt Kārļa māsa Minna Vībote (1903‒1922) darinājusi dekoratīvu dvieli, kas rotāts ar monogrammu un tamborētu mežģīni (darināts Kraukļu pagastā).

Lilija Augule, dz. Ekmane (1913‒1994), bija dzimtas prasmīgākā audēja. Izstādē eksponēti seši viņas rokdarbi: jaunībā austā gultas sega, dzīves otrajā pusē austais linu galdauts, gultas pārklājs, meldru sienas sega, grīdsega, kurā izmatota kolhozu laika siena ķīpu aukla.

Anna Cimža, dz. Ekmane (1915‒2002). Izstādē eksponēti divi darbi rišiljē tehnikā – virspalags un dekoratīvs dvielis.

Lucija Ekmane (1918‒1946). Izstādē divi viņas izšūtie dekoratīvie dvieļi ar tekstu.

No Mildas Vībotes brāļa Jāņa Ekmaņa sievas Mildas Ekmanes, dz. Strazdes, izstādē komplekts kafijas galdam – tamborēta sedziņa un sešas salvetes (darināti Rojā).

“Saglabāt seno, attīstīt jauno un saudzēt reto!”