4. jūlijā plkst. 11.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju “Rūdolfa Blaumaņa dzīve Rīgā”.

Jau 12 gadu vecumā Rūdolfs Blaumanis uzsāka dzīves gaitas Rīgā. Skolas laikā topošais rakstnieks dzīvoja pansijā, bet vēlāk ik pa laikam īrēja kādu dzīvokli vai istabu. Viena no zināmākajām Blaumaņa dzīves vietām bija pie gleznotāja Jaņa Rozentāla Alberta ielā 12-9, kur rakstnieks ar pārtraukumiem nodzīvoja pēdējos divus mūža gadus. Lai gan Blaumanis vislabprātāk rakstīja dzimtajos Ērgļos, Braku mājās, tomēr pilsēta rakstnieku vilināja ar savu kultūras un sabiedrisko dzīvi. 33 gadu laikā Blaumanis bija atradis gan iecienīto vietu, kur baudīt kūkas, gan pastaigu vietas, neiztrūkstošs bija arī teātra apmeklējums. Par rakstnieka sadzīves sīkumiem atmiņās dalījušies draugi, kas reizēm kopā ar Blaumani īrējuši dzīvesvietu.

Aicinām sestdien, 4. jūlijā, plkst. 11.00 iepazīties ar stāstiem par rakstnieka ikdienas dzīvi pilsētā, apmeklējot tematisko ekskursiju “Rūdolfa Blaumaņa dzīve Rīgā”. Ekskursijas laikā būs iespējams apskatīties Blaumaņa istabu, kur viņš mita no 1906. līdz 1908. gadam, kā arī aplūkot Jaņa Rozentāla ģimenes mājokli.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, izmantojot saiti https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543 vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: Ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.

Tuvāka informācija: pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv.

No 19. jūnija līdz 31. jūlijam Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros (Daugavas iela 58, Skrīveri) aicina uz izstādi “Rokdarbi caur laika lokiem”. Tajā aplūkojami Zintas Grundšteinas dzimtas rokdarbi, kurus darinājušas desmit sievietes trīs paaudzēs.

Izstādē ir aplūkojami rokdarbi no Billeru, Ekmaņu, Vībotu un Auguļu ģimenēm – desmit sieviešu darbi trijās paaudzēs. Šīs dzimtas sieviešu pūra lādēs glabājas dvieļi ar tamborētām mežģīnēm un izšūtiem uzrakstiem, austi galdauti, gultas pārklāji un segas, izgreznoti priekšauti un spilvendrānas. Viens no senākajiem izstādes eksponātiem ir Marijas Vībotes 19. gadsimta beigās darinātā sienas segas, kurā uz vilnas auduma pamata ar dziju izšūti ziedi.

Zinta Grundšteina, dz. Vībota (1940), ir rokdarbniece. Nākusi no ģimenes, kurā visas sievietes līdztekus darbam saimniecībā vai valsts darbā ir audušas, izšuvušas, adījušas, tamborējušas, mezglojušas, lai darinātu kuplajai ģimenei nepieciešamās lietas un rotātu dzīves vidi.

Zintas iepazīšanās ar rokdarbiem un etnogrāfiju sākās Rīgā 1981. gadā Tautas lietišķās mākslas studijā “Rītausma” (vadītāja Biruta Kolisovska).

Atgriežoties Zaubes “Salzemniekos”, 2006. gadā viņa izveido Zaubes pagasta lietišķās mākslas pulciņu “Trejdeviņi”. 10 gadu laikā Zintas vadībā pulciņā tiek realizēti mācību projekti zīda apgleznošanā, filcēšanā, mezglošanā, adīšanā, aušanā, dažādās tamborēšanas tehnikās un keramikā. Pulciņa 20 dalībnieku darbi guvuši atzinību izstādēs Zaubē, Mālpilī, Nītaurē, Rīgā, un divi darbi uzņemti Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumā.

Rokdarbu darināšanā zināšanas gūtas no rokdarbu žurnāliem, piemēram, no 20. gadsimta 30. gadu izdevumiem “Zeltene”, “Mājas Draugs”, “Sievietes Pasaule”, kā arī padomju laiku ikgadējā kalendāra sievietēm un žurnāla “Padomju Latvijas Sieviete”. Neskaitāmas idejas smeltas arī no rokdarbu grāmatām.

Šajā izstādē apskatāmi četri Zintas darbi: priekšauts “Ja nav šujmašīnas” (darināts Rīgā 1981. gadā), grīdas (izmantojama arī kā sienas) sega no smalkas akrila dzijas, no balta lina auduma strēmelēm austa grīdas sega (izmantojama arī kā sienas) un dekoratīvs spilvens.

Zintas vecmāmiņa Minna Ekmane, dz. Billere (1875‒1956), un vecmāmiņas māsa Līze Billere nākušas no Allažu pagasta, kādu laiku dzīvojušas Akenstakas muižā.

Izstādē eksponēti pieci Minnas Ekmanes darbi – vilnas (šatiera) sega, dvielis ar monogrammu un tamborētu mežģīni un trīs sedziņas; no Līzes Billeres veikuma eksponēts ar monogrammu un tamborētām mežģīnēm abos galos rotāts dvielis.

Minnas Ekmanes četras meitas – Milda, Lilija, Anna un Lucija ‒, dzīvojot Zaubes pagasta “Salzemniekos”, mantotās rokdarbu iemaņas papildināja pie pieredzējušas kaimiņu audējas.

Zintas Grudšteinas māte Milda Vībote, dz. Ekmane (1912‒1989), 1929. gadā beigusi Rīgas apriņķa Nurmižu divgadīgo Lauksaimniecības skolu, kurā apguva arī mājturības kursu un piedalījās mājturības biedrības rīkotajos pasākumos.

No 1956. gada Milda saimniekoja Zaubes pagasta “Salzemniekos”. Tur saglabājusies dzimtas paaudžu pūralāde, kuru mantoja meita Zinta un daļa no tās satura eksponēta šajā izstādē.

Izstādē ir 14 Mildas Vībotes darinātie rokdarbi: priekšauti, tamborētas mežģīnes palagiem, dvieļiem, spilvendrānām.

No Mildas Vībotes vīramātes Marijas Vībotes (1875‒1954) darbiem izstādē ir 19. gadsimta beigās Cesvaines Kraukļu pagastā darināta sienas sega, kas bijusi kā dāvana dēlam Kārlim Vībotam. Uz vilnas auduma pamata ar vilnas dziju izšūti ziedi. Savukārt Kārļa māsa Minna Vībote (1903‒1922) darinājusi dekoratīvu dvieli, kas rotāts ar monogrammu un tamborētu mežģīni (darināts Kraukļu pagastā).

Lilija Augule, dz. Ekmane (1913‒1994), bija dzimtas prasmīgākā audēja. Izstādē eksponēti seši viņas rokdarbi: jaunībā austā gultas sega, dzīves otrajā pusē austais linu galdauts, gultas pārklājs, meldru sienas sega, grīdsega, kurā izmatota kolhozu laika siena ķīpu aukla.

Anna Cimža, dz. Ekmane (1915‒2002). Izstādē eksponēti divi darbi rišiljē tehnikā – virspalags un dekoratīvs dvielis.

Lucija Ekmane (1918‒1946). Izstādē divi viņas izšūtie dekoratīvie dvieļi ar tekstu.

No Mildas Vībotes brāļa Jāņa Ekmaņa sievas Mildas Ekmanes, dz. Strazdes, izstādē komplekts kafijas galdam – tamborēta sedziņa un sešas salvetes (darināti Rojā).

“Saglabāt seno, attīstīt jauno un saudzēt reto!”

Andreja Upīša memoriālmājā (Skrīveri, Daugavas iela 58) no 10. jūnija līdz 31. oktobrim skatāma izstāde “Olga un Andrejs – 115.” Šovasar aprit 115 gadu, kopš 1905. gada vasarā Andrejs Upīts mija gredzenus ar savu iecerēto Olgu Tīrumnieci, saskanīgā laulībā nodzīvojot 65 gadus.

1905. gadā Andrejs Upīts jau strādā par skolotāju Rīgā, ir tulkotājs, aktīvs sabiedriskais darbinieks, kā arī tolaik periodikā parādās viņa stāsti un dzejoļi, iznāk pirmās grāmatas, kas jaunā rakstnieka un kritiķa vārdu dara atpazīstamu plašai sabiedrībai.

Savukārt par Olgu Upīti, dzimušu Tīrumnieci, literatūrzinātnieks Jānis Upītis atmiņās raksta: “Olga dzimusi 1882. gada 6. augustā Skrīveru pagasta Lejaspazuļu mājās kā rentnieka meita. Mācījusies Skrīveru pagastskolā pie J. Purapuķes. Jaunjelgavā mācījusies šūt un strādāt rokdarbus. 1905. gada 31. jūlijā salaulāta ar Andreju Upīti. Jāatzīmē, ka divus dzejoļus Upīts veltījis Olgai ar piezīmi “Līgavai dāvināts”. Starp citu, Olgas agrāko simpātiju – Skrīveru pagasta skrīveri Neimani – Andrejs Upīts izzobojis stāstā “Skrīveru Mīkstuma ceļojums”. ”

Andreja Upīša laikabiedrs, skolotājs Jānis Grāvis, kurš bija starp kāzu viesiem, savulaik dalījies atmiņās par svētku dienu: “Tās notika viņa līgavas Tīrumnieku Olgas vecāku rentes mājās – Skrīveru Palātās. Svinībās piedalījās ne tikai radi, bet arī daudzi Andreja darba biedri – Rīgas skolotāji, no kuriem vēl atceros Plūdoni, Stāku, Osi, Mežvēveri, Sūngaili. Tā kā revolucionāro notikumu dēļ Aizkraukles baznīca bija slēgta, laulību ceremonija notika turpat Palātās. Kāzu mielasts notika Palātu pagalmā, kur zem īpašiem buru audekla jumtiem bija novietoti galdi viesiem. Atceros, ka Plūdonis bija īsti labā omā un teica skaistu galda runu. Vakarā abi ar Plūdoni nodziedājām duetu no tolaik populārās operetes “Skaistā Helēna”, kas radīja sajūsmu kāzu viesos.”

Olgai Upītei ir liela, iespējams, līdz šim nepietiekami novērtēta loma rakstnieka garajā mūžā un ražīgajā daiļradē. “No laukiem nākusī Olga kopš apprecēšanās pierada vienmēr būt sabiedrības acīs, vienalga, vai tie būtu Rīgas skolotāji vai rakstnieki. Vasaras brīvlaikos Andrejs apkopa kokus un augļu dārzu, bet Olgas puķu dārzs ilgi palika prātā visiem Skrīveru mājiņas apmeklētājiem. Tajā pašā laikā Olga noņēma no Andreja pleciem visas saimnieciskās un lielā mērā arī sadzīviskās rūpes. Tāpēc varam sacīt, ka pie katra darba, ko Andrejs paveicis, ir klāt arī daļa viņa sievas nopelnu,” tā literatūrzinātnieks Jānis Upītis.

Andreja un Olgas laulība ilga 65 gadus līdz pat rakstnieka nāvei 1970. gada 17. novembrī, un visu savu mūžu Andrejs Upīts bija kopā ar savu uzticamo sievu Olgu, kura pēc rakstnieka nāves nodzīvoja vēl trīs gadus, dodoties aizsaulē 1973. gada 7. jūnijā.

Vairāk informācijas: Tālr.: 65197221; 29496725; e-pasts: skriveri@memorialiemuzeji.lv
Muzeja darba laiks: 10.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās.

13. jūnijā plkst. 11.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt Pasaules jūgendstila dienai veltīto tematisko ekskursiju “Jūgendstils gleznotāja mājoklī”.

Jūgendstila arhitektūra un māksla ir būtiska Latvijas kultūras daļa, kas joprojām piesaista uzmanību ar formu un dekoru daudzveidību un krāšņumu. Jūgendstila mantojuma plašāk pazīstamā daļa ir Rīgas jūgendstila arhitektūra, taču nozīmīgas ir arī šī stila izpausmes citos mākslas veidos. Iepazīties ar jūgendstila daudzveidību aicinām sestdien, 13. jūnijā ,plkst. 11.00, kad par godu Pasaules Jūgendstila dienai, kas tika atzīmēta 10. jūnijā, J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā notiks tematiskā ekskursija “Jūgendstils gleznotāja mājoklī”. Ekskursijas gaitā būs iespējams iepazīties ar jūgendstila laika interjeru un tā iekārtas priekšmetiem gleznotāja Jaņa Rozentāla dzīvoklī, paša mākslinieka projektētajām mēbelēm un, protams, gleznām un grafikas darbiem.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, izmantojot saiti https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543 vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: Ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.
Tuvāka informācija: pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv.