Otrdien, 21. janvārī, Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O. Vācieša ielā 6a) no plkst. 12. 30 visas dienas garumā aicina uz Laimas Akurateres 110. dzimšanas dienas svinībām.
Programmā:
Plkst. 12.30–13.30 Brokastlaiks. Gaidot Beatriči un Lauru.
Plkst.14.00–15.00 Pusdienlaiks. Sapnis par Birznieku dārzu.
Plkst. 15.00–16.30 Tējas laiks. Atmiņas par Elzas konfektēm.
Plkst. 18.00 dzejas vakars „Slēp mani savu spārnu lokā”:
• Laimas Akurateres dzejas lasījumi, komentāri – Ruta Cimdiņa, Aivars Eipurs, Maira Valtere.
• Mūzika – komponists Andrejs Selickis.
• Dzejas lasījumi – Rudīte Losāne, Elīna Līce, Elvīra Bloma.
• Ceļojums ar māksliniekiem izstādē „Dāvana”.
Laima Akuratere (1910–1969) bija dzejnieka Jāņa Akuratera un viņa sievas Marijas Annas vienīgā meita. 20. gs. 30. gados viņa studēja Latvijas Universitātes Filozofijas un filoloģijas fakultātē Romāņu filoloģijas nodaļā. Īpaši tuva viņai kļuva renesanses un viduslaiku itāļu un franču literatūra. 30. gadu beigās viņa sāka presē publicēt savus dzejoļus, parakstot tos ar pseidonīmiem. 1937. gadā iznāca Frančesko Petrarkas „Soneti Madonnai Laurai” viņas atdzejojumā. Arī vēlāk viņa turpināja atdzejot no itāļu, franču, angļu, krievu valodas Danti, Viljamu Šekspīru, Pjēru Ronsāru, Šarlu Bodlēru un daudzus citus. Pēc Otrā pasaule kara viņas atdzejojumi publicēti antoloģijā „Pasaules tautu lirika”(1959) un V. Šekspīra Kopoto rakstu 6. sējumā (1965). Taču rokrakstā paliek tas, ko padomju laikā nav iespējams publicēt. 1948. gadā Laima sakārto savu dzejoļu krājumu „Dažas dziesmas”. Tas tiek izdots jau 30 gadus pēc dzejnieces nāves izdevniecībā „Pils” 1999.gadā.
Laimas dzejā vairākkārt izskan apliecinājums vērtībām – brīvībai, dzīvībai un ticībai. Jānis Osis, Laimas Akurateres dēls, apcerē par mātes dzeju rakstīja: “(..) brīvība dzejnieces būvētajā pasaulē ir lietu dabiskais stāvoklis, kad nekas netraucē veidot sevi Dievam par godu. Un tikai brīvībā cilvēks zems ceļu var noiet saskaņā ar Visaugstākā gribu, un tikai brīvībā viņa dzīve iegūst jēgu un piepildījumu.”
Dzejas vakarā „Slēp mani savu spārnu lokā” izskanēs gan Laimas, gan mūsdienu dzejnieču dzeja, kurām savas patības apziņā svarīgs ir bijis Dieva atklāsmes ceļš, turklāt šo ceļu ir bijis un ir svarīgi izteikt vārda mākslā.
Dzejniece Rudīte Losāne (1958) ilgus gadus ir bijusi Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne, LELB evaņģēliste Vangažu draudzē, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības prezidente. 2019. gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) viņu ordinēja par mācītāju Aizputes novada Cīravas draudzē. R. Losānei ir izdoti četri dzejoļu krājumi „Dieva asara” (vienā grāmatā ar A. Krones-Lauriņas „Sirds klusējamais”, 1998), „Uguns smaržas” (2000), „Dvēseli tecinu zelta traukā” (2004), „Sāļais medus” (2010). Viņas dzejā satiekas sievišķās kaislības apzināšanās ar Dievesamības atklāsmes un izpratnes ceļu.
Dzejniece un dziesminiece Elīna Līce (1979) 2018. gadā ir publicējusi dzejoļu krājumu „Redzu”. Pirms tam bija kopkrājums „Tik tuvu pie…” (2008), kurā publicēta gan viņas, gan mammas Andas Līces dzeja. Elīnas Līces daiļradē nozīmīga ir iepriekšējo paaudžu veidotās pieredzes apzināšana un turpināšana. Viņas dzejā atklātajā dialogā ar dievišķo ir gan padevība, gan neremdināmas ilgas izprast notiekošā jēgu.
Dzejniece Elvīra Bloma (1986) ir vēl ceļā uz savu pirmo grāmatu. Viņas īpaša spēja ir ap sevi pulcēt domubiedrus un radīt notikumus, kuros saplūst dzeja, mūsdienu mūzika, vizuālā māksla un muzejiska vide. Viņa ir studējusi kultūras teoriju un teoloģiju. Elvīras Blomas dzejā kā spogulī uz mirkli atspīd šodienas apkārtējo notikumu lauskas, aiz kurām ir kāds nepanesamās esamības vieglums.
Pasākumā ar savām muzikālajām kompozīcijām piedalīsies arī komponists Andrejs Selickis (1960), kurš dēvēts arī par “muzikālu svētceļnieku, kurš meklē ceļu uz Dieva dārzu”. Diriģents Sigvards Kļava par Selicka darbiem ir teicis: „Jebkura viņa nošu lapa – sākums un beigas – ir pateicība Dievam. Tu neatradīsi gaudulīgas un bēdīgas lietas šajā mūzikā.’’
Pasākuma noslēgumā būs Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopas izstādes „Dāvana” apskate kopā ar darbu autoriem.
Ieejas maksa pasākumā – 2.00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.
Pasākums tiks fotografēts. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Vairāk informācijas:
Maira Valtere, Jāņa Akuratera muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja,
tel. 26703293; e-pasts: akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv.
Latviešu
English 
Русский 
