No 25. novembra līdz 2021. gada 6. februārim Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, O. Vācieša ielā 19) aplūkojama mākslinieču Māras Kalnišķes un Guntas Plokas izstāde “Tuvais tālums”. Izstādē sasaucas pasteļa ainavu trauslais vieglums un skulpturālās keramikas faktūru daudzveidība.

“Agrs rīts un vāra nojausma par vēl neuzlēkušās saules stariem. Rāma miera pilna ziemas ainava. Guntas Plokas darbos, harmoniski viena otru papildinot, savijušās dabas un debesu krāsas,” par mākslinieces darbiem stāsta izstādes rīkotāji.

Gunta Ploka māksliniecisko izglītību viņa ieguvusi Igaunijas Valsts Mākslas institūtā interjera specialitātē (1972–1977), ilgus gadus strādājusi kombinātā “Māksla“, veidojusi un realizējusi projektus viesnīcām, restorāniem, muzejiem, apdrošināšanas uzņēmumiem, līdzdarbojusies A/S “Latvijas pasts” vizuālās identitātes izveidē. Kopš darba uzsākšanas Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centrā un Rīgas Dizaina skolā Gunta Ploka rīko personālizstādes un piedalās Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopizstādēs.

“Pasteļi man tuvi ar savu maigumu, noslēpumainību un niansēto kolorītu,” atzīst Gunta, “tādēļ mēģinu arī savas sajūtas un noskaņu, ko manī rada dabas, ziedu un pasaules skaistums, izteikt pastelī.”

Savukārt Māras Kalnišķes keramikā paustie stāsti vēsta gan par mūsu tautai traģiskiem brīžiem, gan par cerību, kas dod spēku ticēt labajam un dara stiprākus.

Māra Kalnišķe 1976. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļu. Kopš 1977. gada aktīvi piedalās Latvijas mākslas dzīvē, piedaloties izstādēs un plenēros gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mākslinieces darbi pastāvīgi ir izstādīti galvenajās mākslas galerijās. Savus darbus Māra Kalnišķe veido Kurzemes keramikas etnogrāfiski tradicionālajās formās, tās papildinot ar dabas motīviem.

Māra par saviem darbiem saka tā: “Vienmēr esmu apbrīnojusi vienkāršo piejūras, jeb – kā manā ģimenē to sauca – piemares dabu, tās krāsainību, faktūru nejaušās saspēles un trauslo liedaga ziedu skaudro sīkstumu.”

Izstādes centrālā kompozīcija veltīta 1949. gada 25. martā no Liepājas rajona Virgas ciema izsūtītajām ģimenēm. Pērles, Kurci, Tomi – šīs ir tikai dažas no mājām, no kurām pēc šīs traģēdijas palika vien nosaukumi. Vairāk nekā desmit mājas agrā miglas rītā pirms saules lēkta, pirms gailis vēl bija dziedājis, uz neatgriešanos zaudēja savus saimniekus.

Ojāra Vācieša memoriālā muzeja direktore Ieva Ķīse uzsver: “Ar saviem darbiem mākslinieces ļoti īpašā veidā uztver garu, tempu un visu, kas piederas mūsu tautai un zemei. Šī izstāde vedina ne tikai atskatīties pagātnes tālumā, bet arī sajust, kā šajos īpašajos apstākļos māksla piepilda šodienu un dod cerību rītdienai.”

Vairāk informācijas: Mārtiņš Bērziņš;

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

No 13. novembra Ojāra Vācieša muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 19) aicina aplūkot pastāvīgo izstādi “Starp dzejoļiem”. Tā papildina muzeja ekspozīciju un vēsta par Ojāra Vācieša interesēm brīžos starp dzejoļu radīšanu.

Par izstādi tās veidotāji stāsta: “Izstāde vēsta par Ojāru Vācieti brīžos starp dzejoļu radīšanu, starp smago un vieglo. Viņa rakstāmgalda atvilktnēs, ievīstīti avīžpapīrā, reiz glabājās minerāli un ieži, kurus viņš vācis gan tepat Latvijā, gan Sibīrijā – Irkutskā un Jakutskā –, gan citviet, kur ceļojis. Veidojot izstādi, esam savākuši akmeņus arī no Vācieša dzimtajām mājām, no Gaujienas, no nama Lielajā Altonovas ielā 19 (tagadējā Ojāra Vācieša iela) un citām vietām, kas kādā dzīves brīdī kļuvušas par Vācieša mājām. Tas ir Ojāra Vācieša ceļš akmeņos.

Pastāvīgā izstāde ir arī stāsts par vieglo. Laikā starp dzejoļu rakstīšanu Vācietis bieži sēdējis pie rakstāmgaldā un zīmējis – tāpat vien, savam priekam. Reizēm viņš griezis sniegpārsliņas no rakstāmpapīra vai plānā koppapīra, lai atpūstos no dzejas rakstīšanas vai gluži pretēji – lai koncentrētos dzejas rakstīšanai.

Izstādē redzam dzejnieku starp dzejoļiem no zemes līdz debesīm, no zemzemes līdz visumam, no akmens smaguma līdz sniegpārslu gaišajam vieglumam.”

Pastāvīgās izstādes autori ir Ojāra Vācieša muzeja speciālisti Ieva Ķīse, Dora Pauzere un Mārtiņš Bērziņš, tās mākslinieciskais autors – scenogrāfs Reinis Suhanovs. Māksliniecisko projektu realizēja “Dekorāciju darbnīca”.

Izstāde tapusi ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu

Vairāk informācijas: Ojāra Vācieša muzejs,
+ 371 67619905, + 371 67614015; vacietis@memorialiemuzeji.lv

No š. g. 27. novembra līdz 2021. gada 28. janvārim Saldus pilsētas bibliotēkā, Tūristu ielā 3, Saldū būs apskatāma Ojāra Vācieša muzeja ceļojošā izstāde “Viņi un sirdsapziņa”. Tā veltīta Māra Čaklā 80 gadu jubilejai un atklāj dzejnieka radošās un biogrāfiskās saites ar Ojāru Vācieti.

“Kā sastiķēti ielāpi, brūču šuves un rakstītas vīles ir teksti ar uzmundrinājuma, darbīgu domu un izsvērtu rekomendāciju, joku un patiesas draudzības vārdiem, kas lasāmi izstādes centrā eksponētajā sirdsapziņas kreklā. To veido dzejnieku savstarpēji adresētie teksti un vēstules, atklājot spēcīgās radošās un biogrāfiskās saites, kas viņus abus vienojušus,” stāsta izstādes veidotāja Dace Micāne-Zālīte.

Izstādes vadošais motīvs ir sirdsapziņa. Šo vārdu abi dzejnieki ir iekodējuši arī savās dzejas rindās: Ojāram Vācietim tas lasāms dzejolī “Pūt, vējiņi!” (“Tā ir tautas sirdsapziņa, un tai mūžam tādai būt.”), bet Mārim Čaklajam sirdsapziņa ieausta pazīstamajā dzejolī “Dziesma par četriem baltiem krekliem” (“.. dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām.”). Taču sirdsapziņa ir arī metafora, kas sastopama abu dzejnieku daiļradē. Ojāram Vācietim un Mārim Čaklajam nācās saskarties ar publicēšanas grūtībām, cenzūras aizliegumu, jo viņu dzeja bija kā sauciens pēc laikabiedru sirdsapziņas tīrības, aicinājums caur dzejas tēliem saglabāt latviešu kultūras un dzejas ideālus, sargāt un aizstāvēt latviešu valodu, respektēt personas intelektuālo un garīgo brīvību.

Māra Čaklā dzejolis “Dziesma par četriem baltiem krekliem”, kas, Imanta Kalniņa komponēts, skan Rolanda Kalniņa filmā “Elpojiet dziļi…”, mākslas valodā ir piemineklis tiem, kas nepakļāvās padomju ideoloģijas spiedienam un spēja noturēt savu radošo garu brīvu.

Izstādē izmantoti dokumenti un korespondence no Ojāra Vācieša muzeja krājuma, Gunāra Janaiša, Jura Krieviņa un Jura Poiša fotoportreti, fragmenti no Māra Čaklā izstādes videoversijas “Redzat – atkal ir debesis pušu” (autori: Rolands Kalniņš, Rita Meinerte, Gvido Skulte).

Tuvāka informācija: Dace Micāne-Zālīte

+ 371 67614015; +371 26104238; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Tuvāka informācija: Dace Micāne-Zālīte

+ 371 67614015; +371 26104238; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

Aicinām izstaigāt dzejniekam tuvās Pārdaugavas vietas ar audiogidu “Ojāra soļi”. Lai to izdarītu, nepieciešams lejupielādēt QR kodu lasītāju un nolasīt QR kodu, ko bez maksas var iegūt Māras dīķa krastā (Ojāra Vācieša ielā 15).

Dzejnieka sajūtu, dzejas un mūzikas maršrutu radījis fonds “Initium” un Pārdaugavas radošais centrs sadarbībā ar Ojāra Vācieša muzeju un biedrību, aktieri Jāni Kroni, komponistiem Jēkabu Nīmani un Edgaru Raginski.

14. novembrī no plkst. 15.00 Jāņa Akuratera muzejs tiešsaistē muzeja Facebook lapā aicina uz pasākumu ciklu “Sapņi un likteņi”, ko veidos divi Jāņa Akuratera māsai Helēnai Akuraterei veltīti teatrāli uzvedumi un Latvijas PEN kluba lasījumi. Pasākums noris Starptautiskās Muzeju nakts ietvaros, kas šogad notiek Muzeju naktij neierastā laikā – novembrī – un arī neierastā veidā – digitāli.
Interesentiem būs iespēja muzeja Facebook lapas tiešraidē vērot divus teatrālus uzvedumus – plkst. 15.00 Jāņa Liepiņa errastību spēli “Cīniņi ar nelabo” un plkst. 19.00 – dialogos veidotu stāstu par Jāņa Akuratera māsas Helēnas sapņiem un noslēpumiem “Helēna – noslēpums un plīvurdeja jeb “Tu slīdēji pa slidotavu…””.
“Helēna. Noslēpums un plīvurdeja jeb “Tu slīdēji pa slidotavu”” ir dialogos veidots stāsts, kur Helēnas jaunības laika sapņi, noslēpumi un dvēseles dzīve atklājas atmiņās un sarakstē ar rakstniekiem Kārli Krūzu un Jāni Grīnu. Helēnas lomu atveido Ieva Akuratere, bet Kārļa Krūzas un Jāņa Grīna lomās iejuties Egils Melbārdis. Saviļņojošu pirmizrādi šis stāsts piedzīvoja jau Jāņa Akuratera 144. dzimšanas dienā 2020. gada 13. janvārī apmeklētāju pārpildītā kamīnzālē.
Drīz pēc tam tapa vēl viens stāsts par Helēnu Akurateri un Frici Osi – “Cīniņi ar nelabo…” Akuratera māsas Helēnas un znota Friča errastību spēle, ko sarakstījis Jānis Liepiņš. Tas ir stāsts par laiku, kad Helēna Akuratere un Fricis Osis, kurš atgriezies no soda nometnes Sibīrijā, ir palikuši Akuratera namā vieni. Tā ir viņu dzīves novakare, kad sarunās un atmiņās tiek pārcilāta un vērtēta dzīves gaita. Helēnas Akurateres lomā iejutīsies – Lidija Pupure, bet Akuratera znota Friča Oša lomā – Ģirts Jakovļevs, mūzikas skolotājs – Ventis Zilberts. Ar šīs spēles iestudējumu Jāņa Akuratera muzejs godina Jāni Liepiņu, kam šogad nozīmīga dzīves jubileja.
Jānis Liepiņš, kā ilggadējs torņakalnietis, liekas, savus varoņus varbūt pat redzējis vaigā, pētījis materiālus par viņiem muzejos, arhīvos un bibliotēkās, tāpēc tēli un notikumi dramatiskajā Helēnas un Friča errastību spēlē atklājas tieši un it kā klātesoši. Ārstu, rakstnieku, aizrautīgu kultūras vēstures pētnieku Jāni Liepiņu Jāņa Akuratera muzejs dēvē par savu dramaturgu. 15 gados muzeja kamīnzālē iestudētas ap desmit J. Liepiņa sarakstītas lugas, ko autors nosaucis par spēlēm.
Vēl interesenti aicināti Akuratera muzeja facebook kontā vērot arī Latvijas PEN lasījumus, kas veltīti Starptautiskajai ieslodzīto rakstnieku dienai.
20. gadsimta 30. gados Jānis Akuraters bija Latvijas PEN kluba prezidents. Šobrīd Latvijas PEN turpina aktīvi darboties Ingas Gailes vadībā, un Jāņa Akuratera muzejā notiek Latvijas PEN lasījumi. Arī Muzeju naktī Latvijas PEN centra dalībnieki – literāti Inga Gaile, Ilmārs Šlāpins, Dainis Deigelis un Aivars Eipurs – Starptautiskās ieslodzīto rakstnieku dienas priekšvakarā lasīs dzeju, tostarp arī baltkrievu fotogrāfes Tatjanas Santeleras, turku dzejnieka Ilhana Čomaka un Ugandas akadēmiķes un dzejnieces Stellas Njanzi dzejoļus. Oktobra beigās notika Centrālās un Austrumeiropas PEN centru reģionālā tikšanās, kuru šoreiz tiešsaistē organizēja Ukrainas PEN, un tajā piedalījās arī Latvijas pārstāvji.
2020. gada Starptautiskā Muzeju Nakts šogad tika pārcelta no maija uz novembri, kā daudzi citi kultūras pasākumi Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā.

Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Apmeklētāju dalība – attālināti bez maksas Jāņa Akuratera muzeja Facebook lapā: www.facebook.com/akurateramuzejs.lv