bar_13_7 NOMETNE “BARONTĒVA AZOTĒ” KR. BARONA MUZEJĀ

Arī šogad pavasara skolas brīvlaikā Kr. Barona muzejs aicina bērnus vecumā no 7–12 gadiem piedalīties nometnē ,,Barontēva azotē” (no 12. marta līdz 15. martam).

Nometnes laikā ceļosim pagātnē. Lasīsim fragmentus no pirmās ģeogrāfijas grāmatas latviešu valodā, ko sarakstījis Kr. Barons, meklēsim pilsētas kartē. Uzzināsim, kā sauc šīs pilsētas mūsdienās. Fotogrāfijas muzejā uzzināsim fotogrāfiju vēsturi, vērsim vaļā “Trīs brāļu” durvis, aiz kurām slēpjas Rīgas vēsture. Skolu muzejā pasēdēsim solos, kādos sēdēja mūsu vecvecvecāki.

Arī Brīvdabas muzejā būs dažādas aktivitātes… Kopā ar nometnes pedagogiem mācīsimies tos darbiņus, kādus Krišiņš bērnībā ir mācījies. Un vēl un vēl…

Lai pieteiktos nometnē, jāaizpilda anketa:

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScI9EXIdV6F-nQxTD4OmfJhbsK6vNDlHDfvfXTAscZi5infVw/viewform?vc=0&c=0&w=1

Cena par nometni 27 euro (pusdienas arī iekļautas cenā).

Nometnes pamatdarbības vieta ir Kr. Barona muzejs (Kr. Barona iela 3–5, 4. stāvs).

Vietu skaits ierobežots.

Vairāk informācijas:

Galvenā speciāliste Dita Barona

+371 67284265; +371 29120216; dita.barona@memorialiemuzeji.lv


Ruokolahti sievas pie baznicas 1887 LEKCIJA “EDELFELTS UN ROZENTĀLS” J. ROZENTĀLA UN R. BLAUMAŅA MUZEJĀ

2019. gada 24. februārī plkst. 14.00 J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā (Alberta iela 12–9, Rīga) notiks lekcija, kas veltīta zviedru izcelsmes Somijas gleznotājam Albertam Edelfeltam (1854–1905). Alberts Edelfelts ir viens no Somijas māksliniekiem, kuru daiļrade Janim Rozentālam bija nozīmīga un tuva. Lekcijā aicinām iepazīt šī gleznotāja māksliniecisko darbību un uzzināt, kādas radošās un biogrāfiskās saiknes pastāv starp Edelfeltu un Rozentālu.

Edelfelts ir viens no nozīmīgākajiem ziemeļvalstu māksliniekiem, kas darbojies 19. gs. beigās–20. gs. sākumā, reālisma un impresionisma māksliniecisko principu sekotājs, kura vēlīnajos darbos parādās arī jūgendstila ietekmes. Janis Rozentāls savā plašajā apcerējumā “Par Somijas mākslu” par Edelfeltu raksta: “Viņš ir pirmais no somu gleznotājiem, kas ieguvis vispasaules slavu, ne kā celmlauzis – tādi bieži vien visā savā dzīves laikā nedabū pieredzēt pasaules atzinību, – bet kā tāds, kas to, ko pionieri atraduši un izcīnījuši, ir pratis labāku darīt un attīstīt. Viņš pieder vairāk pie vairotājiem kā pie atradējiem. Neskatoties uz to, viņa slava ir teicami pelnīta, un somu tauta var patiesi būt lepna uz šo lielo meistaru, kas simtās teicamās gleznās un zīmējumos ir atstājis vērtīgākos dokumentus par savas tautas sociālo un garīgo dzīvi viņas kultūras uzplaukšanas laikmetā.” („Vērotājs” 1905. Nr. 8-12).

Līdzās Aksela Gallena-Kallelas, Ēro Jernefelta, Pekas Halonena un citu nozīmīgu somu autoru darbiem Alberta Edelfelta daiļrade bija Rozentāla uzmanības lokā gan apmeklējot Somijas mākslas muzeju – Ateneumu –, gan arī žurnālā “Vērotājs” rakstot par Somijas mākslu. Atvadu rindās, kas veltītas Edelfeltam mūžībā aizejot, jaušami Rozentāla atmiņu atspulgi pēc viņa tikšanās ar izcilo mākslinieku: “Aizvien ierosināts no dzīves prieka, nopietnības un entuziasma, aizvien padomu dot, vadīt, ceļu līdzināt – pats priekšgalā un ar briljantu priekšzīmi. Nepiekūstoši darbīgs, nesalīdzināmi verdošs ar idejām, dzirkstoši asprātīgs un dūšīgs, stalts augumā un iznesībā, pilns laipnības un atzīts cilvēku mīlulis, visu salonu lepnums un greznums un starp biedriem un draugiem – siltais, labsirdīgais, inteliģentais vīrs, kura roku spiest bija patiess prieks un gods katram.” (“Vērotājs”, 1905. g. Nr. 10).

Lekciju lasīs mākslas vēsturniece Dace Vosa, Mg. Art.

Ar šo lekciju J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs aizsāk lekciju ciklu “Somijas stāsti”, kas vēstīs par dažādām Somijas kultūrā nozīmīgām parādībām un personībām, un to saikni ar Latviju.

Attēlā:

Alberts Edelfelts “Ruokolahti sievas pie baznīcas”. 1887. g.

Biļešu cenas

Lekcijas apmeklējums: 2.50 EUR,

Skolēniem, studentiem un pensionāriem 1.50 EUR.

 

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Tuvāka informācija pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv

Informāciju sagatavoja Dace Vosa,

J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzeja vadītāja


Ziemas sapņi A30505-03 mini EMĪLA DĀRZIŅA MŪZIKAS SKOLAS AUDZĒKŅU KONCERTS “ZIEMAS SAPŅI” RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala) 23. februārī plkst. 14.00 notiks Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkņu klaviermūzikas koncerts Ziemas sapņi. Nesot savas skolas lielo ieceri, jaunie mūziķi sniegs šo uzstāšanos labdarības koncertu cikla “Mana pirmā skatuve” ietvaros.

Koncertā piedalīsies Sandras Jalaņeckas klavierklases audzēkņi Kristiāna Krūzmētra, Anita Lipinika, Kārlis Gusts Zariņš, Emīlija Semjonova, Daniela Geidmane un tajā skanēs latviešu komponistu A. Žilinska, J. Ivanova un A. Kalniņa darbi, kā arī klasiķu F. Lista, F. Šūberta, S. Rahmaņinova u.c. klaviermūzika.

Labdarības koncertu cikla dalībnieku lielais sapnis ir pārbūvēt fiziski un morāli novecojušo Emīla Dārziņa mūzikas skolas Lielo zāli un skatuvi, kura nespēj nodrošināt pat kvalitatīvu mācību procesu. PIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas skola ir vieta, kur veidojas izcilākās mūzikas zvaigznes. Tie ir talanti, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē un ir mūsu valsts kultūras vizītkarte. Raimonds PAULS, Gidons KRĒMERS, Andris NELSONS, Baiba SKRIDE, Dita KRENBERGA un ļoti daudzi citi savu talantu izkopa meistarībā tieši Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību un iegūtu skolas zāles pārbūvei nepieciešamos līdzekļus – aptuveni 440 000 eiro – sabiedriskā labuma organizācija „Emīla Dārziņa mūzikas skolas atbalsta biedrība” 2018. gada oktobrī uzsāka projektu „Mana pirmā skatuve”. Projekta ietvaros šī gada garumā dažādās Latvijas koncertzālēs skolas absolventi un esošie audzēkņi sniedz virkni izcilu koncertu, kurus apmeklējot ikviens var būt daļa no Latvijas mūzikas izcilības saglabāšanas un veicināšanas.

Veidosim mūzikas pasauli kopā!

Ieeja par ziedojumiem.

Vairāk informācijasGalvenā speciāliste Astrīda Cīrule

+371 67764295; +371 29239472; +371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


MĪLA IR KĀ UGUNS A303 MINI KONCERTS “MĪLA IR KĀ UGUNS” JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Ceturtdien, 2019. gada 14. februārī, plkst. 19.00 Jāņa Akuratera muzejs aicina uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jauktā kora koncertu
“MĪLA IR KĀ UGUNS …”.

Mūziķi paši devuši koncertam pazīstamās Mārtiņa Brauna dziesmas “Mīla ir kā uguns…“ nosaukumu, ko programma saturiski turpina un izvērš.

Tas ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jauktais koris – medicīnas darbinieki, kam bieži jāsaskaras ar situāciju, kad vislabākās zāles nepalīdz, kad atbilde jāmeklē citur – ticībā, cerībā, mīlestībā ­– mūzikā.  Mūzikas izpratnē un kora mākslā rūdītie diriģenti Juris Jēkabsons un Andris Gailis nav baidījušies dot jaunajām balsīm nopietnus uzdevumus gan no klasiskā, gan mūsdienu kora mūzikas repertuāra. Diriģenti strādājuši arī ar citiem koriem un ansambļiem. Piemēram, Juris Jēkabsons – ar Latvijas Universitātes kori “Juventus”, ar RTU vīru kori “Gaudeamus”, tāpat J. Jēkabsons kā solists piedalījies igauņu komponista Pētera Vehi oratorijas “Marijas Magdalēnas evaņģēlijs” atskaņojumā, ko iestudēja koris “Latvija” (diriģents Māris Sirmais) un kas ieguva Baltijas Asamblejas balvu.

Diriģenti: Andris Gailis un Juris Jēkabsons.

Programmā:

  1. “Man palīdzi” – Jānis Lūsēns, Māra Zālīte.
  2. “Buramdziesmiņa” – Imants Kalniņš, Imants Ziedonis, aranžējis Andris Gailis.
  3. “Pokarekare Ana” – Maoru tradicionāla dziesma, aranžējis Andris Gailis.
  4. “Mīla ir kā uguns” – Mārtiņš Brauns, Jānis Peters.
  5. “Mēs tikāmies martā” – Raimonds Pauls, Alfrēds Krūklis, aranžējis Andris Gailis.
  6. “Tikai aust” – Andris Gailis, Rūta Bruževica.
  7. “Tava sirds ir tavas mājas” – Uldis Marhilēvičs, Guntars Račs, aranžējis Andris Gailis.
  8. “Tautiešami apsolīju” – latviešu tautasdziesma Andra Gaiļa apdarē.
  9. “Mīlestība” – Imants Kalniņš, Imants Ziedonis.
  10. “Lec, saulīte!” – Raimonds Tiguls, Rasa Bugavičute-Pēce.

Ieeja – par ziedojumiem.

Uzziņas: akuratera.muz@inbox.lv; akuraters@memorialiemuzeji.lv
Tālrunis: 67619934; + 371 29451112
Jāņa Akuratera muzeja un Memoriālo muzeju apvienība rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


plakats-tautasdziesmu-memes-konkurss IZSLUDINĀTS KONKURSS JAUNIEŠIEM “TAUTASDZIESMU MEMES”

Vairākas organizācijas, kas ikdienā darbojas ar jauniešiem, izsludinājušas konkursu “Tautasdziesmu MEMES”, kurā aicina piedalīties ikvienu jaunieti vecumā no 13–25 gadiem, kurš vēlas attīstīt savas zināšanas par kultūrvēsturisko mantojumu un parādīt savu radošumu. Konkursa uzvarētāju apbalvošana un izstādes atklāšana notiks 2019. gada 20. martā Rīgā, Krišjāņa Barona muzejā.

Konkursa mērķis ir  veicināt latviešu tautasdziesmu tradīciju saglabāšanu, popularizējot tās jauniešu vidū ar interesantām un mūsdienīgām aktivitātēm. Konkursā var piedalīties ikviens jaunietis vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Lai piedalītos konkursā, ir jāizveido MEME, kurā radošā veidā ir iekļauta tautasdziesma. Konkursa nolikums pieejams tiešsaistē:

https://drive.google.com/file/d/1iq3dGfwg8jFmvle-4lRvCY0wjcgozC43/view.

Pieteikums konkursam jāiesniedz līdz 28.02.2019., aizpildot tiešsaistes anketu http://ejuz.lv/tautasdziesmumemes. Izvērtēšanai tiek pieņemtas jaunieša brīvi izvēlētā tehnikā (paša uzņemta fotogrāfija, zīmējums, datorgrafika u.c.) izveidotas MEMES (ne vairāk kā 3) par latviešu tautasdziesmas tēmu.

Konkursa termiņā iesniegtos darbus izvērtēs konkursa komisija, un 20 labākie darbi tiks izvirzīti konkursa 2. kārtai – tiešsaistes balsojumam, kā arī tiks drukāti un izstādīti Krišjāņa Barona muzejā Rīgā.

Konkursa dalībnieku apbalvošana un izstādes atklāšana notiks 20. martā pasākuma “Tādas MEMES, saku es, – kā tautas dziesmu dvēseles” ietvaros.

Līdz pat konkursa pieteikumu iesniegšanas beigām Kr. Barona muzejs organizēs arī radošās nodarbības Rīgā un Latvijas reģionos, kuru laikā dalībniekiem būs iespēja uzzināt tautasdziesmu kārtošanas un MEMES veidošanas pamatprincipus, kā arī piedalīties spēlē „Dzimtas pūralāde’’. Radošās nodarbības notiks:

19. februārī plkst. 17.00 jauniešu studijā “BaMbuss”, Brīvības gatvē 204, Rīgā.

22. februārī plkst.11.00 Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Skolas ielā 12, Madonā.

22. februārī plkst. 16.00 Lubānas novada jauniešu centrā, Oskara Kalpaka ielā 4-4, Lubānā.

Informācija par pieteikšanos pasākumiem Kr. Barona muzeja Facebook vietnē.

Konkursu un tā aktivitātes organizē Memoriālo muzeju apvienība, Krišjāņa Barona muzejs, Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs sadarbībā ar Lubānas novada jauniešu centru, nodibinājuma “Baltijas Reģionālais fonds” jauniešu studija “BaMbuss”, biedrība “Jaunieši Madonai” projekta “Tautasdziesmu MEMES” ietvaros, kas tiek īstenots sadarbībā ar biedrību “Sadarbības platforma” British Council pārstāvniecību Latvijā.

Papildu informācijai:

Dita Barona

+371 26552627

baronamuzejs@gmail.com


konkursa_izstade Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkurss MANS RAIŅA DZEJOLIS

Raiņa muzejs „Jasmuiža” izsludina vizuālās, un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursu MANS RAIŅA DZEJOLIS, kas domāts bērniem no 7 līdz 15 gadu vecumam.

Vai tev ir kāds dzejolis, kuru vari nosaukt kā sev tuvu un mīļu? Varbūt tas ir tieši Raiņa dzejolis? Ja tādu vēl neesi atradis, iespējams, ir pienācis īstais brīdis, lai paņemtu rokās kādu no dzejnieka krājumiem un atrastu rindiņas, kuras liksies īpašas. Aicinām tevi piedalīties konkursā, uzzīmējot, uzgleznojot vai izveidojot savu Raiņa dzejoli.

Ar sirsnīgo Raiņa bērnu dzeju ir uzaugušas daudzas paaudzes. Mēs visi labi zinām dzejoļus par kaķenīti, kurai bērni bija, par zelta sietiņu ar sudraba stīgām, par lielo slinkumu, par mākonīti un sasisto krūzi, par grāmatu, kura pati nelasās, vai lellīti Lolīti un daudzus citus.
Šoreiz starp tiem izvēlieties vienu, kuru gribētu ieteikt un parādīt citiem.

Tāpēc lasiet, zīmējiet, veidojiet, gleznojiet un piedalieties konkursā. Savu darbu atsūtiet uz dzejnieka jaunu dienu zemi Jasmuižu!

Konkursa uzdevums ir izveidot vizuālās vai vizuāli plastiskās mākslas darbu brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim.

Vizuālajā mākslā:

  • zīmējumus un gleznojumus dažādās tehnikās;
  • grafikas un zīmējumus ne mazākus par A4 formātu;
  • gleznojumus A3 vai A2 formātā.

Vizuāli plastiskajā mākslā:

  • 3-dimensiju darbus (individuālus un kolektīvus)

dažādās tehnikās.

Viens autors vai autoru kolektīvs konkursā piedalās ar vienu darbu.

Konkursa organizatoriem ir tiesības konkursam iesniegtos darbus izmantot publikācijās, izstādēs, reklāmas materiālos. Konkursam iesniegtos darbus to autori varēs saņemt Raiņa muzejā „Jasmuiža” pēc izstādes noslēguma.

Darbu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 1. aprīlis (pasta zīmogs).

Darbs ar norādi „Vizuālo un vizuāli plastisko darbu konkursam MANS RAIŅA DZEJOLIS” iesniedzams, sūtot pa pastu.
Adrese: Raiņa muzejs „Jasmuiža”, Aizkalne, Preiļu novads, LV–5305 vai iesniedzot Raiņa muzejā „Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads), iesniegšanas laiku saskaņojot pa tel. 29487589.

Informācija uzziņai pa tālr. 29487589 (Solvita Kleinarte) vai e-pastu: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

Konkursa balvu sponsori: Memoriālo muzeju apvienība, Apgāds Zvaigzne ABC, Dailes teātris, Latgales keramiķi Raivo Andersons, Viktors Ušpelis un Edvīns Vincevičs.

Konkursa Nolikumu skatīt: www.memorialiemuzeji.lv

Vizuālo un vizuāli plastisko darbu konkursa MANS RAIŅA DZEJOLIS nolikums

MĒRĶI UN UZDEVUMI

  • Aktualizēt Raiņa daiļrades lomu mūsdienu sabiedrībā.
  • Rosināt bērnu un jauniešu interesi par Raiņa dzeju.
  • Veicināt radošu pašizteiksmi.

ORGANIZATORI

Raiņa muzejs „Jasmuiža” (Raiņa un Aspazijas muzejs, Memoriālo muzeju apvienība).

DALĪBNIEKI

Konkursā piedalās bērni no 7 līdz 15 gadu vecumam (pirmsskolas izglītības iestāžu, vispārizglītojošo skolu skolēni, mākslas skolu audzēkņi).

NORISE

Konkursa uzdevums ir izveidot vizuālās vai vizuāli plastiskās mākslas darbu brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim.

Vizuālajā mākslā:

  • zīmējumus un gleznojumus dažādās tehnikās;
  • grafikas un zīmējumus ne mazākus par A4 formātu;
  • gleznojumus A3 vai A2 formātā.

Vizuāli plastiskajā mākslā:

  • 3-dimensiju darbus (individuālus vai kolektīvus)

dažādās tehnikās.

Viens autors vai autoru kolektīvs konkursā piedalās ar vienu darbu.

Pie konkursa darba jāpiestiprina datorrakstā noformēta vizītkarte: fonts – Times New Roman”; burtu lielums – 12

Vizītkartes paraugs:

„Darba nosaukums” (dzejolis, kuram ilustrācija tapusi)

Autora vārds, uzvārds,

Autora vai pedagoga, skolas adrese, tālrunis, e-pasta adrese

Vecuma grupa un gadi

Izglītības iestāde

Pedagoga vārds, uzvārds

Konkursa organizatoriem ir tiesības konkursam iesniegtos darbus izmantot publikācijās un izstādēs, reklāmas materiālos. Konkursam iesniegtos darbus to autori varēs saņemt Raiņa muzejā „Jasmuiža” pēc izstādes noslēguma.

Konkursa rezultātā tiek izveidota ceļojoša izstāde. Izstādes norises laiks: no 2019. gada 2. maija līdz 31. decembrim. Izstādes norises vietas: Raiņa muzejs „Jasmuiža”, Preiļu Galvenā bibliotēka u.c.

KRITĒRIJI

Konkursa darbi tiek vērtēti šādās vecuma grupās:

  1. grupa – dalībnieki no 7 līdz 11 gadiem;
  2. grupa – dalībnieki no 12 līdz 15 gadiem.

Vērtēšanas kritēriji

  • vizuālā darba oriģinalitāte un izteiksmīgums;
  • izvēlētās tehnikas prasmīgs lietojums;
  • atbilstība nolikumam.

LAIKS UN VIETA

Darbu iesniegšanas termiņš – 2019. gada 1. aprīlis (pasta zīmogs)

Darbs ar norādi „Vizuālo un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursam MANS RAIŅA DZEJOLIS” iesniedzams, sūtot pa pastu.
Adrese: Raiņa muzejs „Jasmuiža”, Aizkalne, Preiļu novads, LV–5305 vai iesniedzot Raiņa muzejā „Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads), iesniegšanas laiku saskaņojot pa tel. 29487589.

VĒRTĒŠANA UN APBALVOŠANA

Darbus vērtēs žūrija, kurā aicināti piedalīties mākslinieki, vizuālās mākslas skolotāji, Raiņa un Aspazijas muzeja speciālisti.

Darbu vērtēšana notiek līdz 2019. gada 12. aprīlim. Konkursa rezultāti tiks publiskoti Memoriālo muzeju apvienības mājas lapā www.memorialiemuzeji.lv

Informācija par konkursa rezultātiem dalībniekiem tiks nosūtīta uz norādīto e-pasta adresi.

Tiks apbalvoti trīs labākie darbi katrā vecuma grupā.

Ja kolektīvais darbs, kuram ir vairāk par 1 autoru, tiek izvirzīts apbalvošanai,

tā autoriem tiek piešķirts viens apbalvojums.

Žūrija var piešķirt atzinības rakstus un īpašās simpātiju balvas.

Balvās: ieejas biļetes uz Dailes teātra izrādēm, Latgales keramikas priekšmeti, suvenīri, mazā mākslinieka komplekti, grāmatas, Raiņa muzeju apmeklējums.

Apbalvošanas sarīkojums un godalgoto darbu izstādes atklāšana paredzēta 2019. gada 10. maijā Raiņa muzejā „Jasmuiža” Aizkalnē, Preiļu novadā.

INFORMĀCIJA

Tālrunis: 29487589 (Solvita Kleinarte); e-pasts: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv


Sunu_ciema_zeni_ilustracija AICINĀM SKOLĒNUS APMEKLĒT INTERAKTĪVO SPĒLI “SŪNU CIEMA ZĒNI”

Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38-4, no 8. februāra līdz 30. aprīlim aicina skolēnus un skolotājus apmeklēt interaktīvo spēli “Sūnu ciema zēni”.

Spēles mērķis ir ar muzejiski atraktīviem priekšmetiem padziļināt skolā apgūtās zināšanas par Andreja Upīša garo stāstu ”Sūnu ciema zēni”.

Norise: strādājot grupās, bērni izmanto grāmatas tekstu, veic atjautības uzdevumus, min mīklas, vārdu spēles un krustvārdu mīklu. Nodarbībā tiek izmantoti reāli etnogrāfiskie priekšmeti, kas jāatpazīst, tādējādi ļaujot bērniem iejusties seno laiku saimniecības norisēs.

Spēli papildina unikāli dokumentāli kadri no Andra Slapiņa videofilmas par režisora Ulda Pūcīša 1978. gadā Jaunatnes teātrī iestudēto brīvdabas izrādi „Sūnu ciema zēni” un virtuālais ceļojums no Apaļā ezera līdz Kraukļa akmenim Skrīveros.

Dalībnieku vēlamais vecums: 5., 6. un 7. klašu audzēkņi.

Nodarbības ilgums – 90 minūtes.

Pieteikšanās – zvanot uz muzeju pa tālruni 67289767 vai rakstot uz e-pastu upits@memorialiemuzeji.lv.

Lūgums pieteikties vairākas dienas pirms vēlamā nodarbības laika!

Ieejas maksa – 2 eiro. Skolotājiem ieeja bez maksas.

Muzeja darba laiks: otrdienās – sestdienās 10.00–17.00.

Muzejs slēgts svētdienās un pirmdienās.

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


TIKŠANĀS AR DZEJNIEKU VALDI ATĀLU ielugums WEB01 ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS TIKŠANĀS AR DZEJNIEKU VALDI ATĀLU

13. februārī pulksten 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks tikšanās ar tautā iemīļoto dziesminieku, dzejnieku un mākslinieku Valdi Atālu. Atzīmējot viņa jauno grāmatu “Elles debesis” un “Uz domu stāvās kraujas” iznākšanu, vakara gaitā iecerēta saruna, ko vadīs Mg. Jur.Ilze Puķe, autora lasījumi un atbildes uz publikas jautājumiem.

Valdis Atāls (1950) vislielāko atpazīstamību ieguvis kā mūziķis, viņa komponētās un iedziedātās dziesmas ierakstītas septiņos albumos. Taču viņa intereses neapstājas tikai mūzikā. Pirmo dzejoli uzrakstījis četrpadsmit gadu vecumā, tas vēlāk publicēts žurnālā “Karogs”.
Grāmatā “Pavedēja rokasgrāmata” (1996, ar autora ilustrācijām) apkopota dzeja, domugraudi un atziņas. Iznākuši arī krājumi “Domas, iedomas, tēli, lirika” (1998) un “Domas un tēli” (2001). Valdis Atāls sakārtojis un ilustrējis Egila Bāra pēcnāves dzejoļu krājumu “Nulles vienkāršošana” (2001). Kā gleznotājs piedalījies grupu un privātajās izstādēs, restaurējis Cēsu Sv. Jāņa un Ķempju baznīcu, Jērcēnu un Ēveles muižu u.c, radījis vairāk nekā 40 mākslinieciskas formas kamīnu, aizrāvies ar interjeru dizainu un mozaīku veidošanu.

2018. gada nogalē apgādā “Dienas Grāmata” publicētas divas jaunas Valda Atāla grāmatas. “Uz domu stāvās kraujas” ir dažādu laiku dzejas un atziņu izlase, kas atklāj savu vēstījumu trāpīgos novērojumos un pārdomātu, precīzu simbolu un tēlu valodā. Savukārt dokumentālajā grāmatā “Elles debesis” V. Atāls aprakstījis smagāko savas dzīves periodu – 1978. gadā padomju varas piespriesto ieslodzījumu stingrā režīma labošanas darbu kolonijā Tālajos Ziemeļos. Tas ir personisks, tiešs un nesaudzīgs vēstījums, kas kārtu pa kārtai atsedz četrdesmit gadu senus notikumus, meklējot ceļu uz atbrīvošanu. “Valda Atāla – viņš līdz šim vairāk pazīstams kā no čekas daudz cietis dziesminieks, erotisku dzejolīšu un aforismu autors – dokumentālais dzīvesstāsts ir negaidīti aizraujošs stāstniecības paraugs,” recenzijā atzinusi rakstniece Inga Žolude.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).

Pasākuma norises laiks: 13. februāris 18.00–19.30.

Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas: Muzeja vadītāja Ilze Puķe

+371 29265417; +371 67289767; +371 29254346; ilze.puke@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


dzivite AIVARA FREIMAŅA FILMA “DZĪVĪTE” KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJĀ

6. februārī plkst. 18.00 Kr. Barona muzejā (Kr. Barona ielā 3-5, 4.st., Rīgā) aicinām piedalīties filmas veidotājus, dalībniekus un aktierus un, protams, ikvienu interesentu.

Šogad 30. dzimšanas dienu atzīmējam Aivara Freimaņa (1936–2018) filmai par Krišjāņa Barona mūžu “Dzīvīte”.
1989. gadā veidotā filma ir formāli biogrāfisks vēstījums par Krišjāni Baronu, mūsu Dainu tēvu, taču tā ir izveidota absolūti unikālā kino valodā, apvienojot dokumentālā kino elementus ar spēles kino, izmantojot animāciju, spēlējoties ar dažādiem laikiem un žanriem. Filma daudzkārt pāraug tikai Barontēva biogrāfiju – tā kļūst par plašu ceļojumu Latvijas vēsturē un kultūrā, ieskicējot arī daudzas citas Latvijai nozīmīgas kultūras personības, viņu likteņus un mūsu valsts vēsturiskos notikumus.
Filmā ir redzami: par latviešu jūrniecības tēvu dēvētais Krišjānis Valdemārs, latviešu laicīgās dzejas pamatlicējs Juris Alunāns, baltvācu mācītājs un valodnieks Augusts Bīlenšteins, krievu muižnieks Ivans Stankevičs, kura ģimenē Krievijā K. Barons strādāja par mājskolotāju, latviešu mecenāts Augusts Dombrovskis, kreisi noskaņotie dzejnieki Leons Paegle un Linards Laicens, rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš u.c.

Filmā arī ir redzamas skaistas un vēsturiskas vietas: Ēdoles muiža, Nogales pils, Īvandes ūdensdzirnavas, filmēšanas grupa devās arī uz Pēterburgu, tobrīd vēl Ļeņingradu, arī Tartu un Maskavu.

Režisors filmu “Dzīvīte” nodēvējis par brīvu improvizāciju “inscenēti dokumentālā freimaniskā stilā”.

  1. gadā filma saņēmusi Nacionālā kino balvu – Lielo Kristapu.

Ieeja bez maksas.

Vairāk informācijas:

Muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa

+371 67284265; +371 29120216; ruta.karklina@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Katrīna Leitēna.Laiks 2 “UZ PIRKSTU GALIEM” J. ROZENTĀLA UN R. BLAUMAŅA MUZEJĀ

J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā no 2019. g. 1. februāra līdz 7. aprīlim būs skatāma LMA Tekstilmākslas studentu un pedagogu mazo formu tekstila izstāde
“Uz pirkstu galiem”.

Tekstilmākslai ir dažādi eksponēšanas un uztveres mērogi – šī izstāde ļaus skatītājam pietuvoties neliela izmēra darbiem, ieskatīties un ieraudzīt materiālu un tehniku smalkumu, krāsu spožumu, košumu, dziļumu, sajust tekstūru nianses.
Katra darba pamatā ir kāda dabā, sabiedrībā, mākslā, dzīvē vai sadzīvē dzimusi ideja, kas, mijiedarbojoties ar mākslinieka individuālo pasaules uztveri un tekstilmākslas piedāvātajām iespējām, vizualizējusies un materializējusies divu vai 3 dimensiju tekstilstāstā. Apzinoties un respektējot J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzeja īpaši blīvo telpu, kurā koncentrētā veidā sajūtams bagāts vēstures un lielu personību mantojums, tekstilmākslinieki pievieno savu – nu jau cita gadsimta pasaules redzējumu un refleksijas par realitāti.
Izstādē piedalās LMA Tekstilmākslas apakšnozares visu kursu studenti un pedagogi.

Attēlos:

Elīne Buka „Sūna”.

Katrīna Leitēna „Laiks”.

Muzeja darba laiks: 11.00–18.00, slēgts – pirmdien, otrdien.
Ieejas maksa – 2.00 €;

Skolēniem, studentiem un senioriem – 1.00 €.

Vairāk informācijas pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.