In memoriam

14/06/2018

Sandra Zobena

(1967–2018)

Memoriālo muzeju apvienības kolektīvs dziļās sērās atvadās no ilggadīgās kolēģes Sandras Zobenas.

… Ir 1990. gada pavasaris. Mūsu – Intas Neihartes un mana – kabineta durvis enerģiski atrauj Kārlis Kristapsons, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktora vietnieks saimniecības darbā: – Nesam te! Ieliksim divus rakstāmgaldus, vietas pietiks! – Viņam ar saiņiem (manuprāt, stipri nesakarīgiem) rokās seko enerģiska gaišmate un jauna, tumšmataina meitene. Iepazīstamies. Enerģijā dzirkstošā ir apgāda “Teātra anekdotes” vadītāja Anita Mellupe, jaunākā – redaktore Sandra Drukteine, tobrīd vēl filoloģijas fakultātes pēdējā kursa studente. Izrādās, mūsu direktors Pēteris Zirnītis ir pieņēmis muzeja paspārnē apgāda redakciju. Teikt, ka esmu sajūsmā par jauno istabas biedreņu uzrašanos, būtu pārspīlēti…

No “Teātra anekdotēm” (vēlāk – apgāds “Likteņstāsti”) Sandra ienāca muzeja saimē. Labs redaktors ir nepieciešams aizvien…

Kad 1996. gadā tika izveidota muzeja izdevniecība “Pils”, līdzās tā vadītājai Ritai Rotkalei bija redaktore Sandra Zobena. Viņas sagatavoja publicēšanai un laida klajā pirmo “Pils” grāmatu – Jaņa Rozentāla sarakstes krājumu “Dzīves palete”. Sākot ar otro “Pils” grāmatu, tās kolektīvs palika nemainīgs: redaktore Sandra Zobena, atbildīgā redaktore Rita Meinerte.

Sandra ir (bija…) viena no vistalantīgākajiem literārajiem redaktoriem, kādus nācies sastapt manā lasītājas, izdevējas un rakstītājas pieredzē. Tas bija lielisku latviešu valodas zināšanu un redaktora darba prasmju izmantojums apvienojumā ar autora stila un personības īpatnības izjūtu un respektēšanu. To var izkopt, bet nevar iemācīties. Sandra publicēšanai sagatavoja gan nekonvencionālus tekstus – vēstules, dienasgrāmatas, atmiņas no muzeja kolekcijām, gan zinātnisku rakstu krājumus, t.i., viņa visbiežāk bija pirmā, kas tekstam piešķīra pulējumu, pirms tas pirmo reizi satiekas ar lasītāju. Tagad būtu jāseko garum garai bibliogrāfijai ar izdevumu uzskaitījumu, kuriem Sandra bijusi redaktore, jo ne jau tikai “Pils” grāmatas viņa slīpēja. Tomēr atļaušos bez jau pieminētajām nosaukt tikai dažas no garā saraksta: “Mēness meti, zelta stīgas”: Zanes Gailītes sakārtotā grāmata par Emīlu Dārziņu; “Disidents vai nodevējs?”: Gundegas Saulītes sakārtotā Jāņa Vītoliņa dienasgrāmata; Olīva Mētras atmiņas par Raini “Pēdējā vasara”, Voldemāra Kalpiņa piemiņas grāmata “Stāja”, Andra Vējāna piemiņas grāmata “Sāp aizgājušais skaistums”, Mirdzas Bendrupes un Mirdzas Ķempes vēstules Vidvudam Eglītim “Zibens apzeltīti”, Raiņa un Aspazijas sarakste – paliek iesākta divos turpinājumos Muzeju apvienības mājas lapā; Aleksandra Čaka gadagrāmata, rakstu krājumi par Jāni Akurateru, Antonu Austriņu, Aspaziju un Raini, Ojāru Vācieti utt., dzejoļu un lugu krājumu pirmpublicējumi utt.

Kad 2009. gadā tika veikta Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo literatūras muzeju reorganizācija, Sandra atteicās no piedāvājuma strādāt Rakstniecības un mūzikas muzejā un gatavot publikācijas. Mēs kopīgi sākām veidot jauno struktūru – Memoriālo muzeju apvienību. Sandra, tagad sabiedrisko attiecību speciāliste, aizrautīgi veidoja Muzeju apvienības publisko tēlu. Ikvienā preses relīzē, pašas saturiski un strukturāli izlolotajā un izstrādātajā mājaslapā, ikkatrā apvienības muzeju izstādes anotācijā un etiķetē.

Sandra! Mums Tevis ļoti, ļoti trūkst! Nav, pie kā aizskriet: kā to labāk pateikt? – vai tur komatu vajag? – man nekas nesanāk! Uztaisi, lūdzu, no šīm skrandām normālu tekstu! (Arī pašreiz – rakstu atvadu vārdus, bet zemapziņā – iedošu Sandrai, “piekārtos”.)

… Un neskanēs vairs Sandras aizrautīgie smiekli, viņa nenāks pagrozīties pie lielā spoguļa, lai pārliecinātos, ka viss (kā parasti) viņas tērpā ir perfekti. Nebūs, kam izkratīt sirdi, kad kļuvis par smagu, nebūs, ar ko kopīgi priecāties par mūsu nu jau pieaugušajiem bērniem… Nav… Nebūs…

Lai Tev gaišs ceļš!

Visdziļākā līdzjūtībā Sandras mīļajiem – Annai, Kārlim un Jānim, tuviniekiem, draugiem, kolēģiem!

No Sandras Zobenas atvadīsimies 16. jūnijā plkst. 12 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.

 

Rita Meinerte,

Memoriālo muzeju apvienības direktore

 

 

Sandra Zobena

Sandra Zobena