IZSTĀDE “SAIMNIEČU ROKDARBI – PRIEKŠAUTI”

26/08/2019

Priekšauts ir sena, taču arī mūsdienās aktuāla tērpa sastāvdaļa. Par šī apģērba gabala senumu liecina jau pats nosaukums – “priekšauts” – auts, ko sien priekšā. Jau 16.–18. gs. zīmējumos latviešu sievietes tērpā priekšauts ir neatņemama sastāvdaļa.

Lai arī priekšauts vairāk asociējas ar sievišķību, ir arī vīriešu priekšauti, tikai tie vienmēr ir bijuši kā konkrēta amata meistara simbols – kalējam, mūrniekam, miesniekam, pavāram u.c..

Mūsdienās, kad priekšauta valkāšanu vairāk saista ar tā praktisko nozīmi – pasargāt apģērbu no nosmērēšanās, tiek nepelnīti piemirsta tā dekoratīvā un simboliskā nozīme. Priekšauts nav tikai darba tērps, ir gan darba, gan goda priekšauti, kas ir arī tautastērpa sastāvdaļa. Katrai saimniecei bija vairāki priekšauti. Balts, ar izšuvumiem un mežģīnēm rotāts priekšauts noteikti nav ikdienas tērpa sastāvdaļa, to apsēja tikai godos, ikdienai bija vienkāršāki, attiecīgiem darbiem atbilstoši – virtuvei savs, ejot uz kūti vai lauku darbos – savs.

Izstādē apskatāmi 24 priekšauti no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja krājuma. Šie priekšauti darināti 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Aizkrauklē, Stukmaņos, Neretā, Pilskalnē, Mazzalvē, Ērberģē, Vīgantē, Sērenē, Aiviekstē un Baldonē. Priekšauti rotāti gan ar izšuvumiem izvilkuma tehnikā, gan izšūtām četrrindēm, gan izšuvumiem krustdūrienā, gan broderī tehnikā, malas rotātas ar mežģīnēm vai sietām bārkstīm.

Priekšauti ir dažādi – gan balti un spodri, redzams, ka lietoti tikai godos, gan arī ar traipiem un lāpīti, bet tas tikai liecina par to, ka tie lietoti ikdienā un piedzīvojuši visu, ko to valkātājas.

Izstāde ir apmeklējama līdz 31. oktobrim.

Noris: Andreja Upīša memoriālmāja

Daugavas iela 58, Skrīveri, Skrīveru novads, LV 5125

Vairāk informācijai: 

Galvenā speciāliste Inese Ozoliņa

+371 65197221; +371 29496725; skriveri@memorialiemuzeji.lv

IMG_20190823_153017

IMG_20190823_153017