JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ NOTIKS GLEZNOTĀJAM OĻĢERTAM SALDAVAM VELTĪTS PASĀKUMS

24/02/2020

Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) otrdien, 25. februārī, plkst. 18.00 pasākumu cikla “Māksla Akuratera mājā” ietvaros aicina uz sarunu vakaru “Zemes prieks. Oļģerts Saldavs – gleznotājs, dzejnieks un mākslas kritiķis.”

Vakara norises programmā gaidāmi vairāki priekšlasījumi. Jāņa Akuratera muzeja speciālistes Ruta Cimdiņa un Maira Valtere stāstīs par Oļģerta Saldava iepazīšanos ar Akuratera ģimeni, bet mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne atklās O. Saldava sapņus, vīzijas un saistību ar žurnālu “Māksla”. O. Saldava dzeju un vēstules Marijai un Laimai Akuraterēm lasīs muzeja speciālisti Aivars Eipurs, Ruta Cimdiņa un Maira Valtere, savukārt mūzikas vēsturnieks Orests Silabriedis vēstīs par solisti Veru Davidoni, tautasdziesmām un O. Saldava ainavām.

Jāņa Akuratera ģimene O. Saldavu iepazīst 1926. gada rudenī, kad jaunais gleznotājs kopā ar mākslinieku Oskaru Kalēju īrē istabu Akurateru ģimenes dzīvoklī R. Blaumaņa ielā. Gadu gaitā J. Akuraters savā kolekcijā iegūst divas pretēja rakstura Oļģerta Saldava gleznas – “Ratnīca” (1930) un “Iela” (1930). Taču Akurateru ģimenes kolekcija glabā arī dažas Saldava vēstules, rokrakstus, zīmējumus, kas būtiski izgaismo gleznotāja personību.

“Kādreiz domāju, ka miera stāvoklī var radīt daudzmaz pieklājīgus darbus. Bet tomēr ir citādi! Tikai tad, kad sajūti nepārvaramu trauksmi savās domās un tirdošas, nežēlīgas ilgas, – vismaz liekas, ka viss labāk veicas! Es to neesmu pieņēmis par patiesību, bet šķiet tā ir!” – tā mākslinieks Oļģerts Saldavs raksta vēstulē Marijai un Laimai Akuraterēm 1938. gada 22. jūnijā.

Oļģerts Saldavs dzimis 1907. gada 29. jūlijā Kokneses pagastā zemnieka ģimenē. 1927. gadā iestājies Mākslas akadēmijā. Pēc četru kursu beigšanas uzņemts prof. Vilhelma Purvīša vadītā Dabasskatu meistardarbnīcā. Gleznojis galvenokārt ainavas – lauku ainavu, sētu un darbus. Pazīstamākās no tām: “Labības laiks” (1937), “Labības vedēji” (1939), “Kokmateriālu sagatavošana” (1949), “Vidzemes ainava” (1957), “Daugavas ainava pie Kokneses” (1957) u.c. Rakstījis presē par jaunākajām izstādēm, kā arī dažādiem mākslas jautājumiem, piemēram, 1939. gadā laikrakstā “Rīts” Nr. 217 apcerē “Ainava mūsu glezniecībā” viņš tiecas definēt latviskās glezniecības īpatnības: “Latviešu ainava glezniecībā nepārprotami iet jau tos ceļus, kur sākās pašu zemes rakstura meklēšana, atmosfēras un saules saliedēšana tajā stāvoklī, kādos tas iespējams tikai pie mums. Ir raksturīgi, ka katras tautas glezniecībai šī atmosfēra ainavā ir savdabīgāka. [..] Mūsu ainavas atmosferiskā gaisma ir caurmērā gaiša, varētu teikt pat saulaina.”

Nozīmīgākais Oļgerta Saldava kā mākslas kritiķa un vēsturnieka darbs ir monogrāfija “Vilhelms Purvītis”, kas izdota 1958. gadā. Rakstījis arī dzejoļus, bijis pedagogs un tulkotājs.

Pasākums par mākslinieku Oļģertu Saldavu noritēs Valsts kultūrkapitāla un Jāņa Akuratera biedrības atbalstītajā ciklā “Māksla Akuratera mājā”, kura ietvaros jau aizvadīti pasākumi par Oskaru Kalēju, Jūliju Madernieku, Jāni Jaunsudrabiņu, Jani Zegneru un Jēkabu Kazaku.

Ieejas maksa – 2.00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Vairāk informācijas: akuratera.muz@inbox.lv; akuraters@memorialiemuzeji.lv,

tālr. 26703293

Zemes prieks

Zemes prieks