VALDEMĀRA TONES DZIMŠANAS DIENA UN PASĀKUMU CIKLA “MĀKSLA AKURATERA MĀJĀ” ATKLĀŠANA

23/03/2018

Šogad Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) notiks pasākumu cikls “Māksla Akuratera mājā”, kura mērķis ir iepazīstināt ar Jāņa Akuratera mākslas kolekcijas vērtībām un parādīt tās mūsdienu mākslas procesu kontekstā. Pirmais cikla pasākums paredzēts 28. martā plkst. 18.00, un tas būs veltīts latviešu māksliniekam Valdemāram Tonem, kuram todien aprit 126 gadi. Sarunā piedalīsies gleznotāja Džemma Skulme un mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne; vakara noslēgumā paredzēts muzikāls priekšnesums (Andris Pauls – vijoles solo; Lelde Paula – klavieres).

Jāņa Akuratera kolekcija ir īpaša – tajā vairums priekšmetu ir autordarbi. Mājas interjera detaļas – kamīns, apgaismes ķermeņi, mēbeles –, mākslas priekšmeti, keramika, sudrablietas, tekstilijas un gleznas ir konkrētu meistaru un mākslinieku radīti. Tā bija paša dzejnieka vēlme un dziņa – veidot savu vidi daiļu un iedvesmojošu. Par Jāni Akurateru viņa laikabiedri rakstījuši: “Pēc Poruka Akuraters bija visvairāk piesātināts ar daiļumu, izsmalcinātām izjūtām un redzējumiem. Daiļumu viņš uzskatīja par cilvēku galveno vienotāju,” – tā teicis Jānis Veselis; “Neparastu daiļumu viņa mājoklim piešķīra ne tikai daudzās Tones, Ubāna, Grosvalda, Strunkes gleznas, skaisti trauki un paklāji, bet kāda īpatnēja, klusa, vārdā nenosaucama atmosfēra,” – tā rakstījusi Zenta Mauriņa. Mājas tapšanas laikā Jānis Akuraters pārskata savu iedzīvi, veido priekšmetu sarakstus, domājot par to izvietošanu jaunajās telpās. Jāņa Akuratera bloknotā atrodam ierakstītus to gleznotāju vārdus, kuru darbi bija rakstnieka kolekcijā: Kalējs, Ubāns, Strunke, Jaunsudrabiņš, Štrāls, Tone, Varslavāns, Brencēns, Otis Skulme u. c., kopā – 17 autoru darbi! Saprotams, ka tāds gleznu daudzums lika domāt par gleznu salona izveidi iecerētajā mājā.

Savos ārzemju ceļojumos Jānis Akuraters bija iepazinis gan muzejus Maskavā, gan gleznu salonus Parīzē, gan Nacionālās gleznu galerijas ekspozīciju Kristiānijā (Oslo). Arī savā tiešajā profesionālajā darbībā un interešu lokā viņš bija cieši saistīts ar dažādiem māksliniekiem. Laika gaitā veidojās rakstnieka privātā kolekcija, kurā bija tikai Latvijas autoru mākslas darbi. Domājams, tā bija Jāņa Akuratera apzināta izvēle.

Jāņa Akuratera dzīvē īpaši nozīmīgs bija strēlnieku laiks un atmiņas par to. Tieši strēlnieku gaitās viņš iepazinās ar māksliniekiem Konrādu Ubānu, Niklāvu Strunki, Kārli Johansonu, Jāzepu Grosvaldu un Valdemāru Toni. Kad sākās Pirmais pasaules karš, Rīgas mākslas skola, kurā mācījās Valdemārs Tone, tika evakuēta uz Iekškrieviju. Tone, Ubāns, Johansons un citi jaunie latviešu mākslinieki nonāca Penzas mākslas skolā. Kara laika noskaņojums nebija labvēlīgs mācībām, un Tone labprātāk darbojās Bēgļu apgādāšanas komitejā, vadīja kori un organizēja koncertus, kuros pats spēlēja vijoli. Tones kaislība uz vijoli izpaudās jau bērnībā. Arī vēlāk Valdemārs bieži spēlējis vijoli draugiem un sev. Ne velti Jāzeps Grosvalds gleznā “Triju mākslinieku portrets” (1915) jaunā Tones rokās ir ielicis vijoli – tā harmonizēja un iedvesmoja mākslinieku visu mūžu.

Pirmais pasaules karš turpinājās, un studijas nepasargāja no iesaukšanas armijā. Uzzinādams par strēlnieku bataljonu dibināšanu Latvijā, Tone steidzās uz Rīgu, lai pievienotos latviešu pulkiem. Patriotiskā gaisotne pieauga, un strēlniekos iestājās ļoti daudz jaunākās paaudzes mākslinieku: Grosvalds, Ubāns, Strunke, Suta, Johansons, Baltgailis, An. Cīrulis, kā arī mūziķi, aktieri u. c. Pulku komandieri pret māksliniekiem izturējās saprotoši. Ģenerālis Andrejs Auzāns – lai mākslinieki “nenogulētu” karu, kas viņiem kā laikmeta notikumu degpunkts taču bija jāapraksta un jāglezno – piešķīra tiem īpašas atļaujas staigāt pa priekšējo pozīciju rajonu un novērot visu, kas bija iegaumēšanas vērts. Šo atļauju mākslinieki plaši izmantojuši, ne reizi vien nonākdami nopietnās briesmās. Tā Tone ar Johansonu, klejodami bez maskām, reiz iekļuvuši rajonā, ko apšaudīja ar gāzu lādiņiem. Citu reizi Toni un draugus viņu apgaitās pārsteigusi nakts, un viņi palikuši bez pajumtes. Tad brigādes ģenerālis Kārlis Goppers personīgi sameklējis viņiem naktsmājas.

1917. gada 3. septembrī vācieši ieņēma Rīgu. Strēlnieki kopā ar krievu armiju cauri Vidzemei atkāpās uz Igaunijas robežas pusi. Smago Nītaures kauju laikā Toni kopā ar citiem māksliniekiem iedalīja ievainoto pārsienamajā punktā, tieši blakus priekšējām pozīcijām. Dažas asiņainajā slaktiņā pavadītās dienas atstāja viņam drausmīgas atmiņas uz visu mūžu. Tomēr šie strēlnieku dzīves notikumi, kā tos apraksta Tones biogrāfs Anšlavs Eglītis, Toni kā gleznotāju nesaistīja un neietekmēja gandrīz nemaz. Viņu interesēja tikai cilvēks, skatīts tieši un tuvu. Strēlnieku gaitas satuvina Toni ar viņa nākamo portretu modeļiem – rakstniekiem Jāni Akurateru, Valdemāru Dambergu un Edvartu Virzu. “Tas ir dīvaini un zīmīgi, ka dramatiskie un asiņainie laikmeta notikumi, kas tik spilgti atspoguļojas Tones draugu gleznotāju un rakstnieku darbos, viņam pašam pāršalkuši pāri, nepamezdami nekādu redzamu zīmju. Tikai vienā vienīgā gleznā gluži neviļus pavīd mazs stūrītis no lielā laikmeta – karavīra tērps rakstnieka Jāņa Akuratera ģīmetnē,” – tā raksta Anšlavs Eglītis. “Gleznojot “Jāni Akurateru strēlnieka formā” (1917–1928, LNMM), apliecināta piederība armijai, taču pretskatā sēdošais modelis ar grāmatu rokās noraugās uz skatītāju tik stabilā mierā, ka nerodas asociācijas ar militāram dienestam pakļautu personu un apkārt valdošo iznīcību. Kā liecina paraksts un datējums apakšā pa labi – “V. Tone 1917–1928”, pēc 11 gadiem Tone gleznojumā izdarījis korekcijas, taču pārmaiņas nav skārušas ne kolorītu, ne agrīnajiem darbiem raksturīgo stilistiku,” – skaidro mākslas zinātniece Dace Lamberga.

1932.–1933. gadā Tone gleznojis veselu sēriju līdzīgu, tumšos, siltos toņos ieturētu, ģīmetņu, daudzmaz apgaismodams vienīgi sejas un iegleznodams kādu blāzmojumu fona dziļumā, lai pastiprinātu telpas realitāti. Tāda ir dzejnieces “Laimas Akurateres ģīmetne” (1933). 1932. gadā tiek uzgleznots “Akuratera kundzes portrets”.

Uz pasākumu 28. martā laipni aicināti visi Valdemāra Tones, Jāņa Akuratera, latviešu mākslas un kultūras interesenti.

Ieejas maksa – 2.00 €; skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 €.

Pasākumu atbalsta VKKF un Jāņa Akuratera biedrība.