Ikviens mēs sevī zvaigzni nesam. Antons Austriņš – pazīstamais un nezināmais Ikviens mēs zvaigzni sevī nesam. Antons Austriņš – pazīstamais un nezināmais: rakstu krājums

Sastādītāja Alīna Romanovska

Mākslinieks Kaspars Perskis

Pils, 2006.

Cena (EUR/LVL): 0,71/0,50

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Antona Austriņa (1884–1934) daiļrade ir īpatnēja parādība latviešu literatūras kontekstā. Tā spilgti reprezentē 20. gadsimta sākuma latviešu rakstnieku literāros meklējumus, mēģinājumus iekļauties Eiropas un pasaules literatūrā, vienlaikus nezaudējot individuālo pasaules skatījumu.

Antona Austriņa vārds visbiežāk lasītajiem asociējas ar bērnības atmiņu krājumu „Puiškans” un dažiem dekadentiskas ievirzes darbiem. Tomēr viņa nozīme latviešu literatūrā ir plašāka un daudzpusīgāka.

Kaut gan rakstu krājuma autori (Maija Burima, Maruta Cīrule, Fjodors Fjodorovs, Alīna Romanovska, Pēteris Savickis, Anita Stašulāne) izveidojuši katrs savu versiju par rakstnieku, uzsverot sava pētījuma tematikai atbilstošu īpatnību, kopumā krājums sniedz priekšstatu par Antonu Austriņu kā par vispusīgu, interesantu personību, kas mākslinieciski daudzpusīgi atklājas viņa literārajos darbos. Krājuma pamatu veido referāti, kas tika nolasīti 2004. gada 15. septembrī Vecpiebalgā Antona Austriņa 120. dzimšanas dienai veltītajā konferencē „Ikviens mēs zvaigzni sevī nesam”.

Rakstu krājums tapis sadarbībā ar Daugavpils Universitātes Komparatīvistikas institūtu un ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un IZM zinātnisko grantu, kas piešķirti DU īstenotajiem projektiem, finansiālu atbalstu.


Broņislava Nartuževa. Trejdeviņas jāņuzāles Broņislava Martuževa. Trejdeviņas jāņuzāles: dzeja

Māksliniece Gundega Rancāne

Pils, 2005.

Cena (EUR/LVL): 1,00/0,50

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Broņislavas Martuževas dzejoļu krājums Trejdeviņas jāņuzāles tapis divu gadu laikā – no 2003. līdz 2005. Gadam. Tajā ietilpst gandrīz 180 dzejoļi, tostarp tikai daži agrāk rakstīti.

Krājumā kā jāņuzāļu vainagā sasienas treji laiki – tie, kas bija, tie kas ir, un tie – vēl nezināmie. Šis krājums ir dzejnieces divu gadu dzīves kardiogramma – viss, kas apkārt, kas pierasts un mīļš, ko pati darījusi bagātu ar savu esību. Smagi zaudējumi un jauni guvumi. Gadalaiku maiņas, diennakts ritums, mūžības spārnu vēdas, prieks par esību un aizlūgums Tam Kungam. Tā ir jūtu biogrāfija, izteikta pilnskanīgās dzejas rindās, kurās, kā jau jāņuzāļu pušķī, ir visādas zālītes: nopietns pamatvērtību apliecinājums, sūras sāpes, pilnasinīgas, īsti sievietīgas mīlestības nojausma, kas lieku reizi apliecina, ka dvēsele nenoveco, liels mīļums, ironija un pašironija, un ne mazums veselīga humora.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un LR Aizsardzības ministrijas finansiālu atbalstu.


Egons Līvs. Darbi: 1966–1972 Egons Līvs. Darbi: 1966–1972

Sastādītāji: Edīte Gūtmane, Ēriks Hānbergs

Mākslinieks Ojārs Pētersons

Pils, 2005.

Cena (EUR/LVL): 2,00/1,00

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

 

Egona Līva četrsējumu rakstu kopojuma „Darbi” 2. sējums aptver rakstnieka daiļradi no 1966. līdz 1972. gadam. Tajā iekļauts viens no pazīstamākajiem Egona Līva darbiem „Velnakaula dvīņi” (gan romāns, gan luga) un kinoscenāriji „Rīta miglā” un „Meldru mežs”.

Šajā sējumā arī stāsti „Allažu liķieris”, „Lailas dāvana”, „Kroplis”, „Stāsts par četrām dzīvēm”, apraksti, reportāžas un intervijas ar rakstnieku.

Tāpat kā pārējos Egona Līva „Darbu” sējumos, šeit iekļautas arī viņa vēstules un dienasgrāmatas ieraksti, kas tapuši no 1966. līdz 1972. gadam.

Ievadapceri rakstījis laikraksta „Kurzemes Vārds” galvenais redaktors un tuvs rakstnieka draugs Andžils Remess.

Sējumu noslēdz literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona sagatavotā rakstnieka literārā biogrāfija „Egona gadi”. Izdevumu papildina personu rādītājs un fotoattēli.

Grāmata izdota ar Liepājas pilsētas Domes, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrības „Liepājas osta LM” un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes finansiālu atbalstu.


Egons Līvs. Darbi: 1949–1965 Egons Līvs. Darbi: 1949–1965

Sastādītāji: Edīte Gūtmane, Ēriks Hānbergs

Mākslinieks Ojārs Pētersons

Pils, 2004.

Cena (EUR/LVL): 2,00/1,00

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Latviešu grāmatniecībā ir sena un stipra tradīcija – izdot izcilāko rakstnieku Kopotus rakstus, sniedzot iespēju gūt pilnīgāku priekšstatu par personības daudzšķautņainību.

Egona Līva (1924–1989) daiļdarbu kopojums četros sējumos aktualizē ne tikai rakstnieka literāro mantojumu, bet arī viņa paaudzes likteni.

1. sējumā (1949–1965) līdzās pazīstamiem un lasītāju iemīļotiem stāstiem „Kapteinis Nulle”, „Prelūdija”, „Nora” u.c. ievietoti viņa agrīnie darbi – „Aija”, „Ilze”, „Gane”, kas sarakstīti 1949. gadā.

Izdevumā iekļauti arī E. Līva publicistikas raksti, apraksti un reportāžas, vēstules un dienasgrāmata, literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona sagatavotā Egona Līva literārā biogrāfija.

Grāmata izdota ar Liepājas pilsētas Domes, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrības „Liepājas osta LM” un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes finansiālu atbalstu.

Nominācija Gada balvai grāmatniecībā 2004”.


Aleksandra Čaka gadagrāmata 2004 Aleksandra Čaka gadagrāmata 2004

Sastādītāja Andra Konste

Māksliniece Aiva Šteina

Pils, 2004.

Cena (EUR/LVL): 1,00/0,70

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Trešo gadagrāmatu ievada I. Skrastiņa eseja, turpinās V. Rūmnieka plašā apcere „Aleksandrs Čaks un trimdas literatūra”, ko papildina D. Lūses pārskats par trimdas literatūrkritikas skatījumu uz dzejnieku un Anšlava Eglīša atmiņas. L. Ulberte un A. Rutkēviča raksta par Čaka darbu skatuviskajām interpretācijām, I. Kalniņa un J. Oga vērtē dzejnieka „nodevas” diviem totalitāriem režīmiem – nacismam un komunismam.

Kā arvien daudz vietas atvēlēts Aleksandra Čaka draugiem, tuvajiem cilvēkiem un viņu likteņa pavērsieniem. J. Zālīša pētījums atklāj, ka dzejoļu krājumu Mildai Grīnfeldei veltījis ne vien Aleksandrs Čaks, bet arī Aleksandrs Pelēcis, I. Neiharte aplūko divu lielu talantu – Čaka un Sudrabkalna – attiecības. Gadagrāmatā publicēta atmiņu kopa par A. Čaka tēva brālēna meitu Emīliju Briežkalni, kura ilgus gadus uzticīgi glabāja ne vien dzejnieka rokrakstus, bet arī priekšmetiskās relikvijas.

Turpinās I. Bērsona sagatavotās „Čakziņas” un M. Izvestnijas sastādītā A. Čaka bibliogrāfija (1935–1940, jūnijs). Publicēta R. Brieža sarūpētās Čaka dzejas atskaņu vārdnīcas pirmā puse.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Raiņa traģēdija "Jāzeps un viņa brāļi" laikmetu un viedokļu krustpunktos Raiņa traģēdija „Jāzeps un viņa brāļi” laikmetu un viedokļu krustpunktos: rakstu krājums

Sastādītāja Astrīda Cīrule

Mākslinieki: Kaspars Perskis, Lauma Palmbaha-Zukule

Pils, 2004.

Cena (EUR/LVL): 1,00/0,50

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Izdevums atklāj šodienas pētnieku skatu uz Raiņa traģēdiju, ļauj paskatīties uz šo lugu no teoloģijas un filozofijas viedokļa, izsekot lugas autora biogrāfisko faktu transformācijai viņa darbā. Krājumā ietverti arī apjomīgi pētījumi par traģēdijas „Jāzeps un viņa brāļi” tulkojumiem citās valodās un tās ceļu uz Eiropas skatuvēm, kā arī lugas iestudējumu hronika Latvijas teātros.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Jānis Akuraters un skrejošais laiks Jānis Akuraters un skrejošais laiks: rakstu krājums

Sastādītājas: Ruta Cimdiņa un Maira Valtere

Mākslinieks Kaspars Perskis

Pils, 2004.

Cena (EUR/LVL): 1,50/1,00

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Literatūrzinātnieku pētījumi par Jāņa Akuratera (1876–1937) daiļradi, personību un pozīciju laikmeta ideju cīņās, mākslas procesos un kultūrpolitikā.

Krājuma ievadā Ruta Cimdiņa raksta: „Strādājot Jāņa Akuratera muzejā un gatavojoties dzejnieka 125. dzimšanas dienai, mēs arvien vairāk izjutām nepieciešamību uz brīdi „apturēt” skrejošo laiku, novērtēt, cik plašs varētu būt rakstnieka daiļrades un mūsdienu literatūrzinātnes saskarsmes lauks, kā vēstures un šodienas kultūras kopsakarībās atklājas viņa sabiedriski aktīvā personība.”

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Aspazija. Ragana. The Silver Veil Aspazija. Ragana. The Silver Veil: interpretation by Astrida B. Stahnke

Māksliniece Ligita Linmeiere

Pils, 2003.

Cena (EUR/LVL): 7,50/5,00

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Tas ir Aspazijas lugu „Ragana” un „Sidraba šķidrauts” pirmizdevums angļu valodā šeit, Latvijā. Lugas tulkojusi un apjomīgu apceri par Aspaziju un viņas daiļradi sagatavojusi ASV dzīvojošā latviešu rakstniece un literatūrzinātniece Astrīda Stahnke, kura pazīstama kā viena no erudītākajām Aspazijas daiļrades pētniecēm.

Izdevumu papildina arī A. Stahnkes divu valodu un literatūru saskares pieredzē uzkrātās atziņas par latviešu dzejas valodas raksturu, akcentējot īpašvārdu izrunas fonētiskās īpatnības.

Lasītājiem, kurus ieinteresēs Aspazijas personība un daiļrade, noderēs angļu un vācu valodā publicēto darbu bibliogrāfija, kas palīdzēs gūt papildus ziņas par dzejnieci un viņas laiku.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Bruno Saulītis. Mākoņu kumeļi: dzejoļi (1942–1946)

Mākslinieks Bruno Roze

Pils, 2002.

Cena (EUR/LVL): 1,00/0,50

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Bruno Saulīša (1922–1970) dzejoļu krājuma „Mākoņu kumeļi” titullapā lasāms, ka šie dzejoļi rakstīti laikā no 1942. līdz 1946. gadam. Tikai daži no tiem bijuši publicēti četrdesmito gadu periodikā, un lasītājiem paveras iespēja iepazīt pilnīgi jaunu, līdz šim noklusētu lappusi dzejnieka radošajā gaitā – viņa otro dzejoļu krājumu.

„Mākoņu kumeļu” dzeja ir dzīva, tajā dzejnieks iešifrējis savas divdesmitgadnieka izjūtas un pārdzīvojumus. Te ir neziņas un sāpju noskaņām piepildīti dzejoļi, kuros zaudējuma brūces kā pavasara lietus veldzē jaunības vitalitāte. Patiesībā tā ir liriska dienasgrāmata, vienlaikus poētiski šifrēta un cilvēciski atkailināta. Dzejas formā jaušama stingra klasiska skola, mērķtiecīgas un rezultatīvas formas studijas.

Krājums tika laists klajā Bruno Saulīša 80 gadu dzimšanas dienā, vairāk nekā pusgadsimtu pēc tīšas vai netīšas dzejoļu „nozaudēšanas” un, domājams, atgādinās par autora un visas viņa paaudzes samežģītajiem likteņiem, par nepieciešamību sekmīgai „padomju dzejnieka” karjerai ziedot jaunībā sasniegto un padarīto.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Aijas Počas finansiālu atbalstu.


Aleksandra Čaka gadagrāmata 2002

Sastādītāja Andra Konste

Māksliniece Aiva Šteina

Pils, 2002.

Cena (EUR/LVL): 1,00/0,70

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Otrajā gadagrāmatā publicēta daļa no referātiem, kas tika nolasīti Aleksandra Čaka simtgadei veltītā starptautiskā zinātniskā konferencē.

A. Čaka dzeja vērtēta dažādu literatūras virzienu kontekstā. Par to raksta J. Rozītis, S. Radzobe, A. Cimdiņa, E. Lāms, B. Kalnačs. Z. Šiliņa pētījusi spēlmaņa motīva filozofiskās pamatnostādnes A. Čaka poēmā „Spēlē, Spēlmani!” un Raiņa lugā „Spēlēju, dancoju”, P. Laķis pievērsies Čaka erotiskās dzejas filozofiskai interpretācijai, M. Grudule izsekojusi liegprātīgās rīdzinieces poēzijai cauri gadsimtiem, R. Briedis raksturojis atskaņu semantikas evolūciju Čaka dzejā, I. Narodovska sekojusi alūzijām, kuras raisa A. Čaka krieviski rakstītā dzeja. A. Sproģis, pētot dokumentus, publikācijas presē un uzklausot dzejnieka laikabiedrus, atskatījies uz Čaka mūža pēdējiem gadiem, bet E. Kramiņa publikācija lasītājiem atklāj Čaku, kāds tas saglabājies viņa sievas Anitas Bērziņas atmiņā. S. Millere iepazīstina ar A. Čaka fonda (tagad – biedrība) dibināšanu un darbību. Krājumu noslēdz I. Bērsona un V. Rūmnieka sarūpētās „Čakziņas” un M. Izvestnijas sagatavotā dzejnieka bibliogrāfija (1930–1934).

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.