ANDREJA UPĪŠA SMAIDOŠĀS LAPAS ANDREJA UPĪŠA SMAIDOŠĀS LAPAS

2013. gada nogalē Andreja Upīša memoriālajā muzejā notika zinātniska konference ANDREJA UPĪŠA SMAIDOŠĀS LAPAS.

Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētā izrāde „…bagātā kundze…”, kas veidota pēc Andreja Upīša romāna „Smaidoša lapa” motīviem Ināras Sluckas režijā, aktualizēja nepieciešamību un pētnieku vēlmi izvērtēt A. Upīša devumu no mūsdienu literatūrzinātnes skatupunkta, jo pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi kopš A. Upīša 125. dzimšanas dienai veltītās konferences un vienīgā literatūrzinātnisku rakstu krājuma iznākšanas, kurā A. Upīša personība un literārais mantojums aplūkots postpadomju pētnieciskajā telpā. Tāpēc konferences organizētāji nolēma, ka pienācis brīdis atskatīties tieši uz Andreja Upīša „smaidošajām lapām” – mazāk aplūkoto un apzināto vai arī alternatīvi un inovatīvi interpretējamo rakstnieka daiļrades šķautni.

Konferencē referēja Ieva Kalniņa, Līga Ulberte, Ieva Rodiņa, Anastasija Orehova, Viesturs Vecgrāvis un Arnis Koroševskis.

Šeit piedāvājam ieskatu konferencē: Ievas Rodiņas referātu „Andreja Upīša komēdija „Apburtais loks”: vienas lugas divas interpretācijas Eduarda Smiļģa režijā (1929 un 1953)” un Arņa Koroševska priekšlasījumu „Andreja Upīša modernais eksperiments: romāns „Smaidoša lapa””.

Citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un mājas lapu http://www.memorialiemuzeji.lv obligāta!

Ieva Rodiņa. Andreja Upīša komēdija „Apburtais loks”: vienas lugas divas interpretācijas Eduarda Smiļģa režijā (1929 un 1953)

Arnis Koroševskis. Andreja Upīša modernais eksperiments: romāns „Smaidoša lapa”


Pūt, vējiņi - 100 „PŪT, VĒJIŅI!” – 100

1913. gadā, atrazdamies Šveices trimdā, Rainis sacerēja vienu no savām personiskākajām lugām – „Pūt, vējiņi!”. Šogad septembra beigās Raiņa un Aspazijas vasarnīcā notika lugas simtgadei veltīta konference, kurā piedalījās Raiņa un Aspazijas muzeja, Latvijas Universitātes un Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki.

Nolasītie referāti ļāva ieskatīties dzejnieka arhīva materiālu un personiskās bibliotēkas noslēpumos (Mag. art. Astrīda Cīrule), meklēja paralēles starp Raiņa un Aspazijas drāmu tēliem (Mag. philol. Ināra Andžāne), pētīja blakustekstu un personvārdu problēmas (Dr. philol. Ieva Kalniņa, Dr. philol. Jānis Zālītis), kā arī aplūkoja lugas nenotikušo kinoversiju, ko bija iecerēts realizēt 20. gs. 30. gados (Dr. philol. Gundega Grīnuma).

Ieskatam piedāvājam Ināras Andžānes referātu „Aspazijas Zeltīte un Raiņa Baiba” un Jāņa Zalīša referātu „Personvārdi Raiņa lugā „Pūt, vējiņi!””.

Citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un mājas lapu http://www.memorialiemuzeji.lv obligāta!

Ināra Andžāne. Aspazijas Zeltīte un Raiņa Baiba

Jānis Zālītis. Personvārdi Raiņa lugā “Pūt, vējiņi!”


Latgales keramika. Tradīcijas un pārmantojamība LATGALES KERAMIKA. TRADĪCIJAS UN PĀRMANTOJAMĪBA

2012. gadā vairākiem Latgales keramikas vecmeistariem bija nozīmīgas jubilejas – Antonam Ušpelim (senioram) apritēja 100 gadu, Antonam Šmulānam un Vaclavam Zagorskim – 85 gadi.

Lai aktualizētu Latgales keramikas vecmeistaru devumu, keramikas tradīciju saglabāšanu, pārmantojamību un attīstību, Raiņa muzejs „Jasmuiža” rīkoja konferenci „Latgales keramika. Tradīcijas un pārmantojamība”.

Konferencē referēja Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājas vietniece Solvita Brūvere, Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Gaida Jablovska, keramiķis Andris Ušpelis, mākslinieks Imants Klīdzējs, LU profesore Janīna Kursīte, keramiķisValentīns Petjko, māksliniece Mairita Folkmane un keramiķe Ilona Šauša.

Ieskatu konferencē varat gūt, iepazīstoties ar Solvitas Brūveres referātu „Latgales keramikas kolekcija Jasmuižā” un Ilonas Šaušas referātu „Rūdītā keramika un tās attīstības iespējas”.

Citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un mājas lapu http://www.memorialiemuzeji.lv obligāta!

Solvita Brūvere. Latgales keramikas kolekcija Jasmuižā

Ilona Šauša. Rūdītā keramika un tās attīstības iespējas