Jāzepa Pīgošņa ilustrācija Jāņa Akuratera stāstam "Degoša sala" DEGOŠA SALA

„Skumjas palika par lielu prieku, un viņš atdevās tām kā baltam vilnim… Atkal reiz aizpeldēja garām ugunīgā sala, mirdzoša, karsta, mūžīgi zaļos vaiņagos…”

(Jānis Akuraters „Degoša sala”)

Šogad aprit 100 gadi kopš publicēts viens no rakstnieka Jāņa Akuratera populārākajiem darbiem – „Degoša sala”. Atzīmējot šī stāsta simtgadi, Jāņa Akuratera muzejs izsludina konkursu Mākslas skolu un Bērnu un jauniešu centru audzēkņiem.

1. Lai piedalītos konkursā, audzēkņiem ir jārada trīsdimensiju kompozīcijas darbs ar nosaukumu „Degoša sala”, kurā vizuāli ir jāinterpretē Jāņa Akuratera radītais tēls – „Degoša sala”.

Kompozīcijas darba izmēri: garums – 30 cm, platums – 30 cm, augstums – līdz 50 cm. Kompozīcijas darba īstenošanai izmantoto materiālu izvēle ir brīva.

2. Konkurss notiek divās kārtās.

Pirmajā kārtā līdz 2012. gada 1. maijam uz e-pastu akuraters@memorialiemuzeji.lv vai akuratera.muz@inbox.lv ir jāiesūta fotoattēli, kuros redzams kompozīcijas darbs „Degoša sala”.

Fotoattēliem jāpievieno informācija, kurā jānorāda:

  • darba autora (-es) vārds, uzvārds;
  • skola un klase;
  • adrese un telefona numurs;
  • īsa kompozīcijas darba anotācija (ideja, vēstījums u.c.) Lasīt vairāk »

Dace Sloka. Makets H. Ibsena lugai "Eijolfiņš" ATRASTS TULKOJUMĀ

No 22. februāra līdz 10. martam Jāņa Akuratera muzejā bija atvērta LMA Scenogrāfijas katedras studentu izstāde ATRASTS TULKOJUMĀ – vizuālo zīmju atklāsmes Henrika Ibsena, Knuta Hamsuna, Edgara Alana Po, Viljama Šekspīra un Morisa Māterlinka darbos.

Izstādē ar saviem darbiem piedalījās Rūdolfs Baltiņš, Sintija Jēkabsone, Marija Rozīte, Madara Lazdiņa, Dace Sloka un Valters Kristbergs.

Lai rosinātu interesi gan par teātra vēsturi, gan jauno scenogrāfu sniegumu, Jāņa Akuratera muzejs rīkoja īsrecenziju konkursu studentiem un skolēniem. Konkursa dalībniekiem bija jāapmeklē izstāde un par redzēto jāuzraksta īsrecenzija. Konkurss noslēdzās 21. martā.

Četras godalgotās recenzijas lasiet šeit! Lasīt vairāk »


Latvijas leģendas Latvijas leģendas

Latvijas Neatkarīgā televīzija, grāmatu apgāds „Jumava”, Raiņa un Aspazijas muzejs un Krišjāņa Barona muzejs izsludina radošo darbu konkursu LATVIJAS LEĢENDAS –MANAS ĢIMENES, DZIMTAS UN TAUTAS LEĢENDAS.

Konkursa mērķis ir vairot patriotisku skatījumu uz savu ģimeni, dzimtu, tautu – uz savu Latviju, rosināt interesi par Latvijas likteņstāstiem – pagātni un tagadni, ar skatienu nākotnē – par kultūrvēstures un identitātes jautājumiem.

Konkursā aicināti piedalīties skolēni vecumā no 7 līdz 15 gadiem, jaunieši vecumā no 15 līdz 21 gadam, ģimenes un dzimtas – bez vecuma ierobežojuma.

Darbu iesniegšanas termiņš – 2012. gada 4. maijs.

RADOŠO DARBU KONKURSA „LATVIJAS LEĢENDAS – MANAS ĢIMENES, DZIMTAS UN TAUTAS LEĢENDAS” NOLIKUMS Lasīt vairāk »


Tiltiņš pār Jašas upi Jasmuižā Par ko man neiznāk dzeja iz manām sirdssāpēm?

Raiņa muzejs „Jasmuiža” izsludina radošo darbu konkursu PAR KO MAN NEIZNĀK DZEJA IZ MANĀM SIRDSSĀPĒM? 15 līdz 19 gadus veciem jauniešiem.

Tas var būt pētījums par Raiņa daiļrades, biogrāfijas vai ideju pasaules aspektiem, domraksts, literārs darbs (īsais stāsts, eseja, vēstule, luga vai dramatisks fragments utt.)

Darbu iesniegšana līdz 2012. gada 24. aprīlim.

Darbs ar norādi Radošo darbu konkursam PAR KO MAN NEIZNĀK DZEJA IZ MANĀM SIRDSSĀPĒM? iesniedzams elektroniski, saņemot atbildi par darba pieņemšanu konkursam.

e-pasts: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

Informācija uzziņai pa tālr. 29487589 (Solvita Brūvere ) vai e-pastu: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

„Par ko es nevaru tā izsacīt savas domas, par ko man neiznāk dzeja iz manām sirdssāpēm? Es tanī laikā, kad šīs neticīgās dēmoniskās domas mani mocīja, nieka nevarēju rakstīt, viņas mani pārvarēja, nospieda, padarīja nelaimīgu, bēdīgu, beidzot muļķi un visgalīgi ikdienišķu cilvēku, kas glupā iedomā grib būt dzejnieks, un kam ikviena spēka trūkst.” (1882. gada 19. septembrī)

„Dzejnieks nekāds neesu. Kur man glābties, man, muļķim, kā man tālāk dzīvot, kā kļūt vaļā no šīs pekles, kā tikt atkal par cilvēku? … Ko nu vēl mocos un vis rakstu un domāju, tikpat jau nekā neiznāk… Vis vēl nevaru atmest tās glupās domas, ka rakstnieks, dzejnieks kļūšu; cik nelaimes viņas jau nav darījušas, cik vēl darīs, ja viņas neaizdzīšu projām, viņas var visu cilvēku postā iegrūst. Un cik reizes jau neesmu pats pārliecinājies, ka man šo dāvanu nav, ikkatrs pantiņš man to saka… Un tikpat man negribas atsacīties no šīs slimības, kas mani nespēcīgu un kropli darīja, kas man citu darbu lika aizmirst, kas mani mocīja un nekad nedeva mazāko cerību.” (1882. gada 19. septembrī, 17. oktobrī)

Tā savā jaunības gadu dienasgrāmatā rakstīja topošais dzejnieks Rainis, toreiz ģimnāzists un students Jānis Pliekšāns. Viņa kā dzejnieka tapšana bija ilga, sarežģīta un mokošu pārdomu pilna. Lasīt vairāk »