Memoriālo Muzeju Apvienība

MUZEJU NAKTS 2012

mma — Tue, 15 May 2012 11:07:42 +0000

Ar ilgu un cerību zilo krāsu 2012. gadā aizsākas Muzeju nakts trīs gadu cikls, kas noslēgsies 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Muzeju nakts ciklu veidos trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi – zilā jūra, zaļais mežs un sarkanais dzintars.

Šogad ZILĀ KRĀSA – JŪRA. Jūra ir vērtība, ar ko lepojamies. Jūra ir mūsu ādere, kas gadsimtiem ilgi tautu barojusi, smagā darbā rūdījusi un pašcieņā audzinājusi. Lai arī Latvijā nav īpaši jūrai veltīta muzeja, Latvijas muzeji glabā neskaitāmas vēstures liecības un mākslas darbus par jūru.

19. maijā – Zilajā Muzeju naktī 2012 – tiksimies Memoriālo muzeju apvienības muzejos!

Memoriālo muzeju apvienības Muzeju nakts 2012 programmu, lūdzu, skatiet šeit!

RĪGĀ. CENTRĀ

JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJĀ (Alberta iela 12–9, Rīga, tālr. 67331641)

Jūra starp Rīgu un Helsinkiem

19.00–01.00	Ekspresizstāde „Jūra starp Rīgu un Helsinkiem”
19.00–01.00	Konkurss par Jaņa Rozentāla glezniecību „Zilais tonis ūdeņos, debesīs un rozēs”. Labākajām atbildēm – balvas!

ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAJĀ MUZEJĀ (Brīvības iela 38–4, Rīga, tālr. 67289767)

Kuģis „Andrejs Upīts”

20.00–24.00

Izstāde „Kuģis Andrejs Upīts”.

Improvizēta kuģa „Andrejs Upīts”, kurš kopš 1980. gada pastāv arī realitātē un šobrīd pieder Ukrainas kuģniecībai, ceļojums uz Zviedriju, Angliju, Franciju, Vāciju un Krieviju, lai braucienā satiktu A. Munti, V. Šekspīru, B. Šovu, A. Fransu, G. Flobēru, Ž. Vernu, H. Heini, A. Puškinu, N. Gogoli un A. Tolstoju.

RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ (Baznīcas iela 30, Rīga, tālr. 67272643, 29689489)

Tas vējiņš pūta, dzina manu laivu/Pār gaisa Daugavu, pār gara jūru…

19.00–01.00

Debess un saule, un plaša jūra…

Dr. philol. Jāņa Zālīša un literatūras vēsturnieces Gaidas Jablovskas muzeja stāsti

19.00–01.00

Multimediālu disku „Rainis Vācijas ceļos”, „Rainis un Ēģipte” un videofilmas „Aspazija” demonstrējums.

KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJĀ (K. Barona iela 3–5, Rīga, tālr. 67284265)

Mans kuģis stāv uz zēģelēm…/Upe un cilvēka dzīve

19.00	Sadziedāšanās ar pirmajiem apmeklētājiem
19.00–20.00	Stāsti par kapteiņiem un viņu kuģiem (viesistabā) Jūrnieku dziesmas dzied f/k „Budēļi”, palīdzam K. Baronam pārrakstīt tautasdziesmas par ūdeņiem
19.30–20.30	Meklējam ZILĀS krāsas spēku! (izstāžu zālē) Viesojas māksliniece Iveta Vecenāne
20.00	Pazemes ūdeņu ceļš Viesojas Mag. chem. Jānis Teterovskis no LU Ģeogrāfijas Zemes zinību fakultātes
21.00	Stāsts par koradziesmu „Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana…” Viesojas muzikoloģe Sandra Vilcāne
21.30	Sarunas ar cilvēkiem, kuri dzīvo pie ūdeņiem: „Daugaviņa māmuliņa” „Visas upes klusu tecēj’, Gauja klusu netecēj…”
22.00	Krodziņā „ Pie Laša kundzes” dziedam, dziedam un dziedam…
23.00	Priekšlasījumi „Ūdeņi latviešu tautasdziesmās”
23.30–24.00	Gaismas ceļa veidošana līdz Krišjāņa Barona piemineklim Vērmanes dārzā
24.00	Dziesmas par Latvijas upēm un Dzintara jūru Vērmanes dārzā pie Barona pieminekļa

RĪGĀ. PĀRDAUGAVĀ

JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ (O. Vācieša iela 6a, Rīga, tālr. 67619934)

Jūra un Degoša sala

19.00 Izstāde apskatāma līdz 00.30	Izstādes-konkursa „Degošā sala” atklāšana Gaišajā salonā. Ķekavas mākslas skolas, Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas, BJC „IK Auseklis” audzēkņu darbi. Atklāšanā piedalās Jelgavas Mūzikas skolas audzēkņi. Skolotāja Līga Valtere.
19.00 – 02.00	Izstāde „Ar dabas dvašu…”. Izstāde veltīta mākslinieka Oskara Kalēja 110. jubilejai.
19.00 – 00.50	Ekspresizstāde „Vidusjūras akmentiņi un Norvēģijas gliemežvāks…” Marijas istabā. Ekspresizstādē eksponētas piemiņas lietas no Akurateru ģimenes kolekcijas, kas saistītas ar jūras tēmu un liecina par ģimenes ceļojumiem.
19.00 – 01.13	Izstāde Verandā. Laimonis Stīpnieks „Klusums pēc vētras” jeb foto brīvsolis gadsimta ceturkšņa ilgumā
20.00	Kamīnzālē. Jūra: „Ar karalisko Thuli” Kamīnzālē. 1. daļa. Jāņa Akuratera tēlojumu „Šērās” lasa Artis Robežnieks. Elektroniskās mūzikas improvizācijas – Edward D-tech. Mairas Valteres stāstījums „Uz jūras svētdiena. Jūras tēls Akuratera dzejā”. Dziesmas kora „Unigunde” un Rīgas Latviešu biedrības Vīru kora izpildījumā. Solisti – Solvita Štrausa un Juris Ādamsons. Koncertmeistare – Ilze Ozoliņa. Diriģents Edgars Račevskis.
21.30	Kamīnzālē. Jūra: „Ar karalisko Thuli” Kamīnzālē. 2. daļa. Jāņa Akuratera tēlojumu „Šērās” lasa Artis Robežnieks. Elektroniskās mūzikas improvizācijas – Edward D-tech. Rutas Cimdiņas stāstījums „Vidusjūras akmentiņi, Norvēģijas gliemežvāks un… jeb Akurateru kolekcijas daudzkrāsainā mozaīka”. „Es vēl pa fjordiem” – Imanta Zemzara mūzika. Atskaņo autors pie klavierēm un…
23.00	Kamīnzālē. Jūra: „Ar karalisko Thuli” Kamīnzālē. 3. daļa. Jāņa Akuratera tēlojumu „Šērās” lasa Artis Robežnieks. Montas Krūzes stāstījums „Jāņa Akuratera jūras tēlojuma skaniskā pasaule”. Pie klavierēm Ingūna Putniņa.
01.13.	Kamīnzālē. Degoša sala: Jura Kulakova vokāli instrumentāla vīzija ar Jāņa Akuratera vārdiem. Atskaņo Ieva Parša (balss), Līna Birzaka (balss), Juris Kulakovs (klavieres), Edward D-tech (elektroniskā mūzika).
19.00 – 02.00 19.00 – 1.30 19.30 – 20.10 19.30 – 0.50 21.00, 23.00	Grāmatu un muzeja suvenīru bode Kafejnīca „Daile un Draugi” Koncertē Jelgavas Mūzikas skolas akordeonisti Degošās salas spēles Melnajā Kabinetā ekskluzīvi seansi spēles Maģistra režisora Viktora Jansona vadībā „Nāves ēnā” – psihoanalītiska darbības skice ar/uz ledusgabala. Seansi par ekskluzīvu ieejas maksu.

Atbalsta: VKKF, Rīgas dome, Latvijas Zemessardze

OJĀRA VĀCIEŠA MEMORIĀLAIS MUZEJĀ (O. Vācieša iela 19, Rīga, tālr. 67619905, 67614015)

Savējie

19.00–01.00	Robinsona zālē – BJC „Altona” mākslas izstāde „Ceļš”
19.00–01.00	Mansarda zālēs – izstāde „Kur Torņakalns iesācies”
19.00–01.00	O. Vācieša memoriālais dzīvoklis un biogrāfiskais CD „Ojārs Vācietis”
19.00–21.00	Robinsona zālē BJC „Altona” radošās darbnīcas bērniem – pērļošana, maisiņu apdruka u.c.
21.15–22.00	Robinsona zālē muzicē „Grupa Marta”
23.00	Robinsona zālē Ludmilas Azarovas un Ojāra Vācieša dzejas kompozīcija „Es ļoti stipri klusām saucu tevi” Piedalās: aktieri Zane Daudziņa un Vilis Daudziņš, mūziķis Jēkabs Nīmanis.

JŪRMALĀ

RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ (J. Pliekšāna iela 5/7, Majori, tālr. 67764295)

„Jūra, jūra vien…”

19.00 – 20.00	Gleznas „Gals un sākums” veidošana (60 m) „Smilšu saujas stafete” Kolektīvā spēle „Atrodi valstis un jūras!” „Zilās dzelmes būves noslēpumi”
20.00 – 21.00	„Brīvais mikrofons” ar apmeklētāju iepriekš sagatavotiem un arī nesagatavotiem dziesmu konkursiem, dialogiem, spēlēm „Atrodi valstis un jūras!”
21.00 – 22.00	Spēles „Pudele ar vēstījumu no hercoga Jēkaba”, „Izskalotais zābaks”, „Kas ir maisā?”, „Atrodi valstis un jūras!”
22.00 – 23.00	Spēle „Delfīna uzdevums” „Atrodi valstis un jūras!”
23.00 – 24.00	„Melnās grāmatas stāsti”
Pēc 24.00	Kopīgas „nakts vakariņas” – līdzatnestie cienasti. Darbosies dejas placis

SKRĪVEROS

ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLMĀJĀ SKRĪVEROS (Daugavas iela 58, Skrīveri, Skrīveru novads, tālr. 65197221)

Saldumu jūra

18.00	Saldās ielas atklāšana Andreja Upīša muzeja dārzā. Saldumu tirdziņš: kūku parāde, ievārījumu degustācija, našķošanās.
19.00	Saldās, jautrās atrakcijas
20.00	Skrīveru mūzikas un mākslas skolas audzēkņu koncerts „Mēs, jautrie pavāri”
21.00	Skrīvera un Susura sagaidīšana Izstādes „Andreja Upīša memoriālmājai – 60” atklāšana Muzikālā kompozīcija „Un atkal zilā vakarā”
22.00	Zaļumballe. Spēlē grupa „Daugavieši”

PREIĻU NOVADĀ

RAIŅA MUZEJĀ „JASMUIŽA” (Aizkalnes pagasts, Preiļu novads, tālr. 65329313)

Zila jūra debess jumā guļ

20.00–22.00	Rušonas amatierteātra izrāde Danskovīte „Sīvysmuotis bizness” (latgaliešu valodā), režisoreViktorija Bahromkina.
23.00–3.00	Literārā ballīte „Zilo ezeru zemē” (vēlams ierasties zilas krāsas apģērbā). Ieejas maksa: Ls 1,00

JĒKABPILS NOVADĀ

RAIŅA MUZEJĀ „TADENAVA” (Dunavas pagasts, Jēkabpils novads, tālr. 67272643)

Zili zaļi brīnumi Tadenavā

21.00–02.00

Zili zaļi brīnumi Tadenavā. Piedalās pārnovadu pašdarbības kolektīvi ar radošiem priekšnesumiem un nebēdnīgu līgsmi.

KUR TORŅAKALNS SĀCIES…

mma — Tue, 15 May 2012 11:05:55 +0000

19. maijā, Muzeju nakts pasākumu ietvaros Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā, Torņakalnā, O. Vācieša ielā 19 tiks atklāta jauna izstāde KUR TORŅAKALNS SĀCIES.

Izstādē izmantoti materiāli no Ojāra Vācieša muzeja, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma.

Ojārs Vācietis, kaislīgs un pārliecināts pārdaugavietis, ļoti mīlēja un lepojās ar šo vietu. Izstāde tapusi, lai Pārdaugavas iedzīvotāji un viesi atcerētos šīs vietas saknes un domātu par tās nākotni.

Es skatos tajā laikā,

kad vēl manis nebija,

lai redzētu to laiku,

kurā manis nebūs vairs.

(O.Vācietis)

Izstādes centrā – liecības par Sarkano sešstāvu torni, kurš no 15. līdz 17. gadsimtam pie tālaika Mārupītes ietekas Daugavā sargāja Rīgu. Ap torni atradās viena no senākajām apdzīvotajām teritorijām, un tornis tai arī devis nosaukumu – Torņakalns. Netālu no tā atradušās Māras dzirnavas, kur kopš 13. gadsimta mala miltus rīdzinieku maizei. Šodien par tām stāsta tikai senas leģendas un seni attēli.

Tie izstādes apmeklētāji, kas ir Pārdaugavas iedzīvotāji vairākās paaudzēs, 18. gadsimta iedzīvotāju reģistra lapās varēs meklēt savas dzimtas uzvārdu.

Arī Arkādijas parks un Āgenskalna tirgus dažādos laikos pulcējuši vietējos un viesus. 19. un 20. gadsimtā izdotās atklātnes stāsta par tā laika Torņakalna skaistākajām vietām, kuras varēsim aplūkot J. K. Broces, V. Purvīša, J. Bīnes un daudzu nezināmu autoru acīm.

Tie ir tikai daži punkti Torņakalna kartē. Pārējie atrodami, apmeklējot izstādi.

Pārdaugava – Daugavas kreisais krasts – ir Rīgas sirds puse, kuras iedzīvotāji vēl joprojām, Daugavu šķērsojot, saka, ka uz Rīgu braucot.

Un „Rīga pati sevi neredz, Rīgu redz Pārdaugava,” – tie ir Ludmilas Azarovas vārdi.

Tiksimies izstādē Rīgas sirds pusē!

ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLMĀJAI – 60

mma — Tue, 15 May 2012 11:00:08 +0000

19. maijā, Muzeju naktī, Andreja Upīša memoriālmājā, Skrīveros, Daugavas ielā 58 tiks atklāta izstāde ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLMĀJAI – 60. Izstāde būs skatāma līdz sezonas beigām – 31. oktobrim.

Šogad jau sešdesmito sezonu Skrīveros saviem apmeklētājiem durvis ver Andreja Upīša memoriālmāja. Mājas vēsture gan ir krietni senāka. Līdz 1908. gadam vietā, kur atrodas rakstnieka māja, bija vecs egļu mežs, ko sauca par „stacijas eglēm”. Skrīveru muižas īpašnieks Maksis fon Zīverss par 500 rubļiem Andreja Upīša sievastēvam Jānim Tīrumniekam pārdeva vienu pūrvietu zemes pašā meža dienvidu galā. Nocērtot mežu, tika iegūti būvmateriāli dzīvojamai mājai un kūtiņai ar malkas šķūnīti. Par pirmo māju A. Upīts atmiņās raksta: „Māju uzcēla mans draugs Berkholcu Mārtiņš pēc mana plāna un zīmējumiem, tā bij stipri glītāka kā šī – ar lokiem abos galos un balkona jumtā, ar dēļu apšuvumu zaļganpelēkā krāsā.”

1908. un1909. gadā tika ierīkoti apstādījumi, no kuriem daudzi koki saglabājušies vēl līdz šodienai.

Pirmā pasaules kara laikā māju un dārzu nopostīja, un 1921. gadā uz pirmās mājas pamatiem Upīts sāka būvēt šo māju. Logu slēģu un parādes durvju skices atkal zīmēja rakstnieks pats. Būvniecības darbos piedalījās Upīts, viņa tēvs un brālis. Mājas un saimniecības ēkas atjaunošana prasīja trīs četrus gadus. 1928. gadā pie sievas Olgas mantotās pūrvietas Upīts piepirka vēl nepilnu hektāru zemes, uz kuras 30. gados uzbūvēja „veļas mājiņu”.

Otrā pasaules kara laikā A. Upīša māja netika nopostīta, taču pēc vācu karaspēka ienākšanas Skrīveros no mājas izveda labākās mēbeles un tūlīt pēc tam šeit iekārtoja vietējo policijas nodaļu (Rīgas apriņķa 4. policijas iecirknis). Visas atlikušās mēbeles policisti sanumurēja un ierakstīja inventāra grāmatā. Upīša uzbūvētajā veļas mājiņā iekārtoja cietumu. Policijas iecirknis mājā atradās līdz 1944. gada septembrim. Visu notikušo rakstnieks uztvēra ļoti sāpīgi, un pēc kara paša celtā māja viņam vairs nelikās tik tuva kā agrāk.

1952. gadā viņš māju uzdāvināja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijai, kuras pakļautībā bija J. Raiņa Valsts literatūras muzejs. Mājā tika iekārtots rakstnieka muzejs.

Muzeja jubilejai veltītajā izstādē fotogrāfijās redzami dažādi notikumi mājas un dārza vēsturē, kā arī apskatāmas divas pirms 60 gadiem paša Upīša veidotas planšetes muzeja pirmajai ekspozīcijai.

50., 60. gados Upīts kopā ar dzīvesbiedri Olgu un mājsaimnieci Alīdu Stepu pavasaros un rudeņos devās uz Skrīveriem. Nereti kopā ar Upīti uz Skrīveriem brauca arī viņa draugi rakstnieki un skatuves mākslinieki. 1962. gada 30. septembrī muzeja dārzā talcinieki stādīja ābelītes. Arī pats rakstnieks piedalījās stādīšanas darbos.

Ierodoties Skrīveros, Upīts parasti parakstījās muzeja viesu grāmatā. 1966. gada 29. septembrī notika pēdējā rakstnieka ciemošanās savā mājā un dārzā.

70., 80. gados muzejā notika daudz dažādu pasākumu: tikšanās ar teātra māksliniekiem, ar literātiem – Upīša prēmijas laureātiem. Upīša māju šajos gados lielas pārmaiņas netika skārušas, vairāk mainījās dārzs, kura „jaunsaimniecības” daļā tika iestādītas baltegles, liepas, ābeles un citi koki. Pa liepai, te viesodamies, iestādījuši Pauls Putniņš un Pēteris Jurciņš, savas ābelītes te aug aktieriem Zanei Jančevskai, Rolandam Zagorskim, Gundaram Āboliņam.

Andreja Upīša simtgadē ābelītes stādīja skolēni. Tēlniece Lea Davidova-Medene visā parka teritorijā izvietoja akmeņus, kas vesti no tām vietām Skrīveros, kur Upīts savulaik dzīvojis.

Arī pēdējie 20 gadi bijuši notikumiem bagāti. 1995.gada vasarā muzeja darbinieki piedalījās ekspedīcijā „Mutvārdu vēsture Skrīveros”, 1998. gadā izsludinātā akcija „Laimes Lācis – katram savs” noslēdzās ar izstādi, kuras centrālais eksponāts bija Ausmas Kantānes lielais lācis vārdā Andrejs Upīts.

Ir iedibinātas jaunas tradīcijas – Muzeju nakts pasākumu rīkošana, Daugavas svētki, Jāņu ielīgošana.

Vislielākās pārmaiņas šajos gados skārušas māju. 1995. gadā tika atjaunots jau krietni aplupušais fasādes krāsojums. 1998. gadā nācās nozāģēt nokaltušās papeles pie vārtiņiem. 1909. gadā Upīts tās bija pircis Vāgnera dārzniecībā. Daudzus gadus papeles bija Upīša lepnums – viņa dižās vārtsardzes, kas bija saskatāmas jau pa lielu gabalu.

2001. gadā tika nomainīts 1945. gadā uzliktais un savu laiku nokalpojušais šīfera jumts, pārmūrētas skursteņu spices, nomainīta koka sēta gar Daugavas ielu. 2004. gadā izbūvēts stāvlaukums un nomainīta sēta gar Andreja Upīša ielu.

Vairāku gadu garumā pamazām veikts iekštelpu kosmētiskais remonts un krāšņu pārmūrēšana. Veicot jebkurus darbus, allaž tiek domāts par to, lai viss pēc iespējas tiktu saglabāts autentisks, jo gan šī māja, gan dārzs ir daļa no Andreja Upīša radošā darba. Arī pats rakstnieks atzinis: „Bez kaut kāda reāla ienākuma, šai mājai un zemes gabalam tomēr ir bijusi ļoti liela loma manā dzīvē un darbā.”

Rakstnieki IR. Gadsimta sākuma skatiens

mma — Mon, 14 May 2012 10:25:01 +0000

17. maijā plkst. 18.30 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30 notiks Gundegas Repšes interviju grāmatas „Rakstnieki IR. Gadsimta sākuma skatiens” atvēršana-diskusija.

Krājumu veido četrpadsmit dziļas un aizraujošas Gundegas Repšes intervijas ar latviešu rakstniekiem – Edvīnu Raupu, Gunti Bereli, Liānu Langu, Arno Jundzi, Māru Zālīti, Jāni Rokpelni, Ingu Ābeli, Guntaru Godiņu, Agnesi Krivadi, Ingu Gaili, Daci Rukšāni, Roaldu Dobrovenski, Uldi Bērziņu un Māri Bērziņu. Krājuma titulesejā – Vitas Matīsas runa Radošo savienību plēnumā 2009. gadā.

Kāda ir ideju loma un intelektuāļu atbildība šodienas pasaulē, un vai tāda vispār vairs pastāv laikā, kad kopš komunisma krišanas jau pārdesmit gadu nodzīvots, izniekojot iespējas, demonstrējot politisku nemākulību un vāvuļojot savtīgas puspatiesības? Tādu jautājumu nemitējās uzdot mūsdienu vēstures skrupulozais analītiķis Tonijs Džads, un līdzīgu jautājumu šodien no jauna uzdod rakstniece Gundega Repše, uzdod to saviem līdzbiedriem rakstniekiem – par šo laiku, par pagājušajiem laikiem, par sadarbību ar varu, par esamības uztveri, par ticību un misiju, par atbildību un brīvību.

Uz diskusiju aicināti visi interesenti! Ieeja brīva.

CEĻŠ Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā

mma — Thu, 10 May 2012 13:00:28 +0000

Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā, Pārdaugavā, O. Vācieša ielā 19 no 11. līdz 31. maijam atvērta Bērnu un jauniešu centra „Altona” radošo darbu izstāde CEĻŠ.

Izstādē piedalās Bērnu un jauniešu centra „Altona” Tekstilmākslas studija „Vijumiņš”, Tēlniecības studija un Filcēšanas pulciņš.

Pedagoģes – Tekstilmākslas studijas vadītāja Vija Jansone, Tēlniecības studijas vadītāja Dace Endziņa un Filcēšanas pulciņa vadītāja Jolanta Šalvīte.

Bērnu un jauniešu centrs „Altona” ir Rīgas pašvaldības dibināta interešu izglītības iestāde, kuras misija ir pilnvērtīgs brīvā laika pavadīšanas nodrošinājums bērniem un jauniešiem, lai veidotu radošu un pozitīvu jauno paaudzi.

Muzejs atvērts: 10.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās

Noslēgusies konkursa DEGOŠA SALA pirmā kārta

mma — Thu, 10 May 2012 12:05:17 +0000

Šogad aprit 100 gadi kopš publicēts viens no rakstnieka Jāņa Akuratera populārākajiem darbiem – „Degoša sala”. Atzīmējot šī stāsta simtgadi, Jāņa Akuratera muzejs izsludināja konkursu Mākslas skolu un Bērnu un jauniešu centru audzēkņiem. Konkursa pirmā kārta ir noslēgusies.

Konkursa otrajai kārtai, iegūstot iespēju piedalīties izstādē „Degoša sala”, kas tiks atklāta Jāņa Akuratera muzejā Starptautiskajā Muzeju naktī 2012. gada 19. maijā, izvirzīti šādu autoru darbi:

Georgs Pavlovskis (Ķekavas Mākslas skola)
Marta Bāgante (Ķekavas Mākslas skola)
Stefans Pavlovskis (Ķekavas Mākslas skola)
Autoru grupa: Jēkabs Berkmanis, Valters Gudrups (Ķekavas Mākslas skola)
Anete Arenda (Ķekavas Mākslas skola)
Autoru grupa: Annija Tamane, Emīlija Briede, Roberta Paula Tomsone, Miks Veismanis, Reinis Burkevics, Kalvis Jurģelis, Matīss Gertsons (Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola)
Autoru grupa: Mona Vītoliņa, Ilze Ābelniece (BJC „IK Auseklis”)

Konkursa žūrija:

Maira Valtere – žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Jāņa Akuratera muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja; Ruta Cimdiņa – Jāņa Akuratera muzeja vadītāja; Ints Sedlenieks – Memoriālo muzeju apvienības mākslinieks; Viktors Jansons – LMA Scenogrāfijas nodaļas docents; Aija Lūse – Rakstniecības un mūzikas muzeja Mārketinga nodaļas vadītāja; Monta Krūze – Jāņa Akuratera muzeja speciāliste.

FILMA TOP! Režisora Rolanda Kalniņa filmu mākslinieki

mma — Mon, 23 Apr 2012 08:37:35 +0000

No 27. aprīļa līdz 31. maijam Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38–4 atvērta izstāde „FILMA TOP: režisora Rolanda Kalniņa filmu mākslinieki”.

Izstādē eksponētas mākslinieku Arnolda Plauža, Ulda Pauzera un Gunāra Baloža veidotās dekorāciju skices, kā arī Ievas Kundziņas kostīmu skices un Daiļa Rožlapas grima skices filmām „Ceplis”, „Ja mēs visu to pārcietīsim”, „Elpojiet dziļi”, „Akmens un šķembas”, „Spēle notiks tik un tā” un „Cēloņi un sekas”.

Izstādē pārstāvētie mākslinieki, atdzīvinot kinoscenārijos rakstītās rindas, atšķirīgā rokrakstā un dažādās tehnikās veidojuši režisora iezīmētos tēlus un laikmeta ainas un uzbūruši dažādos spēles laukumus.

Arnolds Plaudis filmā „Ja mēs visu to pārcietīsim” (1987.), kas veidota pēc Andreja Upīša romānu cikla „Robežnieki” motīviem, zīmē dramatisku 1905. gada Latvijas ainavu un cilvēku likteņus tajā. Kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, kas ar režisoru strādājusi vairākās filmās, veidojusi ekspresīvas, laikmetam atbilstošas kostīmu skices.

Rolands Kalniņš, atceroties darbu pie „Robežnieku” triloģijas filmēšanas, stāsta: „Andrejs Upīts man ir tuvs rakstnieks. Viņš ārkārtīgi spilgti apraksta vidi, laikmetu raksturojošas detaļas, cilvēku attiecības. Viņš ir ļoti kinematogrāfisks rakstnieks, jo glezno ar vārdu, radot konkrētās ainas vizuāli plastisko zīmējumu.”

Ar Andreju Upīti Rolandu Kalniņu saista arī otrā režisora darbs filmā „Cēloņi un sekas” (1956.), kur komisko tipāžu grima skices veidojis mākslinieks Dailis Rožlapa. Diemžēl netika realizēts cits ar Upīša darbu saistīts scenārijs „Pa varavīksnes tiltu”.

Mākslinieks Gunārs Balodis kopā ar režisoru Rolandu Kalniņu veidojis filmas „Akmens un šķembas” (1966.), „Piejūras klimats” (1966.) un „Spēle notiks tik un tā” (1985.). Pēc studijām Vissavienības Kinematogrāfijas institūtā, kur Gunāra Baloža diplomdarbs bija dekorāciju skices filmai „Vētra”, viņi kopā ar mākslinieku Uldi Pauzeru kļuva par pirmajiem profesionālajiem latviešu filmu māksliniekiem.

Atbilstoši filmas „Akmens un šķembas” dramatiskajai vizualitātei, mākslinieks Gunārs Balodis grafiski izteiksmīgās melnbaltās skicēs iezīmējis gan Rīgas tēlu, gan latviešu leģionāru drāmu Volhovas purvos.

Mākslinieku Ulda Pauzera, Ievas Kundziņas un režisora Rolanda Kalniņa izcilākie kopdarbi ir filmas „Elpojiet dziļi” (1967.) un „Ceplis” (1972.), šajā pašā tandēmā tapusi arī filma „Karalienes bruņinieks” (1970.).

9. maijā kinorežisors Rolands Kalniņš reizē ar savu 90. dzimšanas dienu, svinēs arī citas apaļas jubilejas: pirms 65 gadiem viņš uzsāka darbu Rīgas kinostudijā, filmai „Elpojiet dziļi” šogad 45. gadskārta, „Ceplim”– 40., bet kopš filmas „Ja mēs visu to pārcietīsim” uzņemšanas pagājuši 25 gadi.

Režisora filmogrāfija ir iespaidīga: piecpadsmit spēlfilmas, trīs dokumentālās filmas, sešās filmās Rolands Kalniņš bijis otrais režisors. Rolanda Kalniņa filmas veido Latvijas kino zelta fondu un ir iekļautas Latvijas Kultūras kanonā.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Rīgas Kino muzeju.

AR DABAS DVAŠU… Oskaram Kalējam – 110

mma — Thu, 19 Apr 2012 14:30:39 +0000

No 24. aprīļa līdz 24. maijam Jāņa Akuratera muzejā, Torņakalnā, O. Vācieša ielā 6a skatāma Oskara Kalēja 110. dzimšanas dienai veltīta izstāde AR DABAS DVAŠU…

Izstādē eksponētas gleznas no Akurateru ģimenes kolekcijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja, Tukuma muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un privātkolekcijām, kā arī arheoloģijas priekšmeti no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja.

Izstādes atklāšanā 24. aprīlī plkst. 18.00 piedalās mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas audzēkņi, Kultūras centra „Iļģuciems” teātra studija „Rampa” (režisore – Ināra Čakste).

Oskars Kalējs (1902–1993) – gleznotājs, Latvijas senvēstures, folkloras un tautas mākslas vācējs un pētnieks – pieder pie tiem ilgstoši un apzināti noklusētajiem māksliniekiem, kuru darbība un loma Latvijas kultūras ainā vēl nav īsti apzināta.

Ainavu glezniecībā Oskaru Kalēju dēvē par gleznotāju ar dabas dvašu dvēselē. Viņš izkopis tonāli smalku, pelēkzaļi klusinātā zemes toņu gammā ieturētu izteiksmi. Gleznojis galvenokārt Latgales ainavas.

Mākslinieka mūžs cieši savijies ar daudzām izcilām personībām un notikumiem Latvijas mākslas un kultūras vēsturē, tostarp ar dzejnieku Jāni Akurateru. Savās atmiņās Oskars Kalējs raksta:

„Studiju gados (..) daudz gleznoju Cesvainē. Turienes daba bija mana pirmā, ko iemīlēju. Otrā vieta bija Koknesē pie Saldava. Viesojos arī pie Ubāna Pērses krastā. Ap 1926. gadu bija mans augstākais lidojums. Manus darbus gan no izstādes Akadēmijā, gan arī vēlāk cilvēki iegādājās.

Ap to laiku nāca iepazīšanās un tuvināšanās ar rakstnieka Akuratera ģimeni. Koknesē, dodoties apciemot Ubānu, mēs ar Saldavu sastapām Akuratera kundzi. Viņa Saldavu un arī mani uzaicināja apmesties viņu dzīvokļa brīvajās istabās. Tas bija skaists posms manā dzīvē. Viņi turēja mani kā audžudēlu. Varēju apmeklēt visus koncertus, teātra izrādes. Pie Akurateriem viesojās Anna Brigadere, Kārlis Skalbe, Kārlis Krūza, daudzi gleznotāji, komponists Jānis Zālītis, aktieri Eduards Smiļģis, Felicita Ertnere. Gājām arī kopā uz Preses balli. Biju klāt, kad Akurateri izvēlējās vietu mājai Pārdaugavā.”

Istabu Akurateru ģimenes dzīvoklī Blaumaņa ielā Oskars Kalējs īrēja no 1926. gada līdz studiju beigām 1931. gadā. Arī vēlāk, kad mākslinieks iegriežas Rīgā, viņš ir biežs viesis Akurateru mājās.

1930. gadā Jānis Akuraters mazā piezīmju blociņā ierakstījis to gleznotāju vārdus, kuru darbi ir viņa kolekcijā. – pavisam septiņpadsmit mākslinieku darbi, tai skaitā desmit Oskara Kalēja ainavas.

Oskars Kalējs dzimis 1902. gada 24. aprīlī Rēzeknes apriņķa Bērzgalē. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Krieviju. 1920. gadā Maskavā iestājies Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās, kur sastapies ar Gustavu Kluci, Aleksandru Drēviņu, iepazinies ar krievu gleznotāju Konstantinu Korovinu. Pēc atgriešanās Latvijā studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, kur beidzis Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu.

Jau studiju gados aizrāvies ar Latvijas senvēsturi un kopā ar Ernestu Brastiņu piedalījies Zemgales pilskalnu uzmērīšanā. Pēc LMA beigšanas atgriezies Latgalē, kur strādājis par zīmēšanas skolotāju un vadījis paša izveidoto Valsts Vēsturiskā muzeja Daugavpils nodaļu. 1940. gadā piedalījies arī Latgales dziesmu svētku sarīkošanā. 1941. gadā Oskars Kalējs tika arestēts un izsūtīts. 1958. gadā mākslinieks atgriezās dzimtenē, bet viņa darbus šeit izstādīt nedrīkstēja. Oskara Kalēja gleznas izstādēs parādās tikai no 1970. gada, par Mākslinieku savienības biedru viņš kļūst mūža nogalē 1991. gadā.

Krišjāņa Barona šūpuļkrēsls

mma — Tue, 17 Apr 2012 13:10:05 +0000

1985. gada vasarā, iekārtojot muzeju Krišjāņa Barona pēdējā dzīves vietā kādreizējā Suvorova, tagad Krišjāņa Barona ielā 3–5, pirmais eksponāts, kas atgriezās mājās, bija šūpuļkrēsls.

Krišjānis Barons sava dēla Latvijas universitātes profesora Kārļa Barona ģimenē pavadīja laiku no 1919. gada rudens, kad pārcēlās šurp no Burtnieku mājas Vecmīlgrāvī, līdz 1923. gada 8. martam – sava mūža izskaņai. Aplūkojot pēdējos fotouzņēmumus, kuri, domājams, tapuši tikai dažas dienas pirms Dainu tēva aiziešanas mūžībā, redzam viņu šūpuļkrēslā. Fotogrāfiju autors ir izcilais foto meistars Jānis Rieksts.

Saglabājies nostāsts, ka Krišjānis Barons, būdams jau nespēcīgs, centies katru dienu kaut uz mirkli saģērbties, apsēsties šajā krēslā, labprāt parunājoties ar dēlu vai kādu citu ģimenes locekli. Barons esot atcerējies un no galvas citējis garus Gētes dzejoļus, piemēram, „Gājēja dziesmu naktī”.

Šai šūpuļkrēslā sēžot, Dainu tēvs saņēma pēdējo dāvanu savā mūžā… Ieskanējās durvju zvans – bija atnācis kurjers no grāmatu apgāda „Valters un Rapa” un atnesis sūtījumu no izdevniecības. Tas bija „Latvju dainu” otrais izdevums, kas bija nācis klajā Leipcigā ar fotoklišejas palīdzību. Grāmatu tumšzaļo vāku rotāja ugunszīme, kurai vēlāk būs lemts kļūt par politisku strīdu iemeslu.

„Atmiņās” Krišjāņa Barona vedekla Līna atceras, kā Barona dēls Kārlis atraisījis atnesto saini, kā licis tēvam klēpī katru no astoņām grāmatām, kā Dainu tēvs katru brīdi paturējis rokās, noglāstījis un klusu sacījis: „Drusku jau strādāts ir…”

1985. gadā, muzeja atvēršanas laikā, vecais šūpuļkrēsls izšūpojis Krišjāņa Barona mazmazmazmazdēlu Kārli, kuram nu jau ir 29 gadi.

2011. gadā ar Krišjāņa Barona mazmazmeitas Ilzes Ērgles finansiālu atbalstu krēsls tika restaurēts.

Rūta Kārkliņa, Krišjāņa Barona muzeja vadītāja

DEGOŠA SALA

mma — Tue, 03 Apr 2012 10:38:25 +0000

„Skumjas palika par lielu prieku, un viņš atdevās tām kā baltam vilnim… Atkal reiz aizpeldēja garām ugunīgā sala, mirdzoša, karsta, mūžīgi zaļos vaiņagos…”

(Jānis Akuraters „Degoša sala”)

Šogad aprit 100 gadi kopš publicēts viens no rakstnieka Jāņa Akuratera populārākajiem darbiem – „Degoša sala”. Atzīmējot šī stāsta simtgadi, Jāņa Akuratera muzejs izsludina konkursu Mākslas skolu un Bērnu un jauniešu centru audzēkņiem.

1. Lai piedalītos konkursā, audzēkņiem ir jārada trīsdimensiju kompozīcijas darbs ar nosaukumu „Degoša sala”, kurā vizuāli ir jāinterpretē Jāņa Akuratera radītais tēls – „Degoša sala”.

Kompozīcijas darba izmēri: garums – 30 cm, platums – 30 cm, augstums – līdz 50 cm. Kompozīcijas darba īstenošanai izmantoto materiālu izvēle ir brīva.

2. Konkurss notiek divās kārtās.

Pirmajā kārtā līdz 2012. gada 1. maijam uz e-pastu akuraters@memorialiemuzeji.lv vai akuratera.muz@inbox.lv ir jāiesūta fotoattēli, kuros redzams kompozīcijas darbs „Degoša sala”.

Fotoattēliem jāpievieno informācija, kurā jānorāda:

darba autora (-es) vārds, uzvārds;
skola un klase;
adrese un telefona numurs;
īsa kompozīcijas darba anotācija (ideja, vēstījums u.c.)

Žūrija piecu dalībnieku sastāvā izvērtēs iesūtītos darbus un izvēlēsies septiņus labākos, kuriem tiks dota iespēja piedalīties izstādē „Degoša sala”, kas tiks atklāta Starptautiskajā Muzeju naktī 2012. gada 19. maijā Jāņa Akuratera muzejā. Izstāde būs apskatāma līdz 2012. gada 21. jūnijam.

Konkursa 1. kārtas uzvarētāji tiks paziņoti Memoriālo muzeju apvienības mājas lapā www.memorialiemuzeji.lv pēc 2012. gada 8. maija. Izstādei izvēlētie darbi būs jānogādā Jāņa Akuratera muzejā līdz 2012. gada 15. maijam.

Konkursa otrā kārta norisināsies Starptautiskajā Muzeju naktī Jāņa Akuratera muzejā izstādes „Degoša sala” ietvaros, kad par labāko darbu varēs nobalsot Muzeju Nakts apmeklētāji.

Konkursa 2. kārtas uzvarētāji tiks paziņoti Memoriālo muzeju apvienības mājas lapā www.memorialiemuzeji.lv pēc 2012. gada 22. maija.

Projekta kuratore – Maira Valtere, Jāņa Akuratera muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja (tālr. 26703293).