Sūnu ciema zēni “SŪNU CIEMA ZĒNI”

Andreja Upīša memoriālais muzejs iesaka: dodies aizraujošā ceļojumā, neizejot no mājām, kopā ar “Sūnu ciema zēniem”!

Ješkas, Andra un Bukstiņa piedzīvojumiem Raganu krogā, Melnajā Muižā un Baltajās mājās, pie Mežsarga, Čigāniem un Apaļā ezera lieli un mazi lasītāji ar prieku sekojuši jau 80 gadus, un arī šodien jautrais stāsts par drosmi, draudzību un neatlaidīgu darbu ir tikpat aktuāls.


Gals un sākums “GALS UN SĀKUMS”

Raiņa un Aspazijas māja iesaka pārlasīt Raiņa dzejas krājumu “Gals un sākums”.

Raiņa “Gals un sākums” jeb šī dzejoļu krājuma nosaukuma atsauce uz cikliskumu un pārmaiņām attiecas gan uz cilvēka dzīves, gan uz kultūras, gan ideoloģiju galīgumu. Šajā krājumā Rainis ieskandina jaunu laikmetu un apdzied cilvēka dzīves un personības attīstību nemitīgajā pārmaiņu procesā. Arī mēs šobrīd esam pakļauti pārmaiņām, ikviens atsevišķi un visi kopā mēs esam atbildīgi par to, kā Latvijā noritēs epidēmija un cik dzīvības tā prasīs. Tādēļ iesakām ieskatīties Raiņa dzejoļu krājumā “Gals un sākums”, kā pamatdoma “es ritu” aicina samierināties ar nenovēršamo mainību un nāvi, kas satrauc savā nepielūdzamībā un par kā turpinājumu mums nav drošticamas informācijas. Krājums sarakstīts no 1910. gada līdz 1912. gadam, bet tajā iekļauti arī senāki dzejoļi.
Krājums sastāv no 10 nodaļām, ko apvieno mēģinājums aptvert pasaules mainīgumu un esamības izziņa, kas noslēdzas ar iekšējas harmonijas apziņu.


Dienu prieks “DIENU PRIEKS”

Jāņa Akuratera muzejs iesaka šai laikā pārlasīt vai izlasīt Jāņa Akuratera dzejoļu krājumu “Dienu prieks”.

Tas ir Jāņa Akuratera sestais dzejoļu krājums. Tas ietver dzejoļus, kas tapuši laikā no 1912. līdz 1918. gadam. To varētu nosaukt par savdabīgu lirisko biogrāfiju, jo šai sešos gados bija tik daudz, kas atbalsojas arī dzejas rindās, – bija skaistais ceļojums uz Parīzi 1913. gada nogalē, bija arī 1. pasaules karš – ar bēgļu gaitām un strēlnieku cīņām. Un tomēr – dzejoļu krājumam Akuraters dod nosaukumu – “Dienu prieks”, jo jāsaglabā cerība… un tā pasargās…

No krājuma mēs – Akuratera muzeja speciālisti izvēlamies arī savus šī brīža īpašos dzejoļus.
Akuratera muzeja vadītājas Rutas Cimdiņas izvēle:

Bez maskām

Cik garlaicīgs šis dienu gājums:
Pēc niekiem savu dvēs’li dzīt
Un mazos, savītušos sapņos
Kā rotās ģērbties katru rīt’.

Un ielu straumē tukšās steigās
Slēpt savu seju patieso,
Līdz diena riet un gurdu skatu
Es veļu dusā vadu to.

Vienvienīgā, kas dienu pilnu
Ar īstu saldumu var liet –
Ir mīlestība, bet ar masku,
Kā viss, tā dzīvei līdzi iet.

Ak, skumja spēle, sīkas maskas!..
No sevis kas var projām bēgt,
Ar mīlestību un ar sauli
Bez maskām līgsmi dzīvi slēgt?

Muzeja speciālista Aivara Eipura izvēle:

Svešiem skatiem

Es mīlu satikt svešas sievietes
Ar acīm, kurās bikla jautāšana,
Kas mēmu ziņkārību sevī nes,
Kas visas – sāpes tik un smaidīšana.

Un sejas ziedošas un lūpu smaids
(Vaj arī bālas – sevī nogrimšana),
Viss svēts vaj miesas pilns kā mīlas baids:
Vaj atdošana – mūžam aizslēgšana?

Šī pētīšana, pirmais tuvais skats
Man sirdi atmodina skaļos priekos.
Viens vārds – un jūtos atkal maldināts,
Viss sabirst parastos un sīkos niekos.

Bet sirdij tīk tas mazais, ātrais brīds,
Kad visu atdodot un visu liedzot
Skats aizveras kā vienmēr nepazīts,
Pēc laimes sevī dziļās mokās kliedzot.

Muzeja speciālistes Mairas Valteres izvēle:

Glābšanas laivas.

Kamēr uz lauka saule
Staigā ar vēju brīvo,
Mums dienas ar maziem sapņiem
Ir paēnās jānodzīvo.

Un kamēr baloži balti
Laižas pār lauku klāņiem,
Mums, grimstot krēslas domās,
Ir jāslīkst ar seniem māņiem.

Bet viegli ir debešu laivās
Šūpoties dzīvei pāri,
Kam dvēseli aizved līdzi
Sapņi kā zelta spāri.


Zaļā zeme (12) “SPĒLĒJU, DANCOJU”

Raiņa un Aspazijas vasarnīca iesaka Raiņa lugu “Spēlēju, dancoju”

Lugas priekšvārdā Rainis raksta: ““Spēlēju, dancoju” ir sacerēta kā sava veida humora luga. Laiks bija tik traģisks, ka garam palika pāri: visas lielā pārvarīgā ienaidnieka varas, tāpat kā visu dzīvi, ņemt tikai kā rotaļu: lielākās, augstākās būtības priekšā viss saraucas un top viegls. Tikai brīvs gars tā spēj skatīties uz visu, un šinī lielā humorā gars uzvar. Mēs ceram, mēs vēlamies un darām, lai tā uzvara būtu galīga un uz visiem laikiem.”

Attēlā redzams lugas 1965. gada izdevuma vāks.

Luga lasāma arī tiešsaistē: https://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=207

 


Krišjānis Barons "Atmiņas" KRIŠJĀNIS BARONS “ATMIŅAS”

Krišjāņa Barona muzejs iesaka:

Krišjāņa Barona “Atmiņas” (1924) – laika dokumentējums subjektīvā redzējumā. Varbūt ir laiks iesākt ko pašiem rakstīt? Savukārt 2005. gadā publicētajās Krišjāņa Barona atmiņās (2005), lasāms arī muzeja speciālista A. Ērgļa pēcvārds.

Pēc atgriešanās no Krievijas Barons ar skumjām atzīst, ka mainās laiki, tikumi un likumi un vecie draugi arīdzan pa lielākai daļai jau miruši. 1919. gadā no Vecmīlgrāvja pārbraucot dzīvot pie dēla, Barons savā istabiņā novieto lietas, kas viņam ilgus gadus kalpojušas – rakstāmpulti, kas vesta no Ostrogožskas pilsētas, ozolkoka rakstāmgaldu, pie kura Maskavā strādāts. Šeit dēla Kārļa un vedeklas Līnas no Šveices pilsētas Lucernas atvestais suvenīrs – penālis. Un, protams, Dainu skapis. Rakstot atmiņas, kuras iesāktas jau Burtnieku mājā, šīs lietas bija kā dzīvs atgādinājums par bijušiem laikiem un notikumiem. Tās bija kā dzīves skaisto un skumjo mirkļu sataupījums, kam varbūt pat vairs nav praktiskas nozīmes, bet kas sniedz veldzi un siltumu sirdij.

K. Barona muzeja speciālists Andris Ērglis


"Latviešu esejas" “LATVIEŠU ESEJAS”

Krišjāņa Barona muzejs iesaka:

Zentas Mauriņas esejas “Baltās drānas – latviešu pasaules uzskats” un “Baltais labietis – Krišjānis Barons”, kas lasāmas eseju krājumā “Latviešu esejas”. Tās palīdzēs nepazaudēt mūsu tautas garīgos baušļus, kurus mums atstājusi Z. Mauriņa.


Zaļā zeme (9) “PUTNIŅŠ UZ ZARA”

Raiņa muzejs Tadenava iesaka Raiņa dzejas krājumu “Putniņš uz zara”, kas ir iecerēts mazajiem lasītājiem, taču šobrīd arī bērnu vecākiem var sniegt kādu labu ieteikumu ciešajai mājas dzīves organizēšanai.

Piemēram, dzejolis “Abi miguži” sniedz praktisku padomu bērnu modināšanai.
“Pinku-Mikus” būs labs atgādinājums gan mazajiem, gan arī lielajiem par labas higiēnas ievērošanu – ķemmē matus, mazgā rokas, tīri zobus un mazgājies pats! Kad mācību un darba apģērbs mājās bieži vien ērtumā pielīdzinās pidžamai, vai pat ir pidžama, var viegli piemirsties pats, pats vienkāršākais. Lasi, lai tev nesanāk kā Pinku-Mikum un viņa māsai Draisku-Annai!
Jebkurā laikā un vietā ir būtiski saglabāt labas cilvēciskās attiecības – skati, kā to dara brāļi dzejolī “Īstie brāļi”!
Savukārt, dzejolis “Vasaras gaidas” piedāvā atslodzi saspringtajā laikā, atgādinot, ka vasara būs klāt tik un tā ar savu siltumu, vieglumu un reibinošo puķu ziedēšanu.

Un šeit vari atrast dzejoļu krājuma 1925.gadā publicētā izdevuma variantu ar brīnišķīgajām Alberta Kronenberga ilustrācijām:
https://runa.lnb.lv/wp-content/uploads/objects/61400/0312070613.pdf


•	Lugas “No saldenās pudeles” cenzūras eksemplārs, 1900. “NO SALDENĀS PUDELES”

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs šajā visnotaļ saspringtajā laikā iesaka atpūtas brīžos izklaidēt sevi, izlasot Rūdolfa Blaumaņa komēdiju “No saldenās pudeles”.

“Neaizmirstiet, draugi, ka tā ir joku luga. Esmu gribējis radīt smieklus. Cita mērķa nav bijis. Man patīk, kad tauta smejas. Mēs, latvieši, esam tik smagi, ka neprotam smieties un priecāties. (..) Vai tad rakstnieks pats nezina, ko viņš gribējis dot un ko viņš devis. Posei sava vieta; drāmai sava. Nemeklējiet posē to, kas jāmeklē drāmā,” tā Rūdolfs Blaumanis izteicies par savu lugu “Skroderdienas Silmačos”, bet to droši var attiecināt arī uz citām rakstnieka joku lugām.

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja speciāliste Maija Ārena


Septiņi malēnieši “SEPTIŅI MALĒNIEŠI”

Raiņa muzejs “Jasmuiža” iesaka Raiņa komisko epu „Septiņi malēnieši”!
Kāpēc tieši šo darbu?
Pirmkārt, šajā drūmajā un neziņas pilnajā laikā šķiet, ka lasāmvielai jābūt ne tik nopietnai ‒ tādai, kas ļauj aizmirsties un pasmaidīt. Šis darbs ir tāds viegli lasāms, ne pārāk garš, ar ironisku humora devu.
Otrkārt, aicinām aplūkot arī mazāk zināmus Raiņa darbus un ieraudzīt, ka viņš rakstīja arī šādi.
Un treškārt, šie joku stāsti ir par latgalieti Odumu no Vucansētas…


Visāda garuma stundas “VISĀDA GARUMA STUNDAS”

Ojāra Vācieša muzejs iesaka:

Vispirms izvēlējāmies dzejoļu krājumu nosaukuma dēļ – šobrīd varam īpaši novērtēt savas visāda garuma stundas – gan darba, gan atpūtas, gan mīlestības pilnās stundas.
Pārlasīju dzejoļus. Tās ir bijušas ļoti piepildītas, dzīves smaguma un gaisīguma pilnas Dzejnieka radīšanas stundas. Iesaku grāmatu visiem, kas lasa un līdz šim nelasīja dzeju – “Visāda garuma stundas” palīdzēs saprast sevi un pasauli, sajust savu atbildību savējo un pasaules priekšā.
Šajā krājumā pie lasītājiem savulaik nokļuva “Kaut ko klusiņām, klusiņām”, “Klavierkoncerts” un daudzi citi tik pazīstami dzejoļi, ka sevi bez tiem vairs nevaram iedomāties.
Izdevniecības “Liesma” 1974. gadā izdotajam krājumam brīnišķīgs mākslinieka Ināra Helmūta noformējums.
Ja nu grāmatplauktā šī krājuma nav un Ojāru Vācieti gribas palasīt, internetā pieejams viņa “Si minors” – krājums, kas ierakstīts kultūras kanonā.

Ojāra Vācieša muzeja vadītāja Ieva Ķīse