12. aprīlis. ČAU, PĀRDAUGAVA!

07/04/2014

Ceļojuma norises vieta – Daugavas kreisais krasts, Pārdaugava. Šoreiz ciemos ielūdz Andreja Upīša radītā Ošu Anna, Aleksandra Čaka vecmāmiņa un dzejnieks Jānis Akuraters.

Mēdz teikt, ka Rīgu redz Pārdaugava. Vārds „Rīga” parasti mūsu priekšstatos saistās ar vecpilsētas siluetu, kas ieraugāms no Daugavas puses. Bet kas redz Pārdaugavu? Tai nav sava simboliskā centra vai izteiksmīga, gadu simteņos veidota silueta. Tā it kā ir pati par sevi, sava atšķirta pilsēta, kuras ļaudis teic, ka „brauc uz Rīgu” – it kā uz kādu citu vietu, nevis uz tās pašas pilsētas centru. Taču daudzi latviešu rakstnieki un dzejnieki par sev īpašu saukuši Daugavas kreiso krastu – starp tiem arī Aleksandrs Čaks, Jānis Akuraters un Andrejs Upīts. Un par viņiem tuvo Pārdaugavu stāstīsim akcijā/ceļojumā „ČAU, Pārdaugava!” (no itāliešiem aizgūtais sasveicināšanās vārds veidots no rakstnieku uzvārdu pirmajiem burtiem).

„Gar Pārdaugavas mājām lētām, / Kur cerīnes un klusums plaukst, / Kad sirds man pilna dziļām bēdām, / Gar viņas miermīlīgām sētām / Pat ziemā staigāt man nav aukst,” – tā dzejoli „Pārdaugava” iesāk Aleksandrs Čaks. Viņa bērnības vasaras un nedēļas nogales paiet pie vecmāmiņas, kura dzīvo klusajā un šaurajā Tempļa ielā vai, kā Čaks pats kādā dzejolī raksta, „pašā vecā Āgenskalna sirdī”.

Iļģuciems un Āgenskalns ir vietas, kur, 20. gs. sākumā iebraucis Rīgā, dzīvo un strādā arī jaunais dzejnieks Jānis Akuraters. Un mūža nogalē 20. gs. 30. gados viņš atkal atgriežas Pārdaugavā, uzceļot savrupmāju Torņakalnā, netālu no Arkādijas parka un Māras dīķa.

19. gs. beigu Pārdaugavu var iepazīt, lasot Andreja Upīša romānus „Zaļā zeme” un „Plaisa mākoņos”: „Aiz redeļu sētiņām divstāvu mājas, zaļgani, dzelteni un pelēki krāsotas. Koki, akāciju un ceriņu krūmi priekšā un sētas pusē. Lielie logi aizkariem – baltiem un dzelteniem, šķidriem un smagiem, uz durvīm vai pie stenderēm virs zvana tverekļa misiņa plāksnes ar īpašnieku vārdiem… Tukšs un kluss kā uz laukiem. Lēģerielas čala tikai drusku sadzirdama aiz namu rindas un dārziem. Tiešām, te bij jauka dzīve,” – tā rakstnieks raksturo Pārdaugavu romānā „Zaļā zeme”.

Āgenskalna un Torņakalna apkārtni, fabrikas, ielas un mājas, kur mīt lepnā, no laukiem Rīgā ienākusī Ošu Anna, Andrejs Upīts jaunībā labi iepazinis pats, vairākus gadus dzīvojot Pārdaugavā.

Āgenskalna tirgus

Tempļa iela, kur dzīvoja Aleksandra Čaka vecmāmiņa.Skola, kurā 1923./24. m.g. mācījās Aleksandrs Čaks.Jāņa Akuratera savrupmāja Torņakalnā, 1937. gads.Māja Grobiņas ielā 3, kur 1902.–1904. gadā dzīvoja Andrejs Upīts.Āgenskalna tirgus