Andreja Upīša neparastā sudraba karote

13/06/2017

Andreja Upīša memoriālā muzeja krājumā esošā, nu jau vairāk nekā gadsimtu senā sudraba karote ir viena no neparastākajām un unikālākajām rakstnieka piemiņas lietām.

Kad 1943. gada maijā, Upīšu ģimenei atrodoties evakuācijā Kstiņinas ciematā, nodega rakstniekam uz laiku piešķirtā mājiņa, bojā aizgāja ne tikai iesāktais romāna “Zaļā zeme” manuskripts, bet arī visa ģimenes iedzīve. Starp evakuētajiem latviešiem dzīvojošā ārste Eiženija Plandere vairākkārt bija tikusies ar rakstnieka ģimeni, taču savulaik īpaši spilgti atcerējusies tieši šo traģisko notikumu: “Pēc ugunsgrēka mēs skatījāmies kvēlojošo pelnu kaudzē. Upīts stāvēja klusēdams, Olga raudāja. Kad es jautāju, ko viņš visvairāk nožēlo, viņš atbildēja: “Tur palika mans romāns “Zaļā zeme”…”, bet viņa: tur sadeguši visi ģimenes albumi, kurus paspējusi paņemt no Rīgas līdzi, visa viņas dzīve…”

Sudraba karotīte ir vienīgais uguns neskartais priekšmets, kuru Upīša ģimene atrada nodegušās mājas krāsmatās. Tā savulaik bijusi sešu karošu komplektā, kas rakstniekam ticis dāvināts kāzās. Tieši pēc gravējuma karotītē rakstnieka personības pētnieki varēja konstatēt Andreja Upīša un Olgas Tīrumnieces kāzu datumu – 1905. gada 12. jūniju, kas agrāk nebija precizēts.

Andreja Upīša laikabiedrs, skolotājs Jānis Grāvis, kurš bija starp kāzu viesiem, savulaik dalījies atmiņās par svētku dienu: “Tās notika viņa līgavas Tīrumnieku Olgas vecāku rentes mājās – Skrīveru Palātās. Svinībās piedalījās ne tikai radi, bet arī daudzi Andreja darba biedri – Rīgas skolotāji, no kuriem vēl atceros Plūdoni, Stāku, Osi, Mežvēveri, Sūngaili. Tā kā revolucionāro notikumu dēļ Aizkraukles baznīca bija slēgta, laulību ceremonija notika turpat Palātās. Kāzu mielasts notika Palātu pagalmā, kur zem īpašiem buru audekla jumtiem bija novietoti galdi visiem. Atceros, ka Plūdonis bija īsti labā omā un teica skaistu galda runu. Vakarā abi ar Plūdoni nodziedājām duetu no tolaik populārās operetes “Skaistā Helēna”, kas radīja sajūsmu kāzu viesos.”

Tieši šis laiks kļūst par būtisku lūzuma punktu rakstnieka dzīvē. Gadu pēc kāzām piedzimst dēls Kārlis, bet vēl gadu vēlāk Andrejs Upīts pamet skolotāja amatu Rīgā un, nolēmis profesionāli nodarboties ar rakstniecību, atgriežas Skrīveros, kur jauniegūtajā zemes īpašumā uzbūvē ģimenei māju. Pirmskara gados ievērojami mainās rakstnieka māksliniecisko paņēmienu meklējumi, top vairāki spēcīgi un autora daiļrades kontekstā fundamentāli prozas darbi.

Andreja un Olgas laulība ilga veselus 65 gadus – līdz pat rakstnieka nāvei 1970. gada novembrī. Tādējādi sudraba karote uzlūkojama kā savdabīgs simbols dažādus pārbaudījumus (abus pasaules karus, bēgļu gaitas) pārcietušajai laulībai.

Muzejam karotīti uzdāvināja rakstnieka mazdēls Aivars Upītis.

 Arnis Koroševskis, Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists

Sudraba karote no sešu karošu komkplekta, kas Andrejam Upītim un Olgai Tīrumniecei dāvināts kāzās 1905. gada 12. jūnijā.

Sudraba karote no sešu karošu komkplekta, kas Andrejam Upītim un Olgai Tīrumniecei dāvināts kāzās 1905. gada 12. jūnijā.Sudraba karote no sešu karošu komkplekta, kas Andrejam Upītim un Olgai Tīrumniecei dāvināts kāzās 1905. gada 12. jūnijā.