Dāvana Jānim Akurateram 1936. gada Ziemassvētkos

09/01/2019

Jāņa Akuratera kolekcijā ir daudz grāmatu ar dāvinājuma ierakstiem, kas liecina par rakstnieka draugu loku un laikabiedru attieksmi. Starp tām – arī apgāda “Zelta ābele” izdotā un ar īpašnieka Miķeļa Gopera veltījuma ierakstu 1936. gada Ziemassvētkos dāvinātā – “Kalpa zēna vasara”. Tā ir viena no rakstnieka bibliotēkas greznākajām grāmatām.

Mikela Gopera veltījums 2

J. Akuratera 1908. gadā emigrācijā Norvēģijā sarakstītais stāsts “Kalpa zēna vasara” ir visbiežāk izdotais viņa darbs. Tas ir arī tulkots vācu, angļu, krievu, lietuviešu u.c. valodās. Pēc stāsta ir tapuši gan Latvijas Radio divi radioteātra iestudējumi – 1958. gadā (režisors Edgars Zīle) un 1988. gadā (režisore Antonija Apele), gan 1973. gadā kinoamatieru studijas “Sigulda” spēlfilma (režisore Velta Veldze) –, gan arī amatierteātru izrādes un iestudējums 2018. gadā Jaunajā Rīgas teātrī “Kalpa zēna vasara. Sākums” režisora Alvja Hermaņa režijā.

2019. gada sākumā, pēc 23 gadiem, “Kalpa zēna vasara” kopā ar otru Akuratera populārāko stāstu “Degošā sala” atkal ir izdota apgādā “Jumava”.

Tomēr līdz šim greznākais “Kalpa zēna vasaras” izdevums ir radīts apgādā “Zelta ābele” 1936. gadā. Iespējams, ka izdot īpašu grāmatu Miķeli Goperu pamudināja Jāņa Akuratera 1936. gadā svinētā 60. gadu jubileja (divus atkārtotus “Kalpa zēna vasaras” izdevumu šajā gadā publicēja arī Jāņa Rozes apgāds).

Par gramatas druku 2Miķelis Gopers izdevniecību “Zelta ābele” izveidoja 1935. gada rudenī. Tā izdeva gan latviešu, gan cittautu klasiķu darbus. Katrai grāmatai tika veidots ne tikai savs grafiskai ietērps, bet arī īpaša uzmanība pievērsta papīra kvalitātei, formātam, teksta salikumam, iesējumam. Arī “Kalpa zēna vasaras” izdevumā ir norādīts: “Šī grāmata iespiesta tūkstots deviņi simti trīsdesmit sestā gada septembrī–oktobrī K. Paucīša spiestuvē Limbažos, 600 eksemplāros. Divdesmit astoņi eksemplāri iespiesti uz rokas lējuma vergē papīra un numurēti no I-XXVIII, bet pārējie uz Līgatnes VERGĒ MILLS papīra un numurēti no 1–572.” Jānim Akurateram Miķelis Gopers ir uzdāvinājis vienu no 28 īpašajiem grāmatas eksemplāriem ar numuru “II”.

Grāmatas mākslinieciskā ietērpa veidošana tika uzticēta jaunajam grafiķim Jānim Plēpim (1909–1947). Viņa eksperimenti grafikas estampa tehnikās sākās 1931. gadā. Sākotnēji viņš darbojās linogriezuma tehnikā, jo linoleja materiāls bija lēts un pieejams un jaunajiem māksliniekiem bieži trūka līdzekļu, lai savus darbus īstenotu dārgos estampa materiālos. 1936. gadā darbs pie grāmatas „Kalpa zēna vasara” ilustrācijām bija pirmais nozīmīgākais Jāņa Plēpja kokgrebums. Mākslinieks šai grāmatai veidojis 11 lielās ilustrācijas, 18 nodaļu sākumu un beigu vinjetes un 10 nodaļu sākumburtus.

J.Plepja ilustracija

Pirmais mēģinājums grāmatu ilustrāciju kokgrebumā atnesa grafiķim ne tikai izdevēju un lasītāju uzticību, bet arī slavu. Jau pirms grāmatas iznākšanas ilustrācijas tika eksponētas izstādēs. 20. Zaļās Vārnas izstādē Rīgas pilsētas Mākslas muzejā, kas notika no 1936. gada 5. līdz 20. septembrim, bija eksponētas 9 ilustrācijas. Savukārt 21. Zaļās Vārnas izstādē, kas notika Jelgavā no 8. oktobra līdz 2. novembrim, bija eksponētas visas 11 grāmatas ilustrācijas. Bija arī starptautiski panākumi. 1936. gada 20. decembrī Varšavā atklāja Otro starptautisko kokgriezuma izstādi. Izstādē ar 600 darbiem piedalījās 253 autori no 23 valstīm, no Latvijas: Aleksandrs Junkers, Jānis Plēpis un Pauls Šterns. Plēpis eksponēja četras „Kalpa zēna vasaras” ilustrācijas un par tām ieguva goda diplomu.

Pirms Jāņa Plēpja “Kalpa zēna vasaras” ilustrācijas bija veidojuši Jānis Zegners un Eduards Brencēns. Katrs no māksliniekiem Akuratera darbā akcentējis kādu citu tēmu. Jānis Zegners, kurš bija 1911. gadā iznākuša pirmpublicējuma ilustrators, uzmanību galvenokārt veltīja stāstā tverto ainavu noskaņu atspoguļojumam. Eduards Brencēns 1923. gadā publicētajā izdevumā ir uzsvēris “Kalpa zēna vasarā” aprakstītās sadzīviskās ainas. Savukārt Jānis Plēpis īpašu uzmanību ir veltījis stāsta galvenajam varonim, tiecoties grafiski parādīt arī viņa sapņus un domas.

Pateicībā Jānim Akurateram par „Kalpa zēna vasaru” Jānis Plēpis 1937. gada februārī uzdāvina viņam savu kokgriezumu ciklu „Pastāsts”. Tas ir viņa veltījums savai jaunajai sievai Olgai Rožkalnei. Akurateram uzdāvinātajās miniatūrās sižetiski izvērsts „pastāsts” ir par to, kā jauneklis ticis pie ģimenes laimes. Pirmajā miniatūrā tēlots vientuļš jātnieks tumšā mežā. Otrajā skatāma kaila, saules apspīdēta meitene meža klajumiņā. Tālāk redzams, ka jauneklis uzrunā un bildina šo jaunavu un, kā stāsta nākamajā ainiņā aicina sev līdzi uz mājām. Arī šis kokgriezumu cikls glabājas Akurateru kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzejā.

 

Akuratera autografs 2

Par gramatas druku 2J.Plepja ilustracijaMikela Gopera veltījums 2Akuratera autografs 2