Ernesta Zīverta oforts „Raiņa ģīmetne”. RTMM 120022

05/01/2012

Grafiķis Ernests Zīverts (1879–1937) dzimis Tukuma apkārtnē Šlokenbekas „Būmeistaros”. Pēc Tukuma pilsētas skolas beigšanas dodas uz Pēterburgu. Mācās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, studē kokgriešanas un oforta tehniku. Iesaistās Pēterburgā studējošo latviešu mākslinieku pulciņā „Rūķis”, bijis viens no satīriskā žurnāla „Svari” organizētājiem. Veidojis gleznu reprodukcijas oforta tehnikā: „Ļ. Tolstoja portrets” (pēc I. Repina), „Bērni pie jūras” (pēc V. Serova), „A. Čehova porterts” (pēc O. Braza) u.c. 1903. gadā darinājis vāka zīmējumu Raiņa dzejoļu krājumam „Tālas noskaņas zilā vakarā”. Pēc Pirmā pasaules kara strādā par mākslas ekspertu Petrogradā.

Ernesta Zīverta oforts ir pirmais mākslinieciski atveidotais Raiņa portrets.

1904. gada jūlijā mākslinieks lūdz Raini nofotografēties un atsūtīt viņam dažas fotogrāfijas, jo nodomājis darināt dzejnieka ģīmetni: „Kaparā gravēta ģīmetne (oforts) mums, latviešiem, pavisam kas jauns, un es no sirds vēlētos, lai pirmais pasākums būtu Jūsu ģīmetne.”

Rainis izpilda Zīverta lūgumu un nosūta māksliniekam savus pie fotogrāfa Jāņa Rieksta uzņemtos fotoattēlus. Mākslinieks ķeras pie darba un 1905. gadā ģīmetne ir pabeigta.

Martā Ernests Zīverts raksta Rainim: „Jūsu ģīmetni esmu pabeidzis gravēt un tagad to izstādīju ikgadējā Pavasara izstādē [Domāta Pēterburgas Mākslas akadēmijas izstāde. – A.C.]. Šī ir mana pirmā uzstāšanās atklātībā, un es esmu ļoti apmierināts par to, ka mans pirmais darbs tika uzņemts izstādē un vēl vairāk par to, ka tas cieši saistīts ar Jums, kas man piedeva jaunu sparu tālāk strādāt. Drīzumā Jums nosūtīšu vienu eksemplāru, un tad laipni lūdzu man paziņot, vai esat mierā ar Jūsu ģīmetnes attēlojumu un vai tādu drīkstu laist ļaudīs.”

Ernesta Zīverta darbs Pēterburgas Mākslas akadēmijas izstādē, kuras žūrijā bija arī ievērojamais krievu mākslinieks Arhips Kuindži, guva atzinīgu vērtējumu.

Mākslinieks Rainim kā dāvinājumu nosūta divus ģīmetnes oriģinālnovilkumus, vienu ar veltījumu: „Augsti cienījamam J. Rainim par mīļu piemiņu. E. Zīverts.”

Un ar mazu ironiju piebilst: „Vēl gribēju piezīmēt, cik „nepatriotiski” es rīkojos, jo Jūsu ģīmetne ir spiesta uz īsta Japānas papīra. Ko lai dara, ka mēs tik labu papīru neprotam izgatavot.”

Rainim ģīmetne patīk, viņš pateicas māksliniekam sirsnīgos vārdos, sauc viņu par savu draugu un cīņu biedru.

Laikā, kad Ernests Zīverts atsūta dzejniekam savu darbu, Rainis un Aspazija dzīvo savā Jaundubultu mājā. Jāņa Rieksta fotogrāfijā (RTMM 55167), kur Aspazija redzama pēc savas drāmas „Sidraba šķidrauts” pirmizrādes, pie sienas pa kreisi – Zīverta darinātā Raiņa ģīmetne.

Ernesta Zīverta darbu novērtē arī citi mākslinieki. Gustavs Šķilters: „Interesants ir gaismas un ēnu laukumu sadalījums. Viss nopietni studēts, nosvērts un noskaņots.” Kārlis Zemdega: „Zīverta oforts ir smalks meistardarbs un vienīgais Raiņa attēls šādā tehnikā.”

Astrīda Cīrule, Raiņa un Aspazijas muzeja galvenā speciāliste

Publikācijā izmantoti materiāli no Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves.

Ernesta Zīverta oforts "Raiņa ģīmetne". RTMM 120022

Ernesta Zīverta oforts "Raiņa ģīmetne". RTMM 120022Aspazija pēc lugas "Sidraba šķidrauts"pirmizrādes, 1905. gads.  Jāņa Rieksta foto. RTMM 55167