Richards Zarriņš. Ex libris Janim Rozentālam

21/06/2019

Richards Zarriņš[i] (1869–1939), pirmais nozīmīgākais latviešu grafiķis, pieder tai mākslinieku paaudzei, kas veidoja latviešu nacionālās profesionālās mākslas skolas pamatus. Mākslas studijas sāka Pēterburgā 1886. gadā, iestājoties Ķeizariskajā Mākslas veicināšanas biedrības skolā, vēlāk – Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā.

Latviešu tautības mākslas studentu skaits Krievijas impērijas galvaspilsētā pakāpeniski auga, 1888. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmijā iestājās arī Janis Rozentāls. Savās atmiņās Zarriņš raksta: “Pa to laiku Pēterpilī ieradās arī Rozentāls un Balodis no Rīgas. Abiem gāja arī varen grūti, un viņi kūlās visādi badam garām. (..) Tā pamazām sanāca vesels mazs pulciņš visādu cerību pilnu, bet tukšmakainu latviešu mākslas pielūdzēju.”[ii]

Zarriņa biogrāfijā savijas daudzveidīgi notikumi un darbības jomas. Pēc studiju noslēguma ieguvis stipendiju, lai papildinātos dažādās Eiropas valstīs un gatavotos pedagoģiskajam darbam Štiglica skolā. Tomēr tā vietā izveidojis spožu karjeru Krievijas Valstspapīru spiestuvē (pēc atgriešanās dzimtenē 1919. gadā – arī Latvijas Valstspapīru spiestuvē). Darbojies gan lietišķajā grafikā, gan stājgrafikā, ietekmējoties no vācu romantisma, historisma un jūgendstila. Pirmais aizsācis ekslibra veidošanu Latvijas mākslā. Apceļojis Latvijas laukus, vācot un veidojot latviešu etnogrāfisko priekšmetu kolekciju. Skrupulozā latviešu tautas mākslas pētniecība vainagojās ar fundamentālā izdevuma “Latvju Raksti” (1924–1931 g.) publicēšanu. Vadījis grafikas meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā. Strādājis pie Latvijas Republikas ģerboņa izveides; radījis sudraba piecu latu monētas dizainu, kas ir izmantots Latvijas Republikas emitētajās eiro monētās. Zarriņš bija tikai dažus gadus jaunāks par Rozentālu, taču liktenis viņam bija lēmis daudz ilgāku mūžu, ļaujot pieredzēt arī neatkarīgās Latvijas valsts izveidošanos un uzplaukumu, tomēr nepiedzīvot padomju okupāciju un II Pasaules karu.

Lai gan, studijas beidzot, daudzu jauno latviešu mākslinieku ceļi šķīrās, Zarriņš un Rozentāls saglabāja draudzīgas koleģiālas attiecības, par ko liecina viņu sarakste.[iii] Zarriņš ir arī viens no tiem autoriem, kura daiļradei Rozentāls veltījis īpašu apcerējumu žurnālā “Vērotājs”. Raksturojot Zarriņa profesionālo darbību, cita starpā Rozentāls piemin: “Neskaitāmas ir viņa gadījumu kartes un pēdējos desmit gados it sevišķi modē nākušie „ex libris” (īpašnieka zīme grāmatās), priekš kurām pēdējā laikā attīstījies sevišķs krāšanas sports. Pie latviešiem šo teicamo ierašu vēl neesmu pamanījis, laikam tāpēc, ka mums trūkst mākslinieciski izrotātu grāmatu, uz kuru vākiem būtu vērts uzlipināt kādu oriģinālu zīmējumu. Tas viss vēl dus laika klēpī” [iv].

Šīs “teicamās ierašas” veicināšanai Zarriņš radīja daudzus ekslibrus, to vidū arī kādu, kurš veltīts un piederējis Janim Rozentālam.

Zarriņam bija raksturīga slieksme uz dekorativitāti, viņš bija izcils ornamenta meistars. Tajā pašā publikācijā Janis Rozentāls raksta: “Viņa māksla negrib nogremdēties tumšajos dziļumos, viņa negrib uztraukt un aizraut, – tā mīl jautri raibo, saulaino ārpasauli. Tādēļ viņš arī „par ornamentu”, kā pats saka, „atdotu vai dzīvību”. Un te viņš rāda arī bagātu fantāziju, apbrīnojamu kombinācijas spēju un tīri japānisku tehnisku veiklību un gatavību, un formu bagātību.”[v]

Arī Rozentālam veltītā ekslibra kompozīcija ir bagātīgi ornamentēta. To ietver kartuša, kas papildināta ar jūgendstilam raksturīgām dabas formu stilizācijām: liliju ziediem ar gariem izliektiem stublājiem un ogu ķekariem. Priekšplānā, virs mākslinieka vārda “Jan Rosenthal”, novietota palete ar otām un krāsu tūbiņu kā gleznotāja darbības lauku raksturojoši priekšmeti. Turpat līdzās atveidots rožu krūms norāda uz Rozentāla uzvārdu, kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē “rožu ieleja”. Tomēr nevis rozes, bet tumšas egles apēno apaļā rāmī iekomponētās romantizētās ainavas priekšplānā atveidoto ieleju, liekot skatienam vērsties uz kompozīcijas augšējo daļu, kurā atveidotas sniegotu kalnu tāles un gājputnu virkne kuplajos mākoņos.

Līdz mūsu dienām nonākušajās J. Rozentāla bibliotēkas grāmatās mēs neatrodam nevienu izdevumu, kurā būtu ielīmēts R. Zarriņa radītais ekslibris. Tomēr šis nelielais grafikas darbs ir ticis rūpīgi uzglabāts mākslinieka kolekcijā un, nonākot muzeja krātuvē, vēsta par divu izcilu personību, mūsu nacionālās profesionālās mākslas skolas pamatlicēju, savstarpējām saiknēm.

[i] Visa sava mūža laikā Richards Zarriņš turējās pie sava vārda un uzvārda rakstības vecajā ortogrāfijā. Respektējot mākslinieka konsekvento nostāju, šāds rakstības veids tiek saglabāts arī šajā publikācijā.

[ii] Richarda Zarriņa atmiņas. R., Vesta-LK, 2015. 44. lpp.

[iii] Dzīves palete. Jaņa Rozentāla sarakste. Sast. I.Pujāte, A.Putniņa-Niedra. Pils, 1997. Vēstules Nr. 61, 165, 170, 171, 172, 173, 175, 177, 179, 223, 224, 225, 230.

[iv] “Vērotājs”, 1904. Nr. 6. 998. lpp.

[v] Turpat, 1005. lpp.

RTMM_380100-Rozentals_Janis

RTMM_380100-Rozentals_Janis