Tapetes ar artišoka motīvu

05/10/2016

Rozentālu dzīvokļa tālākajā stūrī atrodas divas neliela izmēra telpas, kuras savulaik tika izmantotas kā guļamistabas. Sākotnēji viena no tām bija paredzēta Janim un Ellijai, bet otra tika izmantota kā bērnistaba. Vēlāk, kad Rozentālu bērni paaugās, viņiem tika atvēlēta plaša istaba dzīvokļa pretējā pusē, bet abas nelielās guļamistabas izmantoja vecāki. Kā vēlāk atceras tulkotāja un valodniece Ieva Celmiņa, “viņai [Ellijai] un Rozentālam bija atsevišķas guļamistabas, arī tas man likās savādi un interesanti – mani un man pazīstamo bērnu vecāki gulēja vienā istabā”.

Kad bijušajā bērnu istabā tika izlīmēta otrā tapešu kārta, sienas lejasdaļai Rozentāli izvēlējās tapeti ar rakstu, kas imitē koka paneli, bet augšdaļā vertikālās joslās kārtots stilizēts artišoka motīvs pamīšus ar šaurākajās joslās iekomponētām šaurām, garām, vienmērīgi robotām lapām. kas atgādina gan istabas papardi, gan arī roboto artišoka auga lapu stilizāciju.

Dažādi stilizētu augu motīvi bieži tika izmantoti jūgendstila mākslā. Arī artišoka motīvs nebija retums. Kā populārāko piemēru var minēt Viljama Morisa (William Morris, 1834–1896) paspārnē strādājušā britu dizainera Džona Henrija Dīrla (John Henry Dearle, 1859–1932) 1897. gadā izstrādāto jūgendisko tapešu rakstu ar artišoka motīvu, kas kļuvis par ikonisku jūgendstila dekoratīvās mākslas paraugu. Atšķirībā no Dīrla piedāvātās versijas, kur artišoks un tā lapas aizpilda visu plakni ar izvītu, sīkrobotu līniju ņirbu, Rozentāla izvēlētajās tapetēs ornaments ir lakoniskāks un skaidrāks, komponēts skaidri nodalītās taisnās joslās, piešķirot sienas plaknei vienmērīgu ritmu. Starp platākajām daļām, kurās akcentēts pats artišoks un tā lapas uz gariem, slaidinātiem stumbriem, un šaurākajām, kur vienlaidus plūdumā atveidota roboto lapu lente, šaurās norobežojošās josliņās atkal varam pamanīt sīku rožu motīvu, kas bieži sastopams Rozentāla dzīvokļa interjerā un mākslas darbos.

Vai tolaik Rīgā pazina artišokus, vai arī šis augs ir nonācis Eiropas ziemeļos vien stilizēta attēla veidā, citējot populārus jūgendstila ornamentu paraugus? Kā izrādās, 20. gadsimta sākuma grāmatās un presē atrodam gan receptes šī eksotiskā dārzeņa pagatavošanai, gan padomus tā audzēšanai Latvijas lauku saimniecībās. Un, lai gan mēs droši nezinām, vai artišoki tika gatavoti arī Alberta ielas virtuvē, tomēr šķiet, ka tas ir visai iespējams.

Dace Vosa, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja vadītāja

Jaņa Rozentāla dzīvokļa tapetesmotīvs

Džons Henrijs Dīrls. Tapetes raksts ar artišoka motīvu, 1897. gadsJaņa Rozentāla dzīvokļa tapetesmotīvsJaņa Rozentāla dzīvokļa tapetes motīvs