ALUS BRŪVĒŠANAS TRADĪCIJAS LATGALĒ

09/10/2018

Raksts un pētījums tapis UNESCO kultūras nedēļas (8.–14. oktobrim) ietvaros, kuras tēma ir „Izstāsti mantojumu”.

Nu taidu šaidu mīžu vuorpu
Padareju oluteņu;
Nūdzirdēju kaimineišus,
Ļipys vīn kustynava.
[Jasmuiža]

Latgale ir novads ar senām amatu un prasmju tradīcijām, kas spējušas saglabāties gadsimtiem ilgi. Tomēr mūsdienās novadā līdzīgi kā pasaulē pamazām izzūd, pārveidojas un tiek mūsdienīgotas senās tradīcijas, kultūra, dzīvesziņa, arī amatu prasmes. Viena no tām ir arī mājas alus brūvēšanas tradīcija.

Vēsturiski alu ieguva jau vismaz kopš 4000. gada p.m.ē., to pazina senie šumeri, ēģiptieši un mezopotāmieši. Arī Latgale var lepoties ar senām alus darīšanas tradīcijām, jo alus visos laikos ir bijis neiztrūkstošs svētku simbols. Ne velti šim gardajam, putojošajam dzērienam veltītas tik daudzas dainas un dziesmas. Mūsdienās mājas alus brūvēšanas tradīcijas, izmantojot tradicionālās metodes un traukus, vēl ir saglabājušās, tomēr salīdzinoši nedaudz ir to meistaru, kuri šīs tradīcijas turpina. Latgalē ir meistari, kuri alu brūvē pārsvarā savām vajadzībām, taču tādu nav daudz, un lielākoties tie ir gados veci. Alus brūvēšanas tradīcijas šie vīri galvenokārt mācījušies no saviem tēviem, vectēviem vai kaimiņu meistariem. Tomēr alus darītāju ar katru gadu paliek arvien mazāk, jo vecuma dēļ viņi šo amatu vairs nespēj veikt. Latgalē tikai viens meistars – Dainis Rakstiņš Bērzpilī – interesentiem rāda alus darīšanas procesu un dzērienu piedāvā tūristiem. Novadā līdz šim nav rīkoti mājas alus darīšanas tradīcijām veltīti pasākumi, kur interesenti varētu iepazīt tradīcijas, vērot vēsturisko alus darīšanas procesu un visu, kas saistīts ar mājas alus brūvēšanu.

Tāpat arvien mazāk paliek teicēju, kuri vēl zina un dzied latgaliešu svētku dziesmas, tai skaitā arī dziesmas par alu, jo kur tad svētki bez saldā, gardā miestiņa.

Arī topošais dzejnieks Rainis jeb Jānis Pliekšāns, jaunībā dzīvojot tēva nomātajās muižās Latgalē, iepazina un iemīlēja gan latgaliešu valodu, gan tās ļaudis, tradīcijas un folkloru. Īpašu interesi viņam raisīja latgaliešu kāzu tradīcijas un apdziedāšanās dziesmas, kuras viņš pierakstīja no vietējām teicējām Višķu, Jasmuižas un Aglonas pusē, kā arī uzrakstīja apcerējumu “Daugavpils apriņķa Višķu pagasta kāzu ierašas” – tajā dzejnieks aprakstījis kāzu norisi un tradīcijas Višķu un Jasmuižas pusē 19. gadsimtā. Protams, ka kāzas Latgalē nebija iedomājamas bez alus un apdziedāšanās dziesmām. Rainis aprakstījis jauņiča sagaidīšanu līgavas mājās, kur: „Jauniķam pī slīkšņa dūd ols i maizes, a brandini svōtam.”.

Arī pašam topošajam dzejniekam – Pēterburgas universitātes studentam – reizēm paticis iedzert alu, vīnu un šņapstu, liecina viņa dienasgrāmatas un vēstules mājiniekiem. Tajās alus tiek minēts samērā bieži, piemēram: „Pa Lieldienām gan kādu balli sataisīsim, alus nodzersimies un pīrāgu paēdīsim, un tad atkal sāksim bikšu pakaļu plēst.” /Raiņa vēstule K., D, L. un D. Pliekšāniem Pēterburgā 1885. gada 21. martā/. „… mēs ar iemanījāmies tagad pusdienā vis pa krūzītei alus dzert, tas vairs nekā neskādē pie mācīšanās…” / Raiņa vēstule K., D, L. un D. Pliekšāniem Pēterburgā 1888. gada 3. maijā/.

Lai saglabātu nemateriālā kultūras mantojuma vērtības kā kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avotu, veidotu pēctecības un mijiedarbības sajūtu, veicinātu cieņu pret cilvēka radošo darbību konkrēta amata prasmju tālāknodošanā, saglabātu un popularizētu Latgales reģiona tradicionālā amata – alus darīšanas – prasmes, kā arī akcentētu Latgales novada nemateriālās kultūras savdabību Latvijas kultūras kontekstā, Raiņa muzejs “Jasmuiža” un Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs 2018. gadā sagatavoja projektu “Nu taidu šaidu mīžu vuorpu padareju oluteņu”, kuru atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds.

Projekta ietvaros abu muzeju darbinieki kopā ar videooperatoru Aigaru Lielbārdi devās ekspedīcijā un Preiļu, Riebiņu un Vārkavas novadā ierakstīja audio un videointervijas ar Helēnu Kivlenieci (Preiļu novads) un Broņislavu Gavari (Vārkavas novads), kā arī viņu dziedātās latgaliešu godu dziesmas. Videooperators A. Lielbārdis nofilmēja tradicionālo alus darīšanas procesu, kuru demonstrēja Viktors Vjakse (Riebiņu novads). Līdz 2018. gada beigām nofilmētais materiāls tiks samontēts, izveidojot videofilmu par alus darīšanas tradīcijām Latgalē. Projekta ietvaros tapušie audio un video materiāli tiks ievietoti Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājumā. Savukārt videofilma tiks demonstrēta izstādē par alus darīšanas tradīcijām Raiņa muzejā „Jasmuiža”.

Mag. art. Solvita Kleinarte,

Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājas vietniece

Pielikumā audiofaili:

  • fragmenti no intervijas ar alus darītāju Viktoru Vjaksi (dzimis 1976. gadā, alu brūvē Riebiņu novada Pieniņos).
alus_1

alus_1