AIJAS PRINCES GLEZNU IZSTĀDE “VELTĪJUMS DZEJNIEKAM” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ AIJAS PRINCES GLEZNU IZSTĀDE “VELTĪJUMS DZEJNIEKAM” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

2. februārī plkst. 16.00 Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, O. Vācieša ielā 19) tiks atklāta mākslinieces Aijas Princes gleznu izstāde “VELTĪJUMS DZEJNIEKAM”.

Mākslinieces Aija Princes pirmā izstāde tika sarīkota Dobelē 1989. gadā. Kopš 1990. gada māksliniecei ir bijušas personālizstādes Rīgā, Jūrmalā, Tukumā, Saldū, Valmierā, Jelgavā, Cēsīs, Rūjienā, kā arī Lietuvā, Norvēģijā un ASV. Aijas Princes darbi atrodas Dobeles Novadpētniecības muzeja fondu kolekcijā, privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Šveicē, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Portugālē, ASV, Kanādā, Austrālijā, Francijā un citās valstīs.

Šo gleznu izstādi veidot iedvesmojusi Ojāra Vācieša dzeja. Māksliniece saka: “Izstāde “Veltījums dzejniekam” veidota, lasot viņa dzeju. Šogad O. Vācieša gads – tāpēc pēc pusaudžu gadiem, kad pirmo reizi sastapos ar šo dzeju, atkal esmu tajā veldzējusies. Sevišķi mani uzrunā dzejnieka drosme, degot par Latviju un saucot vēstures pagriezienus īstajos vārdos, bet tikpat tuva ir arī viņa dzimtās puses un Latvijas dabas mīlestība un dzejnieka mīlas dzeja, kas ir dziļa un atkailināta, tāpēc savās gleznās, caur dabas tēlojumiem, pieskaros tieši šai tēmai, pret kuru, ceru, neviens lasītājs un skatītājs nevar palikt vienaldzīgs.”

Šajā izstādē uzmanības centrā liktas ainavas. Visbiežāk noskaņas tvertas tieši Zemgalē, Dobeles pusē, kas ir mākslinieces dzīvesvieta. Vienā no gleznām iemūžināts arī vēsturiskais Ojāra Vācieša muzeja nams. Dabas krāsu pasaule ir tā, kas apbur gleznotāju, izraisa apbrīnu un sniedz iespēju gremdēties savās pārdomās.


RŪDOLFA BLAUMAŅA JUBILEJAS GADĀ TIEK PIEDĀVĀTAS JAUNAS MUZEJPEDAGOĢISKĀS PROGRAMMAS RŪDOLFA BLAUMAŅA JUBILEJAS GADĀ TIEK PIEDĀVĀTAS JAUNAS MUZEJPEDAGOĢISKĀS PROGRAMMAS

Rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa 155. jubilejas gadā Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs (Rīgā, Alberta ielā 12-9) piedāvā četras jaunas muzejpedagoģiskās programmas. Trīs no tām veltītas R. Blaumaņa pazīstamākajiem darbiem: pasakai “Velniņi”, novelēm “Nāves ēnā” un “Purva bridējs”, bet ceturtā – viņa personības iepazīšanai.

Muzejpedagoģiskajā programmā “Laime nelaimē pasakā “Velniņi”” sākumskolas vecuma bērni seko līdzi velniņu gaitām lauku sētā, kā arī papildina savas zināšanas par latviešu rakstu zīmēm – paši tās veido un meklē to pielietojumu ikdienas dzīvē.

Programmā “Rūdolfa Blaumaņa meistarnovele “Nāves ēnā”” skolēni iepazīst R. Blaumaņa personību, meklē atbildes uz jautājumiem, kā tapa rakstnieka meistarnovele “Nāves ēnā”, kā arī cenšas noskaidrot, cik liela nozīme ir darbojošos personu atainojumam novelē.

Vidusskolas skolēniem tiek piedāvāta muzejpedagoģiskā programma “Psiholoģiskā reālisma izpausmes Rūdolfa Blaumaņa novelē “Purva bridējs””, kas papildina zināšanas par psiholoģisko reālismu un tā atsevišķām iezīmēm novelē “Purva bridējs”. Skolēni uzzina arī par R. Blaumaņa dzīves gaitām un iepazīst noveles galveno varoņu prototipus.

Lai iepazītu R. Blaumaņa daudzpusīgo personību 7.–12. klases skolniekiem tiek piedāvāta programma “Rūdolfs Blaumanis – rakstnieks, žurnālists, režisors”. Vēstures avotos skolēni meklē atbildes uz jautājumiem par R. Blaumaņa personību un viņa gaitām teātra izrādēs, laikrakstu redakcijās un Ērgļu lauku vidē.

Muzejpedagoģiskās programmas nepieciešams iepriekš pieteikt, zvanot (tālr. 67331641, mob. tel. 29286751) muzeja darba laikā vai rakstot uz e-pastu (maija.arena@memorialiemuzeji.lv).

Nodarbības ilgums – 45 min. Nodarbības maksa – 2.00 € no personas.


NOTIKS LEKCIJA PAR RŪDOLFA BLAUMAŅA DZĪVI PĒTERBURGĀ NOTIKS LEKCIJA PAR RŪDOLFA BLAUMAŅA DZĪVI PĒTERBURGĀ

28. janvārī plkst. 14.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā (Rīgā, Alberta ielā 12-9) notiks Mag. hist. Maijas Ārenas lekcija “RŪDOLFS BLAUMANIS PĒTERBURGĀ”.

Rūdolfa Blaumaņa 155. jubilejas gadā klausītājiem tiek piedāvāta iespēja uzzināt par rakstnieka gaitām Pēterburgā. Lielāko dzīves daļu Blaumanis pavadīja mūsdienu Latvijas teritorijā, uz citām Krievijas impērijas daļām ceļojot divas reizes vien. Ilgstošākais periods bija no 1901. līdz 1903. gadam, kad rakstnieks strādāja “Pēterburgas Avīzēs”, vadot satīrisko pielikumu “Purva Malā”. Otrais brauciens jau saistās ar Blaumaņa mūža pēdējiem mēnešiem Takaharju sanatorijā Somijas lielhercogistē.

Blaumanis aktīvi iesaistījās Pēterburgas dzīvē. Sākotnēji viņš vēstulē mātei atzīst, ka “Pēterburga pie visa ārējā glītuma, uz svešinieku atstāj saltu, nemīlīgu iespaidu. Šis iespaids bija tādēļ jo stiprāks priekš mums, ka mēs nācām no siltajiem Ērgļiem, kur tik laimīgi pēdējā laikā bijām dzīvojuši,” tomēr tieši Pēterburga ir vieta, kur top Blaumaņa populārākais dzejolis “Tālavas taurētājs”; gadu pēc atgriešanās viņš uzraksta “Indrānus” – vienu no savām labākajām lugām, kas aktualitāti nav zaudējusi arī mūsdienās.

Lekcijā klausītājiem būs iespēja uzzināt par rakstnieka sabiedrisko dzīvi tā laika Pēterburgā, par draudzību un nesaskaņām ar Andrievu Niedru un Emili Melngaili, par to, kā tika apieta cenzūra, publicējot satīras “Purva malā” un palīdzot publicēt Raiņa dzejoļu krājumu “Tālas noskaņas zilā vakarā”.

Biļešu cenas pieaugušajiem – 2.50 €, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 €.


BĒRNU RĪTS “ZIEMAS UN SNIEGA DZEJOĻI” BĒRNU RĪTS “ZIEMAS UN SNIEGA DZEJOĻI”

27. janvārī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni un viņu vecāki ir aicināti uz Bērnu rītu “Ziemas un sniega dzejoļi” Raiņa un Aspazija mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Jaungada pirmajā mēnesī muzejā varēs iepazīt Aspazijas un Raiņa dzejoļus par ziemu un sniegu. Varēs rotaļāties dzejoļu sniegputenī, pētīt sniegpārslas un veidot sniegpārslu balerīnas, kā arī iepazīt abu dzejnieku neparasto bibliotēku, kas atrodas pašā Rīgas sirdī – Raiņa un Aspazijas namā.

Bibliotēka, ko veido vairāk nekā seši tūkstoši grāmatu, glabā arī to, ko Rainis un Aspazija sacerējuši bērniem – dzejoļu grāmatas, lugu izdevumus, atmiņu tēlojumus. Raiņa un Aspazijas mājas ļaudis vēlas iepazīstināt mazos lasītājus ar abu dzejnieku uzburto brīnumaino bērnu dzejas pasauli, kopā ar vecākiem lasot dzeju, pārrunājot un izdzīvojot to.

Lūdzam iepriekš pieteikties, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 €.


ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS LEKCIJA PAR LIETUVIEŠU LITERATŪRU ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS LEKCIJA PAR LIETUVIEŠU LITERATŪRU

Ceturtdien, 25. janvārī, plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Rīgā, Brīvības ielā 38-4) notiks Latvijas Universitātes docenta, lietuviešu literatūras, valodas un vēstures kursu pasniedzēja Dr. hum. Edmunda Trumpas lekcija “Vispārīgs ievads lietuviešu literatūrā”.

Vai lietuviešu literatūras aizsākumi ir senāki par latviešu literatūras aizsākumiem? Kā lietuviešu literatūra veidojusies? Kas ir Donelaitis un “Gadalaiki”? Kāds bija lietuviešu simbolisms un avangards? Kas kopīgs un atšķirīgs lietuviešu un latviešu literatūrai? Kur ir lietuviešu literatūras jauda? Kas notiek mūsdienu lietuviešu literatūrā? – Par šiem un ne tikai šiem jautājumiem tiks stāstīts 25. janvāra vakarā. Uz Dr. hum. Edmunda Trumpas lekciju tiek aicināti visi interesenti, kas vēlas iegūt un papildināt zināšanas par mūsu kaimiņu tautas literatūras vēsturi un aktualitātēm.

Dr. hum. Edmunds Trumpa dzimis Viļņā. 2005. gadā aizstāvējis humanitāro zinātņu doktora disertāciju Lietuviešu valodas institūta un Vītauta Dižā Universitātes kopīgajā doktorantūrā. 2000. gadā pārcēlies dzīvot uz Latviju, strādā Latvijas Universitātē, no 2001. līdz 2009. gadam strādājis arī par asistentu un pētnieku LU Latviešu valodas institūtā, piedaloties Latviešu valodas atlanta, Baltu valodu atlanta un citu projektu veidošanā. Ir vairāku zinātnisku rakstu un grāmatu autors un līdzautors.

Ieeja pasākumā – 1.00 €.


DZIESMU UN STĀSTU PĒCPUSDIENA “MĒS PIE TĒJAS NESKUMSTAM” JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ DZIESMU UN STĀSTU PĒCPUSDIENA “MĒS PIE TĒJAS NESKUMSTAM” JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

27. janvārī plkst. 13.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) aicina uz pasākumu un radošo darbnīcu “Mēs pie tējas neskumstam”. Pasākumā piedalīsies Jelgavas novada Glūdas pagasta folkloras ansamblis Slavjanočki.

Akuratera muzeja ekspozīcijā ir apskatāma dzejnieka mājā saglabājusies metāla kastīte tējas glabāšanai, kuru rotā krāsaini zīmējumi ar ornamentālām ziedu vītnēm un austrumnieciskām sadzīves ainām; uz tā vāka ir uzraksts – “МОСКОВСКАЯ ЧАИНАЯ / ТОРГОВЛЯ. А. Н. Анорова въ РИГЪ. Купеческая ул. против Ратуши.” Tā ir liecība gan par to, kāda tēja šai mājā savulaik dzerta, gan par tējas tirgošanas tradīcijām Rīgā, piemēram, Alekseja Anorova veikalā.

Pasākumā “Mēs pie tējas neskumstam” (“Мы за чаем не скучаем”) folkloras ansambļa Slavjanočki vadītāja Olga Rožko stāstījumā un prezentācijā iepazīstinās gan ar tējas vēsturi, gan ar slāvu tējas dzeršanas tradīcijām, kas Krievijā aizsākās 17., bet īpašu uzplaukumu piedzīvoja 19. gadsimtā, kad tēju baudīja visi sabiedrības slāņi. Stāstījums būs latviešu valodā. Krievu un baltkrievu valodās izskanēs dziesmas, kas saistītas ar tējas baudīšanas norisi. Pasākuma otrajā daļā notiks radošā darbnīca, kurā apmeklētāji varēs izgatavot zāļu lelli (“куклу травницу”), kurai pēc senajām slāvu tradīcijām tiek piedēvēta māju aizsargājoša funkcija.

Glūdas pagasta slāvu folkloras kopa Slavjanočki dibināta 2004. gadā. Tās sastāvā ir krievietes, baltkrievietes, ukrainietes un latvietes. Folkloras kopa nodarbojas ar slāvu gadskārtu svētku organizēšanu, vadīšanu un slāvu kultūras mantojuma apzināšanu Glūdas pagastā, izglītojošo pasākumu vadīšanu (meistarklases jauniešiem, pasākumi skolās). Slavjanočki aktīvi sadarbojas ar mazākumtautību kolektīviem Zemgalē un arī citviet Latvijā un piedalās gan Jelgavas novada pasākumos, gan arī Mazākumtautību festivālā Dziesmu svētkos, “Baltica” festivālos.

27. janvāra pasākuma biļetes iepriekšpārdošanā “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/63141. Biļetes cena – 5.00 €, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 3.00 €.


NOTIKS LĪBIEŠU SABIEDRISKĀS DARBINIECES, DZEJNIECES UN VALODAS TEICĒJAS PAULĪNES KĻAVIŅAS 100 GADU JUBILEJAS PASĀKUMS

2018. gada 19. janvārī biedrība “Mazirbes draugu kopa” aicina atzīmēt Paulīnes Kļaviņas 100 gadu jubileju. Pasākums notiks Rīgā, Jāņa Akuratera muzejā.

Paulīne Kļaviņa (19.01.1918.–02.09.2001.) bija viena no lībiešu valodas pratējām un tradicionālās kultūras kopējām – ierunājusi tekstus lībiešu valodā, stāstot par savu dzimto sētu Vaides ciemā, tradīcijām lībiešu ciemos, rakstījusi dzejas lībiešu valodā. Dzimtajās Vaides “Ozolnieku” mājās viņa bija izveidojusi plašu sadzīves priekšmetu, zvejas un darbarīku kolekciju, kas tagad apskatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Paulīne Kļaviņa bija arī viena no lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” dibinātājām un ilggadējām dziedātājām. Paulīnes Kļaviņas dzejoļiem Sindõn ma rāndas (Dzimis es jūrmalā) un Mierjemā (Jūras māte) ansambļa “Līvlist” mākslinieciskais vadītājs komponists Dzintars Kļaviņš sacerēja mūziku, un dziesmas ansamblis izpilda vēl šodien. Paulīne Kļaviņa daudzus gadus kalpoja Rīgas Doma draudzē, bija visu cienīta, precīza un atsaucīga kancelejas darbiniece. 1991. gada janvārī, barikāžu laikā, viņa dienas un naktis pavadīja Doma baznīcā, kopā ar visiem, lūdzot, ticot un cerot Latvijas un savas lībiešu tautas nākotnei.

Lai koptu un saglabātu lībiešu tradicionālo kultūru, godam sagaidītu lībiešu sabiedriskās darbinieces, dzejnieces un valodas teicējas Paulīnes Kļaviņas 100. jubileju, kas sakrīt ar Latvijas valsts simtgades kulmināciju 2018. gadā, biedrība “Mazirbes draugu kopa” ar valsts atbalstu sagatavojusi skaņu ierakstu un bukletu. Ierakstā dzirdēsim Paulīnes Kļaviņas balsi, viņas sacerētās dzejas, kuras lasa Zoja Sīle un Dagmāra Ziemele, un lībiešu valodu; skanēs arī dziesma ar Paulīnes Kļaviņas vārdiem Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” izpildījumā. Ieraksts sagatavots Rīgas Skaņu ierakstu studijā (vadītājs – Aldis Ermanbriks). Ieraksta diska un bukleta māksliniece – Iveta Putniņa, lībiešu valodas konsultante – Zoja Sīle, angļu valodas tulkotāja – Margita Gailīte.

Ieraksta un bukleta atklāšana notiks 19. janvārī plkst. 17.00 Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, Jāņa Akuratera muzejā. Pasākumu kuplinās Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist”. Visi mīļi aicināti!

Projekts tiek īstenots ar Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.


JĀŅA AKURATERA MUZEJS PRETENDĒ UZ “KILOGRAMS KULTŪRAS 2017” BALVU!

No 8. janvāra notiek balsošana par “Kilograms kultūras 2017” pretendentiem. Sabiedrisko mediju žūrija mantojuma kategorijā balsojumam ir izvirzījusi atjaunoto Jāņa Akuratera muzeju.

Jāņa Akuratera muzejs atkal tika atvērts apmeklētājiem pēc restaurācijas, 2017. gada 30. augustā. Muzeja restaurācija tika īstenota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV04 “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” ietvaros, programmas finansējumu iegūstot neliela apjoma grantu shēmas “Kultūras mantojuma saglabāšana” atklātā konkursā. Projekta īstenotājs – Memoriālo muzeju apvienība. Projekta partneris – valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” – nodrošināja projekta administratīvo, finanšu un būvprocesa vadību. Projekta partneris no Norvēģijas Karalistes bija Lillehammeres muzeju apvienības Speciālie muzeji.

Tagad apmeklētājiem ir apskatāma visa Jāņa Akuratera māja: Kamīnzāle, Ēdamistaba, Trauku istaba, Virtuve, Priekšnams, Kabinets, Gaišais salons, Laimas istaba, Marijas istaba un Vannas istabā. Muzeja ekspozīcija izveidota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonda, Jāņa Akuratera biedrības un privātpersonu finansiālu atbalstu.

Priecāsimies par atbalstu “Kilograms kultūras 2017” konkursā. Balsot var līdz 18. janvārim vienu reizi dienā, reģistrējoties ar e-pastu vai kādu no sociālo tīklu kontiem: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/kilograms-kulturas-2017-gada-balsojums.a263119.


NOTIKS JĀŅA AKURATERA 142. DZIMŠANAS DIENAI VELTĪTS PASĀKUMS NOTIKS JĀŅA AKURATERA 142. DZIMŠANAS DIENAI VELTĪTS PASĀKUMS

Sestdien, 13. janvārī, plkst. 15.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O. Vācieša ielā 6a) aicina uz Jāņa Akuratera 142. dzimšanas dienai veltīto pasākumu “Es laiku dzirdu kā spārnus”. Gata Zvirgzdiņa, Jura Riekstiņa un Ginta Šteina dziesmas ar Jāņa Akuratera vārdiem dziedās Ieva Akuratere. Jāņa Akuratera 1917. un 1918. gadā rakstīto dzeju, nepublicēto dienasgrāmatu un vēstuļu fragmentus lasīs Artis Robežnieks.

“Latviešu rakstnieka traģēdija ir tā, ka viņam nekad nav pietiekoši laika nodoties vienīgi savam darbam. Politikā pavadīto laiku var skaitīt par mazāk zudušu, jo ievadot Latviju jaunās gaitās arī daiļliteratūras uzplaukšanai ir sagatavoti daudzi apstākļi. Cīņa par valsti ir arī cīņa par nacionālo mākslu.” – Tā Jānis Akuraters, atceroties Latvijas valsts tapšanas gadus, raksta savā autobiogrāfijā “Dienu atspīdumi”. Par Pasaules kara un Brīvības cīņu laiku Jānis Akuraters vēl piebilst: “Jāsaka, ka viss, kas rakstīts 1915.–1920. gadiem, ir gandrīz vienīgi fragmenti, garām skrejošas domas. Dzīve bija piepildīta ar daudz nevajadzīgiem un rūgtiem pienākumiem un piedzīvojumiem. Manā rakstnieka apziņā lielā mērā auga ironija un satīrisks skats uz dzīvi un sapņiem, pūli un indivīdu.”

Muzeja krājumā ir saglabājušies Jāņa Akuratera rokraksti: 1916.–1917. gadā rakstītā dienasgrāmata, vēstules sievai Marijai Annai un 1917.–1918. gadā tapuši dzejoļi. Šie rokraksti, no kuriem daudzi ir nepublicēti, liecina ne tikai par “garām skrejošām domām”, bet arī par jūtīgu un precīzu, dažkārt pravietisku laikmeta un personīgo pārdzīvojumu dokumentāciju. Piemēram, starp dzejoļiem, kuros jaušamas tiešas sabiedriski politisko notikumu atbalsis, ir arī brīnišķīgi mīlestībai veltīti dzejoļi. Un brīžiem šķiet, ka dzejnieks, lai saglabātu sevi un savu radošo patību kara lauka raisīto iespaidu un pārdzīvojumu gūzmā, apzināti izvairās dzejā par šo traģisko pieredzi pārāk daudz runāt, iztēlē dodot priekšroku sapņu un princeses visdaiļās meklējumiem.

Ar daļu no šiem muzeja krājumā – Jāņa Akuratera kolekcijā – esošo rokrakstu tekstiem būs iespēja iepazīties dzejnieka 142. dzimšanas dienas pasākumā, kad tos lasīs aktieris Artis Robežnieks.

Pasākumu atbalsta Jāņa Akuratera biedrība.


JASMUIŽA UN KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS PIEDĀVĀ JAUNU MUZEJPEDAGOĢISKU PROGRAMMU “ŽANIŅŠ UN KRIŠIŅŠ” JASMUIŽA UN KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS PIEDĀVĀ JAUNU MUZEJPEDAGOĢISKU PROGRAMMU “ŽANIŅŠ UN KRIŠIŅŠ”

2017. gadā Raiņa muzejs “Jasmuiža” un Krišjāņa Barona muzejs ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu ir īstenojuši projektu “Ceļojoša muzejpedagoģiskā programma “Žaniņš un Krišiņš””, kura iepazīstina ar Raini un Krišjāni Baronu. Programmas dalībniekiem tiek piedāvāta jauna, aizraujoša, sacensību gara rosinoša līdzdarbošanās, kā arī iespēja iepazīt tautasdziesmas, Raiņa un Krišjāņa Barona biogrāfiju, dzīvesvietas, rokrakstus, piemiņas lietas un dzeju.

Muzejpedagoģiskās programmas mērķis – piedāvāt sākumskolas un pamatskolas skolēniem saistošu informāciju par Raiņa un Krišjāņa Barona personību un devumu latviešu literatūrai un kultūrvēsturei. Muzeju speciālistu krājuma izpētes darba rezultāti tiek piedāvāti atraktīvā formā; skolēni un pedagogi rosināti izmantot muzeju piedāvājumu mācību vielas padziļinātai apguvei.

Programma “Žaniņš un Krišiņš” īstenota Raiņa muzejā “Jasmuiža” (no 2. maija) un Krišjāņa Barona muzejā. Ir iespējams arī izbraukt uz skolām un novadīt programmu klasēs sākumskolas un pamatskolas audzēkņiem, pielāgojot to attiecīgā vecuma bērniem. Maksa – 1.00 € no skolēna un ceļa izdevumi. Pirmie, kuri pieteiksies, tiks pacienāti ar konfektēm “Gotiņa”, kuras izgatavotas speciāli šai programmai ar īpašā dizaina ietinamiem papīrīšiem, uz kuriem uzdrukāts Raiņa dzejolītis un Krišjāņa Barona pierakstīta tautasdziesma.

Pieteikties var, zvanot uz telefona numuru 29487589 (Solvita) vai 26552627 (Dita), kā arī rakstot uz e-pastu jasmuiza@memorialiemuzeji.lv vai dita.barona@memorialiemuzeji.lv.