Konkursa dalībnieki, skolotāji un žūrija, 2017. gada 1. marts NOSLĒDZIES PUBLISKĀS RUNAS KONKURSS

1. martā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā notika publiskās runas konkurss 9.–12. klašu skolēniem.

Konkurss tika rīkots, lai attīstītu skolēnu publiskās runas prasmes, veicinātu izpratni par Raiņa personības un daiļrades atstāto mantojumu mūsdienu kultūrtelpā, kā arī padziļinātu izpratni par mūsdienu politiskajām un kultūrpolitiskajām aktualitātēm.

Konkursa žūrija – Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Mag. art., Mag. philol. Astrīda Cīrule, Raiņa un Aspazijas muzeja vecākais eksperts Dr. philol. Jānis Zālītis, Jūrmalas teātra aktrise un Dubultu bērnu bibliotēkas vadītāja Ingūna Radziņa –, izvērtējot deviņas publiskās runas, piešķīra:

1. vietu Madarai Gailei (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 9. klase) par runu “Politikas atspoguļojums kultūrā un tā ietekme uz sabiedrību”

2. vietu Katrīnai Karplei (Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”, 9. klase) par runu “Vai patriotisms nav zudis?”

3. vietu Robertam Kitam (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 12. klase) par runu “Vai patriotisms nav zudis?”

Specbalvas:

Alisei Zitai Zeidakai (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 10. klase) par mākslinieciski izteiksmīgāko uzstāšanos publiskajā runā “Vai Latvija, sasniedzot simtgadi, būs tāda, kādu to vēlējās redzēt Rainis?”

Paulai Tereovai (Majoru vidusskola, 9. klase) par atbildēm uz jautājumiem, prasmēm iesaistīties diskusijā par tēmu “Vai Latvija, sasniedzot simtgadi, būs tāda, kādu to vēlējās redzēt Rainis?”

Elizabetei Bišai (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 9. klase) par emigrācijas tēmas aktualizēšanu runā “Latvija mūsos”

Apsveicam uzvarētājus un pateicamies skolotājiem, kuri sagatavoja dalībniekus konkursam!

Apbalvotie dalībnieki saņēma Memoriālo muzeju apvienības dāvanu kartes un ielūgumus uz teātra izrādēm.

Pateicamies mūsu atbalstītājiem – Latvijas Nacionālajam teātrim un Dailes teātrim!


No kreisās: Holgers Elers, Ingūna Elere, Rita Meonerte, Sanita Kossoviča KILOGRAMS KULTŪRAS ATJAUNOTAJIEM RAIŅA UN ASPAZIJAS MUZEJIEM

 23. februārī, norisinājās Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas “Kilograms kultūras 2016” noslēguma ceremonija.

Nominācijā “Mantojums” balvu saņēma trīs atjaunotie Raiņa un Aspazijas muzeji, kas apmeklētājiem durvis vēra 2016. gada otrajā pusē: Raiņa muzejs “Tadenava” – jūlijā, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros – augustā, abu dzejnieku māja Rīgā – septembrī.

MMA direktore Rita Meinerte, saņemot balvu, uzsvēra, ka Raiņa un Aspazijas muzeju kompleksu atjaunošana varēja notikt pateicoties tam, ka Kultūras ministrija to iekļāva Eiropas Ekonomikas zonas finanšu programmas iepriekš noteikto projektu skaitā. Projekta realizāciju vadīja valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, un rezultāts ir muzejnieku, arhitektu, būvnieku, mākslinieku un administrētāju kopdarbs. “Ir gandarījums, ka mums visiem kopā ir izdevies radīt muzejus, kas, kā liecina uzvara “Kilograms kultūras” sabiedrības balsojumā, atbilst mūsdienu cilvēka vajadzībām. Pārfrazējot: mazs var būt ne vien skaists, bet arī vajadzīgs. Investīcijas, kādas ir piedzīvojuši trīs Raiņa un Aspazijas muzeja kompleksi, ir ārkārtīgi (apzināti lietoju šo vārdu!) nepieciešamas visiem mūsu personību muzejiem. Tikai tad varēs vērtēt, vai tie ir sabiedrībai nepieciešami. Mēs gribam un protam strādāt.” Lasīt vairāk »


Savējo sarunas par dzeju un dzīvi SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI

2015. un 2016. gadā Ojāra Vācieša muzejā notika ikmēneša sarunu cikls SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI, kurā piedalījušies daudzi kultūras jomā zināmi cilvēki.

Pateicoties Rīgas domes atbalstam, šīs tikšanās reizes tika fiksētas videoierakstos:

2015. gads:

  • 25. marts. Raimonds Pauls un Jānis Peters
  • 29. aprīlis. Pēteris Blūms un Ieva Ķīse
  • 27. maijs. Sandis Bērtaitis un Iveta Mielava
  • 29. jūlijs. Anda Kubuliņa un Inta Čaklā
  • 26. augusts. Ingūna Cepīte un Ansis Sauka
  • 30. septembris. Andra Konste un Gunārs Janaitis
  • 25. novembris. Mihails Gruzdovs un Juris Bartkevičs

2016. gads:

  • 25. februāris. Karīna Pētersone un Guntis Gailītis
  • 30. marts. Modris Lācis un Kristaps Priednieks
  • 27. aprīlis. Aina Matīsa un Pēteris Krilovs
  • 25. maijs. Ingrīda Zemzare un Orests Silabriedis
  • 29. jūnijs. Anita Vanaga un Agra Turlaja
  • 27. jūlijs. Žanete Grende un Enriko Plivčs
  • 31. augusts. Māris Bērziņš un Juris Zvirgzdiņš
  • 29. septembris. Zane Radzobe un Kaspars Znotiņš
  • 26. oktobris. Roze Stiebra
  • 31. novembris. Arturs Maskats un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri

Sarunu videoierakstus skat.: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/savejo-sarunas-par-dzeju-un-dzivi/


Eduards Metuzāls “PACEĻU GLĀZI PRET DRAUDZĪBAS SAULI…”

No 2016. gada 20. decembra līdz 2017. gada 20. maijam Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30 būs atvērta izstāde “PACEĻU GLĀZI PRET DRAUDZĪBAS SAULI…”, kurā aplūkojami mākslinieka Eduarda Metuzāla darbi par Raini Šveices trimdā.

1919. gada 30. augustā Rainis dienasgrāmatā raksta: „Atbrauc Metusala sieva ar meitiņu.” Un turpmākajās dienās seko piezīmes: „Metusala manu ģīmetni glezno. Metusala mani glezno.” 5. septembrī dzejnieks raksta: „Metusala mani glezno, beidz. Dāvā man.”

Gleznotājs Eduards Metuzāls (1889–1978) dzimis Rīgā, mācījies Rīgas daiļkrāsotāju biedrības zīmēšanas vakara skolā un Bernharda Borherta glezniecības vakara kursos. 1910. gadā emigrē uz Rietumeiropu, strādā vienkāršus darbus un pēc pasūtījuma sāk gleznot portretus. No 1912. gada Eduards Metuzāls dzīvo Šveicē. 1913. gada vasarā dodas uz Lugāno, iepazīstas ar Raini un Aspaziju un noīrē mēbelētu istabu Stella d’Oro namā – turpat, kur mīt dzejnieki. 1914. gada pavasarī Kastaņolā, klātesot Rainim, Eduards Metuzāls apprecas ar Annu Zandbergu. Dzejnieks ir arī abu vienīgās meitas Edītes krusttēvs.

1974. gadā savās atmiņās Eduards Metuzāls raksta: „Tā pavisam negaidīti sākās mana dzīve lielā dzejnieka – savā sirsnībā un vienkāršībā neatvairāmā cilvēka – tuvumā. Tam bija svarīga nozīme arī manā garīgajā un mākslinieciskajā attīstībā. Mēs ar Raini varējām nenogurdami runāt vairākas stundas no vietas, īpaši par filozofiskiem tematiem. Es pēc būtības izgāju pie dzejnieka veselu „universitāti”, jo aizvien mūsu sarunas pārvērtās īstās viņa lekcijās par visdažādākajiem tematiem.”

Mākslinieks gan kopā ar Raini, gan vienatnē izstaigā takas uz Gandriju, Brē un Sansalvatores kalnu. Pastaiga ir reizē saruna par mākslu, par topošajiem Raiņa dzejas un dramaturģijas tēliem.

Un tad Eduards Metuzāls glezno – tās ir Raiņa un Aspazijas darba un dzīves vietas Šveicē. Mākslinieka darbi glabājas Raiņa un Aspazijas kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzejā, daļa gleznu apskatāma Raiņa un Aspazijas piemiņas istabā Lugāno pilsētas arhīva telpās.

1921. gadā Eduards Metuzāls atgriežas Latvijā. Piedalās izstādēs. Par viņa darbiem diskutē – gan atzīst, gan noliedz māksliniecisko vērtību. Mākslinieka vārds netiek iekļauts enciklopēdiska rakstura izdevumos, tomēr gan gleznām, gan pasteļiem ir milzīga izzinoša kultūrvēsturiska vērtība.

Izstādē eksponēta daļa no Eduarda Metuzāla darbiem, kas atrodami Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.

 


Andrejs Upīts. Kailā dzīvība NOVEĻU KRĀJUMAM “KAILĀ DZĪVĪBA” – 90

Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38–4 piedāvā lekciju skolēniem, studentiem un skolotājiem NOVEĻU KRĀJUMAM “KAILĀ DZĪVĪBA” – 90.

Lekcijā tiks aktualizēts viens no Andreja Upīša populārākajiem noveļu krājumiem – “Kailā dzīvība” (1926), kuram šogad aprit 90 gadu. Nodarbības pamatu veidos jautājumi par noveles žanru, tā specifiku, klasifikāciju un raksturīgākajām īpatnībām, kas ļaus diferencēt Andreja Upīša īsprozas nozīmīgumu latviešu novelistikas kontekstā. Līdzās hrestomātiskiem, latviešu literatūras vēsturē bieži uzsvērtiem darbiem tiks aplūkotas arī mazāk zināmas Andreja Upīša noveles.

Nepieciešamības gadījumā tiks piedāvātas papildu lekcijas par literatūras virzienu un žanru attīstību pasaules un latviešu literatūrā.

Lekcijas lasīs literatūrzinātnieks Mag. philol. Arnis Koroševskis.

Par nodarbības laiku lūdzam vienoties iepriekš.  Pieteikties iespējams pa e-pastu upits@memorialiemuzeji.lv vai zvanot 67289767.

Nodarbības ilgums: 90 minūtes.

Vienas lekcijas apmeklējums: EUR 2,00

Muzeja darba laiks: 11.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās


Jāņa Akuratera muzejs, 2016. gada oktobris. Roja Maizīša foto VAS “VALSTS NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI” NODOD EKSPLUATĀCIJĀ ATJAUNOTO JĀŅA AKURATERA MUZEJA ĒKU

2016. gada 12. oktobrī VNĪ un Memoriālo muzeju apvienība aicināja medijus iepazīties ar restaurēto rakstnieka un tulkotāja Jāņa Akuratera māju Torņakalnā. Ēka celta 1933. gadā kā rakstnieka ģimenes nams. Līdz šī gada sākumam, kad VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzsāka ēkas pārbūves un restaurācijas darbus, nama tehniskais stāvoklis bija neapmierinošs. Šī gada 30. septembrī atjaunotais nams nodots ekspluatācijā.

Jāņa Akuratera muzeja ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta. Nams celts pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta. Muzejs ir viens no Pārdaugavas kultūras centriem, kur mūsdienās, tāpat kā Jāņa Akuratera dzīves laikā, pulcējas literāti, mākslinieki, mūziķi un aktieri, kā arī skolēni.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols: “Jāņa Akuratera muzeja ēka ir augstvērtīgs, ļoti kvalitatīvi izstrādāts 20. gs. 30. gadu Latvijas būvmākslas funkcionālisma stila arhitektūras paraugs ar racionālu, tam laikam modernu arhitektūru, kas izpaužas gan ēkas kopskatā, gan katras detaļas kvalitātē. Tomēr ēkai papildus vērtību piešķir tās īpašnieks – rakstnieks, tulkotājs un politiķis Jānis Akuraters, un viņa celtās mājas atjaunošana ir mūsu simboliska dāvana dzejnieka 140. jubilejas gadā.

VNĪ pārbūves un restaurācijas darbu ietvaros veica muzeja ēkas fasādes atjaunošanu un restaurāciju, jumta seguma nomaiņu ar jauniem betona dakstiņiem, maksimāli pietuvinot jumta seguma vizuālo veidolu vēsturiskā jumta izskatam. Klientu ērtībām izveidots apmeklētājiem pielāgots muzeja ieejas mezgls, veikta interjera detaļu atjaunošana pēc oriģinālajiem paraugiem, t.sk., muzejā iebūvēto būvgaldniecības izstrādājumu restaurācija. Tāpat muzejā veikta ogļu apkures sistēmas maiņa uz gāzes apkures sistēmu, kā arī kamīna un krāšņu restaurācija. Muzeja apmeklētājus turpmāk priecēs labiekārtotā muzeja teritorija un restaurētā veranda un terase.

Būvdarbi tika īstenoti Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana” projekta “Jāņa Akuratera muzeja restaurācija” ietvaros.

Muzeja atjaunošanas un restaurācijas darbus pēc SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs” izstrādātā būvprojekta veica SIA „Modus būve”. Projekta kopējās izmaksas ir EUR 250 000. EEZ līdzfinansējums – EUR 212 500, savukārt EUR 37 500 ir valsts budžeta līdzfinansējums.


Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30. 2016. gada septembris ATVĒRTA ATJAUNOTĀ RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJA

No 2016. gada 10. septembra apmeklētājiem atvērts vēl viens atjaunots Raiņa un Aspazijas muzejs – abu dzejnieku māja Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Raiņa un Aspazijas māja ir unikāls 19. gadsimta vēsturiskās apbūves piemineklis Rīgas centrā. Gan divstāvu nams ielas malā, gan sētas māja un nelielais iekšpagalms veido savdabīgu kultūrvēsturisku ansambli. Šai namā abi dzejnieki dzīvoja no 1926. gada 15. septembra, Rainis – līdz savai nāvei 1929. gada 12. septembrī, Aspazija – līdz 1933. gada pavasarim.

1926. gada 15. martā sastādītajā testamentā dzejnieki izteikuši vēlmi, lai šī māja paliktu Rīgas pilsētai, kur tai jāierīko viņu vārdā nosaukts muzejs. “Rīgai paliek mūsu bibliotēka un rokraksti, un tie darāmi pieejami visiem.”

Pēc 90 gadiem Raiņa un Aspazijas ideja un vēlme par bibliotēkas un memoriālo telpu pieejamību sabiedrībai ir realizēta.

Dzīvokļa iekārtojumā izmantoti autentiski dzejnieku kolekcijas priekšmeti. Tie izvietoti, balstoties uz dokumentāriem materiāliem – fotogrāfijām un kinokadriem.

Viena no atjaunotā muzeja dominantēm ir abu dzejnieku personiskā bibliotēka, kas būs aplūkojama ikvienam interesentam un pieejama pētniecībai. Plauktos ir 6067 grāmatas 14 valodās un 2900 dažādu periodisko izdevumu vienību.

“Izmantojot abu dzejnieku citātus, kontrastā memoriālajai dzīves telpai veidojām muzejpedagoģisko un pārējās apmeklētājiem atvērtās komunikācijas telpas. Piemēram, sēdmēbeles ar Raiņa jaunvārdiem, kuri spēles veidā iesaista apmeklētāju izziņas procesā. Tādējādi vēlamies apmeklētāju rosināt atklāt, izzināt, pētīt abu dzejnieku jaunradi,” stāsta māksliniece Ingūna Elere. Viņas pārstāvētais dizaina birojs H2E veica Raiņa un Aspazijas mājas ekspozīcijas un publiski pieejamo telpu dizaina izstrādi.

Darba laiks: 10.00 –17.00; slēgts – svētdienās, pirmdienās

Ekskursiju pieteikšana: +371 67272643; +371 29254193; +371 29689489; rainis.maja@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu, krievu valodā

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/raina-un-aspazijas-muzejs/raina-un-aspazijas-maja/

 


'Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja ēka. Marikas Vanagas foto 30 000 GADU 80 STUNDĀS. Izglītības programma pieaugušajiem

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12–9, aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar postmodernismu.

No 2016. gada 3. septembra līdz 2017. gada 6. maijam katru otro sestdienu no plkst. 11.00 līdz 16.00 muzejs piedāvā iespēju apgūt zināšanas mākslas vēsturē – apmeklēt izglītības programmu pieaugušajiem “30 000 gadu 80 stundās. Mākslas vēstures lekciju cikls”, kas piesaista apmeklētāju interesi jau ceturto gadu.

Pavisam paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti un pieaugušie, kas vēlas apgūt pamatzināšanas mākslas vēsturē.

Biļešu cenas:

Vienas lekcijas apmeklējums: EUR 2,00. Iespējams apmeklēt atsevišķas lekcijas.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv

Lekciju saraksts


Raiņa un Aspazijas vasarnīca, 2016. gada 26. augusts. RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA GAIDA CIEMOS

No 2016. gada 27. augusta apmeklētājiem atvērta atjaunotā Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7.

Raiņa un Aspazijas vasarnīca ir muzejs, kas veltīts divām izcilām personībām latviešu kultūrā. Vasarnīcu Majoros Rainis nopirka 1926. gada rudenī. No 1927. līdz 1929. gadam tā bija dzejnieku darba un vasaras atpūtas vieta.

“Man patīk šis klusums, tīrais, svaigais gaiss. Nekur nejūtos tik labi, kā še,” atzinis Rainis.

“Dzīves telpas ārkārtīgā pieticība un vienkāršība pretstatā abu dzejnieku gara telpas plašumam bija dizaina koncepcijas pamatā,” stāsta māksliniece Ingūna Elere.

Jaunā ekspozīcija, ko veidojuši muzeja speciālisti sadarbībā dizaina biroju H2E, saucas pavisam vienkārši – “Es un Tu”. Tā veltīta Raiņa un Aspazijas mīlestībai un daiļrades virsotnēm, ko atklāj viņu kopdzīves mezglpunkti un daiļrades process –nozīmīgākie darbi. Ekspozīcija aizsākas ar dzejnieku iepazīšanos, noslēdzas – ar Raiņa nāvi. Iezīmējas divas līnijas – dzīves horizontāle un daiļrades vertikāle. Vīrietis un sieviete. Spēks un skaistums. Un pāri visam – mīlestība.

Ne mazāk interesantas ir restaurētās abu dzejnieku dzīves telpas – vasarnīcas un dārza mājiņas augšstāvi.

Darba laiks: 10.00 –17.00; slēgts – svētdienās, pirmdienās

Ekskursiju pieteikšana: +371 67764295; +371 29239472; rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu, krievu valodā

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/raina-un-aspazijas-muzejs/raina-un-aspazijas-vasarnica/


Raiņa muzejs "Tadenava", 2016. gada jūlijs. Kristapa Runča foto TADENAVAS DURVIS VAĻĀ!

No 2016. gada 25. jūlija apmeklētājiem atvērts atjaunotais Raiņa muzejs “Tadenava” Jēkabpils novada Dunavas pagastā.

Raiņa dzimtā vieta Tadenava ir viņa saules un mīlas filosofijas šūpulis. Jaunajā ekspozīcijā, ko veidojuši muzeja speciālisti sadarbībā ar dzejnieci Inesi Zanderi un dizaina biroju H2E, saules motīvam piešķirta vadošā loma. Saule, kas rit visu cauru dienu pa debess jumu, būs muzeja apmeklētāja ceļvedis Tadenavā. Saule iespīdēs tēva istabā, kur aug Pliekšānu dzimtas koks. Tur, rēķinot, rakstot un lasot, gādāts par saimniecību un prātots par bērnu nākotni. Saule ielūkosies mātes istabā, kur auklēti bērni un pūralādē krāti rokdarbi. Saule vadīs mazo Jāni Pliekšānu caur bērnības mājām un skolām līdz pašai Rīgai.

Raiņa muzeja “Tadenava” kompleksu veido 19. gs. 60. gados – Raiņa tēva Krišjāņa Pliekšāna saimniekošanas laikā – celtā pusmuižas dzīvojamā māja un šķūnis, 20. gs. 20. gados izveidotās jaunsaimniecības “Dāboliņi” dzīvojamā māja, kā arī pirts un pagrabs. Visas ēkas tagad ir pieejamas apmeklētājiem.

Muzejs atvērts līdz 31. oktobrim.

Darba laiks: 10.00 –17.00; slēgts – pirmdienās, otrdienās

Ekskursiju pieteikšana: +371 29250484; tadenava@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu, krievu valodā

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/raina-un-aspazijas-muzejs/raina-muzejs-tadenava/