Ceturtdien, 10. septembrī, plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, O. Vācieša ielā 6a, aicina uz dzejnieces Liepas Rūces debijas krājuma Atspulga balss atvēršanu. LIEPAS RŪCES DEBIJAS DZEJAS KRĀJUMA ATVĒRŠANA JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Ceturtdien, 10. septembrī, plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, O. Vācieša ielā 6a, aicina uz dzejnieces Liepas Rūces debijas krājuma “Atspulga balss” atvēršanu. Pasākumā piedalīsies tā autore Liepa Rūce, redaktors Ronalds Briedis, apgāda “Pētergailis” vadītāja Inguna Cepīte un vijolniece Renāte Bērziņa.

Par Liepas Rūces debijas dzejoļu krājumu Ronalds Briedis raksta:

“Liepas Rūces dzejoļi ar pārtraukumiem parādās mūsu literārajā periodikā jau apmēram piecpadsmit gadus. Dzeja tapusi ilgā laika posmā, kurā ir nobriedis un mainījies gan autores radošais rokraksts, gan viņas liriskās varones attieksme pret pasauli, un tas padara šo debijas grāmatu pilnasinīgāku no personības transformācijas un iekšējo konfliktu risinājuma viedokļa. Krājuma centrā ir cīņa ar atsvešinājuma izjūtu, ko rada sevis apzināšanās un pieņemšanas mēģinājumi un saskarsme ar citiem kā slēgtām, psiholoģiski nepieejamām būtnēm. Apkārtējo ārējais miers, kas līdzīgi melnajam caurumam neemanē neko uz ārpusi, kontrastē ar vēstītāja iekšējām pretrunām. “Atspulga balss” varone pastāvīgi nošķeļ no sevis savus agrākos es, savu ķermenisko es un citas sevis izpausmes, radot dubultniekus, uz kuriem brīžiem noskatās no malas, brīžiem mēģina veidot dialogu un brīžiem tajos atgriezties.”

Liepa Rūce ir rakstnieces Janas Egles meita. Par savu grāmatu viņa raksta: “Krājumā “Atspulga balss” iekļauti teksti, kuri tapuši apmēram piecpadsmit gadu garumā, kas šobrīd sastāda pusi manas dzīves. Apmēram pēdējos desmit gadus ir šķitis, ka grāmata ir gatava, tomēr dažādu šķēršļu dēļ iznākšana nemitīgi atlikta. Pa to laiku, iekļaujot pa kādam jaunam tekstam un izņemot kādu no vecajiem, mainījies arī tās saturs. Grāmatā Lienes Rūces dzejoļi mijas ar Liepas Actiņas sarakstīto, bet Liepa Rūce kā saistviela satur abas kopā. Kura no mums ir reālais attēls un kura – atspulgs, nav izšķirams; tāpat, vai mana paaudze ir tie, ar kuriem reizē sāku, vai arī tie, kuriem debijas krājums iznāk šodien, kā man. Laiks, telpa un identitāte krājumā, tāpat kā manā dzīvē, ir tikai instrumenti, ar kuru palīdzību mēģināt sazīmēt, kas tas viss ir, te, visapkārt.”

Vairāk informācijas: Maira Valtere

26703293, akuraters@memorialiemuzeji.lv, akuratera.muz@inbox.lv

Ieeja bez maksas.

Pasākums notiks muzeja dārzā. Lietus gadījumā ņemiet līdzi lietussargus!

Pasākuma foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Latviešu laikmetīgās dzejas izlases latviešu un somu valodā atvēršana 12.septembrī plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.  Sastādītāja: Elīvra Bloma; dizains: Aleksejs Muraško ATVĒRS LATVIEŠU LAIKMETĪGĀS DZEJAS IZLASI LATVIEŠU UN SOMU VALODĀ

Sestdien, 12. septembrī, plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, notiks latviešu laikmetīgās dzejas izlases latviešu un somu valodā “ja aizmirsti savu vārdu” (atdzejojusi Annika Suna) prezentācija un diskusija par atdzeju Latvijā.

Bilingvālā dzejas izlase “ja aizmirsti savu vārdu” tapis kā sadarbības projekts starp latviešu dzejnieci Elvīru Blomu, somu dzejnieku, izdevēju Jirki K. Ihalainenu (Jyrki K. Ihalainen), Latvijas vēstniecību Somijā un diviem somu dzejas festivāliem Tamperē un Helsinkos. Izlasē iekļauti dzejoļi, kas sarakstīti pēdējo desmit gadu laikā un ko varētu raksturot kā eksperimentālus, jo to autori atļaujas paplašināt poētiskās izteiksmes robežas, atrodot dzeju tur, kur latviešu dzejnieki to parasti nemeklē.

Izlases sastādītāja ir Elvīra Bloma, atdzejojumu autore ir somu jaunās paaudzes tulkotāja Annika Suna, grāmatas dizainu veidojis Aleksejs Muraško. Grāmatu izdevusi leģendārā izdevniecība “Palladium Kirjat” dzejnieka, tulkotāja un otrā lielākā somu dzejas festivāla “Annikin Runofestivaali” mākslinieciskā vadītāja J. K. Ihalainena vadībā. J. K. Ihalainens ir arī šī izdevuma atdzejojumu redaktors.

Iepriekšējā laikmetīgās latviešu dzejas izlase somu valodā “Älä juo vesijohtovettä” (“Nedzer ūdeni no krāna”) iznāca 1997. gadā, un tajā bija pārstāvēti 20. gadsimta 80. un 90. gadu dzejnieki. Jaunajā izlasē publicēti 15 valodas eksperimentiem atvērtu mūsdienu autoru darbi. Anna Auziņa ir vienīgā autore, kuras darbi ir ietverti gan šajā, gan arī 1997. gadā izdotajā izlasē somu valodā.

Dzejnieks Kārlis Vērdiņš jaunās grāmatas priekšvārdā raksta: “Šajā izlasē sastādītāja atlasījusi dzejoļus, kas nesuši autoriem un lasītājiem negaidīta atklājuma prieku. Ceru, ka tie patiks arī lasītājiem Somijā. Un, ja arī nepatiks, nebēdājieties – vēl pēc divdesmit gadiem iznāks nākamā latviešu dzejas izlase, un tajā būs jau pavisam citāda dzeja.”

Izlases sastādītāja Elvīra Bloma savu izvēli raksturo īsi: “Tā ir jaunākā, trakākā mūsdienu latviešu dzeja.”

Atdzejojumu redaktors, dzejnieks J. K. Ihalainens par izlasē iekļautajiem dzejoļiem un sadarbību ar tulkotāju Anniku Sunu stāsta: “Neprotu latviski ne vārda, bet, protams, esmu strādājis ar atdzejojumiem. Darbs ar Annikas atdzejotajiem tekstiem bija radoši meklējumi. Ļoti izaicinošs teksts, ziņkārīgs. Šo eksperimentālo dzejoļu mentalitāte ir citāda. Somu eksperimentālā dzeja ir savādāka, šī izlase ir jautra, te dzejoļi ne tikai meklē, bet arī atrod.”

Dzejnieces un izlases sastādītājas Elvīras Blomas sadarbība ar dzejas festivālu vadītājiem, somu literāro žurnālu redaktoriem un izdevēju turpinās: jau ir uzsāktas sarunas par somu eksperimentālo dzejnieku bilingvālas dzejas izlases izdošanu Latvijā.

Dzejas izlases prezentācija Somijā jau notikusi 2020. gada 28. un 29. augustā, kad astoņu latviešu dzejnieku grupa viesojās somu literārā žurnāla “Nuori Voima” dzejas festivālā “Runokuu” (“Dzejas Mēnesis”).

Pasākumā Rīgā izdevumu komentēs sastādītāja un projekta vadītāja Elvīra Bloma, priekšvārda autors Kārlis Vērdiņš un dizaina autors Aleksejs Muraško. Sarunu par atdzeju un šo atdzejas projektu un tā attīstības iespējām vadīs dzejnieks Ivars Šteinbergs, tajā piedalīsies Kārlis Vērdiņš, Anna Auziņa un Arvis Viguls. Ar dzejas lasījumiem uzstāsies Ausma Perons, Lauris Veips un Arvis Viguls.

Grāmatas atklāšanas pasākumā Raiņa un Aspazijas mājā izdevumu būs iespējams iegādāties par 10 EUR ziedojumu.

Vairāk informācijas: Elvīra Bloma, t.: 26912310, e-pasts: elvira.bloma@gmail.com.


Krišjāņa Barona muzejs aicina uz nodarbību Oma šodien labā omā 12. septembrī plkst. 10.00. Foto:  Tautasdziesmas no Dainu skapja; fotogrāfs: Ints Sedlenieks KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS AICINA UZ NODARBĪBU “OMA ŠODIEN LABĀ OMĀ”

Krišjāņa Barona muzejs, turpinot aizsākto nodarbību ciklu “Oma atkal labā omā jeb Omas – 3”, 12. septembrī plkst. 10.00 aicina Rīgā dzīvojošos seniorus un skolēnus uz tikšanos “…tik es redzu gara acīm zelta sauli atmirgojam”. Šoreiz nodarbība būs veltīta Dzejas dienām.

Aktivitāšu laikā apmeklētāji varēs uzlabot savu fizisko pašsajūtu kopā ar fizioterapeiti (Krišjāņa Barona muzejā K.  Barona ielā 3, dz. 5), bet pēc tam doties uz Esplanādi, kur pie Raiņa pieminekļa būs iespēja uzzināt gan par Dzejas dienu tradīcijām Latvijā, gan par parka vēsturi.

Turpinājums Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, kur seniori un skolēni aicināti piedalīties muzejpedagoģiskajā nodarbībā.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad projektā piedalīties aicināti Rīgas seniori (vectētiņi un vecmāmiņas) un Rīgas skolu jaunāko klašu audzēkņi, lai, tiekoties reizi mēnesī, gūtu dzīves pieredzi un saņemtu dzīvesprieku.

Ieeja bez maksas.

Lūgums pieteikt savu dalību līdz 10. septembrim: barons@memorialiemuzeji.lv

Projektu atbalsta:

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma,

MMA, Rakstnieku muzeju biedrība PILS, Krišjāņa Barona muzejs, Raiņa un Aspazijas muzejs.

Vairāk informācijas: Rūta Kārkliņa, +371 67284265; +371 29120216; e-pasts: barons@memorialiemuzeji.lv


13. septembrī plkst. 17.30 Struteles baznīcā noritēs Krišjānim Baronam veltītas sarunas un sprediķis Krišjānim Baronam 185! Svētbrīdis, pieminot mūža mantojumu. KRIŠJĀNIM BARONAM 185! SVĒTBRĪDIS, PIEMINOT MŪŽA MANOTOJUMU”

13. septembrī plkst. 17.30 notiks K. Barona muzeja organizēts svētbrīdis un sarunas Struteles baznīcā (Jaunpils novadā) “Krišjānim Baronam 185! Svētbrīdis, pieminot mūža mantojumu”. 

Struteles baznīca nav izvēlēta nejauši – tā ir vieta, kur kristīts latvju Dainu tēvs Krišjānis Barons.

Svinot Krišjāņa Barona 185. gadadienu, Ziedoņa muzejs sadarbībā ar Barona muzeju šogad veic Krišjāņa Barona noieto gājienu 800 kilometru garumā no Tartu līdz Dundagai.

Ieeja pasākumā par ziedojumiem.


9. septembrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs aicina uz pasākumu Dzejnieki un mākslinieki. Mākslinieki un dzeja. DZEJNIEKI UN MĀKSLA. MĀKSLINIEKI UN DZEJA.

Trešdien, 9. septembrī, plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 6a) Dzejas dienu ietvaros aicina uz pasākumu “Dzejnieki un māksla. Mākslinieki un dzeja”. Pasākumā katrs no vakara dalībniekiem ne tikai lasīs savus dzejoļus, bet parādīs arī kādu mākslas darbu.

Pasākumā piedalīsies dzejnieki un mākslinieki Ruta Štelmahere, Ieva Rupenheite, Marija Luīze Meļķe, Vīlipsons (Aivars Vilipsons) un Andris Breže (Žebers). Ja par vairākiem vakara dalībniekiem ir nojaušams, kura māksla – vizuālā vai vārda – ir viņiem tuvāka, tad par dažiem to nemaz tik viegli nevarēs pateikt. Vakaru vadīs dzejnieks Aivars Eipurs.

Marija Luīze Meļķe (1997) ir viena no talantīgākajām jaunās paaudzes dzejniecēm. Par Marijas Luīzes Meļķes dzejoļu kopu septiņu jauno dzejnieku antoloģijā “Kā pārvarēt niezi galvaskausā?” (2018) Kārlis Vērdiņš rakstījis: “Viņas dzejoļos aiz ārējās, tīši gribētās valodas neveiklības slēpjas interese par absurda literatūras poētiku un jauna cilvēka pieaugšanas drāmas ar dažādām mulsinošām situācijām, kurās cilvēki mācās komunikāciju, piedzīvo gadalaiku maiņu, izmēģina sevi dažādās sociālajās lomās un nodarbēs.”

Ieva Rupenheite (1969) ir dzejniece ar minimālisma un tēla precizitātes dominanti, dzejoļu krājumu “vajadzīgo pasvītrot” (2001), (2007), “nepāriet” (2014) autore. Strādā Ventspils muzejā, dzīvo pie jūras, šobrīd top jauns dzejoļu krājums. Krājums ”melnas krelles” ticis nominēts  Literatūras gada balvai.

Žebers (īstajā vārdā Andris Breže, 1958) – mākslinieks, savas paaudzes klasiķis, kurš vairumam asociējas ar ekspresionismu un instalācijām, taču arī atzinību guvis dzejnieks.  Pseidonīms veidots kā uzvārda anagramma. Izstādēs piedalās kopš 1978. gada. Veidojis dizainu Čārlza Bukovska dzejas izlasei  “Kodiens” (2020), arī agrāk darbojies grāmatu mākslā (Klāva Elsberga “Bēdas uz nebēdu” (1986); Andra Neiburgas “Stāsts par Tilli un Suņu vīru” (1991); Hardija Lediņa un Jura Boiko “Ciku caku caurā tumba”, (2016, sērija “Bikibuks”)).  Divu gadu desmitu laikā iznākušas divas Žebera grāmatas – dzejoļu krājums “Tetovējumi” (1988) un divkrājums “Šnabji/Blaknes” (2007), kas saņēmušas literārās balvas.

Ruta Štelmahere (1965) dzimusi un uzaugusi Jelgavā. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūru Vizuālās mākslas apakšnozarē, A. Naumova un K. Zariņa gleznošanas meistardarbnīcu (2001). Kopš 1988. gada dzīvo Jēkabpilī. No 1988. līdz 1993. gadam pulciņu vadītāja Jēkabpils Skolēnu interešu namā. Kopš 1993. gada Jēkabpils mākslas skolas pedagoģe. Aktīvi piedalās izstādēs.

Dzejoļu publikācijas kopš 1983. gada. Izdoti dzejoļu krājumi “Ieskaties sēklai acīs” (1998), “Klēpis” (2011, autores ilustrācijas) un “Krekls” (2016). Krājumam “Klēpis” piešķirta Literatūras gada balva dzejā.

Mākslinieks, tēlnieks un grafiķis Vilipsōns (Aivars Vilipsons) ir ne tikai spilgts savā mākslā (kā raksta Ingrida Burāne: “Viņš nepiešķīra lielu nozīmi arī tam, ka viņu, kā mantras skaitot, salīdzināja ar Sigismundu Vidbergu, Kārli Padegu, Obriju Bērdsleju, Gustavu Klimtu un visiem citiem, kurus saista ar simbolismu, romantismu, dekadenci, dendijismu, melanholiju, divdomīgumu, secesionistiem un visiem pārējiem), bet pieteicis sevi arī literatūrā, kopdarbos ar Noru Ikstenu – “Sumpurņa suneti”(2011), “Ārprātija piedzīvojumi”(2017), “Suņa dzīve. Stāsti un suneti” (2019).

Autoru mākslas darbus iespējams aplūkot jau otrdien, 8. septembrī, muzeja darba laikā no 11.00 līdz 18.00

Vairāk informācijas: Aivars Eipurs

+371 67619934; +371 29254631; aivars.eipurs@memorialiemuzeji.lv

Ieeja bez maksas.

Pasākums notiks muzeja dārzā. Lietus gadījumā ņemiet līdzi lietussargus!


J.Rozentāla un R.Blaumaņa muzeja kāpņu telpa, Alberta iela 12, Rīga. “30 000 GADU 80 STUNDĀS. MĀKSLAS VĒSTURES LEKCIJU CIKLS” IZGLĪTĪBAS PROGRAMMA PIEAUGUŠAJIEM

PALDIES PAR LIELO INTERESI! ŠOBRĪD UZ 8 VIETĀM SAŅEMTI 47 PIETEIKUMI, TĀPĒC PIETEIKŠANĀS TIEK SLĒGTA.

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem, beidzot ar postmodernismu.

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs piedāvā iespēju apgūt zināšanas mākslas vēsturē. No 2020. gada 12. septembra līdz 2021. gada 8. maijam katru otro sestdienu plkst. 11.00–16.00 muzejs aicina uz izglītības programmu pieaugušajiem „30 000 gadu 80 stundās. Mākslas vēstures lekciju cikls”. Pavisam paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti, pieaugušie un seniori, kas vēlas apgūt pamatzināšanas mākslas vēsturē.

Pirmās trīs lekcijas notiks 12. septembrī un tās veltītas tēmām „Ievads mākslas vēsturē” (1.daļa 11.00–12.30; 2.daļa 12.45–14.15) un „Aizvēstures māksla” (14.30–16.00). Pirmajās divās lekcijās klausītāji tiks iepazīstināti ar mākslas pamatjēdzieniem, tiks aplūkoti nozīmīgākie mākslas veidi, tehnikas, žanri u.c., sāksim iepazīt un saprast specifisko “mākslas valodu”. Kopā ar lekciju dalībniekiem meklēsim atbildes uz jautājumiem: kas ir māksla? Kas ir mākslas darbs? Kā iepazīt un izprast mākslas darbu? Kā arī, tiks sniegts pārskats par stiliem un virzieniem mākslas vēsturē, radot vispārēju priekšstatu par mākslas attīstības gaitu no vissenākajiem laikiem līdz 20. gadsimtam. Savukārt trešajā lekcijā tiks plašāk aplūkoti mākslas pirmsākumi aizvēstures periodā, sākot ar paleolītu. Iepazīstot vissenākos mākslas darbus, saskarsimies ar pārsteidzošiem mākslas un arhitektūras ansambļiem un noskaidrosim, kāda bija to nozīme aizvēstures laikmeta cilvēka dzīvē.

Ar lekciju sarakstu iespējams iepazīties šeit: https://drive.google.com/file/d/1Q9ucFZQrL7omMtcRdSpKkelrA9qhnKpC/view?usp=sharing 

Lai apmeklētu lekcijas, obligāta pieteikšanās, aizpildot anketu

https://docs.google.com/forms/d/1zcsl-3NuCb-tXLefelhZutmmaS_C4yr2dGWHFkiruro/edit

Vietu skaits ir ierobežots. Pieteikumi uz lekcijām tiek pieņemti to iesniegšanas secībā.

Biļešu cenas

Vienas lekcijas apmeklējums: 2.00 EUR. Iespējams apmeklēt atsevišķas lekcijas.

Tuvāka informācija pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv


Dzejas dienas Mūdynuot muokuļus Raiņa muzejā Jasmuiža 10. septembrī plkst. 12.00 DZEJA UN MŪZIKA DZEJAS DIENĀS RAIŅA MUZEJĀ “JASMUIŽA”

10. septembrī plkst. 12.00 Raiņa muzejā “Jasmuiža” (Aizkalne, Aizkalnes pagasts, Preiļu novads) notiks Dzejas dienu pasākums “Mūdynuot muokuļus”, kurā viesosies dzejniece Ineta Atpile-Jugane un mūziķis Ingars Gusāns.

Ineta Atpile-Jugane ir dzejniece, scenāriste, dziesmu autore, Latvijas Rakstnieku savienības biedre. Strādā Latgales kultūrvēstures muzejā kā direktores vietniece zinātniskajā darbā.

Inetas Atpiles-Juganes pirmā dzejas publikācija ir dzejoļu kopa Rēzeknes Augstskolas jauno autoru kopkrājumā “Emociju šķērēs” (1998). Iznākuši pieci dzejas krājumi, jaunākais no tiem – “Lobuo i nalobuo” (2019). Rēzeknes novada vokālās studijas “Skonai” dzejas uzveduma “Dasadūrt dabasim” dzejas un dziesmu tekstu autore (2014). 2014. gadā saņēmusi Latgales kultūras gada balvu “Boņuks 2013” nominācijā “Lobuokuo dzeja”. Inetas dzejoļi ir ļoti muzikāli, tāpēc tie vairākkārt ieskaņoti dziesmās dažādu mūziķu un grupu izpildījumā. Viņa darbojas Latgolys entuziastu grupas “Biļdis” radošajā komandā un ir scenārija līdzautore filmai “Vīna vosora deļ vysu” (2012), scenārija autore īsfilmai “Muola varā” (2013).

Ingars Gusāns ir latviešu rokmūziķis, kurš pazīstams ar skatuves vārdu Sovvaļnīks. Ģitārists grupā “Borowa MC”, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Izglītības, valodu un dizaina fakultātes viesdocents.
Ar grupu “Borowa MC”, kura izpilda dziesmas latgaliski, izdevis trīs albumus. Arī kā solo mākslinieks Sovvaļnīks izdevis trīs albumus, jaunākais no tiem: “Napaseitynuots” (2016). Komponists bērnu dziesmām vokālās grupas “Skonai” albumam “Rūtaļa” (2017) un dokumentālajai filmai “Laiku i myuža roksti”, kas veltīta A. Rupaiņa dzīvesgājumam (2012). Albumi, dziesmas, klipi ir bijuši izvirzīti un ieguvuši balvas Latvijas Mūzikas gada balvā un Latgales kultūras gada balvā “Boņuks”.

Ieeja pasākumā bez maksas.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Skolēnu grupām obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni: 29427554, 29487589 vai rakstot uz e-pastu: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

Vairāk informācijas: Solvita Kleinarte,
tālr.: 29487589, e-pasts: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Oriģinālais foto: Krišjānis un Dārta Baroni uz Burtnieku nama kāpnēm ap 1911.–1912. gadu. IZMAIŅAS MUZEJU DARBA LAIKĀ

Sirsnīgi sveicam Zinību dienā skolotājus, skolēnus un viņu vecākus un ar nepacietību gaidām tikšanos muzejos!

Sākot ar 2. septembri, muzeji pārtrauc vasaras darba laikus un trešdienās strādā ierastos darba laikus:

  • Jāņa Akuratera muzejs: 11.00–18.00
  • Krišjāņa Barona muzejs: 13.00–19.00
  • Raiņa un Aspazijas māja: 10.00–17.00
  • Raiņa un Aspazijas vasarnīca: 10.00–17.00
  • Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs: 11.00–18.00
  • Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā: 10.00–17.00
  • Ojāra Vācieša muzejs: 10.00–17.00

Nemainīgs darba laiks paliek:

  • Raiņa muzejs “Jasmuiža”: 10.00–17.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās.
  • Raiņa muzejs “Tadenava”: 10.00–17.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās.
  • Andreja Upīša memoriālais muzejs Skrīveros:  10.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās.

DZEJAS_SVETKI_programma ŽANIŅA DZIMŠANAS DIENAS SVINĪBAS UN DZEJAS SVĒTKI RAIŅA MUZEJĀ “TADENAVA”

Raiņa muzejs “Tadenava” (Jēkabpils novads, Dunavas pagasts) 2020. gada 11. septembrī pulksten 11.30 aicina uz Raiņa 155. dzimšanas dienai veltītām Dzejas dienām “Balts mākonīts no debesīm laidās, lai nav vairs kas baidās”.

Dzejas dienas plkst. 11.30 sāksies ar dzejas un mūzikas dāvanu stundu, bet plkst. 12.10 Raiņa dzimšanas dienas svinībās kopā ar Guntaru Godiņu un Inesi Zanderi izzināsim atdzejošanas noslēpumus un līdzdarbosimies dzejas darbnīcā. Piedzīvosim komiksu tapšanas procesu mākslinieces Elīnas Brasliņas vadībā un skatīsim viņas grāmatu ilustrācijas un zīmējumus animācijas filmai “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”. Plkst. 13.10 koncertā muzicēs duets Rihards Rudovičs un Elīna Seile.

Pasākuma laikā būs skatāma Elīnas Brasliņas grāmatu ilustrāciju izstāde un zīmējumi animācijas filmai “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”. No plkst. 10.00 iespējams apmeklēt muzeja ekspozīciju.

Pasākumā svinēsim arī bērnu dzejas gadagrāmatas “Garā pupa” atvēršanu. Skolu bibliotēkas saņems dāvinājumā dzejas krājuma eksemplāru.

Skolēnu grupām obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni 29 250 484 vai 65 229 391, vai rakstot uz e-pastu tadenava@memorialiemuzeji.lv.

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa muzeja “Tadenava” rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Ieva Muzikante. "Rudens. Lita Beiris". RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ GLEZNU IZSTĀDI “LATVIJA – GADALAIKI”

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, no 29. augusta līdz 10. oktobrim skatāma Ievas Muzikantes gleznu izstāde “Latvija – gadalaiki”. Mākslinieces gleznotajos lielformāta portretos spoguļojas Latvijas daba, gada ritums un cilvēka mūžs, savijoties kopīgā stāstā. Izstādes atklāšana 28. augustā plkst. 18.00.

Gleznu cikls “Latvija – gadalaiki” ir Ievas Muzikantes veltījums Latvijai. Ekspozīcija pārsteidz skatītāju ar novatorisku, oriģinālu un neparastu šīs tēmas risinājumu un cikla koncepciju. Gleznu sēriju veido lielformāta portreti, tajos vienojošais elements ir saulesbrilles ar spoguļstikliem, kuros redzamas Latvijas ainavas. Tā ir kā simbolisks cilvēka dzīves cikla atspoguļojums: portretos attēloti dažāda vecuma cilvēki no mazuļa līdz sirmgalvim cienījamā vecumā. Arī Latvijas ainavas, kuras redzamas saulesbrillēs, ir saistītas ar cilvēka mūžu – agrai bērnībai atbilst agrs pavasaris, jaunībai – vasara, brieduma gadiem – rudens, vecumdienām – ziema. Vienojošs ciklam ir arī pozitīvais mākslinieces vēstījums – cilvēka mūžs ir skaists un unikāls jebkurā vecuma posmā, tāpat kā Latvijas daba ir skaista ikvienā gadalaikā.

Par saviem darbiem gleznotāja stāsta: “Cilvēka mūžs ir kā gada ritums: pavasarim seko vasara, vasarai seko rudens, rudenim – ziema. Cilvēks ir daļa no dabas, daļa no tēvzemes, daļa no laika un sabiedrības. Diemžēl mēs nevaram šo ciklu atkārtot, paņemot pavasara ziedētpriekam ziemas gudrību. Mēs katrs pasaulē skatāmies caur savu prizmu, un pasaule mums veras pretī un spoguļojas mūsos, tā arī šajās saulesbrillēs ir redzamas dzimtenes ainavas: bērnam tas ir pavasaris, pats mūža sākums, kad pasaule vēl ir jauna. Jaunības gados vasara atnes bagātus rudzu laukus un siena vālus, brieduma gados – rudens augļi un krāsu simfonija koku lapās, sirmgalvja acīs pretī lūkojas ziema, sniegs ir matos un pāri viņa mūžam.”

Ieva Muzikante ir profesionāla māksliniece, Latvijas Mākslinieku savienības biedre, kura savu izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā, 1990. gadā absolvējot Tēlniecības nodaļu un 2013. gada jūnijā – Glezniecības maģistratūru pie prof. Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa.

Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule
+371 67764295; +371 29239472; +371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.