ZAĶIM PA PĒDĀM A302 mini ZAĶIM PA PĒDĀM – LIELDIENAS RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

13. aprīlī plkst. 11.00 aicinām ģimenes uz Lieldienu svinēšanu Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna iela 5/7). Pavasara saulgrieži ir svētki, kas iezīmē gaismas uzvaru pār tumsu un dabas atmodu no ziemas miega.

Lieldienu gaidīšanas noskaņās muzejā norisināsies radošā darbnīca, kurā ģimenes un citi interesenti aicināti darināt Lieldienu zaķus un maskas, krāsot un doties meklēt olas, piedalīties jautrās rotaļās un iepazīt seno latviešu Lieldienu tradīcijas. Bērnus muzejā sagaidīs īpaši viesi – Lieldienu trusis un putni!

Programmā:

  • Lieldienu izdarības pēc seno latviešu tradīcijām.
  • Lieldienu olu krāsošana.
  • “Zaķim pa pēdām” – olu meklēšana muzejā.
  • Lieldienu masku un zaķu gatavošana.
  • Došanās rotaļās, šūpošanās, olu cīņas un burbuļu pūšana vasarnīcas dārzā.
  • Olu un pīrāgu ēšana.

Pasākuma ilgums: 1h 30 min
Dalības maksa ģimenei: 3.00 EUR
Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. +371 67764295
vai santa.apala@memorialiemuzeji.lv


Afiša_putnu_mājiņa. PUTNU BŪRĪŠU GATAVOŠANA RAIŅA MUZEJĀ “TADENAVA”

Svētdien, 7. aprīlī, plkst. 11.00 notiks putnu būrīšu izgatavošanas darbnīca Raiņa muzejā “Tadenava” (Jēkabpils novads). Pasākums norisinās sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, Dabas aizsardzības pārvaldi un notiks Eiropas putnu vērošanas dienu ietvaros. Darbnīcu vadīs un ieteikumus sniegs Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais inspektors Dagnis Vasiļevskis.

Taisīsim putnu būrīšus, ko varēs ņemt uz mājām. Būrīši paredzēti mazajiem putniem – zīlītēm, mušķērājiem, kā arī mājas strazdiem!

Līdzi jāņem savs āmurs, lai darbs būtu raitāks.

Labu laikapstākļu gadījumā darbošanās notiks ārpus telpām, tāpēc ģērbties atbilstoši!

Par pasākumu Raiņa muzejā “Tadenava” vairāk var uzzināt, zvanot

T. +371 29250484, rakstot tadenava@memorialiemuzeji.lv vai arī Facebook @RainisTadenava

Uz satikšanos!

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Informāciju sagatavoja:

Lelde Uzkure

+371 65229391; +371 29250484; lelde.uzkure@memorialiemuzeji.lv


MP_marts_FB_anonss MĒNEŠA PRIEKŠMETS: BUĻĻA RAGS NO EMIĻA MELNGAIĻA KOLEKCIJAS KR. BARONA MUZEJĀ

No 5. martam līdz 18. aprīlim Kr. Barona muzejā (Kr. Barona iela 3/5, Rīgā) skatāms buļļa rags no Emiļa Melngaiļa kolekcijas.

Rags ir viens no vissenākajiem pūšamajiem rīkiem, un tas jau izsenis lietots arī Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un citās zemēs. Dažādu dzīvnieku ragu izmantojumam ir savdabīga vieta latviešu tradicionālajā kultūrā. Instrumenta izejmateriāls ir āža, buka vai buļļa rags, no kura izņem mīksto daļu un nogriež smailo galu. Tad iegriež piemutni un izurbj vai iededzina vairākus caurumus. Raga muzikālās iespējas ir atkarīgas no tā garuma un caurumu skaita. Lielākā daļa raga melodiju ir tā sauktie “pūtieni” – nelielas dažu skaņu melodijas. Instrumenta pūšanai vajadzīgs diezgan liels spēks.

Koklētājs, dūdinieks, taures un ragu pūtējs Pēteris Korāts (1871–1957), kurš Melngailim devis arī dažas ragu melodijas, stāstījis, ka ragus pūš tikai tas, kurš nobriedis sievas ņemšanai, tā paziņojot savai iecerētajai, ka taisās ar viņu precēties. Kurzemē bijusi paraža puisim par rudenī gaidāmajām precībām ziņot pavasara un vasaras vakaros, pūšot āža vai kādu citu ragu:

Kurš puisītis ragā pūta,
Tam būs kāzas šoruden
Mani brāļi stabulēja,
Tiem būs citu vasariņu. (36385, Bārta)

Ragi spēlēti arī ganu gaitās, lai paziņotu par savu atrašanās vietu, – tie pūsti no rīta, ar ganāmpulku atstājot mājas, un vakarā, atgriežoties ar ganāmpulku mājās. To skaņa ir skarba, tālu dzirdama.

Plašāku melodiju veidošanai izmantoja vairākus ragus. Turklāt vācbaltu mācītājs un latviešu etnogrāfijas pētnieks Augusts Bīlenšteins (August Johann Gottfried Bielenstein, 1826–1907) aprakstījis, ka ragi lietoti arī kopā ar citiem mūzikas instrumentiem. Piemēram, suiti āžragus un citus ragus lietojuši kopā ar dūdām un koklēm. Iespējams, ka šo buļļa ragu, kā arī ļoti senu piecstīgu koklīti, āžragu un vēl dažus citus mūzikas instrumentus Melngailis ieguvis no skolotāja un etnogrāfa, Irlavas skolotāju semināra absolventa Matīsa Siliņa (1861—1942), kurš 19. gs. beigās apbraukāja vai visu Latvijas teritoriju, vācot materiālus Rīgas Latviešu biedrības Etnogrāfiskajai izstādei (1896).

Arī pats Melngailis, kā zināms, devies tuvākos un tālākos ceļos, lai vāktu latvju gara mantas, un to sulīgā, sev vien raksturīgā valodas izteiksmē savulaik aprakstījis dažādos laikrakstos. Īpaši tuvi viņam šķituši “Dievzemītes daiņudārzi” suitu novadā, ko viņš kājām pārstaigājis no Jūrkalnes līdz Alsungai. Te viņš iepazinis arī koklētāju, vijolētāju, ermoņiku spēlētāju, dūdinieku, Kurzemes kokļu meistaru un audēju Nikolaju Heņķi (Eņķis 1864–1934) un muzikantu Pēteri Korātu, kurš viņam teicis arī daudzas instrumentu, tai skaitā ragu, melodijas. Saka, – astoņdesmit procenti no Latvijas muzejos savāktajiem senajiem tradicionālajiem instrumentiem esot nākuši tieši no Suitu novada.


IMG_0674 NOSLĒDZIES KONKURSS “TAUTASDZIESMU MEMES” KR. BARONA MUZEJĀ

Krišjāņa Barona muzejā ar svinīgu dalībnieku apbalvošanu un izstādes atklāšanu 2019. gada 20. martā noslēdzies konkurss “Tautasdziesmu MEMES”. Šī gada februārī jauniešiem, vecumā no 13–25 gadiem, bija iespēja piedalīties konkursā un parādīt savu radošumu, kā arī attīstīt savas zināšanas par kultūrvēsturisko mantojumu.

Lai piedalītos konkursā, jaunietim bija jāizveido MEME, kurā radošā veidā ir iekļauta latviešu un citu tautu tautasdziesma. Kopumā konkursā tika iesniegti 118 darbi no vairāk kā 25 dažādām Latvijas pilsētām un novadiem.

Pēc konkursa komisijas vērtējuma 20 labākie tika izvirzīti 2. kārtai – tiešsaistes balsojumam –, kā arī ir šobrīd aplūkojami izstādē Kr. Barona muzejā, Kr. Barona ielā 3 dz. 5, Rīgā, kā arī pēc tam tiks izstādīti dažādās Latvijas pilsētās.

Pasākuma Tādas MEMES, saku es – kā tautas dziesmu dvēseles” laikā tika sumināti konkursa uzvarētāji un pasniegtas veicināšanas balvas darbu autoriem, kuru MEMES nokļuvušas konkursa 2. kārtā un tiek eksponētas izstādē.

Konkursa rezultāti:

1. vieta – Anete Vismane no Lielvārdes.

2. vieta – Alise Agnese Rozentāle no Ventspils.

3. vieta – Sanda Astra Bērziņa no Rankas pagasta, Gulbenes novada.

Uzvarētāja konkursa komisijas vērtējumā (autora darbs, kas saņēmis augstāko punktu skaitu konkursa 1. kārtā) ir Anete Vismane no Lielvārdes.

Publiskā balsojuma uzvarētāja (autora darbs, kas saņēmis visvairāk “patīk” balsojumu Kr. Barona muzeja Facebook lapā) ir Alise Agnese Rozentāle no Ventspils.

Pasākuma norise un konkursa labākie darbi apskatāmi Kr. Barona muzeja Facebook vietnē.

Konkursu “Tautasdziesmu MEMES” un tā aktivitātes organizēja Memoriālo muzeju apvienība, Krišjāņa Barona muzejs, Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs sadarbībā ar Lubānas novada jauniešu centru, nodibinājuma “Baltijas Reģionālais fondsjauniešu studija “BaMbuss”, biedrība “Jaunieši Madonai”. Konkurss tika īstenots sadarbībā ar biedrību “Sadarbības platforma” un British Council pārstāvniecības Latvijā finansiālo atbalstu.


Baltica SARUNA IZSTĀDĒ “ASTOŅAS BALTAS DIENAS. BALTICA ’88”. KR. BARONA MUZEJĀ

Sestdien, 23. martā, no plkst. 12.00 aicinām uz sarunu izstādē “Astoņas baltas dienas. Baltica’88”.

Izstādes vēstījuma pamatā ir festivāla Baltica’88 astoņu dienu norises dalībnieku acīm.

Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” ir nozīmīgs notikums Baltijas kultūras telpā. 1988. gadā folkloras festivāls pirmo reizi norisinājās Latvijā. Atmodas jeb dziesmotās revolūcijas garīgo spēku sevī nesa senās dziesmas, kuru godā celšana bija tieši folkloras kopu misija un gods.

Tieši “Balticas” vasara apliecināja tautas gribu atjaunot savu valsti.

Sarunu vada izstādes koncepcijas autors Andris Ērglis.

Plkst. 15.00 saruna par 25. martu – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu

25. marts ir traģiska lappuse Latvijas vēsturē. Sagaidot to, muzejā pieminam Kr. Barona māsas mazmeitu Sofiju Dravnieci.

Ielūkosimies viņas dzīves ceļā. Divpadsmit gadu vecumā pabeigusi Kubeles pagastskolu, viņa pēc tam absolvējusi Talsu tirdzniecības skolu un Viļa Olava komercskolu. Pirmā pasaules kara gados strādājusi Petrogradā, bet pēc tam — Dundagā, Kubelē, Vārvē, Ventspilī. Kopš 1938. gada — atkal savā pirmajā skolā, ko tolaik jau sauca par Ernesta Dinsberga skolu.

Kubelē pienāca 1949. gada 25. marts, kad Sofija Dravniece savu skolēnu acu priekšā tika izvesta no klases. Sekoja izsūtījums uz Novocaricinu Omskas apgabalā, kur tika aizvadīti septiņi gadi — līdz pat 1956. gada 9. martam.

Kad kādreiz vaicāju viņai, kāda sajūta bijusi, dzimtajā pusē atkal tiekoties ar cilvēkiem, uz kuru sirdsapziņas gulstas notikušās represijas, viņa gaišu skatienu atbildēja:

“Biju laimīga, ka nebiju viņu vietā.”

Sofija Dravniece bija atgriezusies Latvijā bez ļaunuma sirdī. Centāmies viņu apciemot vismaz pāris reizes gadā. Sofija Dravniece aktīvi sekojusi līdzi Atmodai un Latvijas neatkarības atdzimšanai. Kad runājām par Latvijas nākotni, kad mūs māca šaubas, viņa mūs uzmundrināja: “Tu šaubies par mūsu valsti? Bet vai tad pasaulē tā kādreiz ir bijis, ka labais neuzvar?”

Muzejā glabājas viņas dāvinātās Latvju dainas.

Ir iespēja noskatīties videointervijas, kuras glabājas virtuālajā Dzimtaskokā

Ieeja – 2 eiro, senioriem, studentiem, skolu audzēkņiem – 1 eiro.

Vairāk informācijas:

 

Muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa

+371 67284265;  +371 29120216; ruta.karklina@memorialiemuzeji.lV

Memoriālo muzeju apvienības un K. Barona muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


LSD BURTU DARBNĪCA BĒRNIEM UN VECĀKIEM RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

23. martā plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz Burtu darbnīcu Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Mākslas / dzejas darbnīcas Raiņa un Aspazijas mājā atgriežas!

Šī gada pirmajā darbnīcā bērnus un vecākus spēlēties ar burtiem aicina māksliniece Ilze Aulmane.

Aspazija rotaļājās ar burtiem, kad pierakstīja savus dzejoļus. Mēs šodien tos lasām, un mūsu fantāzijā atkal veidojas tēli, stāsti. Rakstu zīmēs var saskatīt visdažādākās lietas. Šoreiz mēs paši tēlus radīsim no gataviem burtiem, tos izmantojot par acīm ausīm, riteņiem, matiem un visu citu, kas vajadzīgs, lai ikviens izveidotu savu vienreizējo stāstu, cilvēku, vidi vai noskaņu. Meklēsim noslēptos Aspazijas dzejoļu citātus. Lasīsim tos. Un tad izspēlēsimies ar krāsainajiem burtiem, kas atrodami citātā.

Ilze Aulmane ir mācījusies Ogres Mākslas skolā un citviet, Latvijas Mākslas akadēmijā šogad turpinās studijas maģistratūrā. Strādājusi gan kā pedagoģe, gan dežurante, gan izstāžu zāles kuratore. Piedalījusies dažādās izstādēs un arvien nopietnāk grib pievērsties savai radošajai darbībai.

Ilzi aizrauj gandrīz viss dzīvīgais – vai tas būtu brauciens ar kartingu pirmo reizi vai ikgadējā un vienreizīgā slidošana ziemā, neregulāri baseina, teātra, operas, džeza un akadēmiskās mūzikas koncertu, citu mākslinieku izstāžu, lekciju, dievkalpojumu apmeklējumi utt. Par galveno vērtību Ilze uzskata iespēju mēģināt izzināt un izdzīvot kristīgās ticības būtību. Par nepieciešamām uzskata sportiskas pastaigas ar dabas estētikas baudīšanas elementiem. Nozīmīga vieta Ilzes dzīvē ir humoram un pozitīvai attieksmei.

Burtu darbnīca ir pirmā no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no marta līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas veidus (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Darbnīcas ilgums ir 2 stundas. Dalībnieku vecums – no 3 līdz 100 gadiem. Vecāki un vecvecāki aicināti līdzdarboties.

Darbnīcu ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Raiņa māja 3 RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJA 21. MARTĀ APMEKLĒTĀJIEM SLĒGTA

Raiņa un Aspazijas māja (Baznīcas iela 30) ceturtdien, 21. martā, apmeklētājiem slēgta.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

 

 

 

 

 

 

 


Budēļi BUDĒĻI KR. BARONA MUZEJĀ

Lielā dienā jeb pavasara saulgrieži ir laiks, kad daba un cilvēki svin gaismas uzvaru pār tumsu.
20. martā plkst. 18.00 folkloras tradīciju kopa “Budēļi” Kr. Barona muzejā (Kr. Barona ielā 3, dz. 5, 4. st., kods 5) aicina iepazīt Pavasara saulgriežu tradīcijas: dziesmās, dejās, rotaļās.

“Budēļi” jau kopš 20. gs. 80. gadu sākuma ir rosīgi darbojušies gadskārtu tradīciju apzināšanā un iedzīvināšanā. “Budēļi” modina, mudina, budina jaunam pavasarim, jauniem darbiem.

Nāc pulkā!

Ieeja – 1 eiro.

Memoriālo muzeju apvienība un Kr. Barona muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas:

Muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa

+371 67284265;  +371 29120216; ruta.karklina@memorialiemuzeji.lv


Vācietis un laiks A301 mini VĀCIETIS UN LAIKS OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

27. martā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā notiks pirmais sarīkojums ciklā “Vācietis un laiks”, kurā kopā ar literatūrzinātnieci Madaru Eversoni tiks diskutēts par O. Vācieša agrīno dzeju. Diskusiju vadīs speciālists Mārtiņš Pommers Bērziņš.

Ojārs Vācietis ienāk latviešu dzejā 20. gadsimta piecdesmitajos gados un jau ar saviem pirmajiem krājumiem apliecina sevi kā spēcīgu un jaunu dzejas balsi. Tomēr aplūkojot viņa pirmo dzejas krājumu „Tālu ceļu vējš” (1956) nezinātājam var rasties iespaids, ka Ojārs Vācietis ir izteikti ideoloģiski orientēts dzejnieks. Šāds vērtējums, protams, ir pārlieku vienkāršots. Tādēļ nepieciešams diskutēt par apstākļiem, kādos top Ojāra Vācieša dzejas krājumi, un par šo krājumu vērtējumu tā laika un mūsdienu sabiedrībā. 2018. gada nogalē tika izdoti apkopotie Ojāra Vācieša balss ieraksti „Runā Ojārs Vācietis”. Apjomīgais izdevums 13 diskos vēlreiz aktualizējis nepieciešamību runāt par Vācieša dzejas pārmaiņām un attīstību.

Ir iecerēti trīs pasākumi, kas aptver trīs nosacītus Ojāra Vācieša daiļrades posmus – agrīnais Ojārs Vācietis, romantiskais Vācietis un vēlīnais Vācietis. Šāds iedalījums, protams, ir visai nosacīts, tomēr iezīmē aptuvenus Vācieša dzejas attīstības posmus. Ojārs Vācietis savā dzejā aktīvi reflektē par sava laika norisēm, tomēr nezaudē savu aktualitāti arī mūsdienās. Vienlaikus ir nepieciešams izvērtēt arī Ojāra Vācieša nozīmi mūsdienu sabiedrībā.

Plānotie pasākumi:

27. marts – ar literatūrzinātnieci Madaru Eversoni tiks diskutēts par agrīno Ojāru Vācieti un par dzejas radīšanu un attīstību totalitārisma apstākļos;

25. septembris – ar literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi tiks diskutēts par romantisma strāvojumiem Vācieša dzejā;

27. novembris – ar literatūrzinātnieku un dzejnieku Marianu Rižiju diskutēsim par vēlīno, kā arī nepublicēto Ojāru Vācieti.

Sarunu ietvaros tiks arīdzan atskaņoti Ojāra Vācieša balss ieraksti, kas reprezentē konkrētos dzejas krājumus. Tiks aplūkota attiecīgā perioda dzejas uztvere gan tā laika, gan mūsdienu kontekstā. Balstoties uz O. Vācieša vēstulēm, publicistiku un laikabiedru atmiņām, pievērsīsimies arī paša dzejnieka uzskatiem par dzejas tapšanu.

Pasākumu ciklā no vienas puses tiks aplūkots Vācietis literatūrzinātniskā skatījumā, bet no otras puses ļaus iesaistīties arī auditorijai, lai runātu arī par subjektīvo Vācieša uztveri. Pasākumu apmeklētāji tiks aicināti nolasīt arī sev nozīmīgus attiecīgā posma Vācieša dzejoļus.

Ojāra Vācieša muzejā jau tradicionāli katra mēneša pēdējā trešdienā tiek rīkoti sarunu vakari, kuros literāti, mūziķi, mākslinieki un citas sabiedrībā un kultūrā nozīmīgas personas runā par aktuālo. 2019. gadā sarunu vakari par Ojāru Vācieti tiks organizēti pamīšus ar sarunām par Pārdaugavas lomu Latvijas kultūrainavā „Runā Pārdaugava”.

Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitālā fonds.

Ieejas maksa: 2.00 EUR

Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


VAIDELOTES A3 mini IZRĀDE RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ “ASPAZIJA “VAIDELOTE””.

21. martā plkst. 13.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7, Majoros, Jūrmalā Mazās Ģildes jauniešu teātra studijas “Vinnijs” izrāde “Aspazija “Vaidelote””.

Režisores Karīna Šišlo un Inguna Gremze.

Marts ir Aspazijas mēnesis. Neilgi pēc dzejnieces dzimšanas dienas Raiņa un Aspazijas vasarnīcā viesosies jauniešu teātra studija “Vinnijs”, piedāvājot skatītājiem drāmu “Vaidelote”, ar kuru Aspazija ienāca latviešu teātrī. Šogad aprit 125 gadi no pirmizrādes 1894. gadā. Rainis par to rakstīja: “Vaidelote ir ilgu drāma, ilgu pēc nākotnes cilvēka, kā viss viņa laiks bija ilgu laiks, ilgu pēc tautas jaunas pacelšanās, līdz ar kuru radās modernais cilvēks.” Jauna cilvēka atmošanās jūtu brīvībai un mīlestībai ir tēma, kas tuva un saprotama jauniešiem visos laikos. Teātra studijas aktieri aizrautīgi dodas Aspazijas pasaulē, un tā iemirdzas poētiskā skaistumā. Dzejnieku vasarnīca ir vieta, kur izrāde gūs īpašu noskaņu.

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas vasarnīcas rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv