ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ BŪS SKATĀMA KERAMIĶES LINDAS ROMANOVSKAS PERSONĀLIZSTĀDE “LOGS”

No 16. jūnija līdz 15. jūlijam Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, aplūkojama keramiķes Lindas Romanovskas personālizstāde “Logs”, kur eksponēti mākslinieces pēdējo trīs gadu laikā tapušie darbi.

Folkloras festivāls “Baltica” ir Baltijas tautām nozīmīgs notikums, kas demonstrē tradicionālās kultūras vērtības, tostarp arī tautas lietišķo mākslu un amatniecību. Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki septiņās dienās dalībniekus pulcēs vairāk nekā 54 pasākumos, arī tautas lietišķās mākslas izstādēs. Andreja Upīša memoriālais muzejs šo svētku laikā gan dalībniekiem, gan pilsētas viesiem un jebkuram rīdziniekam piedāvā apmeklēt keramiķes Lindas Romanovskas darbu izstādi “Logs”.

Linda Romanovska ir beigusi studijas Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā, Erasmus apmaiņas programmas ietvaros studējusi Akademie der Bildenen Kunste Minhenē, un par vienu no saviem svarīgākajiem skolotājiem uzskata Latgales keramiķi Evaldu Vasilevski. Māksliniece ir Tukuma Mākslinieku grupas biedre, Kandavas amatnieku biedrības biedre, ik gadu organizē Kandavas Mākslas plenēru, kā arī ir piedalījusies un rīkojusi daudzas izstādes un kultūras un mākslas norises gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Personālizstādē aplūkojami pēdējo trīs gadu laikā tapušie darbi, kuros māksliniece eksperimentē ar māla plastiku un faktūrām. Paralēli eksponētas fotogrāfijas no dažādiem Lindas Romanovskas īpašajiem dzīves brīžiem, kā arī izstādi papildina videoinstalācija ar keramiķa darba procesa attēlojumu – cepļa kurināšanu.

“Izstāde “Logs” ir veltījums manām mīlestībām – Dzimtenei, mājas sajūtai, ģimenei, draugiem, un manam mīlestības darbam – darbam ar mālu,” tā saka Linda Romanovska.

Ieejas maksa: 2.00 €.


Ekspozīcija "Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici" JAUNS RAIŅA UN ASPAZIJAS MUZEJS KASTAŅOLĀ, ŠVEICĒ

15. jūnijā Raiņa un Aspazijas muzejā Lugāno pilsētas vēstures arhīva telpās Šveicē tiek atklāta jauna ekspozīcija “Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici”.

2017. gada 31. martā Lugāno pilsētas pašvaldība un Memoriālo muzeju apvienība, pamatojoties uz abpusēju vēlmi stiprināt sadarbību, kā arī ņemot vērā faktu, ka Lugāno pilsētas vēstures arhīvs pārceļas uz jaunām telpām, noslēdza vienošanos par labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu sadarbībai kultūras jomā. Šī līguma rezultātā 2018. gadā jaunajās Lugāno Vēstures arhīva telpās tiek atklāta Rainim un Aspazijai, kā arī Latvijas un Šveices attiecībām veltīta jauna ekspozīcija. Tā izveidota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Ekspozīcijas satura autori ir Vita Matīsa, Gundega Grīnuma un Jānis Šiliņš, iekārtotājs – dizaina birojs “H2E”.
Vita Matīsa uzsver, ka “vairāk nekā 50 gadus Šveice, t.i., Lugāno municipalitāte, ir uzturējusi un atbalstījusi Raiņa un Aspazijas piemiņas vietu Kastaņolā: pirmajos gados ar piemiņas stūrīti pašā Kastaņolas municipalitātes ēkas sirdī, vēlāk – ar Rainim un Aspazijai veltītu muzeju Lugāno pilsētas vēstures arhīva telpās. Muzeja kolekcija veidojās pagājušā gadsimta 60. un 70. gados no trimdas latviešu dāvinājumiem. Visus šos gadus Šveice ir uzturējusi muzeju bez jebkāda atbalsta no Latvijas valsts vai trimdas organizāciju puses, pat bez jebkāda saistoša dokumenta, kas šveiciešiem liktu to darīt. Latvijas valsts simtajā gadskārtā tiek atklāta jauna ekspozīcija, tagad – pirmo reizi – ar Latvijas valsts atbalstu. Ir gandarījums, ka Raiņa pirmā dzimtene sasaucas ar viņa otro dzimteni, lai izveidotu telpu, kura liecinās par Latvijas „nezūdamības strāvu” tieši vietā, no kurienes Rainis saskatīja brīvās Latvijas kontūras.”
Gundega Grīnuma piebilst, ka “jēdzienam „Kastaņola” latvieša apziņā joprojām, arī 21. gadsimtā, piemīt maģisks pievilcības spēks. Latvietis uz Kastaņolu – Raiņa un Aspazijas laikā nabadzīgu, provinciālu miera un klusuma oāzi – vēl aizvien dodas gluži kā svētceļojumā. Spriežot pēc ierakstiem dzejnieku muzeja viesu grāmatā, ne vienam vien mūsu laikabiedram Kastaņolas apmeklējums nozīmē gan saviļņojošu sastapšanos ar Dienvidtičīnas dabas un ainavas savdabīgo skaistumu kā abu latviešu literatūras klasiķu, galvenokārt Raiņa, radošās iedvesmas avotu, gan vietu, kur dzimis sapnis par ideālu – brīvu, neatkarīgu un kulturālu – Latviju brīvā un kulturālā Eiropā.”


Plakāts RAIŅA BĒRNĪBAS MUZEJĀ – JAUNVĀRDI

Raiņa muzejā “Tadenava” līdz 31. augustam skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu un pasniedzēju ilustrāciju izstāde JAUNVĀRDI.

Rainis savā radošajā mūžā darinājis jaunus vārdus, pārveidojot jau esošos un arī “atdzīvinot” senus un aizmirstus vārdus. Ar Raini latviešu dzejas valodā un arī plašākā valodas lietojumā ir ienākuši tādi vārdi kā mīla, vizma, dima, veldze, tāle, brīve, brīns u.c. Ja mūsdienās jauni vārdi visbiežāk top, lai rastu latvisku apzīmējumu tehnikas jaunieviesumiem, nevis raksturotu vai paustu emocijas vai filosofiskus redzējumus, tad Raiņa radītie vārdi ir ar citu – spēcīgāku – emocionālo ietilpību.

Arī Latvijas Mākslas akadēmija ir vieta, kur rodas “jauni vārdi”. Tikai nevis valodā, bet gan Latvijas vizuālās mākslas un ilustrācijas vidē. Tādi paši “jaunvārdi”, tikai citā nozīmē un kontekstā nekā Raiņa radītie, – jaunie Latvijas mākslinieki. Izstādē Jaunvārdi varam atrast abas vārdkopas interpretācijas: 25 ilustrāciju sērijā aplūkojami Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu un pasniedzēju radītie darbi. Katrā ilustrācijā attēlots viens paša mākslinieka izvēlēts Raiņa radīts jaunvārds. Tā ir simboliska un jēdzieniska savienošanās ar Raiņa jaunradītāja garu, paverot plašāku skatu uz viena vārda simbolisko jēgu un radot savdabīgu vizuālu Raiņa jaunvārdu vārdnīcu.

Izstādē piedalās: Ieva Baumgarte, Aina Bikše, Rūta Briede, Ivita Brūdere, Jekaterina Fraimene, Linda Jākobsone-Viškere, Eila Kalve, Maija Kikuste, Renāte Kloviņa, Agate Lielpētere, Rebeka Lukošus, Kristīne Martinova, Līva Ozola, Normunds Ozols, Juris Petraškevičs, Andrejs Sidoss, Sanita Skvarnaviča, Vivianna Maria Staņislavska, Artjoms Tarasovs, Didzis Upens, Baiba Vanaga, Patrīcija Māra Vilsone, Gvido Vizulis, Kristiāna Zihmane, Anna Zvaigzne.

Izstāde tapusi Latvijas Mākslas akadēmijas un Raiņa muzeja “Tadenava” sadarbībā; izstādes kuratori: Rūta Briede, Patrīcija Vilsone; izstādes koordinators: Aleksejs Koškins.

Tuvāka informācija pa tālruni 65 229 391 vai e-pastu tadenava@memorialiemuzeji.lv


IZMAIŅAS ANDREJA UPĪŠA MUZEJA DARBALAIKĀ

5. jūnijā no plkst. 14.00 līdz plkst. 17.00 Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā būs slēgts.


Atraitnes virs ANDREJA UPĪŠA LUGAS “ATRAITNES VĪRS” IZRĀDE JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Sestdien, 9. jūnijā plkst. 14.00 Jāņa Akuratera muzejā Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, viesosies kultūras centra “Iļģuciems” amatierteātris “Rampa” ar režisores Ināras Čakstes iestudēto Jāņa Akuratera laikabiedra Andreja Upīša komēdiju “Atraitnes vīrs”.

Komēdiju “Atraitnes vīrs” Andrejs Upīts saraksta uz publicē grāmatā 1925. gadā. Roberts Kroders par lugu savulaik rakstīja: “Andrejs Upītis savā komēdijā “Atraitnes vīrs” tiecas uz tīri komēdisku veidošanu, apliecinādams sava satīriskā talanta augošo spēku. Viņa satīra aug uz iekšējo patiesību, viņš smalkumu, ar kādu veidot cilvēku komiskos likteņus, smieties par savas tautas, sava laika vājībām, pretējībām. (..) Upīša jaunā komēdija ir reālistisku tipu un situāciju komēdija ar Gogoļa “Revidenta” darbības shēmu.” Arī pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā luga piedzīvo 1925. gadā.

1926. gadā Jānis Akuraters, apcerot jaunāko latviešu dramaturģiju, par Andreja Upīša komēdiju rakstīja: “Tā ir pilsētas nomaļu dzīves un tipu komēdija, kurā tipiskas Upīša rakstnieka simpātijas un antipātijas savītas ar pilsoņiem un brīvajiem vieglas dzīves meklētājiem “proletāriešiem”. (..) Daži tipi asi raksturīgi, skatuves cienīgi.”

Akuratera minētie “tipi” – namsaimnieks Grunte, lopu kautuves feldšeris Klēmanis, vecmeita Otīlija, liekulīgi svētā Klēmaņa kundze un citi – izrādes laikā darbosies gan Jāņa Akuratera muzeja pagalmā, gan iekštelpās.

Teātra studija “Rampa” ar savām izrādēm Jāņa Akuratera muzejā ir viesojusies vairākkārt. Ināras Čakstes režijā teātra studija ir iestudējusi un muzejā izrādījusi arī Jāņa Akuratera darbus: 2008. gadā “Kalpa zēnu vasaru”, 2014. gadā – pasaku lugu “Šis un tas Itnekas”.

Ieejas maksa – EUR 2,00; skolēniem, studentiem, pensionāriem EUR 1,50.

Izrādes norise tiks fotografēta muzeja darbības dokumentēšanas nolūkos. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeja publicitātes pasākumos.


Andris Akmentiņš pie Mārtiņa Andersona veidotā portreta ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS SARUNA AR ANDRI AKMENTIŅU

Trešdien, 13. jūnijā, plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā (Brīvības ielā 38-4) notiks saruna ar dzejnieku, dziesminieku un rakstnieku Andri Akmentiņu. Viņa jaunākā grāmata “Skolotāji” ir viens no populārās vēsturisko romānu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” darbiem. Sarunu vadīs Arturs Skutelis.

Andris Akmentiņš (1969) studējis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, strādājis par žurnālistu, redaktoru, reklāmas speciālistu u. c. Ir vairāku dzejas krājumu autors, rakstījis dziesmu tekstus izrādēm un dziedātājiem, saņēmis Klāva Elsberga prēmiju (1992), Prozas lasījumu balvu (2002, 2009) u. c. apbalvojumus. Akmentiņa dzeja tulkota angļu, zviedru, somu un dāņu valodā.

13. jūnijā iecerēta saruna, kuras galvenā tēma būs Akmentiņa romāns “Skolotāji”.

Pasākuma norises vieta: Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 13. jūnijs, 18.00–19.00.
Ieejas maksa: 2.00 €.


MIERVALDA DERKUSOVA GLEZNU IZSTĀDE “SAULES PĒDAS”

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12-9, no 1. jūnija līdz 7. augustam būs apskatāma gleznotāja Miervalda Derkusova darbu izstāde.

Miervaldis Derkusovs ir uzticīgs Latvijas ainavu glezniecības tradīcijai. Būdams pārliecināts reālists, savu darbu sižetus viņš rod nepastarpinātās dabas studijās. Vasaras plenēros, vērojot krāsu attiecības un tiecoties pēc Latvijas ainavā pastāvošās kompozīcijas skaidrības, autors ir pakāpeniski attālinājies no tiešiem dabas portretējumiem un ļāvies ekspresīvai krāsu valodai, kas konkrētiem ainaviskiem motīviem piešķir vispārinājumu. Gaisma ir gleznotāja galvenais instruments. Tajā atspoguļojas krāsu spēles uz ūdens virsmas, gaisma liek saules stariem rotāties koku lapotnēs vai veidot garas ēnas senos parkos.

Izstādē skatāmas pēdējos trīsdesmit gados dažādās Latvijas vietās tapušās ainavas, atklājot autora individuālā rokraksta attīstību. Mazpilsētas un zvejnieku ciemi pie jūras, ezeri un upju ieloki, savrupas lauku sētas un pļavu plašums – katrā vietā mākslinieks ir apstājies, lai tvertu tās īpašo noskaņu, gaismu, krāsziedu un stāstu.

Miervaldis Derkusovs apliecina cieņu visiem saviem pedagogiem un kolēģiem un pateicas ikvienam cilvēkam, kas satikts radošo meklējumu ceļā, sekojot “saules pēdām” Latvijas dabā.

Par autoru. Miervaldis Derkusovs dzimis 1937. gadā Jelgavā. Pēc profesijas meliorators, glezniecībai pievērsies jau brieduma gados. 1978. gadā iestājās Jelgavas kultūras nama Tautas gleznošanas studijā, ko tolaik vadīja Visvaldis Garokalns (kopš 1990. gada – Ivars Klapers). Studējis glezniecību Neklātienes Tautas Mākslas Universitātē Maskavā (1985–1991). Mākslinieks uzskata, ka nozīmīgāko pieredzi un zināšanas guvis, kopš 1981. gada piedaloties plenēros izcilu gleznotāju un pedagogu – Jāņa Medņa (1981–1982), Māras Zītares (1983–1999) un Emīla Braunberga (2000–2016) – vadībā. Plenēros bijusi iespēja gleznot kopā ar Jurģi Skulmi, Gunāru Ezernieku un Juri Ģērmani. Radošo izaugsmi veicinājusi arī draudzība ar gleznotāju Aleksandru Lagimovu. Kopš 2017. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Izstādēs piedalās kopš 1978. gada. Personālizstādes notikušas Jelgavā (1999, 2004, 2008, 2012, 2015) un Rīgā, Ojāra Vācieša muzejā (2007); piedalījies grupu izstādēs Jelgavā, Rīgā un Jūrmalā, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās kā plenēru dalībnieks.

Ieejas maksa muzejā – 2.00 €, skolēniem, studentiem un pensionāriem – 1.00 €.

Muzeja darbalaiks: 11.00–18.00, slēgts – pirmdien, otrdien.


LAUKU KŪRORTS PIĻSĀTNĪKIM

24. jūnijā plkst. 13.00 Jasmuižas parka estrādē (Preiļu nūvods, Aizkalnes pogosts) nūtiks Baltinavas pogosta dramatiskō kolekiva “Palādas” komedija “LAUKU KŪRORTS PIĻSĀTNĪKIM”.

Kai vyslobōk pōrlaist vosorys atvaļinōjumu i tautiskai nūleigōt Jōņa dīnu? Saprūtams, ka pi dobys! Tur tik ir rikteigo gaisūtne: svaigs gaiss, dabeigi produkti, dabeigs klusums i dabeiga pļova.

• Jōņu vainaga izsūļe;
• Īspieja pōrbaudeit – ōtrumu, prōta osumu, izveiceibu, sacenseibys gōru i veļ precizitāti!
• Byus ols, byus sīrs, byus jūki i smīkli!

Īīšonys moksa – 3.00 €.


IESKANDINĀM FESTIVĀLU “BALTICA”!

Sestdien, 2. jūnijā, plkst. 15.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38, notiks muzikāls pasākums – koncerts “Ieskandinām Balticu!” Sanitas Sprūžas vadībā.

Sanita Sprūža ir pabeigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kurā ieguvusi maģistra grādu Mūzikā, kokles spēles specialitātē. Muzikālās prasmes pilnveidojusi, studējot Sibeliusa akadēmijā Helsinkos. Sanita ir starptautisku konkursu laureāte, kas koncertē kā soliste un kā dažādu ansambļu dalībniece gan Latvijā, gan Eiropā. Tāpat arī aktīvi darbojas kā kokles spēles pasniedzēja.

Koncertā piedalīsies Sanitas Sprūžas audzēkņi – Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas Kokles klases audzēkņi, jaunāko kokles klašu ansamblis un koklētāju ansamblis “Taureņi”. Programmā būs latviešu un citu valstu tautas mūzikas apdares gan solo, gan ansamblim.

Kokļu un koklēšanas vēsture Latvijas teritorijā ir ar senām saknēm. Pētnieki uzskata, ka senākais arheoloģiskais atradums Latvijā ir no 13. gadsimta, bet rakstos kokles pieminētas no 17. gadsimta. Kokli šobaltdien noteikti var uzskatīt par populārāko latviešu tautas mūzikas instrumentu – kā neatņemama tautas tradīcija tā ir iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā.

Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” norisināsies no 16. līdz 21. jūnijam. Tā tēma būs “Jāņi. Ziedēšana”, un festivāls noslēgsies ar Vasaras saulgriežu svinēšanu visos Latvijas novados un Rīgā.

“Baltica” ir Baltijas tautām nozīmīgs notikums, kas demonstrē tradicionālās kultūras vērtības: dziesmas, instrumentālo mūziku, stāstījumus, rotaļas, dejas, kā arī tautas lietišķo mākslu, amatniecību un citas tautas kultūras izpausmes formas. Festivālā piedalās etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji. Latvijā pirmais festivāls “Baltica” notika 1988. gadā, ievadot Nacionālās neatkarības kustību. Latvijas valsts simtgadē – 2018. gadā – festivāls Latvijā notiks jau vienpadsmito reizi.


SKRĪVERU NOVADA SVĒTKI

9. jūnijā notiks Skrīveru novada svētki. Dažādi pasākumi paredzēti mākslas un mūzikas skolā, kultūras centrā un Andreja Upīša muzeja dārzā, kur svētku koncertā priekšnesumus sniegs gan vietējie pašdarbības kolektīvi, gan viesi. Sagaidāms grupas “Menuets” koncerts un zaļumballe svētku noslēgumā.