Andreja Upīša muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, 11. novembrī plkst. 15.00 tiks apbalvoti akcijas Meklē mežu muzejos uzvarētāji. NOSLĒGUSIES AKCIJA “MEKLĒ MEŽU MUZEJOS”

Andreja Upīša muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, 11. novembrī plkst. 15.00 tiks apbalvoti akcijas “Meklē mežu muzejos” uzvarētāji.

No 10. jūnija līdz 31. oktobrim trīs muzeji – Jaunmoku pils muzejs, Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā un Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros – aicināja piedalīties akcijā “Meklē mežu muzejos”, kuras ietvaros apmeklētājiem bija iespēja iepazīt muzejus un, pildot uzdevumus, atrast lietas, kas tos visus vieno.

Lai piedalītos akcijā, muzeju apmeklētājiem bija jāaizpilda akcijas anketa. Apceļojot visus trīs muzejus, anketā bija jāieraksta atbildes uz jautājumiem, un viesošanos katrā akcijas muzejā tā darbinieks apliecināja ar zīmodziņu. Tikai šādi apliecinātu un pilnībā aizpildītu anketu īpašnieki šobrīd pretendē uz balvām.

Anketas, kurās visi jautājumi ir atbildēti pareizi, piedalīsies noslēguma izlozē par lielo balvu – galda spēli “Iestādi mežu!”.

Akciju organizēja Jaunmoku pils muzejs sadarbībā ar Andreja Upīša memoriālo muzeju Rīgā un A. Upīša memoriālmāju Skrīveros, atbalsta SIA “Skrīveru saldumi” un AS “Latvijas valsts meži”.
Akcijas ideja radusies kultūras darbinieku tiešsaistes mācību semināra “Kultūras un cilvēciskais pieskāriens tiešsaistē: jaunas iespējas uzrunāt un iesaistīt plašu auditoriju kultūras un izglītības projektos” darba grupas ietvaros.

Vairāk informācijas: Ilze Puke, +371 29265417; e-pasts: ilze.puke@memorialiemuzeji.lv


Raiņa un Aspazijas māja slēgta no 3. līdz 16. būs slēgta RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJA SLĒGTA NO 3. LĪDZ 16. NOVEMBRIM

No 3. līdz 16. novembrim Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, slēgta remontdarbu dēļ.

Izstāde “Latvija tik un tā”, kas aplūkojama muzeja sētas mājā,  ir atvērta, un to var apskatīt parastajā muzeja darba laikā. 7. novembrī izstāde būs slēgta.
14. novembrī plkst.12.00-15.00 izstādes autoru tikšanās ar apmeklētājiem.

 

 

 


2. vietas ieguvējas (vecuma grupa 12-15 gadi) Danielas Annas Ozoliņas darbs PUBLISKOTI UZVARĒTĀJI PIRMAJAM REPUBLIKĀNISKAJAM BĒRNU UN JAUNIEŠU STIKLA KONKURSAM “KR. BARONAM – 185!”

Krišjāņa Barona jubilejai veltītais republikāniskais bērnu un jauniešu stikla mākslas konkurss “Kr. Baronam – 185” ir noslēdzies, un žūrija 11 cilvēku sastāvā piešķīrusi šādas vietas:

Vecuma grupā 16–20 gadi:

1. vieta Keita Bērzkalne
2. vieta Emīlija Kalnača
3. vieta Rikija Kravčūna un Airina Holodkova*
*vieta tiek dalīta, ja punktu skaits bija vienāds.

Vecuma grupā 12–15 gadi:

1. vieta Eduards Zaļkalns
2. vieta Laura Hintenberga, Daniella Anna Ozoliņa un Anna Simona
3. vieta Angelina Gatiņa, Adrians Kļaviņš, Amanda Asne, Dana Fiļimoņenkova, Viktorija Nesamira

Vecuma grupā 7–11 gadi:

  1. vieta Daniella Neimane
  2. vieta Vladimirs Daņilovskis, Elizabete Maslobojeva, Dārta Damroze, Amanda Vaščenkova
  3. vieta Samanta Keita Barkāne, Viktorija Roģe, Laura Pērkone

Darbus vērtēja žūrija 11 cilvēku sastāvā: seši stikla mākslinieki – Eila Vikmane, Oleklsijs Krasnovs, Marta Ģibiete, Ilze Rimicāne, Ramona Pēkšēna, Inga Jaunzeme – un pieci citu jomu speciālisti – pazīstamais juveliermākslinieks Oļegs Auzers, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētaja vietniece Gaida Jablovska, Free Riga vadītājs Mārcis Rubenis, deputāte Ļubova Švecova un Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa.
Konkursa koordinatore, māksliniece Inga Jaunzeme stāsta: “Šis ir pirmais republikāniskais stikla konkurss bērniem un jauniešiem. Atsaucība konkursam bija liela. Darbi izpildīti stiklā dažādās tehnikās – apgleznoti, kausēti, gravēti, aplicēti, likti mozaīkā. To, ka žūrijai nebija viegli izvēlēties, liecina dalītās otrās un trešās vietas. Kopumā konkursā ir 21 laureāts. Jaunākajam 7 gadi, vecākajam – 17 gadi.”

Juveliermākslinieks Oļegs Auzers, žūrijas komisijas loceklis stāsta: “Mans princips šādos konkursos ir likt visaugstāko vērtējumu visiem. Bērni ir jāmotivē. Pēc tam dzīve un laiks rāda, kas paliek tajā nišā un kam tas izvēršas ilgtspējīgā darbībā.”
Stikla māksliniece, žūrijas komisijas locekle Ramona Pēkšēna stāsta: “Šis konkurss aktualizēja stiklu kā tādu, kā modernu un iespēju pilnu materiālu, tāpēc konkurss varēja izcelt stikla daudzveidīgās iespējas, attēlojot dažādas lietas, priekšmetus stiklā.”
Stikla māksliniece Marta Ģibiete, žūrijas komisijas locekle: “Katram noteikti bija savi favorīti, bet žūrija centās skatīt arī darbu risinājumu tehnisko izpildījumu. Tas tiešām nebija viegli vērtēt jauniešu darbus, jo ļoti daudzi darbi bija labi”.
Saeimas deputāte Ļubova Švecova, žūrijas komisijas locekle: “Izvēlējos savus favorītus vairāk intuitīvi, jo pašai profesionālā līmenī ar stiklu nav saistības. Patīkami pārsteidz, ka Latvijā joprojām ir tik daudz mākslas skolu un interešu centru jauniešu, kam interesē stikls”.
Krišjāņa Barona muzeja direktore Rūta Kārkliņa norāda: “Esam gandarīti par bērnu un jauniešu stikla konkursa rezultātiem. Daudz darbu bija labā kvalitātē, interesanti un tehniski labi izpildīti. Un prieks, ka šis stikla konkurss veltīts Kr. Barona piemiņai”.
Konkursa darbi tiks izstādīti Kr. Barona muzejā Barona ielā 3, Rīgā, 31. oktobrī, Barona dzimšanas dienā, plkst. 13.00, kur tos varēs aplūkot līdz šī gada beigām.


31. oktobrī visas dienas garumā Krišjāņa Barona muzejs aicina piedalīties Krišjāņa Barona 185. dzimšanas dienai un muzeja 35. gadadienai veltītos pasākumos. KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS AICINA UZ KRIŠJĀŅA BARONA 185. UN MUZEJA 35. GADADIENAS SVINĪBĀM

31. oktobrī visas dienas garumā Krišjāņa Barona muzejs aicina piedalīties Krišjāņa Barona 185. dzimšanas dienai un muzeja 35. gadadienai veltītos pasākumos, kas notiks gan K. Barona muzejā Rīgā, K. Barona ielā 3, dz. 5, gan arī Vērmanes dārzā un Lielajos kapos.

Dzimšanas dienas rītā plkst. 10.00, kā jau ierasts, muzejs aicina tikties pie Krišjāņa Barona pieminekļa Vērmanes dārzā, bet pēc tam dotos uz muzeju, kur no plkst. 11.00 varēs baudīt “Rīta kafiju pie Baroniem”. Tajā būs iespējams gan uzzināt par to, kā māls pārtop atmiņu zīmēm, gan par Baronam veltītajiem pasākumiem kopš 1984. gada, gan arī piedalīties spēlē par Baroniem.

Plkst. 13.00 notiks Latvijas stikla vizuālās mākslas konkursa “K. Barona piemiņas lietu atveidojums stiklā” izstādes atklāšana un uzvarētāju godalgošana. Pasākumu vadīs māksliniece Inga Jaunzeme-Grīnvalde. Savukārt Ilga Reizniece iepazīstinās ar dažādu tradīciju saglabāšanu.
Plkst. 15.00 apmeklētāji aicināti uz K. Barona muzeja 35. gadskārtas svinībām “.. ceļi, ceļi 35+”. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu muzeja speciālisti un institūta pētnieki vēstīs par dažādajiem ceļiem kopā un līdzās: LU LFMI pētniece Māra Vīksna stāstīs par ekspedīciju ceļiem, bet K. Barona muzeja speciāliste Rūta Kārkliņa – par dažādajiem muzeja ceļiem, kas ved un veduši gan Latvijā, gan ārvalstīs. Pasākumā viesosies arī Vita Dambe, kas stāstīs par Austras Pumpures ieguldījumu latviešu tautasdziesmas saglabāšanā.

Bet no plkst. 18.00 muzejs aicina doties uz Lielajiem kapiem, lai noliktu svecītes par godu K. Barona 185. un K. Valdemāra 195. dzimšanas dienas atcerei. Pasākumā piedalīsies arī tradīciju kopas “Budēļi” dalībniece Liena Teterovska ar stāstu par veļu laika tradīcijām un piemiņas vietu nozīmi latviešu kultūrtelpā.

Vietu skaits ierobežots. Pieteikšanās: barons@memorialiemuzeji.lv
Pieaugušajiem obligāti jālieto mutes un deguna aizsegs. Bērni līdz 13 gadu vecumam drīkst ierasties bez maskām.

Pasākumu atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments

Vairāk informācijas: Rūta Kārkliņa, +371 67284265; +371 29120216; e-pasts: barons@memorialiemuzeji.lv


Lāčplēša iela 51. E. Laube, 1909. JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ PRIEKŠLASĪJUMU “EIŽENAM LAUBEM – 140” TIEŠSAISTĒ

5. novembrī plkst. 19.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina tiešsaistē piedalīties priekšlasījumā “Eiženam Laubem – 140”. Priekšlasījuma laikā klausītāji uzzinās par izcilā arhitekta dzīves gājumu, ieguldījumu Latvijas arhitektūras attīstībā un jauno studentu izglītošanā.

Arhitekts Eižens Laube ir autors vairāk nekā 200 ēkām, kas tikušas būvētas un pārbūvētas Rīgā un visā Latvijā. Mūsdienās tās ir kļuvušas par neatņemamu pilsētas sastāvdaļu, vai tie būtu Ziemeļu nacionālā romantisma īres nami ar rotaļīgo ornamentu, Triju Zvaigžnu tornis, kas slejas no Rīgas pils, vai “baltais kuģis” Ķemeru viesnīca. Arhitekts aizrautīgi nodevās darbam, meklējot savu izteiksmes veidu arhitektūrā un ar sirsnību izglītojot un audzinot jauno arhitektu paaudzi Rīgas Politehniskajā institūtā un vēlāk arī Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē.

Savas darba gaitas Eižens Laube uzsāka 20 gadu vecumā arhitekta Konstantīna Pēkšēna būvbirojā. Jaunais arhitektūras students kļuva arī par līdzautoru K. Pēkšēna īres namam, kas 1903. gadā tika pabeigts Alberta ielā 12. Jau drīz vien pēc nama uzcelšanas par 9. dzīvokļa iemītnieku kļuva ievērojamais gleznotājs Janis Rozentāls ar savu ģimeni.
Aicinām ceturtdien, 5. novembrī, plkst. 19.00 tiešsaistē iepazīties ar Eižena Laubes dzīves gaitu, kā no jauna arhitektūras studenta 20. gadsimta sākumā viņš top par vienu ietekmīgākajiem arhitektiem Latvijas Republikā starpkaru posmā.

Pasākumu iespējams pieteikties, aizpildot veidlapu https://forms.gle/q3hCbStpoNuNqveG6 vai rakstot uz e-pastu maija.arena@memorialiemuzeji.lv. Priekšlasījums norisināsies platformā “Zoom”. Dalība pasākumā bezmaksas.

Vairāk informācijas: Maija Ārena,
+371 67331641; +371 29286751; +371 26392540; maija.arena@memorialiemuzeji.lv


RTMM 26624. Aspazijas sūtīta pastkarte Rainim 1911. gada 4. oktobrī PUBLICĒTS RAIŅA UN ASPAZIJAS SAVSTARPĒJĀS SARAKSTES TURPINĀJUMS

Svinot Raiņa un Aspazijas 155. gadskārtu, Memoriālo muzeju apvienība turpina Raiņa un Aspazijas savstarpējās sarakstes publicēšanu. Pirms pieciem gadiem aizsāktajai korespondences publicēšanai nu pievienotas 118 vēstules, kuras atklāj Raiņa un Aspazijas savstarpējo dialogu politiskās emigrācijas sākumposmā no 1906. gada līdz 1911. gada nogalei.

Gan jaunāko, gan arī iepriekšējos sarakstes publicējumus var lasīt Memoriālo muzeju apvienības mājaslapas sadaļā “Muzeja raksti”.

2020. gadā apritēja vairākas ar Aspazijas un Raiņa vārdu saistītas nozīmīgas gadskārtas – abu dzejnieku 155. jubileja, kā arī simt gadu kopš Aspazijas un Raiņa atgriešanās no Šveices trimdas 1920. gada 10. aprīlī. Atzīmējot šos ievērojamos notikumus, lasītājiem tiek piedāvāts apjomīgs abu dzejnieku „vēstuļu romāna” fragments, kuru veido 118 korespondences vienības. Vēstules publicēšanai, kā arī komentārus un publikācijai pievienotos rādītājus sagatavojusi Dr.h.c.philol. Gundega Grīnuma.

Dialogs vēstulēs starp abiem dzīvesbiedriem vēsta par laiku no 1906. gada septembra līdz 1911. gada decembrim, kad viens vai otrs no dzejniekiem ir uzturējies ārpus viņu politiskā patvēruma vietas Kastaņolas ciemā. Šī perioda sarakstes ievērojamāko daļu veido abu dzejnieku intensīvā vēstuļu apmaiņa kopš 1911. gada septembra beigām, kad Aspazija ilgstoši uzturas Cīrihē, kur uzsāk dziedināšanās kursu ārstes Betijas Farbšteinas privātpraksē.

Aspazijas un Raiņa dienvidu trimdas agrīnā posma sarakste dokumentē dzejnieku ikdienas dzīves notikumus, radošā darba procesu un abu trimdinieku kontaktus ar laikabiedriem. Šī Aspazijas un Raiņa vēstuļu romāna daļa liecina arī par pirmajiem nopietnajiem sarežģījumiem viņu savstarpējās attiecībās, kuri ievada pakāpenisku atsvešināšanos abu dzīvesbiedru starpā.

Visas, arī iepriekš jau publicētās, abu dzejnieku vēstules interesentiem tiek piedāvātas jaunos, precizētos atšifrējumos, kuros novērstas salasījumu kļūdas un tekstoloģiskas nekonsekvences. Vēstulēm pievienotas izvērstas tekstoloģiskās pases, padziļināti, mūsdienu realitātei tuvināti komentāri, kā arī tekstos minēto personu un periodisko izdevumu rādītāji.


28. oktobrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19, aicina uz sarunu vakaru Ojārs Vācietis – krieviski. Dzeja. Atdzeja. Parindeņi. OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJS AICINA UZ SARUNU VAKARU “OJĀRS VĀCIETIS – KRIEVISKI. DZEJA. ATDZEJA. PARINDEŅI.”

28. oktobrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19, aicina uz sarunu vakaru “Ojārs Vācietis – krieviski. Dzeja. Atdzeja. Parindeņi. ”, kas noris pasākumu cikla “Vācietis un laiks” ietvaros. Vakarā viesosies dzejnieks Aleksandrs Zapoļs.

Otra valoda, kurā Ojāra Vācieša daiļrade ir visvairāk pazīstama, ir krievu. Gluži likumsakarīgi Ojāra dzīve vienmēr bijusi saistīta ar krievu kultūru. Daudzi no viņa laikabiedriem dzejniekiem, literātiem, draugiem nāk tieši no krievu kultūrtelpas. Ojārs Vāciets krieviski rakstījis parindeņus saviem dzejoļiem, atdzejojis no krievu valodas un reizumis atļāvies arī uzrakstīt kādu dzejoli krievu valodā. Šajā sarīkojumā Ieva Ķīse un Aleksandrs Zapoļs pievērsīsies īpaši šiem krieviskajiem aspektiem Ojāra Vācieša daiļradē.

Aleksandrs Zapoļs (1970, dzeju raksta ar pseidonīmu Semjons Haņins) ir dzejnieks. Publicē dzeju latviešu un krievu presē kopš 1990. gadu nogales, kopš 1999. gada darbojas krievu dzejnieku tekstgrupā “Orbīta”, veidojis almanahus “Orbīta” (kopš 2000. gada), piedalījies dzejas lasījumos un performancēs dažādās valstīs. Tulkojis latviešu dzejnieku dzeju krievu valodā. 2011. gadā iznākusi viņa sastādītā antoloģija “Latviešu krievu dzeja”, kurā apkopoti dažādu latviešu autoru krievu valodā sarakstītie dzejoļi. Pašlaik pēta Ojāra Vācieša daiļrades krieviskos aspektus.

Pasākums atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Ieejas maksa: 2,00 EUR,
Skolēniem, studentiem, senioriem: 1,50 EUR.

Vietu skaits ierobežots.

Pieteikšanās: + 371 67619905, vacietis@memorialiemuzeji.lv

Vairāk informācijas: Ieva Ķīse
+ 371 67619905, + 371 67614015; ieva.kise@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

 


Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38 trešdien, 28. oktobrī, pulksten 18.00 aicina uz Martai Rinkai un Andrejam Upītim veltītu piemiņas vakaru Daiļā dārzniece un jaunais Andrejs. ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAIS MUZEJS AICINA UZ PASĀKUMU “DAIĻĀ DĀRZNIECE UN JAUNAIS ANDREJS”

Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38 trešdien, 28. oktobrī, pulksten 18.00 aicina uz Martai Rinkai un Andrejam Upītim veltītu piemiņas vakaru “Daiļā dārzniece un jaunais Andrejs”.

Šogad 140 gadu jubileju svin Marta Rinka – viena no pirmajām akadēmiski izglītotajām latviešu sievietēm, bērnudārzu “māte”, kurai ir nopelni ne tikai Latvijas, bet visas tālaika cariskās Krievijas impērijas pirmsskolas izglītības attīstībā.

Zaļās skolas “dārzniece” Marta, kā viņa pati sevi dēvēja, un jaunais Mangaļu pagastskolas skolotājs Andrejs ir tikušies Augusta Dombrovska draugu lokā un iedvesmojuši viens otru. Nepilnu gadsimtu vēlāk liktenis apmet vēl vienu loku un tieši Andreja Upīša muzeja toreizējiem darbiniekiem uztic bojāejai nolemtās piemiņas lietas, kas reiz piederējušas Martai Rinkai.

Kāda saikne vienojusi abus topošās latviešu nacionālās inteliģences dižgarus? Kāda bija Rīga pirms vairāk nekā 100 gadiem, viņiem abiem tiekoties? Uz šo un citiem jautājumiem kopā ar klausītājiem atbildes meklēs Martas Rinkas biogrāfijas pētniece Vineta Jonīte un Andreja Upīša memoriālā muzeja speciālisti. Pasākumā tiks izmantota publicistika, video materiāli un muzeja krājuma priekšmeti.

Tuvāka informācija: Ilze Andresone
+371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv

Ieejas maksa 2.00 EUR.

Vietu skaits ierobežots.

Pieteikšanās: upits@memorialiemuzeji.lv; +371 67289767;

Pasākumu atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Ceļā pie tautasdziesmas. Izstādes atklāšana KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS AICINA UZ PASĀKUMU LIEPĀJĀ

23. oktobrī plkst. 15.00 Liepājās Latviešu biedrības nams un Krišjāņa Barona muzejs aicina uz muzikālu izglītojošu pēcpusdienu un izstādes “Ceļā pie tautasdziesmas” atklāšanu. 

Krišjāņa Barona 185 gadu jubilejai veltītā izstāde “Ceļā pie tautasdziesmas” aplūkojama Liepājas Latviešu biedrības nama Foajē no 19. oktobra līdz 30. novembrim. Izstāde sniedz plašu ieskatu folkloras vākšanas procesos un dinamikā visos Latvijas novados.

Šobrīd latviešu folkloras mantojumā ir apkopoti jau 3 miljoni vienību, kas tiek glabātas Latvijas Universitātes Latviešu Folkloras krātuvē. Izstādes autors ir Krišjāņa Barona muzeja speciālists Andris Ērglis, līdzautori – Latviešu folkloras krātuves fondu glabātāja Māra Vīksna un pētnieks Aldis Pūtelis, savukārt mākslinieks ir Ints Sedlenieks.

Krišjāņa Barons muzejs Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 3–5, piektdien, 23. oktobrī, būs slēgts.


25. oktobrī plkst. 13.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju Jūgendstils gleznotāja mājoklī JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ TEMATISKO EKSKURSIJU “JŪGENDSTILS GLEZNOTĀJA MĀJOKLĪ”

25. oktobrī plkst. 13.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju “Jūgendstils gleznotāja mājoklī”, kuras laikā būs iespējams uzzināt par jūgendstila daudzveidību gan Jaņa Rozentāla dzīvokļa interjerā, gan arī mākslinieka gleznās un grafikas darbos.

Jūgendstila arhitektūra un māksla ir būtiska Latvijas kultūras daļa, kas joprojām piesaista uzmanību ar formu un dekoru daudzveidību un krāšņumu. Jūgendstila mantojuma plašāk pazīstamā daļa ir Rīgas jūgendstila arhitektūra, taču nozīmīgas ir arī šī stila izpausmes citos mākslas veidos. Iepazīties ar jūgendstila daudzveidību aicinām sestdien, 25. oktobrī, plkst. 13.00, kad J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā notiks tematiskā ekskursija “Jūgendstils gleznotāja mājoklī”. Ekskursijas gaitā būs iespējams iepazīt jūgendstila laika interjeru gleznotāja Jaņa Rozentāla dzīvoklī, paša mākslinieka projektētajās mēbeles, kā arī gleznas un grafikas darbus.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, rakstot uz e-pastu jrrbm@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.
Tuvāka informācija: pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.