Rozentāls_Siena laiks_web JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ TEMATISKO EKSKURSIJU “ROZENTĀLU VASARAS”

27. jūnijā plkst. 11.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju “Rozentālu vasaras”.

Gleznotāja Jaņa Rozentāla ilglaicīgākā dzīves vieta ir Rīga, Alberta iela 12, kur atradās viņa ģimenes mājoklis, bet šodien – māksliniekam veltīts muzejs. Taču vasaras Janis un Ellija Rozentāli visbiežāk pavadīja ārpus pilsētas, Latvijas un Somijas laukos. Rozentāla dzimtā puse – Saldus, Puzenieku muiža Ziemeļkurzemē, Sigulda, Koknese, arī Nummela – ciemats Somijā, kur atradās Ellijas dzimtai piederoša vasarnīca, – tie ir tikai daži no saulaino vasaru pieturas punktiem, un katrs no tiem saistīts ar notikumiem, leģendām un Rozentāla radītiem mākslas darbiem.

Aicinām sestdien, 27. jūnijā, plkst. 11.00 iepazīties ar stāstiem par mākslinieku ģimenes vasaras gaitām, piedaloties tematiskajā ekskursijā “Rozentālu vasaras”. Ekskursijas laikā būs iespējams apskatīt gleznotāja Jaņa Rozentāla un Ellijas Forseles-Rozentāles dzīvokli, kā arī paviesoties viņu apakšīrnieka – rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa istabā.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, izmantojot saiti https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543 vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: Ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.


Viesistaba. Foto: Gvido Kajons JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ TEMATISKO EKSKURSIJU „MĀKSLINIEKU IKDIENA”

20. jūnijā plkst. 11.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju “Mākslinieku ikdiena”.

20. gadsimta sākumā Alberta ielas 12. nama 9. dzīvoklis bija gleznotāja Jaņa Rozentāla un viņa sievas, somu dziedātājas Ellijas Forseles-Rozentāles ģimenes mājoklis. Divu radošo personību dzīvē savijās latviešu un somu kultūras tradīcijas, kas izpaudās gan interjera iekārtojumā, gan ikdienas dzīves ritējumā. Vēstules, atmiņu stāsti un saglabājušās fotogrāfijas liecina par to, ka Rozentālu mājas sadzīve atšķīrās no dzīvesstila, kas valdīja citos 20. gadsimta sākuma pilsoniskās sabiedrības namos.

Aicinām sestdien, 20. jūnijā, plkst. 11.00 iepazīties ar stāstiem par mākslinieku ģimenes gaitām, piedaloties tematiskajā ekskursijā “Mākslinieku ikdiena”. Ekskursijas laikā būs iespējams iepazīties ar gleznotāja Jaņa Rozentāla un Ellijas Forseles-Rozentāles dzīvokli, kā arī paviesoties viņu apakšīrnieka – rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa istabā.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, izmantojot saiti https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543 vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: Ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.


Darba laiks svētkos MUZEJU DARBA LAIKS SVĒTKOS

Vasaras saulgrieži jau tepat!

Muzeju darba laiks svētkos:

  • Jāņa Akuratera muzejs atvērts 20. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 17.00, no 21. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Krišjāņa Barona muzejs atvērts 20. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 18.00, no 21. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Raiņa un Aspazijas māja atvērta 20. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 17.00, no 21. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Raiņa un Aspazijas vasarnīca atvērta 20. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 17.00, no 21. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Raiņa muzejs “Jasmuiža” atvērts 20. un 21. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 17.00, no 22. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Raiņa muzejs “Tadenava” atvērts 20. un 21. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 17.00, no 22. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs atvērts 20. un 21. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 18.00, no 22. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā atvērts 20. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 17.00, no 21. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Andreja Upīša memoriālais muzejs Skrīveros atvērts 20. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 17.00, no 21. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Ojāra Vācieša muzejs atvērts 20. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 17.00, no 21. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.

Pirms muzeja apmeklējuma reģistrējies: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji


Andrejs Upīts un Olga Tīrumniece 1904. gadā ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLMĀJA AICINA UZ ANDREJAM UPĪTIM UN VIŅA SIEVAI OLGAI VELTĪTU IZSTĀDI

Andreja Upīša memoriālmājā (Skrīveri, Daugavas iela 58) no 10. jūnija līdz 31. oktobrim skatāma izstāde “Olga un Andrejs – 115.” Šovasar aprit 115 gadu, kopš 1905. gada vasarā Andrejs Upīts mija gredzenus ar savu iecerēto Olgu Tīrumnieci, saskanīgā laulībā nodzīvojot 65 gadus.

1905. gadā Andrejs Upīts jau strādā par skolotāju Rīgā, ir tulkotājs, aktīvs sabiedriskais darbinieks, kā arī tolaik periodikā parādās viņa stāsti un dzejoļi, iznāk pirmās grāmatas, kas jaunā rakstnieka un kritiķa vārdu dara atpazīstamu plašai sabiedrībai.

Savukārt par Olgu Upīti, dzimušu Tīrumnieci, literatūrzinātnieks Jānis Upītis atmiņās raksta: “Olga dzimusi 1882. gada 6. augustā Skrīveru pagasta Lejaspazuļu mājās kā rentnieka meita. Mācījusies Skrīveru pagastskolā pie J. Purapuķes. Jaunjelgavā mācījusies šūt un strādāt rokdarbus. 1905. gada 31. jūlijā salaulāta ar Andreju Upīti. Jāatzīmē, ka divus dzejoļus Upīts veltījis Olgai ar piezīmi “Līgavai dāvināts”. Starp citu, Olgas agrāko simpātiju – Skrīveru pagasta skrīveri Neimani – Andrejs Upīts izzobojis stāstā “Skrīveru Mīkstuma ceļojums”. ”

Andreja Upīša laikabiedrs, skolotājs Jānis Grāvis, kurš bija starp kāzu viesiem, savulaik dalījies atmiņās par svētku dienu: “Tās notika viņa līgavas Tīrumnieku Olgas vecāku rentes mājās – Skrīveru Palātās. Svinībās piedalījās ne tikai radi, bet arī daudzi Andreja darba biedri – Rīgas skolotāji, no kuriem vēl atceros Plūdoni, Stāku, Osi, Mežvēveri, Sūngaili. Tā kā revolucionāro notikumu dēļ Aizkraukles baznīca bija slēgta, laulību ceremonija notika turpat Palātās. Kāzu mielasts notika Palātu pagalmā, kur zem īpašiem buru audekla jumtiem bija novietoti galdi viesiem. Atceros, ka Plūdonis bija īsti labā omā un teica skaistu galda runu. Vakarā abi ar Plūdoni nodziedājām duetu no tolaik populārās operetes “Skaistā Helēna”, kas radīja sajūsmu kāzu viesos.”

Olgai Upītei ir liela, iespējams, līdz šim nepietiekami novērtēta loma rakstnieka garajā mūžā un ražīgajā daiļradē. “No laukiem nākusī Olga kopš apprecēšanās pierada vienmēr būt sabiedrības acīs, vienalga, vai tie būtu Rīgas skolotāji vai rakstnieki. Vasaras brīvlaikos Andrejs apkopa kokus un augļu dārzu, bet Olgas puķu dārzs ilgi palika prātā visiem Skrīveru mājiņas apmeklētājiem. Tajā pašā laikā Olga noņēma no Andreja pleciem visas saimnieciskās un lielā mērā arī sadzīviskās rūpes. Tāpēc varam sacīt, ka pie katra darba, ko Andrejs paveicis, ir klāt arī daļa viņa sievas nopelnu,” tā literatūrzinātnieks Jānis Upītis.

Andreja un Olgas laulība ilga 65 gadus līdz pat rakstnieka nāvei 1970. gada 17. novembrī, un visu savu mūžu Andrejs Upīts bija kopā ar savu uzticamo sievu Olgu, kura pēc rakstnieka nāves nodzīvoja vēl trīs gadus, dodoties aizsaulē 1973. gada 7. jūnijā.

Vairāk informācijas: Tālr.: 65197221; 29496725; e-pasts: skriveri@memorialiemuzeji.lv
Muzeja darba laiks: 10.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās.


Piedzīvot Jāņus_web TRADĪCIJU KOPA “BUDĒĻI” AICINA “PIEDZĪVOT JĀŅUS”

17. jūnijā plkst. 18.00 tautas tradīciju kopa “Budēļi” aicina uz Jāņu ielīgošanas dziesmu un sarunu vakaru “Piedzīvot Jāņus” Krišjāņa Barona muzejā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 3–5.

Piedzīvot Jāņus no 2002. gada 12 gadus aicinājusi folkloriste, dziedātāja, mūziķe, komponiste Ilga Reizniece. Viņa ir arī tā uguntiņa, kas vairāk nekā desmit gadus mācījusi īstenas saulgriežu svinēšanas tradīcijas, rosinājusi latvju danču atdzimšanas kustību. Pateicoties Ilgai un daudzām folkloras kopām, dziesmu un tradīciju zinātājiem, visa Latvija mācījās svinēt Jāņus, siet sieru, darīt alu, rūpēties par īpašu svētku tērpu.

Pasākuma organizatori stāsta: “Šogad Jāņu gaidīšanas laiks bija īpašs: nezinājām, vai drīkstēsim būt kopā ar vecākiem, vecvecākiem, draugiem. Tagad, kad drīkstam pulcēties kopā vairāk nekā cerējām, jābūt īpaši uzmanīgiem, taču Jāņu diena vēl priekšā, tādēļ domāsim, kā, kur varam pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm. Tos, kuri vēlas atkārtot dziesmas un tradīcijas, aicinām sadziedāt ar tradīciju kopu “Budēļi”, kura visus gadus bijusi šajā laikā ar mums.”

Ieejas maksa: 2.00 EUR
Skolēniem, studentiem un senioriem: 1.50 EUR.

Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc lūdzam pieteikties, rakstot uz e-pastu barons@memorialiemuzeji.lv vai arī saitē https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/67/99/535.


Rozentala darbnica JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ TEMATISKO EKSKURSIJU „JŪGENDSTILS GLEZNOTĀJA MĀJOKLĪ”

13. jūnijā plkst. 11.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt Pasaules jūgendstila dienai veltīto tematisko ekskursiju “Jūgendstils gleznotāja mājoklī”.

Jūgendstila arhitektūra un māksla ir būtiska Latvijas kultūras daļa, kas joprojām piesaista uzmanību ar formu un dekoru daudzveidību un krāšņumu. Jūgendstila mantojuma plašāk pazīstamā daļa ir Rīgas jūgendstila arhitektūra, taču nozīmīgas ir arī šī stila izpausmes citos mākslas veidos. Iepazīties ar jūgendstila daudzveidību aicinām sestdien, 13. jūnijā ,plkst. 11.00, kad par godu Pasaules Jūgendstila dienai, kas tika atzīmēta 10. jūnijā, J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā notiks tematiskā ekskursija “Jūgendstils gleznotāja mājoklī”. Ekskursijas gaitā būs iespējams iepazīties ar jūgendstila laika interjeru un tā iekārtas priekšmetiem gleznotāja Jaņa Rozentāla dzīvoklī, paša mākslinieka projektētajām mēbelēm un, protams, gleznām un grafikas darbiem.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, izmantojot saiti https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543 vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: Ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.
Tuvāka informācija: pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv.


Meklē mežu muzejos TRĪS MUZEJI APVIENOJAS AKCIJĀ “MEKLĒ MEŽU MUZEJOS”

10. jūnijā sākas izzinošā akcija “Meklē mežu muzejos”, kurā apvienojušies Jaunmoku pils muzejs, Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā un Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros. Akcijas ietvaros apmeklētāji aicināti iepazīt muzejus un, pildot uzdevumus, atrast lietas, kas vieno visus trīs muzejus.
Meža motīvi visos laikos iedvesmojuši radošās izpausmes mākslā, mūzikā, literatūrā. Arī akcijā muzeji kā vienojošo motīvu ir izvēlējušies mežu – tā bagātību, daudzveidību un atspoguļojumu Andreja Upīša daiļradē.
Lai piedalītos akcijā, muzeju apmeklētājiem ir jāaizpilda akcijas anketa, kuras iespējams saņemt muzejos. Apceļojot visus trīs muzejus, anketā jāieraksta atbildes uz jautājumiem, un viesošanos katrā akcijas muzejā tā darbinieks apliecinās ar zīmodziņu. Tikai šādi apliecinātu un pilnībā aizpildītu anketu īpašnieki varēs pretendēt uz balvām.

Anketas, kurās visi jautājumi būs atbildēti pareizi, piedalīsies noslēguma izlozē par lielo balvu – galda spēli “Iestādi mežu!”.

Akcija norisinās no 2020. gada 10. jūnija līdz 31. oktobrim. Noslēguma pasākums plānots 10. novembrī A. Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4.

To organizē Jaunmoku pils muzejs sadarbībā ar Andreja Upīša memoriālo muzeju Rīgā un A. Upīša memoriālmāju Skrīveros, atbalsta SIA “Skrīveru saldumi” un AS “Latvijas valsts meži”.

Akcijas ideja radusies kultūras darbinieku tiešsaistes mācību semināra “Kultūras un cilvēciskais pieskāriens tiešsaistē: jaunas iespējas uzrunāt un iesaistīt plašu auditoriju kultūras un izglītības projektos” darba grupas ietvaros.

Sīkāku informāciju par akcijas norisi var uzzināt www.jaunmokupils.lv, www.upisamuzejs.lv, kā arī sazinoties ar Jaunmoku pils muzeja projektu vadītāju Ziedīti Začesti pa t. +371 27880708 vai e-pastu z.zaceste@jaunmokupils.lv vai Andreja Upīša memoriāla muzeja vadītāju Ilzi Puķi pa t. +371 29265417 vai e-pastu ilze.puke@memorialiemuzeji.lv


Vilendrofas Venera LEKCIJA “KAD SKATĀS UZ MUMS, VAI REDZAM SEVI?” RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

17. jūnijā plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7 izstādes “Sieviete bez īpašībām” ietvaros notiks sarunu vakars, ko ievadīs Sandras Krastiņas lekcija “Kad skatās uz mums, vai redzam sevi? Sievietes tēla sociālās lomas vizuālajā mākslā”. Vakara gaitā būs iespēja satikt izstādes radošo komandu – mākslinieces, scenogrāfus un kuratori – un pārrunāt izstādes iespaidus.

Lekcijā Sandra Krastiņa pievērsīsies sieviešu attēlojumam dažādu laikmetu Rietumu mākslā, pētot raksturus, sociālās lomas, skaistuma etalonus, politiskos procesus un kontekstus, kuri izraisījuši pavērsienus tēlveides ikonogrāfijā. Lekcijā tiks salīdzināti veidi, kā sievietes attēlo vīrieši un kā sievietes attēlo sevi pašas, kā arī tiks aplūkoti cēloņi un iemesli, kas vēstures gaitā ietekmējuši un mainījuši sievietes tēla atveides kanonu mākslā. Kādi ir tēlveides uzsvari, ja mākslinieces runā pašas par sevi? Mākslas darbi ir trāpīgi laikmeta liecinieki un precīzi fiksē sociālos procesus, tostarp izmaiņas sievietes lomā un statusā, taču reizē māksla ir arī viens no dzinējspēkiem, kas šīs izmaiņas ierosina un atbalsta.

Ievērojot pašreizējo situāciju, dalībnieku skaits sarunu vakarā ir ierobežots, tāpēc lūgums iepriekš pieteikties, rakstot uz e-pastu rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv.

No 2. jūnija līdz 11. jūlijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”. Izstādē piedalās mākslinieces Elīna Brasliņa, Krista Dintere, Liene Mackus, Krista Dzudzilo un Sandra Krastiņa. Izstādes kuratore Jana Kukaine.

Ieejas maksa: 2.00 eiro.
Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 eiro.

Sarunu vakaru atbalsta: Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Memoriālo muzeju apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds, BIRZĪ, biedrība LAUKKU.


Muzejs slēgts 11.06. RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJA SLĒGTA 11. JŪNIJĀ

Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, ceturtdien, 11. jūnijā, būs slēgta “Rīgas ūdens” remontdarbu dēļ.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

 

 

 


laimes lacis-jpg_web ANDREJA UPĪŠA MUZEJS AICINA UZ IZSTĀDI “LAIMES LĀCIS”

Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Rīga, Brīvības iela 38–4) no 16. jūnija līdz 14. septembrim apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un absolventu ilustrāciju izstāde “Laimes lācis.”

Andreja Upīša stāstam “Sūnu ciema zēni” šogad aprit 80! Pirmais stāsta slavenā tēla – Laimes lāča – uznāciens plašākai publikai notika jau 1923. gadā ar Andreja Upīša tāda paša nosaukuma lugu jeb reālu pasaku 5 cēlienos Latvijas Nacionālajā teātrī un izdevumu mazā grāmatiņā. Taču šodien tik pazīstamo un iemīļoto veidolu Laimes lāča tēls ieguva pirms 80 gadiem – 1940. gadā, kad tika izdots A. Upīša patiesīgs stāsts jaunatnei “Sūnu ciema zēni”. Laimīgs bijis ne vien lāča, bet arī stāsta liktenis, kas vairākkārtīgi publicēts dažādos izdevumos, tā kļūstot nozīmīgs daudzām bērnu un pieaugušo lasītāju paaudzēm. Gadiem ejot, Laimes lāča tēls ir folklorizējies un kļuvis par sugas vārdu, ko Latvijā zina, pazīst un piemin visi. Laimes lāča idioma ir tautas mutvārdu daiļradē iesakņojies jēdziens, kuru bieži turpinām piesaukt vai meklēt, atceroties Andreja Upīša stāstā iekodēto atziņu, ka laimi atnesošais lācis mīt katrā pašā. Par godu stāsta “Sūnu ciema zēni” apaļajai jubilejai 15 Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un absolventi apvienojušies ilustrāciju izstādē, attēlojot savu izpratni un redzējumu par Laimes lāča būtību. Dažādās tehnikās realizētās ilustrācijas vēsta par neskaitāmajām Laimes lāča tēla variācijām, raugoties no katra mākslinieka skatpunkta un dzīves pieredzes. Kāda Laimes lācis ir aizmidzis, cita veidots no plastmasas iepakojumu atspiedumiem, vēl kādam tā ir sajūta, kas piedzīvota, atrodoties ceļojumā un notverot šķietami nenotveramu pilnības sajūtas mirkli. Jaunie un pieredzējušie mākslinieki savus darbus radījuši laikā, kad Laimes lāci, iespējams, ieraudzīt ir visvieglāk – pavadot laiku pandēmijas radīto ierobežojumu izolācijā, kas ļāvusi koncentrēties sevis pētīšanai un intensīvam radošam darbam. Mākslinieku skatījums ir ierosinājums sava Laimes lāča meklējumiem un pārdomām ierastajā ikdienas darba dunā.

Izstādē piedalās: Sandra Alksne, Ieva Baumgarte, Rūta Briede, Dina Danosa, Dagne Devjatnikova, Evija Freidenfelde, Lotta Harjo, Renāte Kloviņa, Rebeka Lukošus, Jēkabs Noviks, Alise Rudēvica, Anita Rupeika, Elīna Skrapce, Baiba Tropa, Ilona Valaine-Blekte, Ričards Znutiņš-Znutāns

Izstādes veidotāji pateicas Latvijas Mākslas akadēmijas rektoram Kristapam Zariņam un Grafikas katedrai par atbalstu.

Ieejas maksa: 2.00 EUR

Pirms nāc uz muzeju – piesakies:

https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/59/91/527