Janis Rozentāls. Kristus un grēciniece, 1893. MUZEJA PRIEKŠMETS. APRĪLIS

No marta atsākām publikācijas mājaslapas sadaļā “Muzeja priekšmets”, kur piedāvājam stāstus par vērtīgām lietām, ko glabā muzeja krātuves.

Pirms gada visas publikācijas šajā sadaļā bija veltītas jubilāram Janim Rozentālam. Neaizmirstam viņu arī šogad.

Aprīlī – Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja vadītājas Mag. art. Daces Vosas stāsts par Jaņa Rozentāla gleznu “Kristus un grēciniece”.

Jaunās Derības stāsts par Kristu un grēcinieci – sievieti, kura tiek apsūdzēta laulības pārkāpšanā, ir atveidots kādā no Jaņa Rozentāla agrīnajiem darbiem, kas tapis studiju gados Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, tikai gadu pirms diplomdarba aizstāvēšanas. Par gleznas tapšanas vietu un laiku liecina akadēmijas zīmogs uz tās virsmas un Rozentāla paraksts kirilicā.

Vairāk lasiet: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/janis-rozentals-kristus-un-greciniece-1893-ae-97×71-rmm-290494/


Evija Kūlmane GAISMAS IMPRESIJAS. Evijas Kūlmanes gleznu izstāde

No 1. aprīļa līdz 4. jūnijam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ieā 12–9 atvērta mākslinieces Evijas Kūlmanes gleznu izstāde GAISMAS IMPRESIJAS.

Tie ir gaismas un emociju caurstrāvoti darbi, kas tapuši gan pēdējos gados, gan pavisam nesen. Izstādē var smelties iedvesmu un dzīvesprieku, pacelties pāri ikdienai, pelēcībai un tumsai, ļauties sajūtu un iztēles lidojumam krāsu un jūtu bagātā pasaulē.

Evijas Kūlmanes glezniecībai ir raksturīgas gan maigu, sievišķīgu pieskārienu radītas poētiskas noskaņas, gan emocionāli piesātinātas, temperamentīgu un ugunīgu triepienu caurstrāvotas tēlainas ainavas.

“Katra glezna ir īpaša… Tas ir kāds stāsts, piedzīvojums, emocijas, kuras vēlos izstāstīt glezniecības valodā un ainavu tēlos,” stāsta Evija Kūlmane.

Māksliniecei šī izstāde ir īpaša arī tādēļ, ka tā notiks Jaņa Rozentāla mājās – mākslinieka darbnīcā. Māksliniece daudz mācījusies un iedvesmojusies no Jaņa Rozentāla darbiem, īpaši mācību laikā Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā.

Māksliniece Evija Kūlmane ir ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra grādu glezniecībā, Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura grādu scenogrāfijā, absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, ieguvusi foto dizaineres diplomu. Evijas Kūlmanes personālizstādes notiek regulāri dažādās Latvijas pilsētās, māksliniece piedalās arī grupu izstādēs un dažādos mākslas un kultūras projektos. Viņas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.


Oto Skulmes kostīma skice Andreja Upīša lugas "1905" iestudējumam Dailes teātrī, 1940. gads OTO SKULME. ANDREJS UPĪTS. “1905”

No 24. marta līdz 27. maijam Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4 būs skatāma izstāde OTO SKULME. ANDREJS UPĪTS. “1905”.

2017. gadā, sagaidot Andreja Upīša 140. jubileju, rakstnieka muzejs turpina izstāžu ciklu “Muzeja mākslas kolekcijas pērles”.

Izstādē skatāmas mākslinieka Oto Skulmes veidotās scenogrāfijas un kostīmu skices Andreja Upīša lugas “1905” iestudējumam Dailes teātrī 1940. gadā. Izrāde bija režisora Nikolaja Mūrnieka debija Dailes teātrī.

Oto Skulmes veikumu, veidojot scenogrāfiju Andreja Upīša lugas “1905” iestudējumam Dailes teātrī, vērtē mākslas zinātniece Ingrīda Burāne:

Izstāde Andreja Upīša memoriāldzīvoklī savlaicīga un nozīmīga, jo saistībā ar rakstnieka daiļrades izpēti kā papildvērtība minami vismaz trīs aspekti: aktualizēta reti atšķirta lappuse literatūras un teātra vēsturē; dota iespēja pievērsties scenogrāfijas iepazīšanai (šo mākslas veidu konkrētā iestudējuma laikā dēvēja par dekorācijām, kas gan tieši tāpat nodarbojās ar telpas un vides radīšanu, vien ar citiem izteiksmes līdzekļiem) un ļauj satikties ar mūsu kultūrā nepietiekami novērtētas, bet dziļas un daudznozīmīgas personības – mākslinieka Oto Skulmes (1889–1967) – radošā veikuma mirkli. Lasīt vairāk »


Veltījums Aspazijai ZĪMĒJUMU IZSTĀDE “VELTĪJUMS ASPAZIJAI”

Par godu Aspazijas dzimšanas dienai Raiņa un Aspazijas vasarnīcā pasākumu zālē apskatāma zīmējumu izstāde „Veltījums Aspazijai”, kurā vienkopus izstādīti 2016. gada Jūrmalas vizuālās mākslas olimpiādes dalībnieku darbi.

Zīmējumos izvērsta Aspazijas dzejas tematika un motīvi no krājumiem „Ziedu klēpis” un „Saulains stūrītis”. Tēmu loks – sieviešu tēli, ziedu motīvi, kā arī dzejnieces mīļākie dzīvnieki kaķi – rada gaišu un pavasarīgu izstādes kopējo noskaņu.

Izstādes veidotāja – Majoru vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja Inga Freiberga.


Raiņa muzejs "Tadenava", 2016. gada vasara VNĪ realizētie projekti saņem godalgas konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2016”

6. martā konkursā „Latvijas Būvniecības Gada balva 2016” VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) projekts „Raiņa muzeja atjaunošana Tadenavā, Dunavas pag.” ieguva 2. vietu nominācijā „Restaurācija”, bet projekts „Raiņa un Aspazijas mājas restaurācija un rekonstrukcija Baznīcas ielā, Rīgā” žūrijas atzinību.

Valsts mēroga ēku un būvju konkursam “Latvijas Būvniecības gada balva 2016”, kas norisinājās ar devīzi “Drošība un kultūras mantojuma saglabāšana nākotnei”, kopumā 10 dažādām nominācijām tika pieteikti 88 objekti, pārstāvot visdažādāko būvju tipoloģiju un aptverot visu Latviju, kā arī Zviedriju, Igauniju un Krieviju, kur Latvijas pilsoņi piedalījušies objektu tapšanā. Atbilstoši konkursa nolikumam, ēkai vai būvei bija jābūt nodotai ekspluatācijā no 2015. gada 1.oktobra līdz 2016. gada 31. decembrim.

VNĪ konkursam pieteica 2016. gadā rekonstruēto un restaurēto Raiņa un Aspazijas muzeju ar trīs ekspozīciju un izstāžu vietām: Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Jūrmalā, Raiņa muzeju „Tadenava” un Raiņa un Aspazijas māju Rīgā – un valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un vēsturisku notikuma vietu Jāņa Akuratera muzeju, Torņakalnā, Ojāra Vācieša ielā 6a. Visu muzeju atjaunošana notikusi sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību un projekti realizēti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” ietvaros.

APSVEICAM SADARBĪBAS PARTNERUS!


02 MUZEJA PRIEKŠMETS. MARTS

No marta atsākam publikācijas mājaslapas sadaļā “Muzeja priekšmets”, kur piedāvājam stāstus par vērtīgām lietām, ko glabā muzeja krātuves.

Aspazijas 152. dzimšanas dienas mēnesī – Raiņa un Aspazijas muzeja vecākā eksperta Dr. philol. Jāņa Zālīša publikācija “Divi vīri, “kas ceļmalā dzied”, un jaunatrasta Aspazijas vēstule”: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/divi-viri-kas-celmala-dzied-un-jaunatrasta-aspazijas-vestule/


Konkursa dalībnieki, skolotāji un žūrija, 2017. gada 1. marts NOSLĒDZIES PUBLISKĀS RUNAS KONKURSS

1. martā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā notika publiskās runas konkurss 9.–12. klašu skolēniem.

Konkurss tika rīkots, lai attīstītu skolēnu publiskās runas prasmes, veicinātu izpratni par Raiņa personības un daiļrades atstāto mantojumu mūsdienu kultūrtelpā, kā arī padziļinātu izpratni par mūsdienu politiskajām un kultūrpolitiskajām aktualitātēm.

Konkursa žūrija – Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Mag. art., Mag. philol. Astrīda Cīrule, Raiņa un Aspazijas muzeja vecākais eksperts Dr. philol. Jānis Zālītis, Jūrmalas teātra aktrise un Dubultu bērnu bibliotēkas vadītāja Ingūna Radziņa –, izvērtējot deviņas publiskās runas, piešķīra:

1. vietu Madarai Gailei (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 9. klase) par runu “Politikas atspoguļojums kultūrā un tā ietekme uz sabiedrību”

2. vietu Katrīnai Karplei (Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”, 9. klase) par runu “Vai patriotisms nav zudis?”

3. vietu Robertam Kitam (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 12. klase) par runu “Vai patriotisms nav zudis?”

Specbalvas:

Alisei Zitai Zeidakai (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 10. klase) par mākslinieciski izteiksmīgāko uzstāšanos publiskajā runā “Vai Latvija, sasniedzot simtgadi, būs tāda, kādu to vēlējās redzēt Rainis?”

Paulai Tereovai (Majoru vidusskola, 9. klase) par atbildēm uz jautājumiem, prasmēm iesaistīties diskusijā par tēmu “Vai Latvija, sasniedzot simtgadi, būs tāda, kādu to vēlējās redzēt Rainis?”

Elizabetei Bišai (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 9. klase) par emigrācijas tēmas aktualizēšanu runā “Latvija mūsos”

Apsveicam uzvarētājus un pateicamies skolotājiem, kuri sagatavoja dalībniekus konkursam!

Apbalvotie dalībnieki saņēma Memoriālo muzeju apvienības dāvanu kartes un ielūgumus uz teātra izrādēm.

Pateicamies mūsu atbalstītājiem – Latvijas Nacionālajam teātrim un Dailes teātrim!


No kreisās: Holgers Elers, Ingūna Elere, Rita Meonerte, Sanita Kossoviča KILOGRAMS KULTŪRAS ATJAUNOTAJIEM RAIŅA UN ASPAZIJAS MUZEJIEM

 23. februārī, norisinājās Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas “Kilograms kultūras 2016” noslēguma ceremonija.

Nominācijā “Mantojums” balvu saņēma trīs atjaunotie Raiņa un Aspazijas muzeji, kas apmeklētājiem durvis vēra 2016. gada otrajā pusē: Raiņa muzejs “Tadenava” – jūlijā, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros – augustā, abu dzejnieku māja Rīgā – septembrī.

MMA direktore Rita Meinerte, saņemot balvu, uzsvēra, ka Raiņa un Aspazijas muzeju kompleksu atjaunošana varēja notikt pateicoties tam, ka Kultūras ministrija to iekļāva Eiropas Ekonomikas zonas finanšu programmas iepriekš noteikto projektu skaitā. Projekta realizāciju vadīja valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, un rezultāts ir muzejnieku, arhitektu, būvnieku, mākslinieku un administrētāju kopdarbs. “Ir gandarījums, ka mums visiem kopā ir izdevies radīt muzejus, kas, kā liecina uzvara “Kilograms kultūras” sabiedrības balsojumā, atbilst mūsdienu cilvēka vajadzībām. Pārfrazējot: mazs var būt ne vien skaists, bet arī vajadzīgs. Investīcijas, kādas ir piedzīvojuši trīs Raiņa un Aspazijas muzeja kompleksi, ir ārkārtīgi (apzināti lietoju šo vārdu!) nepieciešamas visiem mūsu personību muzejiem. Tikai tad varēs vērtēt, vai tie ir sabiedrībai nepieciešami. Mēs gribam un protam strādāt.” Lasīt vairāk »


Savējo sarunas par dzeju un dzīvi SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI

2015. un 2016. gadā Ojāra Vācieša muzejā notika ikmēneša sarunu cikls SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI, kurā piedalījušies daudzi kultūras jomā zināmi cilvēki.

Pateicoties Rīgas domes atbalstam, šīs tikšanās reizes tika fiksētas videoierakstos:

2015. gads:

  • 25. marts. Raimonds Pauls un Jānis Peters
  • 29. aprīlis. Pēteris Blūms un Ieva Ķīse
  • 27. maijs. Sandis Bērtaitis un Iveta Mielava
  • 29. jūlijs. Anda Kubuliņa un Inta Čaklā
  • 26. augusts. Ingūna Cepīte un Ansis Sauka
  • 30. septembris. Andra Konste un Gunārs Janaitis
  • 25. novembris. Mihails Gruzdovs un Juris Bartkevičs

2016. gads:

  • 25. februāris. Karīna Pētersone un Guntis Gailītis
  • 30. marts. Modris Lācis un Kristaps Priednieks
  • 27. aprīlis. Aina Matīsa un Pēteris Krilovs
  • 25. maijs. Ingrīda Zemzare un Orests Silabriedis
  • 29. jūnijs. Anita Vanaga un Agra Turlaja
  • 27. jūlijs. Žanete Grende un Enriko Plivčs
  • 31. augusts. Māris Bērziņš un Juris Zvirgzdiņš
  • 29. septembris. Zane Radzobe un Kaspars Znotiņš
  • 26. oktobris. Roze Stiebra
  • 31. novembris. Arturs Maskats un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri

Sarunu videoierakstus skat.: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/savejo-sarunas-par-dzeju-un-dzivi/


Andrejs Upīts. Kailā dzīvība NOVEĻU KRĀJUMAM “KAILĀ DZĪVĪBA” – 90

Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38–4 piedāvā lekciju skolēniem, studentiem un skolotājiem NOVEĻU KRĀJUMAM “KAILĀ DZĪVĪBA” – 90.

Lekcijā tiks aktualizēts viens no Andreja Upīša populārākajiem noveļu krājumiem – “Kailā dzīvība” (1926), kuram šogad aprit 90 gadu. Nodarbības pamatu veidos jautājumi par noveles žanru, tā specifiku, klasifikāciju un raksturīgākajām īpatnībām, kas ļaus diferencēt Andreja Upīša īsprozas nozīmīgumu latviešu novelistikas kontekstā. Līdzās hrestomātiskiem, latviešu literatūras vēsturē bieži uzsvērtiem darbiem tiks aplūkotas arī mazāk zināmas Andreja Upīša noveles.

Nepieciešamības gadījumā tiks piedāvātas papildu lekcijas par literatūras virzienu un žanru attīstību pasaules un latviešu literatūrā.

Lekcijas lasīs literatūrzinātnieks Mag. philol. Arnis Koroševskis.

Par nodarbības laiku lūdzam vienoties iepriekš.  Pieteikties iespējams pa e-pastu upits@memorialiemuzeji.lv vai zvanot 67289767.

Nodarbības ilgums: 90 minūtes.

Vienas lekcijas apmeklējums: EUR 2,00

Muzeja darba laiks: 11.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās