2018.08.04. velobrauciens VELOEKSKURSIJA “RAIŅA PIRMAIS CEĻOJUMS” TADENAVĀ

4. augustā plkst. 12.00 no Raiņa muzeja “Tadenava” notiks velobrauciens pa biedrības Ūdenszīmes izstrādāto velomaršrutu “Raiņa pirmais ceļojums” Jēkabpils novada Dunavas un Rubeņu pagastos.

Brauciens iekļauj trīs ciemus – Tadenavu, Kaldabruņu un Červonku – un deviņus apskates objektus, to skaitā Dronku Velnakmeni un Červonkas baznīcu. Kopumā velomaršruts ir 28 km garš un to ir iespējams izbraukt aptuveni četrās stundās. Brauciens ir pa rāmu Sēlijas nostūri – mazliet pa grants, bet lielākoties pa meža ceļiem.

Brauciens ir piemērots ģimenēm ar bērniem un rāmu velobraucienu cienītājiem, jo būs nesteidzīgs un ir ieplānotas vairākas pauzes atpūtai, uzkodām un vietas kārtīgai apskatei. Veloekskursija noslēgsies Kaldabruņas skolā-Pļavas muzejā pie biedrības “Ūdenszīmes”.

Interesentiem būs iespēja doties uz koncertu blakus ciematā Bebrenē (atrodas 4 kilometrus no Kaldabruņas Daugavpils virzienā). Tur plkst. 17.30 Bebrenes muižā varēs dzirdēt Burharda Valdisa koncertspēli “Pazudušā dēla atgriešanās”.

Vakara noslēgumā tiem, kam tas būs nepieciešams, būs iespēja nakšņot Pļavas muzejā. Līdzi ir jāņem savi tūristu paklājiņi, guļammaisi un citas lietas savai ērtībai. Ja ir vēlēšanās gulēt ārā, tad ir jāņem līdzi arī telts. Pļavas muzejā ir pieejama virtuve un duša, kā arī teritorijā ir dīķis un atpūtas vietas.

Pieteikšanās līdz 2. augustam.

Vietu skaits ir ierobežots!

Pieteikties var, rakstot uz: tadenava@memorialiemuzeji.lv; facebook.com: @RainisTadenava,

vai zvanot uz: 29250484.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Jasmuiža IZMAIŅAS RAIŅA MUZEJS “JASMUIŽA” DARBA LAIKOS

Raiņa muzejs “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads) sestdien, 28. jūlijā, atvērts no plkst. 10.00 līdz 14.00, bet svētdien, 29. jūlijā, slēgts.


Labots IZSTĀDE “WISER: VIEDĻAUDIS” SAVIENO PAAUDZES

2. augustā plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7, durvis vērs mākslas foto izstāde “WISER: VIEDĻAUDIS”.

Projekta autores Agnese Aljēna un Madara Lazdiņa jau vairāk nekā pusotru gadu fotogrāfē vecākā gada gājuma cilvēkus ne tikai Latvijā, bet arī Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Francijā, Šveicē un pat Indijā un Vjetnamā. Šī gada pavasarī WISER fotoizstāde tapa Lielbritānijā, kur sadarbībā ar organizāciju “Initiatives of Change United Kingdom” fotogrāfes portretēja organizācijas vecākā gada gājuma cilvēkus, lai saglabātu viņu stāstus un atmiņas. Projekta turpinājumā izstāde tiek veidota Latvijā, un tajā tiek iekļauti gan Latvijas, gan ārvalstu Viedļaužu stāsti.

““WISER: VIEDĻAUDIS” ir ne tikai mākslas, bet arī zinātnes projekts, tā mērķis ir iedrošināt paaudzes komunicēt, uzzināt citai par citu, beidzot tā pa īstam iepazīties un sajust dziļu, dvēselisku sarunu burvību,” stāsta projekta autores. Projekta pilnais formāts paredz ne tikai melnbaltu mākslas portretu, bet arī rokraksta un balss ieraksta paraugu, kā arī atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas aptver tādas tēmas, par kurām dzīves skrējienā sarunāties šķietami neatliek laika – par vērtīgākajām dzīves pieredzēm, uzvarām un sāpēm, atmiņām un sapņiem.

Projekts aizsākās dažādu iemeslu dēļ, bet viens no tiem – skaudra atklāsme, ka cilvēki savā starpā vairs nesarunājas: “Mēs visu jautājam internetam, sociālajiem portāliem, it kā tas būtu vienīgais zināšanu avots. Ar saviem vecvecākiem, ģimeni mēs runājam par ēdienu, laikapstākļiem un labākajā gadījumā nejēdzībām politikā, bet tad, kad ir jau par vēlu, attopamies, ka nezinām, par ko ir sapņojuši, pēc kā ilgojušies un kas ir sāpējis mūsu vecākiem un vecvecākiem, un tad ir ļoti, ļoti nepatīkami saprast, ka esam nodzīvojuši reizē, bet ne kopā,” stāsta Madara.

“Mēs dzīvojam mūsu pašu jaunajā, vēl nenobriedušajā pasaules uztverē un mēs gribam ienest cilvēku viedumu digitālajā pasaulē,” papildina Agnese, kas sava vectēva pēdējā vasarā pirms 15 gadiem sāka ierakstīt abu sarunas: “Mēs runājām par viņa dzīvi, viņa pieredzi un ko es varētu no tā visa paņemt. Viedākā atziņa, ko esmu ieguvusi no tās vasaras sarunām, bija: “Vērtīgākais, ko vari atstāt šajā dzīvē, ir mīlestība”.” Agneses vectēvs bija inženieris un būvēja tiltus, bet daudz svarīgāk par tiltiem un ceļiem viņam likās aiz sevis atstāt patiesu izpratni par mīlestību un tās nozīmi.

“Mēs gribētu, lai projekts “WISER: VIEDĻAUDIS” kļūtu par kustību un katrā ģimenē notiktu dziļa saruna starp paaudzēm, iemūžinot atmiņas, pieredzes un dzīvesziņu. Gribētu apkopot stāstus no visām pasaules malām – lai uz tiem pašiem jautājumiem atbild, piemēram, omīte no Aļaskas, Peru, Latvijas un Austrālijas. Gribētu salīdzināt rezultātus kvalitatīvi un kvantitatīvi, lai tā būtu ne tikai māksla, bet arī iespēja paskatīties uz to no antropoloģijas un socioloģijas perspektīvas. Ceram, ka šī izstāde būs iedvesmas avots vismaz kādam tā kārtīgi izrunāties ģimenē un beidzot pa īstam iepazīties,” aicinot uz izstādi, uzsver fotogrāfes.

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā būs skatāmas ne tikai Agneses un Madaras, bet arī Indras Ingersones, Toma Pāvila un Raivja, Inga un Gitas Kiseļu uzņemtās fotogrāfijas.

Izstāde būs skatāma līdz 30. augustam.

Vairāk informācijas:

Madara Lazdiņa
tālrunis: +371 28665444

e-pasta adrese: madara.lazdina@gmail.com

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


20180725_183816 ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ PASĀKUMS “OLGAS DIENA – REIZ ZAĻUMBALLĒ”

11. augustā plkst. 13.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, notiks pasākums “Olgas diena – Reiz zaļumballē”.

Pasākums veltīts rakstnieka dzīvesbiedres Olgas piemiņai, tādējādi uzturot un saglabājot nozīmīgu Upīša ģimenes tradīciju rakstnieka dzīves laikā – augusta vidū svinēt Olgas kundzes vārda dienu.

Olgai Upītei (dzim. Tīrumniece) ir bijusi liela, iespējams, līdz šim nepietiekami novērtēta, loma rakstnieka garajā mūžā un ražīgajā daiļradē. Izvērtējot A. Upīša personību un atstāto literāro mantojumu, jāņem vērā arī viņa 65 gadus ilgā laulības dzīve, kuru pārtrauc tikai rakstnieka nāve.

Literatūrzinātnieks Jānis Upītis atmiņās rakstījis: “No laukiem nākusī Olga kopš apprecēšanās pierada vienmēr būt sabiedrības acīs, vienalga, vai tie būtu Rīgas skolotāji, vai rakstnieki. Vasaras brīvlaikos Andrejs apkopa kokus un augļu dārzu, bet Olgas puķu dārzs ilgi palika prātā visiem Skrīveru mājiņas apmeklētājiem. Tajā pašā laikā Olga noņēma no Andreja pleciem visas saimnieciskās un lielā mērā arī sadzīviskās rūpes. Tāpēc varam sacīt, ka pie katra darba, ko Andrejs paveicis, ir klāt arī daļa viņa sievas nopelnu.”

Rūpējoties par rakstnieka sievas piemiņas uzturēšanu, vairākus gadus notikuši pasākumi muzeja filiālē Skrīveros, taču šogad tiem pievienojas arī pasākums Rīgā.

Tā kā 2018. gada 11. augusts – 100 dienas pirms Latvijas simtgades – pasludināts par Vislatvijas simtgades zaļumballes dienu, arī muzejā rīkotais pasākums tiek ar to tematiski saistīts, piemēram, sarīkojuma gaitā tiks atskaņota mūzika, kas raksturīga 20.–30. gadu zaļumballēm. Zaļumballes motīvi atrodami arī vairākos A. Upīša darbos, to skaitā viņa vērienīgajā romānā “Zaļā zeme”.

Turklāt 11. augustā muzejā būs apskatāma rokdarbnieču izstāde “Kurzemnieču mantojums”, kas sasaucas ar sarīkojuma tēmu, jo arī Olga Upīte visu mūžu ir darinājusi rokdarbus.

Sarīkojumu vada A.Upīša memoriālā muzeja vadītāja Mg.jur. Ilze Puķe, sarīkojumā piedalās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns, stāstnieces Liesma Lagzdiņa (Kuldīga) un Ina Celitane (Kuldīga).

Ieejas maksa: 2 €.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas – 67289767, upits@memorialiemuzeji.lv


austras koks 2 ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ SKATĀMA IZSTĀDE “KURZEMNIEČU MANTOJUMS’’

No 7. augusta līdz 1. septembrim Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, izstādē “Kurzemnieču mantojums” varēs apskatīt rokdarbnieču Kitijas Švīgeres un Inas Valteres darbus, kā arī iepazīties ar literātes Maijas Laukmanes atziņām.

Andreja Upīša memoriālajā muzejā 11. augustā notiks arī Upīša sievai veltīts pasākums, tādējādi uzturot Upīšu ģimenei un muzejam nozīmīgu tradīciju – augusta vidū svinēt Olgas Upītes vārda dienu. Izstāde “Kurzemnieču mantojums” sasaucas ar sarīkojuma tēmu, jo Olga visu dzīvi bija ražīga rokdarbniece.

Viena no izstādē aplūkojamo darbu autorēm Kitija Švīgere kopš 2013. gada ir Kandavas novada Amatniecības centra vadītāja, pasniedz nodarbības tamborēšanā, adīšanā un citās rokdarbu tehnikās, bet vaļasbrīžos glezno un gatavo dažādus kulinārijas brīnumus. Kitija ir ceļā uz meistara diplomu Amatniecības kamerā. Par savu skolotāju viņa ir izvēlējusies prasmīgo rokdarbnieci Inu Valteri.

Ina Valtere 1975. gadā sāka darboties Talsu lietišķās mākslas studijā “Dzīpars”. Piedalījusies Amatniecības kameras atjaunošanā, izpildījusi amata zeļļa un meistara programmas, 1998. gadā ieguvusi Amatniecības kameras meistara kvalifikāciju. Kopš tā laika Ina apmācījusi daudzus jaunus meistarus un turpina to darīt. Vada vairākus rokdarbnieku kolektīvus un meistarklases. Darbojusies kā koordinatore Latvijas Lauku sieviešu apvienībā, bet 2006. gadā vadījusi cimdu adīšanas akciju Kurzemes zonā NATO samita viesu dāvanām.

Maija Laukmane ir viena no ražīgākajām mūsdienu Latvijas dzejniecēm un prozaiķēm, Kurzemes novada folkloras vācēja un sistematizētāja, kurzemniecisko tradīciju un lībiešu kultūrtelpas pētniece, Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš 2002. gada. Vairākkārt saņēmusi Lauku bibliotēku atbalsta biedrības „Lielo lasītāju balvu” kā lasītākā dzejniece Latvijā, apbalvota ar Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas konkursa „Zelta ābele 2012” lasītāju simpātiju.

Maija ir arī „Gada talsiniece 2007”, 2010. gadā saņēmusi Talsu novada goda nosaukumu „Gada kultūras lepnums”, kā arī apbalvojumus „Gada cilvēks” Talsos un “Gada cilvēks kultūrā 2017”. No 1991. gada līdz 2012. gada rudenim Maija Laukmane vadīja Talsu novada literātu apvienību, no 2002. līdz 2017. gadam – Talsu tautas nama jauniešu teātra studiju „Jandāls”.

Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas – 67289767, upits@memorialiemuzeji.lv.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Afiša KRIEVU LITERATŪRAS VAKARS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

KRIEVU LITERATŪRAS VAKARS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

31. jūlijā plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, norisināsies otrais pasākums ciklā “Pasaules literatūras vakari”.

Šoreiz vakars tiks veltīts krievu literatūrai. Piedalīsies dzejnieks un tulkotājs Vjačeslavs Kuprijanovs no Krievijas un dzejnieks, literatūrzinātnieks un izdevējs Dmitrijs Kuzmins. Sarunu vadīs dzejnieks un tulkotājs Arvis Viguls.

Pasākumā būs dzirdami viesu autoru dzejoļi krievu valodā un atdzejojumā, savukārt diskusijas centrā būs mūsdienu krievu dzejas formas jautājumi. Arvis Viguls par kultūras notikumu saka: “Vai tiesa, ka krievu literatūrā joprojām iespējams saskarties ar viedokli, ka verlibrs (jeb brīvais pants) nav īsta dzeja, vai arī verlibrs ir dzeja, bet tikai ne krievu valodā? Un kā ir ar konkrēto, minimālisma vai vizuālo dzeju? Kā dzejas formu ietekmē starpdisciplinārās prakses, kas ir aktuālas citās mākslas jomās? Šāds varētu būt atspēriena punkts gaidāmajai sarunai.”

Vjačeslavs Kuprijanovs (Novosibirska, 1939) ir krievu dzejnieks, prozaiķis un tulkotājs. Absolvējis Maskavas svešvalodu pedagoģiskā institūta mašīntulkošanas un matemātiskās lingvistikas nodaļu (1967). Publicējas kopš sešdesmitajiem gadiem, tomēr debijas krājums “Pirmajā personā” iznāk vien 1981. gadā. Viens no iemesliem – autora centieni leģitimizēt verlibru padomju laika krievu dzejā. Kuprijanova dzeja publicēta vairāk nekā 40 valodās, īpaši plaši viņa daiļrade pārstāvēta Vācijā, kur izdotas septiņas dzejas izlases, kā arī vairākas prozas grāmatas. Tulko un atdzejo no vācu valodas, īpaši R.M. Rilkes dzeju. Latviski Kuprijanova dzejoļi kopš 1970. gada atkārtoti publicēti periodikā, starp atdzejotājiem – O. Vācietis, I. Ziedonis un I. Zandere.

Dmitrijs Kuzmins (Maskava, 1968) – krievu dzejnieks, literatūrzinātnieks, tulkotājs un izdevējs. Dzeju publicē kopš 1990. gada, 2008. gadā izdots krājums “Cik labi būt dzīvam”. Par ieguldījumu krievu literatūrā 2002. gadā apbalvots ar prestižo Andreja Belija balvu. Bijis daudzu periodisko izdevumu un antoloģiju redaktors un sastādītājs. Izveidojis izdevniecību ARGO-RISK, kas kopš 1993. gada publicējusi ap 500 aktuālās krievu, kā arī ārvalstu, tostarp latviešu, dzejas grāmatas. Nodibinājis literāro žurnālu “Vozdukh” (iznāk kopš 2006), ir tā redaktors. Pēc emigrēšanas uz Latviju 2014. gadā organizējis projektu “Literatūra bez robežām”, kas nodarbojas gan ar izdevējdarbību, gan nodrošina rezidences iespēju dzejniekiem un atdzejotājiem. Kopš 2016. gada Rīgā organizē ikgadēju starptautisko dzejas festivālu “Dzejnieka asinis”. Dmitrijs Kuzmins uzsver: “Ne tikai mūsdienās, bet visos laikos starpkultūru dialogs ir bijis viens no spēcīgākajiem nacionālo tradīciju izkopšanas stimuliem.”

Pasākumu atbalsta VKKF, tā vizuālo identitāti veidojis Vitālijs Vinogradovs.

Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, tel. 26912310.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


LSD LIELĀ SLINKUMA DARBNĪCA ĢIMENĒM

28. jūlijā plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem ir aicināti uz “LIELĀ SLINKUMA DARBNĪCU” Raiņa un Aspazija mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Vizuālās un kustību mākslas darbnīcā pētīsim, kā rodas slinkums. Kopā ar horeogrāfi Alisi Putniņu un vizuālo mākslinieci Evu Vēveri ceļosim pa Raiņa dzejoli “Lielais slinkums”, lai caur kustību apzināšanos, novērojot slinkuma sajūtu ķermenī un domās, pārnestu to zīmējumā. Zīmējot ar plaukstām, pēdām, elkoņiem, izmantojot ķermeņa kontūras un spontānas idejas, veidosies “Lielā slinkuma” portrets.

Eva Vēvere ir vizuālā māksliniece, kura plašāk pazīstama ar “Poētiskā Robotisma” projektiem. Tajos spēles formā tiek risināti uzdevumi īpaši izvēlētās, ar laikmetīgo mākslu saistītās platformās un notikumos.

Eva darbojas dažādos medijos, tai skaitā instalācijā, procesuālos notikumos, video un zīmējumā. Pēdējos gados pievērsusies eksperimentālu sadarbību veidošanai kopā ar laikmetīgās dejas un mūzikas profesionāļiem. Vadījusi mākslas darbnīcas bērniem Somijā, Igaunijā, Vācijā, kā arī London Gates Education Group izglītības programmas ietvaros Rīgā.

Alise Putniņa ir laikmetīgās dejas horeogrāfe un izpildītāja. Savā profesionālajā darbībā ir palīdzējusi tapt teātra izrādēm, ir piedalījusies dažāda veida dejas uzvedumos. Pēdējais darbs – simtgades kokļu koncertuzvedums “Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!” Dailes teātrī. Šobrīd aktīvi strādā pie savas solo dejas izrādes veidošanas.

“LIELĀ SLINKUMA DARBNĪCA” ir otrā no septiņām nodarbībām ģimenēm, kas no jūnija līdz decembrim ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Darbnīcas ilgums ir divas stundas. Vecāki aicināti aktīvi piedalīties. Darbnīcā paredzēts kustēties un zīmēt ar ogli un citiem mīkstajiem zīmēšanas materiāliem, tāpēc ieteicams ierasties brīvā apģērbā, kuru nav bail nosmērēt. Kājas basas vai neslīdošās zeķītēs. Būs iespēja pārģērbties.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3,00 EUR.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Dziesmu svētki 2 DZIESMU SVĒTKU BRĪVDIENAS

Saistībā ar Dziesmu svētkiem svētdien (08.07.) strādās tikai Raiņa muzeji “Jazmuiža” un “Tadenava”. Pirmdien arīdzan muzeji ievēros svētku brīvdienu.

Sākot no otrdienas (10.07.), muzeji darbosies ierastos laikus.

Priecīgus svētkus!


Brīvības piemineklis 2 JAUNS AKTIVITĀŽU CIKLS SKOLĒNIEM “TĀ TIK IR VASARA!”

Laiks starp Dziesmu svētkiem un Rīgas svētkiem ir itin īss, it sevišķi, ja to pavada jautri un kopā ar jauniem draugiem. Kr. Barona muzeja kolektīvs aicina 1.-4. klašu audzēkņus piedalīties aktivitātē “Tā tik ir vasara!”.

Pirmo reizi tiekamies 13.07. plkst. 10.00 Kr. Barona muzejā, Kr. Barona ielā 3 -5, Rīgā.

Kopā kāpsim Brīvības piemineklī, apmeklēsim Gadsimta izstādi Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, aktīvi un radoši darbosimies namā, kurā dzimusi Latvijas valsts (Kr. Barona iela 3).

Mājup dosimies pēc 16.00.

Cena 6 eiro. Samaksa ierašanās brīdī.

Cenā ietilpst ieeja apskates vietās, izdales materiāli un pusdienas.

Vietu skaits ierobežots!

Pieteikties līdz 10.jūlija darba dienas beigām elektroniski:

barons@memorialiemuzeji.lv


Baltica_ielugums_m1-e1528725869764-200x200 IZMAIŅAS IZSTĀDĒ “ASTOŅAS BALTAS DIENAS. BALTICA ’88”

Ekskursijas izstādē “Astoņas baltas dienas. Baltica’88” Krišjāņa Barona muzejā (Kr. Barona ielā 3-5, 4.stāvs (IR LIFTS)) 30.jūnijā plkst.12.00, 14.00 un 16.00, kā arī 4.jūlijā plkst.13.00 un 15.00 vada izstādes autors Andris Ērglis. Tāpat Andris Ērglis vadīs izstādi 12.jūlijā plkst. 16.00 un 13. jūlijā plkst.14.00.
Izstādes apmeklējums pieaugušajiem 2 eiro.

ĪPAŠI AICINĀM DZIESMU SVĒTKU DALĪBNIEKUS UN TOS, KURI PIEDALĪJUŠIES FESTIVĀLĀ BALTICA’88!

Tālruņi kontaktiem: 29578847, 67284265

e – pasts: barons@memorialiemuzeji.lv