Atvērto durvju diena ATVĒRTO DURVJU DIENAS PASĀKUMI

Valsts kanceleja sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām šogad, 29. septembrī, visā Latvijā organizē Atvērto durvju dienu. Šajā dienā valsts pārvaldes iestādes būs atvērtas ikvienam interesentam.

Jāņa Akuratera muzejs Atvērto durvju dienā plkst. 13.00 un plkst. 15.00 piedāvā bezmaksas ekskursijas muzeja jaunajā ekspozīcijā.

Raiņa un Aspazijas mājā paredzētas ekskursijas (plkst. 12.00, 13.00 un 16.00), kā arī priekšlasījumi: plkst. 14.00 Mg. philol. Gaidas Jablovskas priekšlasījums “Rainis – kultūras ministrs” un plkst. 15.00 Dr. philol. Jāņa Zālīša priekšlasījums “Rainis un beļģu sociāldemokrāti”.

Ojāra Vācieša muzejā notiks ekskursijas un būs apskatāma Laimas Eglītes personālizstāde “Naftalīns un zīns”.

Vairāk par Valsts pārvaldes institūciju piedāvājumiem Atvērto durvju dienā: http://atvertodurvjudiena.lv.


Z. Skujiņš un A. Bels A. Upīša mājas dārzā, 1977. gads. Fotogrāfija – J. Krieviņš. ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS SARUNA PAR RAKSTNIEKU ALBERTU BELU

Piektdien, 6. oktobrī, plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā (Brīvības ielā 38–4) notiks cikla “Sarunas (p)ar Andreja Upīša prēmijas laureātiem” pasākums – literārs vakars, kas veltīts rakstniekam Albertam Belam.

Skrīveru izmēģinājuma saimniecības A. Upīša prēmija dibināta 1977. gadā, rakstnieka simtgadē, un desmit gadu laikā to iegūst: Māra Zālīte, Māris Čaklais, Vizma Belševica, Knuts Skujenieks, Lilija Dzene u. c. Šogad, atzīmējot A. Upīša 140 gadu jubileju, memoriālais muzejs rīko pasākumu ciklu, kurā piedāvā daudzveidīgas sarunas par/ar prēmijas ieguvējiem.

Alberts Bels (1938) ir viens no izcilākajiem latviešu prozas autoriem. Sācis literāta gaitas ar stāstiem, Bels latviešu rakstniecībā vislabāk pazīstams ar tādiem romāniem kā “Bezmiegs” (1967), “Būris” (1972), “Saucēja balss” (1973), “Cilvēki laivās” (1987) u. c. Pēc A. Bela romāniem uzņemtas filmas “Uzbrukums slepenpolicijai” (1974, režisors Oļģerts Dunkers), “Šāviens mežā” (1983, režisors Rihards Pīks), “Būris” (1993, režisors Ansis Epners). A. Bela darbi tulkoti krievu, angļu, vācu, franču, zviedru u. c. valodās.

“A. Bels ir 20. gs. otrās puses rakstnieks. Nešķirams no tā, kas ir noticis ar Eiropu un latviešu tautu. Un raksturīgs sava laikmeta domu izteicējs,” – tā par A. Belu raksta literatūrzinātnieces Dace Lūse un Dace Ūdre, vienlaikus norādot uz to, ka A. Bela daiļrades pamattonim ir “garīga dumpja raksturs un spēja vairot cilvēka pašapziņu un cieņu.”

A. Bels ieguvis Upīša prēmiju (1977), Valsts prēmiju literatūrā (1989), Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā (2012). A. Bels apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000) un ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1999).

6. oktobrī – kas ir arīdzan A. Bela 79. dzimšanas diena – cikla “Sarunas (p)ar Andreja Upīša prēmijas laureātiem” pasākumā interesentiem būs iespēja dzirdēt sarunu par A. Bela tekstu poētiku, nozīmi un aktualitāti mūsdienās. Sarunā piedalīsies literatūrzinātnieces Dr. philol. Sandra Godiņa un zinātniskā grāda pretendente Jūlija Dibovska. Sarunu vadīs Mg. philol. Arturs Skutelis.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38–4).
Pasākuma norises laiks: 6. oktobris, 18.00–19.00.
Ieejas maksa: 1.50 €.


Fotogrāfija – Alise Romeiko. POĒTISKĀS DEJAS TRAĢĒDIJA “VIENS UN DIVI” RAIŅA “JASMUIŽĀ”

14. oktobrī plkst. 19.00 Raiņa muzejs “Jasmuiža” un laikmetīgās dejas kompānija “Ārā” aicina uz Aizkalnes Tautas namu, kur notiks horeogrāfes Olgas Žitluhinas izrāde “Viens un Divi”.

Laikmetīgās dejas izrāde ar pilnu nosaukumu “Poētiskās dejas traģēdija “Viens un Divi” – Raiņa un Aspazijas vēstules” tapusi 2014. gada rudenī, izmantojot daudzveidīgu kultūrvēsturisko materiālu bāzi. Pirmkārt, iedvesma smelta Raiņa un Aspazijas sarakstē – tā ilga 35 gadus (1894–1929) un to veido 2499 vēstules latviešu, krievu un vācu valodā. Saraksti par unikālu atzinusi UNESCO programma “Pasaules atmiņa”, iekļaudama to Latvijas Nacionālajā reģistrā. Otrkārt, izrādes iedvesmas avots ir Gunārs Bībers – Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, goda doktors un izcila personība, kas jau ilgu gadu garumā studentus un kolēģus pārsteidz ar savu erudīciju un stāstītāja talantu, tādēļ vairāku paaudžu literatūras, teātra un kultūras cilvēki viņu sauc par Skolotāju. Gunāra Bībera padziļinātās intereses lokā ir drāmas teorija, literatūras vēsture, skatuves mākslas attīstība, arī deja. Profesora sabiedrotie ir izcilas tagadnes un pagātnes Latvijas personības, arī Aspazija un Rainis – viņu dzeja, dramaturģija un abu personību dziļums.

Izrādē citēta Olgas Žitluhinas dejas kompānijas izrāde “Velosipēds” (2007), kurā tika izmantota Raiņa pirmā luga “Pusideālists” un pētīta ideālisma tēma: “Apmierinātība – tā ir pilnīga nāve. Priekš kā ir dzīve? Lai atdotu sevi tās ideāliem.” Šai tēmai ir būtiska nozīme horeogrāfes Olgas Žitluhinas daiļradē: no Raiņa ideālisma viņa nonākusi līdz Henrika Ibsena Branda ideālismam izrādē “Ārā” (“Spēlmaņu nakts 2014” balva “Gada sasniegums laikmetīgajā dejā”). Ar Raiņa un Aspazijas vēstulēm Olga Žitluhina atgriežas pie Raiņa ideālisma, apvienojot to ar savā mākslā būtisko mīlestības tēmu. Izrādē “Viens un Divi” tiek uzjundīti jautājumi par mīlestības eksplozīvo dabu, spēju vienlaikus satuvināt cilvēkus un radīt dziļu vientulību.

Izrāde ir rādīta daudzviet Latvijā, kā arī viesojusies Ķīnā šī gada janvārī un Somijā, kur 2015. gadā reprezentēja mūsu valsti Eiropas prezidentūras gadā. Autori ļoti priecājas par iespēju parādīt izrādi Raiņa dzimtajā vietā un cer, ka tā izrādei piešķirs kādas jaunas papildu nozīmes un krāsas.

Izrādes radošā komanda
Horeogrāfija – Olga Žitluhina un dejotāji.
Mūzika – Juris Kaukulis un Kaspars Tobis (“Dzelzs vilks”).
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš.
Kompānijas “Ārā” dejotāji – Anna Novikova, Agate Bankava, Eva Kronberga, Jānis Putniņš, Ivars Broničs, Rūdolfs Gediņš.
Dramaturgs – Jānis Siliņš.
Līdzautori – dejas dramaturģe Inta Balode un dejotāji Ilze Zīriņa, Ramona Galkina, Dmitrijs Gaitjukevičs, Andris Kačanovskis, Valērijs Oļehno.
Producente – Baiba Ozoliņa.

Ieejas maksa – 2.00 € (pieaugušajiem), 1.00 € (skolēniem, studentiem, pensionāriem). Biļetes pirms pasākuma nopērkamas Raiņa muzejā “Jasmuiža”.

Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Bērnu rītu Raiņa un Aspazijas mājā BĒRNU RĪTS “JĀŅA DZIMŠANAS DIENA”

30. septembrī plkst. 12.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni un viņu vecāki mīļi aicināti uz Jāņa Raiņa dzimšanas dienas svinībām Raiņa un Aspazijas mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30.

1865. gada 11. septembrī Dunavas pagasta Varslavānos Pliekšānu ģimenē piedzimst zēns, kuram dod vārdu Jānis. Pieaudzis Jānis Pliekšāns kļūs par slavenu dzejnieku, pieņemot vārdu Rainis.
Rudens rāmajā laikā svinēsim Raiņa dzimšanas dienu. Lasot Raiņa dzeju, iepazīsim nopietno, domīgo zēnu, kas siltas saules pielietas dienas vada, zinātkāri iepazīstot pasauli. Spēlēsimies un izrotāsim akmentiņus, kopīgi veidosim apsveikumu Rainim viņa dzimšanas dienā. Iepazīsimies arī ar abu dzejnieku neparasto bibliotēku, kas atrodas pašā Rīgas sirdī – Raiņa un Aspazijas namā.
Bibliotēka, ko veido vairāk nekā seši tūkstoši grāmatu, glabā arī to, ko Rainis un Aspazija sacerējuši bērniem – dzejoļu grāmatas, lugu izdevumus, atmiņu tēlojumus. Raiņa un Aspazijas mājas ļaudis vēlas iepazīstināt mazos lasītājus ar abu dzejnieku uzburto brīnumaino bērnu dzejas pasauli, kopā ar vecākiem lasot dzeju, pārrunājot un izdzīvojot to.

Lūdzam iepriekš pieteikties, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3,00 EUR.


Lauku piekūns PUTNU VĒROŠANAS DIENAS TADENAVĀ

29. un 30. septembrī Raiņa muzejā “Tadenava” (Dunavas pagasts, Jēkabpils novads) notiks Putnu vērošanas dienas.

Abu dienu pasākumos paredzēts pārgājiens ar putnu vērošanu dabas liegumā “Eglone” (atrodas 1,5 km attālumā no muzeja), kā arī radošā darbnīca un Raiņa muzeja “Tadenava” apmeklējums.

29. septembra pasākumam tiek aicinātas pieteikties skolas. Ekskursiju vadīs Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors Dagnis Vasiļevskis.

30. septembrī tiek aicināts ikviens interesents. Ekskursiju vadīs Raiņa muzeja “Tadenava” speciāliste.

Pasākuma plāns:
09.00 Tikšanās pie Raiņa muzeja “Tadenava” un pārgājiens dabas liegumā “Eglone”. Pārgājiena kopējais garums ir 6 km, un tas ilgst ap 3 stundām.
12.00 Pusdienas (zupa un tēja) Raiņa muzejā “Tadenava”.
13.00 Radošā darbnīca bērniem “Putni līdzsvarā” un Raiņa muzeja “Tadenava” apmeklējums.
14.00 Noslēgums un došanās mājup.

Dodoties uz pasākumu, līdzi jāņem laikapstākļiem un pārgājienam dabā atbilstošs apģērbs, gumijas zābaki un uzkodas. Ieteicams ņemt līdzi arī binokli.

Dalība Putnu vērošanas dienās Tadenavā ir bezmaksas. Priekšzināšanas par putnu pasauli nav obligātas. Pasākums ir piemērots bērniem no 7 gadu vecuma.

Iepriekšēja pieteikšanās: 26011317 (Lelde), 29250484 (Agnese).


RTMM 17638 (fotogrāfs nezināms) MAZĀK ZINĀMAIS RAINIS: BIOGRĀFIJA, DAIĻRADE, TULKOJUMI. Zinātniskie lasījumi Raiņa un Aspazijas mājā

28. septembrī plkst. 13.00 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā, notiks zinātniskie lasījumi, kuros tiks analizēti dažādi Raiņa biogrāfijas, daiļrades un tulkojumu mazāk zināmie aspekti.

Lasījumu programma:
1. Gaida Jablovska (Raiņa un Aspazijas muzejs, MMA). Rainis – izglītības ministrs.
2. Iveta Narodovska (Latvijas Universitāte). J. Raiņa “Uguns un nakts” un N. Gogoļa “Slīkone”: aizgūts motīvs.
3. Maija Burima (Daugavpils Universitāte). “Lauzto priežu” lieta.
4. Orests Silabriedis (mūzikas žurnālists). Rainis un mūzika.

Starpbrīdis 30 minūtes.

5. Zane Šiliņa (Latvijas Kultūras akadēmija). Rainis un ekspresionisms.
6. Gundega Grīnuma (Raiņa un Aspazijas muzejs, MMA). “La desolazione”, “Mirstošais Sokrats” un Lugānas “dvēseļu dārzs” Raiņa un Aspazijas paralēlajās biogrāfijās.
7. Jānis Zālītis (Raiņa un Aspazijas muzejs, MMA). Raiņa tulkotājs Jānis Grunte.

Lasījumu ilgums – līdz 25 min.

Lasījumus atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Rakstnieku savienība. Toreiz un tagad SAVĒJO TIKŠANĀS. RAKSTNIEKU SAVIENĪBA TOREIZ UN TAGAD

28. septembrī plkst. 18.30 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā, notiks ceturtais cikla SAVĒJO TIKŠANĀS pasākums RAKSTNIEKU SAVIENĪBA TOREIZ UN TAGAD. Sarunāsies Lija Brīdaka un Māra Misiņa. Sarunu vadīs Arno Jundze.

Latvija Rakstnieku savienība tika dibināta 1940. gadā, un tās biedri ir Latvijā un ārzemēs dzīvojoši latviešu literatūras darbinieki — dzejnieki, literatūrzinātnieki, prozaiķi u.c. Savienības galvenie mērķi ir veicināt latviešu literatūras attīstību, kā arī aizstāvēt biedru intereses un tiesības. Nenoliedzami Rakstnieku savienība bija galvenā rakstniekus un dzejniekus vienojošā organizācija Padomju periodā. Bet kāda ir Rakstnieku savienības loma šodien? Atmiņās par Rakstnieku savienību dalīsies dzejnieces Māra Misiņa un Lija Brīdaka, savukārt par Rakstnieku savienību šodien runās Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
Lija Brīdaka ir latviešu dzejniece, rakstniece un scenāriste. Pēc viņas scenārijiem tapušas filmas “Stari stiklā” un “Pilsētas atslēgas”. Viņa pieder paaudzei, kas tāpat kā Ojārs Vācietis ienāca literatūrā pagājušā gadsimta 50. gados. Lija Brīdaka strādājusi par galveno redaktori izdevniecībā „Liesma”, pēc tam Rīgas kinostudijā. Rakstnieku savienības biedre kopš 1962. gada.
Māra Misiņa ir latviešu dzejniece un atdzejotāja. Daudzus gadus strādājusi arī Rakstnieku savienībā – sākotnēji kā tehniskā sekretāre, pēcāk arī kā dzejas konsultante un kā valdes sekretāre. Vēlāk bijusi arī Kultūras Dienas redaktore. Rakstnieku savienības biedre kopš 1978. gada.

Ieejas maksa 2,00 EUR
Skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,50 EUR


Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Rīga, Alberta iela12 30 000 GADU 80 STUNDĀS. Mākslas vēstures lekciju cikls. Izglītības programma pieaugušajiem

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12–9, aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar postmodernismu.

No 2017. gada 2. septembra līdz 2018. gada 12. maijam katru otro sestdienu plkst. 11.00 – 16.00 ir iespējams apgūt izglītības programmu pieaugušajiem „30 000 gadu 80 stundās. Mākslas vēstures lekciju cikls”, kas piesaista apmeklētāju interesi jau piekto gadu. Pavisam paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti un pieaugušie, kas vēlas apgūt pamatzināšanas mākslas vēsturē.

Lekcijas notiek latviešu valodā.

Biļešu cenas:

Vienas lekcijas apmeklējums: 2,00 EUR. Iespējams apmeklēt atsevišķas lekcijas.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa e-pastu jrrbm@memorialiemuzeji.lv!

Ar lekciju sarakstu varat iepazīties šeit:

Lekciju saraksts

 

 

 


Rainis baltkrievu literātu vidū. Minska, 1926. gads. DIVI JĀŅI. NENOTIKUSĪ TIKŠANĀS RĪGĀ

Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, Rīgā, apskatāma izstādi DIVI JĀŅI. NENOTIKUSĪ TIKŠANĀS RĪGĀ. To veidojuši Jankas Kupalas Valsts literatūras muzeja un Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas muzeja speciālisti.

Izstāde iepazīstina ar baltkrievu dzejnieku Janku Kupalu – Raiņa laikabiedru, baltkrievu literatūras klasiķi, spožu personību, kā arī laikmetu, kurā dzīvoja un radīja abi dzejnieki.

Divu 20. gadsimta pirmās ceturtdaļas latviešu un baltkrievu ievērojamāko dzejnieku un sabiedrisko darbinieku – Raiņa un Jankas Kupalas – tikšanās notika 1926. gada rudenī Minskā. Rainis turp devās pēc Baltkrievu kultūras institūta aicinājuma, lai piedalītos akadēmiskajā konferencē par baltkrievu pareizrakstības un alfabēta jautājumiem.

Baltkrievijā Rainis uzturējās no 13. līdz 26. novembrim. Konference ilga vairākas dienas. Raini ievēlēja prezidijā un viņš sēdēja līdzās baltkrievu dzejniekam Jankam Kupalam. Rainis uzstājās konferences pirmajā un pēdējā dienā. Viņš runāja par baltkrievu minoritātes situāciju Latvijā, kultūras sakaru paplašināšanas nepieciešamību un Baltkrievijas teātra attīstības jautājumiem. Minskā viņš apmeklēja Valsts muzeju un universitāti, noskatījās vairākas izrādes Pirmajā Baltkrievijas Valsts drāmas teātrī, Jankas Kupalas mājās tikās ar baltkrievu literātiem.

Kupalas mājās Kastričnickaja ielā 36 Rainis esot pabijis vairākkārt. Nav šaubu, ka baltkrievu dzejnieku Rainis un Aspazija labprāt uzņemtu pie sevis Rīgā.

Tagad ar abu dzejnieku oriģinālpriekšmetu – muzeju kolekcijās saglabāto apģērbu, sadzīves priekšmetu un aksesuāru palīdzību – tiek inscenēta tikšanās, kas nekad nav notikusi, bet kurai būtu bijis tik daudz iemeslu notikt šeit – Baznīcas ielā 30, Raiņa un Aspazijas mājā, no kuras 1926. gada 12. novembrī Rainis devās ceļā uz Minsku.


Rainis un Ibsens RAINIS UN IBSENS. SATIKŠANĀS

No 11. septembra Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7 atvērta izstāde RAINIS UN IBSENS. Tajā sastopas divi dramaturgi, kas izteic sava laikmeta idejas. 

Pagājušajā gadā durvis vēra Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” ietvaros atjaunotie Raiņa un Aspazijas muzeji. Šogad, 11. septembrī plkst. 16.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā tiks atklāta izstāde Rainis un Ibsens, kas vēsta par izcilā norvēģu dramaturga ietekmi Raiņa dzīves un daiļrades gaitās un dažiem nozīmīgiem Latvijas mākslas notikumiem, kurus raisījusi Henrika Ibsena daiļrade.

Henrika Ibsena loma Raiņa dzīvē ir īpaša. Dzejnieka tapšanas posmā tieši Ibsena personības iespaids dziļi ietekmē Raini. Izsūtījumā Slobodskā viņš pārtulko Ibsena lugu “Svētki Solhaugā”. Vēlākajos gados, veidojot savu drāmas teoriju, Rainis vienmēr atgriežas pie Ibsena kā svarīga atskaites punkta. Raiņa un Aspazijas personiskajā bibliotēkā glabājas daudzi Ibsena darbu izdevumi ar dzejnieka piezīmēm.

Nozīmīgs notikums ir dzejnieka brauciens uz Norvēģiju 1928. gada pavasarī. Rainis ir Latvijas pārstāvis Ibsena simtgades svinībās Oslo un Bergenā. Viņa portrets pie Ibsena kapa kā cieņas apliecinājums Norvēģijai un viņas dižajam dramaturgam parādās daudzos Eiropas laikrakstos.

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā glabājas plašs materiālu klāsts par H. Ibsena darbu iestudējumiem Latvijas teātros. To starpā izceļas Ilmāra Blumberga veidotā scenogrāfija izrādēm “Brands” (režisors Arnolds Liniņš, Dailes teātris) un “Pērs Gints” (režisors Ādolfs Šapiro, Jaunatnes teātris). Izstādē skatāmas plakātu un dekorāciju skices, kā arī fotoattēli no šiem izcilajiem notikumiem Latvijas teātru dzīvē 20. gadsimta 70. gados.

Izstādes autore – Astrīda Cīrule.

Mākslinieks – Ints Sedlenieks.