ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS TIKŠANĀS AR IVETU RATINĪKU

4. aprīlī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā (Brīvības ielā 38-4) notiks tikšanās ar dzejnieci, pedagoģi, literatūrzinātnieci, kritiķi un politiķi Ivetu Ratinīku. Vakara gaitā ir iecerēta neformāla saruna, ko vadīs Mg. Jur. Ilze Puķe. Paredzēts runāt par plašu jautājumu loku: no dzejas līdz izglītības reformai, no zīdaiņiem līdz aktualitātēm politikā. Ratinīkas dzeju lasīs aktrise Anta Aizupe.

Iveta Ratinīka ir latviešu dzejniece un literatūras skolotāja, kuras raksti par dzeju tiek regulāri publicēti dažādos Latvijas medijos. 2011. gadā izdevusi dzejas krājumu “Rūgts”, bet 2018. – “tikko & tikai”. Ratinīka ir labi pazīstama arī ar aktīvu līdzdarbošanos un iesaistīšanos dažādu kultūras jautājumu un problēmu apspriešanā un komentēšanā. 2015. gadā, pēc kādu vecāku sūdzības par literatūras stundas saturu, Ratinīka savas domas izteica tviterī, tādējādi izraisīdama publisku diskusiju par tikumības likuma nepilnībām. 2014. gadā Ratinīka saņēmusi Ata Kronvalda balvu, 2015. gadā – izvirzīta “Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2015” titulam.

“Iveta Ratinīka – dzejniece, spilgtu un vajadzīgu viedokļu paudēja, literatūras pētniece, radoša skolotāja. Ar jaudu un temperamentu, kas daudziem saistās ar Ivetas Ratinīkas vārdu, ir tapuši arī šajā grāmatā apvienotie dzejoļi. Tomēr tā ir negaidīti maiga dzeja, pat ja raksts piedāvā “būt kā spartietei”,” – tā par Ratinīkas krājumu “tikko & tikai” raksta dzejniece Ingmāra Balode.

“Atšķirībā no pirmā krājuma “Rūgts”, kur vairāk bija nepiepildītības sāpju un smeldzes, “tikko & tikai” pārsteidz ar līdzsvarotību un nobriedušu dziļumu, kas liek klusi pie sevis smaidīt,” – tā saka rakstniece Dace Rukšāne.

Pasākuma norises vieta: Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 4. aprīlis, 18.00–19.30.
Ieejas maksa: 2.00 €.


AICINĀM SKOLĒNUS APMEKLĒT INTERAKTĪVO SPĒLI “SŪNU CIEMA ZĒNI”!

Andreja Upīša memoriālais muzejs (Rīgā, Brīvības ielā 38-4) līdz 20. aprīlim aicina skolēnus un skolotājus apmeklēt interaktīvo spēli “Sūnu ciema zēni”.

Spēles mērķis ir ar muzejiski atraktīviem priekšmetiem padziļināt skolā apgūtās zināšanas par Andreja Upīša garo stāstu ”Sūnu ciema zēni”.

Norise: strādājot grupās, bērni izmanto grāmatas tekstu, veic atjautības uzdevumus, min mīklas un piedalās vārdu spēlēs. Nodarbībā tiek izmantoti reāli etnogrāfiskie priekšmeti, kas jāatpazīst, tādējādi ļaujot bērniem iejusties seno laiku saimniecības norisēs.

Dalībnieku vēlamais vecums:
5.–7. klašu audzēkņi.
Nodarbības ilgums – 90 minūtes.
Pieteikšanās: 67289767, upits@memorialiemuzeji.lv.
Lūgums pieteikties vairākas dienas pirms vēlamā nodarbības laika!

Ieejas maksa – 2.00 € no skolēna. Skolotājiem ieeja bez maksas.

Muzeja darba laiks: otrdienās–sestdienās 11.00–17.00.
Muzejs slēgts svētdienās un pirmdienās.


JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA APMEKLĒT EKSKURSIJAS JAŅA ROZENTĀLA DZĪVOKLĪ

Atzīmējot izcilā latviešu mākslinieka Jaņa Rozentāla (1866–1916) 152. dzimšanas dienu, svētdien, 2018. gada 18. martā, plkst. 12.00 un 15.00 J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt bezmaksas ekskursijas J. Rozentāla dzīvoklī.

Janis Rozentāls ir viens no latviešu profesionālās mākslas pamatlicējiem. 1896. gadā mākslinieks pabeidza Pēterburgas Ķeizarisko mākslas akadēmiju ar 1. šķiras mākslinieka grādu. Pēc trīs gadiem viņš nolēma atgriezties dzimtenē. Sākotnēji uzturējās dzimtajā Saldū, bet ap gadsimtu miju pārcēlās uz Rīgu, kur 36 gadu vecumā, 1902. gadā, satika savu nākamo sievu – somu operdziedātāju Elliju Forseli. No 1904. līdz 1915. gadam Janis Rozentāls ar sievu un bērniem Lailu, Irju, Miķeli dzīvoja Alberta ielā 12-9 – dzīvoklī, kas bija speciāli projektēts Rozentāla ģimenei.

Rakstniece Anna Brigadere dalījusies savās atmiņās par Alberta ielas dzīvokli: “Rozentāla dzīvoklis Alberta ielā bija gaišākais, harmoniskākais visā latviskajā Rīgā. Būt ciemā pie Rozentāla – sevišķi augšā, darbnīcā, ar maigo jumta gaismu – aplaimojoša priekšrocība. Ciemiņu, kas neprasīja ceremonijas, Rozentāls dažkārt pieņēma arī darba stundā. Tad varēja sēdēt uz platā dīvāna un aizmirsties interesantā sarunā, kurai meistars pie molberta dzīvi sekoja.”

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt Rozentāla dzīvokli, kur joprojām var aplūkot jūgendstila interjeru un priekšmetus, mākslinieka darbnīcu un viņa gleznas.

Mākslinieka dzimšanas dienā – 18. martā – muzejā būs bezmaksas ieeja; darba laiks – no plkst. 11.00 līdz plkst. 18.00.


LATVJU DAINU IZNĀKŠANAI VELTĪTIE GADSKĀRTĒJIE KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJA LASĪJUMI

Turpinot 1986. gada pavasarī aizsākto tradīciju, 21. martā Krišjāņa Barona muzeja kolektīvs aicina apmeklēt Muzeja lasījumus, kas veltīti Latvju dainu iznākšanai. Lasījumu sākums – plkst. 11.00, norises vieta – Krišjāņa Barona muzejs (Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 3-5).

Lasījumu programma
1. daļa

Skolotājam, dzejniekam, Brāļu draudzes virstētiņam Robertam Bērziņam – 150!
Roberta Bērziņa mūžs un folklora. (Māra Vīksna)
Roberts Bērziņš un Ansis Lerhis-Puškaitis. (Guntis Pakalns)
Roberta Bērziņa garīgā dzeja. (Klāvs Bērziņš)

Pārtraukumā – PAVASARA DZIESMAS KOKLES SKAŅĀS. (Andris Ērglis)

2. daļa
Veltījums Latvijai!

Folkloras festivāls “Baltica”. Muzejiskais aspekts. (Andris Ērglis)
Nams Latvijas valsts vēsturē. (Rūta Kārkliņa)
Pēterburgas Avīžu veikums latviešu literārās valodas veidošanā. (Dita Barona)

Lasījumi organizēti sadarbībā ar LU LFMI Latviešu folkloras krātuvi (LR IZM budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”).


ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS PASĀKUMS “LAIMES LĀCIS STĀSTOS”

24. martā, sestdien, plkst. 15.00 ar sarīkojumu “Laimes lācis stāstos” Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, aizsāksies Latvijas mutvārdu stāstnieku ikmēneša pasākumu cikls.

Katra pasākuma tēma būs saistīta ar kādu Andreja Upīša labi vai ne tik labi pazīstamu darbu. Pirmais sarīkojums ir veltīts Laimes lācim – mūžsenajam mītam, ka kāds atnāks, izglābs un palīdzēs mūsu vietā sakārtot dzīvi. Šī cerība ir pamatā daudziem stāstiem, kas zināmi gan no senām teikām un pasakām, gan no mūsdienu politiskajiem mītiem un sadzīves līdzekļu reklāmām. Piedāvājam uzzināt, kādas ir mutvārdu stāstīšanas tradīcijas mūsdienās, kādi ir pašlaik aktīvākie stāstnieki Latvijā un kādi ir viņu stāsti par Laimes lāča tēmu. Ikviens sarīkojuma apmeklētājs tiks laipni aicināts (bet ne piespiests) piedalīties ar saviem mutvārdu stāstiem par laimi, lāci un Laimes lāčiem senatnē un mūsdienās.

Sarīkojumu vada LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns, piedalās: Liesma Lagzdiņa (Kuldīga), Agita Lapsa (Valmiera), Sanda Salmiņa (Cēsis), Normans Graustiņš (Baldone) un citi Latvijas stāstnieki.

Ieejas maksa – 2 €.


ZINĀTNISKIE LASĪJUMI “DZEJNIECE ASPAZIJA: VĒSTURE UN LAIKABIEDRI”

14. martā plkst. 14.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) notiks zinātniskie lasījumi “Dzejniece Aspazija: vēsture un laikabiedri”.

Lasījumu programmā paredzēta Memoriālo muzeju apvienības direktores Ritas Meinertes uzruna. Lasījumu referenti un tēmas: Gaida Jablovska. “Aspazijai 60. 1928. gads dzejnieces dzīvē”; Jānis Siliņš. “Mirdzas un Asjas lomu interpretācijas Aspazijas “Vaidelotes” (1958, 1981, 2016) uzvedumos”; Linda Grīnberga. “Aspazijas luga “Zaudētas tiesības” feminisma ideju un mūsdienu sociālpolitisko norišu kontekstā”; Iveta Narodovska. “Aspazija un Ļermontovs”; Brigita Ducmane. “Pa Aspazijas dzīves ceļiem Jelgavā”; Jānis Zālītis. ““Ar dzejnieci sirdī…”: Aspazija un farmācijas maģistrs Ernests Birzmanis”; Gundega Grīnuma. “Aspazija “kineniece””.

Pasākumu atbalsta VKKF.


FEMME FORTE – ASPAZIJAS DZIMŠANAS DIENAS PASĀKUMS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

16. martā plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) notiks Aspazijas 153. dzimšanas dienas dzejas un prozas lasījumi FEMME FORTE.

Stiprā sieviete jeb femme forte bija viens no apzīmējumiem 20. gadsimta sākuma jaunās sievietes (femme nouvelle) atainojumam literatūrā un mākslā. Tas bija neatkarīgās sievietes tips, kas izaicināja valdošos stereotipus un patriarhālo pasaules kārtību. Stiprā sieviete spēja bez piepūles konkurēt ar vīrieti, aktīvi risinot konfliktus un uzņemoties iniciatīvu, līdzīgi kā to darīja Aspazija.

Pasākumā par stiprām sievietēm stāstīs un ar dzejas un prozas lasījumiem uzstāsies Jeļena Glazova, Andra Manfelde, Pauls Bankovskis un Aivars Madris.

Par Aspazijas drosmīgākajām iniciatīvām stāstīs muzeja speciāliste Elvīra Bloma.

Pasākumu finansiāli atbalsta VKKF.

Ieejas maksa – 2.00 €.
Skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 €.


ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS TIKŠANĀS AR RAKSTNIECI UN DZEJNIECI INGU GAILI

23. martā plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks tikšanās ar rakstnieci un dzejnieci Ingu Gaili. Vakara gaitā ir iecerēta saruna, ko vadīs Mg. philol. Arturs Skutelis, autores dzejas lasījums, kā arī atbildes uz publikas jautājumiem.

Inga Gaile (1976) ir viena no pazīstamākajām mūsdienu latviešu dzejniecēm, piecu dzejoļu krājumu autore, saņēmusi vairākas prestižas literārās balvas – Klāva Elsberga prēmiju (par krājumu “Laiks bija iemīlējies”, 1999), Annas Dagdas fonda balvu (par krājumu “Raudāt nedrīkst smieties”, 2004), Dzejas dienu balvu (par krājumu “Kūku Marija”, 2007), Ojāra Vācieša prēmiju (par krājumu “Raudāt nedrīkst smieties”, 2004, un “Migla”, 2012) u. c. Gaile ir pazīstama arī kā vairāku teātra darbu autore – gan kā dramaturģe, gan kā režisore. 2016. gadā vēsturisko romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” izdots Gailes debijas romāns – “Stikli”.

Šī gada sākumā publicēts Gailes pirmais detektīvžanra darbs – romāns “Neredzamie”; drīzumā sagaidāms arī autores jaunākais dzejoļu krājums “Lieldienas”.

“Laikā, kad dzejnieki, dzimto valodu kopdami, dažādos dziļumos rotaļājas ar tās vārdiem, saliek arvien jaunas apziņas struktūru mozaīkas vai smalki apdarina novērojumus, tā radot mākslas darbus pēc absolūtā skaistuma kritērijiem un bez moralizēšanas, dažkārt tomēr ir cienījami, ja kādam no viņiem atrodas arī kaut kas, ko citiem pateikt,” – tā recenzijā par Gailes krājumu “Migla” raksta dzejniece un literatūras pētniece Anna Auziņa.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 23. marts, 18.00–19.30.
Ieejas maksa: 2.00 €.


ASPAZIJAS DZIMŠANAS DIENAS SVINĪBAS UN PĒTERA VASKA FONDA IZDOTĀ KOMPAKTDISKA “GAISMĀ…” ATVĒRŠANA

15. martā plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Majoros, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7) notiks Aspazijas dzimšanas dienai veltīts pasākums, kurā Latvijas Nacionālās operas soliste Inga Šļubovska-Kancēviča un pianiste Agnese Egliņa iepazīstinās ar Pētera Vaska fonda izdoto kompaktdisku “Gaismā…”, bet Jūrmalas teātra aktrise Dace Umbraško lasīs Aspazijas dzejoļus. Pasākumā skanēs gan latviešu klasiķu – Jāzepa Vītola, Jāzepa Mediņa un Jāņa Mediņa –, gan mūsdienu komponistu – Lauras Gustovskas, Ingmara Zemzara un Artura Maskata – solodziesmas ar Aspazijas dzeju.

Jauniznākušajā kompaktdiskā iekļauti skaņdarbi, kurus pasūtinājis Pētera Vaska fonds un kuri piecu gadu laikā tapuši fonda koncertciklos – komponistu Artura Maskata, Pētera Vaska, Viļņa Šmīdberga, Pētera Plakida, Rutas Paideres, Lauras Gustovskas un Ingmāra Zemzara solodziesmas ar latviešu dzejnieku Imanta Ziedoņa, Knuta Skujenieka, Aspazijas, Friča Bārdas, Ojāra Vācieša un Valdas Moras tekstiem. Kompaktdiska noformējumam izmantota mākslinieka Ģirta Muižnieka glezna.

Inga Šļubovska-Kancēviča atceras: “Pirmais bija komponists Arturs Maskats, kas man 2014. gada vasarā piezvanīja un teica, ka viņam ir ideja sarakstīt trīs dziesmas manai balsij ar Aspazijas dzeju. Un tā iedvesma pārgāja arī uz mani. Sāku lasīt Aspazijas dzeju, krājumus. Un tad, kad viņš to visu uzrakstīja, tā bija kā dāvana.”


Harunobu  – Sieviete ar pērtiķi LEKCIJA “JAPĀNA UN ROZENTĀLS” JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJĀ

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina iepazīt japānismu – japāņu mākslas ietekmi uz Rietumeiropas mākslu, kas bija īpaši nozīmīga tendence 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā. Japāņu mākslas ietekmes atrodamas daudzu izcilu impresionisma, postimpresionisma, jūgendstila un art deco mākslinieku darbos. Japānisma elementi sastopami arī Jaņa Rozentāla mākslā.

Japānismam veltītā lekcija Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā notiks svētdien, 4. martā, plkst. 14.00.

No 1633. līdz 1853. gadam Japānā valdošais militārais režīms neatļāva praktiski nekādus iedzīvotāju kontaktus ar ārvalstniekiem. Kopš 1868. gada, kad valsts tika atvērta kontaktiem ar pārējo pasauli, Rietumeiropā ienāca japāņu mākslas priekšmeti (visvairāk – grafikas lapas krāsainā kokgriezuma tehnikā, ukiyo-e stilā). Japānas “jaunatklāšana” izraisīja ārkārtīgi lielu interesi par neparasto un eksotisko Austrumu kultūru, sākās japāņu mākslas pētīšanas un kolekcionēšanas mode. No Japānas mākslas ietekmējās Vinsents van Gogs, Edgars Degā, Džeimss Vistlers, Anrī de Tulūzs-Lotreks un daudzi citi Eiropas mākslinieki. Japānisma loma bija īpaši nozīmīga jūgendstila stilistikas izkopšanai.

Interese par Japānas mākslas valodu nebija gājusi secen arī Janim Rozentālam. Gan viņa gleznās un grafikās, gan sadzīves priekšmetu vidū atrodam eksotiskās Tālo Austrumu kultūras atskaņas.

Vienas lekcijas apmeklējuma maksa – 2.50 €; skolēniem, studentiem un pensionāriem – 1.50 €.