Pauls Putniņš. Satikšanās Kartons, eļļa, 33x40 cm, 2015. AVE SOL! ESI SVEICINĀTA, SAULE!

Līdz 26. augustam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7 apskatāma Daces Visnolas un Paula Putniņa gleznu un mandalu izstāde AVE SOL! ESI SVEICINĀTA, SAULE!

“Saule… Pasaule… Aizsaule … Viņsaule … Nesaule… Viss ir viens. Saule kā Visuma centrs.

Latvijas saule ir sievišķīga. Jūras viļņi ir spēcīgi un vīrišķīgi. Izstādes vadmotīvs – Saules celiņš jūrā – simbolizē sievišķā un vīrišķā saskarsmi. Sievišķā un vīrišķā saplūsmi latvju rakstos simbolizē Dieva un Māras zīmes – divi trīsstūri, kuru smailes satiekas ar sauli pa vidu, veidojot sauļoto stabu. Tas iezīmē arī garīgā un materiālā mijiedarbību un vienotību. Viss ir vienotā veselumā.

… sajūti … sasmaržo … saredzi … sadzirdi … sagaršo … satausti šo pasauli ar visām maņām,” par izstādes koncepciju stāsta māksliniece Dace Visnola un piebilst: “Šobrīd radošums, māksla un mākslas terapija ir mans dzīvesveids, kas vienotā veselumā viens otru papildina, palīdzot baudīt dzīvi uz šīs pasaules.”

Dace Visnola ir māksliniece, sertificēta mākslas terapeite, mākslas skolotāja.

Piedalījusies vairākās izstādēs, t.sk., retrospektīva personālizstāde “Mežābeles vibrācijas” (2016) u.c.

Papildinājusi zināšanas mākslas izglītībā un terapijā pie ārzemju speciālistiem ASV, Lielbritānijā, Zviedrijā, Dānijā, bijusi Ziemeļu Ministru padomes, Fulbright un Rotari kultūras stipendiāte. Kopš 1993. gada ar referātiem un radošām darbnīcām piedalījusies starptautiskos mākslas izglītības un mākslas terapijas semināros un konferencēs Latvijā, ASV, Lielbritānijā, Itālijā, Grieķijā, Lietuvā un Somijā. Publicējusi vairākus rakstus par mākslas izglītību un mākslas terapiju. Biedrību “Latvijas Mākslas terapijas asociācija”, “Latvijas Smilšu spēles terapijas” u.c. biedre. Kopš 2011. gada ir Eiropas Mākslas terapeitu tīklojuma (NEAT) dalībniece.

Pauls Putniņš 1981. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļu, 1990. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu, iegūstot profesionāla mākslinieka – konstruktora kvalifikāciju. Latvijas Mākslas akadēmijā iegūts profesionālais maģistra grāds mākslā.

Paula mākslas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Krievijā u.c. Piedalījies vairākās izstādēs, viņa darbi izstādīti galerijās Latvijā. Pauls ir Inčukalna mākslinieku kopas ilggadējs dalībnieks.

Strādājis par mākslinieku un interjeristu, bijis Latvenergo muzeja speciālists un mākslinieks noformētājs, kā arī kompozīcijas, amatu un mākslas skolotājs vispārizglītojošās un mākslas skolās.

 


Sudraba karote no sešu karošu komkplekta, kas Andrejam Upītim un Olgai Tīrumniecei dāvināts kāzās 1905. gada 12. jūnijā. MUZEJA PRIEKŠMETS. JŪNIJS

Kopš marta esam atsākuši publikācijas mājaslapas sadaļā “Muzeja priekšmets”, kur piedāvājam stāstus par vērtīgām lietām, ko glabā muzeja krātuves.

Jūnijā – Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenā speciālista, Mag. philol. Arņa Koroševska stāsts par nu jau vairāk nekā gadsimtu senu sudraba karoti, kas ir viena no neparastākajām un unikālākajām Andreja Upīša piemiņas lietām.

Kad 1943. gada maijā, Upīšu ģimenei atrodoties evakuācijā Kstiņinas ciematā, nodega rakstniekam uz laiku piešķirtā mājiņa, bojā aizgāja ne tikai iesāktais romāna “Zaļā zeme” manuskripts, bet arī visa ģimenes iedzīve. Sudraba karotīte ir vienīgais uguns neskartais priekšmets, kuru Upīša ģimene atrada nodegušās mājas krāsmatās.

Vairāk lasiet: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/andreja-upisa-neparasta-sudraba-karote/


SEGD Tadenava RAIŅA MUZEJA “TADENAVA” EKSPOZĪCIJAI – STARPTAUTISKA DIZAINA BALVA

10. jūnijā, apbalvošanas ceremonijā Maiami, ASV, tika pasniegta vides dizaina balva SEGD 2017, kuru starp vairākiem prestižiem ekspozīciju projektiem ieguva arī Latvijas dizaina biroja H2E veidotā ekspozīcija Raiņa muzejam “Tadenava”. Ekspozīcija iekārtota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” projekta “Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana” ietvaros. Projekta īstenotājs – valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, partneris – Memoriālo muzeju apvienība.

Šogad balvu saņēma arī Nacionālā Afroamerikāņu vēstures un kultūras muzeja ekspozīcija Vašingtonā, ASV (dizains Ralph Appelbaum Associates), ekspozīcija “La Cité du Vin” Bordo, Francijā (dizains Casson Mann) un ekspozīcija “Closed Worlds” Ņujorkā, ASV (dizains Pentagram).

SEGD konkurss tika izveidots 1987. gadā, lai akcentētu pasaules sasniegumus vides grafikas dizainā. Tā mērķis ir veicināt vizuālās komunikācijas izmantošanu vidē un parādīt tās svarīgo lomu.

Tadenava ir vieta, kur Rainis pavadīja dzīves pirmos gadus, kur aizsākās viņa personības veidošanās, tādēļ ekspozīcijas koncepcija ir “bērnības muzejs”. Saules motīvam šeit piešķirta vadošā loma. Pretstatā mūsdienās izplatītajai satura iegūšanai ar digitālo nesēju palīdzību, Memoriālo muzeju apvienības speciālistu un dzejnieces Ineses Zanderes sadarbībā ar dizaina biroju H2E veidotā muzeja ekspozīcija apmeklētājiem liek darboties ar rokām un taustāmiem izziņas materiāliem. Stāsta mērķauditorija ir bērni, un tā saturu viņi izzina ar koka lodītes – saules simbola – palīdzību.

Ekspozīcija ir spēle, kurā ikvienam apmeklētājam ir iespēja ar interaktīvu rotaļu palīdzību izzināt Raiņa literāro mantojumu, kā arī attīstīt tēlainību un vēlmi pašam interpretēt. Ekspozīcijā atklājas arī Raiņa bērnības ainas, tēva Krišjāņa, mātes Dārtas un māsas Līzes nozīme mazā Žaniņa, kā tolaik mīļi dēvēja Raini, bērnības telpā – Tadenavā.

“Apburoša un vienkārši veidota vide, kas iemieso bērnības atklājumu garu. Ir patīkams pārsteigums redzēt, ka autori nav pakļāvušies kārdinājumam izmantot digitālās tehnoloģijas. Rezultāts ir skaista, taustāma, analoga pieredze, kurā var vairāk iedziļināties un iesaistīties,” ekspozīciju komentē SEGD 2017 žūrija.


Romans Tillbergs. Titula iIustrācija Andreja Upīša romānam “Plaisa mākoņos” TĒVS UN DĒLS TILLBERGI. Ainava un ilustrācijas romānam “Plaisa mākoņos”

No 9. jūnija līdz 2. septembrim Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4, atvērta izstāde TĒVS UN DĒLS TILLBERGI. Ainava un ilustrācijas romānam “Plaisa mākoņos”.

2017. gadā, sagaidot Andreja Upīša 140. jubileju, rakstnieka muzejs turpina izstāžu ciklu “Muzeja mākslas kolekcijas pērles”.

Rakstnieka Andreja Upīša dzīvokļa plašajā viesistabā, starp vairākām latviešu mākslinieku gleznām, goda vieta ierādīta Jāņa Roberta Tillberga gleznotai Latvijas ainavai, kuras centrā tumšo mākoņu ieskautajā debesjumā iemirdzas gaismas strēle. Šo gleznu rakstniekam 1962. gadā, viņa 85. jubilejā, pasnieguši Rakstnieku savienības pārstāvji Jūlijs Vanags, Žanis Grīva, Bruno Saulītis, Elvīra Zaķe, Arvīds Grigulis un Jānis Grants.

“It īpaši ievērīgs un sajūtīgs lasītājs un skatītājs, aplūkodams tikai tās gleznas pie manu istabu sienām, droši vien kādās detaļās uztvers zināmu tuvu radniecību ar tā sauktajām “dabas ainavām” manos romānos. Es patiešām esmu no tām un daudzām citām mācījies – tomēr nekļūdams par gleznotāju kopētāju,” reiz rakstījis Andrejs Upīts.

Kā liecina ieraksts manuskriptā, 1951. gada 29. oktobrī plkst. 2.35 Brīvības ielas dzīvoklī rakstnieks pieliek punktu pēdējai romāna “Plaisa mākoņos” lappusei.

1955. gadā nāk klajā romāna trešais izdevums, to ilustrējis nesen Mākslas akadēmiju absolvējušais Romans Tillbergs. Tas ir viņa augsti novērtētais diplomdarbs. Atverot romāna titullapas ilustrāciju, kas veidota eļļas tehnikā, saskatāma attāla līdzība ar viņa tēva Jāņa Roberta Tillberga gleznoto ainavu, ko muzeja apmeklētāji nereti nosauc par “Plaisu mākoņos”.

Muzeja krājumā atrodas divdesmit Romana Tillberga 1953. gadā dažādās tehnikās veidotas romāna “Plaisa mākoņos” ilustrāciju skices. Sākotnēji tie ir gleznojumi eļļas tehnikā, tad top skices ar zīmuli un tušu. Mākslinieks rūpīgi pētījis romānā attēlotā laikmeta liecības, tipus un tēlus. Kādās no skicēm atpazīstam romāna personāža Eduarda Veidenbauma vaibstus, citā – pilsētas gorodovoju, vai vienkāršu Rīgas fabrikas strādnieku. Romāna “Plaisa mākoņos” izdevumā mākslinieks no skiču klāsta izvēlējies reālistiski veidotus tušas zīmējumus.

Romans Tillbergs (16.03.1920.– 12.12.1993.), gleznotāja, profesora Jāņa Roberta Tillberga dēls, mācījies Jaņa Rozentāla mākslas skolā, sācis studijas LU Arhitektūras fakultātē, vēlāk beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju kā grafiķis. 1956. gadā kļuvis par Mākslinieku savienības biedru. Darbojies grāmatu grafikā, ilustrējis bērnu un mācību grāmatas, veidojis zīmējumus arī žurnālos “Bērnība”, “Draugs”, “Zīlīte” un karikatūras žurnālā “Dadzis”. Piedalījies starptautiskajās karikatūristu izstādēs Zviedrijā, Polijā un citās valstīs.

Izstādes autore Inese Kaire

Mākslinieks Ints Sedlenieks


Apceļo Latvijas muzejus! LATVIJAS MUZEJU BIEDRĪBAS AKCIJA “APCEĻO LATVIJAS MUZEJUS!”

Latvijas Muzeju biedrība šogad atzīmē 25 gadu jubileju. Šo gadu laikā Muzeju biedrības saime ir augusi, un šobrīd apvieno 107 valsts, pašvaldības, privātos un autonomos muzejus. Lai pievērstu uzmanību Latvijas Muzeju biedrības darbībai un Latvijas muzejiem, LMB no 1. jūnija līdz 31. augustam organizē vasaras akciju “APCEĻO LATVIJAS MUZEJUS!”.

Akcijā “Apceļo Latvijas muzejus!” piedalīsies visi Latvijas muzeji. Galvenais mērķis ir pievērst uzmanību mazajiem muzejiem Latvijā (ne tikai Latvijas novados, bet arī Rīgā), veicināt to atpazīstamību, rosināt interesi par piedāvājumu un parādīt šo muzeju šarmu.

Aicinām akcijā iesaistīties ikvienu Latvijas iedzīvotāju vai viesi, kam patīk apmeklēt muzejus, iepazīt vietējo novada vēsturi un kultūras mantojumu. Kā akcijas galvenā platforma tiks izmantota lapa www.facebook.com/apcelolatvijasmuzejus. Lai piedalītos konkursā, dalībniekam nepieciešams profils sociālajā tīklā Facebook. Apmeklējot kādu no muzejiem, dalībniekam jāatzīmējas savā Facebook profilā, laika līnijā ievietojot foto no apmeklētās vietas un komentējot piedzīvoto, redzēto un uzzināto. Tāpat jāpievieno norāde @Apceļo Latvijas muzejus un jāatzīmē atrašanās vieta, izmantojot sociālā tīkla Facebook rīku ar vietas atzīmēšanu vai arī ierakstot konkrētu muzeju, piemēram, @Limbažu muzejs. Ar akcijas nolikumu un uzdevumiem var iepazīties Latvijas Muzeju biedrības mājaslapā: http://www.muzeji.lv/lv/museums/museums-association/must-see/akcijas-apceljo-latvijas-muzejus-nolikums/

Kā norāde, ka muzejs piedalās akcijā, konkrētajā muzejā būs izlikta akcijas “Apceļo Latvijas muzejus!” pazīšanās zīme.

Uzvarētāji tiks noteikti, izvērtējot dalībnieka atraktivitāti un aktivitāti, apmeklējot muzejus un ievietojot ierakstus vismaz par pieciem apmeklētiem muzejiem.

Katrs uzvarētājs iegūs piecas brīvbiļetes uz kādu no šiem Latvijas muzejiem:

  • Latvijas Nacionālais mākslas muzejs,
  • Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs,
  • muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”,
  • Rīgas Motormuzejs,
  • “Laimas” šokolādes muzejs,
  • Rundāles pils muzejs,
  • Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs,
  • Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs,
  • Turaidas muzejrezervāts,
  • Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs.

Iepazīsim Latvijas muzejus, to izstādes un ekspozīcijas, izzināsim vietējo vēsturi, tradīcijas un kultūru, aplūkosim arī sezonālos muzejus, kuri atvērti tikai vasarā!


Firmas “V. STEINBERGS RIGA” bonierējamā birste MUZEJA PRIEKŠMETS. MAIJS

Ik mēnesi mājaslapas sadaļā “Muzeja priekšmets” piedāvājam stāstus par vērtīgām lietām, ko glabā muzeja krātuves.

Cik prātīgi vai neprātīgi mēs izvērtējam priekšmetus, ko uzņemt muzeju kolekcijās? Muzejos tas ir mūžīgi aktuāls jautājums. Ir priekšmeti, par kuriem sabiedrība labprāt rūpējas, un, tiecoties tiem nodrošināt mūžību, ievieto muzejā. Tie ir priekšmeti ar augstu estētisko vērtību – mākslas darbi, smalki amatniecības izstrādājumi u.c. Tie ir priekšmeti, kas vēsta par sen zudušu laikmetu, – arheoloģisko izrakumu materiāli. Arī sadzīves un etnogrāfijas priekšmetu kolekcionēšanā ir sava “muzeja cienīguma” hierarhija – muzejos ātrāk nonāks dzelzs gludekļi, petrolejas lampas, izrakstītas vārpstiņas un tamlīdzīgas lietas. Taču cik muzeji savā krājumā, kā tikpat vērtīgas iekļaus slotas, trauku, putekļu un grīdas lupatas? Ja nu tomēr izvēlētos šos priekšmetus “muzealizēt”, vai krājumā, piemēram, būtu jāuzņem izmazgātas vai netīras putekļu lupatas? Vai nodilusi slota, rūpējoties par tās saglabātību, būtu jārestaurē, “atgriežot” tai sākotnējo izskatu? Un kā, neiekļaujot šādas lietas muzeja krājumā, mēs savās interjera ekspozīcijās varam sniegt patiesu priekštatu par kāda laika sadzīves kultūru?

Maijā – Jāņa Akuratera muzeja galvenās speciālistes Mairas Valteres raksts “Kad pārdomas raisa Akuratera mājas bonierējamā birste…”: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/kad-pardomas-raisa-akuratera-majas-bonierejama-birste/


Raiņa muzejs "Tadenava". Ērika Cērpiņa foto TADENAVA UZVAR SABIEDRĪBAS BALSOJUMĀ

19. maijā Dzintaru koncertzālē svinīgi paziņoja Valsts nozīmes apbalvojuma Latvijas Arhitektūras gada balva 2017 laureātus.

Šogad vērtējumam tika pieteikti 36 darbi, ko tradicionāli vērtēja divās kārtās – pirmā savu vērtējumu izteica nacionālā žūrija, kuras izvirzītos objektus (šogad 18) nākamajā kārtā izvērtēja īpaši pieaicināti starptautiskas žūrijas pārstāvji, kas pieņēma galīgo lēmumu.

Un vēl ir trešā žūrija – sabiedrība.

Sabiedrības balsojumā portālā “Delfi” šogad lielāko balsu skaitu ieguva kategorijā “Restaurācija” nominētais Raiņa muzejs “Tadenava” un projekta autori Ēriks Cērpiņš, SIA H2E un Memoriālo muzeju apvienība.

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas ietvaros kompleksa atjaunošanu un piemērošanu muzeja funkciju veikšanai un muzeja teritorijas labiekārtošanu vadīja un realizēja VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Kompleksa atjaunošanas mērķis: kultūras mantojuma saglabāšana, respektējot kultūrvēsturisko ainavu, kas izveidojusies 150 gadu laikā.

Restaurācijas darbu laikā muzeja kompleksā tika konsekventi izturēts minimālās iejaukšanās princips: atturēšanās no nepamatotām manipulācijām, maksimāli saglabājot dažādo būvperiodu būvelementus. Tas ļāva maksimāli saglabāt vēsturiskos elementus oriģinalitāti, vēsturisko nozīmi un autentiskumu.

“Tadenavā – Raiņa dzimtajā vietā – muzejs izveidots jau 1959. gada 1. janvārī, 1966. gadā tas kļuva par Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja filiāli. Šai laikā muzejnieku pūles saglabāt un pilnveidot muzeja ēku bijušas visai raibas: darīja paši, organizēja talkas, ieliekot sirds degsmi un fiziskos spēkus. Bet tikai tagad, gandrīz pēc 60 gadiem, muzeja komplekss pirmo reizi ir piedzīvojis ēku konservāciju un restaurāciju, un radikālu satura un tā vēstījuma formas atjaunošanu,” stāsta MMA direktore Rita Meinerte. “Muzejam ir bezgala svarīgi būt vajadzīgam savam apmeklētājam. Tāpēc skatītāju simpātiju balva mums ir vissvarīgākā. Tā apliecina, ka mums ir izdevies Sēlijas mežu viducī izveidot vienotu, dabas un kultūrvēsturiskajā ainavā organisku personības piemiņas vietas kompleksu, kurā būtiska nozīme ir vides, arhitektūras un ekspozīcijas satura un dizaina risinājumu korelācijai.”


Skrīveri 1912. gadā ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLMĀJA SKRĪVEROS SĀK SEZONU

16. maijā Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros sāk darba sezonu un apmeklētājiem būs atvērta līdz 31. oktobrim.

Muzeja speciāliste Inese Liepiņa stāsta:
Skrīveru vārds ir cieši saistīts ar rakstnieka Andreja Upīša vārdu. Pirms 140 gadiem, 1877. gada 4. decembrī Skrīveru pagasta “Kalniņos” rentnieku Mārtiņa un Māres Upīšu ģimenē piedzima otrais dēls, kuram tika dots vārds Andrejs. Diez vai vecāki tajā brīdī spēja iedomāties, ka viņu dēls pēc dažiem gadu desmitiem ar saviem darbiem būs darījis pazīstamus savus dzimtos Skrīverus ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Tāpēc šogad muzejā iekārtotās un vēl gaidāmās izstādes un pasākumi veltīti Andreja Upīša 140. jubilejai un viņa Skrīveriem.

IZSTĀDĒ “SKRĪVERI 140 GADOS”, kas būs skatāma līdz sezonas beigām, eksponēti attēli ir no skrīverieša Mārtiņa Sproģa pastkaršu un fotogrāfiju kolekcijas. Ar kolekcionēšanu Mārtiņš Sproģis aizrāvies kopš skolas laika, un gadu gaitā izveidojis vairākus tūkstošus lielu pastkaršu un fotogrāfiju kolekciju no dažādiem Latvijas novadiem. Izstādē redzam Skrīverus 20. gadsimta pirmajā pusē – laikā, kad te dzīvoja un strādāja arī Andrejs Upīts.

TLM STUDIJAS “ROTA” IZSTĀDE “ZAĻĀ ZEME DZĪPAROS” ir veltīta rakstnieka jubilejai un romānam “Zaļā zeme”. To varēs apmeklēt līdz 30. jūnijam.
1965. gadā dibinātajā Tautas lietišķās mākslas studijā “Rota” pašlaik strādā 50 dalībnieces. Lai gan visas “Rotas” dalībnieces ir audējas, viņu aizraušanās ir arī dažādi rokdarbi: adīšana, tamborēšana, izšūšana, knipelēšana, jostu darināšana u.c.
Studijas dalībniecēm ir plašas zināšanas par latviešu etnogrāfiju, kuras viņas iedzīvina mūsdienu tekstīlijās. Tajā pašā laikā viņas ar zinātkārām acīm skatās dabā un gūst iedvesmu radošiem jaundarbiem, kas nav saistīti ar etnogrāfiju.
Studijas vadītāja Aija Krūmiņa saka:
“Kā jauka dāvana no Andreja Upīša memoriālmuzeja vadības gada sākumā nāca piedāvājums izveidot izstādi. Tās nosaukums radās likumsakarīgi. Ikviens skolas gados lasījis mūsu dižā latviešu dzīvesveida aprakstītāja Andreja Upīša romānu “Zaļā zeme”. Mums, audējām, zaļā zeme ir dzīparos. Šeit mēs varējām ļaut vaļu iedvesmai un gadiem krātai pieredzei savīties krāsainos rakstos. Lai jums, saulaina un krāšņa, Latvijas Zaļā zeme iekrīt sirdī!”

Muzejs piedāvā IZGLĪTOJOŠU PROGRAMMU “PAZĪSTI KOKUS ANDREJA UPĪŠA DĀRZĀ” – aizraujošu orientēšanās spēli, kuras dalībnieki ne vien papildina savas zināšanas par dažādām koku sugām, tās tūdaļ pārbaudot praksē, uzzina Upīša dārza koku stāstus, bet arī sacenšas apķērībā un veiklībā.

Andreja Upīša memoriālmājā un rakstnieka stādītajā dārzā apmeklētājus gaidīsim no otrdienas līdz sestdienai no plkst. 10.00 līdz 17.00.


Konkurss DABA, PUTNI UN DZĪVNIEKI RAIŅA DZEJĀ Noslēdzies konkurss DABA, PUTNI UN DZĪVNIEKI RAIŅA DZEJĀ

2017. gada sākumā Raiņa muzejs “Jasmuiža” rīkoja vizuālo un vizuāli plastisko darbu konkursu DABA, PUTNI UN DZĪVNIEKI RAIŅA DZEJĀ. Konkursa uzdevums bija izveidot mākslas darbu brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim no krājumiem “Zelta sietiņš”, “Puķu lodziņš”, “Vasaras princīši un princītes”, “Putniņš uz zara”, “Saulīte slimnīcā”. Konkursā varēja piedalīties bērni vecumā no 6 līdz 12 gadiem.

Pavisam tika iesūtīti 307 darbi no visām Latvijas malām.

Darbus izvērtēja žūrija: mākslinieki Silvija Berezovska un Aivis Pīzelis, vizuālās mākslas skolotāja Marianna Abricka un keramiķis Raivo Andersons.

Konkursa balvu sponsori: Apgāds Zvaigzne ABC, Memoriālo muzeju apvienība, keramiķi Raivo Andersons, Edvīns Vincevičs un Viktors Ušpelis.

12. maijā muzejā  notika konkursa laureātu apbalvošana un izstādes DABA, PUTNI UN DZĪVNIEKI RAIŅA DZEJĀ atklāšana. Izstāde būs skatāma līdz 31. oktobrim. Pēc tam tā ceļos uz Preiļu Galveno bibliotēku.

Vairāk par konkursu un tā laureātiem varat uzzināt mūsu mājaslapas sadaļas “Muzeja raksti apakšadaļā “Konkursi: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/nosledzies-konkurss-daba-putni-un-dzivnieki-raina-dzeja/

 


Raiņa muzejs "Jasmuiža" JASMUIŽA SĀK 54. SEZONU

3. maijā Raiņa muzejs “Jasmuiža” sāk savu 54. darba sezonu un apmeklētājiem būs atvērts līdz 31. oktobrim.

Par šīs sezonas iecerēm stāsta muzeja vadītāja Solvita Brūvere:

Muzejs aicina apmeklēt dzejnieka jaunībai veltīto ekspozīciju “Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi” bijušajā muižas dzīvojamajā mājā, Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna darbnīcu–cepli un Latgales tradicionālās kultūras un amatu māju, kurā skatāma Latgales keramikas ekspozīcija – Latgales podnieku darinātie māla priekšmeti: saimniecības trauki, dekoratīvā keramika, kā arī sīkplastika un Antona Šmulāna velniņi no dramaturga Gunāra Priedes kolekcijas. Īpašs eksponāts ir restaurētā podiņu krāsns, kura ir vienīgā šāda veida paša keramiķa darināta podiņu krāsns ne tikai Latgalē un Latvijā, bet, domājams, visā pasaulē.

No šī gada Latgales keramikas ekspozīcija papildināta ar interaktīvo multimediju stendu, kur apmeklētājiem, tostarp ārzemju viesiem, tiks piedāvāta dažāda veida informācija par novada keramiku, tradīcijām, saimniecības trauku formām, keramiķiem, kuru darbi muzejā eksponēti, “Jasmuižas” Latgales keramikas kolekciju, tās veidošanās vēsturi. Informācija pieejama latviešu un angļu valodā. Interaktīvais multimediju stends izveidots ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Līdz 7. aprīlim varēja iesūtīt darbus muzeja izsludinātajam vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursam DABA, PUTNI UN DZĪVNIEKI RAIŅA DZEJĀ, kurš noslēgsies 12. maijā ar konkursa labāko darbu apbalvošanas pasākumu un izstādi, kura muzejā būs skatāma līdz 31. oktobrim. Pēc tam izstāde ceļos uz Preiļu Galveno bibliotēku. Konkursam bija ļoti liela atsaucība, ir iesūtīti 307 darbi no visas Latvijas.

No 3. maija līdz 6. augustam muzejā būs skatāma izstāde PINU, PINU, VIJU, VIJU (TLMS “Klūga” un “Pūpoli” pinumi). 12. maijā plkst. 13.00 notiks izstādes atklāšana, tikšanās ar meistariem un radošās darbnīcas.

No 3. maija līdz 31. oktobrim atvērta mākslinieču apvienības V.I.V.A. gleznu izstāde, savukārt no 10. augusta – Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja izstāde KALĒJS KALA, SMĒDE DEDZA.

20. maijā “Jasmuižā” notiks Muzeju nakts pasākums LAIKS LĒTĀKAIS, TOMĒR DĀRGĀKAIS, JO CAUR TO DABŪJAM VISU. Aizkalnes Tautas namā būs skatāma Līvānu novada Kultūras centra amatierteātra izrāde – komēdija “O, vakardiena” (Armanda Vilcāne, režisori Ilze Kārkle, Oskars Bērziņš). Pēc izrādes muzejā tiks demonstrēta filma “Aspazija un Rainis. Laikarits”, kā arī notiks interaktīvā multimediju stenda “Latgales keramika” prezentācija.

27. un 28. maijā muzejs piedalās Lauku Ceļotāja akcijā Atvērtās dienas laukos” un piedāvā izgatavot savu vaska sveci – Raiņa dzejas tēlu. Lasīt vairāk »