Vidzemes lībieši A302 mini “ATNĀC PIE TĀ MAZĀ STRAUTA” RUNĀ VIDZEMES LĪBIEŠU PĒCTEČI

9. februārī plkst. 14.00 Jāņa Akuratera muzejs aicina iepazīt Vidzemes lībiešu kultūru. 

Tēmas pasākuma norisei:

  1. Lībiešu liktenis Vidzemē un Vidzemes lībiskā dialekta veidošanās – profesore Janīna Kursīte-Pakule.
  2. Dzejoļu krājums “Saknes” – autores Anitas Emses lasījums, jaunākie dzejoļi un atmiņu skices par Svētciema lībiešu senčiem savā dzimtā.
  3. Vidzemes lībiešu dzimtas – kultūrvēsturniece mag. filol. Rasma Noriņa.
  4. Gleznotāja Ilze Emse-Grīnberga – Svētciema lībiešu dzimtas pēctece.
  5. Latviešu tautas dziesmas Svētciema lībiskajā izloksnē.

 

Ieejas maksa – 2.00 EUR;

Skolēniem, studentiem, senioriem – 1.00 EUR.

Uzziņas: akuratera.muz@inbox.lv; akuraters@memorialiemuzeji.lv

Tālrunis: 67619934; + 371 29451112

Jāņa Akuratera muzeja un Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Asna metamorfoze A305 mini IVETAS VECENĀNES IZSTĀDE “ASNA METAMORFOZE” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

8. februārī Ojāra Vācieša muzejā (O. Vācieša ielā 19, Rīgā) tiks atklāta tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes izstāde “Asna metamorfoze”.

Mans mīļākais darba mēnesis ir februāris, kad baltā sniega kupenas kāpj iekšā pa logu, istabā ir silti un svaigi, skan sarkana mūzika. Tad apstādinu laiku un nežēloju krāsas košumam”, tā par radīšanas mirkļiem ziemā saka māksliniece Iveta Vecenāne.

Raksturojot mākslinieces rokrakstu, ir grūti atraut skatu no krāsu gammām, kādas rada māksliniece, aužot stellēs, rakstot savos gobelēnos spēcīgus sievietes stāstus mums – par dzīvi, mīlestību, likteni, savu zemi.

Latviešu mitoloģijā Laima ir tā, kas auž jeb raksta dzīves pavedienu.

Šo sakrālo darbību var attiecināt arī uz Ivetas Vecenānes mākslu, kurā ūdensroze, stiebrs un asns, akmens, vanags, debesis un citi tēli teiksmaini vēsta par ziemeļzemes Latvijas dabas un cilvēku skaistumu.

Iveta Vecenāne ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā.

Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Starptautiski žūrētas un personālizstādes ir bijušas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Ukrainā, Itālijā, Luksemburgā, ASV, Uzbekistānā, Anglijā, Vācijā, Francijā, Krievijā, Ķīnā un Arābu Emirātos.

Kopš 2012. gada strādā ar Latvijas zinātnieces Ingas Ļašenko radīto dzintara pavedienu.
2018. g. Iveta Vecenāne saņēma 3. godalgu dizaina konkursā Ķīnā.

Veidot izstādi O. Vācieša muzejā  mākslinieci ir iedvesmojuši arī skaisti personīgi motīvi. Bieži privātās sarunās gleznotāja Rita Valnere ir stāstījusi par dzejnieku Ojāru Vācieti, viņas gleznotiem portretiem, dzeju. Ne tik viennozīmīgo mākslinieka dzīvi, vietu sabiedrībā.

,,Asna metamorfoze” izstāde atspoguļos mākslinieces tēmas: augšanu, ziedēšanu… dažādās tekstila tehnikās.

Bērniem māksliniece izveidos krāsojamo kartiņu pēc O. Vācieša dzejoļa:

Tu liec man ziemā plaukt un zarot
Uz ledus zariem ziedus nest,
Tu liec tik stipri pavasarot,
Ka ziemu nepazīstu es.

Izstāde skatāma līdz 12. aprīlim.

 

Ieejas maksa: 2.00 EUR

Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.00 EUR

Atklāšana bez maksas.

Vairāk informācijas: Speciāliste Dace Zālīte

+ 371 67619905, + 371 67614015; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Altona A301 mini SARUNA AR BĒRNU UN JAUNIEŠU CENTRU “ALTONA” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

30. janvārī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (O. Vācieša ielā 19, Rīgā) sarunu cikla “Runā Pārdaugava” ietvaros notiks tikšanās ar bērnu un jauniešu centru “Altona”.

Sarunu cikls iezīmē Pārdaugavas kultūrvēsturiskās aprises, tās iedzīvotājus un nākotnes perspektīvas. Uz sarunām aicināti cilvēki, kas atstājuši būtisku pienesumu Latvijas un īpaši Pārdaugavas kultūrā. Pasākumu cikls aicina Pārdaugavas apkaimes iedzīvotājus apzināties savas apkārtnes nozīmi un aktīvi iesaistīties tās veidošanā.

Ojāra Vācieša muzeja atklāšanas koncerts un zinātniskā konference 1992. gadā notika BJC “Altona”. Kopš tā laika sadarbība ir bijusi cieša, gan veidojot Altonas audzēkņu izstādes, gan rīkojot “Astoņu kustoņu svētkus”. Teju katrs Pārdaugavas radošais cilvēks ir saistīts ar “Altonu”. To var uzskatīt par Pārdaugavas radošuma centru, ko apliecina kaut vai neatkārtojamais nama vizuālais tēls.

Līdz šā gada 5. februārim Ojāra Vācieša muzeja Robinsona zālē arī aplūkojama BJC “Altona” audzēkņu radošo darbu izstāde “kustoņi, toņi, pustoņi”. Izstāde iepazīstina ar netradicionālo mākslu tehnikas studijas, zīmēšanas studijas un tēlniecības studijas dažādu vecumu jauno mākslinieku darbiem.

Ieejas maksa: 2.00 EUR;

Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.00 EUR

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Meteņi 2019 A301 mini METEŅI RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

9. februārī plkst. 11.00 aicinām ģimenes ar bērniem uz pavasara gaidīšanas svētkiem Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala).

Meteņi ir viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara sākuma tuvošanos. Meteņu svinēšanā saglabājušās arī senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus.

Meteņu pasākumā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā bērni kopā ar vecākiem varēs izgatavot Meteņu buntītes un maskas, veikt sejas mazgāšanas rituālu, minēt mīklas, kā arī doties jautrās rotaļās un ķekatās un cienāties ar tēju un pīrāgiem.

Pasākuma ilgums: 1h 30 min

Dalības maksa ģimenei: 3.00 EUR

Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr.+371 67764295

vai santa.apala@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas vasarnīcas rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Irida Lazdiņa TIKŠANĀS UN SAPNIS JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Jāņa Akuratera muzejā (Ojāra Vācieša iela 6a) līdz 26. janvārim skatāma Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopas izstāde “Tikšanās un sapnis Jāņa Akuratera muzejā”.

“Neparastu daiļumu viņa mājoklim piešķīra ne tikai daudzās Tones, Ubāna, Grosvalda, Strunkes gleznas, skaisti trauki un paklāji, bet kāda īpatnēja, klusa, vārdā nenosaukta atmosfēra”, atklājot izstādi, šos Zentas Mauriņas vārdus atcerējās māksliniece Irīda Lazdiņa. Patiesi, šo atmosfēru Akuratera mājā katru gadu Ziemassvētku laikā bagātina Rīgas Lutera draudzes mākslinieku darbi. Arī šogad desmit mākslinieku darbi veselu mēnesi būs apskatāmi Akuratera kabinetā, Marijas un Laimas Akurateres istabās.

Jāņa Akuratera kabinets

Irīda Lazdiņa – četras “Zīda šalles”, 160×40 cm, zīds, zīda krāsas, 2018. Zīds un akvareļglezniecība. Vienreizēji, tik maigi plūstošas krāsas laukumi kā notverta vēja elpa, mirklis, kas iemūžināts hortenzijas ziedā vai kallas baltumā. Irīda Lazdiņa pārsteidz un pierāda akvareļa mākslas daudzveidību.

Līga Lazdiņa – “Jūra ziemā”, 24×30 cm, a/a, 2013.

Gunta Ploka – “Costa de Solencio”, 21×14 cm, pastelis; ”LAS GALLETAS Tenerife 23. 03. 2016’’, 21×14 cm, pastelis; “Tenerife”, 21×14 cm, 2016., pastelis; “Tenerife”, 21×14 cm, 2016., pastelis. “Šie pasteļi man ir kā Tenerifes piezīmes,” saka Gunta Ploka, “ceļoju, lai vēlreiz pārliecinātos, ka Latvija ir visskaistākā zeme pasaulē.”

Daiga Aže – “ xxx”, 9×11 cm, 2018., pastelis.

Baiba Ūlande – “xxx”, 9×13 cm, p/a; “xxx “, 10, 2×14 cm, p/a, 2018. Divas mazas glezniņas novietotas uz Akuratera rakstāmgalda – “kā vēstījums, kā nepabeigts mirklis starp sapni un īstenību,” teic Baiba Ūlande.

Gaišais salons

Māra Kalnišķe – “Spoki”, 2018., māls, glazūra. “Tā ir angobas tehnika, kad mālu iekrāso, to samaļot dzirnaviņās kopā ar kādu krāsvielu, un pēc tam šo mālu uzklāj ar otiņu,” skaidro Māra Kalnišķe.

Helmuts ĀķisDziesmusvētku ģimene”, bronza, 70×20 cm, 2018.  “Tie ir trīs gaismas objekti, kas simbolizē paaudzes, dziesmu varas nepārtrauktību,” bilst Helmuts Āķis.

Dins Kopštāls – “Gaismas šūpoles”, kinētisks objekts, koks, metāls, 2018., autortehnika.  “Šis objekts ir kā katra bērna sapnis,” piebilst Dins Kopštāls, “viss jau sākas ar sapni, ideju, vajag tik turpināt.”

Laimas Akurateres istaba

Liene Ratnika – “Spilvens ar lāci”, 60×60 cm, kokv/akr, 2018. Uz spilvena melnā kokvilnas audekla gleznots absolūti balts lācis un balts mežs, koki baltām lapotnēm. Liene Ratnika saka: “Tas ir brīdis, kad aizmirsti steigu un ļaujies dabai, vislabāk meža burvībai – dvēseles brīvdienām.”

Marijas Akurateres istaba

Laima Akmentiņa – “Pelēkā” (Madonas ceļš), 80×125 cm, a/akr, 2015., un ”Silti pelēkā”, 80×125, a/akr, 2016. Laima Akmentiņa atklāj divu lielu gleznu tapšanas vēsturi un ceļojuma iespaidus savās zīmējumu skicēs: “Koku ritmus un Piebalgas garās egles pelēki miglainā dūmakā, braucot pa Bērzkroga–Vecpiebalgas–Madonas ceļu”, kas vēlāk pārtapušas divās lielizmēra gleznās.

Liene Ratnika – “SARKANBALTIE” (divi spilveni), 40×40 cm, 2018. Tradīcija un noskaņa, klusināta, smalka un gaumīga. Tāds allaž ir tekstilmākslinieces Lienes Ratnikas rokdarbs – mākslas darbs.

Izstāde Jāņa Akuratera muzejā apskatāma līdz š. g. 26. janvārim.

Ieklausoties mākslinieku stāstos, sagatavoja

Ruta Cimdiņa

Pasākums tiks fotografēts un filmēts. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildus informācija: akuraters@memorialiemuzeji.lv, 26703293


Sausais atlikums A3-0606 mini “SAUSĀ ATLIKUMA” DZEJAS LASĪJUMI OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

25. janvārī plkst. 19.00. 6. jaunākā Literārās akadēmijas kursa absolventi – Kaspars Zalāns, Ieva Viese-Vigula, Elīza Dāldere, Rihards Ošenieks, Lāsma Olte un Loreta Kalniņa – lasīs savus jaunākos, ne tik jaunākos un vienkārši mīļākos dzejas veikumus Ojāra Vācieša muzejā (Ojāra Vācieša iela 19).

Kaspars Zalāns ir jaunās paaudzes dzejnieks, publicējies Satori, konTEKSTĀ, Kultūrzīmēs un Domuzīmē. Lasījis savus dzeju Vērmanes dārzā, Hāgenskalna komūnā, Rīgas mākslas telpā un citviet.

Ikdienā darbojas sabiedriskajās attiecībās un tulko ar literatūru saistītus tekstus.

Elīza Dāldere par sevi saka: “Dažreiz rakstu īsi pirms izkāpšanas no autobusa, pavisam spontāni un negaidīti. Un tā mēģinu saprast zemapziņas darbības principus. Radošā biogrāfija ir kā tintes kleksis uz balta papīra. Ik pa laikam piedalos dzejas lasījumos. Patīk lasīt un pastaigāties pa Pārdaugavas ielām.”

Ieva Viese-Vigula ikdienā strādā par reklāmas tekstu autori, bet regulāri raksta kritikas un pētījumus par literatūru un kino portāliem Satori, KinoRaksti, Punctum. Padziļināti interesējas par animāciju un latviešu animācijas vēsturi. Publicējusi vairākus stāstus pieaugušajiem un bērniem.

Rihards Ošenieks par sevi saka “esmu 18 gadus vecs ģimnāzists. Ziemās vāru kafijas, bet vasaras pavadu brokoļu plantācijās Beļģijas biofermās. Man patīk vērot kūstošu sniegu un smērēt sviestmaizes. Kad nedaru to, rakstu dzejoļus par nīlzirgiem, pusmūža krīzi un absurda neizbēgamību.”

Loreta Kalniņa sevi izvēlas aprakstīt dzejoļa formā:
vārds                                             Trausla

uzvārds                                         Vāze

vecums                                         neskar

dzimums                                      nosakāms pēc formas

tautība                                          porcelāniete

intereses                                      ziedi

nodarbošanās                             uzglabāšana

vidējie mēneša ienākumi         milimetrs putekļu

Lāsma Olte par sevi saka: “Bērnībā man bija pašai sava makšķere, ar kuru ķēru savai kaķenei grunduļus. Upes ūdens bija tik caurspīdīgs, ka varēju izvēlēties, kurai zivij piedāvāt uzķerties uz āķa. Tāda pat sajūta man bija par dzejas rakstīšanu, kad tikko sāku to darīt — tas bija pirms 2 gadiem Literārajā akadēmijā pie Ronalda Brieža. Nejauša, uz āķa uzvērta rindiņa man atnesa dzejoli — vismaz es ticēju, ka tas ir dzejolis. Tagad es vairs nesaprotu, kas ir tārps un kas zivs.

Kāds darba kolēģis man jautāja: “Kā dzejā?”. Atbildēju, ka “man patīk mācīties, pēc tam jau tikai darbs, un strādāt man nepatīk.”
“Vai es zinot, ka Māris Čaklais patiešām esot bijis čakls?” noteica viņš.”

Mūziķis Kārlis Lazdovskis ir spēlējis bungas jau no pusaudžu laikiem. Spēlēts ir mazās pagrīdes grupās “Be Ree”, Parára” un “Trigger Happy” Pēdējā gada laikā viņam ir radusies vēlme apvienot mūziku ar citiem mākslas formātiem, piemēram, dzeju.

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Degošā lapa attēls “DEGOŠĀS SALAS” UKRAIŅU VALODAS TULKOJUMA ATKLĀŠANA JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Piektdien, 18. janvārī, plkst. 17.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) aicina uz literāru vakaru “Degoša sala – Палаючий острiв”.

Pēc atgriešanās 1908. gada rudenī no emigrācijās Jānis Akuraters, dzīvojot savās tēva mājās Dignājas pagasta “Beitānos” un sievas Marijas Annas mājās Seces pagasta “Birzniekos”, uzraksta stāstu “Degoša sala”. Pirmpublicējums tam ir 1912. gadā. Līdzās “Kalpa zēna vasarai” stāsts “Degoša sala” ir starp rakstnieka daiļrades virsotnēm. Stāsta galvenais varonis atgriežas savā dzimtajā pusē, lai vēlreiz atmiņās izdzīvotu savus skolas laika sapņus un mīlestību pret klasesbiedreni Rūtiņu. Vēstījuma autors izmantojis romantisma, impresionisma un simbolisma virzienu paņēmienus. Vides tēlojumā jaušama Jāņa Akuratera paša dzimtās puses – Biržu pagastskolas un tās apkaimes ainava.

2018. gada rudens sākumā bija priecīgs notikums – apgāds “ПВД “Твердина”” Jāņa Akuratera stāstu “Degoša sala” izdeva ukraiņu valodā. No latviešu valodās uz ukraiņu to ir iztulkojusi Lina Meļņik.

18. janvārī Jāņa Akuratera muzejā būs šīs jaunās grāmatas prezentācija. Pasākumā ievadvārdus teiks Ukrainas vēstniecības Latvijā pārstāve. Ar tulkotāju sarunāsies žurnāliste Ludmila Pilip. Muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un speciāliste Maira Valtere iepazīstinās ar stāstu “Degošā sala” rakstnieka dzīves un daiļrades kontekstā. Ukraiņu dziesmas izpildīs Rīgas Ukraiņu vidusskolas vokālais ansamblis “Mrija”. Dzejnieks Māris Salējs lasīs savus ukraiņu dzejnieku atdzejojumus.

Jāņa Akuratera stāsta “Degoša sala” tulkotāja Lina Meļņik jau vairākus gadus nodarbojas ar latviešu kultūras popularizēšanu Ukrainā. 2015. gadā Ukrainā un 2016. gadā Rīgā viņa ar Ukrainas amatieru teātri “Rainis un Aspazija. Romāns vēstulēs”. Ar izrādi viņa viesojās arī Raiņa un Aspazijas muzejā Rīgā. Viņas tēvs ir ukraiņu dzejnieks, prozaiķis, tulkotājs (arī no latviešu valodas) un literatūras kritiķis Viktors Meļņiks.

Pasākums tiks fotografēts un filmēts. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildus informācija: akuraters@memorialiemuzeji.lv, 26703293


101 Dainas ilustrācija 101 DAINA LATVIJAS SIMTGADEI K. BARONA MUZEJĀ

31. janvārī plkst. 18.00 Krišjāņa Barona muzejā (Krišjāņa Barona iela 3–5) tiksies projekta „101 daina” veidotāji, atbalstītāji, teicēji. Būs iespēja uzzināt par projekta tapšanu un, protams, sadziedāties!

“101 daina Latvijas simtgadē ” – tā sauc dāvanu Latvijai, kurā var piedalīties ikviens cilvēks, kuram Latvija ir mīļa, svarīga un vislabākā.

Darba idejas autors Jānis Dambītis teic, ka doma par dainu daudzināšanu mūsdienīgā veidā jeb “atkaliedzīvināšanu” viņam radusies pirms 7 gadiem, veidojot dāvanu, – albumu par Latviju viņa svētībai Dalailamam –, kā arī redzot, cik labi mūsu visu aktīvajā ikdienā dzīvo latviskās spēka zīmes: Jumītis, Māras zīme, Saules krusts, Ugunskrusts, Austras koks u.c.  Tās visas redzamas kā dizaina elementi mūsdienu sadzīvē, kā arī stila lietās. Trīs gadi pagāja, dainas izlasot un pēc tam izveidojot 105 dainu izlasi. Dainas ir sarindotas gan saskanīgi, gan secībā: vērtības, pasaules kārtība, satikšanās, dzimšana, dzīve, nāve un atkal dzimšana, atspoguļojot arī gadskārtu tradīcijas. Īpaši  autors iedvesmojies no Valda Celma, Imanta Ziedoņa un no satiktajiem, mīļajiem un gudrajiem Latvijas cilvēkiem visapkārt.

“Dainās ir iekodēts tāds gaišums! Es ļoti vēlos, lai šis darbs ir impulss, kas liks dainām iemirdzēties mūsu dzīvēs aizvien spožāk. Tas ir mūsu paaudzes pienākums atrast mums svarīgās dainas un daudzināt tās, kā arī radīt jaunas. Dainu dzīvesgudrībā ir visi uztveres līmeņi. Visi likteņa notikumi, labestība, cilvēcīgums, humors un visas sajūtas. Aicinu atrast (vai varbūt – atcerēties bērnībā omītes skaitīto?) savu vismīļāko četrrindīti un parādīt to visiem.” aicina Jānis Dambītis.

Ierunāto dainu (mp4 formātā) sūti uz kasjauns@kasjauns.lv, publicē to 101 daina facebook lapā uz sienas vai uz savas facebook sienas, norādot @101daina vai #101daina, un tu būsi viens no cilvēkiem, kas Latvijai uzdāvinās brīnišķīgu dāvanu – dzīvu dainu, kas skanēs mums visiem un turpinās savu spēka gājienu latviskajā dzīvesziņā!

101 Dainas darba radīšanā sirsnīgs paldies:

Kārlis Vilītis, Artūrs Dombrovskis, Ēriks Stendzenieks, Baiba Zūzena, Aija Šmidre, Ivars Bauls, Aija Bogdanova, Krišjāņa Barona muzejs, Kalnciema kvartāls, Grafiskās vides pasaule.

un teicējiem:

Andris Ērglis,  Renārs Bīrmanis, Flēra Bīrmane, Bella Bebre, Vaira Vīķe Freiberga, Odetta Birmane, Jānis Ziemelis, Aina Pūliņa, Georgs Avetisjans, Līga Reitere, Ieva Dambīte, Renārs Kaupers, Kārlis Dambergs, Reinis Runcis, Kārlis Lagzdiņš, Elīna Bauze-Krastiņa, Margarita Putniņa, Zane Skujiņa, Ieva Ernštreite, Krista Ziemele, Dita Barona, Kristīne Vilīte, Anna Podniece, Ieva Grase, Mārtiņš Brūveris, Karlīna Latsone, George Steele,

Jānis Kononovs, Rūta Kārkliņa, Mārtiņš Dambergs, Mikus Straume, Enriko Podnieks,

Linda Klētniece, Kaspars Eglītis, Līga Neliuss, Ivars Balamovskis, Čārlijs Vaskess,

Evija Berga, Lāsma Pikāne, Žanete Grende, Agnese Frišenbrūdere, Memunatu Ziemele, Gita Šmite, Ina Balamovska, Baiba Šuvcāne, Sandra Daubure, Dženeta Marinska,

Aija Bernāte, Guntars Gribusts, Andis Pikāns, Rojs Dauburs, Beatrise Brīvuļe,

Sanita Kraņevska, Agneta Rozenšteine, Jānis Ernštreits, Natālija Morgunova, Armands Šlokenbergs, Guna Zariņa, Raimonds Gusarevs, Aldis Pinkens, Emīls Dambītis,

Elga Krūmiņa, Thiley Sangpo, Beatrise Daubure, Agris Daņiļēvičs. Mārcis Auziņš,

Marta Grase, Raimonds Tiguls, Vairis Piņķis, Aldis Kalniņš, Lāsma Medne, Ilze Dambīte, Kaspars Eglītis, Edgars Siliņš, Jānis Skutelis, Juris Neliuss, Egons Rēders, Agnese Grase, Normunds Zalpēteris, Ivars Grasis, Roberts Koļcovs, Natalja Semjonova, Kristians Krievāns, Reinis Runcis, Liene Griezīte, Vaira Kuntsberga, Jānis Dambītis, Knuts Skujenieks, Aleksandra Spicberga, Stefans Spicbergs, Mārtiņš Zvīdriņš, Lāsma Pikāne,

Dzintra Tauniņa, Jānis Strapcāns, Līva Kukle, Līga Reitere, Kristians Ozoliņš, Andris Kreislers, Dāvis Dambītis, Daina Lasmane

https://www.youtube.com/watch?v=G8IJpZZfGc0


Akuratera muzejs 15. JANVĀRĪ JĀŅA AKURATERA MUZEJS SLĒGTS APMEKLĒTĀJIEM

15. janvārī Jāņa Akuratera muzejs (Ojāra Vācieša iela 6a) slēgts apmeklētājiem.

Muzejs būs apmeklējams, sākot ar 16. janvāri ierastajā darba laikā: 11.00–18.00.

Uz tikšanos!

 

 

 

 

 

 


TIKŠANĀS AR RAKSTNIECI JANU EGLI A301 mini ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS TIKŠANĀS AR RAKSTNIECI JANU EGLI

Šī gada 23. janvārī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks tikšanās ar rakstnieci un dziesminieci Janu Egli. Vakara gaitā iecerēta saruna, ko vadīs Mg. phil. Ilze Andresone, kā arī atbildes uz publikas jautājumiem.

Jana Egle, kas vēl nesen bija zināma galvenokārt kā dzejniece un dziesminiece, ir viena no visspilgtākajām nesenajām debitantēm mūsdienu latviešu prozā. Jau pirmais autores stāstu krājums “Gaismā” (2016) saņēmis Latvijas literatūras gada balvu 2017 un radījis rezonansi sabiedrībā. Arī 2018. gada nogalē iznākušais krājums “Svešie jeb Miļeņkij ti moj” jau paguvis iemantot gan lasītāju, gan kritiķu augstu novērtējumu.

“…autore izvēlējusies neparastu un efektīvu pieeju, vienlaikus pamanoties stāstos gan ietvert plašāku laikmeta kontekstu, nekā tas tradicionāli šajā lakoniskajā prozas formā iespējams, gan izvairīties no sadrumstalotības, kas neizbēgami piemeklē krājumus, kuros lasītājs bieži spiests strauji mainīt ātrumu, pieslēdzoties citādam vēstījumam.”  par Janas Egles jaunāko stāstu krājumu savā recenzijā saka Bārbala Simsone.

Janas Egles prozas raksturīgā iezīme ir cilvēku attiecību un savstarpējās izpratnes vai neizpratnes apspoguļojums. Viņas stāsti vienlaikus atklāj cilvēka dvēseles tumšāko impulsu nostūros, tai pašā laikā spējot ieskandināt cerības un empātijas noti pat visskaudrākajos vēstījumos.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 23. janvāris 18.00–20.00.
Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas: Ilze Andresone

+371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv