Viesos Helmī Stalte STALTI LATVIJAI – NO KURZEMES LĪDZ PĀRDAUGAVAI

30. oktobrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19) sarunu cikla „Runā Pārdaugava” ietvaros notiks tikšanās ar folkloristi, līvu kultūras tradīciju sargātāju un folkloras kopas „Skandinieki” dibinātāju Helmī Stalti.

Folkloriste un kultūras personība Helmī Stalte ir dzimusi Āgenskalnā, kolcenieku Oskara un Marijas Staltu ģimenē. Rīgā liktenīgi satikās Helmī no Kurzemes līviem un Dainis no Vidzemes līviem. Pārdaugavā dzīvojot, Stalti un viņu dibinātie „Skandinieki” ar savām dziesmām sauca pretoties padomju varai. Dzima Dziesmotā revolūcija.

Helmī Stalte, aicinot tikties, saka: „Daugava – līvu Vēna, Likteņupe, Veļu upe. Pārcelsimies pāri Daugavai gan laikā, gan atmiņās par vērtīgiem, īpašiem notikumiem un cilvēkiem, kuri nu jau ir garajā mūžā, bet atstājuši Latvijā neizdzēšamas pēdas.”
Jau tradicionāli Ojāra Vācieša muzejā tiek rīkoti sarunu cikli „Runā Pārdaugava“, uz kuriem tiek aicinātas dažādu jomu kultūras personības, lai runātu par aktuāliem jautājumiem kultūrā un sabiedrībā.

Sarunu cikls iezīmē Pārdaugavas kultūrvēsturiskās aprises, tās iedzīvotājus un nākotnes perspektīvas. Uz sarunām aicināti cilvēki, kas atstājuši būtisku pienesumu Latvijas un īpaši Pārdaugavas kultūrā. Tas ir aicinājums Pārdaugavas cilvēkiem apzināties savas apkaimes nozīmi un aktīvi iesaistīties tās veidošanā.

Ieejas maksa: 2.00 EUR.
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR.

Vairāk informācijas: speciāliste Dace Micāne-Zālīte
+ 371 67619905, + 371 67614015; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Monologu pārsteidzošās dīvainības MONOLOGU PĀRSTEIDZOŠĀS DĪVAINĪBAS

Ceturtdien, 24. oktobrī, plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, aicina uz skatuves mākslas vakaru „Monologu pārsteidzošās dīvainības”.

20. gadsimta 80.–90. gados ārsts, publicists un rakstnieks Jānis Liepiņš (1930) sadarbībā ar aktieriem veidoja savdabīgus autorvakarus, kuros improvizācijās un alūzijās jokoja par literatūru, mākslu un radošo personību dzīvi. Vakaros „Svešais zirneklis un Jānis Liepiņš” (1980), „Dialogu vēstules ar Dinu Kupli” (1982), „Monologi izcilām aktrisēm” (1993) u.c. piedalījās tādas aktrises kā Dina Kuple, Antra Liedskalniņa un Lidija Pupure.

Jāni Liepiņu par savu dramaturgu dēvē arī Jāņa Akuratera muzejs, jo daudzu gadu garumā sadarbībā ar autoru tapuši pasākumi, kam dramaturģisko scenāriju asprātīgos dialogos un monologos veidojis Jānis Liepiņš, ikreiz kopdarbā ar kādu komponistu. Tā tapušas vairākas istabas teātra stilistikā veidotas izrādes: J. Liepiņš, I. Zemzaris „Dīvainais dīvāns – Johans Volfgangs fon Gēte starp Kristiānu un Mariannu Villemeri” (2005), J. Liepiņš, P. Plakidis „Hercoga staļļmeistars un aktrise” (2009), J. Liepiņa, V. Zilberta mazā šubertiāde „Dziesminieks un leijerkaste” (2010), J. Liepiņa, J. Jančevska ironiskā spēle „Stepa nams” (2014) u. c. Lomās muzeja izrādēs iejutušies aktieri Dina Kuple, Zane Jančevska, Lidija Pupure, Ģirts Jakovļevs, Jānis Vimba, soliste Inguna Švāne, stepa dejotājs Māris Pūris u. c.

Oktobris ir Jāņa Liepiņa mēnesis, kad autors allaž piedāvā savu jaunāko darbu vai ideju. Šogad Jāņa Akuratera muzejs aicina uz skatuves mākslas vakaru „Monologu pārsteidzošās dīvainības”. „Lauksaimnieces monologu” un „Aktrises monologu” lasīs Dailes teātra aktrise un runas pedagoģe Lidija Pupure, kura perfekti pārvalda runas mākslas smalkākās iespējas un īpatnības. Vārds, mūzika un deja veidos vakara gaisotni, kurā iekļausies arī dejotāju-mūziķu Ineses un Kristapa Gaiļu, Māras un Laura Neikenu priekšnesumi.

Ieejas maksa – 2.00 EUR.
Skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Sīkāka informācija: akuratera.muz@inbox.lv; akuraters@memorialiemuzeji.lv, tālr. 67619934; 29451112

Jāņa Akuratera muzeja un Memoriālo muzeju apvienības rīkots pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Aspazija un kaķi DARBNĪCA BĒRNIEM UN VECĀKIEM „ASPAZIJA UN KAĶI”

26. oktobrī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz mākslas darbnīcu „Aspazija un kaķi” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7.
Kaķi allaž ir bijuši Aspazijas draugi. Kopā ar Aspaziju un Raini dzīvoja runči Inga, Didzis un Sētmalītis. Vesela kaķu kompānija mitusi arī dzejnieces mājā Dubultos. Rakstot vēstules Rainim uz tālo Slobodsku, Aspazija ne reizi vien aprakstījusi arī kaķu ikdienas gaitas un piedzīvojumus. Un kur nu vēl runcis, kas bijis mazās Elzas bērnības dienu lielākais draugs un pat dzīvības glābējs!

Klausīties Aspazijas “kaķus stāstus” un izpētīt dažu kaķu fotoportretus varēsim mākslas un dzejas darbnīcā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā. Kopā ar tekstilmākslinieci Līvu Kaprāli būs iespēja izgatavot arī savu pūkaino draugu – rotaļu kaķi.

Līva Kaprāle ir tekstilmāksliniece, kas visvairāk savā darbībā iemīļojusi vilnas velšanu, bet labprāt eksperimentē ar daudziem citiem materiāliem, klasiskām un netradicionālām tehnikām. Darbā ar bērniem Līva viņus iepazīstina gan ar tekstilmākslu, gan keramiku, gan dažādām jauktām tehnikām.
Ar Aspaziju Līvai nereti ir vizuāla līdzība frizūrā un tērpos, un pēc 2015. gada muzeju nakts Ogrē Latvijas muzeju darbinieku balsojumā gūta uzvara nominācijā „Labākais un daiļākais vizuālais pierādījums Aspazijas un Raiņa klātbūtnei muzejos Muzeju naktī”.

Darbnīca „Aspazija un kaķi” ir septītā no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no marta līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas vasarnīcā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas veidus (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa dzīvi un tekstus, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Darbnīcu ciklu atbalsta Kultūras ministrija.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu linda.grinbegra@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29239472.

Ieejas maksa ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Mīlestības un skatuves kvēlojumā MĪLESTĪBAS UN SKATUVES KVĒLOJUMĀ

Piektdien, 25. oktobrī, plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, notiks mūzikas, vēstuļu un dialogu spēles „Mīlestības un skatuves kvēlojumā” pirmizrāde, kas veltīta Nacionālā teātra simts gadu jubilejai. Tā vēstīs par Nacionālā teātra 20.–30. gadu slavenībām Alisi Brehmani un Jāni Kalniņu, kuru lomās iejutīsies Nacionālā teātra aktieri Zane Jančevska un Kārlis Reijers.

Nacionālā teātra vēsture vispirms ir lielu personību, talantīgu mākslinieku vēsture, piepildītu un nepiepildītu sapņu, ilgu, cerību un arī zaudējumu vēsture. To izteic tūkstošiem tēlu un personāžu, kas aktieru atveidojumā ik vakaru sāk savu dzīvi no jauna un ikreiz citādāk, jo nav jau vienādu dienu ne dzīvē, ne uz skatuves. Bet ir kāds priekškars, kas nekad tā neatveras. Tā ir teātra saimes iekšējā dzīve, citiem slēpta dzīva pasaule, kur netrūkst jūtu bangojuma, izmisuma, laimes… Par to klīst leģendas, nostāsti un noslēpumi, kas dažkārt atklājas sen rakstītās un nejauši atrastās vēstulēs, pat notīs.

Laime uzsmaidījusi rakstniekam Jānim Liepiņam, kurš Latvijas Nacionālās bibliotēkas Rokrakstu nodaļā atradis trīs komponista Jāņa Kalniņa dziesmas, kas 1924. gadā dāvinātas Nacionālā teātra aktrisei Alisei Brehmanei. Sarunā ar profesoru Venti Zilbertu atklājies, ka šīs dziesmas nav atskaņotas un, domājams, nav arī iespiestas. Prieks par atradumu iedvesmojis abus radošos garus Jāni Liepiņu un Venti Zilbertu veidot muzikāli dramatisku spēli, izmantojot atrastās dziesmas un jau agrāk publicētās Alises Brehmanes un Jāņa Kalniņa vēstules. Tapušais vēstījums par Nacionālā teātra 20.–30. gadu slavenībām Alisi Brehmani un Jāni Kalniņu caur mūziku, vēstulēm un dialogiem atklāj šo cilvēku tuvās attiecības. Viņi ir spēles „Mīlestības un skatuves kvēlojumā” galvenie varoņi, kuru lomās pirmizrādē Jāņa Akuratera muzejā iejutīsies Nacionālā teātra aktieri Zane Jančevska un Kārlis Reijers. Muzikālo daļu veido spēles mūzikas direktors Ventis Zilberts, kopīgi ar dziedātāju Ingunu Švāni-Podnieci sagatavojot arī atrasto dziesmu pirmatskaņojumu. Pagājuši jau 95 gadi kopš tās radušās. Bet kas un kādi tad bijuši atkal uz skatuves izsauktie varoņi Jānis Kalniņš un Alise Brehmane?

Jānis Kalniņš dzimis Pērnavā, 1904. gada 3. novembrī. Viņa vecāki – Alfrēds un Amanda Kalniņi – tur ieradušies no Rīgas 1903. gadā. Septiņu gadu vecumā pie sava tēva, komponista Alfrēda Kalniņa sācis mācīties klavierspēli, vēlāk ērģeles un mūzikas teoriju. 1920. gadā iestājies Latvijas valsts konservatorijā Jāzepa Vītola kompozīcijas un mūzikas teorijas klasē. 1923. gadā kļuvis par muzikālās daļas vadītāju un diriģentu Nacionālajā teātrī, kur desmit gadu laikā sarakstījis mūziku apmēram 50 lugām, starp kurām kā nozīmīgākās ir izrādes: „Sprīdītis” (1929), „Ķēniņš Zauls” (1930), „Kas tie tādi, kas dziedāja” (1931), „Zilais putns” (1933), „No saldenās pudeles” (1936).
1933. gadā Jānis Kalniņš kļūst par diriģentu Latvijas Nacionālajā operā, kur strādā līdz 1944. gada rudenim, kad atstāj Latviju. Līdz 1948. gadam ir pianists Lībekas bēgļu nometnē, tad pārceļas uz Kanādu, kur strādā par ērģelnieku un mūzikas profesoru. Kopš 1953. gada vadījis Fredriktonas simfonisko orķestri.
30. gados Jānis Kalniņš kā viesdiriģents ir bijis Latvijā, Liepājas filharmonijā vadījis vasaras koncertus, kā arī diriģējis Liepājas operā „Ugunī”, „Toska” un citu operu uzvedumus.
1936. gadā par izcilību mākslā Jānis Kalniņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 1937. gadā ar Zviedrijas Gustava Vazas ordeni. Jānis Kalniņš miris 2000. gada 23. novembrī Kanādā. Urna apbedīta Rīgā, 1. Meža kapos, līdzās tēvam un mātei.

Alise Brehmane dzimusi 1886. gada 1. janvārī Rīgā. Viņas māsas – dziedātāja Milda Brehmane-Štengele un operas koriste Auguste Brehmane-Ģērmane. Alise Brehmane mācījusies Latviešu dramatiskajos kursos un Gižicka mūzikas skolas dramatiskajos kursos. 1906. gadā iesaistījusies Apollo teātrī, kur spēlējusi nelielas lomas, dziedājusi korī. No 1908.–1914. gadam bijusi Rīgas Jaunā teātra aktrise. 1. Pasaules kara laikā spēlējusi Maskavas Latviešu teātrī, kur tēlotajām lomām bijusi liela nozīme aktrises personības tapšanā. Pēc atgriešanās Rīgā iesaistījusies teātrī „Komēdija”, Pagaidu Nacionālajā teātrī Valkā (1918), Padomju Latvijas Strādnieku teātrī (1919), pēc tam strādājusi Nacionālajā teātrī līdz 1947. gadam. Mirusi 1981. gada 25. novembrī Rīgā, apbedīta Meža kapos.

Nozīmīgākā radošā darbība saistīta tieši ar Nacionālo teātri, kur viņai uzticētas atbildīgas lomas. Tēlojumā Alise Brehmane apliecinājusi augstu skatuves kultūru, karalisku stāju, kā arī izkoptas vokālās dotības. Spēlējusi klasiskās varones – Reganu, Ģertrūdi (V. Šekspīra „Karalis Līrs”, 1921, „Hamlets”, 1923, 1932), Uljanu (Aspazijas „Vaidelote”), Jokasti (Sofokla „Kēniņš Oidips”), titullomu Ž. Rasina traģēdijā „Fedra”, bet īpaši tuva Alisei Brehmanei bijusi liktenīgu kaislību vadītā Raudupiete (A. Brigaderes „Raudupiete”, 1924), kā arī Annas Rogas loma (E. Zālītes „Svešās asinis”, 1935), ko autore veltījusi tieši māksliniecei. 1919. gadā Alisi Brehmani smagi ievainoja, bet viņa atgriezās uz skatuves un ar gribas spēku tik meistarīgi prata noslēpt uz mūžu savainoto kāju, ka nevienam prātā neienāca traģiskais notikums, redzot Brehmanes vētraino Raudupieti, Blaumaņa impulsīvo Antoniju vai daiļo kņazi Apraksiju (Raiņa „Ilja Muromietis”, 1928). Ne velti Rainis daudzkārt jūsmojis par šo gribas granītu “Brehmanīša”.

Ieejas maksa – 2.00 EUR;
Skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Sīkāka informācija: Ruta Cimdiņa,
+371 67619934; +371 29254631; +371 29451112;
akuratera.muz@inbox.lv; akuraters@memorialiemuzeji.lv

Pasākumu atbalsta Rīgas Dome un Jāņa Akuratera biedrība.

Memoriālo muzeju apvienības un Jāņa Akuratera muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Barona muzejs NOMETNE “BARONTĒVA AZOTĒ”

No 22. līdz 25. oktobrim Krišjāņa Barona muzejā norisinās dienas nometne “Barontēva azotē”. Pieteikšanās nometnei ir slēgta.

 

 

 

 

 

 

 


Autors: Valdis Jansons ROŽU DARBNĪCA ĢIMENĒM

Sestdien, 19. oktobrī, plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz Rožu darbnīcu Raiņa un Aspazija mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā.

Rudenī Raiņa un Aspazijas māja ietinas rožu smaržā!
Mākslas darbnīcā, ko vada māksliniece Ieva Baumgarte, veidosim rozes no dažādiem neparastiem materiāliem, kuras būs iespējams paņemt līdzi uz mājām vai uzdāvināt kādam īpašam cilvēkam. Lasīsim Aspazijas dzeju par puķēm, izzināsim rozes uzbūvi – gluži kā roze, kuras krāšņo un smaržīgo ziedu veido ziedlapiņas, kas kārtojas cita aiz citas, arī dzeja top, vienam vārdam saistoties ar nākošo. Malkojot rožlapiņu tēju, runāsim par raksturu, pašapziņu, uzdrīkstēšanos un vienkāršu dzīves svinēšanu.

Ieva Baumgarte ir grafiķe, gleznotāja un mākslas pedagoģe, veidojusi gleznas tiešraidē un koncertu laikā. Par sevi Ieva saka: “Zīmēt ir mans – lidot.”

Rožu darbnīca ir viena no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no jūnija līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas dzeju, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Darbnīcas ilgums ir divas stundas.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv, tālrunis: 29572469.

Ieejas maksa ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

Darbnīcu ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Beigas Ir. IZSTĀDE „ILMĀRS BLUMBERGS. BEIGAS IR.”

18. oktobrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, notiks latviešu mākslinieka, scenogrāfa un grafiķa Ilmāra Blumberga (1943–2016) izstādes „Ilmārs Blumbergs. Beigas ir.” atklāšana. Zīmējumu cikls „Tenerife 2015” un tēlniecības darbi tiks eksponēti pirmoreiz.

Izstādē tiks eksponēti zīmējumi un nelieli tēlniecības darbi no mākslinieka personiskā arhīva. Vienā zālē būs redzami Ilmāra Blumberga pašportreti no sērijas „Tas pats” (1996–2011), bet otrā – zīmējumu cikls „Tenerife 2015”. Ilmāra Blumberga pēdējais tušas un grafīta zīmējumu cikls uz 23 plaukstas lieluma rokas lējuma papīra lapām tapa 2015. gada novembrī Tenerifē, kur viņš pavadīja vienus no pēdējiem dzīves mēnešiem.

Mākslas zinātniece Anita Vanaga zīmējumu ciklu raksturo: „Mākslinieka iedomātā un izvērstā mītpoētika šeit bija redzama dabā – aprimis vulkāns, sacietējusī lava, tumsas un gaismas straujā mija, mēness pa pus debesi, kalns ar plakanu, “nocirstu” virsmu. Kalns Ilmāru Blumbergu pievilka, viņš to jau bija iedomājis agrāk un zīmējis neskaitāmas reizes. Un tad vēl cipreses. „Kāds koks,” teica Ilmārs, ņēma lapiņas un skicēja vairākos paņēmienos. Uzzīmēja četras cipreses kā „Četras pēdējās dziesmas”, divas cipreses kā „Tie esam mēs”, arī melno kvadrātu „BEIGAS IR”. Zīmējot plakano kalnu, klāt pierakstīja: „Sveiki! Mēs satiksimies memuāros!” Tenerifes zīmējumos ārējā telpa ir sarāvusies miniatūrā formātā, kustība palēninājusies. Ir izpletusies apziņas telpa. Tajā plaukst skaistuma instinkts, bauda uz detaļām, faktūru, toņiem.”

Pirmo reizi sabiedrībai tiek sniegta iespēja aplūkot Ilmāra Blumberga zīmējumu ciklu „Tenerife 2015” un tēlniecības darbus. Izstādes atklāšanā apmeklētāji saņems arī šo darbu katalogu.

Izstāde tiks eksponēta Raiņa un Aspazijas vasarnīcā no 2019. gada 19. oktobra līdz 2020. gada 22. februārim.

Izstādes tapšanu atbalsta Baltic International Bank, kas ir Blumberga Fonda ilgstošs sadarbības partneris.

Sīkāka informācija: Astrīda Cīrule
+371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

Izstādi organizē Blumberga Fonds sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju
publicitātes pasākumos.


ATMIŅAS PAR SAULCERĪTI VIESI ATMIŅAS PAR SAULCERĪTI VIESI

16. oktobrī plkst. 18.30 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, notiks literatūrzinātniecei Saulcerītei Viesei veltīts piemiņas pasākums. Atmiņās par Saulcerīti Viesi dalīsies viņas mazmeita – publiciste un dzejniece Ieva Viese-Vigula.

Laiku no 14. līdz 20. oktobrim UNESCO ir pasludinājusi par tematisko nedēļu „Spožie prāti: sievietes zinātnē”. Tās ietvaros ikviens tiek mudināts izcelt Latvijas zinātnieces un viņu devumu, kā arī vēstīt par spilgtām zinātnieku dinastijām.

Atsaucoties UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas aicinājumam oktobra trešajā nedēļā veidot tematiskas aktivitātes, kas izceltu sieviešu devumu zinātnē, Andreja Upīša memoriālais muzejs 16. oktobrī plkst. 18.30 rīkos izcilās latviešu literatūrzinātnieces un esejistes Saulcerītes Vieses (1932–2004) piemiņas vakaru. Savās atmiņās par zinātnieci dalīsies viņas mazmeita – publiciste un dzejniece Ieva Viese-Vigula.

Saulcerīte Viese ir ne tikai rakstniece, bet arī viena no spožākajām 20. gadsimta latviešu literatūrzinātniecēm. Zinātniski pētniecisko darbu viņa veikusi, strādājot Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā un izdevniecībā „Liesma”, bijusi habilitētā filoloģijas doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, Raiņa prēmijas un Aspazijas balvas laureāte.

Savukārt Saulcerītes Vieses mazmeita Ieva Viese-Vigula ikdienā strādā par reklāmas tekstu autori, kā arī regulāri raksta pētījumus un recenzijas par literatūru un kino portāliem „Satori”, „Kino Raksti” un žurnālam „Punctum”. Publicējusi vairākus stāstus bērniem un pieaugušajiem, raksta dzeju.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 2019. gada 16. oktobris, 18.30–20.00.
Ieejas maksa: 2.00 €.

Sīkāka informācija: Ilze Andresone
+371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Izrāde "Pēc kaut kā cēla, nezināma" ANŠLAVA EGLĪŠA LUGAS “PĒC KAUT KĀ CĒLA, NEZINĀMA” IZRĀDE JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Sestdien, 19. oktobrī, plkst. 13.00 Jāņa Akuratera muzejā Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, viesosies Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” teātra studija “Rampa” ar režisores Ināras Čakstes iestudēto traģikomēdiju “Pēc kaut kā cēla, nezināma”.

„Būt vienam ar sevi – tā ir ļoti dīvaina lieta. Tas tikpat kā aplūkot savu dvēseli spogulī. Skaties un brīnies, kāds ērms tu esi,” – tā Anšlavs Eglītis (1906–1993) raksta laikrakstā „Latvija Amerikā” 1960. gadā savā veidotajā citātu stūrītī. Par nepieciešamību būt vienam ar sevi, par nepieciešamību ieraudzīt realitāti un par sapņa un “sirds ilgu” vajadzību Anšlavs Eglītis vēsta arī lugā „Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Šo lugu viņš uzraksta pēc aktiera Jāņa Šāberta lūguma Ceļojošā teātra turnejai 1960. gadā. Jānis Šāberts galvenajām lomām bija sarunājis dziedātāju Ādolfu Kaktiņu un aktrisi Almu Maču no Kanādas. Arī pats bija gan izrādes režisors, gan aktieris tajā. Alma Mača, kad viņai zvanījis Mariss Vētra, lai noskaidrotu, vai viņa tiešām piekritusi būt par aktrisi Jāņa Šāberta iecerētajā izrādē, kam Anšlavs Eglītis vēl tikai tai brīdī rakstījis jaunu lugu, atbildējusi: „Esmu to visvisādi jau izsapņojusi. Pagājušo nakti sapņoju, ka Anšlavs Eglītis to uzrakstījis tā, ka Šāberts man uz skatuves nāks pretī ar sivēnu rokās. (..) Es skaidri to redzēju, un Šāberts izskatījās tieši tā, kā toreiz sportists Plūme, kad latvju pagastā viņam cūkas bija izsprukušas no aploka.” („Latvija Amerikā”, 1960. gada 30. martā). Lugas pirmizrāde bija 1960. gada 10. septembrī Ņujorkā. Līdz gada beigām četros mēnešos Ceļojošais teātris nospēlēja 39 izrādes 38 latviešu trimdinieku centros ASV un Kanādā, šķērsojot kontinentu no austrumiem uz rietumiem. Izrādi bija noskatījušies 11 000 skatītāji. Ar šo izrādi Ādolfs Kaktiņš svinēja savu 75 gadu jubileju un savas skatuves darbības 50 gadus.

Pēc šīs reizes lugu labprāt iestudēja trimdas latviešu teātra trupas ASV, Kanādā, Austrālijā un Eiropā. No 90. gadiem „Pēc kaut kā cēla, nezināma” ir arī Latvijas teātru repertuāros. 1990. gadā kā vienu no savām pēdējām izrādēm Valmieras teātrī to iestudēja režisors Pēteris Lūcis.

Šajā sezonā lugu ir iestudējusi arī Iļģuciema teātra studija „Rampa”, pirmizrāde bija 9. septembrī. Režisori Ināru Čaksti un teātra studiju“Rampa” īpaši saista latviešu dramaturģija – Rūdolfa Blaumaņa, Andreja Upīša, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Akuratera, Leldes Stumbres u.c. autoru darbi ir bijuši šī teātra nesenajā repertuārā. Anšlava Eglīša lugā režisori īpaši interesē tēma par to, cik liela nozīme mūsu dzīvē ir pašu radītiem “sapņiem”.

Iļģuciema Kultūras centra teātra studija „Rampa” ar savām izrādēm Jāņa Akuratera muzejā viesojas ik gadu. Akuratera mājas interjera telpas īpašu “īstuma” gaisotni piešķir katrai izrādei. Ināras Čakstes režijā teātra studija ir iestudējusi un muzejā izrādījusi arī Jāņa Akuratera darbus – 2008. gadā „Kalpa zēnu vasaru”, 2014. gadā pasaku lugu „Šis un tas Itnekas”, 2019. gadā lugu „Taisnības meklētāji”.

 

Ieejas maksa – 2.00 EUR.

Skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Izrāde tiks fotografēta. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas:

akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv,

Maira Valtere, Jāņa Akuratera muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja, tel. 26703293;

Ināra Čakste, teātra studijas “Rampa” režisore, tel. 29466152


Dzejas krājuma atklāšana "NO SALACAS LĪDZ MĀKSLAS GRĪVAI" NO SALACAS LĪDZ MĀKSLAS GRĪVAI

11. oktobrī plkst. 17.00 Rīgā, Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 dzejniece Baiba Talce aicina uz dzejas krājuma “Tālās tikšanās” atvēršanu.

Baiba Talce, dzejniece, publiciste un skolotāja, dzimusi Rīgā (1956), augusi Mazsalacā, dzīvo Slampē. Tukuma literātu apvienības biedre kopš 1996. gada. Izdevusi trīs dzejoļu krājumus un grāmatu „Tēlainā izpratne literatūrāˮ (1999). Baibas Talces dzeja pieder liriski apcerīgajai strāvai. Par dzejnieces moto var uzskatīt rindas no trešā dzejas krājuma „Sizifa komplekssˮ (2011): „Celt un nest ar vārdu un mīlu, kāpt lejā un augšup no jauna.ˮ
Dzejas pasākums „No Salacas līdz mākslas grīvaiˮ veltīts dzejnieces ceturtā dzejoļu krājuma „Tālās tikšanāsˮ atvēršanai. Autores dzejas lasījumus papildinās dzejnieka un mūziķa Andra Jansona klavierspēles sniegums.

Ieejas maksa: 2.00 EUR
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.00 EUR

Vairāk informācijas: pa tālruni +371 67272643; +371 29254193

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.