Ruta Štelmahere RUTA ŠTELMAHERE. DZIMŠANAS DIENA

No 22. februāra Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, apskatāma dzejnieces un mākslinieces Rutas Štelmaheres gleznu izstāde DZIMŠANAS DIENA.

Ruta Štelmahere ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, strādā par skolotāju Jēkabpils mākslas skolā, sarīkojusi 11 personālizstādes, vada mākslas studiju „Slieksnis”.

Viņa ir trīs dzejoļu krājumu – “Ieskaties sēklai acīs” (1998), “Klēpis” (2011), “Krekls” (2016) – autore. Krājumam “Klēpis” piešķirta Literatūras gada balva dzejā.

Ruta Štelmahere: “Dzimšanas dienas rītā ūdens spainī bija apvilcies ar ledus kārtiņu, aiz māla nama zemā lodziņa čokurojās saules mūžsenā seja. Savas mātes dzimšanas dienas rītu es varu tikai iztēloties, tāpat kā savējo, kuru esmu piedzīvojusi, bet neatceros. Kad piedzima mans dēls, aiz loga vējš lauzīja divas krusteniski augošas priedes, bet meitas dzimšanas dienas rītā saule bija ar siltu gaismu iztriepusi slimnīcas parku. Esības brīnums mani uzrunā pārlaicīgas gaismas valodā.

Izstādes atklāšana iekrīt manas mammas dzimšanas dienā. Vēlos šo dienu un mūsu visu esamību svinēt kopā ar saviem draugiem mūziķiem un dzejniekiem, mākslu mijiedarbē mēģinot uztvert dzīves pulsāciju tās dažādajās izpausmēs un veidojot dialogu starp laicīgo un mūžīgo.”

Izstādē apkopoti mākslinieces dažādu gadu gleznojumi un trīs jauni darbi, tos vieno pārdomas par grūti izprotamo parādību – dzīvi, ko Dievs dāvā kā sēklu mūžīgai dzīvībai.

Izstāde vēsta par ceļu no ziemas uz pavasari, no garīga sastinguma uz augšāmcelšanās brīnumu – Lieldienām.

Izstāde atvērta līdz 6. aprīlim.


Zīmējumi laika sejā LAUMA PALMBAHA. ZĪMĒJUMI LAIKA SEJĀ

No 15. februāra līdz 30. martam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, būs skatāma mākslinieces Laumas Palmbahas darbu izstāde ZĪMEJUMI LAIKA SEJĀ: zīmējumi, keramika, gleznas.

Izstādes darbi tapuši ilgstošā laika posmā – no 2000. līdz 2017. gadam – dažādās tehnikās: grafīta un ogles zīmējums, akrila gleznojums, eļļas pastelis, keramiskais māls.

“Darbu saturu vieno pārdomas par man svarīgām dzīves vērtībām – mīlestību, dzīvesprieku, piedošanu, pleca sajūtu, kā arī sevis iepazīšanu caur pārbaudījumiem un zaudējumiem,” stāsta māksliniece, “šīs pārdomas “uzrakstījās” arī dzejas valodā:

Bez manis vai ar mani

Laiks zīmē manī sevi.

Un savā laikā turpina

pats sevi.

Man arī dots

Laiks zīmēt pieredzēto

Mana laika sejā.

Es tikai piedalos,

lai dalītos

Varbūt kā rasas krāsas

bērnu sejās,

Varbūt kā putna elpa

Laika dejā.”

Lauma Palmbaha ir grafiķe, mākslas pedagoģe, ikdienā administrē kultūras izglītības projektus, pasniedz mākslas un kultūras vēsturi bērniem un pieaugušajiem Radošās izglītības centrā “Rasas krāsas” Ikšķilē.


Konkurss Jasmuižā Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkurss DABA, PUTNI UN DZĪVNIEKI RAIŅA DZEJĀ

20. gadsimta 20. gados Rainis sarakstījis vairākus dzejoļu krājumus bērniem, kas kļuvuši par latviešu bērnu dzejas klasiku. Dzejoļos darbojas gan dzīvnieki, gan putni, gan dažādi dabas spēki un, protams, paši bērni.

Rainis jau kopš bērnības ir bijis labs dabas norišu vērotājs, pamanot gadalaiku nestās pārmaiņas un nianses augu valstībā. Šī dabas mīlestība viņu pavada visu turpmāko dzīvi. Dažādi ziedi, galvenokārt pļavu, lauku puķes, kas, iepazītas jau bērnībā, bieži sastopamas Raiņa dzejā. Tāpat viņa dzeja bagāta ar dzīvnieku un putnu tēliem, dažādām dabas parādībām, apdzejota ir saule, mēness, zvaigznes, sals, sniegs, ledus…

Ikviens no mums noteikti var atrast kādu īpašu Raiņa dzejoli ar sev tuvāko dabas, dzīvnieka vai putna tēlu, ko varam iemācīties un ieteikt citiem. Tāpēc lasiet un izvēlieties savu mīļāko Raiņa dzejoli, uzzīmējiet vai izveidojiet to un atsūtiet uz dzejnieka jaunu dienu zemi Jasmuižu!

Raiņa muzejs „Jasmuiža” izsludina vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursu DABA, PUTNI UN DZĪVNIEKI RAIŅA DZEJĀ, kas domāts bērniem no 6 līdz 12 gadu vecumam.

Konkursa uzdevums ir izveidot vizuālās vai vizuāli plastiskās mākslas darbu brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim no krājumiem „Zelta sietiņš”, „Puķu lodziņš”, „Vasaras princīši un princītes”, „Putniņš uz zara”, „Saulīte slimnīcā”. Lasīt vairāk »


Savējo sarunas par dzeju un dzīvi SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI

2015. un 2016. gadā Ojāra Vācieša muzejā notika ikmēneša sarunu cikls SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI, kurā piedalījušies daudzi kultūras jomā zināmi cilvēki.

Pateicoties Rīgas domes atbalstam, šīs tikšanās reizes tika fiksētas videoierakstos:

2015. gads:

  • 25. marts. Raimonds Pauls un Jānis Peters
  • 29. aprīlis. Pēteris Blūms un Ieva Ķīse
  • 27. maijs. Sandis Bērtaitis un Iveta Mielava
  • 29. jūlijs. Anda Kubuliņa un Inta Čaklā
  • 26. augusts. Ingūna Cepīte un Ansis Sauka
  • 30. septembris. Andra Konste un Gunārs Janaitis
  • 25. novembris. Mihails Gruzdovs un Juris Bartkevičs

2016. gads:

  • 25. februāris. Karīna Pētersone un Guntis Gailītis
  • 30. marts. Modris Lācis un Kristaps Priednieks
  • 27. aprīlis. Aina Matīsa un Pēteris Krilovs
  • 25. maijs. Ingrīda Zemzare un Orests Silabriedis
  • 29. jūnijs. Anita Vanaga un Agra Turlaja
  • 27. jūlijs. Žanete Grende un Enriko Plivčs
  • 31. augusts. Māris Bērziņš un Juris Zvirgzdiņš
  • 29. septembris. Zane Radzobe un Kaspars Znotiņš
  • 26. oktobris. Roze Stiebra
  • 31. novembris. Arturs Maskats un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri

Sarunu videoierakstus skat.: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/savejo-sarunas-par-dzeju-un-dzivi/


Eduards Metuzāls “PACEĻU GLĀZI PRET DRAUDZĪBAS SAULI…”

No 2016. gada 20. decembra līdz 2017. gada 20. maijam Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30 būs atvērta izstāde “PACEĻU GLĀZI PRET DRAUDZĪBAS SAULI…”, kurā aplūkojami mākslinieka Eduarda Metuzāla darbi par Raini Šveices trimdā.

1919. gada 30. augustā Rainis dienasgrāmatā raksta: „Atbrauc Metusala sieva ar meitiņu.” Un turpmākajās dienās seko piezīmes: „Metusala manu ģīmetni glezno. Metusala mani glezno.” 5. septembrī dzejnieks raksta: „Metusala mani glezno, beidz. Dāvā man.”

Gleznotājs Eduards Metuzāls (1889–1978) dzimis Rīgā, mācījies Rīgas daiļkrāsotāju biedrības zīmēšanas vakara skolā un Bernharda Borherta glezniecības vakara kursos. 1910. gadā emigrē uz Rietumeiropu, strādā vienkāršus darbus un pēc pasūtījuma sāk gleznot portretus. No 1912. gada Eduards Metuzāls dzīvo Šveicē. 1913. gada vasarā dodas uz Lugāno, iepazīstas ar Raini un Aspaziju un noīrē mēbelētu istabu Stella d’Oro namā – turpat, kur mīt dzejnieki. 1914. gada pavasarī Kastaņolā, klātesot Rainim, Eduards Metuzāls apprecas ar Annu Zandbergu. Dzejnieks ir arī abu vienīgās meitas Edītes krusttēvs.

1974. gadā savās atmiņās Eduards Metuzāls raksta: „Tā pavisam negaidīti sākās mana dzīve lielā dzejnieka – savā sirsnībā un vienkāršībā neatvairāmā cilvēka – tuvumā. Tam bija svarīga nozīme arī manā garīgajā un mākslinieciskajā attīstībā. Mēs ar Raini varējām nenogurdami runāt vairākas stundas no vietas, īpaši par filozofiskiem tematiem. Es pēc būtības izgāju pie dzejnieka veselu „universitāti”, jo aizvien mūsu sarunas pārvērtās īstās viņa lekcijās par visdažādākajiem tematiem.”

Mākslinieks gan kopā ar Raini, gan vienatnē izstaigā takas uz Gandriju, Brē un Sansalvatores kalnu. Pastaiga ir reizē saruna par mākslu, par topošajiem Raiņa dzejas un dramaturģijas tēliem.

Un tad Eduards Metuzāls glezno – tās ir Raiņa un Aspazijas darba un dzīves vietas Šveicē. Mākslinieka darbi glabājas Raiņa un Aspazijas kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzejā, daļa gleznu apskatāma Raiņa un Aspazijas piemiņas istabā Lugāno pilsētas arhīva telpās.

1921. gadā Eduards Metuzāls atgriežas Latvijā. Piedalās izstādēs. Par viņa darbiem diskutē – gan atzīst, gan noliedz māksliniecisko vērtību. Mākslinieka vārds netiek iekļauts enciklopēdiska rakstura izdevumos, tomēr gan gleznām, gan pasteļiem ir milzīga izzinoša kultūrvēsturiska vērtība.

Izstādē eksponēta daļa no Eduarda Metuzāla darbiem, kas atrodami Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.

 


Andrejs Upīts. Kailā dzīvība NOVEĻU KRĀJUMAM “KAILĀ DZĪVĪBA” – 90

Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38–4 piedāvā lekciju skolēniem, studentiem un skolotājiem NOVEĻU KRĀJUMAM “KAILĀ DZĪVĪBA” – 90.

Lekcijā tiks aktualizēts viens no Andreja Upīša populārākajiem noveļu krājumiem – “Kailā dzīvība” (1926), kuram šogad aprit 90 gadu. Nodarbības pamatu veidos jautājumi par noveles žanru, tā specifiku, klasifikāciju un raksturīgākajām īpatnībām, kas ļaus diferencēt Andreja Upīša īsprozas nozīmīgumu latviešu novelistikas kontekstā. Līdzās hrestomātiskiem, latviešu literatūras vēsturē bieži uzsvērtiem darbiem tiks aplūkotas arī mazāk zināmas Andreja Upīša noveles.

Nepieciešamības gadījumā tiks piedāvātas papildu lekcijas par literatūras virzienu un žanru attīstību pasaules un latviešu literatūrā.

Lekcijas lasīs literatūrzinātnieks Mag. philol. Arnis Koroševskis.

Par nodarbības laiku lūdzam vienoties iepriekš.  Pieteikties iespējams pa e-pastu upits@memorialiemuzeji.lv vai zvanot 67289767.

Nodarbības ilgums: 90 minūtes.

Vienas lekcijas apmeklējums: EUR 2,00

Muzeja darba laiks: 11.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās


Jāņa Akuratera muzejs, 2016. gada oktobris. Roja Maizīša foto VAS “VALSTS NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI” NODOD EKSPLUATĀCIJĀ ATJAUNOTO JĀŅA AKURATERA MUZEJA ĒKU

2016. gada 12. oktobrī VNĪ un Memoriālo muzeju apvienība aicināja medijus iepazīties ar restaurēto rakstnieka un tulkotāja Jāņa Akuratera māju Torņakalnā. Ēka celta 1933. gadā kā rakstnieka ģimenes nams. Līdz šī gada sākumam, kad VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzsāka ēkas pārbūves un restaurācijas darbus, nama tehniskais stāvoklis bija neapmierinošs. Šī gada 30. septembrī atjaunotais nams nodots ekspluatācijā.

Jāņa Akuratera muzeja ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta. Nams celts pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta. Muzejs ir viens no Pārdaugavas kultūras centriem, kur mūsdienās, tāpat kā Jāņa Akuratera dzīves laikā, pulcējas literāti, mākslinieki, mūziķi un aktieri, kā arī skolēni.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols: “Jāņa Akuratera muzeja ēka ir augstvērtīgs, ļoti kvalitatīvi izstrādāts 20. gs. 30. gadu Latvijas būvmākslas funkcionālisma stila arhitektūras paraugs ar racionālu, tam laikam modernu arhitektūru, kas izpaužas gan ēkas kopskatā, gan katras detaļas kvalitātē. Tomēr ēkai papildus vērtību piešķir tās īpašnieks – rakstnieks, tulkotājs un politiķis Jānis Akuraters, un viņa celtās mājas atjaunošana ir mūsu simboliska dāvana dzejnieka 140. jubilejas gadā.

VNĪ pārbūves un restaurācijas darbu ietvaros veica muzeja ēkas fasādes atjaunošanu un restaurāciju, jumta seguma nomaiņu ar jauniem betona dakstiņiem, maksimāli pietuvinot jumta seguma vizuālo veidolu vēsturiskā jumta izskatam. Klientu ērtībām izveidots apmeklētājiem pielāgots muzeja ieejas mezgls, veikta interjera detaļu atjaunošana pēc oriģinālajiem paraugiem, t.sk., muzejā iebūvēto būvgaldniecības izstrādājumu restaurācija. Tāpat muzejā veikta ogļu apkures sistēmas maiņa uz gāzes apkures sistēmu, kā arī kamīna un krāšņu restaurācija. Muzeja apmeklētājus turpmāk priecēs labiekārtotā muzeja teritorija un restaurētā veranda un terase.

Būvdarbi tika īstenoti Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana” projekta “Jāņa Akuratera muzeja restaurācija” ietvaros.

Muzeja atjaunošanas un restaurācijas darbus pēc SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs” izstrādātā būvprojekta veica SIA „Modus būve”. Projekta kopējās izmaksas ir EUR 250 000. EEZ līdzfinansējums – EUR 212 500, savukārt EUR 37 500 ir valsts budžeta līdzfinansējums.


Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30. 2016. gada septembris ATVĒRTA ATJAUNOTĀ RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJA

No 2016. gada 10. septembra apmeklētājiem atvērts vēl viens atjaunots Raiņa un Aspazijas muzejs – abu dzejnieku māja Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Raiņa un Aspazijas māja ir unikāls 19. gadsimta vēsturiskās apbūves piemineklis Rīgas centrā. Gan divstāvu nams ielas malā, gan sētas māja un nelielais iekšpagalms veido savdabīgu kultūrvēsturisku ansambli. Šai namā abi dzejnieki dzīvoja no 1926. gada 15. septembra, Rainis – līdz savai nāvei 1929. gada 12. septembrī, Aspazija – līdz 1933. gada pavasarim.

1926. gada 15. martā sastādītajā testamentā dzejnieki izteikuši vēlmi, lai šī māja paliktu Rīgas pilsētai, kur tai jāierīko viņu vārdā nosaukts muzejs. “Rīgai paliek mūsu bibliotēka un rokraksti, un tie darāmi pieejami visiem.”

Pēc 90 gadiem Raiņa un Aspazijas ideja un vēlme par bibliotēkas un memoriālo telpu pieejamību sabiedrībai ir realizēta.

Dzīvokļa iekārtojumā izmantoti autentiski dzejnieku kolekcijas priekšmeti. Tie izvietoti, balstoties uz dokumentāriem materiāliem – fotogrāfijām un kinokadriem.

Viena no atjaunotā muzeja dominantēm ir abu dzejnieku personiskā bibliotēka, kas būs aplūkojama ikvienam interesentam un pieejama pētniecībai. Plauktos ir 6067 grāmatas 14 valodās un 2900 dažādu periodisko izdevumu vienību.

“Izmantojot abu dzejnieku citātus, kontrastā memoriālajai dzīves telpai veidojām muzejpedagoģisko un pārējās apmeklētājiem atvērtās komunikācijas telpas. Piemēram, sēdmēbeles ar Raiņa jaunvārdiem, kuri spēles veidā iesaista apmeklētāju izziņas procesā. Tādējādi vēlamies apmeklētāju rosināt atklāt, izzināt, pētīt abu dzejnieku jaunradi,” stāsta māksliniece Ingūna Elere. Viņas pārstāvētais dizaina birojs H2E veica Raiņa un Aspazijas mājas ekspozīcijas un publiski pieejamo telpu dizaina izstrādi.

Darba laiks: 10.00 –17.00; slēgts – svētdienās, pirmdienās

Ekskursiju pieteikšana: +371 67272643; +371 29254193; +371 29689489; rainis.maja@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu, krievu valodā

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/raina-un-aspazijas-muzejs/raina-un-aspazijas-maja/

 


'Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja ēka. Marikas Vanagas foto 30 000 GADU 80 STUNDĀS. Izglītības programma pieaugušajiem

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12–9, aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar postmodernismu.

No 2016. gada 3. septembra līdz 2017. gada 6. maijam katru otro sestdienu no plkst. 11.00 līdz 16.00 muzejs piedāvā iespēju apgūt zināšanas mākslas vēsturē – apmeklēt izglītības programmu pieaugušajiem “30 000 gadu 80 stundās. Mākslas vēstures lekciju cikls”, kas piesaista apmeklētāju interesi jau ceturto gadu.

Pavisam paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti un pieaugušie, kas vēlas apgūt pamatzināšanas mākslas vēsturē.

Biļešu cenas:

Vienas lekcijas apmeklējums: EUR 2,00. Iespējams apmeklēt atsevišķas lekcijas.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv

Lekciju saraksts


Raiņa un Aspazijas vasarnīca, 2016. gada 26. augusts. RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA GAIDA CIEMOS

No 2016. gada 27. augusta apmeklētājiem atvērta atjaunotā Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7.

Raiņa un Aspazijas vasarnīca ir muzejs, kas veltīts divām izcilām personībām latviešu kultūrā. Vasarnīcu Majoros Rainis nopirka 1926. gada rudenī. No 1927. līdz 1929. gadam tā bija dzejnieku darba un vasaras atpūtas vieta.

“Man patīk šis klusums, tīrais, svaigais gaiss. Nekur nejūtos tik labi, kā še,” atzinis Rainis.

“Dzīves telpas ārkārtīgā pieticība un vienkāršība pretstatā abu dzejnieku gara telpas plašumam bija dizaina koncepcijas pamatā,” stāsta māksliniece Ingūna Elere.

Jaunā ekspozīcija, ko veidojuši muzeja speciālisti sadarbībā dizaina biroju H2E, saucas pavisam vienkārši – “Es un Tu”. Tā veltīta Raiņa un Aspazijas mīlestībai un daiļrades virsotnēm, ko atklāj viņu kopdzīves mezglpunkti un daiļrades process –nozīmīgākie darbi. Ekspozīcija aizsākas ar dzejnieku iepazīšanos, noslēdzas – ar Raiņa nāvi. Iezīmējas divas līnijas – dzīves horizontāle un daiļrades vertikāle. Vīrietis un sieviete. Spēks un skaistums. Un pāri visam – mīlestība.

Ne mazāk interesantas ir restaurētās abu dzejnieku dzīves telpas – vasarnīcas un dārza mājiņas augšstāvi.

Darba laiks: 10.00 –17.00; slēgts – svētdienās, pirmdienās

Ekskursiju pieteikšana: +371 67764295; +371 29239472; rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu, krievu valodā

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/raina-un-aspazijas-muzejs/raina-un-aspazijas-vasarnica/