Paliec mājās JAUNĀKĀS AKTUALITĀTES MEKLĒ SADAĻĀ “PALIEC MĀJĀS”

Paliec mājās

 

Lai būtu vieglāk atrast visu aktuālo informāciju par to, ko Memoriālo muzeju apvienības muzeji un speciālisti piedāvā ārkārtējās situācijas laikā, esam izveidojuši mājaslapas sadaļu “Paliec mājās”

Sadaļā “Paliec mājās” meklē:

  • Mācību materiālus skolēniem – uzdevumu un darba lapas, drīzumā – arī video fragmentus, ko skolotāji drīkst bez maksas izmantot attālinātā mācību procesā. Mācību materiāli līdz šim ir izmantoti muzejpedagoģiskajās programmās, bet šobrīd tiek pielāgoti darbam attālināti.
  • Grāmatu ieteikumus no muzejiem. Katru dienu muzeju speciālisti iesaka kādu grāmatu, ko vērts pārlasīt. Šajā ieteicamās literatūras sarakstā meklē lasāmvielu gan bērniem un pieaugušajiem, gan nu jau par latviešu literatūras klasiku kļuvušas darbus un mazāk zināmus stāstus, lugas un romānus.
  • Muzeju priekšmetu stāstus. Kamēr muzeju telpas ir tukšas un gaida apmeklētājus, muzeju speciālisti vēsta par eksponātiem digitālā vidē, veidojot publikācijas par slaveniem un neparastiem priekšmetiem muzeju ekspozīcijās.

Arī Memoriālo muzeju apvienība aicina – paliec mājās, lai drīz atkal varētu tikties!


Vācieša ģimene “CIEMOS PIE DZEJNIEKA OJĀRA VĀCIEŠA”

Turpinot izstrādāt materiālus mācību materiālus skolēniem, Ojāra Vācieša muzejs piedāvā tieši attālinātām mācībām radītu muzejpedagoģisko programmu “Ciemos pie dzejnieka Ojāra Vācieša”.

Muzejpedagoģiskā programma  sastāv no divām daļām un radīta tieši attālinātam mācību procesam. Pirmā daļa ir virtuāla ekskursija Ojāra Vācieša muzejā (25 minūšu garš video, pieejams  http://ejuz.lv/ciemospievaciesa). Kopā ar muzeja speciālistiem skolēni ir aicināti doties ekskursijā pa Ojāra Vācieša muzeju, aplūkot darbistabu, ieskatīties rakstāmgalda atvilktnēs un uzzināt par dzejnieka biogrāfiju autentiskā vidē.

Savukārt otrajā daļā, pēc video noskatīšanās, skolēni var pārbaudīt savas zināšanas, atrisinot krustvārdu mīklu: http://ejuz.lv/vaciesauzdevumi.

Ne tikai šos, bet arī citu Memoriālo muzeju apvienības muzeju izstrādātos materiālus meklē mājaslapas sadaļā “Paliec mājās”: http://memorialiemuzeji.lv/materiali-skolotajiem-2/


Banneris KONKURSA “MANS SVĒTDIENAS RAKSTU DARBS” FINĀLISTI

Banneris

Šis gads ir Laimas Akurateres (1910–1969) simtdesmitās jubilejas gads. Laima Akuratere bija ne tikai dzejnieka, pirmā Tēvzemes balvas laureāta rakstniecībā, Jāņa Akuratera meita, bet arī dzejniece un atdzejotāja.

Atzīmējot dzejnieces un tulkotājas Laimas Akurateres 110. gadadienu, Jāņa Akuratera muzejs aicināja šogad 5.–12. klases skolēnus piedalīties sacerējumu konkursā, rakstot darbu par kādu no dotajām tēmām, par kurām arī pati Laima rakstījusi skolas laika domrakstos un savā dzejā:
1) Ceļojuma ietekme uz cilvēka dvēseli
2) Māksla – dzīves svētdiena
3) Akuratera varoņu raksturīgākās iezīmes
4) Kādas es vēlētos savas mājas
5) Kādu es vēlētos savu dzīvi
6) „Aiz manas mājas ir ezers –
Viss debesu spožums tur mīt…” /Laima Akuratere/.

Finālisti, kuri rakstīja savu sacerējumu par tematu “Aiz manas mājas ir ezers – / Viss debesu spožums tur mīt… (Laima Akuratere)” ir:
Jānis Briedis, Luīze Kalniņa, Lizete Rudzīte, Amēlija Gusakova, Ieva Karro, Marija Breča, Anna Estere Rubule, Dace Kele, Marta Grīnvalde, Edvards Kaļva, Lelde Ločmele, Samanta Borovikova, Patrīcija Nagle, Rūdolfs Fišers, Monta Apeināne, Raivis Riekstiņš.

Konkursa finālisti, kuri rakstīja savu sacerējumu par tematu “Ceļojuma ietekme uz cilvēka dvēseli” ir:

Markuss Zicāns, Denīze Janevica, Edvards Vītoliņš, Elizabete Cīrule, Margita Gruberte, Daniels Gucans, Annemarija Oļševska, Elizabete Ģērmane, Marta Karolīne Ziņģīte, Evelīna Gateža, Elza Mazule, Mārtiņš Mežulis, Marta Asare, Anne Gabija Skadiņa, Elīna Zvejniece, Luīze Anna Pētersone, Aleksandrs Grigorjevs.

Konkursa finālisti, kuri rakstīja savu sacerējumu par tematu “Māksla – dzīves svētdiena” ir:
Kiāra Golvere, Marta Bruzgule, Emīls Grants, Dzintars Ralfs Šķeltiņš, Elizabete Puzule, Annija Bedeice, Viktorija Graubiņa, Līva Marta Klibiķe, Marta Ragele, Evelīna Grīvīte, Ieva Radzvilaviča, Alise Vanaģele, Elīna Krastiņa.

Konkursa finālisti, kuri rakstīja savu sacerējumu par tematu “Kādu es vēlētos savu dzīvi” ir:
Katrīna Mūna Maizīte, Viktorija Litauniece, Alekss Dzērve, Paula Čudare, Šarlote Jurjāne, Lāsma Rozenberga, Mārtiņš Alens Pīlāgs, Markuss Bērziņš, Maruta Opočkina, Sabīne Helviga, Arta Pinka, Rēzija Marta Spudas, Valters Bārda, Kate Katerīna Ruņģe, Dārta Kancēviča, Katrīna Anna Rempe, Elizabete Zariņa, Aina Zubrova, Aleksandrs Franckevičs, Ieva Renāte Pētersone, Kristaps Začests.

Konkursa finālisti, kuri rakstīja savu sacerējumu par tematu “Kādas es vēlētos savas mājas” ir:
Atvars Ziediņš, Adriana Jēkabsone, Markuss Billis, Marats Kočegarovs, Emīlija Lemberga, Evelīna Akmene, Elīna Ķēniņa, Samanta Saveļjeva, Anete Stepiņa, Oto Veliks, Kalvis Lazdiņš, Evelīna Tīna Circene, Lāsma Kalēja, Ance Millere, Adelīna Parma, Emīlija Gustīne Zommere, Elija Astreiko, Anna Fedulova.

Konkursa finālisti, kuri rakstīja savu sacerējumu par tematu “Jāņa Akuratera varoņu raksturās iezīmes” ir:
Līva Lipace un Ralfs Sebastians Rozens.

Visus konkursa finālistus aicināsim Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, O. Vācieša ielā 6 a) uz laureātu godalgošanu pēc Valstī noteiktās ārkārtas situācijas izbeigšanās un pulcēšanās un sabiedrisku pasākumu aizliegumu atcelšanas. Par pasākuma norisi izziņosim pēc ārkārtas situācijas beigām.

Priecājamies, ka skolēnu radošo darbu konkursā savus darbus iesūtīja tik daudz skolēnu no visas Latvijas. Kopā saņēmām 174 skolēnu darbus no 57 Latvijas skolām: Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas, Bauskas 2. vidusskolas, Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas, Bērzaunes pamatskolas, Carnikavas pamatskolas, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas, Dobeles Valsts ģimnāzijas, Druvas vidusskolas, Ērgļu vidusskolas, Ikšķiles vidusskolas, Jaunjelgavas vidusskolas, Jaunpiebalgas vidusskolas, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas, Jēkabpils 3. vidusskolas, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienības, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, Jūrmalas pilsētas Lielupes pamatskolas, Kandavas Reģionālās vidusskolas, Ķeipenes pamatskolas, Limbažu 3. vidusskolas, Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolas, Lubānas vidusskolas, Mālpils novada vidusskolas, Mārupes Valsts ģimnāzijas, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas, Ogres 1. vidusskolas, Ogres Valsts ģimnāzijas, PIKC Rēzeknes tehnikuma, Pildas pamatskolas, Pilsrundāles vidusskolas, Privātās pamatskolas „Gaismas tilts 97“, Pūres pamatskolas, Rekavas vidusskolas, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas, Rīgas 45. vidusskolas, Rīgas 49. vidusskolas, Rīgas 74. vidusskolas, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas, Rīgas Juglas vidusskolas, Rīgas Katoļu ģimnāzijas, Rīgas Valsts tehnikuma Balvu teritoriālā struktūrvienības, Rožupes pamatskolas, Saulkrastu vidusskolas, Siguldas 1. pamatskolas, Skrundas vidusskolas, Straupes pamatskolas, Sventes vidusskolas, Talsu sākumskolas, Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāles, Taurupes pamatskolas Meņģeles filiāles, V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas, Vaboles vidusskolas, Vangažu vidusskolas, Vecpiebalgas vidusskolas, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma, Viļānu vidusskolas, Zvejniekciema vidusskolas.

Paldies visiem skolēniem, kuri iesūtīja savus radošos darbus, un viņu skolotājiem un skolām!

Laimas Akurateres konkursa finālisti


Saliedētība MEMORIĀLO MUZEJU APVIENĪBAS VĒRTĪBAS

Vērtību apzināšanās – tas ir virziens uz priekšu. Izaugsmes un attīstības virziens. Sevis apzināšanās dod pārliecību un iezīmē to īsto ceļu, pa kuru mēs ejam un kur jādodas tālāk. Vērtības gluži kā ceļa stabiņi palīdz mums nenovirzīties no ceļa un neļauj nogriezties uz sānu takām brīžos, kad jāpieņem lēmumi. Vērtības kļūst par mūsu virziena kompasu.

Visi MMA muzeju darbinieki tika aicināti iesaistīties muzeja vērtību definēšanā. Mūsu izaicinājums – izvēlēties un definēt MMA kā apvienības kopējās vērtības, paturot prātā, ka MMA ir vienoti dažādībā.

SALIEDĒTĪBA

Savstarpēja sapratne, cieņa vienam pret otru, atbalstošs plecs un prieks strādāt kopā radoši un jēgpilni, spējot efektīvi sasniegt kopīgi izvirzītos mērķus.

Kā norāda mūsu visattālākais biedrs, Raiņa muzejs “Tadenava” – viens nav dzīvotājs!

ATVĒRTĪBA

Mēs strādājam personību muzejos. Vietās, kur tiek godātas personības ­‒ muzeja pārstāvētā personība, apmeklētājs un muzeja darbinieks. Ticam, ka personība spēj sekmēt citas personības veidošanos.Mēs gaidām muzejā ikvienu, priecājamies sarunāties, uzklausīt, iedziļināties un būt viesmīlīgi.

Mūsu komunikāciju neierobežo muzeja sienas, mēs dodamies ārpus muzeja telpām ‒ mēs cenšamies būt tur, kur ir mūsu apmeklētājs.

NOVATORISMS UN DROSME

“Pastāvēs, kas pārvērtīsies” ir šīs vērtības vadmotīvs.

Meklējam jaunas perspektīvas un izaicinām iedibinātas patiesības, atklājot muzeju personības un viņu atstāto mantojumu caur neparastāku un mūsdienīgāku skatpunktu. Nebaidāmies runāt par neērtām tēmām un sabiedrībā pretrunīgi vērtētām personībām, par rakstniekiem dažādu varu un laikmetu griežos.

IZAUGSME

Lai izglītotu un iedvesmotu citus, mums ir jārūpējas par nepārtrauktu pašizaugsmi, tādēļ apvienībā regulāri rīkojam seminārus un piedalāmies citu organizāciju rīkotajos, paši pētām un sekojam līdzi jaunākajiem pētījumiem un labas prakses piemēriem. Mācāmies no apmeklētājiem, sadarbības partneriem un kopienas. Bagātinām viens otru.

AUTENTISKUMS

Muzeju autentiskajā vidē cenšamies sniegt īstu un patiesu vēstījumu, novērtējam un turpinām gan rakstnieku iesāktās tradīcijas, gan sabiedrības un pašu radītās.

Muzeju personības ir atstājušas ne tikai priekšmetus, bet arī plašu garīgo mantojumu. Mēs esam kā ceļotāji laikā, vidutāji autentiskā vidē, kas meklē un atrod, ko un kad izgaismot no atstātā kultūras mantojuma.

 


Zem Raiņa dzejas lietussarga PAGARINĀTS DARBU IESNIEGŠANAS TERMIŅŠ KONKURSAM “ZEM RAIŅA DZEJAS LIETUSSARGA”

Raiņa muzejs „Jasmuiža” izsludina vizuālās mākslas darbu konkursu “Zem Raiņa dzejas lietussarga”, kas domāts bērniem un jauniešiem no 12 līdz 16 gadu vecumam. Konkurss tiek rīkots, atzīmējot Raiņa 155. jubileju un viņa dzejoļu krājumu „Putniņš uz zara” 95. gadadienu un „Zelta sietiņš” 100. gadadienu.

Konkursa uzdevums ir izveidot vizuālās mākslas darbu uz lietussarga brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim no minētajiem krājumiem.
Konkursa darbam jāatbilst šādiem nosacījumiem:
• darba tehnika pēc dalībnieka izvēles;
• ilustrācijai jābūt uz lietussarga augšējās daļas (lietussargs atvērtā stāvoklī);
• ilustrācijai var izmantot jebkuras krāsas vienkrāsainu lietussargu;
• piedaloties konkursā, jāņem vērā, ka iesniegtie darbi tiks izstādīti ārpus telpām kā vides objekti.
Viens autors vai autoru kolektīvs konkursā piedalās ar vienu darbu.

Konkursa organizatoriem ir tiesības konkursam iesniegtos darbus izmantot publikācijās, izstādēs, reklāmas materiālos. Darbi paliek organizatoru rīcībā un atpakaļ autoriem netiek izsniegti.

! Darbu iesniegšanas termiņš ir 2020. gada 7. maijs (pasta zīmogs).
Darbs ar norādi „Vizuālās mākslas darbu konkursam “ZEM RAIŅA DZEJAS LIETUSSARGA”” iesniedzams, sūtot pa pastu/pakomātu. Adrese: Raiņa muzejs „Jasmuiža”, Aizkalne, Preiļu novads, LV 5305 vai iesniedzot Raiņa muzejā „Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads), iesniegšanas laiku saskaņojot pa tel. 29487589

Konkursa nolikums

Konkursa apraksts

Informācija uzziņai pa tālr. 29487589 (Solvita Kleinarte) vai e-pastu: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

Konkursa balvu sponsori: SIA “Salang-P”, Dailes teātris, apgāds Zvaigzne ABC un Preiļu Zvaigznes grāmatnīca, keramiķi Raivo Andersons, Edvīns Vincevičs, Viktors Ušpelis, Olga un Voldemārs Pauliņi.


Slēgti muzeji (1) MUZEJI SLĒGTI

❗️Saskaņā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī no 13. marta līdz 14. aprīlim būs slēgti visi apvienības muzeji:
Jāņa Akuratera muzejs;
Kr. Barona muzejs;
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs;
Raiņa un Aspazijas māja;
Raiņa un Aspazijas vasarnīca;
Raiņa muzejs Tadenava;
Raiņa muzejs Jasmuiža;
Ojāra Vācieša muzejs;
Andreja Upīša memoriālais muzejs.

Laikā no 13. marta līdz 14. aprīlim muzejos paredzētie publiskie pasākumi nenotiks.

Plašāk: https://www.km.gov.lv/lv/ministrija/jaunumi/arkartas-situacijas-izsludinasana-valsti-paredz-butiskus-ierobezojumus-kulturas-pasakumu-norisei-4955


Lieldienas_plakats2_web PAVASARA SAULGRIEŽU SPĒLE KOPĀ AR LINIŅU SAIMI

Pavasara saulgriežu laikā, 21. martā plkst. 12.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jūrmala, Jāņa Pliekšāna iela 5/7) Liniņu leļļu saime aicina iepazīt Lielās dienas tradīcijas interaktīvā izrādē ģimenēm ar bērniem.

Liniņu saime ir leļļu ģimene, kas svin gadskārtu svētkus un aicina iesaistīties arī bērnus un vecākus. Kopā ar lellēm bērni šoreiz svinēs lielo dienu, piedaloties svētku gatavošanās darbos un uzzinot par to norisi un nozīmi. Izrādes laikā folkloras kopa “Putni” izdziedās un izspēlēs ar saulgriežiem saistītās dziesmas un rotaļas, bet lellēm līdzpārdzīvos aktieri Alīda Pērkone un Rihards Zelezņevs.

Lielā diena ir laiks, kad tumsa un gaisma ir nonākusi līdzsvarā. Tas ir pārejas brīdis, kad ir jāpalīdz dabai iešūpoties jaunam gaismas un dzīvības ritam. Lai to paveiktu, svētkos ir jāveic daudz un dažādas darbības – saules lēktā jāmazgājas avotā, jāizšūpojas, jāripina olas un jāatbrīvo balss ar skaņām dziesmām, jo nu dzīvības spēkam ir vaļa gavilēt – sākas jauns saules ceļš kalnup pretim dabas ziedonim – Jāņu laikam un tās pilnbriedam rudenājos.

Projektu īsteno “Nodibinājums Māras loks” sadarbībā ar KLKI (Kustību par latvisku kultūru izglītībā) un Raiņa un Aspazijas vasarnīcu.

Ieeja bez maksas.

 

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Stendaps-horiz_web ASPAZIJAS DZIMŠANAS DIENAI VELTĪTS SIEVIEŠU STENDAPS “DIENA, KAD ASPAZIJA BIJA RAINIS”

18. martā plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, gaidāma sieviešu komiķu apvienības “Sieviešu stendaps” programma “Diena, kad Aspazija bija Rainis”, kas aicinās no neierasta skatpunkta palūkoties uz dzejnieku biogrāfiju, sadzīvi un leģendām apvītiem notikumiem.

Stendapā uzstāsies Ieva Viese-Vigula, Sanita Grīna, Una Rozenbauma, Alise Zariņa, Marta Elīna Martinsone un Lydia. Stendapu vadīs Inga Gaile. Tajā skanēs joki par Aspazijas un Raiņa biogrāfiskiem faktiem, viņu sadzīvi un par leģendām kļuvušiem notikumiem – kā Aspazija esot skrējusi kaila pa Esplanādi un pārgriezusi pulksteni, lai Rainis netiktu uz 13. janvāra demonstrāciju, par Raiņa attiecībām ar Mēnesmeitiņu (Olgu Kliģeri) u.c. Tāpat arī caur humoru tiks aplūkotas tādas pretrunīgas tēmas kā Raiņa spēja vai nespēja palīdzēt Aspazijai ar sadzīviskām problēmām Kastaņolā, dzejnieka neuzticība, sabiedrības stereotipiskās gaidas pret abiem dižgariem, Aspazijas nodevas Kārļa Ulmaņa un Josifa Staļina totalitārajiem režīmiem vecumdienās. Tiks piedāvāti dažādi varianti tam, kur pazuda Aspazijas vārds no “Fausta” tulkojuma, un risinātas citas mīklas par līdz šim mazāk zināmo Aspazijas biogrāfijā.

“Sieviešu stendaps” ir 2015. gada 8. martā dibināta sieviešu apvienība, kas četros gados ir izveidojusies par nozīmīgu sociālu parādību. Tā ir sociāla platforma, kurā runāt par to, kas cilvēkus neatkarīgi no dzimuma satrauc mūsu sabiedrības struktūrā un norisēs, un diskutēt par personīgo pieredzi, mēģinot uz traģiskiem un netaisnīgiem notikumiem paraudzīties no tāda skatpunkta, kas atklāj to absurdumu, smieklīgumu un vispārcilvēciskumu. Sieviešu stendapa Facebook lapa attīstās par izklaidējošu, bet tai pašā laika sociāli kritisku platformu, kurā paustajiem viedokļiem pievienojas arvien lielāka daļa sabiedrības.

Ieeja stendapā “Diena, kad Aspazija bija Rainis” – bez maksas.

Vizuālo materiālu autore: Elīna Brasliņa

Sīkāka informācija: Raimonds Ķirķis,  +371 29254193; raimonds.kirkis@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Lielā diena Krišjāņa Barona muzejā TRADĪCIJU KOPA “BUDĒĻI” IESKANDINĀS LIELO DIENU KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJĀ

18. martā plkst. 18.00 tautas tradīciju kopa “Budēļi” aicina uz Lielās dienas svinībām Krišjāņa Barona muzejā. Pavasara saulgriežu tradīcijas tiks iepazītas caur dziesmām, dejām un rotaļām, komentārus par paražām nodrošinot arī angļu un krievu valodā.

Lielā dienā jeb pavasara saulgrieži ir laiks, kad daba un cilvēki svin gaismas uzvaru pār tumsu. Tas ir brīdis, kad dienas garums pāraug nakts garumu un diena kļūst “liela”. Tradīciju kopa “Budēļi” jau kopš 20. gadsimta 80. gadiem rūpējas par latviešu tradīciju saglabāšanu, aicinot iepazīt gadskārtu ieražas gan Krišjāņa Barona muzejā, gan arī citviet.

Arī šoreiz kopa “Budēļi” ar dziesmām, dejām un rotaļām svinēs gaismas uzvaru pār tumsu. Tradīcijas iepazīt aicināti arī ārzemnieki, jo pasākumā laikā tiks nodrošināti komentāri latviešu, angļu un krievu valodā.

Ieejas maksa: 2.00 EUR
skolēniem, studentiem un senioriem: 1.50 EUR.

Vairāk informācijas: Rūta Kārkliņa
+371 67284265; +371 29120216; ruta.karklina@memorialiemuzeji.lv


Vai_tevi_saukt_par_pavasara_dienu_WEB_02 JĀŅA AKURATERA MUZEJS AICINA UZ LEONAM BRIEDIM VELTĪTU SONETU VAKARU

Jāņa Akuratera muzejs trešdien, 2020. gada 11. martā, plkst. 18.00 aicina uz dzejniekam Leonam Briedim un dzejniecei Laimai Agitai Akuraterei veltītu atceres un sonetu vakaru “Vai tevi saukt par pavasara dienu?” (Viljams Šekspīrs).

2020. gada 11. martā būs pagājušas 40 dienas, kopš dzejnieks Leons Briedis aizgāja mūžībā. Jāņa Akuratera muzejs 11. marta vakarā aicina Leona Brieža draugus un kolēģus – Māri Salēju, Edvīnu Raupu, Aivaru Eipuru u.c. – dalīties atmiņās un lasīt sonetus no L. Brieža krājuma “Agrais pavasaris”, kā arī citus dzejoļus un atdzejojumus.

11. martā vārda dienu svin Agitas, un dzejnieces, Jāņa Akuratera meitas Laimas Akurateres (1910–1969) otrais vārds bija Agita. Šogad ir Laimas Agitas Akurateres 110. jubilejas gads, tādēļ 11. marta pasākumā “Vai tevi saukt par pavasara dienu?” atcerēsimies arī viņu, lasot viņas Dantes Aligjeri, Frančesko Petrarkas, Viljama Šekspīra u.c. dzejnieku sonetu atdzejojumus. Viduslaiku un renesanses literatūra Laimai Agitai Akuraterei tuva bija jau no studiju laika Latvijas Universitātē. 1937. gadā viņas atdzejojumā tika izdota Frančesko Petrarkas grāmata “Soneti madonnai Laurai”.

Sonetu vakarā ar stāstījumu par šī dzejas formas izpausmēm latviešu dzejā no 2000. līdz 2016. gadam un Leona Brieža veikumu šai kontekstā uzstāsies arī jaunā pētniece Krista Valaine.

“Acīmredzot par vissubjektīvākajām un visintīmākajām izjūtām un pārdzīvojumiem, kā to, piemēram, atzīmējusi rakstniece A. Brigadere, arī E. Virza u.c., iespējams izteikties vienīgi “visobjektīvākajā formā”, par kādu nosacīti varētu uzskatīt sonetu, un daudzējādā ziņā esmu solidārs šai atziņai, jo, manuprāt, tieši soneta “absolūtā” formālā nosacītība paver visdaudzveidīgākās un visneaptveramākās izteiksmes iespējas, kā arī sniedz to garīgo brīvību, pēc kādas vien spēj tiekties lirisks dzejnieks. (..) No liriskā monologa vai grēksūdzes, kas sākumā tika adresēta vienai konkrētai sievietei (manai dzīvesbiedrei Marijai), tā pamazām pārtapa man pašām negaidītā, savveida polifoniskā un poēmātiskā vēstījumā par Vīrieša un Sievietes attiecībām – tēmu, kuru nepārspīlējot varētu saukt par mūžīgu un unikālu, apbrīnojamu, neparasti daudzveidīgu un nebeidzamu, un kuras izteiksmei es neviļus izraudzījos soneta formu. (..) Acīmredzot ne vien šīs formas “objektivitātes” dēļ vien, kurā, manuprāt, vislabāk spēj izpausties vissubjektīvākās izjūtas un pārdzīvojumi, bet arī tāpēc, ka sonets, pieprasot no sava sacerētāja virtuozu precizitāti un lakonismu, tiecas uz gandrīz vai “absolūtu” vienkāršību un dabiskumu. Bet vispatiesākajām, visdziļākajām, vissakramentālākajām jūtām, kā man šķiet, ir jābūt vienkāršām un dabiskām.” – tā Leons Briedis rakstīja 2005. gadā izdotās savas sonetu grāmatas “Agrais pavasaris” ievadā.

Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis ir dzimis 1949. gada 16. decembrī Madonas rajona Pamatu ciema Grantiņos, ieguvis izglītību Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, 1974. gadā beidzis Kišiņevas Valsts universitātes Spāņu valodas un literatūras nodaļu, no 1977. līdz 1979. gadam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literatūras kursos Maskavā. 1974. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru, 1986.–1987. gadā bija dzejas nodaļas vadītājs laikrakstā “Literatūra un Māksla”, 1989.–1991. gadā – galvenais redaktors žurnālā “Grāmata”. No 1992. gada līdz 2010. gadam izdeva kultūras žurnālu “Kentaurs XXI”, bijis izdevniecības “Minerva” direktors.

Latviešu valodā publicētas ap 30 Leona Brieža oriģinālgrāmatas un vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu. Viņš rakstīja arī esejas, apceres, scenārijus, literatūrkritiskus rakstus, dziesmu tekstus, dzeju bērniem. Tulkoja un atdzejoja no latīņu, krievu, poļu, angļu, rumāņu, svahili, spāņu, albāņu, katalāņu, itāļu, portugāļu, franču u.c. valodām. 2001. gadā iznāca viņa sastādītā un atdzejotā “Portugāļu mūsdienu dzejas antoloģija” un 2014. gadā – apjomīgā “Spāņu dzejas antoloģija: 20. gs.”. Leonu Briedi interesēja arī dzejas formu iespējas – tā 2005 .gadā iznāca viņa 385 sonetu krājums “Agrais pavasaris”, 2013. gadā – krājums “Oktāvas”, bet šobrīd izdevniecībā ir krājums “Rondeles”.
Ieejas maksa – 2.00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Pasākumu atbalsta: Memoriālo muzeju apvienība, Jāņa Akuratera biedrība un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Sīkāka informācija: akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv,
29451112 (Ruta Cimdiņa, Jāņa Akuratera muzeja vadītāja),
29276358 (Aivars Eipurs, dzejnieks, Jāņa Akuratera muzeja speciālists).

Pasākums tiks fotografēts. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.