Brinumdarbnica BRĪNUMDARBNĪCA “DIMANTA SĒKLIŅAS”

8. decembrī plkst. 12.00 ģimenes ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem ir aicinātas uz dzejas un mākslas Brīnumdarbnīcu “DIMANTA SĒKLIŅAS” Raiņa un Aspazija mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Gleznošanas un masku gatavošanas darbnīca būs kā ceļojums nezināmajā, kuras sākumpunkts paslēpts Raiņa dzejolī “Zelta sietiņš”. Ikviens dalībnieks varēs skatīt pasauli “cauri sietiņa acīm” un kopā ar mākslinieci Evu Vēveri pārveidot to, bet nobeigumā dalībniekus gaidīs krāšņi svētki, kuros varēs satikt sevi un citus jau pavisam mirdzošus.

Eva Vēvere ir vizuālā māksliniece, kura plašāk zināma ar “Poētiskā Robotisma” projektiem. Tajos spēles formā tiek risināti uzdevumi īpaši izvēlētās, ar laikmetīgo mākslu saistītās platformās un notikumos.

Eva darbojas dažādos medijos, tai skaitā instalācijā, procesuālos notikumos, video un zīmējumā. Pēdējos gados pievērsusies eksperimentālu sadarbību veidošanai kopā ar laikmetīgās dejas un mūzikas profesionāļiem. Vadījusi mākslas darbnīcas bērniem Somijā, Igaunijā, Vācijā, kā arī London Gates Education Group izglītības programmas ietvaros Rīgā.

Brīnumdarbnīca “DIMANTA SĒKLIŅAS” ir septītā, noslēdzošā nodarbība ģimenēm, kas no jūnija līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, sniedz iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Darbnīcas ilgums ir divas stundas. Vecāki aicināti aktīvi piedalīties. Paredzēts darboties ar luminiscējošām krāsām, tāpēc ieteicams ierasties apģērbā, kuru nav bail nosmērēt. Būs iespēja pārģērbties.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Sigismunds Vidbergs A301 mini DISKUSIJAS JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ “SIGISMUNDS VIDBERGS. GRAFIĶIS, DIZAINERIS, PEDAGOGS”

Piektdien, 2018. gada 30. novembrī, plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā (Ojāra Vācieša ielā 6a) notiks cikla “Māksla Akuratera mājā” pasākums “Sigismunds Vidbergs. Grafiķis, dizaineris, pedagogs”.

Mākslinieks Sigismunds Vidbergs dzimis Jelgavā 1890. gada 10. maijā pilsētas valdes grāmatveža Jāņa un viņa sievas Elizabetes Vidbergu ģimenē – turīgā un inteliģentā. Tēvs apguvis aktiera mākslu pie Ādolfa Alunāna, bet māte nodarbojusies ar klavierspēli. Mākslas pasaulē viņu ievada novadnieks, gaismu un noskaņu gleznotājs Johans Valters (1869–1932), kura darbnīcu S. Vidbergs apmeklē. S. Vidberga pirmie zināmie mākslinieciskie mēģinājumi ir divas neliela izmēra ainavas: “Ceļš” un “Māja mežā” (1905), kas gleznotas eļļas tehnikā. Ir saglabājušās divas S. Vidberga kompozīciju uzmetumu burtnīcas (1908), kurās tēlota daba, līniju un laukumu dekorativitāti risinot tušas zīmējuma tehnikā.

Sigismunds Vidbergs – kā daudzi latviešu mākslinieki – turpmākās studijas saista ar Pēterburgu.

Jau Pēterburgas laikā mākslinieks sevi piesaka kā aktīvu radošu personību. 1913. gadā aizsākas Sigismunda Vidberga izstāžu darbība. Viņš ar 32 stājgrafikas kompozīcijām piedalās III Latviešu mākslinieku skatē Pēterburgā. Tiešas ietekmes Sigismunds Vidbergs gūst no krievu grafikas atjaunotājiem, žurnālu “Mir iskusstva” un “Satirikon” māksliniekiem. Personiski pazīstams viņš ir ar jūtīgo stilizētāju krievu grafiķi S. Čehoņinu (1878–1936), no kura aizgūti pušķos un vainagos kārtoti ziedu motīvi. Sigismunds Vidbergs daudz mācījies arī no S. Čehoņina porcelāna mākslas. Līdzīgi ir abu mākslinieku grafiski izstrādātie alfabēti, kuros ir stūraini, asi, it kā gaismā vizoši burti, tāpat grāmatu noformējums ar medaljonā iekomponētiem portretiem.  Pēterburgā aizsākas Sigismunda Vidberga interese par grāmatu mākslu, top viņa pirmais ex libris.

Sigismunds Vidbergs pieder mākslinieku kopai, kas sevi piesaka Pirmā pasaules kara gados. Viņa laikabiedri – J. Grosvalds, J. Kazāks, V. Tone, K. Ubāns, R. Suta, Ģ. Eliass, E. Šveics, L. Liberts, O. Skulme, U. Skulme, N. Strunke, J. Liepiņš – šie uz modernisma meklējumiem orientētie novatori pulcējas Rīgas mākslinieku grupā, kurā kādu laiku darbojas arī S. Vidbergs. 1923. un 1924. gadu mijā viņš piedalās grupas izstādē.

Sigismunda Vidberga daiļradē izceļams viņa darbu tematikas un izpildījuma savrupais ceļš līdzās ierastajiem latviešu mākslinieku centieniem. Viņa mākslas raksturīgākā daļa iekļaujas impresionistu tēmu lokā: mierīgi vērota pilsētas sadzīve, izpriecu baudīšana salonos, kafejnīcās, ballēs, arī darba diena – cirkū un baletā.

Otrā pasaules kara notikumi S. Vidbergu ierauj bēgļu gaitās. Dzimteni mākslinieks atstāj 1944. gada rudenī. Viņa emigrācija aizsākas Vācijā. 1949. gada vidū mākslinieks ar dzīvesbiedri aizceļo uz Ameriku, apmetoties Ņujorkā – Bruklinā. Sākumā jāstrādā gadījuma rakstura darbi – kādu laiku Sigismunds Vidbergs zīmē rakstus kaklasaitēm, pēc tam vīriešu pidžamām. Apbrīnojama ir Sigismunda Vidberga izturība, 70 gadu vecumā strādāt firmā, bet ar mākslu nodarboties tikai brīvajā laikā.

Sigismunds Vidbergs miris 1970. gada 31. janvārī Ņūdžersijā.

Tēmas pasākuma norisei:

“Sigismunds Vidbergs. Dzīves gājums, studijas un radošo meklējumu dažādība.” – Muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa.

“Sigismunds Vidbergs. Daiļrades daudzpusīgā tematika un savdabība.” – Sarunājas mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne un mākslinieks Aivars Vīlipsōns (Aivars Vilipsons).

“Sigismunds Vidbergs un Jāņa Akuratera darbu pirmizdevumu grafiskais ietērps.” – Muzeja speciāliste Maira Valtere.

Pie klavierēm – NMV Emīla Dārziņa mūzikas skola audzēkņi.

Kristiāna Krūzmētra – klavieres.

Dedze Dagnija Miķelsone – vijole.

Alma Anete Miķelsone – čells.

Ieejas maksa – 2.00 EUR;

Skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Ar ieskatu par Sigismunda Vidberga tik daudzveidīgo un bagāto devumu latviešu mākslā 2018. gadā noslēdzas Jāņa Akuratera muzeja pasākumu cikls “Māksla Akuratera mājā”, taču nebūt ne līdz ar to visas pērles no Akurateru ģimenes mākslas krājuma ir izsmeltas. Turpinājums būs  2019. gadā.

Pateicība par piedalīšanos cikla pasākumos māksliniekiem: Džemmai Skulmei, Ēvī Upeniecei, Kristīnei Želvei, Leldei Paulai, Andrim Paulam, Valdim Villerušam, Jurim Jurjānam, Miervaldim Jenčam, Ievai Rūtentālei, Aivaram Vīlipsōnam un mākslas vēsturniecei Ingrīdai Burānei.

Paldies par atbalstu Valsts kultūrkapitāla fondam un Jāņa Akuratera biedrībai.

Vairāk informācijas:

Muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa

+371 67619934; +371 29254631; +371 29451112; ruta.cimdina@memorialiemuzeji.lv

Pasākumu atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds un Jāņa Akuratera biedrība

Pasākums tiks fotografēts. Fotoattēli tiks izmantoti muzeja publicitātes materiālos.


Ziemassvētku darbnīca vasarnīcā mini ZIEMASSVĒTKU RŪĶU RADOŠĀ DARBNĪCA RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

8. decembrī plkst. 11.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna ielā 5/7, Majoros) pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni ar ģimenēm tiek aicināti kopīgi darboties Ziemassvētku rūķu radošajā darbnīcā.

Kopā ar muzejpedagogiem sagaidīsim Ziemassvētku rūķi, veidosim eglītes rotājumus un rotāsim mūsu pašu eglīti – Princesi, ieklausīsimies Raiņa ziemas dzejoļos, griezīsimies sniegu pārslu virpulī un radīsim savu Ziemassvētku brīnumu – sniegputeni.

Būs tēja un piparkūkas!

Darbnīcas ilgums – 1h 30min

Maksa par darbnīcu – 1.00 EUR

Vecākiem, kas atved bērnu, ieeja muzejā bez maksas.

Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. +37167764295 vai rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas vasarnīcas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


ATVADAS_NO_KARA_OSTAS_mini ANDRAS MANFELDES VIZUĀLS AUTORLASĪJUMS “ATVADAS NO KARA OSTAS” RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

30. novembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, notiks rakstnieces Andras Manfeldes vizuāls dzejas un prozas lasījums, kas tiks strukturēts kā virtuāls ceļojums pa vietām, kas autori iedvesmojušas jaunradei.

Andra Manfelde (1973) dzimusi Kuldīgā, publicēties periodikā sāka 2002. gadā, debijas krājums “Tranšejas dievi rok” iznācis 2005. gadā, šajā gadā izdots arī pirmais romāns “Adata”, kas gūst plašu sabiedrības ievērību: 2007. gadā kopā ar Zigmāru Liepiņu pārveidots mūziklā Latvijas Nacionālajā teātrī, bet 2012. gadā romāns tiek pārizdots papildinātā versijā. 2008. gadā izdots krājums “Betona svētnīcas”, 2017. gadā iznācis romāns “Virsnieku sievas”, kas ir daļa no “Mēs. Latvija, XX gadsimts” vēsturisko romānu sērijas, 2018. gadā nominēts Latvijas Literatūras gada balvai.

Autores grāmata bērniem “Kurš no mums lidos?” (2017) saņēma Latvijas Literatūras gada balvu kā labākā bērnu grāmata. Kopā izdotas vienpadsmit Andras Manfeldes grāmatas – dzeja, romāni, stāsti, autobiogrāfiska proza, grāmatas bērniem. Saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu, Annas Dagdas balvu, Ojāra Vācieša prēmiju, Egona Līva piemiņas balvu un citus apbalvojumus.

“Karostā es iemīlējos ļoti sen. Īstenībā Karosta sākās ar šoku. Tas varētu būt kāds ’95 gads, kad es, izkāpusi no mikriņa, sajutos kā uz citas planētas, jo aiz satrupušām hruščovenēm slējās milzīgi katedrāles kupoli, tolaik (tikko Latviju bija atstājusi padomju armija)  – nokrāsoti dzeltenā krāsā,” autore stāsta par Liepājas un Karostas nozīmi savā dzīvē un darbos. “Jūra bija ļoti tuvu, smaržoja pēc augusta jūras zālēm, un es nolēmu – “izaugšu” un noteikti atgriezīšos. Pēc daudziem gadiem tā arī notika.

Otrais dzejoļu krājums “Betona svētnīcas” ir radies, iedvesmojoties no Karostas daudzstāvenēm, un arī 3 dzejoļi par jūru un fortiem ir krājumā. Pavisam uz Karostu es pārcēlos tieši pirms 7 gadiem. Tāpēc, ka plašs, skaists, vēsturisks, gan cariskais, gan padomju mantojums sadzīvo blakus. Šobrīd man ir 3 Karostas grāmatas. Dzejoļu krājums “Ziemeļu tirgus”, grāmata bērniem – “Kurš no mums lidos?” un pati galvenā, gruntīgākā un Karostai raksturīgākā – romāns “Virsnieku sievas.”

Galvenais iemesls, kāpēc es dodos prom, ir tik dzelteni triviāls, ka kauns teikt. Varbūt pateikšu autorvakarā (sveiciens “Privātās dzīves” žurnālistiem!). Ir pienācis laiks manas dzīves kupolus no dzelteniem pārvērst zeltā.

Otrs iemesls ir atziņa par atslēgvārdiem. Karš un tikai tad – osta. Laiks, ko es Karostā pavadīju, drīzāk līdzinās karam. Es ceru uz kaut kādu harmoniju, vismaz pamieru kādā romantiski latviskā mājā pie ūdens.”

Autorvakarā Andra Manfelde plāno nolasīt visus sev tīkamākos Karostas tekstus no “Virsnieku sievām” un “Ziemeļu tirgus” krājuma.

Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

+371 67272643; +371 26912310.

Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Prozas dienas PROZAS LASĪJUMI ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAJĀ MUZEJĀ UN RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

2018. gada 1. decembrī sāksies prozas festivāls “Prozas lasījumi 2018”, kas vairāk nekā nedēļas laikā ļaus iepazīt līdz šim nepublicētu latviešu un Baltijas kaimiņvalstu autoru jaundarbus.

Pēdējie trīs gadi Latvijas literatūrai bijuši nozīmīgi – darbu izdevumi tulkojumos novērtēti ārpus Latvijas robežām – īpaši Lielbritānijā, latviešu grāmatas iekļuvušas Latvijas pirktāko un lasītāko darbu topos grāmatnīcās un bibliotēkās, apliecinot savu misiju un spēju tieši un trāpīgi uzrunāt mūsdienu auditoriju.

Arīdzan apvienības muzeji kalpos kā mājvieta festivāla pasākumiem:

1) 4. decembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīga, Baznīcas iela 30) – “Ceļā uz pasauli.” Festivāla atklāšanas pasākums, kurā piedalīsies:

Andra Manfelde

Gundega Repše

Māris Bērziņš

Pauls Bankovskis

Jānis Joņevs

Inese Paklone

2) Kā arī diskusija “Prozas aktualitāte un aktualitātes.” 5. decembrī plkst. 14.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Rīga, Brīvības iela 38)

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

Festivāla “Prozas lasījumi 2018” programma pieejama šeit.

“Prozas lasījumi” ir festivāls ar vairāk nekā divdesmit gadu vēsturi (tiek organizēts kopš 1995. gada). Tas ir ikgadējs pasākums, kas no neliela lasījumu vakara rakstnieka Andreja Upīša dzimšanas dienas atcerei ir pārtapis vairāku dienu prozas festivālā, kura laikā dažādos pasākumos ar savu jaunāko darbu vai to fragmentu lasījumiem uzstājas dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un viesautori no citām valstīm. “Prozas lasījumi” laika gaitā kļuvuši par radošu tikšanās vietu autoriem un lasītājiem, kā arī nozīmīgu atskaites punktu pašmāju rakstniecībā, ļaujot apzināties nozares nepārtrauktu attīstību un aktualitāti Latvijas kultūrtelpā.


Andrejdiena stāstos afiša mini ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS PASĀKUMS “ANDREJDIENA STĀSTOS”

Piektdien, 30. novembrī, plkst. 17.00 ar sarīkojumu “Andrejdiena
stāstos” Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4,
turpināsies Latvijas mutvārdu stāstnieku pasākumu cikls.

Katra pasākuma tēma ir saistīta ar kādu vairāk vai mazāk zināmu Andreja
Upīša daiļrades vai dzīves faktu. Novembrī atzīmēsim svētkus, kas
rakstniekam bijuši īpaši tuvi – Andrejdienu. “Andreja Upīša mājās
obligātas bija četras godības: viņa paša dzimšanas diena, Andrejvakars,
rakstnieka dzīvesbiedres Olgas vārda diena un pirmais janvāris,” atceras
laikabiedri. Literatūrvēsturnieks Kārlis Egle rakstījis par sirsnīgām
svinībām tuvāko draugu lokā: “Ja parasti tikšanās ar Upīti bija
saistītas ar kādiem noteiktiem darbiem un uzdevumiem, tad divreiz gadā –
Andrejdienā (30. novembrī) un dzimšanas dienā (5. decembrī) – aizgāju pie
viņa tāpat, paspiest roku un parunāties. Nebija jau šādos gadījumos
viesošanās parastajā nozīmē – ar cienastiem un kausu tukšošanu –, bet
interesantas pārrunas par literatūru, par aktuāliem dzīves notikumiem.
Šā vai tā sarunas vienmēr novirzījās uz kādiem jautriem gadījumiem, kuri
saistījās ar literāro dzīvi, un Upīts klausījās un pats stāstīja
neapnicis. Dažreiz līdz asarām smējāmies visi, kas bija pie viņa
aizgājuši”.

Tāpat Andrejdiena jau izsenis iezīmējusi veļu laika noslēgumu, kad vērotas
zīmes, zīlēta nākotne un pat pieburti precinieki, tāpēc ikviens
sarīkojuma apmeklētājs tiks laipni aicināts (pēc brīvas gribas)
piedalīties ar saviem mutvārdu stāstiem par šo dienu. Sarīkojumu vadīs
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol.
Guntis Pakalns, Andrejdienas ticējumus un paražas atminēsies Liesma
Lagzdiņa (Kuldīga), Ziedīte Začeste (Sabile), Gunta Saule
(Katlakalns) un citi Latvijas stāstnieki.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā
38-4).
Pasākuma norises laiks: 30. novembris 17.00–18.30.

Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas:

Muzeja vadītāja Ilze Puķe

+371 29265417; +371 67289767; +371 29254346; ilze.puke@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Upīša muzejs PIEKTDIEN, 23.11., ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAIS MUZEJS SLĒGTS

Andreja Upīša memoriālais muzejs (Brīvības iela 38–4, Rīga) rītdien, 23. novembrī, ir slēgts apmeklētājiem.

Muzejs būs pieejams ierastajā darba laikā sestdien un arī sākot no nākamās otrdienas (27.11.).

Gaidīsim ciemos!


RUNĀ PĀRDAUGAVA SARUNA AR ŽURNĀLISTIEM PAULU RAUDSEPU UN DACI SMILDZIŅU OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

28. novembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (O. Vācieša ielā 19, Rīgā) sarunu cikla “Runā Pārdaugava” ietvaros notiks tikšanās ar žurnālistiem Paulu Raudsepu un Daci Smildziņu. Pasākumā muzicēs džeza dziedātāja Inga Bērziņa.

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, Ojāra Vācieša muzejā norit jau trešais pasākums ciklā “Runā Pārdaugava”.

Jau ilgstoši Ojāra Vācieša muzejā tiek rīkoti sarunu cikli ar kultūras personībām, lai runātu par aktuāliem jautājumiem kultūrā un sabiedrībā.

Sarunu vakari Ojāra Vācieša muzejā ir tradīcija, kas izaugusi no Valodas vakariem, kuros muzeja apmeklētāji tikās ar radošās inteliģences pārstāvjiem, aktualizējot valodas lietošanu gan literāros tekstos, gan ikdienā. Sarunu vakari norit jau septiņu gadu garumā no 2009. gada.

Sarunu cikls iezīmē Pārdaugavas kultūrvēsturiskās aprises, tās iedzīvotājus un nākotnes perspektīvas. Uz sarunām aicināti cilvēki, kas atstājuši būtisku pienesumu Latvijas un īpaši Pārdaugavas kultūrā. Pasākumu ciklā arī aicina Pārdaugavas apkaimes cilvēkus apzināties savas apkārtnes nozīmi un aktīvi iesaistīties tās veidošanā.

Pauls Raudseps ir beidzis Hārvarda Universitāti ar bakalaura grādu vēsturē. Atmodas laikā Pauls Raudseps no Bostonas, ASV, atbrauca uz Latviju, lai strādātu Tautas frontē, un pēc tam piedalījās laikraksta “Diena” dibināšanā. Pēc deviņpadsmit laikrakstā “Diena” nostrādātiem gadiem 2010. gadā Pauls Raudseps kopā ar domubiedriem izveidoja žurnālu “Ir”. Pauls raksta par plašu tēmu loku, tai skaitā par ekonomiku, politiku, starptautiskajām attiecībām, vēsturi un kultūru.

Dace Smildziņa beigusi Valsts Teātra mākslas institūtu Maskavā, ieguvusi maģistra grādu teātra vēsturē. 80. gados strādājusi laikrakstā “Literatūra un Māksla”, žurnālā “Māksla”, pēc tam jaundibinātajā žurnālā “Teātra Vēstnesis”. Kad 1990. gadā tika izveidots laikraksts “Diena”, Dace Smildziņa kļuva par tā teātra un kino korespondenti, vēlāk ilgus gadus bija pielikuma “SestDiena” redaktore. 2010. gadā kopā ar domubiedriem izveidoja žurnālu “Ir”, pašlaik strādā tur par izpildredaktori, ir arī žurnāla “Ir Brīvdienas” redaktore.

Pauls Raudseps un Dace Smildziņa ir dzīvesbiedri. Abi kopā Pārdaugavā ieceļoja no Latgales priekšpilsētas 1996. gadā, un no tā laika līdz 2009. gadam gandrīz katru dienu kājām gāja uz darbu Mūkusalas ielā.

Inga Bērziņa ir džeza vokāliste, docente J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, džeza vokālais pedagogs Rīgas Doma kora skolā ar 15 gadu darba stāžu.

Piedalījusies neskaitāmās konferencēs kā džeza pedagoģijas pētnieks. Mācījusies pie amerikāņu Grammy nominētas džeza vokālistes Janet Lawson, pilnveidojusies Ņujorkas Universitātē (New School University jazz department). Koncertējusi Baltijas valstīs, Somijā, Norvēģijā, Polijā, Vācijā, Austrijā, Spānijā un ASV.

Ieejas maksa: 2.00 EUR

Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Sapņu pīpes krēslas stunda A303 mini SAPŅU PĪPES KRĒSLAS STUNDĀ JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Akuratera muzejs (Ojāra Vācieša iela 6a, Rīga) aicina: 24. novembrī no 16.00–17.00 un 29. novembrī no 17.00–18.00 pavadīt relaksējošu stundu nama kamīnzālē kopā ar “Sapņu pīpi”.

Cīnoties pret rudens depresiju, piedāvājam Jāņa Akuratera un Erika Ādamsona saldo sapņu dūmu no sakrustotajām sapņu pīpēm, kuru brīnumaino iedarbību varēsiet izbaudīt, gremdējoties abu dzejdaru krāsainajos sapņos!

Krēslas stundā, pustumsā, jūsu acu priekšā cita pēc citas atvērsies košas sapņu projekcijas uz kamīnzāles sienām, pasaulē pazīstamu mūzikas meistardarbu pavadījumā ar smalkas dzejas punktiņiem no visu laiku noslēpumainākajiem un skaistākajiem Jāņa Akuratera un Erika Ādamsona dzejas krājumiem: “Neatrastā” (1932) un “Sapņu Pīpe” (1951), kuros abi dzejnieki satiksies uz kopīgas sapņu un daiļuma takas, starp realitāti un nepiepildītiem sapņiem, starp Lielo dzīves sapni un zeltfazāniem, starp rožkāju baložiem un orhideju mežu, pazūdot hiacintu pļavās un atrodoties starp saules izgaismotiem zelta putekļiem uz viesistabas dīvāna paroceņiem, kopīgi ieelpojot un izelpojot iztēles saldo dūmu.

Jūsu komfortam, vietu skaits uz vienu “Sapņu pīpes” seansu ir ierobežots – līdz 10 vietām, tāpēc iesakām vietu sev rezervēt iepriekš –, zvanot uz tel. 25705626.

Biļetes varēs iegādāties muzeja kasē pirms pasākuma.
Biļešu cenas: 2.00 EUR
Studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR
Pirmskolas vecuma bērniem: 1.00 EUR

Vairāk informācijas:

Speciāliste Solvita Zariņa

+371 25705626

Jāņa Akuratera muzeja un Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Afiša MUZIKĀLA DZEJAS PERFORMANCE RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ Pichlau’s (vēl vispārim nelatviskots)

27. novembrī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīga, Baznīcas iela 30) notiks muzikālas esejas Pichlau’s (vēl vispārim nelatviskots) lasījums.

Dzejnieks Raimonds Ķirķis, radoši pārstrādājot Raiņa un Aspazijas bibliotēkas grāmatās atstātās piezīmes, kopā ar komponistu Mārtiņu Baumani un mežradznieku Ilvi Faulbaumu parafrāzēs tekstus, idejas, domas, ko Rainis un Aspazija ar melnu un zilu zīmuli ir atstājuši fonā savam titāniskajam darba procesam ar literatūru. Atsegt dažādus kultūrslāņus, nevis rupji tos cilājot ar lāpstu, bet ar otu uzmanīgi notīrot katru atrasto liecību – tāds bija darba process strādājot ar valodu, kuras rakstība vēl nebija nostabilizējusies.

Raimonds Ķirķis ir dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis. Studē kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā un strādā Raiņa un Aspazijas mājā. Ir viens no 7 dzejniekiem, kura teksti iekļauti Valtera Dakšas izdotajā un Arta Ostupa sastādītajā jauno dzejnieku antoloģijā ‘‘Kā pārvarēt niezi galvaskausā’’. Vada literatūras raidījumu ‘‘Bron-Hīts’’ radio NABA.

Mārtiņš Baumanis ir komponists, diriģents, taustiņinstrumentu, vokāla izpildītājs un zinātkārs cilvēks. Absolvējis Brunelas (Brunel University London) un Gildhollas (London Guildhall University) augstskolas Londonā un pavadījis gadu, vadot mūzikas norises Karību jūras salā Montseratā, Mārtiņš ir beidzot atgriezies Latvijā. Kā komponists vienmēr cenšas izaicināt sevi, izpildītājus un klausītājus, sapludinot akadēmiski informētu, laikmetīgi akustisku mūziku ar elektroniku un dažreiz pilnīgām muļķībām.

Mežradznieks Ilvis Faulbaums ir pabeidzis Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Spēlējis Liepājas Simfoniskajā orķestrī. Komponē mūziku orķestrim. Spēlē Krusta baznīcas slavēšanās, kā arī džeza mūziku. Spēlē arī klavieres un kabatas trompeti.

Ieeja: 2.00 EUR

Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas:

Speciāliste Elvīra Bloma

+371 67272643; +371 26912310; elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.