Meklē mežu muzejos TRĪS MUZEJI APVIENOJAS AKCIJĀ “MEKLĒ MEŽU MUZEJOS”

10. jūnijā sākas izzinošā akcija “Meklē mežu muzejos”, kurā apvienojušies Jaunmoku pils muzejs, Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā un Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros. Akcijas ietvaros apmeklētāji aicināti iepazīt muzejus un, pildot uzdevumus, atrast lietas, kas vieno visus trīs muzejus.
Meža motīvi visos laikos iedvesmojuši radošās izpausmes mākslā, mūzikā, literatūrā. Arī akcijā muzeji kā vienojošo motīvu ir izvēlējušies mežu – tā bagātību, daudzveidību un atspoguļojumu Andreja Upīša daiļradē.
Lai piedalītos akcijā, muzeju apmeklētājiem ir jāaizpilda akcijas anketa, kuras iespējams saņemt muzejos. Apceļojot visus trīs muzejus, anketā jāieraksta atbildes uz jautājumiem, un viesošanos katrā akcijas muzejā tā darbinieks apliecinās ar zīmodziņu. Tikai šādi apliecinātu un pilnībā aizpildītu anketu īpašnieki varēs pretendēt uz balvām.

Anketas, kurās visi jautājumi būs atbildēti pareizi, piedalīsies noslēguma izlozē par lielo balvu – galda spēli “Iestādi mežu!”.

Akcija norisinās no 2020. gada 10. jūnija līdz 31. oktobrim. Noslēguma pasākums plānots 10. novembrī A. Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4.

To organizē Jaunmoku pils muzejs sadarbībā ar Andreja Upīša memoriālo muzeju Rīgā un A. Upīša memoriālmāju Skrīveros, atbalsta SIA “Skrīveru saldumi” un AS “Latvijas valsts meži”.

Akcijas ideja radusies kultūras darbinieku tiešsaistes mācību semināra “Kultūras un cilvēciskais pieskāriens tiešsaistē: jaunas iespējas uzrunāt un iesaistīt plašu auditoriju kultūras un izglītības projektos” darba grupas ietvaros.

Sīkāku informāciju par akcijas norisi var uzzināt www.jaunmokupils.lv, www.upisamuzejs.lv, kā arī sazinoties ar Jaunmoku pils muzeja projektu vadītāju Ziedīti Začesti pa t. +371 27880708 vai e-pastu z.zaceste@jaunmokupils.lv vai Andreja Upīša memoriāla muzeja vadītāju Ilzi Puķi pa t. +371 29265417 vai e-pastu ilze.puke@memorialiemuzeji.lv


Vilendrofas Venera LEKCIJA “KAD SKATĀS UZ MUMS, VAI REDZAM SEVI?” RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

17. jūnijā plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7 izstādes “Sieviete bez īpašībām” ietvaros notiks sarunu vakars, ko ievadīs Sandras Krastiņas lekcija “Kad skatās uz mums, vai redzam sevi? Sievietes tēla sociālās lomas vizuālajā mākslā”. Vakara gaitā būs iespēja satikt izstādes radošo komandu – mākslinieces, scenogrāfus un kuratori – un pārrunāt izstādes iespaidus.

Lekcijā Sandra Krastiņa pievērsīsies sieviešu attēlojumam dažādu laikmetu Rietumu mākslā, pētot raksturus, sociālās lomas, skaistuma etalonus, politiskos procesus un kontekstus, kuri izraisījuši pavērsienus tēlveides ikonogrāfijā. Lekcijā tiks salīdzināti veidi, kā sievietes attēlo vīrieši un kā sievietes attēlo sevi pašas, kā arī tiks aplūkoti cēloņi un iemesli, kas vēstures gaitā ietekmējuši un mainījuši sievietes tēla atveides kanonu mākslā. Kādi ir tēlveides uzsvari, ja mākslinieces runā pašas par sevi? Mākslas darbi ir trāpīgi laikmeta liecinieki un precīzi fiksē sociālos procesus, tostarp izmaiņas sievietes lomā un statusā, taču reizē māksla ir arī viens no dzinējspēkiem, kas šīs izmaiņas ierosina un atbalsta.

Ievērojot pašreizējo situāciju, dalībnieku skaits sarunu vakarā ir ierobežots, tāpēc lūgums iepriekš pieteikties, rakstot uz e-pastu rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv.

No 2. jūnija līdz 11. jūlijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”. Izstādē piedalās mākslinieces Elīna Brasliņa, Krista Dintere, Liene Mackus, Krista Dzudzilo un Sandra Krastiņa. Izstādes kuratore Jana Kukaine.

Ieejas maksa: 2.00 eiro.
Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 eiro.

Sarunu vakaru atbalsta: Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Memoriālo muzeju apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds, BIRZĪ, biedrība LAUKKU.


Muzejs slēgts 11.06. RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJA SLĒGTA 11. JŪNIJĀ

Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, ceturtdien, 11. jūnijā, būs slēgta “Rīgas ūdens” remontdarbu dēļ.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

 

 

 


laimes lacis-jpg_web ANDREJA UPĪŠA MUZEJS AICINA UZ IZSTĀDI “LAIMES LĀCIS”

Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Rīga, Brīvības iela 38–4) no 16. jūnija līdz 14. septembrim apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un absolventu ilustrāciju izstāde “Laimes lācis.”

Andreja Upīša stāstam “Sūnu ciema zēni” šogad aprit 80! Pirmais stāsta slavenā tēla – Laimes lāča – uznāciens plašākai publikai notika jau 1923. gadā ar Andreja Upīša tāda paša nosaukuma lugu jeb reālu pasaku 5 cēlienos Latvijas Nacionālajā teātrī un izdevumu mazā grāmatiņā. Taču šodien tik pazīstamo un iemīļoto veidolu Laimes lāča tēls ieguva pirms 80 gadiem – 1940. gadā, kad tika izdots A. Upīša patiesīgs stāsts jaunatnei “Sūnu ciema zēni”. Laimīgs bijis ne vien lāča, bet arī stāsta liktenis, kas vairākkārtīgi publicēts dažādos izdevumos, tā kļūstot nozīmīgs daudzām bērnu un pieaugušo lasītāju paaudzēm. Gadiem ejot, Laimes lāča tēls ir folklorizējies un kļuvis par sugas vārdu, ko Latvijā zina, pazīst un piemin visi. Laimes lāča idioma ir tautas mutvārdu daiļradē iesakņojies jēdziens, kuru bieži turpinām piesaukt vai meklēt, atceroties Andreja Upīša stāstā iekodēto atziņu, ka laimi atnesošais lācis mīt katrā pašā. Par godu stāsta “Sūnu ciema zēni” apaļajai jubilejai 15 Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un absolventi apvienojušies ilustrāciju izstādē, attēlojot savu izpratni un redzējumu par Laimes lāča būtību. Dažādās tehnikās realizētās ilustrācijas vēsta par neskaitāmajām Laimes lāča tēla variācijām, raugoties no katra mākslinieka skatpunkta un dzīves pieredzes. Kāda Laimes lācis ir aizmidzis, cita veidots no plastmasas iepakojumu atspiedumiem, vēl kādam tā ir sajūta, kas piedzīvota, atrodoties ceļojumā un notverot šķietami nenotveramu pilnības sajūtas mirkli. Jaunie un pieredzējušie mākslinieki savus darbus radījuši laikā, kad Laimes lāci, iespējams, ieraudzīt ir visvieglāk – pavadot laiku pandēmijas radīto ierobežojumu izolācijā, kas ļāvusi koncentrēties sevis pētīšanai un intensīvam radošam darbam. Mākslinieku skatījums ir ierosinājums sava Laimes lāča meklējumiem un pārdomām ierastajā ikdienas darba dunā.

Izstādē piedalās: Sandra Alksne, Ieva Baumgarte, Rūta Briede, Dina Danosa, Dagne Devjatnikova, Evija Freidenfelde, Lotta Harjo, Renāte Kloviņa, Rebeka Lukošus, Jēkabs Noviks, Alise Rudēvica, Anita Rupeika, Elīna Skrapce, Baiba Tropa, Ilona Valaine-Blekte, Ričards Znutiņš-Znutāns

Izstādes veidotāji pateicas Latvijas Mākslas akadēmijas rektoram Kristapam Zariņam un Grafikas katedrai par atbalstu.

Ieejas maksa: 2.00 EUR

Pirms nāc uz muzeju – piesakies:

https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/59/91/527


Jasmuiža IZMAIŅAS RAIŅA MUZEJA “JASMUIŽA” DARBA LAIKĀ 10. JŪNIJĀ

Raiņa muzejs “Jasmuiža” Preiļu novada Aizkalnē trešdien, 10. jūnijā, būs slēgts no plkst. 10.00 līdz 15.00 remontdarbu dēļ.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

 

 

 

 


OLYMPUS DIGITAL CAMERA JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ LĪVAS KAPRĀLES PERSONĀLIZSTĀDI „PAVASARIS GALVĀ”

No 10. jūnija līdz 31. jūlijam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tekstilmākslinieces Līvas Kaprāles personālizstādi “Pavasaris galvā”.

Izstāde “Pavasaris galvā” iepazīstina ar tekstilmākslinieces Līvas Kaprāles gleznieciskajiem darbiem, kas radīti plāna vilnas vēluma tehnikā. Lielākā daļa eksponēto darbu ir pašportreti, kas ar dažādu formu un krāsu izteiksmi kļūst par mainīgu, daudzveidīgu emociju atspoguļotājiem. Personības pašizteiksme un emociju atainojums tiek skatīts ciešā mijiedarbībā ar dabas motīviem un tekstilmateriāla pašvērtību: taktilajām un vizuālajām īpašībām.
Portreta žanrs, īpaši pašportrets, un cilvēka attēlojums vispār tekstilmākslā parādās salīdzinoši reti. Iespējams, darbā ar pašportretu izpaužas sava daļa narcisisma, bet reizē tajā iespējama pilnīga visatļautība un brīvība tajās apzinātajās un neapzinātajās robežās, ko autors pats sev veido. Pašportrets ir arī ne tikai ļoti personīgu, bet arī reizē visiem kopīgu un pazīstamu emociju atspoguļotājs.

Vilna, lins un dažādās citas šķiedras, kas saistītas kopā slapjās filcēšanas tehnikā, sniedz plašas iespējas gleznieciska tēla un grafiski bagātīga līniju zīmējuma veidošanai. Matēta, pūkaina vilna, spītīgi lauzītās linu šķiedras spīdums, dažādais poliesters un mirdzošais, vijīgais zīds veido bagātīgu dažādu tekstūru saspēli. Filcējumos pamatā izmantotie vēsie un dzidri košie toņi izvēlēti kā atkāpe no ierastā priekšstata par vilnas, dabīgā tekstila izstrādājumu pelēcīgi brūno raksturu, kā arī kā saturisks simbols portretiskā tēla atrautībai no ikdienas, sapņainībai, zināmai melanholijai. Dominējošie violetie un zaļie toņi ir autores mīļākās krāsas, kuru izmantojums periodiski parādījies dažādos darbos. Tās ir krāsas, kas, virspusēji ielūkojoties to simbolikā, arī varētu labi raksturot autores personību: diezgan vitālu, tomēr reizēm samērā introvertu, neizprotamu un noslēpumainu. Darba veidošanā tika veiktas gandrīz vai gleznieciskas studijas, jo filcēšanas procesu Līva Kaprāle izjūt kā akvareļglezniecību. Tā ir kā toņu jaukšana un daudzkārtaina uzklāšana, kuras rezultātu ne vienmēr var pilnībā paredzēt, bet tieši šis reizēm sagaidāmais pārsteiguma mirklis ir daļa no mākslinieciskās radīšanas pievilcīgā brīnuma.

Tekstilmāksliniece specializējas tieši slapjās filcēšanas tehnikā. Paradoksāli, ka, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā iepazīstot šo tehniku, tā šķitusi ļoti nepatīkama, un māksliniece nospriedusi, ka viņa nekad šādi neko labprātīgi neradīs. Taču jau RDMV diplomdarbs, kā arī vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijas noslēguma darbi veidoti tieši slapjajā filcā.

Tekstilmāksliniece beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Tekstila dizaina nodaļu, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas maģistrantūru. No 2012. gada ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre, veidojusi gan personālizstādes, gan piedalījusies grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.


izmaiņas darba laikā! IZMAIŅAS MEMORIĀLO MUZEJU APVIENĪBAS MUZEJU DARBA LAIKĀ VASARĀ

Vasaras sezonā izmaiņas muzeju darba laikos!

Jāņa Akuratera muzejs: no 1. jūnija līdz 31. augustam darba laiks: 11.00–18.00, trešdienās 12.00–19.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās;
Krišjāņa Barona muzejs: no 1. jūnija līdz 31. augustam darba laiks: 11.00–18.00, trešdienās 13.00–19.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās;
Raiņa un Aspazijas māja: no 1. jūnija līdz 31. augustam darba laiks: 10.00–17.00, trešdienās 12.00–19.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās;
Raiņa un Aspazijas vasarnīca: no 1. jūnija līdz 31. augustam darba laiks: 10.00–17.00, trešdienās 12.00–19.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās;
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs: no 1. jūnija līdz 31. augustam darba laiks: 11.00–18.00, trešdienās 11.00–19.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās;
Ojāra Vācieša muzejs: no 1. jūnija līdz 31. augustam darba laiks: 10.00–17.00, trešdienās 12.00–19.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās;
Andreja Upīša memoriālais dzīvoklis Rīgā: no 1. jūnija līdz 31. augustam darba laiks: 10.00–17.00, trešdienās 12.00–19.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās.

Nemainīgs darba laiks paliek:
Raiņa muzejs “Jasmuiža”: no 1. jūnija līdz 31. oktobrim darba laiks: 10.00–17.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās.
Raiņa muzejs “Tadenava”: no 1. jūnija līdz 31. oktobrim darba laiks: 10.00–17.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās.
Andreja Upīša memoriālais muzejs Skrīveros: no 1. jūnija līdz 31. oktobrim darba laiks: 10.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās.

Gaidīsim ciemos!


"Zūdošais Troņakalns" OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJS AICINA UZ FOTOIZSTĀDI “ZŪDOŠAIS TORŅAKALNS”

No 2. jūnija līdz pat 12. septembrim Ojāra Vācieša muzejā (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga) aplūkojama Torņakalna attīstības biedrības un Valda Gavara fotoizstāde “Zūdošais Torņakalns”.

Izstādē apskatāmas video un foto dokumentu liecības par tiem Torņakalna apkaimes vides un arhitektūras objektiem, kas pēc dzelzceļa “Rail Baltica” izbūves vairs nekad nebūs ieraugāmi līdzšinējā veidolā. Ir būtiski atstāt vismaz video un foto liecības par to, kāda izskatījās Torņakalna apkaime iepriekš, lai saglabātu Rīgas vēsturisko un kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm.

“Rail Baltica” dzelzceļa līnijas apstiprinātātrase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai. Tās izbūves rezultātā būtiski mainīsies Torņakalna apkaimes izskats, tiks pilnībā likvidēti vairāki kultūrvēsturiski un arhitektūras objekti Torņakalna apkaimē, tai skaitā Torņakalna ielas dzelzceļa pārvads, kas ir pirmais un vecākais monolītā betona tilts, celts vēl 1909. gadā; Altonavas ielas tilts – pārvads; Brīvzemnieka ielas pārvads; Lutera Torņkalna baznīca; stacija, piemineklis represētajiem – vagoniņš; vairāki simti koku, veselas ielas ar apkaimei raksturīgu privātmāju apbūvi, piemēram, Indriķa ielas posms.

Visi šie objekti ir fiksēti pilnīgās un kvalitatīvās video un foto liecībās, lai par tiem paliktu pietiekami skaidra informācija, kā arī vēsturiski nozīmīgi dokumenti. Nedrīkst pieļaut, ka visu šo objektu vizuālās liecības pazūd nebūtībā un nav pieejama nākamajām paaudzēm, kam nebūs iespējas vērot dabā veco Torņakalna apkaimes izskatu.
Fotogrāfs Valdis Gavars par šo izstādi stāsta: “Tepat ir staigājis Ojārs Vācietis, risinājušies Māra Bērziņa grāmatā “Svina garša” aprakstītie notikumi.

Var, protams, pārmest nevajadzīgu sentimentu un pieķeršanos vecām un savu laiku nokalpojušām lietām. Tomēr kultūras pieminekļi tieši tāpēc tiek sargāti, lai no paaudzes paaudzē nodotu stāstu par valsts tapšanas un veidošanās vēsturi, un dotu iespēju šai vēsturei pieskarties – caur kultūras artefaktiem, lietišķās mākslas priekšmetiem un arhitektūras pieminekļiem.”


Zem ceriņu arkas OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJA DĀRZĀ NOTIKS DZEJAS LASĪJUMI “ZEM CERIŅU ARKAS”

Trešdien, 3. jūnijā, plkst. 17.30 Ojāra Vācieša muzeja dārzā (O. Vācieša ielā 19, Rīgā) notiks dzejas lasījumi “Zem ceriņu arkas”.

Pasākumā piedalīsies trīs dzejnieces – Amanda Aizpuriete, Inta Riekstiņa, Agita Draguna – un dzejnieks Valdis Vilcāns. Ilgāku laiku nav bijis iespējams tikties ar dzejniekiem klātienē, bet tagad muzejā atkal skanēs dzeja. Tiksimies zem ceriņu arkas un, protams, ievērosim drošu distanci.

Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, pasākuma apmeklējumam pieteikties zvanot 67619905. Vietu skaits ierobežots.

Ieejas maksa: 2.00 EUR;
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR


Gaisma. Skatiens. Aspazija. RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJA AICINA UZ IZSTĀDI „GAISMA. SKATIENS. ASPAZIJA.“

Raiņa un Aspazijas mājā (Rīga, Baznīcas iela 30) no 5. jūnija līdz 29. augustam būs aplūkojama mākslinieku Ievas Baumgartes un Jura Kļavas izstāde „Gaisma. Skatiens. Aspazija“. Netradicionālās mākslas tehnikās un formās veidotie mākslas darbi aicinās sastapt Aspaziju mūsdienu laikā un telpā.

Izstāde ir divu mākslinieku – Ievas Baumgartes un Jura Kļavas – veltījums Aspazijai 155. dzimšanas dienā. Aspazijas personības pievilcība, ambiciozitāte, drosme un elegance joprojām uzrunā arī mūsdienu cilvēku. Latviešu dzejas karalienes fenomens atstājis negaistošu smaržu literatūrā, ļaužu prātos un kolektīvajā apziņā.
Izstādē eksponētie mākslas darbi veidoti netradicionālas mākslas tehnikās un formās, tā ļaujot ieraudzīt, sajust un sastapt Aspaziju joprojām klātesošu mūsdienu laikā un telpā.

Izstādes autori:
Ieva Baumgarte – māksliniece, grafiķe, gleznotāja. Figurālā glezniecība un zīmējums ir mākslinieces komunikācijas forma ar skatītāju. Darbu pamatā – smalkums un enerģija.
Autore pētījusi Aspazijas portretus dažādos dzīves posmos. Ķermeņa valoda un sejas izteiksmes ļauj pietuvināties dzejnieces personībai un aizgājušam laikmetam.

Juris Kļava – inovatīvais mākslinieks-inženieris. Autora interešu lokā ir formu meklējumi, izvedot to ārpus rāmjiem. Formai nav ierobežojumu, ierobežojumi ir iztēlei.

Izstādē izmantotās dažādas tehnikas: foto modulācijas 3D drukātās litofānijās jeb gaismas attēlos, vektorgrafikas telpiskās variācijas, klasiskā glezniecība.