Nakts silueti MUZEJU NAKTS PROGRAMMA ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ UN JAŅA ROZENTĀLA MUZEJĀ

Būsit laipni gaidīti Andreja Upīša memoriālajā muzejā 18. maijā no plkst. 19.00–01.00!
19:00–19:20 un 21:00–21:20 PIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas skola pūšaminstrumentu nodaļas mežradznieku Matīsa Lektauera un Emīla Jaujas uzstāšanās.

Glezna mini

Būs arī skatāma LMA Grafikas Katedra studentu komiksu izstāde “Pie bagātās kundzes” pēc filmas scenārija motīviem.
Līdztekus izstādei tiks piedāvāta prezentācija, kurā sniegts ieskats par Andreja Upīša darbību 1919. gada sākumā, kad rakstnieks
palīdzēja saglabāt Rīgas Pilsētas mākslas muzeja krājumu.

Muzeja apmeklētājiem būs arī iespēja salikt puzli – “Izglāb gleznu!”, kā arī būs pieejama interaktīvi-literāra atrakcija “Atpazīsti Andreja Upīša darbus!”.

Pasākumu atbalsta Skrīveru Saldumi.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 18. maijs 19.00–01.00.
Bezmaksas ieeja

Vairāk informācijas:

+371 67289767; +371 29254346; upits@memorialiemuzeji.lv

Bet J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt akcijas pasākumu “Nakts silueti”, piedāvājot iespēju apskatīt Jaņa Rozentāla ģimenes dzīvokli, rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa istabu, kā arī ekspresizstādi, kas veltīta Rūdolfa Blaumaņa balādei “Tālavas taurētājs”.
Nakts siluetiMuzeja jaunākos apmeklētājus aicinām iesaistīties spēlē “Nakts silueti”, lai atklātu muzejā paslēpušos naksnīgos tēlus. Pēc Muzeju nakts tiks izlozēta viena no pareizajām atbildēm, kas saņems pārsteiguma balvu!

Pasākuma norises vieta: Alberta iela 12–9, Rīga.
Pasākuma norises laiks: 18. maijs 19.00–01.00.
Bezmaksas ieeja

Vairāk informācijas:

+371 67331641; +371 29286751; e-pasts: jrrbm@memorialiemuzeji.lv

 

 


Tadenava SEZONAS ATKLĀŠANA RAIŅA MUZEJOS “JASMUIŽA” UN “TADENAVA”, KĀ ARĪ ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLMĀJĀ “SKRĪVEROS”

Raiņa muzeji “Tadenava” (Dunavas pagasts, Jēkabpils novads) un “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads), kā arī Andreja Upīša Rakstnieka memoriālmāja un dārzs Skrīveros (Daugavas iela 58, Skrīveri, Skrīveru novads) atsāk savu darbību un ir atkal atvērti apmeklētājiem, sākot ar 1. maiju. Visi trīs muzeji būs apmeklētājiem pieejami līdz 31. oktobrim.

Visi muzeji, pienācīgi atpūtušies, ir gatavi uzsākt jauno sezonu ar vēsturiski nozīmīgām iecerēm, jaunām, novatoriskām izstādēm, kā arī aizraujošām muzejpedagoģiskajām programmām, pētījumiem un pasākumiem.

Raiņa muzejs “Tadenava” gatavo izdevumu, kas būs veltīts muzeja pastāvēšanas 60 gadu jubilejai un kurā tiks apkopotas gan bijušo muzeja darbinieku atmiņas, gan arī informācija par paša muzeja vēsturi. 13. septembrī plkst. 13.00 noritēs Dzejas dienas, kas veltītas muzeja 60. gadadienai un Eiropas kultūras mantojuma dienām, kuru tēma šogad ir “Restaurācijas nozares sasniegumi”. Būs arī dzejas gadagrāmatas bērniem “Garā pupa 2019” atvēršana. Pasākumā piedalīsies dzejnieki Inese Zandere un Egīls Zirnis, Jaunā Rīgas teātra dziedošā aktrise Guna Zariņa, teātra mūziķis, komponists un klarnetists Jēkabs Nīmanis, mākslinieki Anita Paegle un Aleksejs Naumovs.

Muzeju naktī (18. maijā) plkst. 19.00—24.00 būs iespējams apmeklēt muzeju bez maksas, kā arī izbaudīt atjautības spēli “Misija “Daugava. 1919””.

20. jūlijā – vijoles un arfas koncerts, muzicēs Rasa Kumsāre, Liepājas Simfoniskā orķestra māksliniece (vijole), un Dārta Tisenkopfa (arfa).

Bet 3. augustā tiks atsākts velobrauciens “Raiņa pirmais ceļojums” (Tadenava–Kaldabruņa) pa vietām, kas bija nozīmīgas šim literatūras dižgaram.

4.–6. oktobrī tiks turpinātas “Putnu dienas Tadenavā” sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, kad tiks izzināti gan dabas vērojumi Raiņa dzejā, gan arī notiks ekskursija ar putnu vērošanu dabas liegumā “Eglone”.

Raiņa muzejs “Jasmuiža” sadarbībā ar Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeju šo sezonu veltīs Latgales mājas alus darīšanas tradīciju izzināšanai un popularizēšanai.

Sākot ar 2. maiju, muzejā būs apskatāma ilustrāciju izstāde “Mans Raiņa dzejolis”, kurā būs redzami labākie darbi, kuros skolēni mākslā atveidoja savu mīļāko Raiņa dzejoli, Latgales keramiķu un keramikas foto izstāde “Latgales zelts”, kā arī preilēnietes Larisas Sparānes filca rotaļlietu un gleznu izstāde “Es dāvinu Jums savu pasauli” (skatāma līdz 20. jūnijam). Jau 10. maijā muzejā notika pirmais pasākums – vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursa “Mans Raiņa dzejolis” laureātu apbalvošana. Jūlijā “Jasmuiža” būs arī brīnišķa vieta, kurā brīvā dabā skatīties Latvijas simtgades filmas.

Muzeju naktī plkst. 19.00 Aizkalnes Tautas namā izskanēs “Mūzikas noskaņas”. Piedalās jaunie talanti: Arta Anšmite (saksofons), Artis Sparāns (klavieres) un Ramona Zariņa (dzejas lasījumi). Plkst. 19.30 “Teātra noskaņas”: Gaigalavas KN amatierteātris „Bykovīši” piedāvās Aivara Bankas komēdiju „Žņaudzavas zelts”. Izrādes režisore Valentīna Deksne.

Pēc izrādes, sākot no plkst. 21.20, Raiņa muzejā Jasmuiža “Gaismas un krāsu noskaņas”, kur īpaši aicināti jaunākās paaudzes pārstāvji, lai radoši darbotos uz smilšu gaismas lampas „Reiz sensenos laikos…”.

No plkst. 21.20 līdz 24.00 “Muzeja noskaņas”. Apskatei pieejamas ekspozīcijas „Latgales keramika” un „Rainis un Jasmuiža”, kā arī vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu izstāde „Mans Raiņa dzejolis”, foto izstāde „Latgales zelts”, Larisas Sparānes filca gleznu un rotaļlietu izstāde „Es dāvinu jums savu pasauli”.

Andreja Upīša memoriālmājā un dārzā Skrīveros šī sezona būs izstādēm bagātīga: sākot ar 18. maiju, būs skatāma slavenajam latviešu aktierim Gustavam Žibaltam veltīta izstāde “Izcilais latviešu aktieris Gustavs Žibalts”, kā arī Skrīveru kultūras centra radošās apvienības “Bez rāmjiem” gleznu izstāde “Trīsrindes”. Muzeju naktī, sākot ar plkst. 19.00, tiks pieminēts Brīvības cīņu dalībnieks pulkvedis Jorģis Zemitāns. Būs arī baudāma muzikāla programma “Varoņstāsts”, piedaloties senioru korim “Baltābele”.

11. augustā rokdarbniece Tatjana Pilskalne izrādīs savus darbus izstādē “Saimnieču rokdarbi – priekšauti” (skatāma līdz 31. oktobrim), kad noritēs arī ierastā “Olgas diena”, veltīta Andreja Upīša dzīvesbiedres piemiņai.

30. novembrī “Andrejdienā pie Andreja” tiks izspēlēti Andrejdienas ticējumi, tautasdziesmas, dažādi ar šo dienu saistīti rituāli.

Bet 4. decembrī Andrejs Upīts Jūs ielūgs uz savu dzimšanas dienu, kas noritēs kopā ar A. Upīša Skrīveru bibliotēkas kolektīvu un aktīvākajiem lasītājiem. Šogad pasākums veltīs A. Upīša komēdijām.

Ieeja visos Muzeju nakts pasākumos bez maksas.

Muzeju kontakti:

Raiņa muzejs “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads)

Tālr. +371 65329313; +371 29427554; +371 29487589

e-pasts: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

www.aspazijarainis.lv

Raiņa muzejs „Tadenava” (Dunavas pagasts, Jēkabpils novads)

Tālr. +371 65 229 391; +371 29250484

e-pasts: tadenava@memorialiemuzeji.lv

www.aspazijarainis.lv

Rakstnieka memoriālmāja un dārzs Skrīveros (Daugavas iela 58, Skrīveri, Skrīveru novads)

Tālr.: +371 65197221; +371 29496725

e-pasts: skriveri@memorialiemuzeji.lv


Plakats PBK A3 mini KOMIKSU IZSTĀDE “PIE BAGĀTĀS KUNDZES” ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ

No 15. maija Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38–4, skatāma LMA Grafikas katedras studentu komiksu izstāde “Pie bagātās kundzes” pēc filmas scenārija motīviem.

2019. gada 8. septembrī apritēs 50 gadu kopš Latvijas melnbaltā kino gulbja dziesmas, kinorežisora Leonīda Leimaņa (1910–1974) izcilās mākslas filmas “Pie bagātās kundzes” pirmizrādes Rīgas Kino namā. Filma ir uzņemta Rīgas kinostudijā 1969. gadā pēc Andreja Upīša (1877–1970) romāna “Smaidoša lapa” (1937) motīviem. „Smaidoša lapa” tika veidots kā romāns novelēs, attiecīgi ekranizācijā izmantotas noveles “Pie bagātās kundzes”, “Numurs kaklā”, “Ziedi smiltīs” un “Frīdis”. Šī gada septembrī notiks virkne pasākumu, kas atzīmēs izcilās filmas jubileju, un Andreja Upīša memoriālajā muzejā tā aizsāksies ar komiksu izstādi pēc filmas scenārija motīviem.

Melnbaltās kinofilmas “Pie bagātas kundzes” Leonīda Leimaņa izveidoto scenāriju 20 jaunie mākslinieki ilustrējuši melnbaltā komiksā. Katrs no LMA Grafikas katedras studentiem ilustrējis četras oriģinālā scenārija lappuses, brīvi spēlējoties gan ar galveno tēlu vizuālo izskatu, gan notikumu norises vietu scenogrāfiju. Ar izteiksmīgu melnbaltu līniju zīmējumu filmas scenārijs tiek parādīts jaunā interpretācijā, atklājot gluži citu skatupunktu uz labi zināmo latviešu kino klasikas darbu. Neietekmējoties viens no otra, mākslinieki iztēlojušies filmas scenārija ainas un vizualizējuši tās katrs savā noskaņā.

Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras Ilustrācijas kursa pasniedzēja – docente Rūta Briede.

Izstādē piedalās: Jūlija Blaževiča, Dina Danosa, Mārtiņš Dziļums, Anna Dzērve, Katrīna Eihe, Ingrīda Ivane, Linda Jākobsone Viškere, Renāte Kloviņa, Kristine Martinova, Katrīna Namavīra, Svens Neilands, Valentin Orange, Līva Ozola, Aija Pastare, Evija Pintane, Guna Poga, Aleksandra Runde, Anita Rupeika, Santa Senkane, Vivianna Maria Stanislavska.

Izstāde skatāma līdz septembra sākumam.

Ieejas maksa: 1.50 Eiro
Vairāk informācijas: Muzeja vadītāja Ilze Puķe
+371 67289767; +371 29254346; ilze.puke@memorialiemuzeji.lv
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Afisa_2_WEB ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS SARUNA AR ANDRU MANFELDI UN VENTU ZVAIGZNI

22. maijā plkst. 19.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā (Brīvības ielā 38–4) notiks tikšanās ar romānu sērijas „Mēs. Latvija, XX gadsimts” autori Andru Manfeldi un zinātnisko redaktoru Ventu Zvaigzni. Sarunā iecerēts atskats uz sēriju kopumā un uz konkrēto rakstnieces romānu, tā tapšanas apstākļiem un citām radošā darba niansēm. Sarunu vadīs Mg. phil. Arnis Koroševskis.

Vēstures romānu sērija „Mēs. Latvija, XX gadsimts” pēdējo gadu laikā kļuva par vienu no pamanāmākajiem un nozīmīgākajiem notikumiem jaunākajā latviešu literatūrā. 2013. gada sākumā rakstnieces Gundegas Repšes izziņotā koncepcija paredzēja vienkopus pulcēt dažādu paaudžu un literārās pieredzes autorus, lai radītu iespējami daudzpusīgu skatījumu uz Latvijas vēsturi. Laikā starp 2014. un 2018. gadu tika publicēti 13 romāni – katrā no tiem aplūkota kāda pagājušā gadsimta desmitgade vai konkrētāks laika nogrieznis.

Sarunā tiksimies ar Andru Manfeldi, kuras romānā “Virsnieku sievas” (2017) rādīta padomju okupācijas divpasaulība – iebraucēju dzīve Karostā un tai pretstatā esošā vietējo Liepājnieku eksistence uz drūmā stagnācijas perioda fona. Darbs atzinīgi novērtēts gan profesionālajā kritikā, gan lasītāju lokā – romāns ieguva Egona Līva piemiņas balvu “Krasta ļaudis” un 2018. gadā līdzās Kristīnes Ulbergas romānam “Tur” un Ingas Ābeles romānam “Duna” bija nominēts Literatūras gada balvai. Manfeldes daiļradē vēstures motīvi klātesoši arī citos darbos – rakstniece īpaši padziļināti pievērsusies politiski represēto likteņstāstiem, tos aptverot mākslinieciski spēcīgajā krājumā “Mājās pārnāca basa” (2018). Sarunā piedalīsies arī romānu sērijas zinātniskais redaktors Vents Zvaigzne, kurš konsultēja visu trīspadsmit romānu autorus par vēsturisko detaļu un faktoloģiskā materiāla precizitāti.

Šī tikšanās noslēgs pērn Andreja Upīša memoriālajā muzejā aizsākto sarunu ciklu ar romānu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” autoriem. Iepriekšējos pasākumos muzeja apmeklētājiem bija iespēja piedzīvot diskusijas un interesantus mirkļus ar Gunti Bereli un Osvaldu Zebri, Gundegu Repši, Ingu Ābeli un Māri Bērziņu, Kristīni Ulbergu un Arno Jundzi.

Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 22. maijs 19.00–20.00.
Ieejas maksa: 2.00 Eiro.

Vairāk informācijas: Galvenais speciālists Arnis Koroševskis

+371 67289767; +371 29254346; arnis.korosevskis@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Trauksme Raiņa un Aspazijas mājā A301 mini MUZEJU NAKTS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

TRAUKSME

2019. gada 18. maijs.

Raiņa un Aspazijas māja (Baznīcas iela 30, Rīga) muzeju naktī kā ierasts piedāvās bezmaksas ekskursijas, kā arī iespēju noskatīties filmu par Raiņa un Aspazijas dzīvi un daiļradi “Laikarits”. Muzejs būs atvērts no plkst. 19.30 līdz plkst. 24.00.

Šoreiz muzeja pasākumu zālē būs iespēja skatīties dzejas video par tēmu “Trauksme”, ko atlasījuši Memoriālo muzeju apvienībā strādājošie dzejnieki Elvīra Bloma, Raimonds Ķirķis un Kaspars Zalāns. Katrs no viņiem ir sagatavojis līdz 30 minūšu garu izlasi, katru no tām aizsāks sastādītāja ievads. Dzejas video būs skatāmi angļu valodā (vai ar subtitriem angļu valodā), bet tulkojumi un atdzejojumi latviešu valodā būs pieejami izdrukas veidā.

19.30–23.00 Ekskursijas Raiņa un Aspazijas memoriālajā dzīvoklī.

19.30–24.00 Filmas “Laikarits” seansi.

20.30–23.30 Dzejas video seansi.

Trauksme. Dzejas video seansi.

1. Trauksme?

Plkst. 19.30 un 22.30

Raimonds Ķirķis: “Kad kinoteātrī iebrauc vilciens, skatītājus pārņem trauksme. Ārpus konteksta izrauts arābu alfabēts var radīt trauksmi. Džona Donna saklausītais zvans ir allaž pavadījis trauksmainus brīžus vēsturē. Skolas gadi ir nenorimstoša trauksme. Arī veļas pulveris un roku krēms var būt cēlonis trauksmei. Kad trauksme ir rodama jebkurā izpausmē, kad tā kļūst par daļu no dzīvošanas, dzīvošana kļūst krietni mazāk trauksmaina.”

Raimonds Ķirķis ir dzejnieks, atdzejotājs, dzejas vērtētājs, atbildīgs par RMM krājuma digitalizāciju Raiņa un Aspazijas muzejā. Publicējies žurnālos Punctum, Satori u.c. Studē Latvijas Kultūras akadēmijā, vada “Radio Naba” raidījumu “Bron-Hīts”.

2. Komunikāciju trauksme

Plkst. 20.00 un 23.00

Atlasot video, Kaspars Zalāns izraudzījies tēmu “Komunikāciju trauksme”. To iemieso amerikāņu dzejnieka Džeksona Maklova performance par telefonsarunu absurdumu un nespēju caur tām siegt pat primitīvu emociju semantiku, Beisila Buntinga lasījums par mazpilsētas pašidentifiācijas un sevis pasniegšanas trauksmi, Frenka O’Haras vārdi par urbānās steidzīgās saziņas un pirmo iespaidu trauksmi, Ginsberga mūžam rezonantais “Kauciens” visiem izraidītajiem un nesaprastajiem, Teda Hjūza pieskāriens pārtrūkumam dzejnieka saziņā starp sevi un savu esmi, kā arī Džima Morisona lasījums, kas veltīts hierarhiskās, hegemoniskās komunikācijas un sapratnes neiespējamībai starp vienkāršo cilvēku un kādu augstāku spēku.

Kaspars Zalāns ir dzejnieks, Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciālists, publicējies žurnālos Satori, Domuzīme, konTEKSTS, Kultūrzīmes u.c. Studējis žurnālistiku Glāzgovā, strādājis gan Glāzgovas televīzijā, gan rakstījis mūzikas recenzijas. Šobrīd pēta vīrišķības izpausmes latviešu dzejā maģistratūras ietvaros.

3. Privātā trauksme.

Plkst. 21.30 un 23.30

Elvīra Bloma pievērsusies privātajai trauksmei, tai, ar kuru gandrīz neiespējami dalīties, jo dalīta tā nemazinās. Tā ir trauksme, kas saistīta ar katra individuālo ieslodzījumu ķermenī, laikā, telpā, kur nez vai brīvprātīgi piedzimts un par ko nemaz tik daudz nav zināms, bet pie kā ir nemitīgi piespiedu kārtā jāpierod no jauna.

Viņa vairāk pievērsusies ne tik daudz personībām, cik dzejas video kustībai, kas kļuvusi populāra Eiropā un ASV 2000. gados, dzejas un video mediju sinerģijai: mākslas, kas viena otru papildina, nevis izceļ vai iegrožo.

Elvīra Bloma ir dzejniece, Raiņa un Aspazijas mājas speciāliste, publicējusies žurnālos Punctum, Satori, Latvju teksti u.c., atdzejo no angļu valodas, sastādījusi dzejas krājumus “Aspazija. Rainis. Reloaded” un “Monta Kroma. Re:”.

NORISES LAIKI VAR POTENCIĀLI MAINĪTIES!

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Tuvāka informācija pa tālruni 26912310 vai e-pastu elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.aspazijarainis.lv.


Print MUZEJU NAKTS JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Visi laipni aicināti ierasties uz muzeju nakti Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, O.Vācieša ielā 6a) 2019. gada 18. maijā

TAISNĪBAS MEKLĒTĀJI: 

Plkst. 12.00–1.00 Jāņa Akuratera muzeja ekspozīcija un izstāde Gaišajā salonā veltīta māksliniekam Jānim Zegneram “Trīs stāsti un mirkļu mirdzums”.

Plkst. 14.00–15.00 Jelgavas Mūzikas vidusskolas akordeona klases audzēkņu koncerts.

Plkst. 19.00 Jāņa Akuratera lugas “Taisnības meklētāji” izspēle. Kultūras centra “Iļģuciems” teātra studija “Rampa”. Režisore – Ināra Čakste.

Plkst. 20.30 Rīgas Valdorfa skolas audzēkņu Riharda Irbes (klavieres) un Madaras Balodes (čells) muzikālās impresijas un improvizācijas.

Plkst. 22.00 Latvijas PEN kluba lasījumi.

Ieeja bez maksas.

Papildus informācija – akuraters@memorialiemuzeji.lv

Jāņa Akuratera muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Afiša mini MUZEJU NAKTS K. BARONA MUZEJĀ

K. Barona muzejā (Krišjāņa Barona iela 3, dz. 5, Rīga) 2019. gada 18. maijā no plkst. 18.30 līdz plkst. 00.00 noritēs plaša un daudzveidīga pasākumu programma.

 

LAIKS AKTIVITĀTE Aktivitātes vadītāji
18.30 Durvju atvēršana. R. Blaumaņa balādes “Tālavas taurētājs” kopīga lasīšana. R. Kārkliņa, A. Ērglis
18.40 (visa pasākuma laikā pēc pieprasījuma) DAINU SKAPJA (kopijas) atvēršana. Priekšlasījums “Stāsts par Dainu skapja vēsturi LAIKU lokos”. I. Vilmane, R. Kārkliņa
Aktivitātes ģimenēm ar bērniem
18.40–22.00 Vai Sprīdītis bija varonis? Lasām un klausāmies kopā pasaku, zīmējam ilustrācijas! Klausāmies, kā skan stabulīte! Nodarbība RMM projekta “Mēneša priekšmets” ietvaros. R. Kārkliņa
19.00–20.00  Izglītojoši muzikāla nodarbība”Tautas mūzikas instrumentu pasaulē” I. Reizniece, I. Mielava
20.00–21.00 Meistardarbnīca ģimenēm mūzikas instrumentu gatavošanā. D. Leimane-Eglīte
20.00–20.30 1. Priekšlasījums “Kas ir varonība?” Stāsti par Baronu dzimtas varoņiem – 110 gadu, kopš Atbrīvošanās cīņās kritis K. Barona mazdēls Kārlis Barons (1900–1919).2. “Varonība ikdienā – vai mēs to pamanām?”. A. Ērglis 

R. Kārkliņa

20.30–21.00 Vakara jautājumu un atbilžu pusstunda “Ko tu zini par…?” R. Kārkliņa
21.00–21.30 Strēlnieku dziesmas “Es karā’i aiziedams…”, veltīta K. Barona mazdēlam Kārlim. Dzied Tautas tradīciju kopa „Budēļi”
21.30–22.00 Atveram Baronu virtuālo dzimtas koku! Baronu dzimtas un apmeklētāju stāsti. Muzeja darbinieki un apmeklētāji
22.00–22.30 Strēlnieku dziesmas “Es karā’i aiziedams…” 2. daļa Dzied Tautas tradīciju kopa „Budēļi”
22.30–23.30 “Baronu dzimtas pūralāde” – muzejpedagoģiska nodarbība. D. Barona
23.40–00.00 Sveču ceļš no muzeja līdz K. Barona piemineklim Vērmanes dārzā. Dziesmas Rīgai un Latvijai. R. Blaumaņa balādes “Tālavas taurētājs” kopīga lasīšana. Tautas tradīciju kopa „Budēļi”, visi aktivitāšu vadītāji, muzeja apmeklētāji
18.00–21.00 Fotoorientēšanās Vērmanes dārzā. Brīvprātīgie

                                                                                                                       

Tikmēr A. Dombrovska mūzikas skolā – Burtnieku namā (Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga) 2019. gada 18. maijā no plkst. 18.00 līdz plkst. 20.30

 

LAIKS AKTIVITĀTE Aktivitātes vadītāji
18.00 Ekskursija pa Burtnieku namu “Vecmīlgrāvis gadu lokos”. Ievērojamas personības: A. Dombrovskis, M. Rinka, Kr. Barons. D. Barona, Z. Auškāpa
18.15 Muzejpedagoģiska nodarbība “No pūralādes līdz tautasdziesmu mēmēm”. D. Barona
19.00–20.00 Filma “K. Barona muzejs” kultūras pilī “Ziemeļblāzma”. Filmas apmeklētājiem pārsteigums! D. Barona, Z. Auškāpa
19.15 Priekšlasījums “Kārlis Barons (1900–1919) – par Latviju”. A. Barons
19.40–20.30 Sadziedāšanās – tautasdziesmas mūsu zemītei! A. Barons
18.00–20.00 Fotoorientēšanās Ziemeļblāzmas dārzā. Z. Auškāpa


Pasākumus īsteno un atbalsta:

Memoriālo muzeju apvienība, Vecmīlgrāvja attīstības biedrība, Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, KURTS coffee, Hroniski slimo bērnu draugu biedrība “Sūrābele”, Tautas tradīciju kopa “Budēļi”, Rakstniecības un mūzikas muzejs

Muzeju nakts 2019 A305 mini MUZEJU NAKTS OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

“Balss”

DIENAS PROGRAMMA

Plkst. 12.00 reizē ar Pārdaugavas svētkiem tiks atvērts muzejs un izstādes. Ģimenes svētki iesākas 16.00, kad vairāku stundu garumā būs iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs.

Iesākumā aicinām bērnus un ģimenes krāsu darbnīcā izgatavot un zīmēt Brīnumputnu. Tam sekos rotaļas ar Ilgu Reiznieci muzeja dārza zaļajā zālītē.

Īpaši svētkiem režisors un dramaturgs Reinis Vējiņš ir radījis interaktīvu Ojāra Vācieša dzejas uzvedumu “Punktiņš, punktiņš un komatiņš”. Dzejnieka dārzā to spēlēs bērnu un jauniešu centra “Altona” Muzikālās teātra studijas dalībnieki.

VAKARA PROGRAMMA

Muzeju nakts tēma ir “Tālavas taurētājs”, bet Ojāra Vācieša muzeja nakts tēma ir “Balss”. Blakus Ojāra Vācieša 85 gadu jubilejai ar koncertu “Dūdieviņš” atzīmējam dzejnieka Klāva Elsberga 60 gadu jubileju, viņa brāļa un dzejnieka Jāņa Elsberga 50 gadu jubileju, kā arī Klāva un Jāņa mātes Vizmas Belševicas 88 gadu gredzenu. Izcilā latviešu dzejniece un Ojārs Vācietis bija garīgi tuvi domubiedri. Vizma Belševica par Ojāru Vācieti atmiņās raksta: ”Ojārs nemaz neļāva sevi pazīt. Līdz galam atvērts viņš bija vienīgi dzejā. Dzeja – kausēta metāla plūsma, kas atstājusi savus izdedžus – dzejnieka mūžu”. Nepakļāvība un brīvības balss ir Vizmas Belševicas biogrāfijas sastāvdaļa, bet kopā ar Ojāru Vācieti dzejniece piedzīvoja padomju varas represijas, cenzūru. Viņas mājā tika rīkota kratīšana, meklējot aizliegtos tekstus, aizliedza publicēties.

Muzeju nakts ikgadējās vakara dārza koncertu tradīcijas ietvaros aicinām 23.15 apmeklēt koncertuzvedumu “Dūdieviņš”. Skanēs komponistu Jura Kulakova, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Oresta Silabrieža dziesmas. Koncerta stāsta dramaturģijas veidotājs 2012. gadā bija Uģis Brikmanis, un režisora piemiņa ir muzeja nakts koncerta būtiska daļa. “Dūdieviņa” koncerta dziesmu teksti pieder Vizmas Belševičas, Klāva Elsberga un Jāņa Elsberga rakstāmspalvai.

Suģestējošas ir Vizmas Belševicas dzejas rindas kā lūgums un buramvārdi, uzrunājot dūdieviņu jeb citā vārdā purva putnu tārtiņu.

“Dūdieviņ, Dūdieviņ, ūdeņu dūdiniek

Sadūdo lietu!

Gulgainā sudraba dūmakā plūdini

Dūmaļo rietu!

 

Šalcošām šļakatām pārskalo liedagu

Pārsijā kāpas!

Pāržūžo dūksnāju, donī zem zieda guļ

Mana melna sāpe.” (V. Belševica)

Koncertuzveduma ansamblis – soliste Ieva Parša, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs, muzikologs un komponists Orests Silabriedis, pianists Aldis Liepiņš, sitamie instrumenti Edgars Saksons. Viesos dzejnieks Jānis Elsbergs.

Koncerta vide ir Ojāra Vācieša muzeja dārzs. “Te pagaidām vēl ausis aizkliedz ciet, pa baltām naktīm lakstīgalas”, tā par dabas skaņu pasauli Pārdaugavā rakstījis Ojārs Vācietis.

Muzeju nakts ietvaros:

  • Muzeja pamatekspozīcijas apskate, individuālās un grupu ekskursijas.
  • Dzeja izgudro mani”, O. Vācieša 85 gadu jubilejas izstāde.
  • “Balss”, dzejnieka Ojāra Vācieša balss ierakstu atskaņošana.
  • Kas dārzā, kas dārzā”, Lutera draudzes mākslinieku grupas izstāde.
  • “Mēneša priekšmets – portfelis piederējis Imantam Ziedonim” –

Rakstniecības un mūzikas muzeja viesizstāde.

  • “Ojārs Vācietis un cenzūra” – liecības un dokumenti, ekspresizstāde.
  • Kinoseansi.

Vairāk informācijas:

Speciāliste Dace Zālīte

+ 371 67619905, + 371 67614015; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


TAPETES5 A3  bez 5mm cropmark mini RAIŅA UN ASPAZIJAS MUZEJĀ ATKLĀS IZSTĀDI “TAPETES”

10. maijā plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) atklās izstādi “TAPETES” – Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu versiju par Raiņa un Aspazijas dzeju, kuru jaunie mākslinieki pārtulkojuši grafikas izteiksmes līdzekļiem.

Raiņa un Aspazijas mājā esošajā abu dzejnieku dzīvoklī aplūkojamas izteiksmīgas tapetes: ceriņu violetas ar jūgendstila ziedu rakstu, piparmētru zaļas ar vijīgu zieda ornamentu. Maigie, bet izteiksmīgie tapešu zīmējumi rosina iztēloties abu dzejnieku dzīvi, ikdienu, radošā darba dunu un laiskas atpūtas brīžus. Raibo tapešu sienas ir bijušas klātesošas abu dzejnieku dzejas darināšanas mirkļos.

Māksliniekiem tas radīja jautājumu: kā būtu, ja Raiņa un Aspazijas dzeja pārvērstos tapetēs? Ja dzejas valoda, pārvērsta vizuālā valodā, nokļūtu uz sienas?

Sadarbībā ar Raiņa un Aspazijas mājas muzeja speciālistiem 29 jaunie grafiķi tikuši katrs pie sava Raiņa vai Aspazijas dzejoļa, kuru linogriezuma tehnikā pārveidojuši simbolā. Katrs no simboliem savukārt vairākkārtīgi drukāts uz liela izmēra papīra loksnes, veidojot savdabīgu, unikālu, ar roku drukātu tapešu raksta fragmentu. Apjomīgā Raiņa un Aspazijas dzejai veltītā izstāde būs apskatāma no 10. maija līdz 31. augustam.

Izstādē piedalās: Anete Bajāre-Babčuka, Aina Bikše, Ivita Brūdere, Jūlija Blaževiča, Dina Danosa, Kristiana Doroščonoka, Mārtiņš Dziļums, Katrīna Eihe, Ingrīda Ivane, Linda Jākobsone-Viškere, Dace Guska, Maija Kikuste, Renāte Kloviņa, Elīna Krima, Rebeka Lukošus, Kristīne Martinova, Katerīna Namavīra, Svens Neilands, Valentin Orange, Liva Ozola, Evija Pintāne, Guna Poga, Aleksandra Runde, Santa Senkāne, Sanita Skalbe, Sanita Skvarnaviča, Patrīcija Māra Vilsone

Plakāts: Jūlija Blaževiča, Kristiāna Doroščonoka

Raiņa un Aspazijas mājas darba laiks: 10.00–17.00;

Slēgts – svētdienās, pirmdienās.

No 1. jūnija līdz 31. augustam, trešdienās muzejs atvērts no plkst. 12.00 līdz 19.00.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas:

Muzeja vadītāja Zanda Rozenberga

+371 67272643; +371 29254193; zanda.rozenberga@memorialiemuzeji.lv


MDK - Libiesu tautas dziesma - Afisa web pas.17.05.2019. LĪBIEŠU TAUTAS DZIESMU GRĀMATAS UN SKAŅU DISKA ATVĒRŠANA

  1. gada 17. maijā plkst. 17.00

Jāņa Akuratera muzejā

Ojāra Vācieša ielā 6a, Rīgā.

„Igauņu folklorists Oskars Loritss (Oskar Loorits) (1900–1961) ķērās pie lībiešu tautasdziesmu mērķtiecīgas pierakstīšanas, tomēr diemžēl krietni par vēlu – tikai 1920. gados. Lielākā daļa no senākā mantojuma, tostarp mītiskās dziesmas, nelabvēlīgo ārējo apstākļu dēļ bija jau izplēnējušas. Taču katrs piedzimst tad, kad piedzimst. Loritss tomēr paspēja noķert lībiešu folkloru aiz pašas astes, pierakstot ticējumus, pasakas, tautasdziesmas. Viņa 1936. gadā publicētie 645 lībiešu tautasdziesmu teksti atspoguļo Kurzemes lībiešu garīgo pasauli, kuras pamatā ir mīlestība uz jūru, dzimto zemi, uz brīnumaini skaistajiem mākoņiem virs galvas. Lasītāji šeit var iepazīties ar nelielu, bet nozīmīgu daļu no O. Loritsa savāktajām lībiešu tautasdziesmām.raksta Dr. habil. philol. Janīna Kursīte.

Biedrība „Mazirbes draugu kopa” sagatavojusi izdevumu, kurš veltīts lībiešu kultūras darbinieka Pētera Damberga (1909–1987) 110 gadu atcerei un filologa, lībiešu kultūras pētnieka Tenu Karmas (1924–2014) 95 gadu atcerei.

Izdevumā ievietoti raksti par lībiešu tautasdziesmu vākumiem, publikācijām, P. Damberga un T. Karmas dzīves gaitām. Dr. art. Laila Niedre, valodniece ievada lasītāju un klausītāju lībiešu tautasdziesmu pasaulē, atklāj teicējus, dziedātājus un muzikālā mantojuma vēsturi.

Grāmatā publicētas tautas dziesmas lībiešu un latviešu valodā, notis ar dziesmu vārdiem lībiešu valodā.

Pievienots arī skaņu disks, kur lībiešu kultūras darbinieces un valodas mācītājas Zoja Sīle un Dagmāra Ziemele lasa grāmatā publicētās tautasdziesmas, Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis „Līvlist” un Ventspils lībiešu dziesmu ansamblis „Rāndalist” izpilda dziesmas, kā arī skan senie folkloras krātuves ieraksti.

Lībiešu tautas dziesmu izdevumu atbalsta VKKF, Latvijas valsts meži un Kurzemes plānošanas reģions.

Atvēršanas pasākumā piedalīsies Dr. habil. philol. Janīna Kursīte un Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis „Līvlist”.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv