afiša_web_vertikālā SATIKŠANĀS AR OJĀRA MARTINSONA FOTOGRĀFIJĀM OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

Fotomākslinieks Ojārs Martinsons aicina uz Ojāra Vācieša muzeju (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga), kur no 28. februāra līdz 2. aprīlim būs aplūkojama fotogrāfiju izstāde “Satiktie”. Fotogrāfijas tapušas laika posmā no 1970.–1990. gadam, strādājot žurnālā “Liesma”, un ataino tā laika sabiedrības darbiniekus. Izstādes atklāšana 28. februārī plkst. 17.00.

Ojāra Vācieša muzejs ir jau ceturtā vieta, kur eksponēti O. Martinsona foto kolekcijas darbi. Fotogrāfiju uzņemšanas laiks sakrīt Ojāra Vācieša dzīves laiku, tādēļ izstāde “Satiktie” organiski iekļaujas Ojāra Vācieša memoriālā muzeja vidē, jo portretēti dzejnieka laikabiedri.

Izstādes saturu veido sabiedrībā pazīstamu rakstnieku, dzejnieku, mākslinieku, aktieru, komponistu un estrādes dziedātāju fotogrāfijas. Portretu galerijā ir Ojārs Vācietis, Raimonds Pauls, Māra Zālīte, Broņislava Martuževa, Pēteris Pētersons, Imants Ziedonis, Maija Tabaka, Harijs Liepiņš, Ģirts Jakovļevs. Pēteris Jurciņš, Uldis Stabulnieks un citas radošas personības. Fotogrāfijas tvertas viņu mājas vidē vai dabā.

Visi izstādes darbi ir kolekcija no žurnāla “Liesma” darba fotosesijām. Laikā, kad uzņemtas fotogrāfijas, padomju Latvijas kultūras vidē iecienītais un populārais žurnāls savu tirāžu palielināja no 20 tūkstoši eksemplāru metiena mēnesī uz 200 tūkstoši eksemplāru.

Ojārs Martinsons par fotosesiju ar Ojāru Vācieti stāsta: “Māja, kur dzīvoja Ojārs Vācietis, dzīvoja arī žurnāla “Liesma” kolēģis Aivars Baumanis, viņš to sarunāja. Pati fotografēšanās noskaņa bija dabiska un vienkārša, pastaigā tapušas dzejnieka fotogrāfijas Arkādijas parkā, Torņakalna stacijā uz sliedēm. Ojārs Vācietis gāja pa sliedēm uz priekšu, un es tik kāpos atpakaļ. Labi, ka nenāca vilciens”.

Par radošo procesu stāstot, Ojārs Martinsons uzver, ka nekad nav žēlojis filmiņu, kādreiz pat nofotografēti 100 kadri, lai no tiem izvelētos vienu, to īsto, kur notverts mirklis. Dodoties uz fotosesijām pie tā laika slavenībām, radošajām personībām, fotogrāfs atceras viņu uzticēšanos, labo uzņemšanu. ”Laikam esmu tas tips, ka mans ģīmis rādīja, ka var uzticēties”, pasmej mākslinieks.

Fotomākslinieka Ojāra Martinsona vērīgā acs un fotokamera ir tvērusi laiku un personību – pavisam tieši, patiesi, precīzi un nesamāksloti, lai ir arī daži neparasti inscenējumi – piemēram, ansamblis “Sīpoli” vasarā fotografējas “sniegā” – ugunsdzēsības mašīnu sapūstās putās –, un pati ugunsdzēsēju mašīna dabūta par “blatu”.

Mākslinieks novēl, lai viņa laikabiedri, skatoties izstādi, atceras jaunību, kas taču bija skaista, bet jaunie – skatās un novērtē tos kultūras cilvēkus, kuri 70.–90. gados bija jaunā radošā latviešu inteliģence, bet mūsdienās – laikmeta leģendas.

Uzziņai:
Ojārs Martinsons ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, Latvijas Fotomākslinieku savienības un Rīgas fotokluba biedrs no 1963. gada. Jūrmalas mākslinieku biedrības biedrs.
No 1969. gada profesionāls fotogrāfs žurnālā “Liesma”. Vēl publicējies žurnālos “Zvaigzne”, “Karogs”, “Māksla”, “Skola un Ģimene”. 1997. gadā sāka fotogrāfa gaitas Jūrmalā, un 20 gadus pilsētu iemūžināja fotoattēlos. 2008. gadā domubiedru grupa nodibināja fotostudiju “Aspazija”. Ojārs Martinsons akcentē: “Mana bagātība ir mani septiņi bērni, desmit mazbērni un pieci mazmazbērni. Tie dod man spēku, enerģiju un prieku darboties tālāk”.

Izstādes atklāšana 28. februārī plkst. 17.00.

Vairāk informācijas: speciāliste Dace Micāne-Zālīte
+ 371 67619905, + 371 67614015; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Zemes prieks JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ NOTIKS GLEZNOTĀJAM OĻĢERTAM SALDAVAM VELTĪTS PASĀKUMS

Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) otrdien, 25. februārī, plkst. 18.00 pasākumu cikla “Māksla Akuratera mājā” ietvaros aicina uz sarunu vakaru “Zemes prieks. Oļģerts Saldavs – gleznotājs, dzejnieks un mākslas kritiķis.”

Vakara norises programmā gaidāmi vairāki priekšlasījumi. Jāņa Akuratera muzeja speciālistes Ruta Cimdiņa un Maira Valtere stāstīs par Oļģerta Saldava iepazīšanos ar Akuratera ģimeni, bet mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne atklās O. Saldava sapņus, vīzijas un saistību ar žurnālu “Māksla”. O. Saldava dzeju un vēstules Marijai un Laimai Akuraterēm lasīs muzeja speciālisti Aivars Eipurs, Ruta Cimdiņa un Maira Valtere, savukārt mūzikas vēsturnieks Orests Silabriedis vēstīs par solisti Veru Davidoni, tautasdziesmām un O. Saldava ainavām.

Jāņa Akuratera ģimene O. Saldavu iepazīst 1926. gada rudenī, kad jaunais gleznotājs kopā ar mākslinieku Oskaru Kalēju īrē istabu Akurateru ģimenes dzīvoklī R. Blaumaņa ielā. Gadu gaitā J. Akuraters savā kolekcijā iegūst divas pretēja rakstura Oļģerta Saldava gleznas – “Ratnīca” (1930) un “Iela” (1930). Taču Akurateru ģimenes kolekcija glabā arī dažas Saldava vēstules, rokrakstus, zīmējumus, kas būtiski izgaismo gleznotāja personību.

“Kādreiz domāju, ka miera stāvoklī var radīt daudzmaz pieklājīgus darbus. Bet tomēr ir citādi! Tikai tad, kad sajūti nepārvaramu trauksmi savās domās un tirdošas, nežēlīgas ilgas, – vismaz liekas, ka viss labāk veicas! Es to neesmu pieņēmis par patiesību, bet šķiet tā ir!” – tā mākslinieks Oļģerts Saldavs raksta vēstulē Marijai un Laimai Akuraterēm 1938. gada 22. jūnijā.

Oļģerts Saldavs dzimis 1907. gada 29. jūlijā Kokneses pagastā zemnieka ģimenē. 1927. gadā iestājies Mākslas akadēmijā. Pēc četru kursu beigšanas uzņemts prof. Vilhelma Purvīša vadītā Dabasskatu meistardarbnīcā. Gleznojis galvenokārt ainavas – lauku ainavu, sētu un darbus. Pazīstamākās no tām: “Labības laiks” (1937), “Labības vedēji” (1939), “Kokmateriālu sagatavošana” (1949), “Vidzemes ainava” (1957), “Daugavas ainava pie Kokneses” (1957) u.c. Rakstījis presē par jaunākajām izstādēm, kā arī dažādiem mākslas jautājumiem, piemēram, 1939. gadā laikrakstā “Rīts” Nr. 217 apcerē “Ainava mūsu glezniecībā” viņš tiecas definēt latviskās glezniecības īpatnības: “Latviešu ainava glezniecībā nepārprotami iet jau tos ceļus, kur sākās pašu zemes rakstura meklēšana, atmosfēras un saules saliedēšana tajā stāvoklī, kādos tas iespējams tikai pie mums. Ir raksturīgi, ka katras tautas glezniecībai šī atmosfēra ainavā ir savdabīgāka. [..] Mūsu ainavas atmosferiskā gaisma ir caurmērā gaiša, varētu teikt pat saulaina.”

Nozīmīgākais Oļgerta Saldava kā mākslas kritiķa un vēsturnieka darbs ir monogrāfija “Vilhelms Purvītis”, kas izdota 1958. gadā. Rakstījis arī dzejoļus, bijis pedagogs un tulkotājs.

Pasākums par mākslinieku Oļģertu Saldavu noritēs Valsts kultūrkapitāla un Jāņa Akuratera biedrības atbalstītajā ciklā “Māksla Akuratera mājā”, kura ietvaros jau aizvadīti pasākumi par Oskaru Kalēju, Jūliju Madernieku, Jāni Jaunsudrabiņu, Jani Zegneru un Jēkabu Kazaku.

Ieejas maksa – 2.00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Vairāk informācijas: akuratera.muz@inbox.lv; akuraters@memorialiemuzeji.lv,

tālr. 26703293


Skolas soma LATVIJAS SKOLAS SOMA MEMORIĀLO MUZEJU APVIENĪBĀ TURPINĀS!

Latvijas skolas soma

 

Pēc pelēkās ziemas laiks košiem pavasara piedzīvojumiem, tāpēc aicinām doties atraktīvā mācību stundā un ekskursijā uz kādu no 10 apvienības muzejiem!

Esam aktīvi komunicējuši ar mācībspēkiem un izglītības jomas profesionāļiem, lai radītu pēc iespējas aktuālāku, uztveramāku un skolu mācībprogrammās integrējamu saturu. Arī šogad piedāvājam daudzveidīgu programmu klāstu, kas sevī ietver literatūras, mūzikas, vizuālās un skatuviskās mākslas un citus aspektus, kā arī dažnedažādu bērnu un jauniešu iesaisti: gan interaktīvās nodarbībās, gan arī izglītojošās lekcijās un vēstījumos.

Aicinām aplūkot bukletu, kur iespējams īsi iepazīties ar visām muzeju apvienības piedāvātajām muzejpedagoģiskajām programmām.

Sīkāka informācija par katra muzeja piedāvājumu meklējama mājaslapas sadaļā Latvijas skolas soma: http://memorialiemuzeji.lv/skolas-soma/

Skolas soma


Vakarlēpju karnevāls ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS “VAKARLĒPJU KARNEVĀLS”

20. februārī pulksten 19.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā (Brīvības ielā 38–4) notiks “Literārās akadēmijas” 2018. gada prozas meistardarbnīcas vadītāja un absolventu lasījumi “Vakarlēpju karnevāls”.

Jau trešo reizi Andreja Upīša muzejā savus vēl nepublicētos darbus vai to fragmentus lasīt sanāks iesācēju, kā arī jau pazīstamo rakstnieku grupa “Vakarlēpji”, kurus vieno dalība 2018. gada “Literārās Akadēmijas” prozas meistardarbnīcās. Gadu pēc absolvēšanas tiksies meistardarbnīcas praktisko nodarbību vadītājs rakstnieks Osvalds Zebris, kā arī Svetlana Amberga (kibertrillera “Versija: Tēvi” autore), Ilze Andresone, Arnis Kauķis, Rute Kārkliņa, Iluta Puzāne, Aiva Sīle, Zane Šteinberga, Laura Vinogradova (vairāku bērnu grāmatu, kā arī stāstu krājumu “Izelpas” un “Lāču kalns” autore) un Liega Vītola.

Osvalds Zebris ir trīs grāmatu autors, ar rakstniecību nodarbojas kopš 2007. gada. Par romānu “Gaiļu kalna ēnā” 2017. gadā saņēma Eiropas Savienības Literatūras balvu.
“Literārā Akadēmija” ir Latvijas Rakstnieku savienības un Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra kopīgi veidota kultūrizglītības programma, kas kopš 2003. gada realizē ar rakstnieku profesionālās meistarības celšanu saistītus projektus. Ik gadu programmas projekti aptver ap 300 dažāda vecuma un profesionālās sagatavotības autorus (meistardarbnīcu un semināru dalībniekus vai individuālu konsultāciju saņēmējus) un 70 profesionālus literatūras darbiniekus (konkursu žūriju, konsultantus, meistardarbnīcu vadītājus, lektorus un recenzentus).

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 20. februāris, 19.00–21.00

Ieejas maksa: 2.00 EUR.

Vairāk informācijas: Ilze Andresone
+371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


No autora pie lasītāja TIKŠANĀS AR RAKSTNIEKU MĀRI BĒRZIŅU JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Otrdien, 2020. gada 18. februārī, plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs (Ojāra Vācieša iela 6a) aicina uz sarunu vakaru “Aizliegtais pianīns un atvērtās klavieres”, kas noris pasākumu cikla “No autora pie lasītāja” ietvaros. Šoreiz muzejā viesosies prozaiķis Māris Bērziņš.

Māris Bērziņš ir latviešu rakstnieks, kurš dzimis 1962. gadā, rīdzinieks. 1990. gadā ieguvis ekonomista izglītību un strādājis šajā jomā, taču līdz tam biji gan pavārs un tirdzniecības inspektors, gan meteorologs, sporta metodiķis, prečzini un krāsotājs. No 1998. gada līdz 2001. gadam bijis pirmais Valsts kultūrkapitāla fonda direktors. Rakstniecībai pievērsies tikai ap 40 gadu vecumu, debitējot ar romānu “Ērika Trauma sapnis” (2003). Plašu atzinību ieguvis ar saviem īsprozas darbiem par Gūtenmorgenu un ar romānu “Svina garša” (2015), par kuru ieguvis Latvijā prestižākās literatūras balvas, kā arī Baltijas Asamblejas balvu literatūrā (2015).

Pasākuma nosaukumā minētais “Aizliegtais pianīns” ir autora piektais romāns. Tas stāsta par birokrātiju bērnudārzā. Ar rakstnieku sarunāsies un vakaru vadīs muzeja speciālists, dzejnieks Aivars Eipurs, aicinot vakara apmeklētājus – skolotājus, literātus, muzeja darbiniekus un citus interesentus – dalīties pieredzē par birokrātiju.

Savukārt afišā minētās “…atvērtās klavieres” pārstāvēs PIKC Emīla Dārziņa mūzikas skolas 1.–3. klašu audzēkņi, kuri ar nelielu koncertu iesāks vakaru.

Ieejas maksa: 2.00 EUR,
skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR.

Vairāk informācijas: Aivars Eipurs,
+371 67619934; +371 29254631;
akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv.


Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs IZMAIŅAS DARBA LAIKĀ JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJĀ

Sakarā ar restaurācijas darbiem 13. februārī slēgts Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs. 

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

Sīkāka informācija pa tālr. 26586404.

 


Tikšanās ar Ingunu Baueri TIKŠANĀS AR INGUNU BAUERI KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJĀ

21. februāri plkst. 17.00 Krišjāņa Barona muzejs aicina uz tikšanos ar grāmatas “Mazā, klusā sirds. Dārta un Krišjānis pirms tautasdziesmas” autori Ingunu Baueri. Sarunu vakars notiks pasākuma cikla “Sievietes, sievietes” ietvaros, šoreiz īpašu uzmanību pievēršot Krišjāņa Barona sievai Dārtai.

2019. gada nogalē atvērtā Ingunas Baueres grāmata “Mazā, klusā sirds” vēsta par Krišjāņa Barona sievu Dārtu. “Pārdomājot Dārtas likteni, pirmās izjūtas teic – maza, trausla, bet neparasti stipra latviešu sieviete. Kā daudzas, tomēr ļoti īpaša, jo Krišjāņa Barona dzīves draugs un uzticama sabiedrotā mūža garumā. Bez Dārtas pašaizliedzīgās mīlestības un rūpēm nebūtu Dainu tēva. Ar šo atziņu azotē tapis romāns ”Mazā, klusā sirds”, kas stāsta par Dārtas un Krišjāņa bērnību un jaunību. Par gadiem, kas pavadīti it kā cieši līdzās, bet tomēr šķirti. Par notikumiem jauno Baronu dzīvē “pirms tautasdziesmas”,” par grāmatu stāsta K. Barona muzeja speciāliste Rūta Kārkliņa.

Ar grāmatas fragmentu lasījumiem pasākumā piedalīsies Vecpiebalgas amatierteātra “Sumaisītis” aktieri Linda un Mareks Radvilaviči, savukārt par muzikālo noformējumu gādās Vita Dambe un Andris Ērglis.

Ar šo sarunu vakaru Krišjāņa Barona muzejs aizsāk pasākumu ciklu “Sievietes, sievietes”, kas vēstīs par tām sievietēm, kuras saistītas gan ar Baronu dzimtu, piemēram, Krišjāņa Barona sievu Dārtu, vedeklu Līnu, māsas mazmeitu Sofiju Dravnieci u.c., gan ar K. Barona piemiņas saglabāšanu Latvijā, piemēram, Austru Pumpuri, Saulcerīti Viesi.

Ieejas maksa: 2.00 EUR

skolēniem, studentiem un senioriem: 1.50 EUR.

Vairāk informācijas: Andris Ērglis, tālr. 29632284


Ieva Baumgarte "Zelta zirgs" RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJAS PIEDĀVĀ JAUNU MUZEJPEDAGOĢISKO PORGRAMMU

Raiņa un Aspazijas māja piedāvā jaunu muzejpedagoģisko programmu “Zelta zirgs” 6.–8. klases skolēniem.

Nodarbības laikā skolēni izspēlēs Raiņa lugu “Zelta zirgs”, kā arī tiks iepazīstināti ar Raiņa un Aspazijas mājas ekspozīciju, bibliotēku, kā arī lugas radīšanas vēsturi.

Lugai ir pieci cēlieni. Katra cēliena izspēlēšana ilgst apmēram 15 minūtes. Muzejpedagoga vadībā skolēni iesaistās lugas izspēlē ar dažādu perkusiju instrumentu (piemēram, jūras bunga, lietus koks, utt.) palīdzību. Pirms katra cēliena muzikālā pavadījuma, kuru rada paši skolnieki, tiks lasīti lomās arī zīmīgākie katra cēliena dialogi.

Pēc nelielas sagatavošanās, identificējoties ar lugas personāžu, noskaņu vai dabas trokšņiem, bērni ar instrumentiem radīs lugas īpašo noskaņu vai pastiprinās teksta pausto vēstījumu, kopīgi radot unikālu Raiņa “Zelta zirga” uzvedumu. Katra skolēnu grupa būtībā veidos unikālu skaņas izrādi, kas ļaus vieglāk uztvert lugas sižetisko līniju, iepazīt lugas personāžus, kā arī muzejpedagogs akcentēs lugas galvenās idejas (piem., vienotība, neatlaidība, līdzcilvēku mīlestība, naudas un varas attiecības utt.) un simbolus (piem., stikla kalns, Baltais tēvs, Melnā māte utt.), pārrunājot tās ar skolēniem.

Muzejpedagoģskā nodarbība, iepriekš piesakoties, otrdienās un ceturtdienās, Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, Rīgā.

Dalības maksa skolēniem – 2.00 EUR,

Skolotājiem, kas pavada grupu, – bez maksas.

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/skolas-soma/

Nodarbība sagatavota ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Latvijas skolas somas satura radīšana” ietvaros.

Skolas soma

 

 


METEŅI AR SAVIEŠIEM. SŪNU CIEMA ZĒNIEM – 80 METEŅI AR “SAVIEŠIEM”. “SŪNU CIEMA ZĒNIEM” – 80!

8. februārī plkst. 16.00 Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības 38-4 un folkloras kopa “Savieši” aicina lielus un mazus svinēt Meteņus. Ar rotaļām, dziesmām un dejām, Lāci un čigāniem uzsāksim arī A. Upīša populārā garā stāsta “Sūnu ciema zēni” 80. jubilejas gadu.

Garais stāsts “Sūnu ciema zēni” pirmo reizi publicēts 1940. gadā, vēlāk piedzīvojis vēl astoņus izdevumus un iedvesmojis neskaitāmus uzvedumus profesionālajos un amatieru teātros, radio, videofilmā, multiplikācijas filmā u.c. Arī A. Upīša memoriālais muzejs ik gadu skolēniem piedāvā interaktīvu izzinošo spēli “Sūnu ciema zēni”.

Folkloras kopa “Savieši” dibināta pirms 40 gadiem, tās repertuārā – dziesmas, dejas un rotaļas no visiem Latvijas novadiem, lielākoties pašu dalībnieku apzināts materiāls. “Savieši” ar dažādām programmām uzstājušies gan visā Latvijā, gan ārpus tās robežām, nominēti Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons” (2012. gadā par albumu-grāmatu “Mēļošana” un 2015. gadā par albumu-grāmatu “Zirga pase”).

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 8. februāris 16.00–17.30
Ieejas maksa: 2 eiro

Vairāk informācijas: Laura Tabūna +371 67289767; +371 29254346;
laura.tabuna@memorialiemuzeji.lv


Muzejs slēgts IZMAIŅAS DARBA LAIKĀ

Sakarā ar restaurācijas darbiem J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs slēgts no 27. janvāra līdz 12. februārim.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

Sīkāka informācija pa tālr. 26586404.