Zeme_afisa mini MUZEJPEDAGOĢISKĀ PROGRAMMA “ZEME” ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ VĒL PĒDĒJO MĒNESI

Iesakām izmantot vēl pēdējo iespēju, lai apmeklētu muzejpedagoģisko programmu un izstādi “Zeme”, kas būs vēl skatāma līdz 2019. gada 31. janvārim. Izstādē aplūkots zemes jautājums latviešu literatūrā teju pusotra gadsimta šķērsgriezumā. Ekspozīcijā īpaši uzsvērts katra laika nogriežņa sociālais un politiskais fons un tā nepārraujamais satvars ar latviešu zemnieka likteni, izvēli, maldiem, veiksmi vai neveiksmi. Līdzās vēsturiskam pārskatam piedāvāta minēto jautājumu interpretācija savstarpēji atšķirīgos literāros darbos.

Muzejpedagoģiskās nodarbības formāts arīdzan ir neparasts – vienlaikus kā izstādes un lekcijas apmeklējums. Nodarbības laikā skolēni vai studenti saskaras ar latviešu literatūras stundās vai lekcijās pārrunātiem, kanoniskiem literāriem darbiem (“Mērnieku laiki”, “Straumēni” u.c.), taču īpašs uzsvars tiks likts uz salīdzinoši mazāk zināmiem prozas darbiem, kas tapuši 19.–20. gadsimtu mijā, 20.–30. gados, trimdā, padomju laikā un arī pēc neatkarības atgūšanas (Jāņa Purapuķes “Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes”, Andrieva Niedras “Līduma dūmos”, Jāņa Veseļa “Tīruma ļaudis”, Jāņa Jaunsudrabiņa “Jaunsaimnieks un velns”, Alfreda Dziļuma “Cilvēki vētrā”, Andras Neiburgas “Stum stum” u.c.). Izstādes un nodarbības apmeklējums būs saistošs ikvienam, kurš vēlēsies atsvaidzināt savas zināšanas par latviešu tautai būtiskiem vēsturiskiem jautājumiem un fundamentāliem oriģinālliteratūras darbiem.

Gaidīsim ciemos!


Akuratera dzimsanas diena A3-01-0701 mini VĒLĒŠANĀS TUVOŠĀNĀS ATKLĀŠANĀS JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Jāņa Akuratera 143. dzimšanas dienā Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, O.Vācieša ielā 6a) svētdien, 13. janvārī, notiks trīsdaļīgs pasākums “Vēlēšanās Tuvošanās Atklāšanās”. 

Plkst. 13. 00 1. cēliens – Jāņa Akuratera “Kalpa zēna vasara. Degoša sala” jaunā izdevuma atvēršana apgāda “Jumava” paspārnē.

Pasākumā “Degošās salas” fragmentus lasīs Akurateru dzimtas pārstāve – aktrise Elita Kļaviņa. Mūziku atskaņos Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēknes: koklētāja Asnate Vadziša (skolotāja Biruta Deruma) un oboju spēlēs Līvija Tolpežņikova (skolotājs Dainis Cimermanis, koncertmeistars Raits Rozenbergs).

“Kalpa zēna vasara” ir Jāņa Akuratera visbiežāk publicētais stāsts. To viņš uzraksta 1908. gadā, dzīvodams kā emigrants Norvēģijā pēc 1905. gada revolūcijas. Savā autobiogrāfijā “Dienu atspīdumi” (1923) par šī darba tapšanu viņš vēsta: “Kad aukstās februāra dienās es kurināju mazo krāsniņu ar koksu un man bija tikai gabals maizes, ar kuru vairāk dienas jāiztiek, man nāca prātā Latvija un mani Zemgales skaistie lauki, meži, saule un cilvēki. Un gribēdams tiem kādu atmiņu sūtīt, es savādā pusreibuma stāvoklī sarakstīju piecās–sešās dienās “Kalpa zēna vasaru”. Nevienu darbu es neesmu rakstījis vieglāk; tā likās vienkārši kāda vēstule draugiem.” Stāsta pirmpublicējums ir žurnālā “Zalktis” 1908. gadā, grāmatā tas iznāca 1911. gadā. Gan “Kalpa zēna vasarā”, gan “Degošajā salā” Akuraters ir iedvesmojies no savas dzimtās puses. Tēva mājās “Beitānos” piedzīvotais un līgavas Marijas Annas mājās “Birzniekos” redzētais ir savu atspoguļojumu radis “Kalpa zēna vasaras” vides un dabas tēlojumos.
Savukārt Biržu pagastskolā pavadītais laiks ir iedvesmojis stāstu “Degoša sala”. Abi darbi ir starp Jāņa Akuratera daiļrades virsotnēm. Zudušā laika un zudušās laimes valdzinājums atklājas impresionistiski tvertās noskaņu ainās, simbolistiskā daudznozīmībā un jaunromantisma ticībā dzīvības priekam un varenībai. Un tagad pēc iepriekšējā izdevuma pirms 22 gadiem abi stāsti atkal būs publicēti grāmatas formātā.

Plkst. 14. 30 2. cēliens – Māra Salēja (Marians Rižijs) 5. dzejoļu krājuma “Tuvošanās” atvēršana. Izdot apgāds Zvaigzne ABC.

Māris Salējs ir atdzejotājs un dzejnieks ar plašu un daudzveidīgu pieredzi. Viņa daiļradi raksturo  klasiskās dzejas saturisko vērtību apvienošana ar formas un izteiksmes novatoriskumu. Māris ir tulkojis un atdzejojis Ivanu Franko, Česlavu Milošu, Oļegu Ļencoju un Andžeju Sapkovski.

Nosaukums “Tuvošanās” krājumā it kā atklājas divejādās nozīmēs. Dzejā ir gan tverta izjūta, kad tuvojas, kas tāds, kas biedē vai nu ar savu lielumu, aukstumu, vai arī ar varbūtējo tukšumu un neesamību. Un līdzās šīm rudenīgajām noskaņām ir liriskā Es tuvošanās pasaulei mīlestībā, kur detaļas un šķietami nieki kļūst aizvien pamanāmāki, nozīmīgāki un skaistāki. Krājumā īpaši valdzina Māra Salējā attieksme pret Vārdu un prasme darboties ar Vārdu. Rodas izjūta, ka vārds ne tikai nosauc kaut ko, bet arī “kā pirmsākumā” rada pats esamību.

Plkst. 16.00 3. cēliens – Ievas Akurateres un Aivara Hermana jaunā mūzikas albuma “Vēlēšanās” atvēršana. Ieva Akuratere ir zināma kā grupas “Pērkons” soliste, darbojusies arī kā aktrise, karjeras laikā izdevusi jau ap 17 ierakstu. Aivars Hermanis bieži tiek dēvēts kā viens no labākajiem Latvijas ģitāristiem, sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Krievijas valsts Televīzijas un Radio Vieglās mūzikas orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri. Dažādu grupu sastāvos koncertējis Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Armēnijā un citviet.

Albumā iekļautas Aivara Hermaņa komponētās, aranžētās un uz ģitāras, basa un perkusijām pavadītās deviņas dziesmas, no kurām septiņām vārdu autore ir Ieva Akuratere, vienai Kellija Šellija un vienai Vizma Belševica. Mūzikas albumu ir izdevusi “Upe tuviem un tāliem”. Akuratera muzejā būs iespēja izbaudīt abu autoru izpildījumā šo impresionistisko dziesmu ciklu tam ļoti iederīgā, mājīgā atmosfērā. Mūzikas albuma vāka noformējumā ir izmantota fotogrāfija, kas tapusi muzeja Gaišajā salonā.

Ievas Akurateres un Aivara Hermaņa sadarbība ir aizsākusies pirms 30 gadiem, veidojot dziesmu ciklu “Klusums starp mums” (1990) ar Igo dzeju. Pēc tam 1997. gada kopā tapa cikls “Plīvošana ar pilsētu” ar Linarda Tauna dzeju.

Jaunajā dziesmu ciklā “Vēlēšanās” ir gan dzejoļi, kurus Ieva Akuratere uzrakstījusi pirms daudziem gadiem, gan arī nesen – pagājušajā ziemā –, dzīvojot Apšuciemā un iedvesmojoties no ainavām, kas redzamas pa logu, – tālumā vizošās jūras un mēnesgaismas atspīdumiem Lāčupītē.  Mirkļa skaistuma valdzinājums, dzīvošanas prieks un esamības vieglums ir ietverts gan Ievas Akurateres dzejas rindās, gan Aivara Hermaņa impresionistiskajā mūzikā. Un varētu teikt, ka Aivara Hermaņa sakomponētās un Ievas izdziedātās dziesmās savā noskaņā ir tuvas Māra Salēja jaunā dzejoļu krājuma intonācijai. Abus vieno smalkums un dzīvošanas prieks, un līdzsvara un harmonijas meklējumi un atradumi.

Starp cēlieniem – kafijas pauzes.

Ieejas maksa – 2.00 EUR.

Skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 EUR.

Pasākums tiks fotografēts. Foto materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildus informācija par pasākumu:

Akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv,

Tel. 29451112 (Ruta Cimdiņa)


Preiļu konceptuālisms afiša PREIĻU KONCEPTUĀLISMA DZEJAS PREZENTĀCIJA RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

2019. gada 4. janvārī Raiņa un Aspazijas mājā notiks Preiļu konceptuālisma dzejas grupējuma lasījumi, kurus pavadīs izglītojoši priekšlasījumi par konceptuālisma dzeju.

Nav noslēpums, ka 2019. gadā aizsāksies vērienīgs Eiropas Savienības finansēts projekts, kas Latvijā atbalstīs tikai konceptuālās dzejas tapšanu, publiskošanu un tulkošanu Eiropas Savienības valodās. Lai informētu Latvijas dzejniekus, izdevējus un tulkotājus par gaidāmo projektu un iepazīstinātu ar labākajiem Preiļu konceptuālisma dzejas paraugiem, dzejnieki Anna Auziņa, Raimonds Ķirķis, Aivars Madris, Artis Ostups, Einārs Pelšs un Kārlis Vērdiņš ir sagatavojuši īpašu programmu, kura apvienos informāciju un poēziju. Lai veiksmīgi sagatavotu Latvijas dzejniekus gaidāmā finansējuma apgūšanai, uz sarīkojumu tiks aicināti arī Latvijas Rakstnieku savienības, Kultūras ministrijas, platformas “Latvian Literature”, Valsts kultūrkapitāla fonda pārstāvji un izdevējs Valters Dakša. Ņemot vērā pasākumā izplatītās informācijas sensitīvo raksturu, tā laikā būs aizliegts fotografēt, filmēt un veikt skaņu ierakstus.

Kārlis Vērdiņš ir autors četriem dzejas krājumiem: “Ledlauži” (2001), “Biezpiens ar krējumu” (2004), “Es” (2008) un “Pieaugušie” (2015), kā arī dzejas krājumam bērniem “Burtiņu zupa” (2007). Sastādījis un rediģējis vairākus dzejas krājumus, pētījumus.

Aivars Madris ir diplomēts filologs, raksta kritiku par kino un literatūru, publicējis dzeju Satori, Punctummagazine un citviet, tulkojis Frenku O’Haru, Viljamu Berouzu un citus nozīmīgus autorus.

Raimonds Ķirķis ir dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis. Studē kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā un strādā Raiņa un Aspazijas mājā. Ir viens no 7 dzejniekiem, kura teksti iekļauti Valtera Dakšas izdotajā un Arta Ostupa sastādītajā jauno dzejnieku antoloģijā ‘‘Kā pārvarēt niezi galvaskausā’’. Vada literatūras raidījumu “Bron-Hīts” radio NABA.

Anna Auziņa ir autore četriem dzejas krājumiem: “Atšķirtie dārzi” (1995), “Slēpotāji bučojas sniegā” (2001), “Es izskatījos laimīga” (2010) un “Annas pūra govs” (2017), ir saņēmusi Klāva Elsberga un Ojāra Vācieša prēmiju, laikraksta “Diena” gada balvu kultūrā un daudzas citas.

Artis Ostups – dzejnieks un literatūrkritiķis, strādā par zinātnisko asistentu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, kā arī vada laikmetīgās literatūras un filozofijas žurnālu “Puctum”. Artis Ostups debitē dzejā ar krājumu “Biedrs Sniegs” (2010), kam drīz seko krājumi “Fotogrāfija un šķēres” (2013) un “Žesti” (2016). Viņa darbi tulkoti vairākās Eiropas valodās. ASV iznācis dzejoļu krājuma “Žesti” tulkojums (2018).

Einārs Pelšs – Latviešu literatūrā debitējis 1987. gadā ar dzejoļu krājumu “Maija”, kurā lirikas līdzekļiem risina dažādus mūžīgus jautājumus, vairoties no ironiska pastarpinājuma. Pirmajai grāmatai seko divdesmit piecus gadus garš radošais apsīkums, ko Pelšs pārvar, pamazām atteikdamies no abstraktas un ilgpilnas intonācijas un pievēršoties avangarda estētikai. Viņa eksperimentālajos krājumos “Mīļākais tētis pasaulē” (2016) un “Condom” (2018) izmantotas ne tikai rakstītā vārda, bet arī dažādu grafisku un internetā atrastu zīmju iespējas, tādējādi paplašinot latviešu mūsdienu dzejas robežas. Tulkojis Linoru Goraļiku, Nikolaju Gumiļovu, Daniilu Harmsu, Vladimiru Majakovski un Igoru Severjaņinu.

Preiļu konceptuālisms ir visjaunākais un vislaikmetīgākais mūsdienu Latvijas dzejas grupējums, kurš pastāv kopš 2016. gada un nodarbojas ar laikmetīgo dzeju un performanci. Grupējuma radošā darbība ir saskaņota ar galvenajām Latvijas kultūrpolitikas nostādnēm un Latvijas paplašinātā kultūras kanona ekspertu komisijas izveidotajiem kritērijiem. Pozitīvā ietekme, kas raksturīga Preiļu konceptuālisma dzejai kā radošo industriju sastāvdaļai, palīdz veidot radošāku valsts pārvaldi, mūsdienīgas mācību metodes un mūžizglītību, jaunas kvalitātes sociālos pakalpojumus, kvalitatīvu tūrismu, ilgtspējīgu teritoriju attīstību, inovatīvāku ekonomiku, vides ilgtspēju un konkurētspējīgu identitāti – radošu valsti radošiem un saliedētiem cilvēkiem.

Pasākumu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds

Ieejas maksa: 2.00 EUR

Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

+371 67272643; +371 26912310.

Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.


2 ZIEMASSVĒTKU DĀVANAS NO MUZEJU APVIENĪBAS

Ziemassvētki jau dzin, bet vēl meklē dāvanas?

Memorālo muzeju apvienība sadarbībā ar dizaina biroju H2E ir izveidojuši vārda dienu kalendāru pēc Raiņa lugu motīviem 2019. gadam!

Katru mēnesi ir izvēlēts kāds no Raiņa lugu personvārdiem: tas ir ticis paskaidrots un mākslinieciski atveidots.

Nopērkams Raiņa un Aspazijas vasarnīca (J. Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala) un Raiņa un Aspazijas māja (Baznīcas iela 30). Cena 12 eiro.

 

Ja ir interese par kādu vairāk audiālu baudījumu, tad nāc uz Ojāra Vācieša muzeju (Ojāra Vācieša iela 19) un izmanto iespēju iegūt 13 disku dzejas ierakstu albumu “Runā Ojārs Vācietis”. Ieraksti sevī ietver autentiskus balss ierakstus, kas iekļauj Vācieša dzejas attīstību no agrinājiem darbiem līdz vēlinākajiem. 20 eiro – un ieguvums ne tikai sev, bet ar vecākiem, vecvecākiem, bērniem un mazbērniem. 

Ierakstu skaits ir ierobežots – jūsu izdevība kļūt par kultūras nesēju!


2019_gada_apsveikums_web-0101 IZMAIŅAS MUZEJU DARBA LAIKĀ SVĒTKOS!

Oficiālajās svētku dienās 24., 25. un 26. decembrī, kā arī 31. un 1. janvārī visi apvienības muzeji ir slēgti.

Muzeji būs pieejami 27. un 28. decembrī, bet 23. un 30. decembrī Kr. Barona muzejs un Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs strādā par stundu saīsinātu darba dienu.

Priecīgus, gaišus un siltus visiem šos svētkus!


Račevskis KONCERTS “EDGARS RAČEVSKIS UN DRAUGI” JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Piektdien, 2018. gada 21. decembrī, plkst. 19.00 Jāņa Akuratera muzejā (Ojāra Vācieša iela 6a, Rīga) noritēs koncerts “Edgars Račevskis un draugi”.

Diriģents Edgars Račevskis laikā no 1959. līdz 1996. gadam diriģējis vīru kori “Gaudeamus”, laikā no 1960. līdz 1963. gadam — Latvijas Filharmonijā. Vēl ir bijis vairāku koru diriģents, tai skaitā kora “Latvija”. Bijis Latvijas Nacionālās operas kormeistars laikā no 1994. līdz 1997. gadam.

Kopš 1970. gada ir Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, 2013. gada Dziesmu un Deju svētkos bijis arī goda virsdiriģents. 1996. gadā ticis apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1993. gadā saņēmis Lielo mūzikas balvu.

Koncertā piedalās:

Juris Vizbulis – Latvijas Nacionālās operas tenors,

Vīru koris “Izlase” (diriģents Edgars Račevskis),

Jauniešu koris “Resono” (diriģente Irēna Račevska).

Koncertmeistare Ilze Ozoliņa.

Programmā:

EDGARA RAČEVSKA Ave Maria, solo un kora dziesmas,

J. F. Hendeļa, J. Baha, F. Grūbera Ziemassvētku dziesmas.

Programmu vada Liene Račevska.

Ieeja par ziedojumiem.

Vairāk informācijas:

Muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa

+371 67619934; +371 29254631; +371 29451112; ruta.cimdina@memorialiemuzeji.lv;

Jāņa Akuratera muzeja un Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Plakats_3 mini IZSTĀDE “VIENAS PERSONAS IZSTRĀVOJUMS UZBUDNĒ” RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

19. decembrī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazija mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, tiek atklāta izstāde “VIENAS PERSONAS IZSTRĀVOJUMS UZBUDNĒ”.

Izstādes pamatā ir piecu mākslinieču – Ilzes Aulmanes, Ievas Baumgartes, Līvas Kaprāles, Ellas Mežules un Evas Vēveres – personīga satikšanās ar Aspazijas un Raiņa dzīvesstāstiem un rakstīto. Pusgada garumā mākslinieces piedalījās kopīgā projektā, vadot septiņas mākslas un dzejas darbnīcas Raiņa un Aspazijas mājā, kurās, izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, ģimenēm ar bērniem bija iespēja radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Šīs tikšanās rezultātā, izmantojot dažādas vizuālās mākslas valodas, tapuši jauni mākslas darbi veltīti Aspazijas un Raiņa dzejas pasaulēm. Izstādes nosaukumu veido Raiņa 1917. gadā veiktas atzīmes fragments, raksturojot dzejas krājumu “Sudrabota gaisma”. Tieša, nepastarpināta saskare ar abu dzejnieku radošo mantojumu kalpo par katalizatoru tā jaunā interpretācijā, šoreiz – vizuālajā mākslā.

Ilze Aulmane ir mācījusies Ogres Mākslas skolā un citās skolās, Latvijas Mākslas akadēmijā šogad turpina studijas maģistratūrā. Strādājusi gan kā pedagoģe, dežurante, gan izstāžu zāles kuratore, organizējusi pasākumus un visādi citādi rosījusies. Piedalījusies daudz dažādās, “nenozīmīgās” izstādēs. Arvien nopietnāk grib pievērsties savai radošajai darbībai, idejas realizējot starpdisciplināros mākslas objektos. Par galveno vērtību Ilze uzskata iespēju mēģināt izzināt, izdzīvot kristīgās ticības būtību. Nepieciešamas ir sportiskas pastaigas ar dabas estētikas baudīšanas momentu. Nozīmīga vieta Ilzes dzīvē ir arī humoram, pozitīvai attieksmei.

Ieva Baumgarte ir grafiķe, arterritory.com dēvēta par vienu no pēdējo gadu uzlecošajām zvaigznēm mākslā, veidojusi gleznas tiešraidē un koncertu laikā.

Līva Kaprāle ir tekstilmāksliniece, kas visvairāk savā darbībā iemīļojusi vilnas velšanu, bet labprāt eksperimentē ar daudziem citiem materiāliem, klasiskām un netradicionālām tehnikām. Darbā ar bērniem iepazīstina viņus gan ar tekstilmākslu, gan keramiku, gan dažādiem citiem mākslas veidiem. Ciena un apbrīno savu nozari, bet neuzskata to par putniņu, kas ieslodzīts zelta būrītī.

Ar Aspaziju Līvai nereti burtiska līdzība frizūrā vai tērpos, par ko viņa 2015. gada muzeju naktī Ogrē Latvijas muzeju darbinieku balsojumā saņēma balvu “Labākais un daiļākais vizuālais pierādījums Aspazijas un Raiņa klātbūtnei muzejos Muzeju naktī”.

Ella Mežule bieži spēlējas ar zīmju dažādo un daudzpusīgo uztveri, radot gan gleznas, gan ilustrācijas. Ella lielākoties strādā eļļas un akvareļa tehnikās, kuras papildina ar instalāciju vai radītās vides telpiskajiem elementiem.

Noskaņa un cilvēka klātbūtne ir galvenās mākslinieces darbus caurvijošās norises.

Arī stāstam ir liela nozīme, taču darbos tie pārklājas un mijiedarbojas, veidojot dažādas formas.

Beigusi JRRMV kā tēlniece, LMA bakalauru glezniecības nodaļā, šobrīd studē glezniecību LMA Maģistratūrā. Studējusi arī Īrijā un Itālijā. Aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un Ārzemēs no 2009. gada un veidojusi vairākas personālizstādes.

Eva Vēvere ir vizuālā māksliniece, kura strādā dažādos medijos, tai skaitā instalācijā, procesuālos notikumos, video, zīmējumā un veido “Poētiskā Robotisma” projektus. “Poētiskajā robotismā” spēles formā tiek risināti dažādi uzdevumi īpaši izvēlētās, ar laikmetīgo mākslu saistītās platformās vai notikumos. Pēdējos gados pievērsusies arī eksperimentālu sadarbību veidošanai kopā ar laikmetīgās dejas un mūzikas profesionāļiem. Vadījusi mākslas darbnīcas bērniem Somijā, Igaunijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Vācijā, kā arī London Gates Education Group izglītības programmas ietvaros Rīgā.

Sīkāka informācija, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

Ieejas maksa izstādē – 2.00 EUR,

Ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR, skolēniem, studentiem, senioriem – 1.00 EUR.

Izstāde būs apskatāma līdz 2019. gada 15. februārim. Ieeja atklāšanā bez maksas.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Ziemassvētki sabraukuši rakstītām kamanām A401 mini ZIEMASSVĒTKI SABRAUKUŠI RAKSTĪTĀM KAMANĀM KR. BARONA MUZEJĀ

Senlatvieši, būdami zemkopju tauta, Ziemassvētkus kā jau visus zemkopju ieražu svētkus svinēja saskaņā ar saules ritu un saules gada kalendāru. Balstoties uz mūsu senču kalendāru, Ziemassvētki jeb Ziemas svētki ir ziemas saulgrieži, kas katru gadu astronomiski notiek laikā no 20. līdz 22. decembrim. Arī senlatvieši Ziemassvētkus svinēja 3 dienas un 3 naktis, bet citviet tie ievilkās pat nedēļas garumā.

Ziemas saulgriežos, līdzīgi kā vasaras saulgriežos – Jāņos, notiek kārtējā gaismas un tumsas cīņa, tikai šoreiz tumsa ņem virsroku, jo Ziemas svētku nakts ir visgarākā, bet diena ir visīsākā. Šī iemesla dēļ daudzas senlatviešu Ziemas svētku tradīcijas ir saistītas ar gaismas vairošanu, tādējādi atvairot tumsas spēkus. Kā vēsta seno latviešu ticējumi, no saules un gaismas labvēlības Ziemas saulgriežos bija atkarīga visa nākamā gada raža. Pēc Ziemassvētkiem, kā zināms, dienas paliek arvien garākas un gaišākas, līdz ar to Ziemassvētku svinēšanu varētu uzskatīt arī par gaismas atgriešanās svētkiem.

Kr.Barona muzejā 19. decembrī plkst. 18.00, sagaidot Ziemassvētkus, uzzināsit vēl daudz interesantu tradīciju, sadziedājot kopā ar tautas tradīciju kopu Budēļi!

Ieeja bez maksas!

Memoriālo muzeju apvienība rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Valoda_afisha_decembris_FACEBOOK DISKUSIJU VAKARS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ: VALODA

Vispārzināma ir neviennozīmīgā situācija ar latgaļu mēli – vai tā valoda vai dialekts. Taču, ja Saeimas priekšsēdētāja liek diviem deputātiem zvērestu nodot vēlreiz “valsts valodā”, tas apstiprina to, ka viņi domā, ka latgaļiem ir sava valoda, nevis dialekts.

Aivars Eipurs, “Minimas jeb zemestrīce zābakā”, 2008.

Beidzot oktobrī iesākto diskusiju ciklu Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) 18. decembrī plkst. 19.00 notiks žurnālistes Ritas Rudušas vadīts vakars par valodu. Pasākumu ievirze ir saistīta ar mūsdienās aktuālām sociālpolitiskām tēmām, kas savulaik bija nozīmīgas arī Rainim un Aspazijai.

Diskusija ir daļa no žurnālistes un redaktores Ritas Rudušas vadītajiem diskusiju vakariem Raiņa un Aspazijas muzejā par mūsdienās aktuālām sociālpolitiskām tēmām, kas savulaik nodarbināja Raini un Aspaziju, un turpina būt aktuālas arī šodien. Rita Ruduša par diskusiju: “Vēlamies runāt par valodu kā dzīvu organismu. Rainis bija jaunvārdu meistars un latviešu literārās valodas attīstības dzinējspēks – vai kopš viņa laikiem esam zaudējuši drosmi vārdu jaunradē? Būtu būtiski arī saprast, kā mazas valodas veselību un ilgtspēju ietekmē ātrā, multimediālā vide un kā uzturēt spēju latviešu valodā skaidri, bagātīgi un eleganti diskutēt par sarežģītiem tematiem.”

Diskusijā piedalās:

Ieva Lešinska – studējusi angļu filoloģiju Latvijas Universitātē. Laikā no 1978. līdz 1987. gadam tulkotāja dzīvoja un strādāja ASV, un studēja Ohaijo štata universitātē un Kolorado universitātē. Pašlaik Ieva Lešinska dzīvo Rīgā un strādā par tulkotāju un žurnālisti. Strādājusi arī žurnālā “Rīgas Laiks”. Viņa ir atdzejojusi latviski tādus dzejniekus kā Šeimusu Hīniju (Seamus Heaney), Robertu Frostu (Robert Frost), D. H. Lorensu (D H Lawrence), Ezra Paundu (Ezra Pound) un Tomasu Stērnsu Eliotu (T S Eliot). Kā arī vairāki viņas latviešu autoru darbu tulkojumi publicēti periodikā un antoloģijās gan ASV, gan Lielbritānijā. Lielbritānijas izdevniecība Arc Publications 2011. gadā izdevusi Latvijas dzejnieku antoloģiju “Six Latvian poets” un 2014. gadā Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu “Come to me” Ievas Lešinskas atdzejojumā. 2017. gadā Lielbritānijas apgāds Vagabond Voices laida klajā Ievas Lešinskas tulkoto Paula Bankovska romānu “18”.

ansis – kā pats sevi raksturo: “reperis, bītmeikers/producents, Dirty Deal Audio HQ skaņu ierakstu un apstrādes studijas rezidents un gandrīz viss, kas vien varu būt, ja runa ir par hiphopu un tā izpausmes veidiem.

Vairāk kā desmit gadu laikā esmu bijis saistīts ar un/vai ņēmis dalību tādos projektos kā PKI (Skutelis, Edavārdi, KasPis, Arčijs, Eliots, 181h, AKE), Riekstu Armija (Edavārdi, Arčijs), Kreisais Krasts, Ritmiskās Runas, Lāzeri, [KjP], Netīrās cilpas un Dirty Deal Audio, piedalījies daudzu repa ierakstu veidošanā un sadarbojies ar lielāko daļu atzītāko latviešvalodīgo reperu buķetes. Pārstāvu hiphopu.”

Janušs Kaminskis – poļu tulkotājs, kurš studējis Latvijā un ikdienā strādā ar latviešu valodu gan rakstot, gan dziedot korī.

Māris Baltiņš – Valsts valodas centra direktors kopš 2009. gada, pārvalda franču, angļu, krievu un vācu. Vairāk nekā 130 zinātnisku rakstu par latviešu terminoloģijas attīstību un tās vēsturi, kā arī par medicīnu, sabiedrības veselību un augstskolu vēsturi, 7 grāmatu autors. Kopš 1984. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas, kopš 1992. gada Starptautiskās slimību klasifikācijas un citu ar veselību saistīto klasifikāciju zinātniskais redaktors, kopš 2004. gada Valsts valodas komisijas loceklis un “Valsts valodas komisijas rakstu” redkolēģijas loceklis.

Informācija: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, t. 26912310

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


IESĀKUMĀ BIJA PRIEKS A301 mini ZENTA MAURIŅA JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Zentas Mauriņas 121. dzimšanas dienā Jāņa Akuratera muzejs aicina uz pasākumu “Sākumā bija prieks”.

Pasākumā Zentas Mauriņas darbus lasīs Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems” teātra studijas “Rampa” aktieri. Režisore – Ināra Čakste.

Pasākumā par Zentas Mauriņas literāro darbību un biogrāfiju stāstīs Zentas Mauriņas muzeja vadītāja Maija Rolava un Edgars Mucenieks,

Pasākums tiks fotografēts. Foto materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildus informācija par pasākumu:

Akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv,

Tel. 29451112 (Ruta Cimdiņa)

Informāciju sagatavoja:

Kaspars Zalāns

Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciālists

Mob. tālr. 29486114

Stabu ielā 18, Rīga, LV-1011

www.memorialiemuzeji.lv