Ernests3 AICINĀJUMS 1.JŪLIJĀ NOLIKT ZIEDUS UN IEDEGT SVECES PIE ERNESTA BAUERA KAPA JAUNPIEBALGĀ

Latvijas vēsturē 1918. gada 17. novembris ir tikpat būtisks kā šī paša gada 18. novembris.

17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevumu kases telpās Suvorova, tag. Krišjāņa Barona ielā 3, tika nodibināta Tautas padome, kura attiecīgi ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību. 1918. gada 18. novembrī II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris), Tautas padomes svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas valsts.

ielug_18Arī Krišjānim Baronam tika aizvests ielūgums uz Mīlgrāvi ar šādu tekstu:

“Augsti godājams Barona kgs.

Latviešu operas namā Rīgā, Puškina bulvārī, pirmdien, 18. nov. 1918. gadā plkst. 4 pēc pusdienas notiks Latvijas valsts proklamēšana. Latviešu zemnieku savienības frakcijas vārdā lūdzu Jūs, Barona tēvs, ierasties uz šo aktu. Ar patiesu cienību Agr. E. Bauers. Rīga, 18. nov. 1918. g.”

Taču Kr.Barona tobrīd nebija Burtnieku mājā, tādēļ arī svinīgo pasākumu neapmeklēja.

Pēcāk viņš bija noskumis, ka palaidis garām izdevību piedalīties lielajā notikumā: „Es būtu gan braucis!” tā viņš sacījis pēc tam.

Ir zināms, ka ielūgumu Krišjānim Baronam veda Ernests Bauers (1882. gada 21. jūlijs — 1926. gada 14. maijs), kurš bijis  politiķis, sabiedrisks darbinieks, Latviešu zemnieku savienības biedrs, vēlāk pievienojies Latvijas Jaunzemnieku savienībai. Bijis Latvijas zemkopības ministrs, Tautas padomes, Satversmes sapulces, kā arī 1. un 2. Saeimas deputāts.

Ernests Bauers  apglabāts Jaunpiebalgas kapos.

Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejs sadarbībā ar Kr.Barona muzeju ciklā “Mūsu novadnieki” jau 24. februārī aicināja interesentus uz stāstījumu par novadniekiem Jāni Ducenu un Ernestu Baueru.

1. jūlijā pēc mācītāja svētrunas aicinām nolikt ziedus un iedegt sveces pie Ernesta Bauera atdusas vietas Jaunpiebalgas kapos.


01_svetku_gajiens_2.4 ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS XXVI VISPĀRĒJO LATVIEŠU DZIESMU UN XVI DEJU SVĒTKU GĀJIENA DALĪBNIEKU SUMINĀŠANA

1.jūlijā, svētdien, sākot no plkst. 14.00, Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, notiks Dziesmu svētku gājiena dalībnieku sumināšana.

Andreja Upīša memoriālais dzīvoklis izsenis ir vieta, no kuras logiem Latvijas kultūras un mākslas darbiniekiem ir bijusi iespēja vērot Dziesmu svētku gājiena norisi. Arī šogad, turpinot muzeja labākās tradīcijas, aicinām savus draugus, atbalstītājus, sadarbības partnerus un sponsorus būt kopā un uzgavilēt Dziesmu svētku gājiena dalībniekiem.

Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie  latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. 1. jūlijs būs veltīts dalībnieku sumināšanai un svētku svinēšanai. Krāšņais dalībnieku gājiens no Brīvības pieminekļa dosies pa Brīvības ielu un šoreiz noslēgsies īpašā, tikai dalībniekiem iekārtotā Svētku kvartālā – Skonto stadionā.

Ieeja tikai ar ielūgumiem.


Afiša-Latviskā identitāte RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ ATKLĀS IZSTĀDI “LATVISKĀ IDENTITĀTE”

4.jūlijā plkst. 17.00. Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā tiks atklāta izstāde “Latviskā identitāte”, kas tapusi sadarbībā ar Jūrmalas mākslinieku biedrību un Jūrmalas fotostudiju “Aspazija”.

Mākslinieku un fotogrāfu kopīgi veidotajā izstādē būs apskatāmas Latvijai raksturīgās dabas ainavas – miglainie rīti, lauku viensētas – un citi latviskuma simboli gleznās un fotogrāfijās.

Izstādē būs redzami Mairas Veisbārdes, Andreja Ģērmaņa, Ligitas Caunes, Pētera Postaža, Jāņa Andra Oša mākslas darbi, kā arī darbs no Intas un Imanta Ozoliņu izstāžu zāles privātkolekcijas – Jāņa Streiča “Lauku sēta”.

Jūrmalas fotostudiju “Aspazija” pārstāvēs fotogrāfi Ojārs Griķis, Jevgēnijs Pugins, Ina Inta Liniņa-Ozoliņa, Tatjana Lejiņa, Atis Meibergs, Harijs Ķeņģis, Brigita Gulbe, Inguna Kalniņa – Pētersone, Marģers Martinsons, Ojārs Martinsons un Una Liberte.

Izstādes mērķis ir apzināt un izpētīt identitātes jēdziena nozīmi un tā daudzveidību: no Jāņu siera un dejām ap ugunskuru līdz dabas vērtību izprašanai.

Jūrmalas mākslinieku biedrība 2017. gadā atzīmēja 40 gadu jubileju. Šajā periodā biedrības mākslinieki un fotogrāfi rīkojuši gan kopīgas izstādes, gan personālizstādes Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Vācijā, Francijā un citur.

Īpaši jāatzīmē dalība jūras tēmai veltītajās izstādēs „Marina”, kas Jūrmalas muzeja paspārnē kļuvušas starptautiskas.

Fotostudija „Aspazija” gandrīz 10 pastāvēšanas gadu laikā realizējusi vairāk nekā 50 foto projektus.

Studija saņēmusi Jūrmalas domes atzinību par ieguldījumu ievērojamu projektu īstenošanā Jūrmalas pilsētā. Fotomākslinieku darbi izstādīti ne tikai Latvijā, bet arī Londonā, Palangā, Minskā, Vitebskā un Sanktpēterburgā.

Lielu ievērību un atsaucību Jūrmalas iedzīvotāju un pilsētas viesu vidū ieguva foto projekti “FotoMarina’2016” un “FotoMarina’2017”, kas bija daļa no jūras tēmai veltītajām izstādēm. “FotoMarina’2017” piedalījās autori no divpadsmit Latvijas fotoklubiem.

Izstāde “Latviskā identitāte” būs apskatāma līdz 28. jūlijam.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Mājaslapai STARPTAUTISKA IZSTĀDE RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ JŪRMALĀ

3.jūlijā plkst. 15.00. Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā tiks atklāta starptautiska izstāde “Valodas un literatūras ceļos”.

Izstāde iepazīstina apmeklētājus ar dzejniekiem, kuri būtiski ietekmējuši dažādu tautu nacionālās literatūras un kultūras attīstību: Donelaiti, Raini, Puškinu, Mickeviču, Maironi un Kupalu. Izstāde atspoguļo arī kaimiņu tautu savstarpējos literāros kontaktus.

Izstāde “Valodas un literatūras ceļos” veltīta Eiropas kultūras mantojuma gadam un tās realizācijai apvienojušies piecu valstu seši muzeji: Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzejs (Krievija), Aleksandra Puškina Literatūras muzejs (Lietuva), Mairoņa Lietuviešu literatūras muzejs (Lietuva), Jankas Kupalas Valsts literatūras muzejs (Baltkrievija), Memoriālo muzeju apvienība (Latvija) un Ādama Mickeviča Poļu literatūras muzejs (Polija).

Projekta mērķis ir stiprināt kaimiņattiecības starp muzejiem un to pārstāvētajām valstīm, uzlabot izpratni par kopīgo vēsturi, kultūras mantojuma bagātībām un kultūras daudzveidību. Izstādes iniciators – Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzejs, kura filiāļu vidū ir Kristijona Donelaiša muzejs. Šogad aprit 200 gadi kopš Donelaiša poēmas “Gadalaiki” publicēšanas, šis notikums iekļauts UNESCO svinamo dienu kalendārā.

Projekta aktivitātes noritēs vairākās valstīs 2018. gada laikā: 4. maijā izstāde tika atklāta Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzejā, 3. jūlijā to atklās Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, 8. augustā – Ādama Mickeviča Poļu literatūras muzejā Varšavā, 8. septembrī – Aleksandra Puškina Literatūras muzejā Viļņā, 4. oktobrī – Jankas Kupalas Valsts literatūras muzejā Minskā, 19. oktobrī – Mairoņa Lietuviešu literatūras muzejā Kauņā.

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izstādi varēs apmeklēt līdz 30. augustam.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


OLYMPUS DIGITAL CAMERA 23.06. un 24.06. MEMORIĀLIE MUZEJI ATPŪTĀ

“Dar’, bāliņ, miežu alu,
Dod Jāņam padzerties;
Šogad mieži trekni auga,
Alus rūga putodams.”

Skan Barontēva krātajās dainās.

Aicinām jūs visus lustīgi un omulīgi nolīgot, bet tikmēr mēs –

  • Jāņa Akuratera muzejs,
  • Krišjāņa Barona muzejs,
  • Raiņa un Aspazijas muzejs  (Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros, Raiņa muzejs „Jasmuiža”, Raiņa muzejs „Tadenava”),
  • Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs,
  • Andreja Upīša memoriālais muzejs (ar ekspozīciju un izstāžu vietām Rīgā un Skrīveros) un
  • Ojāra Vācieša muzejs –

Krāsim spēkus un zinības, lai jūs jau atkal gaidītu, sākot no otrdienas, 26.06., vai trešdienas, 27.06.


Zelta_zirgs_ielugums MĀKSLAS DARBNĪCA ĢIMENĒM “ZELTA ZIRGS”

30. jūnijā plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem ir aicināti uz mākslas darbnīcu “ZELTA ZIRGS” Raiņa un Aspazija mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Nodarbības sākumā būs iespēja redzēt, kā top mākslinieces Ievas Baumgartes kustīgie zīmējumi. Ieva ir grafiķe, arterritory.com dēvēta par vienu no pēdējo gadu uzlecošajām zvaigznēm mākslā, veidojusi gleznas tiešraidē un koncertu laikā. Pēc mākslinieces priekšnesuma gan bērniem, gan vecākiem būs iespēja izveidot savu īpašo zirgu, ar kuru uzjāt savā iztēles Stikla kalnā.

Darbnīca “ZELTA ZIRGS” ir pirmā no septiņām nodarbībām ģimenēm, kas no jūnija līdz decembrim notiks Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –,izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3,00 EUR.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


ALM 2 Latvijas Muzeju biedrība aicina apceļot Latvijas muzejus

Latvijas Muzeju biedrība un Latvijas muzeji no 5. jūnija līdz 31. augustam aicina piedalīties vasaras akcijā “Apceļo Latvijas muzejus”.

Akcijā piedalās visi Latvijas muzeji: ikviens ir aicināts tos apmeklēt, lai ieraudzītu sev saistošo un pastāstītu par to arī citiem – draugiem, paziņām, sociālo tīklu sekotājiem. Akcijas mērķis ir popularizēt kultūras mantojumu, kas glabājas Latvijas muzejos, un veicināt to atpazīstamību.

Lai piedalītos konkursā, dalībniekam nepieciešams profils sociālajā tīklā Facebook vai Instagram.  Akcijas galvenā platforma ir sociālā tīkla Facebook lapa www.facebook.com/apcelolatvijasmuzejus, bet šajā gadā savus stāstus var publicēt arī Instagram kontā.

Apmeklējot kādu no muzejiem, dalībniekam savā Facebook profila laika līnijā jāievieto fotogrāfija no apmeklētā muzeja un jākomentē piedzīvotais, redzētais un uzzinātais. Facebook ziņai jāpievieno norāde @Apceļo Latvijas muzejus un jāatzīmē atrašanās vieta vai arī jāieraksta konkrētā muzeja nosaukums, piemēram, @Limbažu muzejs.

Instagram kontā visiem stāstiem noteikti jāpievieno mirkļbirka #apcelolatvijasmuzejus, kā arī konkrētā muzeja mirkļbirka, piemēram, #lnmm vai #madonasmuzejs. Ar akcijas nolikumu un uzdevumiem var iepazīties Latvijas Muzeju biedrības mājaslapā www.muzeji.lv/lv/must-see/.

Lai būtu vieglāk izvēlēties, uz kurieni doties, ir iespēja izmantot Latvijas Muzeju biedrības izveidoto karti: http://ej.uz/apcelomuzejus.

Kā norāde par dalību akcijā muzejos būs izvietota akcijas “Apceļo Latvijas muzejus!” pazīšanas zīme jeb logo.

Uzvarētājus noteiks, izvērtējot dalībnieka atraktivitāti un aktivitāti, apmeklējot muzejus un ievietojot ierakstus vismaz par 5 apmeklētiem muzejiem.

Šogad balvu fondā ir brīvbiļetes no dažādiem Latvijas muzejiem, piemēram, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Daugavpils M.Rotko mākslas centra, I.Ziedoņa muzeja u.c. Tāpat ir iespēja laimēt radošās nodarbības grupai līdz 10 cilvēkiem Memoriālo muzeju apvienības muzejos, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Oskara Kalpaka muzejā “Airītes”, Talsu novada muzejā, muzeju izdevumus un katalogus, kā arī specbalvas no Latvijas Muzeju biedrības.

Iepazīsim Latvijas muzejus un caur to izzināsim vietējo vēsturi, tradīcijas un kultūru!


Jasmuiža SALDĀ SVĒTDIENA BĒRNIEM JASMUIŽĀ

1. jūlijā plkst. 15.00 jau otro gadu pēc kārtas Raiņa muzejs „Jasmuiža” (Preiļu novada Aizkalnē) aicina ģimenes ar bērniem uz pasākumu „Saldā svētdiena”.

Pasākumā bērni varēs uzzināt, vai Rainis bija saldummīlis un kas viņam garšoja labāk: konfektes vai kūkas.

Lai jauki un saldi pavadītu svētdienas pēcpusdienu, kopā ar jestro Gailēnu lasīsim dzeju, iesim rotaļās, dejosim, pūtīsim un ķersim ziepju burbuļus, gatavosim saldos mastikas rotājumus, dekorēsim un baudīsim saldo svētdienas kūku.

Ieeja pasākumā 1.00 EUR.

Vēlama iepriekšēja pieteikšanās līdz 30. jūnijam pa tālruni 29487589 vai e-pastu: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Ekspozīcijas veidotāji KASTAŅOLĀ, ŠVEICĒ, ATKLĀTS RAIŅA UN ASPAZIJAS MUZEJS

15. jūnijā Lugānā, Šveicē, svinīgi tika atklāta jaunā Raiņa un Aspazijas muzeja Kastaņolā ekspozīcija “Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici”.

Svinīgajā pasākumā, ko organizēja Lugānas pilsētas pašvaldība, ar uzrunām uzstājās Latvijas Republikas Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš, Lugānas pilsētas mērs Marko Baradori (Marco Barradori), Lugānas pilsētas Domes loceklis, Kultūras departamenta vadītājs Roberto Badarako (Roberto Badaracco), Latvijas Republikas vēstniece Austrijā, Šveicē un Lihtenšteinā Veronika Erte, Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, ekspozīcijas satura līdzautore Vita Matīsa. Svētku noskaņu vairoja Cīrihes latviešu kora “Balts” kopā ar draugu kori “choR inteR kultuR” dziedātāji (diriģente Lāsma Kuplā) un tautas deju kolektīva “Ramtai” dejotāji (vadītājs Jānis Vinklers).

Ekspozīcija vēsta par Raiņa un Aspazijas Kastaņolā pavadīto laiku, emocionālu līdzpārdzīvojumu ļauj izjust dzejnieku vēstuļu un Raiņa atmiņu grāmatas “Kastaņola” fragmenti. Dzejnieku dzīves un darbības kontekstā iezīmēti Šveices un Latvijas sakaru būtiskākie punkti laika posmā kopš 1893. gada līdz mūsdienām, kā arī sniegts vispārējs ieskats Latvijas vēsturē. Apskatāmas Niklāva Strunkes oriģinālilustrācijas Raiņa un Aspazijas darbiem, trimdas laikā tapušo darbu izdevumi, lasāma Raiņa grāmata “Kastaņola” trīs valodās.
Veidojot ekspozīciju, tika domāts par ļoti dažādām mērķauditorijām. Izaicinājums bija padarīt to saistošu gan vietējam šveicietim, gan ārzemju tūristam, gan arī ciemiņam no Latvijas, jo atšķiras zināšanu bagāža gan par Raini un Aspaziju, gan Latvijas vēsturi un abu valstu attiecībām.

Ekspozīciju veidoja dizaina birojs “H2E”, un vadošā dizainere Ingūna Elere novēl apmeklētājiem “caur personīgo telpisko pieredzi sajust gan abu dzejnieku vientulību trimdas laikā, gan iedvesmu un patvērumu, kuru sniedza Šveice, tās daba un cilvēki.”

Raiņa un Aspazijas muzejs Kastaņolā (Piazza C. Cattaneo 1, Lugānā) apmeklētājus gaidīs piecas dienas nedēļā no pirmdienas līdz piektdienai, no plkst. 8.30 līdz 16.30. Ieeja bez maksas. Pēc ekspozīcijas apskates apmeklētāji ir aicināti doties pastaigā pa Raiņa un Aspazijas vietām Kastaņolā un apkaimē, paņemot līdzi ekspozīcijā pieejamu karti, kas ir piedzīvojusi atkārtotu izdevumu, pateicoties Raiņa un Aspazijas Kastaņolas klubam (Luksemburga).

Ekspozīcija izveidota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu, to uztur Lugānas pilsētas pašvaldība.
Stratēģiskā padomdevēju grupa: Pjetro Montorfani (Pietro Montorfani), priekšsēdētājs, Rita Meinerte, Sanita Kossoviča
Satura autori: Vita Matīsa, Gundega Grīnuma, Jānis Šiliņš
Projekta vadītāja: Sanita Kossoviča
Izpildsekretāre: Marī Kraitra (Marie Kraitr)
Redaktore: Rita Meinerte
Zinātniskais konsultants: Jānis Zālītis


Torņakalna ielīgošana TORŅAKALNA IELĪGOŠANA

Otrdien, 19.jūnijā plkst.19.00 aicinām uz “Torņakalna ielīgošanu”. Pasākuma sākums Jāņa Akuratera muzeja dārzā un turpinājums Ojāra Vācieša muzejā.

Ciklā “Saulgriežu ugunis Rīgas kalnos” to organizē Austras biedrība.
Jānis Akuraters „Jaunākajā Ziņas” 1937. gada 22. jūnijā rakstā “Ugunis kalnos” uzsvēra:
“Uguns valoda tautas prieka svētkos savu nozīmi ir uzglabājusi līdz mūsu dienām: tā ir Jāņu nakts valoda. Tā ir skaļa nācijas balss, kas runā ar lielu burvīgu spēku. Ciems sasaucas ar ciemu, sēta ar kaimiņu sētu, novads ar novadu. Kurzemes un Zemgales ugunīm, kas paceļas vienā Daugavas krastā, atbild Vidzemes un Latgales kalnu ugunis: jā, mēs esam vēl dzīvi, mēs esam līksmi, mēs mītam savās sētās, savā senajā zemē! Šīs Jāņu nakts ugunis apzīmē arī Latvijas robežas. Cik tālu atmirdz ugunis sētās un pakalnos – tik tālu latvju tautas miteklis.”

Pasākumu vadīs Iveta un Vidvuds Medeņi.
Torņakalna ielīgošanā tuvi un tāli mīļi aicināti ar savām jāņuzālēm vainagu pīšanai, dziesmām un sieru.
Pasākumu atbalsta Rīgas dome. Ieeja brīva.

Pasākums tiks fotografēts muzeja darbības dokumentēšanas nolūkos. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeja publicitātes pasākumos.