Nodarbība vidusskolēniem Romāns ar Zeltu Andreja Upīša muzejā no 16. septembra JAUNA LITERĀRI FINANSIĀLA NODARBĪBA “ROMĀNS AR ZELTU” ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ

No 16. septembra Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā vidusskolēni aicināti apmeklēt jaunu literāri finansiālu nodarbību “Romāns ar Zeltu”. Pusotras stundas laikā skolēni labāk izpratīs Andreja Upīša neparasti mūsdienīgo romānu “Zelts” un tā tapšanas literāro, vēsturisko un ekonomisko kontekstu, strādās komandās, risinot uzdevumus, un diskutēs par romāna problemātikas aktualitāti šodien.

Atklāšanas pasākums 16. septembrī plkst. 16.00

Vienlaikus izstrādāta programmas mobilā versija izbraucieniem uz skolām.

Romāns “Zelts”, kas pirmoreiz grāmatā izdots 1921. gadā, ir viens no laikmetīgākajiem Andreja Upīša (1877–1970) darbiem vairāku iemeslu dēļ. Sižeta centrā ir nabadzīgā Sveiļu ģimene, kuras piepeši mantotais zelts ieceļ viņus pilnīgi svešā smalku lietu, vieglprātīgu bankas mahināciju un neapvaldītas uzdzīves vidē. Bet cik bīstams var būt šāds “Romāns ar Zeltu” un kāda ir tā patiesā cena? Vai zelts pieder mums, vai tomēr mēs – zeltam?

Romāns ir ne vien spožs reālisma literatūras paraugs, bet arī mūsdienu jauniešiem sniedz bagātīgu informāciju par ekonomisko uzplaukumu Rīgā pirms Pirmā pasaules kara, kā arī aicina kritiski izvērtēt savu finanšpratību. Tādejādi jaunie ļaudis, sasniedzot pilngadību, būtu labāk sagatavoti tādiem dažādiem “pieaugušo” pasaules kārdinājumiem kā ātro kredītu plašais, bet ne vienmēr caurspīdīgais piedāvājums.

Darba laiks: otrdienās – sestdienās 10.00–17.00. Muzejs slēgts svētdienās un pirmdienās.

Pieteikšanās: zvanot uz muzeju pa tālruni 67289767 vai rakstot uz e-pastu upits@memorialiemuzeji.lv. Lūgums pieteikties vairākas dienas pirms vēlamā nodarbības laika!

Ieejas maksa: 2 eiro. Skolotājiem ieeja bez maksas. Iespējams izmantot “Latvijas skolas somas” finansējumu.


Koncerts Raiņa un Aspazijas vasarnīcā 26. augustā plkst. 18.30 RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ DZEJKONCERTU “TU SAUCI MANI VĀRDĀ – UPJU LĪNIJĀS”

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, 26. septembrī plkst. 18.00 aicina uz dzejkoncertu “Tu sauci mani vārdā – upju līnijās” Dzejas dienu noskaņās. Tajā izskanēs jaunās dzejnieces Noras Grēniņas ceļojumu piezīmes dzejā un ceļojumu iedvesmota Laumas Kazakas un Ievas Lapkovskas oriģinālmūzika.

Izrādes “Armastus” aktieru komanda – Inta Tirole, Jānis Skanis un Maija Arvena – dzejkoncertā “Tu sauci mani vārdā – upju līnijas” lasīs dzejoļus no jaunās dzejnieces Noras Grēniņas dzejas krājuma, kas ir tapis piecu gadu garumā, aptverot sajūtas ceļojumu laikā pa Vāciju, Šveici, Franciju, Itāliju un Dāniju, satiekot māksliniekus, mūziķus un visdažādāko kultūru un dzīves gājumu pārstāvjus.

Liriku apvīs jauno komponistu Laumas Kazakas (balss, ģitāra) un Ievas Lapkovskas (flauta) oriģinālmūzika, kopā ar mūziķi Mariannu Puriņu (vijole) izpildot ceļojuma iedvesmotus skaņdarbus.

Koncertu ietvers Ineses Kalniņas fotogrāfiju izstāde no sērijas “Pār-Rīga”.

Plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīca piedāvā ekskursiju pa muzeju (iegādājoties muzeja ieejas biļeti – http://www.aspazijarainis.lv/raina-un-aspazijas-vasarnica/vasarnica/).

Ieeja koncertā par ziedojumiem. Atbilstoši valstī noteiktajām drošības prasībām, pasākuma apmeklētāju skaits ir ierobežots. Pasākuma apmeklētāji bērnus varēs uzticēt auklītei (koncerta garums 1 h; ieteicamais ziedojums 2 eur; iepriekšēja pieteikšanās).

Vietu rezervācija – tel.: 22308778 (Nora) vai dzejas krājuma Facebook lapā: ej.uz/tusaucimanivarda

 

Nora Grēniņa ir dzejniece un stāstu autore, kas darbojas teātra un kultūras jomā, piedaloties koncertu un izrāžu veidošanā: “Armastus”, “Alise Brīnumzemē”, “Inuaki reptilis manī” (režisore Inga Tropa), un koncertuzvedumā “Balts” (veltījums latviešu trimdas dzejniecēm sadarbībā ar aktrisi Laumu Balodi). Nora ir koordinējusi izrādes projekta “Skolas soma” ietvaros: “Grāmata zīme” (režisore Liena Šmukste) un “Mazās muzikālās pasakas” (sadarbībā ar aktrisi Karīnu Tatarinovu) visā Latvijā. Noru aizrauj mūzika un glezniecība, viņa ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Universitāti.

Inta Tirole ir aktrise, kas Latvijas Nacionālā teātrī ienāca 1960. gadā – uzreiz pēc Jāzepa Vītola konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas. Pateicoties brīnišķīgajai humora izjūtai, aktrise drīz vien sāka spēlēt raksturlomas, kas spilgti atklājās viņas veidotajās monoizrādēs: “Pieneņu vīns” (1970), “Šērlija Valentaina” (1995), “Šampinjonu derība” (2007), kas gadiem ilgi bija iecienīta skatītāju vidū, kā arī izrādēs “Paši pūta, paši dega” (1972), “Skroderdienas Silmačos” (1975, 1986) un “Meitenes” (2013). Izrādē “Armastus” joprojām var izjust aktrises vienu no skaistākajām talanta īpašībām – runāt par “ikdienas cilvēku”, kura ikdienišķo un citkārt nežēlīgo likteni caurvij traģikomiskas nianses, atklājot dzīves skaistumu un vienreizību.
2011. gadā aktrise par nopelniem un ilggadēju darbu Latvijas Nacionālajā teātrī saņēma vecmeistara Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju, bet 2007. gadā – Latvijas valsts apbalvojumu: Atzinības krustu.

Jānis Skanis Latvijas Nacionālajā teātrī darbojas kopš 1975. gada, kad absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas t. s. Drāmas teātra aktieru kursu Alfrēda Jaunušana vadībā. Teātrī Skanis ienāca kā lirisko raksturlomu tēlotājs, kas gadu gaitā sevi ir apliecinājis dažādu žanru un stilu lomās, ko apliecina tādas spožas izrādes kā “Skroderdienas Silmačos” (1975), “Dons Žuans” (1982), “Trīs draugi” (1990). Sevišķi mīļas atmiņas skatītājiem saistās ar Jāņa Skaņa radošā darba vakariem, kur savu programmu aktieris nosauca par “Svētdien, starp izrādēm” (1982), un tandēmā ar aktieri Voldemāru Šoriņu izveidotajiem rūķiem – Tirmantiņu un Tarmantiņu.
Pateicoties izcilajam humoram, skatītāji aktieri atpazīst kā politisku joku atveidotāju, kurš gadiem ilgi bija redzams Teātra dienas koncertos. Jaunas un radošas aktiera izpausmes atklāja jaunā režisoru paaudze: Gaļina Poļiščuka, Viesturs Kairišs, Valters Sīlis un Elmārs Seņkovs. Aktiera jaunradītās lomas, piemēram, “Ezeriņš” (2014, Spēlmaņu nakts “Grand Prix” balva) apbūra gan tos skatītājus, kas gadiem ilgi bija redzējuši aktieri uz skatuves, gan tos, kuri Skani iepazina pirmoreiz.

Maija Arvena 2015. gadā Losandželosā (ASV) ieguva bakalaura grādu aktiermākslā ar filmu aktrises kvalifikāciju. Kā aktrise piedalījusies gan kino, gan teātra projektos.
Kopš Amerikas perioda aktrise filmējusies dažādās īsfilmās, piemēram, “Permission” un “Granny Murderer”. Latvijā aktrisi var redzēt TV seriālā “Viņas melo labāk”, filmās “Ko zina Klusā Gerda” un “Baltu ciltis”. Kā filmu aktrise Arvena debitēja spēlfilmā “Nameja gredzens” (2018), bet teātrī – ar titullomu “Inuaki reptilis manī” (Valmieras Vasaras teātra festivāls, 2018). Spēlējusi izrādē “Alise Brīnumzemē” (Latvijas Nacionālais teātris, 2019). Šodien klātienē aktrisi var redzēt izrādēs “Armastus” (Dirty Deal teatro, 2019) un “Grāmata zīme” (Ģertrūdes ielas teātris, 2019).
Maija ir redzama videoklipos, piemēram, „The Lonely Island” kopā ar tādām zvaigznēm kā reperis P. Diddy un aktieris Pols Rads, un iesaistījusies “LMT Straume” video sērijas stāstu veidošanā.

Lauma Kazaka ir komponiste un dziedātāja. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot bakalaura un maģistra grādu. Studējot pie komponista Ērika Ešenvalda, Lauma strauji virzās profesionālā izaugsmē gan kā komponiste, gan dziesmu tekstu autore. Jau pašreiz Lauma aktīvi raksta pasūtījuma darbus: korāļus, populāro mūziku, mūziklus, teātra mūziku, mūziku orķestriem un koriem.
Līdzšinējie realizētie Laumas oriģinālmūzikas projekti iekļauj godalgu kordziesmu konkursā “Kas mēs bijām, būsim, esam” (2019), kormūzikas opusa pirmatskaņojumu sadarbībā ar JVLMA jaukto kori laikmetīgās mūzikas festivālā deciBels (2019), Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai veltītas kora dziesmas pirmatskaņojumu Vācijā (2019), māksliniecei Edītei Pauls-Vīgnerei veltītu oriģinālmūzikas koncertprogrammu sadarbībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju mākslinieces personālizstādē “Kafijas kantāte” (2020).
Lauma papildus strādā kā pedagogs mūzikas skolā “Muzikālā darbīca”, pasniedzot ģitāras spēli, un ir līdzveidotāja “Solfeg.io” – inovatīvai mūzikas mācību aplikācijai bērniem un jauniešiem.

Ieva Lapkovska ir flautiste un komponiste, ieguvusi bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā. Ieva ir komponējusi mūziku, iedvesmojoties no Zentas Mauriņas daiļrades, ko izpildīja Zentas Mauriņas piemiņas istabā, rakstnieces eseju „Sirds mozaīka. Atbalsis (ar Vairas Vīķes-Freibergas komentāriem)” atvēršanas svētkos. Šobrīd Ieva sadarbojas ar dzejnieci Noru Grēniņu, komponisti Laumu Kazaku un mūziķi Mariannu Puriņu, veidojot muzikālo noformējumu dzejkoncertam „Tu sauci mani vārdā – upju līnijās”.
Ieva ir piedalījusies JVLMA sociālās dzīves veidošanā, kur viņa darbojās „Vox Musicae” publicistikas elektroniskajā platformā, kā arī bija Latvijas simtgades rīcībkomitejas dalībniece, aktīvi plānojot un organizējot LV100 pasākumus. Praktizējusies “Latvijas Radio 3 Klasika” kā redaktore un veidojusi intervijas raidījumam “Jāzeps”. Piedalījusies jauno komponistu konkursā “II International Contest of the Moscow Conservatory for Young Composers”. Ieva vairākus gadus darbojusies kā mūzikas pasniedzēja, un pašreiz kā pedagoģe darbojas mūzikas skolā “Muzikālā darbnīca” un Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā.

Marianna Puriņa ir vijolniece un pedagoģe, absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmiju. Pašreiz Marianna darbojas kā vijoļspēles skolotāja Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā, kā arī pasniedzot privātstundas.
Marianna ir spēlējusi dažādos ansambļos un orķestros, tai skaitā, “DD orchestra” un Latvijas Nacionālā teātra orķestrī. Ansambļu, stīgu kvartetu un orķestru sastāvos uzstājusies gan Latvijas koncertzālēs, gan Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Čehijā un citās Eiropas valstīs.

Inese Kalniņa ir profesionāla fotogrāfe, fotomāksliniece un pedagoģe. Inese veido fotoreportāžas aktuāliem galvaspilsētas kultūras notikumiem, sadarbojas ar kultūrtelpām (Mihaila Čehova Krievu teātris, Rīgas cirks u.c.), uzņēmumiem un veido privātas fotosesijas.
Personālizstāde “Pār-Rīga” ir veltīta neparastām Vecrīgas jumtu ainavām, radošumam un jauna spēka apjaušanai. Tas ir stāsts ar tēlainu sižetu un vēstījumu kolāžas tehnikā – no zeltainām baznīcu detaļām līdz vakara krēslas iespaidiem, autore no jauna atsedz to, cik dažādi mēs katrs redzam vienas un tās pašas lietas.
Fotogrāfe regulāri veido radošas personālizstādes, tai skaitā, vīriešu kailfoto izstāžu ciklu “Stihija. Vīrietis” (“The male element”), kas guvusi atzinību Latvijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Krievijā un ASV, iegūstot augstu prestižā fotokonkursa “Black & White Spider Awards” žūrijas vērtējumu.

Vairāk informācijas: Nora Grēniņa, tel.: 22308778

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, O. Vācieša ielā 6a, sestdien, 12. septembrī, plkst. 13.00. aicina uz Dzejas dienu pasākumu Zeme izstaro gaismu. ČETRU DAŽĀDU PAAUDŽU AUTORU DZEJA IESTUDĒJUMĀ “ZEME IZSTARO GAISMU”

Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, O. Vācieša ielā 6a, sestdien, 12. septembrī, plkst. 13.00. aicina uz Dzejas dienu pasākumu “Zeme izstaro gaismu”. Teātra studijas “Rampa” iestudējumā sasauksies četru dažādu paaudžu autoru dzeja.

Iestudējums ir veidots tā, lai dzejiskā pašapcerē sasauktos četru dažādu paaudžu autori. Pasākumā skanēs Laimas Akurateres, Kārļa Skalbes, Jāņa Butuzova un Alises Mētras dzeja Kultūras centra “Iļģuciems” teātra studijas “Rampa” aktieru izpildījumā. Pasākumā piedalīsies arī Studentu Prezidiju Konventa koris (diriģente Dace Bite). Režisore – Ināra Čakste.

Latviešu literatūras zelta laikmetu – 20. gadsimta sākuma paaudzi – pārstāvēs Kārlis Skalbe un viņa mierpilnais, šķietamas melanholijas cauraustais vēstījums.

20. gadsimta 30.–40. gadu dzejā debitējošo paaudzi pārstāvēs Laimas Akurateres, Jāņa Akuratera meitas, dzeja. Visaktīvāk viņa publicējās 30. gadu nogalē. 1948. gadā viņa sastādīja savu dzejoļu krājumu “Dažas dziesmas”, kuru nolēma neizdot, jo jaunās padomju dzīves realitāti un vērtības viņa nespēja pieņemt. (Dzejoļu krājums iznāca 30 gadus pēc dzejnieces nāves 1999. gadā.) Šogad ir Laimas Akurateres 110. jubilejas gads. Dzejnieks Imants Auziņš 1999. gadā, kad iznāca Laimas dzejoļu krājums, rakstīja: “Līdz šim Jāņa Akuratera meitu pazinām kā atdzejotāju. Tagad iepazīstam kādas smalkas, trauslas un stipras dvēseles ceļu milzu lūzumu laikmetā: no gaiša jaunības prieka – caur kara un pēckara bēdu melnumu – uz paļāvību Dievam – uz atdzimstošu ticību cilvēka iespējām.”

20. gadsimta 70.–80. gados debitējušo dzejnieku paaudzi pārstāvēs Jāņa Butuzova dzeja. Jānim Butuzovam ir iznākuši divi dzejoļu krājumi “Melnbaltās dominantes” (1980) un “Gaismas balāde” (1984). Viņa dzejai raksturīga tēlaina un emocionāla ekspresija.

No jaunākās dzejnieku paaudzes pasākumā izskanēs Alises Mētras dzeja. Pabeigusi Literārās akadēmijas 13. kursu, un drukātajos medijos viņas publikācijas lasāmas itin nesen. Viņas dzejā savijas romantismā sakņota tēlainība, smeldze un mūsdienu ikdienas atspulgi.

Ieejas maksa – 2.00 EUR;
skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.
Pasākums notiks muzeja dārzā. Lietus gadījumā ņemiet līdzi lietussargus!

Vairāk informācijas: Maira Valtere, 26703293, akuraters@memorialiemuzeji.lv, akuratera.muz@inbox.lv

Pasākuma foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Ceturtdien, 10. septembrī, plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, O. Vācieša ielā 6a, aicina uz dzejnieces Liepas Rūces debijas krājuma Atspulga balss atvēršanu. LIEPAS RŪCES DEBIJAS DZEJAS KRĀJUMA ATVĒRŠANA JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Ceturtdien, 10. septembrī, plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, O. Vācieša ielā 6a, aicina uz dzejnieces Liepas Rūces debijas krājuma “Atspulga balss” atvēršanu. Pasākumā piedalīsies tā autore Liepa Rūce, redaktors Ronalds Briedis, apgāda “Pētergailis” vadītāja Inguna Cepīte un vijolniece Renāte Bērziņa.

Par Liepas Rūces debijas dzejoļu krājumu Ronalds Briedis raksta:

“Liepas Rūces dzejoļi ar pārtraukumiem parādās mūsu literārajā periodikā jau apmēram piecpadsmit gadus. Dzeja tapusi ilgā laika posmā, kurā ir nobriedis un mainījies gan autores radošais rokraksts, gan viņas liriskās varones attieksme pret pasauli, un tas padara šo debijas grāmatu pilnasinīgāku no personības transformācijas un iekšējo konfliktu risinājuma viedokļa. Krājuma centrā ir cīņa ar atsvešinājuma izjūtu, ko rada sevis apzināšanās un pieņemšanas mēģinājumi un saskarsme ar citiem kā slēgtām, psiholoģiski nepieejamām būtnēm. Apkārtējo ārējais miers, kas līdzīgi melnajam caurumam neemanē neko uz ārpusi, kontrastē ar vēstītāja iekšējām pretrunām. “Atspulga balss” varone pastāvīgi nošķeļ no sevis savus agrākos es, savu ķermenisko es un citas sevis izpausmes, radot dubultniekus, uz kuriem brīžiem noskatās no malas, brīžiem mēģina veidot dialogu un brīžiem tajos atgriezties.”

Liepa Rūce ir rakstnieces Janas Egles meita. Par savu grāmatu viņa raksta: “Krājumā “Atspulga balss” iekļauti teksti, kuri tapuši apmēram piecpadsmit gadu garumā, kas šobrīd sastāda pusi manas dzīves. Apmēram pēdējos desmit gadus ir šķitis, ka grāmata ir gatava, tomēr dažādu šķēršļu dēļ iznākšana nemitīgi atlikta. Pa to laiku, iekļaujot pa kādam jaunam tekstam un izņemot kādu no vecajiem, mainījies arī tās saturs. Grāmatā Lienes Rūces dzejoļi mijas ar Liepas Actiņas sarakstīto, bet Liepa Rūce kā saistviela satur abas kopā. Kura no mums ir reālais attēls un kura – atspulgs, nav izšķirams; tāpat, vai mana paaudze ir tie, ar kuriem reizē sāku, vai arī tie, kuriem debijas krājums iznāk šodien, kā man. Laiks, telpa un identitāte krājumā, tāpat kā manā dzīvē, ir tikai instrumenti, ar kuru palīdzību mēģināt sazīmēt, kas tas viss ir, te, visapkārt.”

Vairāk informācijas: Maira Valtere

26703293, akuraters@memorialiemuzeji.lv, akuratera.muz@inbox.lv

Ieeja bez maksas.

Pasākums notiks muzeja dārzā. Lietus gadījumā ņemiet līdzi lietussargus!

Pasākuma foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Latviešu laikmetīgās dzejas izlases latviešu un somu valodā atvēršana 12.septembrī plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.  Sastādītāja: Elīvra Bloma; dizains: Aleksejs Muraško ATVĒRS LATVIEŠU LAIKMETĪGĀS DZEJAS IZLASI LATVIEŠU UN SOMU VALODĀ

Sestdien, 12. septembrī, plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, notiks latviešu laikmetīgās dzejas izlases latviešu un somu valodā “ja aizmirsti savu vārdu” (atdzejojusi Annika Suna) prezentācija un diskusija par atdzeju Latvijā.

Bilingvālā dzejas izlase “ja aizmirsti savu vārdu” tapis kā sadarbības projekts starp latviešu dzejnieci Elvīru Blomu, somu dzejnieku, izdevēju Jirki K. Ihalainenu (Jyrki K. Ihalainen), Latvijas vēstniecību Somijā un diviem somu dzejas festivāliem Tamperē un Helsinkos. Izlasē iekļauti dzejoļi, kas sarakstīti pēdējo desmit gadu laikā un ko varētu raksturot kā eksperimentālus, jo to autori atļaujas paplašināt poētiskās izteiksmes robežas, atrodot dzeju tur, kur latviešu dzejnieki to parasti nemeklē.

Izlases sastādītāja ir Elvīra Bloma, atdzejojumu autore ir somu jaunās paaudzes tulkotāja Annika Suna, grāmatas dizainu veidojis Aleksejs Muraško. Grāmatu izdevusi leģendārā izdevniecība “Palladium Kirjat” dzejnieka, tulkotāja un otrā lielākā somu dzejas festivāla “Annikin Runofestivaali” mākslinieciskā vadītāja J. K. Ihalainena vadībā. J. K. Ihalainens ir arī šī izdevuma atdzejojumu redaktors.

Iepriekšējā laikmetīgās latviešu dzejas izlase somu valodā “Älä juo vesijohtovettä” (“Nedzer ūdeni no krāna”) iznāca 1997. gadā, un tajā bija pārstāvēti 20. gadsimta 80. un 90. gadu dzejnieki. Jaunajā izlasē publicēti 15 valodas eksperimentiem atvērtu mūsdienu autoru darbi. Anna Auziņa ir vienīgā autore, kuras darbi ir ietverti gan šajā, gan arī 1997. gadā izdotajā izlasē somu valodā.

Dzejnieks Kārlis Vērdiņš jaunās grāmatas priekšvārdā raksta: “Šajā izlasē sastādītāja atlasījusi dzejoļus, kas nesuši autoriem un lasītājiem negaidīta atklājuma prieku. Ceru, ka tie patiks arī lasītājiem Somijā. Un, ja arī nepatiks, nebēdājieties – vēl pēc divdesmit gadiem iznāks nākamā latviešu dzejas izlase, un tajā būs jau pavisam citāda dzeja.”

Izlases sastādītāja Elvīra Bloma savu izvēli raksturo īsi: “Tā ir jaunākā, trakākā mūsdienu latviešu dzeja.”

Atdzejojumu redaktors, dzejnieks J. K. Ihalainens par izlasē iekļautajiem dzejoļiem un sadarbību ar tulkotāju Anniku Sunu stāsta: “Neprotu latviski ne vārda, bet, protams, esmu strādājis ar atdzejojumiem. Darbs ar Annikas atdzejotajiem tekstiem bija radoši meklējumi. Ļoti izaicinošs teksts, ziņkārīgs. Šo eksperimentālo dzejoļu mentalitāte ir citāda. Somu eksperimentālā dzeja ir savādāka, šī izlase ir jautra, te dzejoļi ne tikai meklē, bet arī atrod.”

Dzejnieces un izlases sastādītājas Elvīras Blomas sadarbība ar dzejas festivālu vadītājiem, somu literāro žurnālu redaktoriem un izdevēju turpinās: jau ir uzsāktas sarunas par somu eksperimentālo dzejnieku bilingvālas dzejas izlases izdošanu Latvijā.

Dzejas izlases prezentācija Somijā jau notikusi 2020. gada 28. un 29. augustā, kad astoņu latviešu dzejnieku grupa viesojās somu literārā žurnāla “Nuori Voima” dzejas festivālā “Runokuu” (“Dzejas Mēnesis”).

Pasākumā Rīgā izdevumu komentēs sastādītāja un projekta vadītāja Elvīra Bloma, priekšvārda autors Kārlis Vērdiņš un dizaina autors Aleksejs Muraško. Sarunu par atdzeju un šo atdzejas projektu un tā attīstības iespējām vadīs dzejnieks Ivars Šteinbergs, tajā piedalīsies Kārlis Vērdiņš, Anna Auziņa un Arvis Viguls. Ar dzejas lasījumiem uzstāsies Ausma Perons, Lauris Veips un Arvis Viguls.

Grāmatas atklāšanas pasākumā Raiņa un Aspazijas mājā izdevumu būs iespējams iegādāties par 10 EUR ziedojumu.

Vairāk informācijas: Elvīra Bloma, t.: 26912310, e-pasts: elvira.bloma@gmail.com.


Krišjāņa Barona muzejs aicina uz nodarbību Oma šodien labā omā 12. septembrī plkst. 10.00. Foto:  Tautasdziesmas no Dainu skapja; fotogrāfs: Ints Sedlenieks KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS AICINA UZ NODARBĪBU “OMA ŠODIEN LABĀ OMĀ”

Krišjāņa Barona muzejs, turpinot aizsākto nodarbību ciklu “Oma atkal labā omā jeb Omas – 3”, 12. septembrī plkst. 10.00 aicina Rīgā dzīvojošos seniorus un skolēnus uz tikšanos “…tik es redzu gara acīm zelta sauli atmirgojam”. Šoreiz nodarbība būs veltīta Dzejas dienām.

Aktivitāšu laikā apmeklētāji varēs uzlabot savu fizisko pašsajūtu kopā ar fizioterapeiti (Krišjāņa Barona muzejā K.  Barona ielā 3, dz. 5), bet pēc tam doties uz Esplanādi, kur pie Raiņa pieminekļa būs iespēja uzzināt gan par Dzejas dienu tradīcijām Latvijā, gan par parka vēsturi.

Turpinājums Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, kur seniori un skolēni aicināti piedalīties muzejpedagoģiskajā nodarbībā.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad projektā piedalīties aicināti Rīgas seniori (vectētiņi un vecmāmiņas) un Rīgas skolu jaunāko klašu audzēkņi, lai, tiekoties reizi mēnesī, gūtu dzīves pieredzi un saņemtu dzīvesprieku.

Ieeja bez maksas.

Lūgums pieteikt savu dalību līdz 10. septembrim: barons@memorialiemuzeji.lv

Projektu atbalsta:

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma,

MMA, Rakstnieku muzeju biedrība PILS, Krišjāņa Barona muzejs, Raiņa un Aspazijas muzejs.

Vairāk informācijas: Rūta Kārkliņa, +371 67284265; +371 29120216; e-pasts: barons@memorialiemuzeji.lv


13. septembrī plkst. 17.30 Struteles baznīcā noritēs Krišjānim Baronam veltītas sarunas un sprediķis Krišjānim Baronam 185! Svētbrīdis, pieminot mūža mantojumu. KRIŠJĀNIM BARONAM 185! SVĒTBRĪDIS, PIEMINOT MŪŽA MANOTOJUMU”

13. septembrī plkst. 17.30 notiks K. Barona muzeja organizēts svētbrīdis un sarunas Struteles baznīcā (Jaunpils novadā) “Krišjānim Baronam 185! Svētbrīdis, pieminot mūža mantojumu”. 

Struteles baznīca nav izvēlēta nejauši – tā ir vieta, kur kristīts latvju Dainu tēvs Krišjānis Barons.

Svinot Krišjāņa Barona 185. gadadienu, Ziedoņa muzejs sadarbībā ar Barona muzeju šogad veic Krišjāņa Barona noieto gājienu 800 kilometru garumā no Tartu līdz Dundagai.

Ieeja pasākumā par ziedojumiem.


9. septembrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs aicina uz pasākumu Dzejnieki un mākslinieki. Mākslinieki un dzeja. DZEJNIEKI UN MĀKSLA. MĀKSLINIEKI UN DZEJA.

Trešdien, 9. septembrī, plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 6a) Dzejas dienu ietvaros aicina uz pasākumu “Dzejnieki un māksla. Mākslinieki un dzeja”. Pasākumā katrs no vakara dalībniekiem ne tikai lasīs savus dzejoļus, bet parādīs arī kādu mākslas darbu.

Pasākumā piedalīsies dzejnieki un mākslinieki Ruta Štelmahere, Ieva Rupenheite, Marija Luīze Meļķe, Vīlipsons (Aivars Vilipsons) un Andris Breže (Žebers). Ja par vairākiem vakara dalībniekiem ir nojaušams, kura māksla – vizuālā vai vārda – ir viņiem tuvāka, tad par dažiem to nemaz tik viegli nevarēs pateikt. Vakaru vadīs dzejnieks Aivars Eipurs.

Marija Luīze Meļķe (1997) ir viena no talantīgākajām jaunās paaudzes dzejniecēm. Par Marijas Luīzes Meļķes dzejoļu kopu septiņu jauno dzejnieku antoloģijā “Kā pārvarēt niezi galvaskausā?” (2018) Kārlis Vērdiņš rakstījis: “Viņas dzejoļos aiz ārējās, tīši gribētās valodas neveiklības slēpjas interese par absurda literatūras poētiku un jauna cilvēka pieaugšanas drāmas ar dažādām mulsinošām situācijām, kurās cilvēki mācās komunikāciju, piedzīvo gadalaiku maiņu, izmēģina sevi dažādās sociālajās lomās un nodarbēs.”

Ieva Rupenheite (1969) ir dzejniece ar minimālisma un tēla precizitātes dominanti, dzejoļu krājumu “vajadzīgo pasvītrot” (2001), (2007), “nepāriet” (2014) autore. Strādā Ventspils muzejā, dzīvo pie jūras, šobrīd top jauns dzejoļu krājums. Krājums ”melnas krelles” ticis nominēts  Literatūras gada balvai.

Žebers (īstajā vārdā Andris Breže, 1958) – mākslinieks, savas paaudzes klasiķis, kurš vairumam asociējas ar ekspresionismu un instalācijām, taču arī atzinību guvis dzejnieks.  Pseidonīms veidots kā uzvārda anagramma. Izstādēs piedalās kopš 1978. gada. Veidojis dizainu Čārlza Bukovska dzejas izlasei  “Kodiens” (2020), arī agrāk darbojies grāmatu mākslā (Klāva Elsberga “Bēdas uz nebēdu” (1986); Andra Neiburgas “Stāsts par Tilli un Suņu vīru” (1991); Hardija Lediņa un Jura Boiko “Ciku caku caurā tumba”, (2016, sērija “Bikibuks”)).  Divu gadu desmitu laikā iznākušas divas Žebera grāmatas – dzejoļu krājums “Tetovējumi” (1988) un divkrājums “Šnabji/Blaknes” (2007), kas saņēmušas literārās balvas.

Ruta Štelmahere (1965) dzimusi un uzaugusi Jelgavā. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūru Vizuālās mākslas apakšnozarē, A. Naumova un K. Zariņa gleznošanas meistardarbnīcu (2001). Kopš 1988. gada dzīvo Jēkabpilī. No 1988. līdz 1993. gadam pulciņu vadītāja Jēkabpils Skolēnu interešu namā. Kopš 1993. gada Jēkabpils mākslas skolas pedagoģe. Aktīvi piedalās izstādēs.

Dzejoļu publikācijas kopš 1983. gada. Izdoti dzejoļu krājumi “Ieskaties sēklai acīs” (1998), “Klēpis” (2011, autores ilustrācijas) un “Krekls” (2016). Krājumam “Klēpis” piešķirta Literatūras gada balva dzejā.

Mākslinieks, tēlnieks un grafiķis Vilipsōns (Aivars Vilipsons) ir ne tikai spilgts savā mākslā (kā raksta Ingrida Burāne: “Viņš nepiešķīra lielu nozīmi arī tam, ka viņu, kā mantras skaitot, salīdzināja ar Sigismundu Vidbergu, Kārli Padegu, Obriju Bērdsleju, Gustavu Klimtu un visiem citiem, kurus saista ar simbolismu, romantismu, dekadenci, dendijismu, melanholiju, divdomīgumu, secesionistiem un visiem pārējiem), bet pieteicis sevi arī literatūrā, kopdarbos ar Noru Ikstenu – “Sumpurņa suneti”(2011), “Ārprātija piedzīvojumi”(2017), “Suņa dzīve. Stāsti un suneti” (2019).

Autoru mākslas darbus iespējams aplūkot jau otrdien, 8. septembrī, muzeja darba laikā no 11.00 līdz 18.00

Vairāk informācijas: Aivars Eipurs

+371 67619934; +371 29254631; aivars.eipurs@memorialiemuzeji.lv

Ieeja bez maksas.

Pasākums notiks muzeja dārzā. Lietus gadījumā ņemiet līdzi lietussargus!


J.Rozentāla un R.Blaumaņa muzeja kāpņu telpa, Alberta iela 12, Rīga. “30 000 GADU 80 STUNDĀS. MĀKSLAS VĒSTURES LEKCIJU CIKLS” IZGLĪTĪBAS PROGRAMMA PIEAUGUŠAJIEM

PALDIES PAR LIELO INTERESI! ŠOBRĪD UZ 8 VIETĀM SAŅEMTI 47 PIETEIKUMI, TĀPĒC PIETEIKŠANĀS TIEK SLĒGTA.

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem, beidzot ar postmodernismu.

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs piedāvā iespēju apgūt zināšanas mākslas vēsturē. No 2020. gada 12. septembra līdz 2021. gada 8. maijam katru otro sestdienu plkst. 11.00–16.00 muzejs aicina uz izglītības programmu pieaugušajiem „30 000 gadu 80 stundās. Mākslas vēstures lekciju cikls”. Pavisam paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti, pieaugušie un seniori, kas vēlas apgūt pamatzināšanas mākslas vēsturē.

Pirmās trīs lekcijas notiks 12. septembrī un tās veltītas tēmām „Ievads mākslas vēsturē” (1.daļa 11.00–12.30; 2.daļa 12.45–14.15) un „Aizvēstures māksla” (14.30–16.00). Pirmajās divās lekcijās klausītāji tiks iepazīstināti ar mākslas pamatjēdzieniem, tiks aplūkoti nozīmīgākie mākslas veidi, tehnikas, žanri u.c., sāksim iepazīt un saprast specifisko “mākslas valodu”. Kopā ar lekciju dalībniekiem meklēsim atbildes uz jautājumiem: kas ir māksla? Kas ir mākslas darbs? Kā iepazīt un izprast mākslas darbu? Kā arī, tiks sniegts pārskats par stiliem un virzieniem mākslas vēsturē, radot vispārēju priekšstatu par mākslas attīstības gaitu no vissenākajiem laikiem līdz 20. gadsimtam. Savukārt trešajā lekcijā tiks plašāk aplūkoti mākslas pirmsākumi aizvēstures periodā, sākot ar paleolītu. Iepazīstot vissenākos mākslas darbus, saskarsimies ar pārsteidzošiem mākslas un arhitektūras ansambļiem un noskaidrosim, kāda bija to nozīme aizvēstures laikmeta cilvēka dzīvē.

Ar lekciju sarakstu iespējams iepazīties šeit: https://drive.google.com/file/d/1Q9ucFZQrL7omMtcRdSpKkelrA9qhnKpC/view?usp=sharing 

Lai apmeklētu lekcijas, obligāta pieteikšanās, aizpildot anketu

https://docs.google.com/forms/d/1zcsl-3NuCb-tXLefelhZutmmaS_C4yr2dGWHFkiruro/edit

Vietu skaits ir ierobežots. Pieteikumi uz lekcijām tiek pieņemti to iesniegšanas secībā.

Biļešu cenas

Vienas lekcijas apmeklējums: 2.00 EUR. Iespējams apmeklēt atsevišķas lekcijas.

Tuvāka informācija pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv


Dzejas dienas Mūdynuot muokuļus Raiņa muzejā Jasmuiža 10. septembrī plkst. 12.00 DZEJA UN MŪZIKA DZEJAS DIENĀS RAIŅA MUZEJĀ “JASMUIŽA”

10. septembrī plkst. 12.00 Raiņa muzejā “Jasmuiža” (Aizkalne, Aizkalnes pagasts, Preiļu novads) notiks Dzejas dienu pasākums “Mūdynuot muokuļus”, kurā viesosies dzejniece Ineta Atpile-Jugane un mūziķis Ingars Gusāns.

Ineta Atpile-Jugane ir dzejniece, scenāriste, dziesmu autore, Latvijas Rakstnieku savienības biedre. Strādā Latgales kultūrvēstures muzejā kā direktores vietniece zinātniskajā darbā.

Inetas Atpiles-Juganes pirmā dzejas publikācija ir dzejoļu kopa Rēzeknes Augstskolas jauno autoru kopkrājumā “Emociju šķērēs” (1998). Iznākuši pieci dzejas krājumi, jaunākais no tiem – “Lobuo i nalobuo” (2019). Rēzeknes novada vokālās studijas “Skonai” dzejas uzveduma “Dasadūrt dabasim” dzejas un dziesmu tekstu autore (2014). 2014. gadā saņēmusi Latgales kultūras gada balvu “Boņuks 2013” nominācijā “Lobuokuo dzeja”. Inetas dzejoļi ir ļoti muzikāli, tāpēc tie vairākkārt ieskaņoti dziesmās dažādu mūziķu un grupu izpildījumā. Viņa darbojas Latgolys entuziastu grupas “Biļdis” radošajā komandā un ir scenārija līdzautore filmai “Vīna vosora deļ vysu” (2012), scenārija autore īsfilmai “Muola varā” (2013).

Ingars Gusāns ir latviešu rokmūziķis, kurš pazīstams ar skatuves vārdu Sovvaļnīks. Ģitārists grupā “Borowa MC”, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Izglītības, valodu un dizaina fakultātes viesdocents.
Ar grupu “Borowa MC”, kura izpilda dziesmas latgaliski, izdevis trīs albumus. Arī kā solo mākslinieks Sovvaļnīks izdevis trīs albumus, jaunākais no tiem: “Napaseitynuots” (2016). Komponists bērnu dziesmām vokālās grupas “Skonai” albumam “Rūtaļa” (2017) un dokumentālajai filmai “Laiku i myuža roksti”, kas veltīta A. Rupaiņa dzīvesgājumam (2012). Albumi, dziesmas, klipi ir bijuši izvirzīti un ieguvuši balvas Latvijas Mūzikas gada balvā un Latgales kultūras gada balvā “Boņuks”.

Ieeja pasākumā bez maksas.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Skolēnu grupām obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni: 29427554, 29487589 vai rakstot uz e-pastu: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

Vairāk informācijas: Solvita Kleinarte,
tālr.: 29487589, e-pasts: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.