SAPŅU PĪPES KRĒSLAS STUNDA JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Sagaidot pavasari, Jāņa Akuratera muzejs piedāvā gremdēties krāsainos sapņos un dzejā. Tāpēc, noslēdzot februāri un ievadot marta mēnesi, trešdienu, piektdienu un sestdienu vakaros – 24., 28. februārī un 2., 7., 9., 10. martā –, iestājoties krēslai, no plkst. 17.00 līdz plkst. 18.00, Jāņa Akuratera muzejs aicina uz relaksējošu stundu ar Sapņu pīpi.

Saulei rietot, pustumsā, apmeklētāji varēs baudīt košas sapņu projekcijas uz Kamīnzāles sienām, klusu mūziku un dzejas lasījumus no Jāņa Akuratera un Erika Ādamsona dzejas krājumiem – “Neatrastā” un “Sapņu Pīpe” –, kuros dzejnieki satiekas uz kopīgas sapņu daiļuma un fantāzijas takas, starp realitāti, Lielo dzīves sapni un zeltfazāniem, rožkāju baložiem, orhideju mežu, hiacinšu pļavām, zelta putekļiem, ieelpojot un izelpojot iztēles saldo dūmu.

Ieejas maksa – 2.00 €; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 €.


MŪSU 100 TAUTUMEITAS LATVIJAS SIMTGADEI

Ar izstādi “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas 100gadei” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā 27. februārī aizsāksies radošā projekta “100 tautumeitas Latvijas simtgadei” otrais posms – ceļojošo izstāžu cikls. Projektā ir iesaistījušies vairāk nekā 100 dalībnieku, radot 100 māla tautumeitu lielu kori.

Jūrmalas Mākslas skola sadarbībā ar Jūrmalas Mākslas skolas atbalsta biedrību un ar Jūrmalas pilsētas domes finansiālu atbalstu 2017. gadā uzsāka īstenot projektu “100 tautumeitas Latvijas simtgadei”, kurā vairāk nekā 100 jūrmalnieku, Jūrmalas un Jūrmalas Mākslas skolas draugu darināja māla tautumeitu kori.

Projekts aizsākās kā vienkāršs keramikas mācību stundas uzdevums, lai bērni iepazītos ar latviešu tautastērpiem. Rezultāts bija pārsteidzošs – ap 50 māla figūras dažādos tautastērpos un to interpretācijās pēc mēneša stāvēja keramikas kabinetā uz palodzes un izskatījās kā koris. Tā mācību izdevums pārtapa par projektu, kurā iesaistījās arī pieaugušie, kuri kopā ar bērniem un mazbērniem radoši darbojās.

Projektā aktīvi piedalījās un veidoja kopkora dalībniekus gan Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņi un viņu vecāki, vecvecāki, gan absolventi un skolotāji, pilsētas iedzīvotāji. Projektā līdzdarbojās arī Kultūras ministre Dace Melbārde un viņas meita Dārta, UNESCO LNK ģenerālsekretāre Baiba Moļņika un meita Ieva, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un eksperte Linda Rubene, Latvijas simtgades biroja pārstāve Aija Tūna, Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijas vadītāja Dina Lūse, Jūrmalas domes ārējo sakaru un protokola nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe un vietniece Anda Račiņa, Izglītības pārvaldes pārstāve Spodra Austruma, kultūras nodaļas kolektīvs, Mūzikas vidusskolas direktore Gunta Liepiņa, Jūrmalas vispārējās izglītības skolu skolotāji u. c. Papildus skolas bērni ar vecākiem un vecvecākiem aktīvi darināja māla tautumeitas ārpus projekta aktivitātēm, brīvajā laikā. Pat pagājušā gada decembrī ir tapušas “jaunas kora dalībnieces”. Šobrīd “korī” ir ap 150 “dalībniekiem”.

Radošās aktivitātes tika filmētas, un režisore Līva Vilnīte radīja mākslinieciski atraktīvu īsfilmu par projektu. 2018. gadā projekta dalībnieku veikums tiks parādīts plašākai publikai ar ceļojošo izstāžu starpniecību.

Ceļojošās izstādes ekspozīciju daudzveidīgāku veidos Jūrmalas pilsētas muzeja fotomateriāls, kas ataino tautas tērpu lietošanu Jūrmalā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā un padomju laikos. Papildus tiks izstādīti Jūrmalas pilsētas muzejā un privātkolekcijā esošie tautastērpi, no kuriem viens ir pabijis Dikļu dziesmu svētkos. Ikviens varēs apskatīt arī radošā procesa fotomirkļu fiksāciju un dalībnieku tautastērpu stāstus. Ekspozīciju kuplina arī Jūrmalas Mākslas skolas skolotājas un gleznotājas Laimas Akmentiņas gleznu cikls “Dziesma”.

Izstādes laikā ikviens ir aicināts izstāstīt (uzrakstīt) savu tautas tērpa stāstu. Tie kuplinās nākamos izstādes pieturpunktu ekspozīcijas.

2018. gadā plānots, ka izstāde būs apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā, Latvijas etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un rudenī atgriezīsies Jūrmalā – Dzintaru koncertzālē Jūrmalā.


ht 240992 IZMAIŅAS MUZEJU DARBALAIKOS 21. FEBRUĀRĪ

21. februārī būs izmaiņas MMA muzeju darbalaikos.

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs būs atvērts no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00.
Ojāra Vācieša muzejs – no plkst. 13.00 līdz plkst. 17.00.
Andreja Upīša memoriālais muzejs – no plkst. 12.00 līdz plkst. 17.00.
Raiņa un Aspazijas māja Rīgā – no plkst. 13.00 līdz plkst. 17.00.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā – no plkst. 14.00 līdz plkst. 18.00.


Milas kontrabanda “MĪLAS KONTRABANDA” JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

14. februārī – romantikas un visu mīlētāju svētkos – no plkst. 11.00 līdz plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, aicina uz luperkālijām “Mīlas kontrabanda”.

Senākās Valentīna dienas tradīcijas tiek saistītas ar romiešu pavasara gaidīšanas un auglības svētkiem Luperkālijām, kas tika svinēti februāra vidū. Par romantikas un visu mīlētāju svētkiem Svētā Valentīna diena kļuva 14. gadsimtā; tajos godināja Svēto Valentīnu, kas mira mocekļa nāvē 3. gs., imperatora Klaudija II valdīšanas laikā. Senākais 14. februāra svinību apraksts saglabājies no 1400. gada, to izdevis Francijas karalis Šarls VI, un tajā aprakstīti svētki, kuros augstdzimušie viesi sacenšas mīlas dziesmu un dzejas skandēšanā, pavada laiku dejojot un bruņinieku turnīrā.

14. februārī pasākuma “Mīlas kontrabanda” apmeklētājiem būs iespēja piedalīties mīlas dzejas kaujās un īpašajās ekskursijās, kā arī izgatavot savu apsveikumu kartiņu “Amora pastā”.

Luperkāliju “Mīlas kontrabanda” programma:
• plkst. 12.15 Kamīnzālē – mīlas dzejas kauja starp dekadentiem un 20. gs. 20. gadu kreisajiem (jeb kuram gan ir krāšņāki mīlestības dzejoļi – Fallijam vai Andrejam Kurcijam, Edvartam Virzam vai Linardam Laicēnam, … vai…?);
• plkst. 13.13 – mīlas dzejas 13 minūšu disputs Dzejnieka kabinetā;
• plkst. 16.00 – Vannas istabā dzejas lasījums “Dekadenti vannā”;
• plkst. 17.21 – Gaišajā salonā mīlas dzejas veltījumi saulrietam;
• no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00 Laimas istabā – mīlas dzeja vientulībā;
• visas dienas garumā būs iespēja izvēlēties un piedalīties īpašās ekskursijās: “Mīlestības stāsti Akuratera mājā” un “Amora talons, Erosa cilts un…”;
• no plkst. 11.00 līdz plkst. 14.00 un no plkst. 15.00 līdz plkst. 18.00 darbosies “Amora pasts”. Tajā apmeklētājiem būs iespēja nesteidzīgi izvēlēties sev tīkamus, 20. gs. sākumam raksturīgus dekorus un pastkartīšu formas un dzejas rindas no 20. gs. 20.–30. gadu dzejoļu krājumiem un mīlas lirikas izlasēm, lai izveidotu savu īpašo pastkarti. Tad būs iespēja ievietot izveidoto pastkartīti aploksnē ar adresāta vārdu un elektroniskā pasta, Facebook vai citas elektroniskās vietnes adresi, kurp muzeja darbinieki nosūtīs ziņu par atstāto sūtījumu. Amora pastā atstāto aploksni adresāts varēs saņemt jebkurā brīdī muzeja darba laikā, līdz februāra mēneša beigām.

Ieejas maksa – 2.00 €; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 €.
Īpašās ekskursijas – 5.00 €.


IZSTĀDE “DIVREIZ RAKSTĪTA GRĀMATA” AIZKRAUKLES PILSĒTAS KULTŪRAS NAMĀ

16. februārī plkst. 18.00 Aizkraukles pilsētas kultūras nama vestibilā tiks atklāta izstāde “Divreiz rakstīta grāmata”. Izstāde ir veltīta latviešu rakstnieka Andreja Upīša (1877–1970) piemiņai.

93 gadus ilgajā, radoši piesātinātajā mūžā Andrejs Upīts sarakstīja 21 romānu, 10 noveļu krājumu, 2 dzejas krājumus, 30 lugu un dažus garstāstus, taču tieši romāns “Zaļā zeme” (1945) vairāku apstākļu dēļ kļūst ne tikai par autora pazīstamāko darbu, bet arī paša rakstnieka vērtējumā nozīmīgāko artavu – ne velti Andrejs Upīts ir apgalvojis, lai viņam neliekot kapakmeni, jo viņa piemineklis ir mūža darbs – romāns “Zaļā zeme”. Kādos apstākļos top romāna manuskripts? Kādēļ tieši Otrā pasaules kara laikā rakstnieks nolemj pievērsties savam bērnības laikam – 19. gadsimta nogalei? Kas notiek ar latviešu literatūru 20. gadsimta 40. gados? Kādēļ romāns ir rakstīts divreiz? Vai romāns ir joprojām aktuāls mūsdienās? Aicinām rast atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem, apmeklējot izstādi Aizkraukles pilsētas kultūras namā.

Izstādi veidojis Andreja Upīša memoriālais muzejs (Memoriālo muzeju apvienība) un dizaina birojs H2E. Izstādes kurators – Mg. philol. Arnis Koroševskis. Tā tapusi ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Izstāde būs apskatāma līdz 31. maijam. Ieeja bez maksas.

Izstādes darba laiks: pirmdienās–svētdienās 10.00–22.00.


KR. BARONA MUZEJĀ NOTIKS TIKŠANĀS “MŪSU VIENĪGĀ FOTOGRĀFIJA”

23. februārī plkst. 16.00 Kr. Barona muzejā notiks tikšanās “Mūsu vienīgā fotogrāfija”, lai atzīmētu Rīgas Latviešu biedrības (RLB) 150. dzimšanas dienu un atcerētos vēsturisko pasākumu pirms 30 gadiem. Aicinām atsaukties un piedalīties aculieciniekus, dalībniekus un visus interesentus.

1988. gada februārī RLB apritēja 120 gadu. Toreiz Kr. Barona muzeja darbinieki vēlējās šo gadskārtu pieminēt, jo gan Kr. Barons, gan viņa dēls Kārlis bija cieši saistīti ar biedrību. Dzima doma – kāpēc gan nevarētu šo jubileju atzīmēt pašā biedrības namā? Tur bija izvietots Baltijas Kara apgabala Virsnieku nams. Notika cerīga tikšanās ar virsnieku nama vadību, un likās, ka pasākumam nekādu šķēršļu nebūs. Diemžēl viss izvērtās ļoti sarežģīti. Tomēr pasākums notika. Sarīkojumā “..tā tēvu dvēsl’es dzīvo mūsu dzīvi” piedalījās RS valdes priekšsēdētājs Jānis Peters, bērnu folkloras kopa “Auseklītis” (vad. T. Lange) no Jelgavas, folkloras draugu kopa “Skandinieki” (vad. H. un D. Stalti), dziedātāja Silvija Silava, vīru koris “Tēvzeme” (dir. H. Mednis), vairāki aktieri.


VIZUĀLĀS UN VIZUĀLI PLASTISKĀS MĀKSLAS DARBU KONKURSS “MANA LATVIJA RAIŅA DZEJĀ” VIZUĀLĀS UN VIZUĀLI PLASTISKĀS MĀKSLAS DARBU KONKURSS “MANA LATVIJA RAIŅA DZEJĀ”

Raiņa muzejs “Jasmuiža” izsludina vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursu “MANA LATVIJA RAIŅA DZEJĀ”, kas domāts bērniem no 8 līdz 15 gadu vecumam.

Kas Latvija būtu bez savas valodas, dziesmām un dzejas, bez cilvēkiem un viņu darbiem? Latvija – tā esam mēs katrs, un šogad, atzīmējot valsts 100 gadu jubileju, ikviens var šos svētkus darīt krāšņākus, ieguldīdams savas domas un darbus. Mēs aicinām jūs piedalīties konkursā un uzzīmēt, uzgleznot vai izveidot savu Latviju, kuru saskatīsiet un atradīsiet, lasot Raiņa dzeju.

Dzejnieks un dramaturgs Rainis ir viena no Latvijas ievērojamākajām personībām, kas dzīvojusi laikā, kad mūsu valsts tika dibināta. Viņš darbojās Satversmes sapulcē, bija Saeimas deputāts un izglītības ministrs un savā daiļradē uzsvēra Latvijas valsts ideju, slavināja dzimtenes skaisto dabu, tautas gara mantas, kā arī bagātināja latviešu valodu ar jaunvārdiem. Lai gan dzejnieks ilgus gadus bija spiests dzīvot tālu prom no Latvijas, viņš to apdzejojis daiļradē.

Lasot Raiņa dzeju, ikviens var ieraudzīt savu Latviju. Vai tā būtu daba, dzīvnieki un putni, valoda, īpaši vārdi, kuri uzrunā, vai arī kāds pantiņš, kur ieraugām savu valsti un vēlamies to parādīt citiem, uzzīmējot, uzgleznojot vai izveidojot…

Aicinām lasīt un izvēlēties savu mīļāko Raiņa dzejoli, piedalīties konkursā un savu darbu atsūtīt uz dzejnieka jaunu dienu zemi Jasmuižu!

Konkursa uzdevums ir izveidot vizuālās vai vizuāli plastiskās mākslas darbu brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim.
Vizuālajā mākslā: grafikas un zīmējumus (ne mazākus par A4 formātu) un gleznojumus (A3 vai A2 formātā) dažādās tehnikās.
Vizuāli plastiskajā mākslā: trīsdimensiju darbus (individuālus un kolektīvus) dažādās tehnikās. Viens autors vai autoru kolektīvs konkursā drīkst piedalīties ar vienu darbu.

Konkursa darbi tiek vērtēti šādās vecuma grupās:
1. grupa – dalībnieki no 8 līdz 11 gadiem;
2. grupa – dalībnieki no 12 līdz 15 gadiem.

Pēc konkursa tiks izveidota ceļojoša izstāde. Izstādes norises laiks – no 2018. gada 2. maija līdz 2018. gada 28. decembrim. Izstādes norises vietas: Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Preiļu Galvenā bibliotēka u. c.

Konkursa vērtēšanas kritēriji:
• vizuālā darba oriģinalitāte un izteiksmīgums;
• izvēlētās tehnikas prasmīgs lietojums.

Darbu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 6. aprīlis (pasta zīmogs).
Darbs ar norādi “Vizuālo un vizuāli plastisko darbu konkursam “MANA LATVIJA RAIŅA DZEJĀ” iesniedzams, sūtot pa pastu (adrese – Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Aizkalne, Preiļu novads, LV-5305) vai iesniedzot Raiņa muzejā “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads), iesniegšanas laiku saskaņojot pa tel. 29487589.

Pie konkursa darba jāpiestiprina datorrakstā noformēta vizītkarte (fonts – Times New Roman; burtu lielums – 12), kurā minēts:
1) darba nosaukums (dzejolis, kuram ilustrācija tapusi);
2) autora vārds uzvārds;
3) autora vai pedagoga skolas adrese, tālrunis, e-pasta adrese;
4) autora vecuma grupa un gadi;
5) izglītības iestāde;
6) pedagoga vārds uzvārds.

Darbus vērtēs žūrija, kurā aicināti piedalīties mākslinieki, vizuālās mākslas skolotāji, Raiņa un Aspazijas muzeja speciālisti. Darbu vērtēšana notiek līdz 2018. gada 27. aprīlim. Konkursa rezultāti tiks publiskoti Memoriālo muzeju apvienības mājaslapā http://memorialiemuzeji.lv. Informācija par konkursa rezultātiem dalībniekiem tiks arī nosūtīta uz norādītajām e-pasta adresēm.

Katrā vecuma grupā tiks apbalvoti trīs labākie darbi. Ja kolektīvais darbs, kuram ir vairāk par vienu autoru, tiek izvirzīts apbalvošanai, tā autoriem tiek piešķirts viens apbalvojums. Žūrija var piešķirt atzinības rakstus un īpašās simpātiju balvas.

Konkursa balvas: ieejas biļetes uz Dailes teātra izrādēm, Latgales keramikas priekšmeti, suvenīri, mazā mākslinieka komplekti, grāmatas, Raiņa muzeju apmeklējums.

Apbalvošanas sarīkojums un godalgoto darbu izstādes atklāšana paredzēta 2018. gada 11. maijā Raiņa muzejā “Jasmuiža”.

Konkursa balvu sponsori: Memoriālo muzeju apvienība, Apgāds Zvaigzne ABC, Dailes teātris, keramiķi Raivo Andersons, Viktors Ušpelis un Edvīns Vincevičs.

Konkursa organizatoriem ir tiesības konkursam iesniegtos darbus izmantot publikācijās, izstādēs, reklāmas materiālos. Konkursam iesniegtos darbus to autori varēs saņemt Raiņa muzejā “Jasmuiža” no 2019. gada 7. janvāra.

Vairāk informācijas – 29487589 (Solvita Brūvere).


NOTIKS SARUNA PAR GRĀMATU “ES. EDUARDA SMIĻĢA DZĪVESCEĻŠ” NOTIKS SARUNA PAR GRĀMATU “ES. EDUARDA SMIĻĢA DZĪVESCEĻŠ”

2018. gada 7. februārī plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) notiks literāra pēcpusdiena, kas iecerēta kā saruna par grāmatas “ES. Eduarda Smiļģa dzīvesceļš” tapšanu. Sarunā tiks izceltas Raiņa un Smiļģa savstarpējo attiecību peripetijas, atklājot līdz šim mazāk zināmus faktus. Sarīkojumā aicināti piedalīties: izcilais Raiņa pētnieks un rakstnieks Roalds Dobrovenskis, kā arī grāmatas autores – Rita Rotkale un Agra Straupeniece. Sev tuvo Raiņa dzeju runās aktrise Ausma Kantāne. Apmeklētājiem būs iespēja iegādāties grāmatu par apgāda cenu.

Aktiera, režisora, Dailes teātra dibinātāja Eduarda Smiļģa dzīves un daiļrades dažādiem posmiem līdz šim veltītas vairākas grāmatas. Tomēr nebija uzrakstīta dokumentos balstīta biogrāfija, kurā būtu izsekots viss ģeniālā skatuves novatora dzīves un darba gājums. Grāmata “ES. Eduarda Smiļģa dzīvesceļš. 1886–1966”, ko apgāds Vesta LK laida klajā pērnā gada nogalē, ir mēģinājums šo robu aizpildīt. Darbs ir tapis ilgu gadu pētniecības rezultātā, autores Rita Rotkale un Agra Straupeniece apzinājušas milzīgo Meistara kolekciju Rakstniecības, teātra un mūzikas Kolekciju krātuvē, braukušas komandējumos, strādājušas arhīvos, vākušas laikabiedru atmiņas. Grāmatas manuskripts atklāj tās varoni nebeidzamā cīņā ar ārējiem spaidiem, iekšējām pretrunām, arī cilvēciskām vājībām, tomēr kā cilvēku, kas spēja saglabāt savu augstāko ideālu – sapni par teātri, kas sēj garu. Cilvēku, kurš par spīti visam un visiem saglabā veselu savu ES.

Ieejas maksa sarīkojumā – 2.00 €.
Skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 €.
Tālr. uzziņai – 29689489 (Gaida Jablovska).


METEŅI RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ METEŅI RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

10. februārī plkst. 15.00 aicinām uz Meteņu svinēšanu Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna ielā 5/7). Meteņi ir viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara sākuma tuvošanos. Pavasara gaidīšanas svētkos muzejā norisināsies radoša darbnīca, kurā ģimenes un citi interesenti aicināti darināt rotaļu zirgu, lai vēlāk kopā ar folkloras kopu “Mare” (vadītāja Mārīte Ose) dotos ķekatās.

Programma:
15.00–16.00 radošā darbnīca;
16.00–16.30 dziesmas un rotaļas ar folkloras kopu “Mare”;
iespēja nobaudīt tradicionālo svētku ēdienu.

Ieeja pasākumā bez maksas, dalība darbnīcā – 1.00 € (uz darbnīcu iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. +371 67764295 vai e-pastu rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv).


30 000 GADU 80 STUNDĀS. Mākslas vēstures lekciju cikls. Izglītības programma pieaugušajiem

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12–9, aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar postmodernismu.

No 2017. gada 2. septembra līdz 2018. gada 12. maijam katru otro sestdienu no plkst. 11.00 līdz plkst. 16.00 ir iespējams apgūt izglītības programmu pieaugušajiem “30 000 gadu 80 stundās. Mākslas vēstures lekciju cikls”, kas piesaista apmeklētāju interesi jau piekto gadu. Pavisam paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti un pieaugušie, kas vēlas apgūt pamatzināšanas mākslas vēsturē. Lekcijas notiek latviešu valodā.

Biļešu cenas. Vienas lekcijas apmeklējums – 2.00 €. Iespējams apmeklēt atsevišķas lekcijas.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa e-pastu jrrbm@memorialiemuzeji.lv!

Ar lekciju sarakstu varat iepazīties šeit: Lekciju saraksts.