web_izstades-afisa-27082019 IZSTĀDE EMODŽI DZEJA

Baltajā naktī, Dzejas dienu ietvaros, 7. septembrī, no plkst. 20.00 līdz 1.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks mākslinieces Vikas Ekstas un datorprogrammētāja NB izstādes Emodži dzeja atklāšana un interaktīva Emoji vision performance. Izstādē būs iespēja izpētīt emodži alfabētu un tajā balstīto Raiņa dzejas tulkojumus, izmēģināt emodži dzejas rakstīšanas aplikāciju un iepazīt emodži dzejas konkursam iesūtītos darbus.

Māksliniece Vika Eksta interaktīvajā izstādē “Emodži dzeja” meklē dzejas pirmatnējo impulsu, kas sākas krietni pirms valodas matērijas, un pēta vizualitāti kā dzejas medija ekvivalentu. Emotikoni ir kļuvuši par būtisku digitālās komunikācijas sastāvdaļu, kas palīdz nodot informāciju par sarunas dalībnieku emocionālo fonu, šādi mainot sarunas toni un ietekmējot sarunas dalībnieku reakciju. Taču vai šīs mūsdienu piktogrammas, ko izmantojam tikai kā teksta papildelementu, spētu aizstāt valodu pilnībā? Vai ir iespējams radīt šādu emotikonu valodu vai varbūt tā jau pastāv? Vai dzeja, kas pati par sevi tiecas iziet ārpus valodas ierobežojumiem, var tikt pārtulkota emotikonu valodā, un kā tas maina, variē, papildina šīs dzejas uztveri? Vai Rainis un Aspazija lietotu smailijus, ja dzīvotu mūsdienu pasaulē?

Izstādē dalībniekiem būs iespēja iepazīt emodži alfabētu un Raiņa dzejas tulkojumus, kuros tas tiek izmantots, pašiem izmēģināt emodži dzejas rakstīšanas un Emoji Vision aplikācijas, kā arī konkursam iesūtītos darbus. Izstādi veido māksliniece Vika Eksta kopā ar programmētāju NB.

Emoji Vision ir aplikācija, kas uzrakstīta speciāli šai izstādei un darbojas, pārveidojot apkārtējās pasaules attēlojumu emodži zīmēs. Dators tiek savienots ar kameru un monitoru, kurā tiek translēts reāllaika kameras filmētais attēls un ar aplikācijas palīdzību tas tiek pārvērsts dažādos emodži, kuras aplikācija piemeklē, balstoties uz tonālo atbilstību.

Izstāde būs skatāma no 7.  līdz 26. septembrim.

Latvijas Nacionālās Televīzijas sižets par projektu: https://www.la.lv/video-aicina-rakstit-dzeju-emodzi-valoda?fbclid=IwAR3a4tRKLBSaE7X9NvesmakiKK2gnBNdn7jLzzSk1dIzCGLGBFiIUX7YhDQ

Izstādes sakarā portālā punctummagazine.lv tiks publicēta arī dzejnieka Raimonda Ķirķa eseja par vizuālo dzeju un emotikoniem.

Izstādes norises vieta: Raiņa un Aspazijas māja, Baznīcas iela 30.

Izstādes organizētāji: Raiņa un Aspazijas māja, Dzejas dienas, Memoriālo muzeju apvienība.

Pasākums noritēs Dzejas dienu ietvaros.

Raiņa un Aspazijas mājas un Memoriālo muzeju apvienības rīkots pasākums.

Tuvāka informācija pa tālruni: +371 67272643; +371 29254193 vai e-pastu komunikacija@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.aspazijarainis.lv

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Afiša DZEJAS PERFORMANCE “7”

Septiņi dzejnieki, katrs ar septiņiem dzejoļiem. Septiņi senās pasaules brīnumi, septiņas varavīksnes krāsas, septiņi nāves grēki un kristieša tikumi, septiņi pēdējie cepumiņi un septiņi šoti metriņā. 3. septembrī plkst. 19.00 dzejas kustība “Sausais atlikums” jūs ielūdz uz multimediālu performanci Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30).

Kaspars Zalāns ir jaunās paaudzes dzejnieks, publicējies Satori, konTEKSTS, Kultūrzīmes, Domuzīme un Punctum. Lasījis savus dzeju Vērmanes dārzā, Hāgenskalna Komūnā, Rīgas mākslas telpā un citviet.

Ikdienā darbojas sabiedriskajās attiecībās un tulko ar literatūru saistītus tekstus.

Elīza Dāldere ir vēstures studente, kura it sevišķi interesējas par viduslaiku vēstures periodu un kultūras pārneses procesiem. Par sevi saka: “Rakstu spontāni un negaidīti, un tā mēğinu saprast, kā darbojas zemapziņa.”

Ieva Viese-Vigula jūsmo par neatkarīgo animāciju, raksta reklāmas tekstus jogurtiem un dažkārt kāpj uz skatuves stāstīt jokus. Publicējusi tekstus un kino un literatūras kritiku portālos Satori, Kino Raksti, Punctum. Šoruden atgriežas studentes statusā LMA.

Rihards Ošenieks par sevi saka “esmu 18 gadus vecs ģimnāzists. Ziemās vāru kafijas, bet vasaras pavadu brokoļu plantācijās Beļģijas biofermās. Man patīk vērot kūstošu sniegu un smērēt sviestmaizes. Kad nedaru to, rakstu dzejoļus par nīlzirgiem, pusmūža krīzi un absurda neizbēgamību.”

Loreta Kalniņa: “Pirms kādiem diviem gadiem aptvēru to, ka labs dzejolis ir tas, kas dod gandarījumu un prieku manam garam, tādēļ turpinu ķert labas domas un slīpēt tās līdz tās izskatās pēc dzejoļa. Šogad sāku apmeklēt arī prozas meistardarbnīcas pie Ievas Melgalves, bet jāatzīst, ka stāstu rakstīšana sāk mani patiesi biedēt, jo līdzšinējā vasaras pieredze rāda, ka iztēlotais un uzrakstītais, negaidot, piepildās pašas dzīvē.”

Lāsma Olte: “Ir dzejoļi, kas uzrodas tik viegli, it kā nekas netiktu izkustināts. Un ir tādi, kurus būtu gribējies nevarēt spēt uzrakstīt. Patīk un reizē biedē telpa, kas rodas strap maniem dzejoļiem un to lasītājiem. Ir publikācija interneta žurnālā “Punctum”.

Agnese Zarāne ikdienā strādā pieaugušo izglītības projekta komunikācijas jomā, bet brīvo laiku velta prozas un dzejas rindu lasīšanai un tapināšanai. “Teksts ir teritorija, kurā joprojām taustos un bieži vien paļaujos uz intuīciju. Laikam jau man ir nozīmīga šī taustīšanās, ja apzināti tai veltu tik lielu daļu no savas dzīves.”

Agneses darbu publikācijas ir pieejamas punctummagazine.lv, satori.lv un laikrakstā “Kultūrzīmes”. Apgādā “Zvaigzne ABC” ir iznācis viņas garstāsts jauniešiem “Slīdošās kāpnes”.

Par muzikālo pavadījumu atbildēs Kārlis Lazdovskis un Kārlis Ruža.

Mūziķis Kārlis Lazdovskis ir spēlējis bungas jau no pusaudžu laikiem. Spēlēts ir mazās pagrīdes grupās “BeReet”, “Parára” un “TriggerHappy”. Pēdējā gada laikā viņam ir radusies vēlme apvienot mūziku ar citiem mākslas formātiem, piemēram, dzeju.

Kārlis Ruža par sevi saka: “Es gan jau sāku pirms kādiem 7 gadiem kopumā, ar datormūziku un elektroniku ņemos pēdējos piecus. Reizēm ir sajūta, ka esmu vienkārši interfeiss starp skaņu un nejaušību, tomēr ir sajūta, ka galarezultāts tomēr kaut ko par mani pasaka un tas ir izpausmes formāts.”

Pasākums noritēs Dzejas dienu ietvaros.

Raiņa un Aspazijas mājas un Memoriālo muzeju apvienības rīkots pasākums.

Tuvāka informācija pa tālruni: +371 67272643; +371 29254193 vai e-pastu komunikacija@memorialiemuzeji.lv,kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.aspazijarainis.lv

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

 


Rozes mini ROŽU DARBNĪCA ĢIMENĒM RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

Sestdien, 24. augustā, plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz Rožu darbnīcu Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā.

Vasaras noslēgums Raiņa un Aspazijas vasarnīcā ietinas rožu smaržā!
Mākslas darbnīcā veidosim rozes no dažādiem neparastiem materiāliem, kuras būs iespējams paņemt līdzi uz mājām vai uzdāvināt kādam īpašam cilvēkam. Lasīsim Aspazijas dzeju par puķēm, izzināsim rozes uzbūvi – gluži kā roze, kuras krāšņo un smaržīgo ziedu veido ziedlapiņas, kas kārtojas cita aiz citas, arī dzeja top, vienam vārdam saistoties ar nākošo. Malkojot rožlapiņu tēju, runāsim par raksturu, pašapziņu, uzdrīkstēšanos un vienkāršu dzīves svinēšanu.

Rožu darbnīca ir viena no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no jūnija līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas vasarnīcā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas dzeju, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Ieva Baumgarte ir grafiķe, gleznotāja un mākslas pedagoģe, veidojusi gleznas tiešraidē un koncertu laikā. Par sevi Ieva saka: “Zīmēt ir mans – lidot.”

Darbnīcas ilgums ir divas stundas.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu santa.apala@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruņiem 67764295 vai 29239472.

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

Darbnīcu ciklu atbalsta Kultūras ministrija.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Webp.net-resizeimage JĀNIS JAUNSUDRABIŅŠ – GLEZNOTĀJS UN RAKSTNIEKS JEB ABAS MĀKSLAS MAN VIENĀDI MĪĻAS

23. augustā plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O. Vācieša ielā 6a) aicina uz pasākumu “Jānis Jaunsudrabiņš – gleznotājs un rakstnieks jeb “abas mākslas man vienādi mīļas”.

Augusts ir Jāņa Jaunsudrabiņa mēnesis – zem spožajām augusta zvaigznēm Jaunsudrabiņš ieradās šajā pasaulē un zem tām viņam bija lemts aiziet mūžībā. Jaunsudrabiņš pasauli redzēja un izjuta krāsās, jo visu mūžu strādājis divās mākslas nozarēs – rakstniecībā un glezniecībā, vienai otru papildinot vai laiku pa laikam mainot prioritātes.

Glezniecības arodu Jaunsudrabiņš apguvis Blūma zīmēšanas skolā, kā arī pašmācības ceļā un īslaicīgās studijās Minhenē, Berlīnē, Parīzē. Ar Jāni Akurateru Jaunsudrabiņu saista ilgstoša literārā draudzība, kā arī glezna“Arājs”, ko saņem kā dāvanu no autora. Glezna “Arājs” ir ceļojusi kopā ar Akurateru pa dažādām viņa dzīves vietām, bet tagad tā skatāma Akuratera kabinetā.

Pasākuma plāns:

  1. Jānis Jaunsudrabiņš “Piemini Latviju!” un citi tēlojumi. – Kopīgs lasījums un dūdu improvizācijas – Māris Jēkabsons.
  2. Jānis Jaunsudrabiņš un Jānis Akuraters. Dzīves ceļi un krustceļi – muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa.
  3. Jāņa Jaunsudrabiņa devums glezniecībā un grāmatu grafikā – mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne.
  4. Jāņa Jaunsudrabiņa mākslas darbi Jāņa Akuratera kolekcijā – muzeja speciāliste Maira Valtere.
  5. Juris Kulakovs. Dziesmas ar Jāņa Akuratera un Jāņa Jaunsudrabiņa vārdiem. Ieva Parša (balss), pie klavierēm – Juris Kulakovs.

Ieejas maksa – 2.00 EUR;

skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Uzziņas: akuratera.muz@inbox.lv; akuraters@memorialiemuzeji.lv

Tālrunis: 67619934; 29451112


Weiss_Plakat_LV_Muzeum_do_druku-page-mini POĻU EKSPRESIONISMA GLZENOTĀJA VOJCEHA VEISA DARBU IZSTĀDE “JAUNAIS VEISS”

28. augustā plkst. 16.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā tiks atklāta poļu simbolisma un ekspresionisma gleznotāja Vojceha Veisa jaunības gadu gleznu un grafiku izstāde no Ādama Mickeviča Literatūras muzeja (Polija) krājuma.

Izstāde būs skatāma līdz 26. oktobrim.

Vojcehs Veiss (Wojciech Weiss) (1875–1950) no 1891. gada studējis glezniecību Krakovas Mākslas skolā. 1895. gadā skola ieguva akadēmijas statusu un kļuva atvērta modernisma kustības “Jaunā Polija” strāvojumam. Arī Veisa daiļradē, tiecoties atrast 19./20. gadsimta mijas garam atbilstošas mākslas formas, ienāk simbolisma un ekspresionisma tendences. Vēlāk Veiss papildinājies arī Parīzē, Romā un Florencē.

Starpkaru periodā Vojcehs Veiss ieņēmis dažādus amatus Krakovas Mākslas akadēmijā. 1937. gadā, esot akadēmijas rektora amatā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Veiss ir strādājis glezniecībā un grafikā, daudz atveidojis ainavas, portretus un aktus. Bieži vien Veisa darbos tiek apcerētas tādas simbolisma mākslā plaši sastopamas tēmas kā cilvēka mūža ritējums, dzimšana un nāve, seksualitāte, liktenīgā sieviete– kārdinātāja. Veisa gleznas ir radniecīgas norvēģu mākslinieka Edvarda Munka, kā arī viņa pedagogu, poļu simbolistu Jaceka Maļčevska un Leona Vičolkovska darbiem. Līdzīgi kā daudzus citus 19.gs. beigu un 20. gs. sākumā māksliniekus, viņu aizrāva un ietekmēja arī Tālo Austrumu māksla, īpaši japāņu gravīru estētika. Liela nozīme viņa mākslas ideju veidošanā ir arī dekadentiskā rakstnieka Staņislava Pšibiševska personībai un daiļradei, kā arī Frīdriha Nīčes filozofijai.

Iepazīstinot ar poļu mākslas klasiķi Vojcehu Veisu, izstādē “Jaunais Veiss” tiek eksponēti mākslinieka jaunības gadu darbi, kas aptver laikposmu no 1895. līdz 1901. gadam. Izstāde tapusi, sadarbojoties Memoriālo muzeju apvienībai un Ādama Micekeviča Literatūras muzejam, tā iekārtota ar Polijas Republikas vēstniecības Latvijā atbalstu.

Muzeja darba laiks: 11.00–18.00, slēgts – pirmdien, otrdien.

Ieejas maksa – 2.00 €;

Skolēniem, studentiem un senioriem – 1.00 €.

Vairāk informācijas pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv.


bty Raiņa muzejā “Jasmuiža” atzīmēta Latgales keramiķa Polikarpa Vilcāna 125. dzimšanas diena un izkurināts keramikas ceplis

2019. gads ir viena no slavenāko Latgales keramikas vecmeistaru – Polikarpa Vilcāna – 125. jubilejas gads. Atzīmējot keramiķa jubileju, Raiņa muzejā „Jasmuiža” notika keramiķim veltīts pasākums divu dienu garumā.

Silajāņu keramiķis Polikarps Vilcāns (1894–1969) amata prasmes apguvis pie sava tēva Joahima, piedalījies daudzās izstādēs Latvijā un ārzemēs. 1937. gadā Francijā Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē viņam piešķirta zelta medaļa un diploms, bet 1938. gadā Starptautiskajā amatniecības izstādē Berlīnē podniekam piešķirts Goda diploms. P. Vilcānu var dēvēt par vienu no dekoratīvās keramikas aizsācējiem un izcilu grafiskā ornamenta meistaru. Viņš ieviesis dažādu toņu glazūru salikumus, bijis teicams kolorists. Keramiķis viens no pirmajiem sācis darināt dažādas dzērienu servīzes. Viņi abi ar brālēnu Andreju Paulānu bija pirmie, kuri 20. gadsimta 30. gados sāka veidot sarežģītus vairākstāvu svečturus. Pie P. Vilcāna amata prasmes apguvuši daudzi Latgales podnieki. Viņa keramikas priekšmeti atrodas daudzu Latvijas un ārzemju muzeju krājumos, kā arī privātkolekcijās.

9. augustā muzejā notika izstādes “Polikarpam Vilcānam – 125” atklāšana un lasījumi, kurā ar referātiem piedalījās Gaida Jablovska (Raiņa un Aspazijas muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja), Anta Rugāte (dubultmonogrāfijas par Polikarpu Čerņavski un Veroniku Kučinsku “Līgsmības koki” autore), Solvita Kleinarte (Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājas vietniece), Evija Vasilevska (Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijas vadītāja), Antra Saliņa (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma glabātāja), Silvija Ivanovska (Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja) un Aina Loseviča (Ludzas Novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja).

Vakara gaitā tika demonstrēta dokumentālā filma „Dzīvais māls” (1965. g., režisors R. Rihards), kurā 20. gadsimta 60. gadu sākumā nofilmēti slavenie Latgales podnieki Polikarps Vilcāns, Andrejs Paulāns, Antons Šmulāns, Polikarps Čerņavskis, Antons Ušpelis un Julijans Zagorskis.

Pēc filmas noskatīšanās Polikarpa Vilcāna brālēna Andreja Paulāna darbnīcā – ceplī interesentiem bija iespēja piedalīties keramikas meistarklasē/radošajā darbnīcā, kur kopā ar Latgales keramiķi Andri Ušpeli varēja izveidot savu māla suvenīru.

Jau no pusdienlaika A. Paulāna darbnīcā – ceplī notika arī keramikas cepļa kurināšana. Šo atbildīgo darbu veica TLMS “Rēzeknes apriņķa podnieki” un viņu draugi. Šoreiz galvenais kurinātājs bija keramiķis Kristaps Braslis.

10. augusta rītā interesenti pulcējās uz keramikas cepļa izņemšanu un varēja savā īpašumā iegūt vērtīgas grāmatas, pareizi atbildot uz viktorīnas “Ko tu zini par Polikarpu Vilcānu un Latgales keramiku?” jautājumiem.

Paldies pasākuma atbalstītājiem: Valsts kultūrkapitāla fondam, Latvijas valsts mežiem, Latgales reģiona attīstības aģentūrai, TLMS “Rēzeknes apriņķa podnieki” un Jūlijas Sondores ģimenei!

 


Oskars Vizbulis mini ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAJĀ MUZEJĀ NOTIKS TIKŠANĀS AR “PĒCJĒZUS VECUMA SVIESTS” AUTORU

Šī gada 21. augustā 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, notiks tikšanās ar stāstu krājuma “Pēcjēzus vecuma sviests” autoru Oskaru Vizbuli. Sarunu vadīs Ilze Andresone.

Ventspilī dzimušais Oskars Vizbulis, ilggadējs žurnālists un sabiedrisko attiecību speciālists, šovasar debitējis prozā ar stāstu krājumu, kurš jau izpelnījies publikas un recenzentu (arīdzan prozistes Ingas Žoludes) ievērību.
Sarunā ar Oskaru mēģināsim noskaidrot, ko šībrīža Latvijas situācijā nozīmē reflektēt par vīrišķību, ar kādiem izaicinājumiem sastopas iesācējs autors, kurš jau ir nobriedis kā personība, kā izkopjama spēja pieredzi pārkausēt literatūrā, kā arī kopīgi meklēsim atbildes uz citiem publiku interesējošiem jautājumiem.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 21. augusts 18.00–20.00.
Ieejas maksa: 2.00 €.
Vairāk informācijas:
+371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv


1280px-Alberta_iela_12_kapnu telpa “30 000 GADU 80 STUNDĀS. MĀKSLAS VĒSTURES LEKCIJU CIKLS” IZGLĪTĪBAS PROGRAMMA PIEAUGUŠAJIEM

PATEICAMIES PAR LIELO INTERESI! PIETEIKUMU SKAITS IR PĀRSNIEDZIS BRĪVO VIETU SKAITU, JAUNI PIETEIKUMI VAIRĀK NETIEK PIEŅEMTI!

J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem, beidzot ar postmodernismu.

2019. gadā Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs piedāvā iespēju apgūt zināšanas mākslas vēsturē. No 2019. gada 7. septembra līdz 2020. gada 9. maijam katru otro sestdienu plkst. 11.00–16.00 būs iespējams apgūt izglītības programmu pieaugušajiem „30 000 gadu 80 stundās. Mākslas vēstures lekciju cikls”. Pavisam paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti, pieaugušie un seniori, kas vēlas apgūt pamatzināšanas mākslas vēsturē.

Pirmās trīs lekcijas notiks 7. septembrī un tās veltītas tēmām „Ievads mākslas vēsturē” (1. daļa 11.00–12.30; 2. daļa 12.45–14.15) un „Aizvēstures māksla” (14.30–16.00). Pirmajās divās lekcijās klausītāji tiks iepazīstināti ar mākslas pamatjēdzieniem, tiks aplūkoti nozīmīgākie mākslas veidi, tehnikas, žanri u.c., sāksim iepazīt un saprast specifisko “mākslas valodu”. Kopā ar lekciju dalībniekiem meklēsim atbildes uz jautājumiem: kas ir māksla? Kas ir mākslas darbs? Kā iepazīt un izprast mākslas darbu? Kā arī tiks sniegts pārskats par stiliem un virzieniem mākslas vēsturē, radot vispārēju priekšstatu par mākslas attīstības gaitu no vissenākajiem laikiem līdz 20. gadsimtam. Savukārt trešajā lekcijā tiks plašāk aplūkoti mākslas pirmsākumi aizvēstures periodā, sākot ar paleolītu. Iepazīstot vissenākos mākslas darbus, saskarsimies ar pārsteidzošiem mākslas un arhitektūras ansambļiem un noskaidrosim, kāda bija to nozīme aizvēstures laikmeta cilvēka dzīvē.

Ar lekciju sarakstu iespējams iepazīties šeit: https://drive.google.com/open?id=1B6_b1rv_7eYMi4qjvkbLlaA2P_dzfBN8

Vietu skaits ir ierobežots. Pieteikumi uz lekcijām tiek pieņemti to iesniegšanas secībā.

Biļešu cenas:

Vienas lekcijas apmeklējums: 2.00 EUR. Iespējams apmeklēt atsevišķas lekcijas.

Tuvāka informācija pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Attēlā: J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzeja kāpņu telpa, Alberta iela 12, Rīga.


ups_010 ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLMĀJA UN DĀRZS SKRĪVEROS APMEKLĒTĀJIEM SESTDIEN SLĒGTS

Sestdien, 10. augustā, A. Upīša memoriālmāja (Daugavas iela 58, Skrīveri) būs apmeklētājiem slēgta.

Citas dienas muzejs strādās ierastos darba laikus.

 

 

 

 

 

 


WOLKEN_poster-2-page-001 KRISTIĀNA FUKSA PERSONĀLIZSTĀDE “WOLKEN” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

8. augustā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā O. Vācieša ielā 19, Rīgā tiks atklāta Kristiana Fuksa izstāde “Wolken”.

Kristiana Fuksa glezniecību var raksturot kā attālu sajūtu pasauli, kurā dzīvo konkrēti tēli. Bieži tie parādās vien kā melnas ēnas – iespiedušās atmiņā uz mūžu. Golfa spēlmaņi, mikipeles – tie ir izniruši no mākoņiem un ir savas skumjās eksistences liecības. Tie ir sastinguši šajā vietā un laikā. Vienīgais, kas spēj vēl kustēties – mākoņi, kas slīd tiem garām, turpinot savu nepārtraukto ceļu. Tie liecina par neapturamo laiku un patstāvīgo ritmu, kuriem šie tēli netiek līdzi, jo ir vien mākslinieka atmiņas daļas – daļas no bērnības un mūsdienām – sastingušas mūžīgā tumsā. Pakļaujoties mākslinieka emocionālajai jūtībai, tēlos novērojams trauslums, kas pakļāvies mūsdienu raksturīgajam spiedienam un nepastāvībai.

Grafiskais dizains: Kintija Elīna Karaša

Izstādi atbalsta: Piebalgas alus

*Wolken – (no vācu valodas) mākoņi

Vairāk informācijas:
+ 371 67619905, + 371 67614015;
vacietis@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos