Jāņa Akuratera muzejs, 2016. gada oktobris. Roja Maizīša foto VAS “VALSTS NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI” NODOD EKSPLUATĀCIJĀ ATJAUNOTO JĀŅA AKURATERA MUZEJA ĒKU

2016. gada 12. oktobrī VNĪ un Memoriālo muzeju apvienība aicināja medijus iepazīties ar restaurēto rakstnieka un tulkotāja Jāņa Akuratera māju Torņakalnā. Ēka celta 1933. gadā kā rakstnieka ģimenes nams. Līdz šī gada sākumam, kad VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzsāka ēkas pārbūves un restaurācijas darbus, nama tehniskais stāvoklis bija neapmierinošs. Šī gada 30. septembrī atjaunotais nams nodots ekspluatācijā.

Jāņa Akuratera muzeja ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta. Nams celts pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta. Muzejs ir viens no Pārdaugavas kultūras centriem, kur mūsdienās, tāpat kā Jāņa Akuratera dzīves laikā, pulcējas literāti, mākslinieki, mūziķi un aktieri, kā arī skolēni.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols: “Jāņa Akuratera muzeja ēka ir augstvērtīgs, ļoti kvalitatīvi izstrādāts 20. gs. 30. gadu Latvijas būvmākslas funkcionālisma stila arhitektūras paraugs ar racionālu, tam laikam modernu arhitektūru, kas izpaužas gan ēkas kopskatā, gan katras detaļas kvalitātē. Tomēr ēkai papildus vērtību piešķir tās īpašnieks – rakstnieks, tulkotājs un politiķis Jānis Akuraters, un viņa celtās mājas atjaunošana ir mūsu simboliska dāvana dzejnieka 140. jubilejas gadā.

VNĪ pārbūves un restaurācijas darbu ietvaros veica muzeja ēkas fasādes atjaunošanu un restaurāciju, jumta seguma nomaiņu ar jauniem betona dakstiņiem, maksimāli pietuvinot jumta seguma vizuālo veidolu vēsturiskā jumta izskatam. Klientu ērtībām izveidots apmeklētājiem pielāgots muzeja ieejas mezgls, veikta interjera detaļu atjaunošana pēc oriģinālajiem paraugiem, t.sk., muzejā iebūvēto būvgaldniecības izstrādājumu restaurācija. Tāpat muzejā veikta ogļu apkures sistēmas maiņa uz gāzes apkures sistēmu, kā arī kamīna un krāšņu restaurācija. Muzeja apmeklētājus turpmāk priecēs labiekārtotā muzeja teritorija un restaurētā veranda un terase.

Būvdarbi tika īstenoti Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana” projekta “Jāņa Akuratera muzeja restaurācija” ietvaros.

Muzeja atjaunošanas un restaurācijas darbus pēc SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs” izstrādātā būvprojekta veica SIA „Modus būve”. Projekta kopējās izmaksas ir EUR 250 000. EEZ līdzfinansējums – EUR 212 500, savukārt EUR 37 500 ir valsts budžeta līdzfinansējums.


Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30. 2016. gada septembris ATVĒRTA ATJAUNOTĀ RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJA

No 2016. gada 10. septembra apmeklētājiem atvērts vēl viens atjaunots Raiņa un Aspazijas muzejs – abu dzejnieku māja Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Raiņa un Aspazijas māja ir unikāls 19. gadsimta vēsturiskās apbūves piemineklis Rīgas centrā. Gan divstāvu nams ielas malā, gan sētas māja un nelielais iekšpagalms veido savdabīgu kultūrvēsturisku ansambli. Šai namā abi dzejnieki dzīvoja no 1926. gada 15. septembra, Rainis – līdz savai nāvei 1929. gada 12. septembrī, Aspazija – līdz 1933. gada pavasarim.

1926. gada 15. martā sastādītajā testamentā dzejnieki izteikuši vēlmi, lai šī māja paliktu Rīgas pilsētai, kur tai jāierīko viņu vārdā nosaukts muzejs. “Rīgai paliek mūsu bibliotēka un rokraksti, un tie darāmi pieejami visiem.”

Pēc 90 gadiem Raiņa un Aspazijas ideja un vēlme par bibliotēkas un memoriālo telpu pieejamību sabiedrībai ir realizēta.

Dzīvokļa iekārtojumā izmantoti autentiski dzejnieku kolekcijas priekšmeti. Tie izvietoti, balstoties uz dokumentāriem materiāliem – fotogrāfijām un kinokadriem.

Viena no atjaunotā muzeja dominantēm ir abu dzejnieku personiskā bibliotēka, kas būs aplūkojama ikvienam interesentam un pieejama pētniecībai. Plauktos ir 6067 grāmatas 14 valodās un 2900 dažādu periodisko izdevumu vienību.

“Izmantojot abu dzejnieku citātus, kontrastā memoriālajai dzīves telpai veidojām muzejpedagoģisko un pārējās apmeklētājiem atvērtās komunikācijas telpas. Piemēram, sēdmēbeles ar Raiņa jaunvārdiem, kuri spēles veidā iesaista apmeklētāju izziņas procesā. Tādējādi vēlamies apmeklētāju rosināt atklāt, izzināt, pētīt abu dzejnieku jaunradi,” stāsta māksliniece Ingūna Elere. Viņas pārstāvētais dizaina birojs H2E veica Raiņa un Aspazijas mājas ekspozīcijas un publiski pieejamo telpu dizaina izstrādi.

Darba laiks: 10.00 –17.00; slēgts – svētdienās, pirmdienās

Ekskursiju pieteikšana: +371 67272643; +371 29254193; +371 29689489; rainis.maja@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu, krievu valodā

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/raina-un-aspazijas-muzejs/raina-un-aspazijas-maja/

 


Raiņa un Aspazijas vasarnīca, 2016. gada 26. augusts. RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA GAIDA CIEMOS

No 2016. gada 27. augusta apmeklētājiem atvērta atjaunotā Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7.

Raiņa un Aspazijas vasarnīca ir muzejs, kas veltīts divām izcilām personībām latviešu kultūrā. Vasarnīcu Majoros Rainis nopirka 1926. gada rudenī. No 1927. līdz 1929. gadam tā bija dzejnieku darba un vasaras atpūtas vieta.

“Man patīk šis klusums, tīrais, svaigais gaiss. Nekur nejūtos tik labi, kā še,” atzinis Rainis.

“Dzīves telpas ārkārtīgā pieticība un vienkāršība pretstatā abu dzejnieku gara telpas plašumam bija dizaina koncepcijas pamatā,” stāsta māksliniece Ingūna Elere.

Jaunā ekspozīcija, ko veidojuši muzeja speciālisti sadarbībā dizaina biroju H2E, saucas pavisam vienkārši – “Es un Tu”. Tā veltīta Raiņa un Aspazijas mīlestībai un daiļrades virsotnēm, ko atklāj viņu kopdzīves mezglpunkti un daiļrades process –nozīmīgākie darbi. Ekspozīcija aizsākas ar dzejnieku iepazīšanos, noslēdzas – ar Raiņa nāvi. Iezīmējas divas līnijas – dzīves horizontāle un daiļrades vertikāle. Vīrietis un sieviete. Spēks un skaistums. Un pāri visam – mīlestība.

Ne mazāk interesantas ir restaurētās abu dzejnieku dzīves telpas – vasarnīcas un dārza mājiņas augšstāvi.

Darba laiks: 10.00 –17.00; slēgts – svētdienās, pirmdienās

Ekskursiju pieteikšana: +371 67764295; +371 29239472; rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu, krievu valodā

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/raina-un-aspazijas-muzejs/raina-un-aspazijas-vasarnica/


Raiņa muzejs "Tadenava", 2016. gada jūlijs. Kristapa Runča foto TADENAVAS DURVIS VAĻĀ!

No 2016. gada 25. jūlija apmeklētājiem atvērts atjaunotais Raiņa muzejs “Tadenava” Jēkabpils novada Dunavas pagastā.

Raiņa dzimtā vieta Tadenava ir viņa saules un mīlas filosofijas šūpulis. Jaunajā ekspozīcijā, ko veidojuši muzeja speciālisti sadarbībā ar dzejnieci Inesi Zanderi un dizaina biroju H2E, saules motīvam piešķirta vadošā loma. Saule, kas rit visu cauru dienu pa debess jumu, būs muzeja apmeklētāja ceļvedis Tadenavā. Saule iespīdēs tēva istabā, kur aug Pliekšānu dzimtas koks. Tur, rēķinot, rakstot un lasot, gādāts par saimniecību un prātots par bērnu nākotni. Saule ielūkosies mātes istabā, kur auklēti bērni un pūralādē krāti rokdarbi. Saule vadīs mazo Jāni Pliekšānu caur bērnības mājām un skolām līdz pašai Rīgai.

Raiņa muzeja “Tadenava” kompleksu veido 19. gs. 60. gados – Raiņa tēva Krišjāņa Pliekšāna saimniekošanas laikā – celtā pusmuižas dzīvojamā māja un šķūnis, 20. gs. 20. gados izveidotās jaunsaimniecības “Dāboliņi” dzīvojamā māja, kā arī pirts un pagrabs. Visas ēkas tagad ir pieejamas apmeklētājiem.

Muzejs atvērts līdz 31. oktobrim.

Darba laiks: 10.00 –17.00; slēgts – pirmdienās, otrdienās

Ekskursiju pieteikšana: +371 29250484; tadenava@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu, krievu valodā

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/raina-un-aspazijas-muzejs/raina-muzejs-tadenava/


Valsts prezidents Raimonds Vējonis  un Gaida Jablovska. 2016. gada 4. maijs VALSTS LIELĀKĀ BAGĀTĪBA IR MŪSU CILVĒKI

“Mūsu valsts lielākā bagātība ir cilvēki. Mūsu cilvēki, viņu devums un neatlaidīgs darbs ir visu mūsu sasniegumu un valsts pamatā. Latvijai ir vajadzīgi cilvēki ar cildenu raksturu. Pateicoties šādiem cilvēkiem pirms divdesmit sešiem gadiem bija iespējams atjaunot Latvijas neatkarību. Pateicoties šādiem cilvēkiem, mūsu valsts turpina attīstības ceļu,” 4. maijā sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pasniedzot valsts augstākos apbalvojumus.

Cildinot valsts augstāko apbalvojumu saņēmējus, Valsts prezidents pateicās ikvienam par pašaizliedzīgo ilggadējo darbu un devumu Latvijas un līdzcilvēku labā.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci šogad kļuva kultūras darbiniece, muzeju speciāliste, Raiņa un Aspazijas muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Gaida Jablovska. LEPOJAMIES!!!


Jāņa Brenča foto ZENTAS MAURIŅAS VĀRDBALVA ARNIM KOROŠEVSKIM

7. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulcē tika pasniegtas LZA vārdbalvas dažādu nozaru zinātniekiem un arī jaunajiem zinātniekiem.

Zentas Mauriņas vārdbalvu par labāko darbu literatūrzinātnē ieguva mūsu kolēģis, Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists Mag. philol. Arnis Koroševskis (LU Humanitāro zinātņu fakultāte) par maģistra darbu „Andreja Upīša literārā darbība no 1899. līdz 1909. gadam: žanrs, strāvojumi un inovācijas” (darba vadītāja – Dr. philol. Ieva Kalniņa).

Zentas Mauriņas vārdbalva tiek piešķirta labākajam jaunajam zinātniekam literatūrzinātnē vai filozofijā. Balvu piešķir kopš 1999. gada, tās laureātu vidū ir literatūrzinātnieki Rimands Ceplis, Pauls Daija, Austra Gaigala, Helena Akatova u.c.


RA_planšete MEKLĒJAM AUTORU MANTINIEKUS!

Memoriālo muzeju apvienība ir izveidojusi audiovizuālu informatīvu gidu piecās valodās: latviešu, krievu, angļu, franču un vācu. Tas būs pieejams Raiņa un Aspazijas muzejos – Raiņa muzejā “Tadenava”, Raiņa muzejā “Jasmuiža”, Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā un Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros.

Audiovizuālajā gidā ir reproducēti fotogrāfa un režisora Mārtiņa Lapiņa, fotogrāfu Olīva Mētras (Antons Ķiploks), Roberta Borharda, K. Rakes, K. Kūnerta, J. Sermona, grāmatu ilustratoru A. V. Prohorova un N. N. Karazina un mākslinieka Alberta Prandes darbi vai to fragmenti.

Aicinām atsaukties šo autoru mantiniekus, sazinoties ar mums pa tālruni + 371 67229980 vai e-pastu apvieniba@memorialiemuzeji.lv

Būsim pateicīgi audiovizuālā informatīvā gida lietotājiem, ja tie palīdzēs noskaidrot to fotogrāfiju autorus, kas tā veidotājiem nav zināmi.


ASPAZIJA, RAINIS 1+8 ASPAZIJA, RAINIS 1+8

2015. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome, izmantojot LR Kultūras ministrijas finansējumu, rīkoja Raiņa un Aspazijas gadam veltītu plašā apvāršņa konkursu 1.–9.klašu skolēniem. Tas norisinājās divās kārtās aprīlī, konkursa fināls notika 25. maijā Nacionālajā teātrī.

Kopumā no Rīgas, Pierīgas, Latgales, Zemgales, Kurzemes un Vidzemes reģioniem konkursa pirmajā kārtā piedalījās 6602 skolēni no 101 skolas un 38 bibliotēkām.

Izmantojot skolotājas Ineses Lāčaunieces ideju, tika radīta literārā galda spēle ASPAZIJA, RAINIS 1+8, lai skolēni atraktīvā veidā iepazītos ar abu dzejnieku darbiem un viņu paustajām atziņām.

Spēles vizuālo ietērpu veidojusi māksliniece Rūta Briede.

Ar spēli varat iepazīties šeit: ASPAZIJA, RAINIS 1+8


Raiņa un Aspazijas muzejs RAIŅA UN ASPAZIJAS MUZEJAM – SAVA GRAFISKĀ IDENTITĀTE

Droši vien ir maz ļaužu, kas nebūs pamanījuši, ka šis gads rit Raiņa un Aspazijas 150. dzimšanas dienas zīmē. Bet, jubilejas gadam beidzoties, viss turpināsies – Es ritu, ritu, / Ņemot un dodot / topu par citu… (Rainis).

2016. gada pavasarī apmeklētājiem durvis vērs trīs restaurēti abu dzejnieku muzeji – Raiņa muzejs “Tadenava” Dunavas pagastā, Raiņa un Aspazijas māja Rīgā un Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros.

Bet dzejnieku muzeju grafiskās atpazīstamības zīmes tapušas jau tagad – tās veidojis un muzejam dāvinājis Dizaina Birojs H2E.

Raiņa un Aspazijas stāsts ir komplekss stāsts ar kontrastiem, pastāvīgiem kāpumiem un kritumiem apvienojumā ar spēcīgu aizraušanos ar valodu, ar Latviju un vienam ar otru. Ņemot vērā viņu atšķirīgos raksturus, viņu dzīve bijusi brāzmaina. Šis kontrasts vairāk kā jebkur citur jūtams tieši viņu rakstības stilā, kaut arī būtībā viņi cīnās par vienu mērķi – patiesību, dzīves jēgu.

Rainis bija salīdzinoši domīgais un klusais filosofs, kurš izteicās skaidrā un tiešā manierē: “Patiesība ir meklēšana, ir cīnīšanās.” Aspazijas izpausme bija romantiskāka, emocionālāka, metaforiskāka: “Caur daudziem dūmiem jāiziet cauri, lai uguni redzētu.” Šie divi citāti, mūsuprāt, atklāj viņu dzīves un daiļrades būtību un abu dzejnieku nopietno attieksmi pret to. Tieši tāpēc mēs vēlējāmies strādāt tieši ar šīm frāzēm un tajās ietvertajām idejām, un izmantot tās par pamatu Raiņa un Aspazijas muzeju identitātei, stāsta dizaina autori.

Raiņa un Aspazijas vārdu iniciāļi ir viegli uztverama un simboliski viegli atpazīstama burtu kombinācija. Tajā pašā laikā grafikas zīmē šos divus iniciāļus nevēlējāmies atainot kā ierasts – ar “un” vai & vai pat + zīmi starp tiem, jo neviena no šīm zīmēm nespēj simbolizēt tās saites un to spēku, kas vienoja Raini un Aspaziju. Tāpēc, atsakoties no jebkādiem papildus simboliem, iniciāļus sasaistījām un “saaudzējām” kopā pavisam.

Līniju grafika simbolizē saikni, kas pastāvēja starp Raini un Aspaziju. Pirmajos divos dzīves posmos Rainis ir viens, tāpēc arī atbilstošo muzeju grafikas zīmēs ir tikai R un līnija, kas tiecas un tiecas pēc satikšanās ar A. Tas notiek vēlāk, un viena no šīm vietām ir Raiņa un Aspazijas māja, kur abi dzejnieki ir kopā. Rainis mirst vasarnīcā Majoros, tāpēc šeit līnija pārtrūkst…

Katrs muzejs ieguvis savu – simbolisku – krāsu: Raiņa bērnības un jaunības vietas – saules zeltaino un egļu zaļo toni, dzejnieku māja Rīgā – asfalta un pilsētas dunas pelēko, bet vasarnīca – zilo krāsu, kurai Raiņa un Aspazijas darbos ir īpaša nozīme.

Dizaina Birojs H2E izstrādājis arī visu trīs šobrīd restaurācijā esošo muzeju ekspozīciju un publiski pieejamo telpu dizaina projektus.

Raiņa muzejs "Tadenava"   Raiņa muzejs "Jasmuiža"Raiņa un Aspazijas mājaRaiņa un Aspazijas vasarnīca