Valsts prezidents Raimonds Vējonis  un Gaida Jablovska. 2016. gada 4. maijs VALSTS LIELĀKĀ BAGĀTĪBA IR MŪSU CILVĒKI

“Mūsu valsts lielākā bagātība ir cilvēki. Mūsu cilvēki, viņu devums un neatlaidīgs darbs ir visu mūsu sasniegumu un valsts pamatā. Latvijai ir vajadzīgi cilvēki ar cildenu raksturu. Pateicoties šādiem cilvēkiem pirms divdesmit sešiem gadiem bija iespējams atjaunot Latvijas neatkarību. Pateicoties šādiem cilvēkiem, mūsu valsts turpina attīstības ceļu,” 4. maijā sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pasniedzot valsts augstākos apbalvojumus.

Cildinot valsts augstāko apbalvojumu saņēmējus, Valsts prezidents pateicās ikvienam par pašaizliedzīgo ilggadējo darbu un devumu Latvijas un līdzcilvēku labā.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci šogad kļuva kultūras darbiniece, muzeju speciāliste, Raiņa un Aspazijas muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Gaida Jablovska. LEPOJAMIES!!!


Jāņa Brenča foto ZENTAS MAURIŅAS VĀRDBALVA ARNIM KOROŠEVSKIM

7. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulcē tika pasniegtas LZA vārdbalvas dažādu nozaru zinātniekiem un arī jaunajiem zinātniekiem.

Zentas Mauriņas vārdbalvu par labāko darbu literatūrzinātnē ieguva mūsu kolēģis, Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists Mag. philol. Arnis Koroševskis (LU Humanitāro zinātņu fakultāte) par maģistra darbu „Andreja Upīša literārā darbība no 1899. līdz 1909. gadam: žanrs, strāvojumi un inovācijas” (darba vadītāja – Dr. philol. Ieva Kalniņa).

Zentas Mauriņas vārdbalva tiek piešķirta labākajam jaunajam zinātniekam literatūrzinātnē vai filozofijā. Balvu piešķir kopš 1999. gada, tās laureātu vidū ir literatūrzinātnieki Rimands Ceplis, Pauls Daija, Austra Gaigala, Helena Akatova u.c.


Krustcelēs jeb Sākums pirms sākuma KRUSTCELĒS JEB SĀKUMS PIRMS SĀKUMA

Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, atvērta izstāde KRUSTCELĒS JEB SĀKUMS PIRMS SĀKUMA.

Izstāde iepazīstina ar Latvijas nesenās vēstures notikumiem: ar laiku, kas radīja priekšnoteikumus Krišjāņa Barona 150. jubilejas svinību uvertīrai Berlīnē (1984), tautas interesei par savas kultūras pamatiem, kas izpaudās folkloras kustībā visā Latvijā, un to ārējo faktoru labvēlīgajai virzībai, kas rezumējās Atmodas manifestācijās un Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā.

Izstāde stāsta par Latvijai nozīmīgu personību – dramaturga Gunāra Priedes, literatūrzinātnieces Saulcerītes Viese u.c. – ieguldījumu šī laikmeta lappušu tapšanā.

Izstādes vecākās paaudzes apmeklētāji varēs atmiņās pabūt savā personiskajā tā laika dzīves pozīcijā, jaunieši – uzzināt par toreizējās varas neaptveramo pārspēku, kuru mums izdevies uzvarēt…

Izstādes kontekstā izveidots arī muzejpedagoģisks piedāvājums, kas dod iespēju sajust, saprast, līdzdarbojoties attīstīt sevī konkrētā laika emocionālo, eksistenciālo rūpi vai prieku par tā laika notikumiem.

Izstādi ilustrē unikāli kino materiāli no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, kas stāsta par šo laikmetu – 20. gadsimta 80.–90. gadiem.

Apmeklējumu izstādē lūdzam pieteikt iepriekš.

Izstāde tapusi ar Rīgas domes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalstu.


RA_planšete MEKLĒJAM AUTORU MANTINIEKUS!

Memoriālo muzeju apvienība ir izveidojusi audiovizuālu informatīvu gidu piecās valodās: latviešu, krievu, angļu, franču un vācu. Tas būs pieejams Raiņa un Aspazijas muzejos – Raiņa muzejā “Tadenava”, Raiņa muzejā “Jasmuiža”, Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā un Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros.

Audiovizuālajā gidā ir reproducēti fotogrāfa un režisora Mārtiņa Lapiņa, fotogrāfu Olīva Mētras (Antons Ķiploks), Roberta Borharda, K. Rakes, K. Kūnerta, J. Sermona, grāmatu ilustratoru A. V. Prohorova un N. N. Karazina un mākslinieka Alberta Prandes darbi vai to fragmenti.

Aicinām atsaukties šo autoru mantiniekus, sazinoties ar mums pa tālruni + 371 67229980 vai e-pastu apvieniba@memorialiemuzeji.lv

Būsim pateicīgi audiovizuālā informatīvā gida lietotājiem, ja tie palīdzēs noskaidrot to fotogrāfiju autorus, kas tā veidotājiem nav zināmi.


ASPAZIJA, RAINIS 1+8 ASPAZIJA, RAINIS 1+8

2015. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome, izmantojot LR Kultūras ministrijas finansējumu, rīkoja Raiņa un Aspazijas gadam veltītu plašā apvāršņa konkursu 1.–9.klašu skolēniem. Tas norisinājās divās kārtās aprīlī, konkursa fināls notika 25. maijā Nacionālajā teātrī.

Kopumā no Rīgas, Pierīgas, Latgales, Zemgales, Kurzemes un Vidzemes reģioniem konkursa pirmajā kārtā piedalījās 6602 skolēni no 101 skolas un 38 bibliotēkām.

Izmantojot skolotājas Ineses Lāčaunieces ideju, tika radīta literārā galda spēle ASPAZIJA, RAINIS 1+8, lai skolēni atraktīvā veidā iepazītos ar abu dzejnieku darbiem un viņu paustajām atziņām.

Spēles vizuālo ietērpu veidojusi māksliniece Rūta Briede.

Ar spēli varat iepazīties šeit: ASPAZIJA, RAINIS 1+8


Raiņa un Aspazijas muzejs RAIŅA UN ASPAZIJAS MUZEJAM – SAVA GRAFISKĀ IDENTITĀTE

Droši vien ir maz ļaužu, kas nebūs pamanījuši, ka šis gads rit Raiņa un Aspazijas 150. dzimšanas dienas zīmē. Bet, jubilejas gadam beidzoties, viss turpināsies – Es ritu, ritu, / Ņemot un dodot / topu par citu… (Rainis).

2016. gada pavasarī apmeklētājiem durvis vērs trīs restaurēti abu dzejnieku muzeji – Raiņa muzejs “Tadenava” Dunavas pagastā, Raiņa un Aspazijas māja Rīgā un Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros.

Bet dzejnieku muzeju grafiskās atpazīstamības zīmes tapušas jau tagad – tās veidojis un muzejam dāvinājis Dizaina Birojs H2E.

Raiņa un Aspazijas stāsts ir komplekss stāsts ar kontrastiem, pastāvīgiem kāpumiem un kritumiem apvienojumā ar spēcīgu aizraušanos ar valodu, ar Latviju un vienam ar otru. Ņemot vērā viņu atšķirīgos raksturus, viņu dzīve bijusi brāzmaina. Šis kontrasts vairāk kā jebkur citur jūtams tieši viņu rakstības stilā, kaut arī būtībā viņi cīnās par vienu mērķi – patiesību, dzīves jēgu.

Rainis bija salīdzinoši domīgais un klusais filosofs, kurš izteicās skaidrā un tiešā manierē: “Patiesība ir meklēšana, ir cīnīšanās.” Aspazijas izpausme bija romantiskāka, emocionālāka, metaforiskāka: “Caur daudziem dūmiem jāiziet cauri, lai uguni redzētu.” Šie divi citāti, mūsuprāt, atklāj viņu dzīves un daiļrades būtību un abu dzejnieku nopietno attieksmi pret to. Tieši tāpēc mēs vēlējāmies strādāt tieši ar šīm frāzēm un tajās ietvertajām idejām, un izmantot tās par pamatu Raiņa un Aspazijas muzeju identitātei, stāsta dizaina autori.

Raiņa un Aspazijas vārdu iniciāļi ir viegli uztverama un simboliski viegli atpazīstama burtu kombinācija. Tajā pašā laikā grafikas zīmē šos divus iniciāļus nevēlējāmies atainot kā ierasts – ar “un” vai & vai pat + zīmi starp tiem, jo neviena no šīm zīmēm nespēj simbolizēt tās saites un to spēku, kas vienoja Raini un Aspaziju. Tāpēc, atsakoties no jebkādiem papildus simboliem, iniciāļus sasaistījām un “saaudzējām” kopā pavisam.

Līniju grafika simbolizē saikni, kas pastāvēja starp Raini un Aspaziju. Pirmajos divos dzīves posmos Rainis ir viens, tāpēc arī atbilstošo muzeju grafikas zīmēs ir tikai R un līnija, kas tiecas un tiecas pēc satikšanās ar A. Tas notiek vēlāk, un viena no šīm vietām ir Raiņa un Aspazijas māja, kur abi dzejnieki ir kopā. Rainis mirst vasarnīcā Majoros, tāpēc šeit līnija pārtrūkst…

Katrs muzejs ieguvis savu – simbolisku – krāsu: Raiņa bērnības un jaunības vietas – saules zeltaino un egļu zaļo toni, dzejnieku māja Rīgā – asfalta un pilsētas dunas pelēko, bet vasarnīca – zilo krāsu, kurai Raiņa un Aspazijas darbos ir īpaša nozīme.

Dizaina Birojs H2E izstrādājis arī visu trīs šobrīd restaurācijā esošo muzeju ekspozīciju un publiski pieejamo telpu dizaina projektus.

Raiņa muzejs "Tadenava"   Raiņa muzejs "Jasmuiža"Raiņa un Aspazijas mājaRaiņa un Aspazijas vasarnīca