_140x140px AICINĀM SKOLĒNUS BAUDĪT EKSKURSIJAS MEMORIĀLAJOS MUZEJOS

Muzeji nav tikai vieta, kur apskatīt kāda rakstnieka mīļāko pildspalvu vai žaketi.

Muzejos var uzzināt par apstākļiem, kādos dzīvoja cilvēki pirms vairākiem gadu desmitiem, apgūt jaunus arodus, kā arī vienkārši labi pavadīt laiku jautrās un saliedējošās spēlēs.

 

Memoriālo muzeju apvienības desmit muzeji iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros katrs ir izstrādājis plašu piedzīvojumu un pieredžu klāstu skolēniem, kas šos aspektus iemieso.

Iespējas ir visdažādākās:

Skolēni var iejusties detektīvu lomā Raiņa un Aspazijas mājā.

Iepazīt putnu sugas “Tadenavā”.

Izprast dainu kārtošanas principus Kr. Barona muzejā.

Izprast Pārdaugavas nozīmi Ojāra Vācieša dzīvē.

Izspēlēt lugu “Kalpa zēna vasara” Jāņa Akuratera muzejā.

Un daudz ko, daudz ko citu.

 

Katra piedāvātā programma ir pielāgota noteiktai vecuma grupai un skolēnu skaitam (piemēram, 1.–4., 5.–9., 10.–12. klase; 10, 20, 25, 30 skolēniem u.c.).

Lai palīdzētu plānot potenciālo ekskursiju, pie katra piedāvājuma norādīta svarīga informācija par cenu, norises ilgumu, kā arī kontaktinformācija.

 

Pilno muzeju apvienības programmu skatīties šeit.

Plašākai informācijai iesakām sazināties ar programmā iekļautajiem kontaktiem.


MMA_Putni_22septembris MĀKSLAS UN DZEJAS DARBNĪCA ĢIMENĒM “KLAU, KLAU: ČIR! ČIR!”

22. septembrī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem ir aicināti uz dzejas un mākslas darbnīcu “KLAU, KLAU: ČIR! ČIR!” Raiņa un Aspazija mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Klausīšanās un zīmēšanas darbnīca, kurā caur skaņām, formām un tekstūrām atdzīvojas dažādu putnu tēli. Kopā ar vizuālo mākslinieci Evu Vēveri lasīsim Raiņa dzejoļus par putniem no dažādiem krājumiem un izmēģināsim frotāžas tehniku, lai atklātu reljefa un grafīta neparasto saderību.

Darbnīcas ilgums ir divas stundas. Vecāki aicināti aktīvi piedalīties. Darbnīcā paredzēts zīmēt ar ogli un citiem mīkstajiem zīmēšanas materiāliem, tāpēc ieteicams ierasties apģērbā, kuru nav bail nosmērēt. Būs iespēja pārģērbties.

Eva Vēvere ir vizuālā māksliniece, plašāk zināma ar Poētiskā Robotisma projektiem, kuros spēles formā tiek risināti spriedzes pilni uzdevumi īpaši izvēlētās, ar laikmetīgo mākslu saistītās platformās un notikumos. Strādā dažādos medijos, tai skaitā instalācijā, procesuālos notikumos, video, zīmējumā. Pēdējos gados pievēršas eksperimentālu sadarbību veidošanai ar laikmetīgās dejas un mūzikas profesionāļiem. Vadījusi mākslas darbnīcas bērniem Somijā, Igaunijā, Vācijā, kā arī London Gates Education Group izglītības programmas ietvaros Rīgā. Eva Vēvere kopā ar horeogrāfi Alisi Putniņu jau vadīja “Lielā slinkuma darbnīcu” ģimenēm 28. jūlijā.

Mākslas un dzejas darbnīca “KLAU, KLAU: ČIR! ČIR!” ir ceturtā no septiņām nodarbībām ģimenēm, kas no jūnija līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere – izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, piedāvā iespēju ģimenēm zīmēt, līmēt, krāsot, šūt, aplicēt, mezglot un citādi aizraujoši, radoši darboties kopā, veidojot pašiem savus mākslas darbus.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3,00 EUR.

Darbnīcu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

 


N-I-K-L-Ā-V-S--S-T-R-U-N-K-E-A3-0505-Mini-2 NIKLĀVS STRUNKE. STRĒLNIEKS, PATRIOTS, DAUDZPUSĪGS MĀKSLINIEKS

Sestdien, 15. septembrī, plkst 16.00 Jāņa Akuratera muzejā (Ojāra Vācieša ielā 6a) Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros notiks pasākums «Niklāvs Strunke. Strēlnieks, patriots, daudzpusīgs mākslinieks.”

Pasākums ir daļa no cikla «Māksla Akuratera mājā».

Eiropas mantojuma dienās Jāņa Akuratera muzeja pasākumā būs saruna par tiem Akuratera ģimenes kolekcijas priekšmetiem, kas savulaik ir Niklāva Strunkes veidoti un šobrīd ir redzami muzeja ekspozīcijā, galveno vietu ierādot grāmatu noformējumam un dekoratīvi lietišķās mākslas darinājumiem. Lai precizētu, vairāk izzinātu konkrētā memoriālā mākslas priekšmeta vēsturi, savdabību, nozīmību kopējā mākslas telpā, sarunā piedalīsies muzeja īpašie viesi, mākslas zinātnieki eksperti – Ingrīda Burāne un Valdis Villerušs.

Pasākuma tēmas:

1)         Niklāvs Strunke – strēlnieks, Latvijas valsts idejas, latviskas mākslas un kultūras aizstāvis. N. Strunkes latviskā mājokļa izjūta un līdzdalība Jāņa Akuratera mājas interjera izveidē.  Sarunājas muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un muzeja galvenā speciāliste Maira Valtere.

2)         Niklāvs Strunke un latviskā grāmatu māksla. Grāmatas ietērps, vieta un nozīme mājas interjerā. Niklāvs Strunke – Jāņa Akuratera dzejoļu krājumu pirmizdevumu mākslinieks. N. Strunkes dizaina priekšmeti Akuratera mājā. Sarunājas mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne un mākslinieks Valdis Villerušs.

3)         Kas ir “ L N T” Jāņa Akuratera kolekcijā? Kāda tam saistība ar Niklāvu Strunki?

4)         Pie klavierēm – Maksims Vinogradskis un Maksims Taņičevs. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņi.

Vairāk informācijas: Uzziņas: akuratera.muz@inbox.lv; akuraters@memorialiemuzeji.lv

Tālrunis: 29451112 (Ruta Cimdiņa)

Pasākumu atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jāņa Akuratera biedrība. Aicināti visi interesenti. Ieeja – bezmaksas.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Akuratera muzejs Bezmaksas Jāņa Akuratera muzeja apskate

Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O.Vācieša ielā 6a) Eiropas kultūras mantojuma dienās šī gada 14., 15. un 16. septembrī no plkst. 11.00 līdz 18.00 piedāvā muzeja apskati bez maksas.

Šogad Latvijā Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi būs veltīti Latvijas Republikas dibināšanai un attīstībai. Tajos pasākuma rīkotāji aicina apmeklēt vietas, kas saistītas ar Valsts idejas rašanos, šīs idejas attīstītājiem un virzītājiem.

Jānis Akuraters bija viens no tiem, kurš aktīvi piedalījās Latvijas Valsts idejas tapšanā un īstenošanā. 1917. gada novembrī viņu Valkā ievēlēja par Latviešu Nacionālās padomes valdes locekli. 1918. gadā viņu ievēlēja Tautas padomē. No 1919. gada rudens līdz 1920. gada vasarai Jānis Akuraters strādā Izglītības ministrijas Mākslas departamentā. Sākotnēji vada Rakstniecības un teātra nodaļu, bet vēlāk arī ir departamenta vadītāja vietas izpildītājs. Ar Jāņa Akuratera kā Latvijas izglītības ministrijas Rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja rīkojumu 1919. gada 23. septembrī dibināts Latvijas Nacionālais teātris.

Publikācijās presē Akuraters gan popularizēja Latvijas valsts ideju, gan arī runāja par jaunās valsts kultūrpolitikas veidošanas jautājumiem. Piemēram, rakstā “Latvijas Valsts saturs” laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 1920. gada 31. jūlijā Jānis Akuraters vēsta: “Latvijas valsts skaidrā forma drīkstētu nest tikai kultūras saturu. (..)  Par nožēlošanu kultūras satura neliekas būt daudz. Ir jūtams vēl, ka tautas dvēsele nav atburta. Kādas skumjas, ja atburšanas un burvības salaušanas vietā notiek vēl dziļāka apburšana!

Vai tad mums bija vieta starp valstīm, ja mēs nevaram pacelt savu īpatnējo nacionālo saturu kultūrā un mākslā un pierādīt ar to, ka mēs esam mūsu neatkarības vērti? (..) Sargāsimies arī valsts saturā ieliet smagumu, garīgu kūtrību, nevērību pret kultūru un mākslu.”


PASAULES-LITERATŪRAS-VAKARI-–-Ukraine-Germany mini SARUNA AR DMITRIJU GAVRIŠU UN PROZAS LASĪJUMS

Otrdien, 18. septembrī, plkst. 19.30 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks tikšanās ar ukraiņu izcelsmes vācu rakstnieku un dramaturgu Dmitriju Gavrišu.

Rakstnieks (1982) ir dzimis Kijevā, bet 11 gadu vecumā pārcēlās uz Šveici. Izstudējis biznesu un ekonomiku Bernes universitātē, Dmitrijs uzrakstīja savu pirmo lugu “Neauglīgā zeme” (Brachland, 2010), kas tiek iestudēta Vācijā, Šveicē, Lielbritānijā, Polijā, Ukrainā un Krievijā.

Dmitrijs Gavrišs ir arī autors lugām “Kaut kas par Āfriku” (Mal was Afrika), “Tecēšanas mācības” (Lessons of Leaking) un “Viss būs labi” (Wird schon werden).

Dmitrijs ir ticis regulāri publicēts literārajā un kultūras žurnālā “Reportagen”. Žurnālā iekļautie raksti ir tikuši publicēti grāmatā Kazaņā, Krievijā, ar nosakumu “Lietu negaidiet. Reportāžas.” (Дождя не ждите. Репортажи, 2016).

Šobrīd autors strādā pie savas autobiogrāfijas, kā arī romāna “Dzērve sniegā” (Der Kranich im Schnee). Dmitrijs Gavrišs dzīvo Berlīnē.

Dmitrijs Gavrišs pats sevi apraksta kā autoru ar neviennozīmīgu identitāti: “Esmu Šveices pilsonis, kurš piedzima un uzauga Kijevā, bet šobrīd dzīvo Berlīnē. Es protu krievu, ukraiņu, angļu un mazliet arī franču valodu, bet rakstu tikai vāciski. Grāmatā “Lietu negaidiet.” Esmu nosaukts par “ukraiņu cilmes Šveices rakstnieku”, bet kā ir ar manu vācisko dzīvi? Vai cilvēkam ir vajadzīga pase vai dzimšanas apliecība, lai tiktu uzskatīts par tās valsts rakstnieku?

Tā kā laikam vien es esmu vāciešu-šveiciešu-ukraiņu rakstnieks, kas raksta tikai vācu valodā. Vai arī vienkārši Dmitrijs Gavrišs, kas raksta to, ko es rakstu, neatkarīgi no tā, kur es biju dzimis vai dzīvoju.”

Ieeja bez maksas.

Pasākumu vada dzejnieks un atdzejotājs Arvis Viguls.

Pasākumu atbalsta VKKF, tā vizuālo identitāti veidojis Vitālijs Vinogradovs.

Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, tel. 26912310.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


DZEJDARBI MUZEJĀ A302 DZEJDARBI RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

15. septembrī plkst. 12.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna ielā 5/7, Majoros) pirmsskolas un sākumskolas bērni tiek aicināti uz Dzejdarbiem muzejā – radošām dzejas aktivitātēm kopā ar muzejpedagogiem.

Bērni aicināti darboties ar Raiņa dzeju – pagatavot dzejas salātus, piedalīties Lellītes Lolītes “Veļas dienā”, kā arī radīt savus dzejas darbus.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. +371 67764295 vai linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos

un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv.


Dzejas dienas 2018 A3 DZEJAS DIENAS PREIĻOS UN RAIŅA MUZEJĀ “JASMUIŽA”

19. septembrī plkst. 10.00 Preiļu Galvenajā bibliotēkā un plkst. 13.00 Aizkalnes tautas namā notiks Dzejas dienu pasākums, kurā piedalīsies dzejniece Ieva Samauska un Preiļu novada bērnu un jauniešu centra teātra grupa “Kājām gaisā” (režisore Vilhelmīne Jakimova).

Ieva Samauska ir viena no ražīgākajām bērnu grāmatu autorēm. Viņas sarakstīto grāmatu klāstā ir “Labākā dāvana”, “Kad aizmūk B un iemīlas V”, “Govs uz bagāžnieka”, “Čarlīnes deguns”, “Muša, kura gribēja būt lidmašīna”, “Skaļā klase”, “Oliņš Boliņš sēž uz soliņa”, “Ķiķināšanas gadalaiks”, “Pilsēta no A līdz Z”, “Betijas sarunas jeb Kā es piedzimu”, “Kā uzburt sniegu”, “Starp diviem sirdspukstiem” un citi darbi.

  1. gadā I. Samauska saņēma bērnu literatūras balvu – Pastariņa prēmiju. Jāņa Baltvilka balvai literatūrā nominētas viņas grāmatas “Eņģelītis”, “Ķiķināšanas gadalaiks”, “Govs uz bagāžnieka”, “Oliņš Boliņš sēž uz soliņa”, pēdējā no kurām 2015. gadā bija nominēta arī Latvijas Literatūras gada balvai.

Pēc Ievas Samauskas grāmatas “Kā uzburt sniegu” motīviem 2007. gadā Nacionālajā teātrī iestudēta dzejas izrāde bērniem.

Preiļu novada bērnu un jauniešu centra paspārnē 7 gadus darbojas teātra grupa „Kājām gaisā”. Pamatsastāvā darbojas 12 dalībnieki. Šo gadu laikā iestudēti daudzi literārie uzvedumi, intermēdijas, lugu fragmenti, humoreskas, kas rādītas Dzejas dienās, Grāmatu svētkos, skolu un autoru jubileju pasākumos, kā arī literāro uzvedumu skatēs.

Šogad Dzejas dienu pasākumos Preiļos un “Jasmuižā” teātra grupa “Kājām gaisā” rādīs dzejas performanci “Skaļā klase”, kurā izmantoti Ievas Samauskas dzejoļi. Savukārt pati autore lasīs savu dzeju.

Pasākumu mērķis ir popularizēt Dzejas dienu tradīciju un veicināt interesi par mūsdienu bērnu dzeju, kā arī interesi par jauniešu teātra tradīcijām un dzejas izmantošanu un izspēlēšanu teatralizētā formātā.

Ieeja pasākumos bez maksas.

Atbalsta VKKF.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

 


Akuratera muzejs IZMAIŅAS AKURATERA MUZEJA DARBA LAIKOS

Jāņa Akuratera muzejs (Ojāra Vācieša iela 6a, Rīga) būs slēgts apmeklētājiem 12. un 13. septembrī.

Muzejs atsāks darbību 14., 15. un šajā nedēļā arī 16. septembrī.

 

 

 

 

 

 


Olga Lisovska_portrets_Publicitātes foto DZEJNIECES OLGAS LISOVSKAS 90 GADU JUBILEJAS ATMIŅU VAKARS

Piektdien, 14. septembrī, Krišjāņa Barona muzejā (Kr. Barona ielā 3–5, 4. stāvā) norisināsies izcilās latviešu dzejnieces Olgas Lisovskas (1928–2015) 90 gadu jubilejas dzejas vakars. Sākums – plkst. 18.00.

Pasākumā Olgas Lisovskas dzeju runās aktieri Ieva Mūrniece un Haralds Ulmanis, un vakara gaitā atmiņās par dzejnieci dalīsies viņas laikabiedri – dzejniece Lija Brīdaka, rakstnieki Māra Svīre un Ēriks Hānbergs u.c.

Olga Lisovska dzimusi Jaunpiebalgas pagasta Plienkalnos, mācījusies Jaunpiebalgas pamatskolā un Rīgas 2. vidusskolā, beigusi Rīgas republikānisko neklātienes vidusskolu (1955) un M. Gorkija Literatūras institūta Augstākos literatūras kursus Maskavā (1965). Literāras publikācijas no 1950. gada. Strādājusi izdevumos „Literatūra un Māksla”, „Karogs”, izdevniecībā „Liesma”, bijusi dzejas konsultante Rakstnieku savienībā. Rakstnieku savienības biedre (no 1960. gada). 1980. gadā O. Lisovskai piešķirts LPSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces nosaukums.

Sarakstījusi dzejoļu krājumus „Priede kalnā” (1959), „Saulespuķe” (1963), „Apsolītā zeme” (1966), „Pavedieni” (1970), „Pie jūsu mīlestības…” (1973), „Zilais skrējiens” (1977), „Tur ilgi ejams” (1985), „Rīt, pie dienas” (1988), „Pavards” (1994), „Patvērums” (1998), „Kamēr gaisma atnāk” (2005), „Pārlidojums” (2006), „Vējam magones noliecas zemu” (2011), kā arī dzejoļus bērniem „Betas grāmata” (1994) un „Lusija” (2005). Izdotas arī viņas Dzejas izlases „Stārķu krasts” (1978) un „Sarkana debesmala” (1983), savukārt  Maskavā izdota O. Lisovskas dzejas izlase „Радость — рябина”(1983). Savukārt 2003. gadā klajā nāca dzejnieces atmiņu grāmata „Uz manu tālo atmiņu” (2003).

Atdzejojusi no angļu valodas Lengstona Hjūza (1968) un Viljama Bleika (1981) dzejas izlases, no čehu valodas Konstantina Bībla (1975) un Vilema Zāvadas (1980, kopā ar H. M. Majevski) dzejas izlases, no dāņu valodas Pias Tafdrupas dzejas izlasi (2001)

Kr. Barona muzeja galvenais speciālists Andris Ērglis saka, ka: “Kr. Barona muzeja ļaudis ar dzejnieci ir saistījusi sirsnīga draudzība – gan dzimtās Piebalgas mājās ciemojoties, gan Rīgā – dzejā, mūzikā un sirdīm tiekoties. Olgas Lisovskas dzejā meklēsim domu, izjūtu un atmiņu skaidrību turpmāko dienu gaitām.”

Pasākuma apmeklētāji aicināti ņemt līdzi savu mīļāko Olgas Lisovskas dzejoli!

Ieeja – bez maksas!

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Andrejs Upīts Zeme ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAIS MUZEJS PIEDĀVĀ JAUNU MUZEJPEDAGOĢISKO PROGRAMMU UN IZSTĀDI “ZEME”

No 18. septembra līdz 2019. gada 31. janvārim Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38-4, piedāvā jaunu izstādi un muzejpedagoģisko programmu “Zeme”. Izstāde tiks atklāta 14. septembrī plkst. 18.00.

“Zeme” ir veltījums Latvijas simtgadei. Izstādē aplūkots zemes jautājums latviešu literatūrā teju pusotra gadsimta šķērsgriezumā. Ekspozīcijā īpaši uzsvērts katra laika nogriežņa sociālais un politiskais fons un tā nepārraujamais satvars ar latviešu zemnieka likteni, izvēli, maldiem, veiksmi vai neveiksmi. Līdzās vēsturiskam pārskatam piedāvāta minēto jautājumu interpretācija savstarpēji atšķirīgos literāros darbos. Izstādes apmeklējums interesēs ikvienu, kurš vēlēsies atsvaidzināt savas zināšanas par latviešu tautai būtiskiem vēsturiskiem jautājumiem un fundamentāliem oriģinālliteratūras darbiem.

Muzejpedagoģiskās nodarbības formāts būs neparasts – vienlaikus kā izstādes un lekcijas apmeklējums. Nodarbības laikā skolēni vai studenti saskarsies ar latviešu literatūras stundās vai lekcijās pārrunātiem, kanoniskiem literāriem darbiem (“Mērnieku laiki”, “Straumēni” u.c.), taču īpašs uzsvars tiks likts uz salīdzinoši mazāk zināmiem prozas darbiem, kas tapuši 19.–20. gadsimtu mijā, 20.–30. gados, trimdā, padomju laikā un arī pēc neatkarības atgūšanas (Jāņa Purapuķes “Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes”, Andrieva Niedras “Līduma dūmos”, Jāņa Veseļa “Tīruma ļaudis”, Jāņa Jaunsudrabiņa “Jaunsaimnieks un velns”, Alfreda Dziļuma “Cilvēki vētrā”, Andras Neiburgas “Stum stum” u.c.). Nodarbības mērķis ir parādīt, kā attieksme pret zemes jautājumu mainās atkarībā no laikmeta un rakstnieka mākslinieciskās ieceres.

Izstādes un programmas autors – Arnis Koroševskis

Mākslinieks – Ints Sedlenieks

Nodarbības vēlamā mērķauditorija – 11.–12. klašu audzēkņi, filoloģijas un literatūras vēstures studenti. Lūgums savlaicīgi pieteikt vēlamo nodarbības laiku, sazinoties pa tālruni 67289767, vai rakstveidā – upits@memorialiemuzeji.lv.

Ieejas maksa – 2.00 €.

Skolotājiem un pasniedzējiem ieeja bez maksas.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un videomateriāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.