Dainu skapis KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS. Ko darām septembrī?

  • 8. un 9. septembrī kopā ar folkloras tradīciju kopu „Budēļi” piedalāmies meistardarbnīcās Vidzemē, Jaunpiebalgas novadā;
  • 12. septembrī no plkst.12.00 līdz plkst.16.00 Raiņa piemiņas dienā Krišjāņa Barona istabā vari izlasīt Krišjāņa Barona dzejoļus, atstāt pašsacerētu dzejoli Dainu skapī, kā arī izvēlēties kādu Raiņa aforismu šai dienai;
  • 23. un 24. septembrī turpinām iepazīt Krišjāņa Barona ceļus Latvijā (Vidzemē) un Igaunijā (Tērbatā – Tartu): „Tērbata, gatavojies fotosesijai!”. Muzejs šajās dienās apmeklētājiem slēgts.
  • 27. septembrī aicinām ģimenes uz muzejpedagoģiskām nodarbībām muzejā:
  • 14.00 „Iepazīstot Baronu dzimtas koku, veido savu!” Nodarbības laikā tiek izmantots digitālais dzimtas koks.
  • 15.00 ciklā „Dzimtas pūralāde” piedāvājam lekciju „Pedagogi Baronu dzimtā”. Lekcijas laikā iepazīstam digitālo dzimtas koku.

Aicinām jaunāko klašu audzēkņus uz nodarbību kopā ar keramiķi Māru Kalnišķi. Lasot Krišjāņa Barona „Atmiņas”, veidojam mālā stāstus no Krišiņa bērnības. Lūdzam nodarbību pieteikt 2 nedēļas iepriekš!

IZSTĀDES:

  • „Vārds ved ceļojumā”. Fotomākslinieks Aleksandrs Strokins dodas pa Krišjāņa Barona ceļiem
  • „Dzimtas pūralāde”. Aktivitātes digitālajā dzimtas kokā.

Lūdzam apmeklējumu izstādē pieteikt vismaz trīs dienas iepriekš.

Gaidīsim jūs Krišjāņa Barona ielā 3–5!


Laima Eglīte. Naftalīns un zīns NAFTALĪNS un ZĪNS. Laimas Eglītes personālizstāde

 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā atklāta mākslinieces Laimas Eglītes personālizstāde „NAFTALĪNS un ZĪNS”.

Laima Eglīte dzimusi 1945. gada 18. novembrī Rīgā. Mācījusies Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. No 1969. gada regulāri piedalās mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

Paralēli glezniecībai Laima Eglīte periodiski ilustrējusi bērnu grāmatas un veidojusi animācijas filmas studijā „Dauka”, tostarp arī Latvijā pirmo zīmēto multfilmu „Kabata”, kas tapusi pēc Ojāra Vācieša dzejoļu motīviem (1983, režisore Roze Stiebra).

Ingrīda Burāne par Laimu Eglīti: „Laima kā personība veidojās, savus cilvēciskos un mākslinieciskos principus noskaidroja dumpīgajos sešdesmitajos. Tas ir laiks, kad mūsu paaudze mēģināja kāpt pāri robežām. Telpas jēdziens ieguva citas dimensijas, jo Nils Ārmstrongs bija spēris pirmos soļus uz mēness. Laiks, kad mūsu paaudze dzīvoja līdzi notikumiem Prāgas pavasarī un Vudstokā. Laiks, kad iepazinām Kokto, Prustu, Kafku, sirreālistus, Marselu Marso, Džimu Morisonu, Džoānu Baezu un visus citus, kuriem bija brīvības garša uz lūpām. Tāpat kā visur pasaulē arī Latvijā jaunie mākslinieki gavilējoši, nopietni, izmisīgi, ironiski, traģiski manifestēja humāno, individuālo, atšķirīgo. Varbūt tāpēc nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadus Laimas Eglītes gleznu centrā ir cilvēks.”

Laima Eglīte un Ojāra Vācietis ir laikabiedri un, lai arī šīs divas personības pārstāv atšķirīgus mākslas veidus, tomēr viņu abu mākslinieciskos principus būtiski ietekmējis viena un tā paša laikmeta impulss.

Izstādē „NAFTALĪNS un ZĪNS” iekļauta gan mākslinieces senāku darbu kopa, gan arī jaunāko laiku darbi. Izstāde met tiltu starp veco un jauno, starp klasisko un moderno.

Izstāde atvērta līdz 25. novembrim.


Jāņa Akuratera muzejs, 2017. gada augusts. PĒC RESTAURĀCIJAS ATVĒRTS JĀŅA AKURATERA MUZEJS

No 31. augusta atkal atvērts Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, O. Vācieša ielā 6a.

Kārlis Skalbe rakstīja: „Ja atņemtu mūsu rakstniecībai Akurateru, viņa zaudētu labu tiesu no sava iedvesmas pilnā plūduma.”

To pašu varētu teikt arī par Latvijas personību muzeju kopumu, kurā atkal atgriezies atjaunotais Jāņa Akuratera muzejs.

Jāņa Akuratera muzeja restaurācija (projekts Nr. EEZLV04/GSKMS/2013/17) tika īstenota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV04 “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” ietvaros, programmas finansējumu iegūstot neliela apjoma grantu shēmas “Kultūras mantojuma saglabāšana” atklātā konkursā. Projekta īstenotājs – Memoriālo muzeju apvienība. Projekta partneris – valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” – nodrošināja projekta administratīvo, finanšu un būvprocesa vadību. Projekta partneris no Norvēģijas Karalistes bija Lillehammeres muzeju apvienības Speciālie muzeji. Akuratera muzeja galvenās ēkas atjaunošanas tehnisko projektu izstrādāja SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”. Restaurācijas darbus īstenoja SIA “Modus būve”. Projekta kopējās izmaksas – EUR 250 000. EEZ līdzfinansējums – EUR 212 500, savukārt EUR 37 500 ir valsts budžeta līdzfinansējums.

Atjaunotajā muzejā apmeklētājiem būs iespēja ieraudzīt ne tikai atjaunoto ēku, bet arī visā mājā izbaudīt pagājušā gadsimta 30. gadu atmosfēru. Kamīnzāle, ēdamistaba, virtuve, trauku istaba, dzejnieka kabinets, gaišais salons, dzejnieka meitas Laimas istaba, sievas Marijas Annas istaba un arī vannasistaba ir atguvušas veidolu, kāds tām varētu būt bijis laikā, kad mājā dzīvoja dzejnieka ģimene. Muzeja interjera projekta izstrādātāji un īstenotāji: SIA “Intarsija” – Mag. art. Dainis Bruģis un Mag. art. Ina Līne sadarbībā ar muzeja vadītāju Rutu Cimdiņu un speciālisti Mairu Valteri. Šāds 20. gs. 30. gadu rekonstruēts mājas interjers ir unikāls Latvijā.

Atjaunotā Jāņa Akuratera muzeja galvenā ēka ir dāvana sabiedrībai, sagaidot Latvijas valsts simtgadi un godinot tādas personības kā Jānis Akuraters, kas piedalījās Latvijas valsts idejas tapšanā un valsts izveidē, un pasludināšanā. Jānis Akuraters bija Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes sekretāra biedrs 1917. gadā, deputāts Tautas padomē un Izglītības ministrijas Mākslas departamenta vadītājs 1919.–1920. gadā. 1918. gadā Akuraters piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas aktā. Ar savu literāro un publicistisko darbību viņš veicināja Latvijas valsts idejas popularizēšanu un jaunās valsts kultūrpolitikas veidošanas principu apzināšanos sabiedrībā.

Muzejs apmeklētājiem atvērts otrdienās–sestdienās 11.00–18.00, svētdienās pirmdienās – slēgts.


Rainis un putni RAINIS UN PUTNI TADENAVĀ

No 20. jūlija līdz 29. oktobrim Raiņa muzejā “Tadenava” (Dunavas pagasts, Jēkabpils novads) atvērta biedrības “Rasas krāsas” Radošās izglītības centra dalībnieku vizuāli plastisko studiju mākslas darbu izstāde RAINIS UN PUTNI.

Kā Rainis un putni Ikšķilē pavasari sagaidīja: gandrīz patiess stāsts ar ĪSTU darbu izstādi Raiņa muzejā “Tadenava”

Stāsta mākslas pedagoģe, Mag. art. Lauma Palmbaha:

“Aprīļa vidū, kad bērnu un arī lielo cilvēku domas un sajūtas arvien vairāk ieklausās atlidojušo putniņu treļļos un pavasara puķu smaržas iesilda un ielīksmo nosalušos prātus, “Rasas krāsu” mājas vietu Ikšķilē apciemo dīvains VIESIS AR CEPURI.

Uz viņa cepures platajām malām ir sasēdis draudzīgs putnēnu koris, un katrs čivina savu dziesmiņu, kas izklausās … pēc Raiņa dzejas rindām … Un tas vēl nav viss!

Aiz auss aizlikta rakstāmspalva, un pie cepures piesprausti zīmuļi un pat otas! “Rasas krāsu” mazie mākslinieki vēlas iepazīties ar tik Radošu personību!

Un kas gan var būt labāks, kā uzzīmēt VIŅU un daudzos ideju putnus! Kāds izsaucas: Raiņa dzeja ir tik krāsaina! Varbūt TAS tiešām ir VIŅŠ?

Gan zēni, gan meitenes priecīgi vēro TO, kas varētu būt arī RAINIS. Katrs no viņiem savā veidā sarunājas ar DZEJNIEKU caur līniju vijumiem un krāsu laukumiem. Arī filca māksliniecei te ir, ko teikt! Un top DĀMAS CEPURE ar Zilu sapņu putnu un pāva spalvu rotu.

Bet mazie māla veidotāji ir lasījuši arī Raiņa lugu … par zirdziņiem, kuri mēģina, mēģina uzjāt STIKLA kalnā, bet tomēr tikai vienam – Zelta zirgam – izdodas TIKT GALĀ AR TIK GRŪTU UZDEVUMU.

IKŠĶILES PUĶES STĀSTA, ka zirdziņi TIK ĻOTI NOGURA, cenšoties tikt tai Stikla smailē… ka aizkavējās DAUGAVAS krastos, kad bija laiks doties uz Raiņa dzimto pusi – Tadenavu.

Tomēr viss beidzas laimīgi. Zelta zirgs ar draugiem nedaudz ATPŪTĀS un priecīgi aizrikšoja līdz Tadenavas zāļainajām pļavām, kur uzkavēsies Raiņa BĒRNĪBAS ZEMĒ LĪDZ PAT OKTOBRA BEIGĀM.

Atbrauciet arī Jūs, lai redzētu Ikšķiles pavasara brīnumu!”


Ādama Kāpostiņa podiņu krāsns, 2015. gads. Vitaļija Vinogradova foto MUZEJA PRIEKŠMETS. JŪLIJS

Mājaslapas sadaļā “Muzeja priekšmets” turpinām publicēt stāstus par vērtīgām lietām, ko glabā muzeja krātuves.

Kā jau allaž vasarā, ciemos gaida viens no mūsu sezonas muzejiem – Raiņa muzejs “Jasmuiža”. Un kā jau allaž vasarā, Jasmuižā notiks tradicionālā cepļa kurināšana – šoreiz 11. un 12. augustā cepli kurinās TLMS „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”.

Bet tikmēr vēl jūlijā – Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājas vietnieces Solvitas Brūveres stāsts par Latgales keramiķa Ādama Kāpostiņa podiņu krāsni, kas unikāla ar to, ka tā ir vienīgā šāda veida keramiķa paša darinātu podiņu krāsns ne tikai Latgalē un Latvijā, bet, domājams, visā pasaulē.

Vairāk lasiet: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/latgales-keramika-adama-kapostina-podinu-krasns-rtmm-578233/


Miķelis Rozentāls. Gleznotājs MIĶELIS ROZENTĀLS. GLEZNOTĀJS

No 8. jūlija līdz 30. novembrim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9 atvērta izstāde MIĶELIS ROZENTĀLS. GLEZNOTĀJS.

2017. gada 3. augustā aprit 110 gadi kopš izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla un somu dziedātājas Ellijas Forseles-Rozentāles ģimenē pasaulē nāca dēls – Maris Miķelis Rozentāls. Viņš bija vienīgais no Rozentālu bērniem, kurš izvēlējās sekot tēva pēdās un kļuva par gleznotāju.
Pēc īsa sagatavošanās posma pie gleznotāja Frīdriha Milta, 1938. gadā Miķelis Rozentāls sāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. 1942. gadā viņš pabeidza akadēmiju ar Ģederta Eliasa vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā tapušo diplomdarbu „Rūķi” – 19. gs. nogalē Pēterburgā studējošo latviešu mākslinieku izveidotās biedrības grupas portretu. Līdzās Ādamam Alksnim, Johanam Valteram, Vilhelmam Purvītim u.c., atveidojot arī savu tēvu Jani Rozentālu.
Miķeļa Rozentāla māksla atbilst 20. gadsimta 30. gadu nogalē populārajai jaunreālisma tendencei, lai gan atsevišķos darbos jūtamas arī modernisma ietekmes. Gados pēc Otrā pasaules kara nācās respektēt oficiālās prasības, gleznojot tematiskas kompozīcijas, kas atspoguļo strādnieku darba dzīvi u.tml., taču M. Rozentāla būtībai un raksturam vairāk tuvi noskaņās klusināti, liriski darbi, visbiežāk – portreti un ainavas. Mākslas kritiķis un vēsturnieks Jānis Siliņš, rakstot par Miķeļa Rozentāla daiļradi, saka: „Kopdams tonalitātē pamatotu glezniecisku izteiksmi, Rozentāls iekļaujas liriski intīmajā mūsu mākslas zarojumā, to reprezentēdams ar savu personīgo un savas paaudzes zīmi.” Lasīt vairāk »


VIVA V.I.V.A. GLEZNU IZSTĀDE

Līdz 31. oktobrim Raiņa muzejā Jasmuiža skatāma mākslinieču kopas V.I.V.A. – Vijas Stulpānes, Ilzes Griezānes, Vēsmas Ušpeles un Agras Rītiņas – gleznu izstāde.

“Dažkārt dzīvi vajag uztvert kā spēli – viegli, nepiespiesti un it kā rotaļājoties. Tā mēs mēdzam atrast arī rezultātu: it kā starp citu, bet – pārliecinoši un iedarbīgi. Jauno mākslinieču kopējā sadarbība tiešām ir kā spēle – tajā piedalās spēles vadītājas, un spēlē esam iesaistīti mēs, tie, kas skatāmies, pētām, priecājamies un cenšamies saskatīt viņu darbos tās gleznieciskās kvalitātes un radošās domas spēku, kas mūs saista un mudina atkal no jauna tikties ar viņu radītajām gleznām,” raksta Mag. art. Evija Vasilevska.

Četrinieka kopējās radošās gaitas, dodoties plenēros, aizsākušās ap 2006. gadu. Visas gleznotājas ir no Latgales – Vija dzīvo Preiļu novadā, Kastīrē, audzina piecus dēlus, atrodot laiku arī gleznošanai, ko apguvusi LMA Latgales filiālē. Ilze ikdienā vada Latgales mākslas un amatniecības centra darbu Līvānos, LMA ieguvusi bakalaura grādu glezniecībā. Vēsma dzīvo Maltas novada Garkalnos, studējusi LMA Latgales filiālē, ieguvusi bakalaura grādu glezniecībā. Agras radošais ceļš no 1997. gada cieši saistīts ar pedagoga darbu Rēzeknes mākslas vidusskolā, arī viņa studējusi LMA Latgales filiālē, vēlāk LMA ieguvusi mākslas maģistra grādu.

2016. gada pavasarī gleznotājas piedalījās izstādē “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” Rīgā, Sv. Pētera baznīcā. Vēsma Ušpele par savu Latvijas ainavu materializāciju uz audekla bija nominēta galvenajai balvai.

Kopš 2006. gada mākslinieces aktīvi piedalās dažādās grupu izstādēs, ikgadējā Latgales mākslinieku darbu rudens izstādē Latgales kultūrvēstures muzejā, radošos un pieredzes braucienos ārpus Latvijas.


Tūrisma maršruts “Pa Raiņa takām Sēlijā un Latgalē” TŪRISMA MARŠRUTS “Pa Raiņa takām Sēlijā un Latgalē”

Piedāvājam doties izzinošā un aizraujošā ekskursijā pa Sēliju un Latgali, iepazīstot tās vietas, kur Jānis Pliekšāns – topošais dzejnieks Rainis – pavadīja savu bērnību un jaunību, vietas, kur atdusas viņam tuvie cilvēki, vietas, kur mazais Žaniņš rotaļājās, iemīlēja sauli un dabu, vietas, kur tapa pirmie dzejoļi, kur viņš mocījās pārdomās par dzīves ceļa izvēli, mīlēja, sapņoja…

Maršruts: Tadenava–Ilūkste–Birkineļi–Randene–Daugavpils–Vasiļova–Višķi–Pelēči–Aizkalne (Jasmuiža)–Aglonas stacija–Šņepstu pilskalns–Preiļi

Maršruta garums: ~ 160 km

Maršruta ilgums: 1–2 dienas

Ar maršruta aprakstu varat iepazīties šeit: Tūrisma maršruts “Pa Raiņa takām Sēlijā un Latgalē”

Papildu informācija:

Raiņa muzejs Jasmuiža”, Aizkalne, Preiļu novads, LV-5305

+371 29487589, jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

Muzeju apmeklējumam nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās!

Rīgas un apkārtnes skolām ir iespēja braucienā līdzi uzaicināt Raiņa un Aspazijas muzeja speciālisti Gaidu Jablovsku (tālr. 29689489), kura stāstīs par Raiņa vietām Sēlijā un Latgalē.


Sudraba karote no sešu karošu komkplekta, kas Andrejam Upītim un Olgai Tīrumniecei dāvināts kāzās 1905. gada 12. jūnijā. MUZEJA PRIEKŠMETS. JŪNIJS

Kopš marta esam atsākuši publikācijas mājaslapas sadaļā “Muzeja priekšmets”, kur piedāvājam stāstus par vērtīgām lietām, ko glabā muzeja krātuves.

Jūnijā – Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenā speciālista, Mag. philol. Arņa Koroševska stāsts par nu jau vairāk nekā gadsimtu senu sudraba karoti, kas ir viena no neparastākajām un unikālākajām Andreja Upīša piemiņas lietām.

Kad 1943. gada maijā, Upīšu ģimenei atrodoties evakuācijā Kstiņinas ciematā, nodega rakstniekam uz laiku piešķirtā mājiņa, bojā aizgāja ne tikai iesāktais romāna “Zaļā zeme” manuskripts, bet arī visa ģimenes iedzīve. Sudraba karotīte ir vienīgais uguns neskartais priekšmets, kuru Upīša ģimene atrada nodegušās mājas krāsmatās.

Vairāk lasiet: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/andreja-upisa-neparasta-sudraba-karote/


SEGD Tadenava RAIŅA MUZEJA “TADENAVA” EKSPOZĪCIJAI – STARPTAUTISKA DIZAINA BALVA

10. jūnijā, apbalvošanas ceremonijā Maiami, ASV, tika pasniegta vides dizaina balva SEGD 2017, kuru starp vairākiem prestižiem ekspozīciju projektiem ieguva arī Latvijas dizaina biroja H2E veidotā ekspozīcija Raiņa muzejam “Tadenava”. Ekspozīcija iekārtota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” projekta “Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana” ietvaros. Projekta īstenotājs – valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, partneris – Memoriālo muzeju apvienība.

Šogad balvu saņēma arī Nacionālā Afroamerikāņu vēstures un kultūras muzeja ekspozīcija Vašingtonā, ASV (dizains Ralph Appelbaum Associates), ekspozīcija “La Cité du Vin” Bordo, Francijā (dizains Casson Mann) un ekspozīcija “Closed Worlds” Ņujorkā, ASV (dizains Pentagram).

SEGD konkurss tika izveidots 1987. gadā, lai akcentētu pasaules sasniegumus vides grafikas dizainā. Tā mērķis ir veicināt vizuālās komunikācijas izmantošanu vidē un parādīt tās svarīgo lomu.

Tadenava ir vieta, kur Rainis pavadīja dzīves pirmos gadus, kur aizsākās viņa personības veidošanās, tādēļ ekspozīcijas koncepcija ir “bērnības muzejs”. Saules motīvam šeit piešķirta vadošā loma. Pretstatā mūsdienās izplatītajai satura iegūšanai ar digitālo nesēju palīdzību, Memoriālo muzeju apvienības speciālistu un dzejnieces Ineses Zanderes sadarbībā ar dizaina biroju H2E veidotā muzeja ekspozīcija apmeklētājiem liek darboties ar rokām un taustāmiem izziņas materiāliem. Stāsta mērķauditorija ir bērni, un tā saturu viņi izzina ar koka lodītes – saules simbola – palīdzību.

Ekspozīcija ir spēle, kurā ikvienam apmeklētājam ir iespēja ar interaktīvu rotaļu palīdzību izzināt Raiņa literāro mantojumu, kā arī attīstīt tēlainību un vēlmi pašam interpretēt. Ekspozīcijā atklājas arī Raiņa bērnības ainas, tēva Krišjāņa, mātes Dārtas un māsas Līzes nozīme mazā Žaniņa, kā tolaik mīļi dēvēja Raini, bērnības telpā – Tadenavā.

“Apburoša un vienkārši veidota vide, kas iemieso bērnības atklājumu garu. Ir patīkams pārsteigums redzēt, ka autori nav pakļāvušies kārdinājumam izmantot digitālās tehnoloģijas. Rezultāts ir skaista, taustāma, analoga pieredze, kurā var vairāk iedziļināties un iesaistīties,” ekspozīciju komentē SEGD 2017 žūrija.