No 3. maija apmeklētājiem atvērts ATSĀKAM SEZONU!

No 3. maija sezonu sāk Raiņa muzejs “Tadenava” un Raiņa muzejs “Jasmuiža”!

Muzeji atvērti no 3. maija līdz 31. oktobrim.

Darba laiks: 10.00 – 17.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās

Ekskursiju pieteikšana Tadenavā: tadenava@memorialiemuzeji.lv, (+371) 29250484

Ekskursiju pieteikšana Jasmuižā: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv, (+371) 294227554, (+371) 29487589

Gaidām apmeklētājus!


Janis Rozentāls. Kristus un grēciniece, 1893. MUZEJA PRIEKŠMETS. APRĪLIS

No marta atsākām publikācijas mājaslapas sadaļā “Muzeja priekšmets”, kur piedāvājam stāstus par vērtīgām lietām, ko glabā muzeja krātuves.

Pirms gada visas publikācijas šajā sadaļā bija veltītas jubilāram Janim Rozentālam. Neaizmirstam viņu arī šogad.

Aprīlī – Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja vadītājas Mag. art. Daces Vosas stāsts par Jaņa Rozentāla gleznu “Kristus un grēciniece”.

Jaunās Derības stāsts par Kristu un grēcinieci – sievieti, kura tiek apsūdzēta laulības pārkāpšanā, ir atveidots kādā no Jaņa Rozentāla agrīnajiem darbiem, kas tapis studiju gados Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, tikai gadu pirms diplomdarba aizstāvēšanas. Par gleznas tapšanas vietu un laiku liecina akadēmijas zīmogs uz tās virsmas un Rozentāla paraksts kirilicā.

Vairāk lasiet: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/janis-rozentals-kristus-un-greciniece-1893-ae-97×71-rmm-290494/


Evija Kūlmane GAISMAS IMPRESIJAS. Evijas Kūlmanes gleznu izstāde

Līdz 18. jūnijam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ieā 12–9 atvērta mākslinieces Evijas Kūlmanes gleznu izstāde GAISMAS IMPRESIJAS.

Tie ir gaismas un emociju caurstrāvoti darbi, kas tapuši gan pēdējos gados, gan pavisam nesen. Izstādē var smelties iedvesmu un dzīvesprieku, pacelties pāri ikdienai, pelēcībai un tumsai, ļauties sajūtu un iztēles lidojumam krāsu un jūtu bagātā pasaulē.

Evijas Kūlmanes glezniecībai ir raksturīgas gan maigu, sievišķīgu pieskārienu radītas poētiskas noskaņas, gan emocionāli piesātinātas, temperamentīgu un ugunīgu triepienu caurstrāvotas tēlainas ainavas.

“Katra glezna ir īpaša… Tas ir kāds stāsts, piedzīvojums, emocijas, kuras vēlos izstāstīt glezniecības valodā un ainavu tēlos,” stāsta Evija Kūlmane.

Māksliniecei šī izstāde ir īpaša arī tādēļ, ka tā notiks Jaņa Rozentāla mājās – mākslinieka darbnīcā. Māksliniece daudz mācījusies un iedvesmojusies no Jaņa Rozentāla darbiem, īpaši mācību laikā Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā.

Māksliniece Evija Kūlmane ir ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra grādu glezniecībā, Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura grādu scenogrāfijā, absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, ieguvusi foto dizaineres diplomu. Evijas Kūlmanes personālizstādes notiek regulāri dažādās Latvijas pilsētās, māksliniece piedalās arī grupu izstādēs un dažādos mākslas un kultūras projektos. Viņas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.


Raiņa muzejs "Tadenava", 2016. gada vasara VNĪ realizētie projekti saņem godalgas konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2016”

6. martā konkursā „Latvijas Būvniecības Gada balva 2016” VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) projekts „Raiņa muzeja atjaunošana Tadenavā, Dunavas pag.” ieguva 2. vietu nominācijā „Restaurācija”, bet projekts „Raiņa un Aspazijas mājas restaurācija un rekonstrukcija Baznīcas ielā, Rīgā” žūrijas atzinību.

Valsts mēroga ēku un būvju konkursam “Latvijas Būvniecības gada balva 2016”, kas norisinājās ar devīzi “Drošība un kultūras mantojuma saglabāšana nākotnei”, kopumā 10 dažādām nominācijām tika pieteikti 88 objekti, pārstāvot visdažādāko būvju tipoloģiju un aptverot visu Latviju, kā arī Zviedriju, Igauniju un Krieviju, kur Latvijas pilsoņi piedalījušies objektu tapšanā. Atbilstoši konkursa nolikumam, ēkai vai būvei bija jābūt nodotai ekspluatācijā no 2015. gada 1.oktobra līdz 2016. gada 31. decembrim.

VNĪ konkursam pieteica 2016. gadā rekonstruēto un restaurēto Raiņa un Aspazijas muzeju ar trīs ekspozīciju un izstāžu vietām: Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Jūrmalā, Raiņa muzeju „Tadenava” un Raiņa un Aspazijas māju Rīgā – un valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un vēsturisku notikuma vietu Jāņa Akuratera muzeju, Torņakalnā, Ojāra Vācieša ielā 6a. Visu muzeju atjaunošana notikusi sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību un projekti realizēti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” ietvaros.

APSVEICAM SADARBĪBAS PARTNERUS!


02 MUZEJA PRIEKŠMETS. MARTS

No marta atsākam publikācijas mājaslapas sadaļā “Muzeja priekšmets”, kur piedāvājam stāstus par vērtīgām lietām, ko glabā muzeja krātuves.

Aspazijas 152. dzimšanas dienas mēnesī – Raiņa un Aspazijas muzeja vecākā eksperta Dr. philol. Jāņa Zālīša publikācija “Divi vīri, “kas ceļmalā dzied”, un jaunatrasta Aspazijas vēstule”: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/divi-viri-kas-celmala-dzied-un-jaunatrasta-aspazijas-vestule/


No kreisās: Holgers Elers, Ingūna Elere, Rita Meonerte, Sanita Kossoviča KILOGRAMS KULTŪRAS ATJAUNOTAJIEM RAIŅA UN ASPAZIJAS MUZEJIEM

 23. februārī, norisinājās Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas “Kilograms kultūras 2016” noslēguma ceremonija.

Nominācijā “Mantojums” balvu saņēma trīs atjaunotie Raiņa un Aspazijas muzeji, kas apmeklētājiem durvis vēra 2016. gada otrajā pusē: Raiņa muzejs “Tadenava” – jūlijā, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros – augustā, abu dzejnieku māja Rīgā – septembrī.

MMA direktore Rita Meinerte, saņemot balvu, uzsvēra, ka Raiņa un Aspazijas muzeju kompleksu atjaunošana varēja notikt pateicoties tam, ka Kultūras ministrija to iekļāva Eiropas Ekonomikas zonas finanšu programmas iepriekš noteikto projektu skaitā. Projekta realizāciju vadīja valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, un rezultāts ir muzejnieku, arhitektu, būvnieku, mākslinieku un administrētāju kopdarbs. “Ir gandarījums, ka mums visiem kopā ir izdevies radīt muzejus, kas, kā liecina uzvara “Kilograms kultūras” sabiedrības balsojumā, atbilst mūsdienu cilvēka vajadzībām. Pārfrazējot: mazs var būt ne vien skaists, bet arī vajadzīgs. Investīcijas, kādas ir piedzīvojuši trīs Raiņa un Aspazijas muzeja kompleksi, ir ārkārtīgi (apzināti lietoju šo vārdu!) nepieciešamas visiem mūsu personību muzejiem. Tikai tad varēs vērtēt, vai tie ir sabiedrībai nepieciešami. Mēs gribam un protam strādāt.” Lasīt vairāk »


Savējo sarunas par dzeju un dzīvi SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI

2015. un 2016. gadā Ojāra Vācieša muzejā notika ikmēneša sarunu cikls SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI, kurā piedalījušies daudzi kultūras jomā zināmi cilvēki.

Pateicoties Rīgas domes atbalstam, šīs tikšanās reizes tika fiksētas videoierakstos:

2015. gads:

  • 25. marts. Raimonds Pauls un Jānis Peters
  • 29. aprīlis. Pēteris Blūms un Ieva Ķīse
  • 27. maijs. Sandis Bērtaitis un Iveta Mielava
  • 29. jūlijs. Anda Kubuliņa un Inta Čaklā
  • 26. augusts. Ingūna Cepīte un Ansis Sauka
  • 30. septembris. Andra Konste un Gunārs Janaitis
  • 25. novembris. Mihails Gruzdovs un Juris Bartkevičs

2016. gads:

  • 25. februāris. Karīna Pētersone un Guntis Gailītis
  • 30. marts. Modris Lācis un Kristaps Priednieks
  • 27. aprīlis. Aina Matīsa un Pēteris Krilovs
  • 25. maijs. Ingrīda Zemzare un Orests Silabriedis
  • 29. jūnijs. Anita Vanaga un Agra Turlaja
  • 27. jūlijs. Žanete Grende un Enriko Plivčs
  • 31. augusts. Māris Bērziņš un Juris Zvirgzdiņš
  • 29. septembris. Zane Radzobe un Kaspars Znotiņš
  • 26. oktobris. Roze Stiebra
  • 31. novembris. Arturs Maskats un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri

Sarunu videoierakstus skat.: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/savejo-sarunas-par-dzeju-un-dzivi/


Andrejs Upīts. Kailā dzīvība NOVEĻU KRĀJUMAM “KAILĀ DZĪVĪBA” – 90

Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38–4 piedāvā lekciju skolēniem, studentiem un skolotājiem NOVEĻU KRĀJUMAM “KAILĀ DZĪVĪBA” – 90.

Lekcijā tiks aktualizēts viens no Andreja Upīša populārākajiem noveļu krājumiem – “Kailā dzīvība” (1926), kuram šogad aprit 90 gadu. Nodarbības pamatu veidos jautājumi par noveles žanru, tā specifiku, klasifikāciju un raksturīgākajām īpatnībām, kas ļaus diferencēt Andreja Upīša īsprozas nozīmīgumu latviešu novelistikas kontekstā. Līdzās hrestomātiskiem, latviešu literatūras vēsturē bieži uzsvērtiem darbiem tiks aplūkotas arī mazāk zināmas Andreja Upīša noveles.

Nepieciešamības gadījumā tiks piedāvātas papildu lekcijas par literatūras virzienu un žanru attīstību pasaules un latviešu literatūrā.

Lekcijas lasīs literatūrzinātnieks Mag. philol. Arnis Koroševskis.

Par nodarbības laiku lūdzam vienoties iepriekš.  Pieteikties iespējams pa e-pastu upits@memorialiemuzeji.lv vai zvanot 67289767.

Nodarbības ilgums: 90 minūtes.

Vienas lekcijas apmeklējums: EUR 2,00

Muzeja darba laiks: 11.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās


Jāņa Akuratera muzejs, 2016. gada oktobris. Roja Maizīša foto VAS “VALSTS NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI” NODOD EKSPLUATĀCIJĀ ATJAUNOTO JĀŅA AKURATERA MUZEJA ĒKU

2016. gada 12. oktobrī VNĪ un Memoriālo muzeju apvienība aicināja medijus iepazīties ar restaurēto rakstnieka un tulkotāja Jāņa Akuratera māju Torņakalnā. Ēka celta 1933. gadā kā rakstnieka ģimenes nams. Līdz šī gada sākumam, kad VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzsāka ēkas pārbūves un restaurācijas darbus, nama tehniskais stāvoklis bija neapmierinošs. Šī gada 30. septembrī atjaunotais nams nodots ekspluatācijā.

Jāņa Akuratera muzeja ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta. Nams celts pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta. Muzejs ir viens no Pārdaugavas kultūras centriem, kur mūsdienās, tāpat kā Jāņa Akuratera dzīves laikā, pulcējas literāti, mākslinieki, mūziķi un aktieri, kā arī skolēni.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols: “Jāņa Akuratera muzeja ēka ir augstvērtīgs, ļoti kvalitatīvi izstrādāts 20. gs. 30. gadu Latvijas būvmākslas funkcionālisma stila arhitektūras paraugs ar racionālu, tam laikam modernu arhitektūru, kas izpaužas gan ēkas kopskatā, gan katras detaļas kvalitātē. Tomēr ēkai papildus vērtību piešķir tās īpašnieks – rakstnieks, tulkotājs un politiķis Jānis Akuraters, un viņa celtās mājas atjaunošana ir mūsu simboliska dāvana dzejnieka 140. jubilejas gadā.

VNĪ pārbūves un restaurācijas darbu ietvaros veica muzeja ēkas fasādes atjaunošanu un restaurāciju, jumta seguma nomaiņu ar jauniem betona dakstiņiem, maksimāli pietuvinot jumta seguma vizuālo veidolu vēsturiskā jumta izskatam. Klientu ērtībām izveidots apmeklētājiem pielāgots muzeja ieejas mezgls, veikta interjera detaļu atjaunošana pēc oriģinālajiem paraugiem, t.sk., muzejā iebūvēto būvgaldniecības izstrādājumu restaurācija. Tāpat muzejā veikta ogļu apkures sistēmas maiņa uz gāzes apkures sistēmu, kā arī kamīna un krāšņu restaurācija. Muzeja apmeklētājus turpmāk priecēs labiekārtotā muzeja teritorija un restaurētā veranda un terase.

Būvdarbi tika īstenoti Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana” projekta “Jāņa Akuratera muzeja restaurācija” ietvaros.

Muzeja atjaunošanas un restaurācijas darbus pēc SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs” izstrādātā būvprojekta veica SIA „Modus būve”. Projekta kopējās izmaksas ir EUR 250 000. EEZ līdzfinansējums – EUR 212 500, savukārt EUR 37 500 ir valsts budžeta līdzfinansējums.


Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30. 2016. gada septembris ATVĒRTA ATJAUNOTĀ RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJA

No 2016. gada 10. septembra apmeklētājiem atvērts vēl viens atjaunots Raiņa un Aspazijas muzejs – abu dzejnieku māja Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Raiņa un Aspazijas māja ir unikāls 19. gadsimta vēsturiskās apbūves piemineklis Rīgas centrā. Gan divstāvu nams ielas malā, gan sētas māja un nelielais iekšpagalms veido savdabīgu kultūrvēsturisku ansambli. Šai namā abi dzejnieki dzīvoja no 1926. gada 15. septembra, Rainis – līdz savai nāvei 1929. gada 12. septembrī, Aspazija – līdz 1933. gada pavasarim.

1926. gada 15. martā sastādītajā testamentā dzejnieki izteikuši vēlmi, lai šī māja paliktu Rīgas pilsētai, kur tai jāierīko viņu vārdā nosaukts muzejs. “Rīgai paliek mūsu bibliotēka un rokraksti, un tie darāmi pieejami visiem.”

Pēc 90 gadiem Raiņa un Aspazijas ideja un vēlme par bibliotēkas un memoriālo telpu pieejamību sabiedrībai ir realizēta.

Dzīvokļa iekārtojumā izmantoti autentiski dzejnieku kolekcijas priekšmeti. Tie izvietoti, balstoties uz dokumentāriem materiāliem – fotogrāfijām un kinokadriem.

Viena no atjaunotā muzeja dominantēm ir abu dzejnieku personiskā bibliotēka, kas būs aplūkojama ikvienam interesentam un pieejama pētniecībai. Plauktos ir 6067 grāmatas 14 valodās un 2900 dažādu periodisko izdevumu vienību.

“Izmantojot abu dzejnieku citātus, kontrastā memoriālajai dzīves telpai veidojām muzejpedagoģisko un pārējās apmeklētājiem atvērtās komunikācijas telpas. Piemēram, sēdmēbeles ar Raiņa jaunvārdiem, kuri spēles veidā iesaista apmeklētāju izziņas procesā. Tādējādi vēlamies apmeklētāju rosināt atklāt, izzināt, pētīt abu dzejnieku jaunradi,” stāsta māksliniece Ingūna Elere. Viņas pārstāvētais dizaina birojs H2E veica Raiņa un Aspazijas mājas ekspozīcijas un publiski pieejamo telpu dizaina izstrādi.

Darba laiks: 10.00 –17.00; slēgts – svētdienās, pirmdienās

Ekskursiju pieteikšana: +371 67272643; +371 29254193; +371 29689489; rainis.maja@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu, krievu valodā

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/raina-un-aspazijas-muzejs/raina-un-aspazijas-maja/