Laima Akuratere SACERĒJUMU KONKURSS “MANS SVĒTDIENAS RAKSTU DARBS”

Atzīmējot dzejnieces un tulkotājas Laimas Akurateres 110. gadadienu, Jāņa Akuratera muzejs aicina 5.–12. klases skolēnus piedalīties sacerējumu konkursā, rakstot darbu par kādu no dotajām tēmām, par kurām arī pati Laima rakstījusi skolas laika domrakstos un savā dzejā.

1) Ceļojuma ietekme uz cilvēka dvēseli.
2) Māksla – dzīves svētdiena.
3) Akuratera varoņu raksturīgākās iezīmes.
4) Kādas es vēlētos savas mājas.
5) Kādu es vēlētos savu dzīvi.
6) „Aiz manas mājas ir ezers –
Viss debesu spožums tur mīt…” /Laima Akuratere/

Radošie darbi latviešu valodā jāiesūta līdz 2020. gada 3. martam pa e-pastu akuratera.muz@inbox.lv vai pastu: Jāņa Akuratera muzejs, O. Vācieša iela 6a, Rīga LV–1004 salasāmā rokrakstā vai datorrakstā, klāt pievienojot informāciju, kurā jānorāda izvēlētais darba nosaukums; darba autora(-es) vārds, uzvārds; skola, klase; dzīvesvietas adrese, pasta indekss; telefona numurs; e-pasta adrese.

KONKURSA NOLIKUMS


Laima Akuratere LAIMAS AKURATERES DZIMŠANAS DIENAS SVINĪBAS JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Otrdien, 21. janvārī, Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O. Vācieša ielā 6a) no plkst. 12. 30 visas dienas garumā aicina uz Laimas Akurateres 110. dzimšanas dienas svinībām.

Programmā:
Plkst. 12.30–13.30 Brokastlaiks. Gaidot Beatriči un Lauru.
Plkst.14.00–15.00 Pusdienlaiks. Sapnis par Birznieku dārzu.
Plkst. 15.00–16.30 Tējas laiks. Atmiņas par Elzas konfektēm.

Plkst. 18.00 dzejas vakars „Slēp mani savu spārnu lokā”:
• Laimas Akurateres dzejas lasījumi, komentāri – Ruta Cimdiņa, Aivars Eipurs, Maira Valtere.
• Mūzika – komponists Andrejs Selickis.
• Dzejas lasījumi – Rudīte Losāne, Elīna Līce, Elvīra Bloma.
• Ceļojums ar māksliniekiem izstādē „Dāvana”.

Laima Akuratere (1910–1969) bija dzejnieka Jāņa Akuratera un viņa sievas Marijas Annas vienīgā meita. 20. gs. 30. gados viņa studēja Latvijas Universitātes Filozofijas un filoloģijas fakultātē Romāņu filoloģijas nodaļā. Īpaši tuva viņai kļuva renesanses un viduslaiku itāļu un franču literatūra. 30. gadu beigās viņa sāka presē publicēt savus dzejoļus, parakstot tos ar pseidonīmiem. 1937. gadā iznāca Frančesko Petrarkas „Soneti Madonnai Laurai” viņas atdzejojumā. Arī vēlāk viņa turpināja atdzejot no itāļu, franču, angļu, krievu valodas Danti, Viljamu Šekspīru, Pjēru Ronsāru, Šarlu Bodlēru un daudzus citus. Pēc Otrā pasaule kara viņas atdzejojumi publicēti antoloģijā „Pasaules tautu lirika”(1959) un V. Šekspīra Kopoto rakstu 6. sējumā (1965). Taču rokrakstā paliek tas, ko padomju laikā nav iespējams publicēt. 1948. gadā Laima sakārto savu dzejoļu krājumu „Dažas dziesmas”. Tas tiek izdots jau 30 gadus pēc dzejnieces nāves izdevniecībā „Pils” 1999.gadā.

Laimas dzejā vairākkārt izskan apliecinājums vērtībām – brīvībai, dzīvībai un ticībai. Jānis Osis, Laimas Akurateres dēls, apcerē par mātes dzeju rakstīja: “(..) brīvība dzejnieces būvētajā pasaulē ir lietu dabiskais stāvoklis, kad nekas netraucē veidot sevi Dievam par godu. Un tikai brīvībā cilvēks zems ceļu var noiet saskaņā ar Visaugstākā gribu, un tikai brīvībā viņa dzīve iegūst jēgu un piepildījumu.”

Dzejas vakarā „Slēp mani savu spārnu lokā” izskanēs gan Laimas, gan mūsdienu dzejnieču dzeja, kurām savas patības apziņā svarīgs ir bijis Dieva atklāsmes ceļš, turklāt šo ceļu ir bijis un ir svarīgi izteikt vārda mākslā.
Dzejniece Rudīte Losāne (1958) ilgus gadus ir bijusi Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne, LELB evaņģēliste Vangažu draudzē, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības prezidente. 2019. gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) viņu ordinēja par mācītāju Aizputes novada Cīravas draudzē. R. Losānei ir izdoti četri dzejoļu krājumi „Dieva asara” (vienā grāmatā ar A. Krones-Lauriņas „Sirds klusējamais”, 1998), „Uguns smaržas” (2000), „Dvēseli tecinu zelta traukā” (2004), „Sāļais medus” (2010). Viņas dzejā satiekas sievišķās kaislības apzināšanās ar Dievesamības atklāsmes un izpratnes ceļu.

Dzejniece un dziesminiece Elīna Līce (1979) 2018. gadā ir publicējusi dzejoļu krājumu „Redzu”. Pirms tam bija kopkrājums „Tik tuvu pie…” (2008), kurā publicēta gan viņas, gan mammas Andas Līces dzeja. Elīnas Līces daiļradē nozīmīga ir iepriekšējo paaudžu veidotās pieredzes apzināšana un turpināšana. Viņas dzejā atklātajā dialogā ar dievišķo ir gan padevība, gan neremdināmas ilgas izprast notiekošā jēgu.

Dzejniece Elvīra Bloma (1986) ir vēl ceļā uz savu pirmo grāmatu. Viņas īpaša spēja ir ap sevi pulcēt domubiedrus un radīt notikumus, kuros saplūst dzeja, mūsdienu mūzika, vizuālā māksla un muzejiska vide. Viņa ir studējusi kultūras teoriju un teoloģiju. Elvīras Blomas dzejā kā spogulī uz mirkli atspīd šodienas apkārtējo notikumu lauskas, aiz kurām ir kāds nepanesamās esamības vieglums.

Pasākumā ar savām muzikālajām kompozīcijām piedalīsies arī komponists Andrejs Selickis (1960), kurš dēvēts arī par “muzikālu svētceļnieku, kurš meklē ceļu uz Dieva dārzu”. Diriģents Sigvards Kļava par Selicka darbiem ir teicis: „Jebkura viņa nošu lapa – sākums un beigas – ir pateicība Dievam. Tu neatradīsi gaudulīgas un bēdīgas lietas šajā mūzikā.’’

Pasākuma noslēgumā būs Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopas izstādes „Dāvana” apskate kopā ar darbu autoriem.

Ieejas maksa pasākumā – 2.00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Pasākums tiks fotografēts. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas:
Maira Valtere, Jāņa Akuratera muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja,
tel. 26703293; e-pasts: akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv.


Zem Raiņa dzejas lietussarga VIZUĀLĀS MĀKSLAS DARBU KONKURSS “ZEM RAIŅA DZEJAS LIETUSSARGA”

Raiņa muzejs “Jasmuiža” izsludina vizuālās mākslas darbu konkursu “Zem Raiņa dzejas lietussarga”, kas domāts bērniem un jauniešiem no 12 līdz 16 gadu vecumam. Konkurss tiek rīkots, atzīmējot Raiņa 155. jubileju un viņa dzejoļu krājumu “Putniņš uz zara” 95. gadadienu un “Zelta sietiņš” 100. gadadienu.

Jau astoto gadu Raiņa muzejs “Jasmuiža” rīko vizuālās mākslas konkursu bērniem un jauniešiem. Šogad, atzīmējot Raiņa 155. jubileju, vēlamies piedāvāt neparastāku vizuālās mākslas konkursu – “Zem Raiņa dzejas lietussarga”.

Aicinām izvēlēties kādu Raiņa dzejoli no šī gada jubilejas dzejas krājumiem “Putniņš uz zara” vai “Zelta sietiņš”, un to ilustrēt nevis uz papīra, bet zīmējot uz lietussarga.

Konkursa uzdevums ir izveidot vizuālās mākslas darbu uz lietussarga brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim no minētajiem krājumiem.
Konkursa darbam jāatbilst šādiem nosacījumiem:
• darba tehnika pēc dalībnieka izvēles;
• ilustrācijai jābūt uz lietussarga augšējās daļas (lietussargs atvērtā stāvoklī);
• ilustrācijai var izmantot jebkuras krāsas vienkrāsainu lietussargu;
• piedaloties konkursā, jāņem vērā, ka iesniegtie darbi tiks izstādīti ārpus telpām kā vides objekti.
Viens autors vai autoru kolektīvs konkursā piedalās ar vienu darbu.

Konkursa organizatoriem ir tiesības konkursam iesniegtos darbus izmantot publikācijās, izstādēs, reklāmas materiālos. Darbi paliek organizatoru rīcībā un atpakaļ autoriem netiek izsniegti.

Darbu iesniegšanas termiņš ir 2020. gada 3. aprīlis (pasta zīmogs).
Darbs ar norādi „Vizuālās mākslas darbu konkursam “ZEM RAIŅA DZEJAS LIETUSSARGA”” iesniedzams, sūtot pa pastu/pakomātu. Adrese: Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Aizkalne, Preiļu novads, LV 5305 vai iesniedzot Raiņa muzejā “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads), iesniegšanas laiku saskaņojot pa tel. 29487589

Informācija uzziņai pa tālr. 29487589 (Solvita Kleinarte) vai e-pastu: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

Konkursa balvu sponsori: SIA “Salang-P”, Dailes teātris, apgāds Zvaigzne ABC un Preiļu Zvaigznes grāmatnīca, keramiķi Raivo Andersons, Edvīns Vincevičs, Viktors Ušpelis, Olga un Voldemārs Pauliņi.

Konkursa nolikumu “Zem Raiņa dzejas lietussarga” skatīt šeit.


Maima Grīnberga TIKŠANĀS AR MAIMU GRĪNBERGU ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ

Maima Grīnberga jau kopš 1994. gada publicē tulkojumus, kā arī rakstus par igauņu un somu literatūru. Pateicoties viņas devumam, latviešu lasītāji iepazinuši Jāna Krosa, Andresa Kivirehka, Sofi Oksanenas, Johannas Sinisalo, Katjas Ketu, Mikas Valtari un daudzu citu autoru darbus.

Saņēmusi žurnāla ”Latvju Teksti” dzejas balvu (2012), Igaunijas Kultūrkapitāla Literatūras nozares gada prēmiju (2011), Latvijas Literatūras gada balvu (2009, 2013), Igaunijas–Latvijas tulkotāju balvu (2010, 2013), AKKA/LAA Autora balvu (2014), Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils domes balvu “Sudraba tintnīca” (2016) un Jāņa Baltvilka balvu (2008, 2015, 2018).

Par ieguldījumu igauņu un somu literatūras popularizēšanā apbalvota ar Igaunijas Māraszemes Krusta ordeni (2012) un Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordeni (2009).
Sarunā ar tulkotāju pievērsīsimies gan viņas jaunākajiem tulkojumiem (Reina Rauda “Rekonstrukcijai”, Rītas Jalonenas “Skaidrumam” u.c.), gan arī somugru un Ziemeļeiropas kultūras kodam, dialektu un īpašvārdu atveidei, kā arī daudziem citiem jautājumiem, kas interesē visus, kuri strādā ar tekstiem vai labprāt lasa daiļliteratūru.

Pasākuma norises vieta: A.Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 2020. gada 22. janvāris, 18.00-20.00.
Ieejas maksa: 2.00 EUR.
Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Dziedāšanas sezona RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ TIKS ATVĒRTA MODERNĀS KRIEVU DZEJAS LATVISKOJUMU ANTOLOĢIJA “DZIEDĀŠANAS SEZONA”

24. janvārī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, notiks modernās krievu dzejas latviskojumu antoloģijas “Dziedāšanas sezona” atvēršanas svētki.

Atdzejotāju – Vijas Laganovskas, Mairas Asares, Aldas Barones, Sergeja Moreino, kurš ir arī antoloģijas sastādītājs, – un citu ilgi lolotajā grāmatā ir sniegts plašs ainavisks ieskats modernās krievu dzejas daudzveidībā un virsotnēs. Grāmata pārsteidz ar poētisko daudzveidību, autoru ģeogrāfiju un tajā iekļauto dzejas tekstu ietekmi uz savas paaudzes autoriem. Autoru vidū minami tādi modernās krievu dzejas talanti kā Šamšads Abdulajevs, Hamdams Zakirovs, Vadims Mesjats, Boriss Bartfelds, Igors Belovs, Sergejs Mihailovs, Sergejs Zavjalovs, Jānis Grants, Boriss Kolimagins, Oļegs Zolotovs, Aleksejs Gerasimovs, kas ietekmējuši mūsdienu krievu dzeju. Dažu autoru dzeja jau bijusi publicēta latviskojumos.

Par apgādu “Literatūras KOMBAINS”

Apgāds “Literatūras KOMBAINS” ir 2011. gadā dibinātās tāda paša nosaukuma biedrības apgāds. Nozīmīgākie izdevumi – Andras Manfeldes romāni “Adata” un “Dzimtenīte”, Katrīnas Rudzītes dzejoļu krājums “Saulesizplūdums”, Vijas Laganovskas dzejoļu krājums “2 soļi pirms Pleskavas divīzijas”, Sergeja Moreino stāstu krājums “HYPNOSES”. Apgāds “Literatūras KOMBAINS” ir atvērts sadarbībai ar dažādu nacionalitāšu autoriem un nodrošina ātru izdevējdarbības ciklu vietējai un pārrobežu literatūrai. Sērija “Pierobeža” ir izveidota, lai parādītu tās literatūras savdabību, kolorītu un kvalitāti, kas netop nosacītās literārās dzīves centrā.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Helēna Akuratere PASĀKUMU CIKLU “LIKTENĪGĀ…” ATKLĀJ HELĒNAI AKURATEREI VELTĪTS VAKARS

Jāņa Akuratera 144. dzimšanas dienā, 13. janvārī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O. Vācieša ielā 6a) aicina uz pasākumu “Helēna. Noslēpums un plīvurdeja jeb “Tu slīdēji pa slidotavu…””.

Pasākuma pirmajā daļā būs Jāņa Akuratera muzeja speciālistes Mairas Valteres saruna ar literatūrzinātnieku Raimondu Briedi par femme forte (jaunā sieviete) atspoguļojumu latviešu literatūrā 20. gs. sākumā.

Savukārt vakara otrajā daļā būs iespēja uzzināt par Helēnu Akurateres dažiem dzīves mirkļiem no nepublicētajiem materiāliem – vēstulēm un Kārļa Krūzas dienasgrāmatām, kas glabājas Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu fondā. Helēnas Akurateres lomā iejutīsies viņas vecākā brāļa Pētera mazmeita – Ieva Akuratere. Kārļa Krūzas un Jāņa Grīna lomās būs Egils Melbārdis. Pie klavierēm – Imants Zemzaris.

Dzejnieks Kārlis Krūza savā dienasgrāmatā rakstīja, ka viņa drauga Jāņa Akuratera raksturam ļoti līdzīgs esot Akuratera māsas Helēnas raksturs. Helēnā esot divas dabas – “no vienas puses debesu gaišais zilums, kas katru aplaimo un visās parādībās noraugās ar lielu uzticību, bet no otras puses – tērauda stingrība, kas visu atbaida un sastindzina”.

Kas bija Helēna? Vai viņa bija līdzīga Aspazijas nebēdnei meitenei, kā viņu vēstulē nodēvēja Jānis Grīns? Vai viņā bija kas no sengrieķu valdnieces Helēnas? Antons Austriņš Helēnu nosaucis par Zelta kukaini. Pāragri mirušais jaunais dzejnieks Valters Zemdega viņu dēvējis par Sniegbaltīti. Mudīte Austriņa par Helēnu rakstīja, ka viņa bija skumju apgarota un “dzīve viņu lauza, bet nesalauza, jo viņa dzīvoja dzejai, mūzikai”.

Helēna Akuratere dzimusi 1891. gadā. Ieguvusi izglītību Ķeniņa ģimnāzijā, viņa vēlāk strādāja par mašīnrakstītāju – 20. gados Rīgas apgabaltiesas prokuratūrā, pēc tam – Rīgas paraugtipogrāfijā. Mūžībā viņa aizgāja 1976. gada 15. martā. Pēdējos septiņus mūža gadus dzīvojusi Akuratera mājā Torņakalnā, rūpējoties gan par mājas, gan dzejnieka atstātā mantojuma saglabāšanu.

Ar Helēnai Akuraterei veltīto pasākumu Jāņa Akuratera muzejs 2020. gadā aizsāk Valsts kultūrkapitāla un Jāņa Akuratera biedrības atbalstīto piecu pasākumu ciklu “Liktenīgā…”. Tā centrā būs sievietes 20. gadsimta sākumā – kā literāri tēli, kā reālas personības, kā prototipi. Pasākumu ciklu iecerēts veltīt tverami netveramajām saitēm, kas vieno prototipu ar literāro tēlu, kā arī liktenīgiem notikumiem, kuri ietekmēja Jāņa Akuratera un viņam tuvo draugu dzejnieku un rakstnieku likteni. Sieviešu tēlu galerijā iekļautas: nodevēja/aģente, teroriste, māksliniece un mūzas. Ar viņām saistītie stāsti ir līdz šim plašākai publikai maz zināmi, vai pat nezināmi. Pasākumu cikls pieskarsies arī 20. gadsimta sākumā sievietes tēla atspoguļojuma tipiem literatūrā, kurus literatūras vēsturē mēdz dēvēt par – femme fatale (liktenīgā sieviete), femme fragile (trauslā sieviete), femme forte (jaunā sieviete). Ciklā līdz aprīļa beigām paredzēti pasākumi: “Elfrīda”, “Erna”, “Tea Moreni”, “Evstolija”.

Ieejas maksa – 2.00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Pasākumu atbalsta: Memoriālo muzeju apvienība, Jāņa Akuratera biedrība un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Pasākums tiks fotografēts. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Plašāka informācija: akuraters@memorialiemuzeji.lv, akuratera.muz@inbox.lv,
Maira Valtere, Jāņa Akuratera muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja, tel.26703293


Zeme. Debesis. Koki. IZSTĀDE “ZEME. DEBESIS. KOKI.” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

11. janvārī plkst. 13.00 Ojāra Vācieša muzeja (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga) Robinsonzālē tiks atklāta mākslinieces Guntas Brakovskas personālizstāde “Zeme. Debesis. Koki.”.

Māksliniece Gunta Brakovska par izstādi stāsta: “Janvārī bieži gribas domāt par vasaras košajiem, dzīvespriecīgajiem toņiem, un izstāde “Zeme. Debesis. Koki.” aicina atgriezties Latvijas vasarā.” Grafikās un gleznās redzamas ziemeļnieciskas ainavas. Māksliniecei tuvi ir Latvijas majestātiskie dižkoki, meži, Vidzemes tāles un upes: Daugava, Gauja. Daudz gleznots plenēros, tāpēc mākslas darbos var atpazīst konkrētas vietas Latvijā. Sēpijas zīmējumi ir lirisks mežu un seno muižu parku attēlojums. Akrila un eļļas tehnikā gleznotajās ainavās G. Brakovska cenšas sasniegt krāsu dzidrību un krāsainību.

Dabas varenība un neaizsargātība cilvēku nepārdomātās rīcības dēļ ir galvenie radošie jautājumi, kas urda mākslinieci un kas tiks uzdoti arī izstādes apmeklētājiem.

Izstāde būs skatāma no 11. janvāra līdz. 15. februārim.

Vairāk informācijas: + 371 67619905, + 371 67614015;
martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


izstādes Dāvana IZSTĀDE “DĀVANA” JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Jāņa Akuratera muzejā Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, no 2019. gada 21. decembra līdz 2020. gada 26. janvārim apskatāma izstāde “Dāvana”. Tajā eksponētie darbi ir Rīgas Lutera draudzes mākslinieku veltījums Ziemassvētkos.

Izstāde piedalās mākslinieki Daiga Aže, Helmuts Āķis, Irīda Lagzdiņa, Māra Kalnišķe, Dins Kopštāls, Gunta Ploka, Liene Ratnika un Baiba Ūlande. Darbi veidoti dažādās tehnikās – gan akvareļi un pasteļi, gan tēlniecības darbi, fotoattēli un pat izšuvumi ar pērlītēm.

Vairāk informācijas: akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv, kā arī tālr. 67619934.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

 


Sūnu ciema zēni AICINĀM SKOLĒNUS APMEKLĒT INTERAKTĪVO SPĒLI “SŪNU CIEMA ZĒNI”

Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38-4, no 8. janvāra līdz 8. maijam aicina skolēnus un skolotājus apmeklēt interaktīvo spēli “Sūnu ciema zēni”.

Spēles mērķis ir ar muzejiski atraktīviem priekšmetiem padziļināt skolā apgūtās zināšanas par Andreja Upīša garo stāstu jauniešiem ”Sūnu ciema zēni”, kam šogad aprit jau 80 gadi.

Norise: strādājot grupās, bērni izmanto grāmatas tekstu, veic atjautības uzdevumus, min mīklas un vārdu spēles. Nodarbībā tiek izmantoti reāli etnogrāfiskie priekšmeti, kas jāatpazīst, tādējādi ļaujot bērniem iejusties seno laiku saimniecības norisēs.

Spēli papildina animācijas filma “Laimes lācis” un virtuāls ceļojums pa A. Upīša dzimtajiem Skrīveriem, kur rakstnieks smēlies iedvesmu savam darbam.

Dalībnieku vēlamais vecums: 5., 6. un 7. klašu audzēkņi.
Nodarbības ilgums – 90 minūtes.

Pieteikšanās – zvanot uz muzeju pa tālruni 67289767 vai rakstot uz e-pastu upits@memorialiemuzeji.lv.
Lūgums pieteikties vairākas dienas pirms vēlamā nodarbības laika!
Ieejas maksa – 2 eiro. Skolotājiem ieeja bez maksas.

Muzeja darba laiks: otrdienās – sestdienās 10.00–17.00.
Muzejs slēgts svētdienās un pirmdienās.

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


A. Skujiņas pulkstenis RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ BŪS APSKATĀMS RAKSTNIECĪBAS UN MŪZIKAS MUZEJA MĒNEŠA PRIEKŠMETS

Līdz 3. janvārim Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 3, būs apskatāms Rakstniecības un mūzikas muzeja mēneša priekšmets.

Gada pēdējā mēnesī mēdzam aizdomāties par laika ritējumu. Tāpēc RMM decembra mēneša priekšmets ir Vācijā ražotais galda pulkstenis ar modinātāju, kas piederējis dzejniecei Austrai Skujiņai un atradies viņas dzīves vietās Rīgā. Austras Skujiņas mājvietas Rīgā mainījušās bieži, un pieticīgo mitekļu kailums ticis piesegts ar pašas dzejām un zīmējumiem*. Vienu no īrētajām istabām A. Skujiņa iztapsējusi ar neizdotā dzejoļu krājuma manuskripta baltajām lapām. Par savu greznāko dzīves vietu A. Skujiņa uzskatīja dzīvokli K. Valdemāra ielā 74.

1931. gada 5. februārī Austra Skujiņa māsai Mildai Ložai raksta: “Zini, Milda, tagad es dzīvoju Valdemāra ielā (nezinu gan pati, cik ilgi). Man ir skaista istaba ar gaišu, lielu logu saulē, un Rīga naktīs guļ pie kājām. Man ir dīvāns, japāņu spuldzes aizsargs, Aleksandra Bloka dzejas un sarkanas tulpes, neskatoties uz drausmīgo salu. Brīžiem ir bezgala laba sajūta un citreiz – nāves skumjas.”

Par dzejnieces pēdējo dzīves vietu kļūst istabiņa pilsētas drēbnieka Jēgera dzīvoklī Klostera ielā 19. 1932. gada 6. septembrī laikrakstā “Pēdējā Brīdī” rakstīts: “Dzejnieces puritāniski iekārtotā istabā pie sienas spožs Latvijas armijas virsnieka zobens, pie kā nokarājās pāris sārtas, vītušas rozītes. Tas izrādās viņas brāļa Arvīda kādreizējais piederums, kurš līdzīgi kā pati Austra Skujiņa, arī dzīvi noslēdza traģiski. Virs kušetes, kur dzejniece gulējusi, istabā pie sienas kāds vērtīgs Madonnas tēls, bet pie pretējās sienas somu duncītis un atkal kaltuši ziedi. Istabas stūrī uz postamenta zem sakaltušiem viršu ziediem novietots mazs Budas tēls un Tokanagas romāns vācu valodā “Iela bez saules”. Uz palodzes tikai viens neliels puķu pods ar kaktusu.” Visticamāk, ka turpat istabā atradās arī galda pulkstenis ar modinātāju.

Laikabiedri atzīst, ka talantīgā dzejniece bija līdz galam neatklāta būtne. Rakstniece Valija Brutāne par Austru Skujiņu teikusi: “Vienkāršā un tumšā tērpā, ar īsi apgrieztiem, kastaņbrūniem matiem un lielām nopietnām acīm, kas gan varēja uzdzirkstīt pārgalvīgā jautrībā un izsmieklā. Slaidajos pirkstos bieži vien gruzdēja papiross. Azotē vai pie rokas bija paplucis portfelis, kurā līdzi ticis nēsāts viss dārgākais – pašas dzejoļi un kārtējā iemīļotā grāmata, ko viņa lasīja. Sevi viņa dēvēja par bulvāra filozofu. Viņā vienmēr sprēgāja humora dzirksts, ko apēnoja atziņu rūgtums un ironija. Viņai piemita kaut kas ļoti sievišķīgs. Neparasti glāsmainajā rokas spiedienā un visu saprotošajā un skumīgajā smaidā, visā viņas attieksmē pret dzīvi. Viņa mīlēja ziedus, labas grāmatas. Nomoda sapņos viņa pacēlās pāri dzīves īstenībai.”

Ikdienu jaunā dzejniece vadīja darbā Zemkopības ministrijā, strādājot par mašīnrakstītāju. Visbiežāk viņu varēja sastapt Tautas nama kafejnīcā. Tur viņa satika draugus (rakstniekus, aktierus), izsmēķēja kādu cigareti, dzēra melnu kafiju vai vīnu un rakstīja dzeju.

Pirmo dzejoli ar nosaukumu “Gāršai” Austra Skujiņa sacerēja jau 10 gadu vecumā, bet pirmā viņas publikācija bija dzejolis „Sapņi” laikraksta „Sociāldemokrāts” pielikumā 1926. gadā. Kā atzinusi pati dzejniece, tad tik pazīstamas rindas “šķitušas tik svešādas”, kad nodrukātas avīzē. Turpmāk Austras Skujiņas dzejoļi publicēti gan žurnālos, gan laikrakstos, viņas cienītāju pulks auga, veidojās nozīmīgas draudzības ar savas paaudzes literātiem. A. Skujiņas tuvākie domubiedri bija rakstnieki Jānis Grots, Jānis Sudrabkalns un Aleksandrs Čaks.

Austras Skujiņas dzīvi izmainīja liktenīga tikšanās. Viņa iemīlējās precētajā rakstniekā Valdī Grēviņā. Mīlestība padarīja viņu vientuļu, viņa pamazām atsvešinājās un dzīvoja it kā citā pasaulē. 1932. gadā, divdesmit trīs gadu vecumā, nelaimīgas mīlestības un depresijas dēļ, A. Skujiņa dodas savā pēdējā ceļā – uz Daugavu. Tajā pašā gadā, neilgi pēc talantīgās dzejnieces nāves, tika izdots viņas pirmais dzejoļu krājums “Dzejas”.

Iet laiks, bet Austru Skujiņu nav skāruši senuma putekļi, mēs viņu redzam tieši tādu, kāda viņa bija savas dzīves laikā – jauna, dzirkstoša un patiesa.

* Dzejniece dzīvojusi Lāču ielā (tagad – Miera iela) 14 – 14., Stabu ielā 119 – 2, Kalpaka bulvārī 10 – 14, Ludzas ielā 56 – 57, Valdemāra ielā 74 – 9, Bruņinieku ielā 51 – 9, Tērbatas ielā 15/17 un citās.

Informāciju sagatavoja:
RMM mākslas eksperte Zanda Šumska