Afiša TIKŠANĀS AR RVĪNU VARDI ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAJĀ MUZEJĀ

Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā 9. oktobrī pulksten 18.00 notiks tikšanās ar rakstnieku Rvīnu Vardi. Sarunu par viņa nule iznākušo debijas grāmatu “Kas te notiek” un citām nesaprotamām, bet skaistām lietām un parādībām vadīs muzeja krājuma glabātāja Ilze Andresone.

Rvīns Varde (1985) ir žurnāla “Rīgas Laiks” šifrētājs un slejas “Vardes saraksts” autors. Publicējies arī tādos izdevumos kā “Benji Knewman”, “Domuzīme”, interneta žurnālā “Satori” un citur.
Savulaik bijis notiesāts par literāru tekstu un izcietis piemēroto sodu – piespiedu darbu.
“Kas te notiek” iekļautās dokumentālās īsprozas skices atspoguļo autora atmiņas, novērojumus un refleksijas. Personīgais un subjektīvais atsedz ne vien autora individuālo pieredzi, bet lielā mērā mūsu kopējo pieredžu spektru.
Paša autora vārdiem – teksts ir izdzīvošanas mēģinājumu hronika.
Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 9. oktobris 18.00–19.30.
Ieejas maksa: 2 eiro

Vairāk informācijas: Ilze Andresone
+371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv
Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Putnu darbnīca Jasmuižā MĀKSLAS UN DZEJAS DARBNĪCA “KLAU, KLAU: ČIR! ČIR!”

4. oktobrī plkst. 12.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem vai skolotājiem ir aicināti uz dzejas un mākslas darbnīcu “KLAU, KLAU: ČIR! ČIR!” Raiņa muzejā “Jasmuiža” (Preiļu novada Aizkalnē, Parka ielā 2).

Klausīšanās un zīmēšanas darbnīcā, kurā caur skaņām, formām un tekstūrām atdzīvojas dažādu putnu tēli, kopā ar vizuālo mākslinieci Evu Vēveri lasīsim Raiņa dzejoļus par putniem no dažādiem krājumiem un izmēģināsim frotāžas tehniku, lai atklātu reljefa un grafīta neparasto saderību.
Vecāki un pedagogi aicināti aktīvi piedalīties. Darbnīcā paredzēts zīmēt ar ogli un citiem mīkstajiem zīmēšanas materiāliem, tāpēc ieteicams ierasties apģērbā, kuru nav bail nosmērēt.
Eva Vēvere ir vizuālā māksliniece, plašāk zināma ar Poētiskā Robotisma projektiem, kuros spēles formā tiek risināti spriedzes pilni uzdevumi īpaši izvēlētās, ar laikmetīgo mākslu saistītās platformās un notikumos. Viņa strādā dažādos medijos, tai skaitā instalācijā, procesuālos notikumos, video, zīmējumā. Pēdējos gados pievēršas eksperimentālu sadarbību veidošanai ar laikmetīgās dejas un mūzikas profesionāļiem. Vadījusi mākslas darbnīcas bērniem Latvijā, Somijā, Igaunijā, Vācijā, kā arī London Gates Education Group izglītības programmas ietvaros Rīgā.
Mākslas un dzejas darbnīca “KLAU, KLAU: ČIR! ČIR!” ir trešā no piecām nodarbībām ģimenēm, kas no jūlija līdz oktobrim notiek Raiņa muzejos “Jasmuiža” un “Tadenava”. Trīs mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, un Eva Vēvere – izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un, rosinot bērnus un vecākus iepazīt Raiņa tekstus, piedāvā iespēju ģimenēm zīmēt, līmēt, krāsot, aplicēt un citādi aizraujoši, radoši darboties kopā, veidojot pašiem savus mākslas darbus.
Darbnīcai lūdzam pieteikties līdz 3. oktobrim, rakstot uz e-pastu jasmuiza@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29487589 (Solvita).
Dalības maksa: bērniem: 1,00 EUR, pieaugušajiem: 2,00 EUR, ģimenei: 3,00 EUR
Pasākumu atbalsta VKKF.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Emoji EMOJI DZEJA PAGARINĀTA RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

Ņemot vērā lielo pieprasījumu, mākslinieces Vikas Ekstas izstāde “Emodži dzeja” tiek pagarināta līdz 4. oktobrim. Gaidīsim!

Skolēnu grupas var pieteikt zvanot pa tālr.  67272643; 29254193 vai arī rakstot uz e-pastu: rainis.maja@memorialiemuzeji.lv.


Afiša PASĀKUMS CIKLĀ “MĀKSLA AKURATERA MĀJĀ”

Trešdien, 2. oktobrī, plkst. 18.00 ciklā “Māksla Akuratera mājā” notiks pasākums “Mākslas akadēmijai – 100. Oskars Kalējs un Vilhelms Purvītis. Audzēknis un skolotājs. Jānis Akuraters un mākslas akadēmija”.

Tēmas vakara norisei:

1. Jānis Akuraters  – Latvijas Valsts un Mākslas akadēmijas tapšana –  muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa;

2. Oskars Kalējs par sevi un skolotājiem – atmiņas lasa muzeja speciālisti Maira Valtere un Aivars Eipurs;

3. Oskars Kalējs un Latvijas ainavu glezniecības – sarunājas mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne un gleznotājs Roberts Muzis;

4. Oskars Kalējs – gleznotājs un mūzika – mūzikas vēsturnieks Orests Silabriedis.

 

Ieejas maksa – 2.00 EUR;

Skolēni, studenti, pensionāri 1.50 EUR.

Jāņa Akuratera muzeja un Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Uzziņas: akuratera.muz@inbox.lv;

akuraters@memorialiemuzeji.lv

Tālrunis: 67619934; 29451112

Atbalsts Valsts kultūrkapitāla fonds.


IZMAIŅAS MUZEJU DARBA LAIKOS

26. septembrī Andreja Upīša memoriālais muzejs, Raiņa muzejs “Tadenava”, Raiņa un Aspazijas māja būs slēgta apmeklētājiem, savukārt Krišjāņa Barona muzejs strādās no 10.00-16.00. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.


Arnolda Burova lelles no 1978. gada filmas “Vanadziņš” ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ IR APSKATĀMA RAKSTNIECĪBAS UN MŪZIKAS MUZEJA MĒNEŠA PRIEKŠMETS

Rakstniecības un mūzikas muzeja septembra mēneša priekšmets ir režisora un Latvijas leļļu animācijas pamatlicēja Arnolda Burova lelles no 1978. gada filmas “Vanadziņš”. Tās pamatā ir rakstnieka Viļa Lāča 1936. gadā sarakstītais stāsts ar tādu pašu nosaukumu.

Iespaidīga ir animācijas filmas radošā komanda — mūzikas autors Imants Kalniņš, mākslinieks Gunārs Cīlītis, leļļu skulptore Ilze Kiršteina un scenārija autors Jānis Rokpelnis.

Runājot tieši par filmu, varam secināt, ka tas ir viens no izteiksmē lakoniskākajiem un spēcīgākajiem A.Burova darbiem, kur akcentēta atturīga, ziemeļnieciska krāsu gamma, un filma iekļaujas 70.—80. gadu latviešu tēlotājmākslas tradīcijā, izvēršot dramatisma un poētisku metaforu simbiozi.

Filmai raksturīgs nesteidzīgs ritms, rituāla ikdienas rutīnas demonstrācija, tēva un Vanadziņa tuvās attiecības, kas parādītas uz jūras un zvejnieku ikdienas skarbuma fona, kas skatītāju it kā sagatavo filmas skarbajam finālam. Jāpiebilst arī, ka filma “Vanadziņš” ir vienīgais animācijas darbs, kas iekļauts Latvijas Kultūras kanonā.

Kā jau minēts, filmas pamatā ir Viļa Lāča stāsts, kas veltīts rakstnieka bojā gājušajam dēlam. Šī literārā darba recepcija izmantota ne tikai Burova filmā, bet arī Oļģerta Grāvīša televīzijas operā viencēlienā ar tādu pašu nosaukumu.

Domājot par Vili Lāci, nenoliedzami autors ir pretrunīga persona, ņemot vērā V. Lāča politisko darbību un nodevību pret tiem, kuri viņam iepriekš ir palīdzējuši, piemēram, Benjamiņiem. Taču “Vanadziņš” V. Lāci atklāj pavisam citā gaismā, un, iespējams, ir viens no viņa labākajiem darbiem.

Stāsta sižets ir vienkāršs — nelielā zvejnieku mājelē mitinās kaķis, mazs zēns un tēvs, kurš iesaucis dēlu par Vanadziņu. Visi trīs dzīvo trūcīgi, tomēr ir laimīgi. Tēvs dodas zvejā katru dienu, bet tad saceļas vētra, un tēvs vairs nepārnāk.

Arī stāsts ir būvēts lakoniski, reālisma virzienā, tomēr nevar noliegt, ka brīžiem stāstā ieskanas netiešas simbolisma ietekmes (putna, vanaga tēli). Simbolisms saistās ar vienkāršošanos, bet vienlaikus pārveidošanos, transformāciju, arī uzvaras simbolu.

Tātad Vanadziņš, kas stāsta dramatiskajā finālā paliek vientulībā, gaidot tēvu, kas neatgriezīsies, iespējams, simbolizē pārmaiņas, pārejas situāciju, kur no laimīgās ikdienišķās dzīves Vanadziņš tiek izmests un, vismaz stāsta noslēgumā, paliek it kā mūžīgās gaidīšanas situācijā. Šis prozas tēls varbūt vistiešāk un nežēlīgāk attēlo vistuvākā cilvēka zaudējumu. Šeit vēlreiz vietā atsaukties uz faktu, ka šo stāstu V. Lācis sarakstījis pēc dēla zaudējuma.

Stāsta kontekstā atzīmējams arī nosacīts fatālisms, jo tiek uzsvērts, ka Vanadziņa, tēva un kaķa ikdienas laimes sajūtas pamatā ir tas, ka citādu dzīvi vismaz Vanadziņš nepazīst. A. Burovam to lieliski izdevies atklāt arī filmā.

Ja vērtējam reālisma literatūras kontekstā, stāstā savukārt atklājas V. Lācim tuvais jūras un zvejniecības motīvs, kā saknes meklējamas paša autora jaunības pieredzē. Tie ir zvejnieku smagie un bīstamie dzīves apstākļi, kas pārtrauc tēva un Vanadziņa noslēgto, idillisko ikdienu.

Jāatzīst, kā jau minēts, “Vanadziņš” ir viens no V. Lāča izjustākajiem un labākajiem prozas tekstiem, vienlaikus tas ir arī viens no skumjākajiem darbiem latviešu literatūrā.

Ingus Barovskis, RMM mākslas eksperts

 


Mini PRIEKŠLASĪJUMS „ALBERTA IELA CAURI LAIKIEM” JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJĀ

2019. gada 29. septembrī plkst. 14.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 129, aicina apmeklēt priekšlasījumu “ALBERTA IELA CAURI LAIKIEM (20. GS. 20. GADI-21. GS. SĀKUMS)”. Priekšlasījumu lasīs muzeja speciāliste Mag. hist. Maija Ārena.

Turpinot iepazīstināt ar Alberta ielas vēsturi, šoreiz uzmanība tiks pievērsta laika posmam no starpkaru perioda līdz pat mūsdienām. Šis posms ir teju 100 gadus ilgs un ietveru ļoti atšķirīgus periodus. 20. gs. 20. gados jau bija mainījusies attieksme pret jūgendstilu un kā tika uztverta Alberta iela un tās ēkas. Līdz ar attieksmi vēlākos gados mainījās arī ēku stāvoklis. Mūsdienās šī iela ir ievērojams tūrisma objekts, bet tā nav bijis vienmēr. Mainījušies ir iedzīvotāji, kas sākotnēji ievācās jaunieceltajās ēkās, lai vēlākos gados tās steigā atstāstu. Pēc Otrā pasaules kara daļa dzīvokļu piedzīvoja sadalīšanu komunālajos dzīvokļos. Līdz atkal 20. gs. 90. gados ēku vecie īpašnieki vai viņu mantinieki atguva savu īpašumu un sākās jauns posms Alberta ielas vēsturē.

Apmeklējot priekšlasījumu, būs iespēja uzzināt, kad atdzima slavenās Alberta ielas ēkas, kas bija Fricis Gailis, kura vārdā 1944. gadā nosauca ielu, kāds slavens dzejnieks ir viesojies Alberta ielā 11, kura ēka bija tā, kur varēja nonākt “špiku” nagos starpkaru posmā, ko Alberta ielā darīja Zviedrijas kroņprincese Viktorija un kādi ievērojami mākslinieki, arhitekti un citu profesiju pārstāvji dzīvojuši šajā krāšņajā ielā.

Biļešu cenas:

Pieaugušie 2.50 EUR

Skolēni, studenti, pensionāri 1.50 EUR

Vairāk informācijas:

Speciāliste Maija Ārena

+371 67331641; +371 29286751; +371 26392540; maija.arena@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Mākslas - dzejas darbnīcas "Zelta zirgs" afiša MĀKSLAS – DZEJAS DARBNĪCA “ZELTA ZIRGS”

28. septembrī plkst. 14.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni aicināti uz mākslas – dzejas darbnīcu “Zelta zirgs” Raiņa muzejā “Jasmuiža” (Preiļu novads, Aizkalne, Parka iela 2). Darbnīcu vadīs māksliniece Ieva Baumgarte.

Ieva Baumgarte ir grafiķe, gleznotāja un mākslas maģistre, pedagoģe, veidojusi gleznas tiešraidē un koncertu laikā. Par sevi Ieva saka: “Zīmēt ir mans – lidot.”.

Nodarbības sākumā būs iespēja redzēt, kā top mākslinieces Ievas Baumgartes kustīgie zīmējumi. Pasākumā pārrunāsim literāro darbu, tajā ietvertās vērtības, veidojot apjomīgus kalnu maketus, apgūsim pieredzi, ka vizuālais darbs var būt ne tikai divdimensionāls. Gūsim ieskatu daiļdarbā caur mākslinieces zīmējumu un lasījumu/stāstījumu. Dalīsimies pieredzē, saistot to ar galvenā varoņa piedzīvoto.

Darbnīcas dalībniekiem būs iespēja izveidot savu īpašo zirgu, ar kuru uzjāt savā iztēles Stikla kalnā.

Darbnīca “Zelta zirgs” ir otrā nodarbība ģimenēm, kas no jūlija līdz oktobrim notiek Raiņa muzejos „Jasmuiža” un „Tadenava”. Trīs mākslinieces – Eva Vēvere, Ilze Aulmane un Ieva Baumgarte – izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un, rosinot bērnus un vecākus iepazīt Raiņa tekstus, sniedz iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Ieeja pasākumā 1.00 EUR (bērni), 2.00 EUR (pieaugušie) vai 3,00 EUR (ģimenes biļete).

Vēlama iepriekšēja pieteikšanās līdz 27. septembrim pa tālruni 29487589 vai e-pastu: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

Pasākumu ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Afiša VĀCIETIS UN LAIKS II OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

25. septembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā notiks otrais sarīkojums ciklā “Vācietis un laiks”, kurā kopā ar literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi tiks runāts par O. Vācieša dzeju romantisma izgaismojumā. Diskusiju vadīs O. Vācieša muzeja vadītāja Ieva Ķīse.

Ojārs Vācietis ienāk latviešu dzejā 20. gadsimta piecdesmitajos gados un jau ar saviem pirmajiem krājumiem apliecina sevi kā spēcīgu un jaunu dzejas balsi. Tomēr aplūkojot viņa pirmo dzejas krājumu „Tālu ceļu vējš” (1956) nezinātājam var rasties iespaids, ka Ojārs Vācietis ir izteikti ideoloģiski orientēts dzejnieks. Šāds vērtējums, protams, ir pārlieku vienkāršots. Tādēļ nepieciešams diskutēt par apstākļiem, kādos top Ojāra Vācieša dzejas krājumi, un par šo krājumu vērtējumu tā laika un mūsdienu sabiedrībā.

2018. gada nogalē tika izdoti apkopotie Ojāra Vācieša balss ieraksti „Runā Ojārs Vācietis”. Apjomīgais izdevums 13 diskos vēlreiz aktualizējis nepieciešamību runāt par Vācieša dzejas pārmaiņām un attīstību.
Ir iecerēti trīs pasākumi, kas aptver trīs nosacītus Ojāra Vācieša daiļrades posmus – agrīnais Ojārs Vācietis, romantiskais Vācietis un vēlīnais Vācietis. Šāds iedalījums, protams, ir visai nosacīts, tomēr iezīmē aptuvenus Vācieša dzejas attīstības posmus. Ojārs Vācietis savā dzejā aktīvi reflektē par sava laika norisēm, tomēr nezaudē savu aktualitāti arī mūsdienās. Vienlaikus ir nepieciešams izvērtēt arī Ojāra Vācieša nozīmi mūsdienu sabiedrībā.

Plānotie pasākumi:

✒ 27. marts – ar literatūrzinātnieci Madaru Eversoni tika diskutēts par agrīno Ojāru Vācieti un par dzejas radīšanu un attīstību totalitārisma apstākļos;

✒ 25. septembris – ar literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi tiks diskutēts par romantisma strāvojumiem Vācieša dzejā;

✒ 27. novembris – ar literatūrzinātnieku un dzejnieku Marianu Rižiju diskutēsim par vēlīno, kā arī nepublicēto Ojāru Vācieti.
Sarunu ietvaros tiks arīdzan atskaņoti Ojāra Vācieša balss ieraksti, kas reprezentē konkrētos dzejas krājumus. Tiks aplūkota attiecīgā perioda dzejas uztvere gan tā laika, gan mūsdienu kontekstā. Balstoties uz O. Vācieša vēstulēm, publicistiku un laikabiedru atmiņām, pievērsīsimies arī paša dzejnieka uzskatiem par dzejas tapšanu.

Pasākumu ciklā no vienas puses tiks aplūkots Vācietis literatūrzinātniskā skatījumā, bet no otras puses ļaus iesaistīties arī auditorijai, lai runātu arī par subjektīvo Vācieša uztveri. Pasākumu apmeklētāji tiks aicināti nolasīt arī sev nozīmīgus attiecīgā posma Vācieša dzejoļus.

Ojāra Vācieša muzejā jau tradicionāli katra mēneša pēdējā trešdienā tiek rīkoti sarunu vakari, kuros literāti, mūziķi, mākslinieki un citas sabiedrībā un kultūrā nozīmīgas personas runā par aktuālo. 2019. gadā sarunu vakari par Ojāru Vācieti tiks organizēti pamīšus ar sarunām par Pārdaugavas lomu Latvijas kultūrainavā „Runā Pārdaugava”.
Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Ieejas maksa: 2.00 EUR
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš
+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


71110161_1593320784137852_8456336249823690752_n JAUNO VOKĀLISTU PARĀDE KAMERMŪZIKĀ OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

Ielūdzam jūs uz jauno, daudzsološo vokālās mākslas meistaru koncertu Ojāra Vācieša  muzejā, O. Vācieša ielā 19. Aptversim divu kamermūzikas laikmetu pārstāvju darbus: no latviešu un krievu kamermūzikas klasikas ar Jāzepu Vītolu, Alfrēdu Kalniņu, Georgiju Sviridovu un romantismu ar Francu Šūbertu līdz pat mūsdienu meistariem Uldi Marhilēviču un Valtu Pūci.

Koncertā dzirdēsim talantīgo basbaritonu Daniilu Kuzminu-Īzaku, kurš mācās Krišjāņa Norveļa vokālajā klasē  Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, baritonu Jakobu Pēboku, kurš Latvijā izglītojas “Erasmus”  programmas ietvaros Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā pie Kr. Norveļa, akadēmijas maģistratūrā studējošo baritonu Kristianu Krievānu, kā arī kora “Maska” dziedātāju un talantīgo solisti Austru Galvanovsku. Koncertmeistari Jana Bārtula un Sofija Zaiceva.

Koncertā dzirdēsit kā vīrišķīgas un izjustas solodziesmas, tā maigus vokālos duetus.

Koncerta sākums 18.00;

Ieeja, iegādājoties muzeja biļetes: 2.00 EUR.
Izglītojamiem, studentiem, pensionāriem: 1.00 EUR.

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš
+ 371 67619905, + 371 67614015; vacietis@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeja publicitātes pasākumos