Skrīveri ANDREJA UPIŠĀ MEMORIĀLMĀJA SLĒGTA APMEKLĒTĀJIEM 16. OKTOBRĪ

16.10. A.Upīša memoriālmāja Skrīveros (Daugavas iela 58, Skrīveri, Skrīveru novads, LV 5125) apmeklētājiem slēgta.

Neskaitot to, gaidīsim jūs ciemos visos citos ierastajos darba laikos!

Muzejs atvērts līdz 31. oktobrim, darba laiks: 10.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās.

 

 

 

 

 

 


RUDENS BRĪNUMI MANĀ HERBĀRIJĀ mini RUDENS BRĪNUMI MANĀ HERBĀRIJĀ

20. oktobrī plkst. 11.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J.Pliekšāna ielā 5/7, Majoros) pirmsskolas un sākumskolas bērni ar ģimenēm tiek aicināti kopīgi darboties herbārija radošajā darbnīcā.

Iepazīt Raiņa gatavotos herbārijus. Kopā ar muzejpedagogiem sagaidīt rudens rūķi, doties paslēpto rudens lapu meklējumos muzejā, pilnveidot zināšanas par augu nosaukumiem, kā arī griezties jautrās rotaļās un kopīgi ar vecākiem izgatavot savu rudens herbāriju.

Herbarizēšana Rainim nebija tikai vienkārša izklaidēšanās. Sīkā smildziņa svešumā Rainim bijusi sveiciens no dzimtenes, bet rūpīgā ielūkošanās dzīvās dabas formu daudzveidībā un smalkumā rosinājusi fantāziju un filozofiskās domas dziļumu.
 
Herbārija veidošana bērnā attīsta radošumu, kreativitāti, fantāziju, iztēli, māca pacietību. Bērns var veidot savus iedomātos tēlus, izmantojot ziedu un lapu krāsainību, un rast prieku par savu darbu.

Darbnīcas ilgums – 1h 30min

Maksa par nodarbību – 1.00 EUR

Vecākiem, kas atved bērnu, ieeja bez maksas.

Iepriekšēja pieteikšanās pa tālrn.+37167764295 vai rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un videomateriāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


inga-gaile-FB-cover RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ ATVĒRS INGAS GAILES STĀSTU KRĀJUMU “PIENA CEĻI”

Ar stāsta “Mirū iemīlas” lasījumu Inga Gaile atvērs tikko iznākušo stāstu krājumu “Piena ceļi”. Tas ir viens no astoņiem ļoti personīgiem stāstiem, kura finālu piedzīvot Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā, varēsiet jau šajā nedēļas nogalē – 13. oktobrī plkst. 15.00.

Inga Gaile lasītāju un kritiķu uzmanību pievērsa kā dzejniece (līdz šim izdoti pieci krājumi, to vidū “Migla” (2012) un “Lieldienas” (2018), kā arī krājums bērniem “Vai otrā grupa mani dzird?” (2014)), taču viņa ar panākumiem darbojas arī prozā (romāni “Stikli” (2016) sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” un “Neredzamie” (2018)), dramaturģijā (lugas “Āda” (2011), “Mūsu Silvija debesīs” (2013), “Trauki”  (2014) u.c.) un režijā, ir “Sieviešu stendapa” izveidotāja un dalībniece. 2012. gadā saņēmusi festivāla “Prozas lasījumi” galveno balvu.

Krājumā “Piena ceļi” apkopotie stāsti tapuši desmit gadu laikā. Tajos piedalās Mirū, Marija, Saule, Tauriņcilvēks, Jēzus, Pēteris, Kaspičs, Viņš Pats un visādi citi varoņi. Pat daži vīrieši.

Raiņa un Aspazijas mājā būs iespējams tikt pie sava grāmatas eksemplāra.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Pie bagātās kundzes ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS PASĀKUMS “VĒLĒŠANU KLĪSTERIS STĀSTOS”

Sestdien, 20. oktobrī, plkst. 15.00 ar sarīkojumu “Vēlēšanu klīsteris stāstos” Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, turpināsies Latvijas mutvārdu stāstnieku pasākumu cikls.

Katra pasākuma tēma ir saistīta ar kādu vairāk vai mazāk zināmu Andreja Upīša literāro darbu vai ar kādu no rakstnieka daiļrades folklorizējušos citātu. Oktobrī tas ir “Vēlēšanu klīsteris” – katram latvietim labi zināma frāze no kinorežisora Leonīda Leimaņa filmas “Pie bagātās kundzes”. Kinolente tiek dēvēta arī par latviešu melnbaltā kino gulbja dziesmu, un tās 50 gadu jubileja 2019. gada septembrī tiks plaši atzīmēta arī Andreja Upīša memoriālajā muzejā, jo filma uzņemta pēc rakstnieka romāna “Smaidošā lapa” motīviem. Sarīkojuma gaitā A. Upīša memoriālā muzeja darbinieki pastāstīs par rakstnieka saistību ar Oļģerta Kurmja vārdu, kopīgo un atšķirīgo romānā un filmā, kā arī dalīsies ar iecerēm, kas saistītas ar kinolentes “Pie bagātās kundzes” jubilejas svinībām. 20. oktobra sarīkojums ir veltīts ne tikai Upīša romānam “Smaidošā lapa” un Leimaņa filmai “Pie bagātās kundzes”, bet vēlēšanu jautājumam vispār, un ikviens sarīkojuma apmeklētājs tiks laipni aicināts (bet ne piespiests) piedalīties ar saviem mutvārdu stāstiem par šo aktuālo tēmu. Sarīkojumu vada LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns, piedalās: Liesma Lagzdiņa (Kuldīga), Ziedīte Začeste (Sabile), Normans Graustiņš (Baldone) un citi Latvijas stāstnieki.

Ieejas maksa – 2 €.

Vairāk informācijas – 67289767, upits@memorialiemuzeji.lv, kā arī mājaslapā http://memorialiemuzeji.lv.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un videomateriāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Attēls ņemts no filmas.lv


O. Vācieša Pārdaugavas literārās balvas konkurss OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ NORIT PĀRDAUGAVAS LITERĀRĀS BALVAS KONKURSS

8. oktobrī Ojāra Vācieša muzejā norit Ojāra Vācieša Pārdaugavas Literārās balvas konkurss.

Konkursā piedalās 34 vidusskolēni no Zemgales priekšpilsētas vispārējām izglītības iestādēm  un Kurzemes rajona vispārējām izglītības iestādēm, Jaņa Rozentāla un Rīgas Doma kora skolas.

Konkursu organizē Ojāra Vācieša muzejs sadarbībā ar Rīgas Pārdaugavas izpilddirekciju un Ojāra Vācieša biedrību.

Konkursa mērķis ir stiprināt skolēnu un pedagogu sadarbību ar muzeju, atraisīt skolēnu jaunrades spējas, veicināt dzejas un paša radīšanas procesa dziļāku izpratni un atklāt jaunus talantus.

Laureātu paziņošana un darbu lasīšana 2. novembrī.

Konkursa laureāti arī tiks aicināti savus darbus nolasīt 9. novembrī, kad muzejā, svinot Ojāra Vācieša 85 gadu jubileju, tiks atvērta rokrakstu izstāde “Dzeja ir izgudrojusi mani”.

Konkursa moto ir Ojāra Vācieša dzejas rindas:

Ja Mārupītes vidū cirkuļsmaili liek

Un apvelk riņķi – te ir Rīgas centrs”.


Indulis un Ārija A3-mini IZSTĀDE UN ZINĀTNISKIE LASĪJUMI “RAIŅA ““INDULIS UN ĀRIJA”: NO RADĀMO DOMU LAPIŅAS LĪDZ MŪSDIENĀM”

11. oktobrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30, Rīga) notiks izstāde un zinātniskie lasījumi par Raiņa lugu “Indulis un Ārija”.

1920. gada 19. novembrī – jaunās Latvijas valsts otrās gadadienas noskaņās – ar Raiņa jaunības traģēdijas “Indulis un Ārija” (1911) uzvedumu savu darbību sāka Dailes teātris. Teātra dibināšanas organizatori – dramaturgs Rainis, režisors un aktieris Eduards Smiļģis, skatuves gleznotājs Jānis Kuga – bija arī galvenie šī iestudējuma iniciatori un veidotāji.

Izstādes “Raiņa “Indulis un Ārija”: no radāmo domu lapiņas līdz mūsdienām” mērķis ir ielūkoties lugas tapšanas procesā un izsekot tās skatuves gaitām, sākot ar pirmiestudējumu 1912. gadā Jaunajā Rīgas teātrī un beidzot ar “versiju bez vārdiem” – Sergeja Zemļanska iestudējumu Liepājas teātrī Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada priekšvakarā.

Izstādi iesāk Memoriālo muzeju apvienības direktores Ritas Meinertes uzruna.

Piedalās aktieri Samira Adgezalova un Raimonds Celms. Atklāšanā tiks lasīti sekojoši zinātniski lasījumi:

Gaidas Jablovskas priekšlasījums veidots kā ieskats “Induļa un Ārijas” rokrakstu materiālos, kas glabājas apjomīgajā Raiņa un Aspazijas kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Par lugas tapšanas gaitu ne mazums interesantu liecību atrodams arī izstādē eksponētajos iespieddarbos no Raiņa un Aspazijas personīgās bibliotēkas.

Jānis Zālītis centies izsekot “Induļa un Ārijas” tulkojumu vēsturei. Tā aizsākas ar vācbaltiešu rakstnieka Johannesa fon Gintera un viņa māsas Luzas Feldmanes darbu pie lugas tulkojuma vācu valodā un šobrīd noslēdzas ar Marijas Leinonenas publicējumu somu valodā (2016). Krievu valodā iznākuši divi (Vladimirs Deržavins, Roalds Dobrovenskis) “Induļa un Ārijas” tulkojumi; ir ziņas arī par citu autoru mēģinājumiem veidot lugas “krievu variantu”.

Līga Ulberte dalās pārdomās par “Induļa un Ārijas” interpretācijām un riskiem, lugas “skatuviskuma” potenciāla realizāciju dažādu režisoru inscenējumos.

Jānis Siliņš ar plašu vizuālo materiālu analizējis jaunākos “Induļa un Ārijas” iestudējumus – Arnolda Liniņa (1987), Mihaila Kublinska (1999) un Sergeja Zemļanska (2014) interpretācijas.

Izstāde ir Raiņa un Aspazijas mājas (MMA) un E. Smiļģa Teātra muzeja (LKA) kopdarbs.

Izstādes kuratori:

Gaida Jablovska

Jānis Siliņš

Jānis Zālītis

Mākslinieks – Ints Sedlenieks

Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Izstāde skatāma līdz 14. novembrim.

Vairāk informācijas: 29689489;

gaida.jablovska@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


TIKŠANĀS AR EVU MĀRTUŽU web02 ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS TIKŠANĀS AR RAKSTNIECI EVU MĀRTUŽU

17. oktobrī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā dzīvoklī Rīgā, Brīvības ielā 38 – 4, notiks tikšanās ar rakstnieci, dzejnieci un publicisti Evu Mārtužu. Gaidot viņas jauno grāmatu “Latvijai ir liepziedu smarža”, vakara gaitā iecerēta saruna, ko vadīs Mg. Jur. Ilze Puķe, autores lasījumi un atbildes uz publikas jautājumiem.

Evas Mārtužas daiļrade ir plaša un daudzveidīga: izdoti četri dzejoļu krājumi, trīs eseju un 11 prozas grāmatas, viena stāstu grāmata. Viņas dzejoļi iekļauti 12 izlasēs. Darbi ir tulkoti vācu, poļu, krievu, lietuviešu, ukraiņu, armēņu, gruzīnu un itāļu valodās. Eva ir arī kriptoromānu autore, – romāns “Pētera zvērests” (2008) tiek uzskatīts par pirmo kriptoromānu latviešu literatūrā. No 1980. līdz 1989. gadam ar Evas Mārtužas vārdu padomju periodikā tika publicēti represētās dzejnieces Broņislavas Martuževas dzejoļi, arī krājumi “Balta puķe ezerā” (1981), “Rakstītāja” (1987).

““Latvijai ir liepziedu smarža” ir manu rakstu apkopojums par latviskumu. Esmu bieži domājusi par padomju sistēmas maldiem, ka nācija, nacionalitāte, tautība vairs nav vajadzīgas. Bet salīdzināšu to ar ziedu – varam iestādīt visdažādākās puķes, tās visas smels no zemes vienu un to pašu ūdeni, bet katra uzziedēs citāda. Un tāpat ir ar tautām, nācijām, valstīm – tās visas smeļ spēkus no līdzīgiem pamatiem, tomēr katra veidojas citāda. Šī grāmata man ir ļoti nozīmīga un dārga,” skaidro rakstniece.

Pasākuma norises vieta: A.Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).

Pasākuma norises laiks: 17. oktobris 18.00–20.00.

Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas: +371 29265417; +371 67289767; +371 29254346; ilze.puke@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

 


tikumiba_afisha_oktobris_web DISKUSIJU VAKARS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ: TIKUMĪBA

Kurš no mums gan nesteigtos palīgā, kad tas sev priekš acīm redzētu slīkstam cilvēku? […] Kas še spētu vienaldzīgi skatīt un filozofēt par savu tikumu, tam vajaga būt cietākam kā akmenim. 

Aspazija.

Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, oktobrī, novembrī un decembrī notiks trīs žurnālistes Ritas Rudušas vadīti diskusiju vakari par mūsdienās aktuālām sociālpolitiskām tēmām, kas savulaik bija aktuālas arī Rainim un Aspazijai. Pasākumos tiks diskutēts par feminismu, preskriptīvismu valodā un tikumības un radošuma attiecībām.

Rita Ruduša: “Diskusiju cikla tēmas izvēlētas, lai sasaistītu šodien sabiedrībai svarīgus domas priekšmetus ar Raiņa un Aspazijas publicistikā aplūkotām tēmām. Diskusijās aplūkosim, ko Rainis un Aspazija rakstījuši par attiecīgajām tēmām – tikumība, feminisms, valoda – padomāsim, kā uzsvari ir mainījušies kopš viņu laika, vai un cik esam progresējuši vai, gluži otrādi, regresējuši, un kādā kontekstā par konkrēto jēdzienu šodien būtu svarīgi runāt.”

Pirmās diskusijas tēma – “tikumība”, kas notiks 9. oktobrī plkst. 19.00:
Kas ir mūsu “morālais kompass” un vērtības Raiņa laikā un tagad, kas ir mainījies un kādēļ? Vai valsts var reglamentēt mūsu sirdsapziņu? Kāpēc mūsu kopumā sekulārajā vērtību sistēmā iezogas tradicionālo vērtību naratīvi, kas parasti raksturīgi reliģiski konservatīvām kopienām?

Diskusijas dalībnieki:

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes docents un maģistrantūras programmas “Sociālā antropoloģija” vadītājs, viens no Latvijas Antropologu biedrības dibinātājiem.

Ieva Viese-Vigula, rakstniece un kinokritiķe, beigusi Audiovizuālās kultūras un Kultūras teorijas programmas Latvijas Kultūras akadēmijā. Pēta animāciju, it sevišķi animācijas filmu aizsācēju Latvijā Rozes Stiebras un Anša Bērziņa daiļradi.

Raimonds Ķirķis, dzejnieks, literatūrkritiķis, studē Latvijas Kultūras akadēmijā, vada “Radio NABA” raidījumu “Bron-Hīts”, atdzejojis no persiešu valodas.

Džemma Sudraba, komiķe, vada podkāstu “Starp mums, meitenēm, runājot”, kurā ik mēnesi viesojas sievietes, kas asā un asprātīgā veidā runā par mūsdienu sabiedrības un sieviešu tiesību jautājumiem.

Ieeja pasākumā bez maksas!

Informācija: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, t. 26912310

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Baltijas vokālie stāsti “BALTIJAS VOKĀLIE STĀSTI” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

10. oktobrī plkst. 19.00 Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, O. Vācieša ielā 19) būs dzirdams trīs Baltijas mūzikas studentu koncerts “Baltijas vokālie stāsti”.

Šogad Baltiju apceļo 20. gs. sākuma stāsti igauņu komponista Marta Sāra, lietuviešu komponista Baļus Dvarionas, Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Emīla Dārziņa un citu spilgtāko Baltijas akadēmiskās mūzikas dižgaru veidotu kompozīciju izteiksmē. Daļu repertuāra sastāda arī tradicionālās kultūras elementi, kā arī ceļojums cauri Baltijas klasiskajai kamermūzikai, izceļot visu Baltijas valstu īpašās kultūras vērtības.

Par stāstniekiem kļuvuši jaunie un daudzsološie Baltijas akadēmiskās mūzikas studenti – Kristians Krievāns (LV), Kadri-Liis Kukk (EST) un Rasa Dzimidaitė (LT), kas guvuši dažādu un vērtīgu pieredzi, piedaloties un īstenojot projektus nozarē. Skaņas ainavu papildina britu pianists Jamie Loftus.

Komandas sadarbība sākusies starptautiskās studijās Tallinā un izaugusi līdz kopīgai pieredzei, koncertējot lielākās un mazākās pilsētās visā Baltijā. Mākslinieku dažādo pieredzi ir interesanti vērot, un tā nebūt netraucē sastrādāties. Kā saka viņi paši: ”Svarīgākais mūsu sadarbības stūrakmens ir tas, kas mēs esam vienaudži.”

Pēc koncerta mākslinieki piedāvā neformālu sarunu ar iespēju uzdot jautājumus par viņu ceļu no mūzikas skolas līdz Baltijas koncerttūrei, starptautiskai muzikālai sadarbībai un par akadēmiskās mūzikas nozīmi viņu dzīvēs.

Mūziķi arī uzstāsies 11. oktobrī plkst. 19.00 Ādažu kultūras centrā (Ādažos, Gaujas ielā 33a).

Biļetes iespējams iegādāties šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/68025

Foto un videomateriāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


baronteva_azote BRĪVLAIKĀ UZ K. BARONA MUZEJU!

No 23.10.–26.10. (rudens skolēnu brīvlaikā) K. Barona muzejā notiks nometne “Barontēva azotē” bērniem vecumā no 7–12 gadiem.

Nometnes laikā bērni dosies ekskursijās un apmeklēs Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Brāļu kapus, Burtnieku māju (Vecmilgrāvis) u.c., kur uzzinās par nozīmīgiem notikumiem Latvijas vēsturē.

Paši drosmīgākie varēs uzkāpt Brīvības piemineklī (ja laika apstākļi nepievils).

Kā arī piedalīsies dažādās radošajās darbnīcās un āra aktivitātēs, iepazīstot pilsētu un lietas, kurām ikdienā ejam garām.

Līdztekus tam Japāņu valodas studente iepazīstinās ar japāņu valodas vēsturi un rakstību.

Nometnes trešajā dienā dalībnieki piedalīsies grāmatas “Meikuleņš īpazeist omotus” atvēršanas svētkos. Grāmatiņa ir par lācēnu, kurš iepazīst dažādus amatus. Pie mums viesosies grāmatas autore Meldra Gailāne un māksliniece Līga Munda. Šī ir jau otrā Meldras Gailānes grāmata bērniem, šoreiz tā lasāma bilingvāli, tajā stāsti par lācēnu ir gan latviski, gan latgaliski.

Nometnes adrese: K. Barona iela 3-5, Rīga

Info: dita.barona@memorialiemuzeji.lv

Nometnes maksa ir 27 euro.

Pieteikšanās elektroniski :

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScy03lg737eOAEI0-VreUDgL36fmmFjUswaazmJ2j0dP9IcWQ/viewform?c=0&w=1

Vietu skaits ierobežots.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.