Viguls ARVJA VIGULA DZEJAS KRĀJUMA “GRĀMATA” ATKLĀŠANA RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

5. septembrī pulksten 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30) notiks Arvja Vigula trešā krājuma “Grāmata” prezentācija.
To izdot izdevniecība “Orbīta”, p
asākumā piedalīsies autors Arvis Viguls, kā arī mūziķis Jānis Ozoliņš.

Krājuma redaktors Kārlis Vērdiņš par “Grāmatu” saka: “Šis Arvja Vigula krājums tapis vairāku gadu laikā. Tas atklāj autora talanta plašo spektru gan formā, gan saturā – no sociālas satīras līdz dramatismam un traģismam. Līdzās meditācijām par laikabiedru dzīvēm un niansētām intimitātes studijām tas piedāvā ceļojumus laikā un telpā, kā arī izgaršo dažādas poētiskās ietekmes, padarot tās par savām, tādējādi paplašinot mūsdienu latviešu dzejas izteiksmes līdzekļu arsenālu.”

Arvis Viguls savu dzejas krājumu un tā nosaukumu raksturo: “Latviešu literārās valodas vārdnīca teic, ka grāmata esot “iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums”. Ar visu vārdnīcas šķirkli pilnībā iepazīties iespējams manā jaunajā krājumā. Vēl tur ir zemsvītras piezīmes, kas ne uz ko neatsaucas, komentāri citiem tekstiem, kuru grāmatā pašā nemaz nav, īsts izmantotās literatūras saraksts, kā arī saturs.” Viguls arī min, ka padomju dzejas krājumu pēdējās lappusēs mēdza ievietot īsus aprakstiņus ar norādi, ko autors grib pateikt savam lasītājam: “Šajā krājumā nekā tāda nav, tomēr nesen atradu kādu aprakstu, kas teicami iederētos arī manā “Grāmatā”: “Grāmatas liriskais varonis ir mūsu laikabiedrs, kam dziļi rūp savas zemes un sabiedrības attīstība. Autors aicina nesadrumstalot un neizniekot dzīves mērķi, nepakļauties mantu kultam, kopt un turēt tīras cilvēku attiecības.””

Arvis Viguls ir latviešu dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs, krājumu “Istaba” (2009) un “5:00” (2012) autors, Literatūras gada balvas nominācijā Labākā debija, Dzejas dienu balvas un Annas Dagdas fonda balvas laureāts. “Grāmatas” manuskripta pabeigšanai saņēmis Nacionālās rakstniecības atbalsta fonda stipendiju. Regulāri piedalās starptautiskos literatūras festivālos, 2017. gadā iekļauts Eiropas desmit daudzsološāko autoru sarakstā.

Krājuma “Grāmata” dzejoļi jau publicēti daudzviet pasaulē – vairāk nekā 13 valodās. Nesen iznākusi Vigula dzejas izlase Spānijā, drīzumā gaidāmas viņa izlases horvātu, vācu un angļu valodā.

Arvja Vigula dzejas krājums “Grāmata” atklāj jaunu izdevniecības “Orbīta” grāmatu sēriju “Orbītas bibliotēka”, kurā tiks izdoti mūsdienu dzejnieku un prozaiķu darbi. Sērijas redaktors ir Aleksandrs Zapoļs.

Sīkāka informācija:

Zane Volkinšteine

+371 29237810

orbita@orbita.lv


Dzejas dienas 2018 A3-0404 DZEJAS DIENAS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

Dzejas dienu ietvarā no 7. līdz 16. septembrim arī notiks trīs pasākumi Raiņa un Aspazijas mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Dzejas dienu aizsākums ir Raiņa 100 dzimšanas dienas atcere 1965. gada septembrī. Tā tika svinēta plaši un daudzveidīgi: Latvijas bibliotēkās, teātros, kultūras namos, mācību iestādēs, uzņēmumos, dzejnieka dzīves vietās un muzejos. Pasākumos piedalījās ne tikai latviešu literāti, bet arī pārstāvji no PSRS republikām un ārzemēm. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiālos redzam sabiedrībā atpazīstamus dzejniekus, rakstniekus gan pie Raiņa pieminekļa, gan dzejnieka atdusas vietā Raiņa kapos. Kuplais klausītāju loks liecina par ieinteresētību piedalīties, redzēt un dzirdēt. Varbūt tā bija neapzināta vēlme pēc tautas kopības sajūtas?

Dzejas, arī atdzejas skanējums aktualitāti nav zaudējis vairāk nekā 50 gadus.

Ir mainījusies dzejnieku un klausītāju komunikācijas formas, tikšanās vietas, bet septembrī pāri Latvijai pāršalc dzejas vārsmas.

  1. gada 7. septembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30 aicinām apmeklēt Tukuma dzejnieku radošo pēcpusdienu “Proza paiet malā”.

Tukuma dzejnieki savus darbus šai īpašajā vietā lasīs pirmoreiz. Pirmoreiz arī riskēs savu dziļi personiski rakstīto dzeju sakārtot dialogos ar otra dzejdara vienatnē radīto. Izņēmums ir vakara noslēdzošais tandēms, kas to jau darījuši, turklāt apzināti rakstot dialogus dzejā. Šajā tandēmā ir vēl viens izņēmums – liepājnieks Māris Reinbergs starp tukumniekiem.

Iveta Šimkus un Andris Jansons – TUVPLĀNI,

Anna Jurševica un Aigars Brics – SAMULSUMS,

Baiba Talce un Gvido Drage – LIETUS JŪRAS MALĀ,

Sarma Upesleja un Māris Reinbergs – SARUNAS AR ASPAZIJU.

Katrs tandēms ir saderīgs, bet atšķirīgs no pārējiem noskaņās un dzejošanas manierē. Lasījumus papildinās Andra Jansona muzikālās pauzes.

11. septembris ir Raiņa dzimšanas diena. 2018. gada 11. septembrī plkst. 13.00 Latvijas Rakstnieku savienība un Raiņa un Aspazijas māja (MMA) aicina uz atceres brīdi dzejnieka atdusas vietā Raiņa kapos. Skanēs Raiņa dzeja un tautasdziesma no tālās jaunības zemes Latgales, pārdomas par viņa daiļradi un dzīves gājumu. Piemiņas brīdī piedalīsies Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, Raiņa un Aspazijas mājas galvenā speciāliste Gaida Jablovska, aktieris Haralds Ulmanis, VEF Kultūras pils Latgaļu sadzīves dziesmu ansamblis OLŪTEŅŠ (vadītāja Rasma Mežale).

Plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā, Zinātnisko lasījumu laikā ieklausīsimies, ielūkosimies vēstures dokumentos, kuri glabājas mūsu nemateriālā kultūras mantojuma krājumā, kā arī privātos arhīvos. Mūs uzrunās LRS priekšsēdētājs Arno Jundze.

Pārdomās dalīsies pētnieki, bijušās Rakstnieku savienības amatpersonas, dzejnieki un rakstnieki: LU LFMI zinātniskā asistente Madara Eversone, literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, dzejnieces Lija Brīdaka un Velta Kaltiņa, rakstnieks Roalds Dobrovenskis un Raiņa un Aspazijas mājas (MMA) galvenā speciāliste Gaida Jablovska.

Pasākumu organizē un atbalsta Latvijas Rakstnieku savienība, Raiņa un Aspazijas māja (MMA), VKKF.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

Vairāk informācijas:

gaida.jablovska@memorialiemuzeji.lv,

tālr. 29689489


DSC04639 IZSTĀDE RAIŅA MUZEJĀ “JASMUIŽA” JĀNIS SPURIŅŠ. KOKDARBI.

No 24. augusta līdz 31. oktobrim Raiņa muzejā “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads) skatāma Jāņa Spuriņa kokdarbu izstāde.

Jānis Spuriņš dzimis 1973. gadā Vārkavā. Mācījies Vārkavas vidusskolā. Absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes kokapstrādes nodaļu, iegūstot kokapstrādes inženiera un tehnologa diplomu.

Interesi par koku mantojis no sava vectēva, kurš bijis mežsargs un darinājis dažādus koka darbarīkus.

J. Spuriņš ar koka izstrādājumu darināšanu nodarbojas daudzus gadus. Viņa darbnīca atrodas Līvānos. Meistars mēģina saskatīt un izcelt koka dabīgo skaistumu, popularizē koka amatniecības izstrādājumus, izgatavojot dažādus virtuves piederumus: pannas lāpstiņas, karotes, sviesta nazīšus, gurķu un kāpostu skābēšanas traukus, sviesta kuļamos traukus, virtuves dēlīšus. Viņa darbnīcā top arī pirts ķipīši, bērnu rotaļlietas, pulksteņi, rotu lādītes un dažādi citi no koka darināti priekšmeti.

J. Spuriņa darbnīcas apmeklētājiem ir iespēja mācīties pašiem izgatavot atslēgu piekariņus vai magnētiņus, kā arī vērot, kā no koka top skaisti un noderīgi priekšmeti, un iepazīt senos darbarīkus: slīmestu, divroci, ķimeņgriezi un citus instrumentus.

Raiņa muzejā “Jasmuiža” J. Spuriņa darbu izstāde skatāma no 24. augusta līdz 31. oktobrim.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Anna Auziņa A301 ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS TIKŠANĀS AR DZEJNIECI ANNU AUZIŅU

Šī gada 6. septembrī plkst. 17.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks tikšanās ar dzejnieci un literatūrzinātnieci Annu Auziņu. Vakara gaitā ir iecerēta saruna, ko vadīs Mg. phil. Ilze Andresone, autores dzejas lasījums, kā arī atbildes uz publikas jautājumiem.

Anna Auziņa (1975) ir viena no pazīstamākajām mūsdienu latviešu dzejniecēm, četru dzejoļu krājumu autore, saņēmusi vairākas prestižas literārās balvas: Klāva Elsberga prēmiju (par krājumu “Atšķirtie dārzi”, 1995. g.), A/s “Preses nams” oriģinālliteratūras konkursa balvu (par krājumu “Slēpotāji bučojas sniegā”, 2001.g.), divkārt – Ojāra Vācieša prēmiju (par krājumiem “Es izskatījos laimīga”, 2010.g., un “Annas pūra govs”, 2017.g.), “Latvju Tekstu” dzejas balvu (par krājumu “Es izskatījos laimīga”) u.c. Divreiz bijusi nominēta Latvijas literatūras gada balvai dzejā.

Kopš 2013. gada Anna Auziņa studē literatūrzinātni LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas doktorantūrā, pētīdama sievišķo valodu latviešu dzejā.

““Annas pūra govs”, dzejnieces ceturtais krājums, rūpīgi un gaumīgi krāšņi apoloģizē sievišķo rakstību latviešu literatūrā, kas paģērē empātisku lasītāju, no ironijas atbruņotu, bet reizē arī emocionāli intelektuālu.(…) Auziņa pārvalda savu pieredzi, nevis akli un neveikli to ekspluatē, arī „Es” izrādās krietni mānīgāks un plūstošāks jēdziens, nekā pirmajā mirklī varētu šķist.” – tā recenzijā par Auziņas jaunāko grāmatu raksta dzejnieks un publicists Raimonds Ķirķis.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 6. septembris, 17.00–19.00.
Ieejas maksa: 2.00 €.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Baltica IZSTĀDE “ASTOŅAS BALTAS DIENAS. BALTICA ’88” KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJĀ

“Astoņas baltas dienas” – tā dzejniece Māra Zālīte nosauca savu pārdomu rakstu, paužot 1988. gada folkloras festivāla “Baltica” noskaņu. Tā sauc arī izstādi, kas aplūkojama Krišjāņa Barona muzejā Krišjāņa Barona ielā 3, dz. 5.

Izstādes vēstījuma pamatā ir festivāla astoņu dienu norises dalībnieku acīm.

Izstāde darbojas kā platforma folkloras festivāla vēstures dokumentēšanai, tā tiks papildināta visā darbības laikā – līdz 2019. gada oktobrim. Tādēļ ikviens ir aicināts izstādi papildināt ar savu atmiņu stāstu, fotogrāfiju, priekšmetu līdzās Daiņa Stalta, Ainas Salmanes, Arta Kumsāra piemiņas lietām, kā arī slavenās suitu sievas Marijas Steimanes (Ruča) valkātām suitu goda drānām.

Izstāde ir skaists mūsu nesenās vēstures – dziesmotās Atmodas laika, stāsts, ko varam izzināt gan vienatnē, gan draugu un domubiedru pulkā, gan ģimenes lokā Latvijas simtgades gaisotnē.

Izstādē izmantoti Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī vairāku Latvijas novadu muzeju krājumu, Latvijas Televīzijas un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves un Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” arhīva materiāli, kā arī relikvijas no privātpersonu kolekcijām.

Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienība ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu. Sadarbības partneris – Latvijas Nacionālais kultūras centrs.


Barontēvs IZMAIŅAS KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJA DARBA LAIKĀ

Krišjāņa Barona muzejs nākamnedēļ (27.08. – 02.09.) būs slēgts saistībā ar “Barontēva azotes Atbildības skolas” norisi.

 

 

 

 

 

 

 

 


Vilni A3 small FOTO IZSTĀDE “VIĻŅI” RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

1. septembrī plkst. 16.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā) tiks atklāta somu fotogrāfa Matti Outakoski foto izstāde “Viļņi”.

Foto izstādes centrā ir kustība dabā, kuru mākslinieks centies iemūžināt, darbojoties dažādās ekspozīcijas tehnikās. “Jau ilgi esmu gribējis nofotografēt vēja radīto kustību. Vējš ir ne tikai jūtams, bet arī redzams. Tā sauktā “dzīvā bilde” likās pārāk ikdienišķa. Ar ātro ekspozīciju (multiekspozīciju) uzņemta klusās dabas fotogrāfija var izskatīties labi, bet šī metode mani vairs nesaista. Pamēģināju garo ekspozīciju, kas padara fotogrāfiju nedaudz neskaidru, bet savukārt izceļ atsevišķas mazas detaļas,” atklāj mākslinieks. Nianses kustības attēlojumā atklāj pārmaiņas dabā, kā arī attēlo cilvēka un dabas attiecības laiku lokos.

Matti Outakoski dzimis 1953. gadā Helsinkos. Fotogrāfs dzīvo Tamperē un iepriekš darbojies arī kā žurnālists, producents un mūziķis. Matti Outakoski studējis mūziku Helsinkos, Bratislavā, Stokholmā un Vīnē, kā altists darbojies dažādos orķestros un kamermūzikas grupās Somijā. Apguvis arī viola d’amore spēli. Kopš 1984. gada strādājis par žurnālistu-fotogrāfu dažādās avīzēs, no 2002. līdz 2004. gadam bijis Kokkolas un Lahti mākslinieku savienību kultūras producents. Kopš 2004. gada mājās audzinājis meitu.

No 2010. gada mākslinieks galvenokārt nodarbojas ar fotografēšanu. Foto izstādes rīkotas Tamperē, Jūrmalā un Prāgā.

Fotoizstāde skatāma līdz 20. oktobrim.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Upīša muzejs IZMAIŅAS ANDREJA UPĪŠA MUZEJA DARBA LAIKĀ

Piektdien, 24.08., Andreja Upīša memoriālmāja (Daugavas iela 58, Skrīveri) būs slēgta apmeklētājiem.

 

 


Vasara kā vīna trauks A3 VASARA KĀ VĪNA TRAUKS

24. augustā plkst.18.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O.Vācieša ielā 6a) aicina uz pasākumu “Vasara kā vīna trauks”.

Literatūrkritiķis Jānis Rudzītis savās atmiņās par Akuratera māju raksta: “[…] Kārlis Krūza, šis ikdienišķais ciemiņš Akuratera mājās, tovakar izdzēris dažas glāzes franču vīna, deklamēja savu tikko sacerēto “Caur parku izgāja Poruks, un mēs vēl te spriežam par dzeju…”. Pēc tam šo brīnišķīgo dzejoli autora skandējumā esmu dzirdējis vairākkārt, bet nekad man tas nav radījis tik dziļu iespaidu kā toreiz pie Akuratera.”

Laikabiedru atmiņas dod ieskatu par radošo inteliģenci, kas ir pulcējusies Jāņa Akuratera mājās. Šo ciemiņu svinīgās emocijas joprojām ir jūtamas Jāņa Akuratera muzeja sienās un eksponātos, piemēram, J. Akurateram dāvinātājos sudraba kausos, kas ir apskatāmi muzeja ekspozīcijā. Vīna tēls ir populārs arī Jāņa Akuratera dzejā: vīna kausi, kas sevī nes laimes dzērienu; vīns kā dzīve, kas jādzer, kamēr tā vēl spēj reibināt. Arī pati vasara kā vīna trauks, kas iekšā dus uz mūžu mūžiem.

Vīnam veltīti pasākumi un svētki ir bijuši aktuāli dažādās Latvijas vietās un ārzemēs, un tieši Latvijas vīnu popularizēšana pēdējos gados ir bijusi īpaši aktuāla gan vietējām vīna darītavām, gan sabiedrībai. Šī pasākuma mērķis ir viesiem sniegt informāciju par vīnu, tā tirdzniecību un darīšanas tradīcijām Latvijas teritorijā gan pagātnē, gan mūsdienās, kā arī dāvāt svētku emocijas un iespēju sajust pagātnes radošās inteliģences atmosfēru muzejā.

Pasākumā viesosies Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures maģistra programmas studente Eva Krastiņa (Hist. Bak.) ar stāstījumu par vīna ražošanu un tirdzniecību Latvijas teritorijā 19.gs. beigās – 20.gs. sākumā.

Pasākumā piedalīsies arī mājas vīnu darītava “Vējkalnietis” no Talsu novada Laucienes pagasta, kas darina vīnus jau vairāk nekā 40 gadus. Viņi sniegs viesiem ieskatu par šīs darītavas unikālajiem un daudzveidīgajiem vīniem, kas ir darināti no vietējiem Latvijas augļiem, ogām un ziediem, kā arī bez papildus pievienotiem sulfītiem un ķīmiskiem stabilizatoriem. “Vējkalnietis” ir īpašs ar eksotiskajiem ziedu vīniem, kas ir gluži kā darītavas vizītkarte un ir izpelnījušies godalgas Latvijas vīna konkursos.

“Staigājot pa lauku puķēm,

Sajutu es sevī dusot

Vasaru, kā vīna trauku,

Noslēgtu uz mūžu mūžiem.”

/J. Akuraters/

Pasākuma biļetes cena – 2,00 EUR; studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR.

Papildus informācija:

Ilze Grūbe, Jāņa Akuratera muzeja muzejpedagoģe,  tel.28936540

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Mufe A3 plakāts RADOŠĀ DARBNĪCA BĒRNIEM UN VECĀKIEM “MUFE”

25. augustā plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem ir aicināti uz darbnīcu “MUFE” Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Vai šodien bērni zina, ko nozīmē tādi neparasti, Raiņa dzejoļos atrodami vārdi kā mantelis, mufe, ulis, incis, pērklītis, cilinders, salums, dairs, paziemiņa, ilgdusītis? Kopā ar mākslinieci Ilzi Aulmani draudzīgā atmosfērā būs iespēja zīmēt, līmēt un veidot, fantazējot par šo un citu aizraujošu, Raiņa lietotu vārdu nozīmi un iedzīvinot tos savos mākslas darbos.

Ilze Aulmane ir mācījusies Ogres Mākslas skolā un citās skolās, Latvijas Mākslas akadēmijā šogad turpinās studijas maģistratūrā. Strādājusi gan kā pedagoģe, gan dežurante, gan izstāžu zāles kuratore. Piedalījusies dažādās izstādēs un arvien nopietnāk grib pievērsties savai radošajai darbībai.

Ilzi aizrauj gandrīz viss dzīvīgais – vai tas būtu brauciens ar kartingu pirmo reizi, vai ikgadējā un vienreizīgā slidošana ziemā, neregulāri baseina, teātra, operas, džeza un akadēmiskās mūzikas koncertu, citu mākslinieku izstāžu, lekciju, dievkalpojumu apmeklējumi utt. Par galveno vērtību Ilze uzskata iespēju mēģināt izzināt un izdzīvot kristīgās ticības būtību. Par nepieciešamām uzskata sportiskas pastaigas ar dabas estētikas baudīšanas elementiem. Nozīmīga vieta Ilzes dzīvē ir humoram un pozitīvai attieksmei.

Darbnīca “MUFE” ir trešā no septiņām nodarbībām ģimenēm, kas no jūnija līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Darbnīcas ilgums ir 1,5 stundas. Vecāki un vecvecāki aicināti līdzdarboties.

Darbnīcu ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3,00 EUR.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.