Andreja Upīša dramatiskais dzīvesstāsts ļauj izzināt XX gadsimta Rīgu visā tās mainībā un daudzveidībā. Rakstnieka liktenis un radošā dzīve ir spilgts un aizraujošs piemērs globālo vēsturisko izmaiņu izpausmēm un sekām individuālā līmenī.
Tiešsaistes nodarbības sākumā muzejpedagogs mudina skolēnus iztēloties, kādos namos varētu strādāt rakstnieki. Pēc atbilžu apspriešanas skolēni iepazīst vairākas A. Upīša dzīves un darba vietas Rīgā. Svarīgākos faktus par namu vēsturi papildina A. Upīša atmiņas par sadzīvi un darbu šajās vietās. Fotogrāfijas ļauj novērtēt, kā ēkas mainījušās laika gaitā. Īpaši tiek uzsvērta vairāku Upīša dzīves un darba vietu arhitektoniskā un pilsētbūvniecības vērtība, jo A. Upīša liktenis ir cieši saistīts ar tādiem reģionālas un valsts nozīmes pieminekļiem kā Krišjāņa Valdemāra iela 1c, Ģertrūdes iela 69/71, Elizabetes iela 45/47 un Brīvības iela 38.
Vairāki koka nami Pārdaugavā (Kalnciema 44 un Ernestīnes 11) nav saglabājušies līdz mūsdienām, bet zināmu priekšstatu par tiem iespējams gūt no Viļa Plūdoņa (agrāk – Ļermontova) ielas 2 un Kalnciema ielas koka apbūves (Reģiona nozīmes kultūras piemineklis). Bagāta vēsture ir arī ēkai Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 12 un Centrālcietumam Mazajā Matīsa ielā 3.
Nodarbības noslēgumā diskusijā skolēni izteiktu savas domas par to, vai viņu mājas vai skolas varētu kļūt par pieminekļiem vai muzejiem.
Nodarbības mērķis – iepazīt Rīgu, izzināt to kā radošas iedvesmas un kultūras mantojuma vietu.
• Ilgums: 40 minūtes.
• Dalībnieku skaits: līdz 25.
• Skolēniem: 2,00 EUR.
• Skolotājiem ieeja bez maksas