JĀŅA AKURATERA MUZEJS AICINA UZ LEONAM BRIEDIM VELTĪTU SONETU VAKARU

06/03/2020

Jāņa Akuratera muzejs trešdien, 2020. gada 11. martā, plkst. 18.00 aicina uz dzejniekam Leonam Briedim un dzejniecei Laimai Agitai Akuraterei veltītu atceres un sonetu vakaru “Vai tevi saukt par pavasara dienu?” (Viljams Šekspīrs).

2020. gada 11. martā būs pagājušas 40 dienas, kopš dzejnieks Leons Briedis aizgāja mūžībā. Jāņa Akuratera muzejs 11. marta vakarā aicina Leona Brieža draugus un kolēģus – Māri Salēju, Edvīnu Raupu, Aivaru Eipuru u.c. – dalīties atmiņās un lasīt sonetus no L. Brieža krājuma “Agrais pavasaris”, kā arī citus dzejoļus un atdzejojumus.

11. martā vārda dienu svin Agitas, un dzejnieces, Jāņa Akuratera meitas Laimas Akurateres (1910–1969) otrais vārds bija Agita. Šogad ir Laimas Agitas Akurateres 110. jubilejas gads, tādēļ 11. marta pasākumā “Vai tevi saukt par pavasara dienu?” atcerēsimies arī viņu, lasot viņas Dantes Aligjeri, Frančesko Petrarkas, Viljama Šekspīra u.c. dzejnieku sonetu atdzejojumus. Viduslaiku un renesanses literatūra Laimai Agitai Akuraterei tuva bija jau no studiju laika Latvijas Universitātē. 1937. gadā viņas atdzejojumā tika izdota Frančesko Petrarkas grāmata “Soneti madonnai Laurai”.

Sonetu vakarā ar stāstījumu par šī dzejas formas izpausmēm latviešu dzejā no 2000. līdz 2016. gadam un Leona Brieža veikumu šai kontekstā uzstāsies arī jaunā pētniece Krista Valaine.

“Acīmredzot par vissubjektīvākajām un visintīmākajām izjūtām un pārdzīvojumiem, kā to, piemēram, atzīmējusi rakstniece A. Brigadere, arī E. Virza u.c., iespējams izteikties vienīgi “visobjektīvākajā formā”, par kādu nosacīti varētu uzskatīt sonetu, un daudzējādā ziņā esmu solidārs šai atziņai, jo, manuprāt, tieši soneta “absolūtā” formālā nosacītība paver visdaudzveidīgākās un visneaptveramākās izteiksmes iespējas, kā arī sniedz to garīgo brīvību, pēc kādas vien spēj tiekties lirisks dzejnieks. (..) No liriskā monologa vai grēksūdzes, kas sākumā tika adresēta vienai konkrētai sievietei (manai dzīvesbiedrei Marijai), tā pamazām pārtapa man pašām negaidītā, savveida polifoniskā un poēmātiskā vēstījumā par Vīrieša un Sievietes attiecībām – tēmu, kuru nepārspīlējot varētu saukt par mūžīgu un unikālu, apbrīnojamu, neparasti daudzveidīgu un nebeidzamu, un kuras izteiksmei es neviļus izraudzījos soneta formu. (..) Acīmredzot ne vien šīs formas “objektivitātes” dēļ vien, kurā, manuprāt, vislabāk spēj izpausties vissubjektīvākās izjūtas un pārdzīvojumi, bet arī tāpēc, ka sonets, pieprasot no sava sacerētāja virtuozu precizitāti un lakonismu, tiecas uz gandrīz vai “absolūtu” vienkāršību un dabiskumu. Bet vispatiesākajām, visdziļākajām, vissakramentālākajām jūtām, kā man šķiet, ir jābūt vienkāršām un dabiskām.” – tā Leons Briedis rakstīja 2005. gadā izdotās savas sonetu grāmatas “Agrais pavasaris” ievadā.

Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis ir dzimis 1949. gada 16. decembrī Madonas rajona Pamatu ciema Grantiņos, ieguvis izglītību Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, 1974. gadā beidzis Kišiņevas Valsts universitātes Spāņu valodas un literatūras nodaļu, no 1977. līdz 1979. gadam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literatūras kursos Maskavā. 1974. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru, 1986.–1987. gadā bija dzejas nodaļas vadītājs laikrakstā “Literatūra un Māksla”, 1989.–1991. gadā – galvenais redaktors žurnālā “Grāmata”. No 1992. gada līdz 2010. gadam izdeva kultūras žurnālu “Kentaurs XXI”, bijis izdevniecības “Minerva” direktors.

Latviešu valodā publicētas ap 30 Leona Brieža oriģinālgrāmatas un vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu. Viņš rakstīja arī esejas, apceres, scenārijus, literatūrkritiskus rakstus, dziesmu tekstus, dzeju bērniem. Tulkoja un atdzejoja no latīņu, krievu, poļu, angļu, rumāņu, svahili, spāņu, albāņu, katalāņu, itāļu, portugāļu, franču u.c. valodām. 2001. gadā iznāca viņa sastādītā un atdzejotā “Portugāļu mūsdienu dzejas antoloģija” un 2014. gadā – apjomīgā “Spāņu dzejas antoloģija: 20. gs.”. Leonu Briedi interesēja arī dzejas formu iespējas – tā 2005 .gadā iznāca viņa 385 sonetu krājums “Agrais pavasaris”, 2013. gadā – krājums “Oktāvas”, bet šobrīd izdevniecībā ir krājums “Rondeles”.
Ieejas maksa – 2.00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Pasākumu atbalsta: Memoriālo muzeju apvienība, Jāņa Akuratera biedrība un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Sīkāka informācija: akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv,
29451112 (Ruta Cimdiņa, Jāņa Akuratera muzeja vadītāja),
29276358 (Aivars Eipurs, dzejnieks, Jāņa Akuratera muzeja speciālists).

Pasākums tiks fotografēts. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

 

Vai_tevi_saukt_par_pavasara_dienu_WEB_02

Vai_tevi_saukt_par_pavasara_dienu_WEB_02