ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS LEKCIJA PAR LIETUVIEŠU LITERATŪRU ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS LEKCIJA PAR LIETUVIEŠU LITERATŪRU

Ceturtdien, 25. janvārī, plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Rīgā, Brīvības ielā 38-4) notiks Latvijas Universitātes docenta, lietuviešu literatūras, valodas un vēstures kursu pasniedzēja Dr. hum. Edmunda Trumpas lekcija “Vispārīgs ievads lietuviešu literatūrā”.

Vai lietuviešu literatūras aizsākumi ir senāki par latviešu literatūras aizsākumiem? Kā lietuviešu literatūra veidojusies? Kas ir Donelaitis un “Gadalaiki”? Kāds bija lietuviešu simbolisms un avangards? Kas kopīgs un atšķirīgs lietuviešu un latviešu literatūrai? Kur ir lietuviešu literatūras jauda? Kas notiek mūsdienu lietuviešu literatūrā? – Par šiem un ne tikai šiem jautājumiem tiks stāstīts 25. janvāra vakarā. Uz Dr. hum. Edmunda Trumpas lekciju tiek aicināti visi interesenti, kas vēlas iegūt un papildināt zināšanas par mūsu kaimiņu tautas literatūras vēsturi un aktualitātēm.

Dr. hum. Edmunds Trumpa dzimis Viļņā. 2005. gadā aizstāvējis humanitāro zinātņu doktora disertāciju Lietuviešu valodas institūta un Vītauta Dižā Universitātes kopīgajā doktorantūrā. 2000. gadā pārcēlies dzīvot uz Latviju, strādā Latvijas Universitātē, no 2001. līdz 2009. gadam strādājis arī par asistentu un pētnieku LU Latviešu valodas institūtā, piedaloties Latviešu valodas atlanta, Baltu valodu atlanta un citu projektu veidošanā. Ir vairāku zinātnisku rakstu un grāmatu autors un līdzautors.

Ieeja pasākumā – 1.00 €.


DZIESMU UN STĀSTU PĒCPUSDIENA “MĒS PIE TĒJAS NESKUMSTAM” JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ DZIESMU UN STĀSTU PĒCPUSDIENA “MĒS PIE TĒJAS NESKUMSTAM” JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

27. janvārī plkst. 13.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) aicina uz pasākumu un radošo darbnīcu “Mēs pie tējas neskumstam”. Pasākumā piedalīsies Jelgavas novada Glūdas pagasta folkloras ansamblis Slavjanočki.

Akuratera muzeja ekspozīcijā ir apskatāma dzejnieka mājā saglabājusies metāla kastīte tējas glabāšanai, kuru rotā krāsaini zīmējumi ar ornamentālām ziedu vītnēm un austrumnieciskām sadzīves ainām; uz tā vāka ir uzraksts – “МОСКОВСКАЯ ЧАИНАЯ / ТОРГОВЛЯ. А. Н. Анорова въ РИГЪ. Купеческая ул. против Ратуши.” Tā ir liecība gan par to, kāda tēja šai mājā savulaik dzerta, gan par tējas tirgošanas tradīcijām Rīgā, piemēram, Alekseja Anorova veikalā.

Pasākumā “Mēs pie tējas neskumstam” (“Мы за чаем не скучаем”) folkloras ansambļa Slavjanočki vadītāja Olga Rožko stāstījumā un prezentācijā iepazīstinās gan ar tējas vēsturi, gan ar slāvu tējas dzeršanas tradīcijām, kas Krievijā aizsākās 17., bet īpašu uzplaukumu piedzīvoja 19. gadsimtā, kad tēju baudīja visi sabiedrības slāņi. Stāstījums būs latviešu valodā. Krievu un baltkrievu valodās izskanēs dziesmas, kas saistītas ar tējas baudīšanas norisi. Pasākuma otrajā daļā notiks radošā darbnīca, kurā apmeklētāji varēs izgatavot zāļu lelli (“куклу травницу”), kurai pēc senajām slāvu tradīcijām tiek piedēvēta māju aizsargājoša funkcija.

Glūdas pagasta slāvu folkloras kopa Slavjanočki dibināta 2004. gadā. Tās sastāvā ir krievietes, baltkrievietes, ukrainietes un latvietes. Folkloras kopa nodarbojas ar slāvu gadskārtu svētku organizēšanu, vadīšanu un slāvu kultūras mantojuma apzināšanu Glūdas pagastā, izglītojošo pasākumu vadīšanu (meistarklases jauniešiem, pasākumi skolās). Slavjanočki aktīvi sadarbojas ar mazākumtautību kolektīviem Zemgalē un arī citviet Latvijā un piedalās gan Jelgavas novada pasākumos, gan arī Mazākumtautību festivālā Dziesmu svētkos, “Baltica” festivālos.

27. janvāra pasākuma biļetes iepriekšpārdošanā “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/events/event/63141. Biļetes cena – 5.00 €, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 3.00 €.


NOTIKS LĪBIEŠU SABIEDRISKĀS DARBINIECES, DZEJNIECES UN VALODAS TEICĒJAS PAULĪNES KĻAVIŅAS 100 GADU JUBILEJAS PASĀKUMS

2018. gada 19. janvārī biedrība “Mazirbes draugu kopa” aicina atzīmēt Paulīnes Kļaviņas 100 gadu jubileju. Pasākums notiks Rīgā, Jāņa Akuratera muzejā.

Paulīne Kļaviņa (19.01.1918.–02.09.2001.) bija viena no lībiešu valodas pratējām un tradicionālās kultūras kopējām – ierunājusi tekstus lībiešu valodā, stāstot par savu dzimto sētu Vaides ciemā, tradīcijām lībiešu ciemos, rakstījusi dzejas lībiešu valodā. Dzimtajās Vaides “Ozolnieku” mājās viņa bija izveidojusi plašu sadzīves priekšmetu, zvejas un darbarīku kolekciju, kas tagad apskatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Paulīne Kļaviņa bija arī viena no lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” dibinātājām un ilggadējām dziedātājām. Paulīnes Kļaviņas dzejoļiem Sindõn ma rāndas (Dzimis es jūrmalā) un Mierjemā (Jūras māte) ansambļa “Līvlist” mākslinieciskais vadītājs komponists Dzintars Kļaviņš sacerēja mūziku, un dziesmas ansamblis izpilda vēl šodien. Paulīne Kļaviņa daudzus gadus kalpoja Rīgas Doma draudzē, bija visu cienīta, precīza un atsaucīga kancelejas darbiniece. 1991. gada janvārī, barikāžu laikā, viņa dienas un naktis pavadīja Doma baznīcā, kopā ar visiem, lūdzot, ticot un cerot Latvijas un savas lībiešu tautas nākotnei.

Lai koptu un saglabātu lībiešu tradicionālo kultūru, godam sagaidītu lībiešu sabiedriskās darbinieces, dzejnieces un valodas teicējas Paulīnes Kļaviņas 100. jubileju, kas sakrīt ar Latvijas valsts simtgades kulmināciju 2018. gadā, biedrība “Mazirbes draugu kopa” ar valsts atbalstu sagatavojusi skaņu ierakstu un bukletu. Ierakstā dzirdēsim Paulīnes Kļaviņas balsi, viņas sacerētās dzejas, kuras lasa Zoja Sīle un Dagmāra Ziemele, un lībiešu valodu; skanēs arī dziesma ar Paulīnes Kļaviņas vārdiem Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” izpildījumā. Ieraksts sagatavots Rīgas Skaņu ierakstu studijā (vadītājs – Aldis Ermanbriks). Ieraksta diska un bukleta māksliniece – Iveta Putniņa, lībiešu valodas konsultante – Zoja Sīle, angļu valodas tulkotāja – Margita Gailīte.

Ieraksta un bukleta atklāšana notiks 19. janvārī plkst. 17.00 Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, Jāņa Akuratera muzejā. Pasākumu kuplinās Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist”. Visi mīļi aicināti!

Projekts tiek īstenots ar Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.


JĀŅA AKURATERA MUZEJS PRETENDĒ UZ “KILOGRAMS KULTŪRAS 2017” BALVU!

No 8. janvāra notiek balsošana par “Kilograms kultūras 2017” pretendentiem. Sabiedrisko mediju žūrija mantojuma kategorijā balsojumam ir izvirzījusi atjaunoto Jāņa Akuratera muzeju.

Jāņa Akuratera muzejs atkal tika atvērts apmeklētājiem pēc restaurācijas, 2017. gada 30. augustā. Muzeja restaurācija tika īstenota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV04 “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” ietvaros, programmas finansējumu iegūstot neliela apjoma grantu shēmas “Kultūras mantojuma saglabāšana” atklātā konkursā. Projekta īstenotājs – Memoriālo muzeju apvienība. Projekta partneris – valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” – nodrošināja projekta administratīvo, finanšu un būvprocesa vadību. Projekta partneris no Norvēģijas Karalistes bija Lillehammeres muzeju apvienības Speciālie muzeji.

Tagad apmeklētājiem ir apskatāma visa Jāņa Akuratera māja: Kamīnzāle, Ēdamistaba, Trauku istaba, Virtuve, Priekšnams, Kabinets, Gaišais salons, Laimas istaba, Marijas istaba un Vannas istabā. Muzeja ekspozīcija izveidota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonda, Jāņa Akuratera biedrības un privātpersonu finansiālu atbalstu.

Priecāsimies par atbalstu “Kilograms kultūras 2017” konkursā. Balsot var līdz 18. janvārim vienu reizi dienā, reģistrējoties ar e-pastu vai kādu no sociālo tīklu kontiem: http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/kilograms-kulturas-2017-gada-balsojums.a263119.


NOTIKS JĀŅA AKURATERA 142. DZIMŠANAS DIENAI VELTĪTS PASĀKUMS NOTIKS JĀŅA AKURATERA 142. DZIMŠANAS DIENAI VELTĪTS PASĀKUMS

Sestdien, 13. janvārī, plkst. 15.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O. Vācieša ielā 6a) aicina uz Jāņa Akuratera 142. dzimšanas dienai veltīto pasākumu “Es laiku dzirdu kā spārnus”. Gata Zvirgzdiņa, Jura Riekstiņa un Ginta Šteina dziesmas ar Jāņa Akuratera vārdiem dziedās Ieva Akuratere. Jāņa Akuratera 1917. un 1918. gadā rakstīto dzeju, nepublicēto dienasgrāmatu un vēstuļu fragmentus lasīs Artis Robežnieks.

“Latviešu rakstnieka traģēdija ir tā, ka viņam nekad nav pietiekoši laika nodoties vienīgi savam darbam. Politikā pavadīto laiku var skaitīt par mazāk zudušu, jo ievadot Latviju jaunās gaitās arī daiļliteratūras uzplaukšanai ir sagatavoti daudzi apstākļi. Cīņa par valsti ir arī cīņa par nacionālo mākslu.” – Tā Jānis Akuraters, atceroties Latvijas valsts tapšanas gadus, raksta savā autobiogrāfijā “Dienu atspīdumi”. Par Pasaules kara un Brīvības cīņu laiku Jānis Akuraters vēl piebilst: “Jāsaka, ka viss, kas rakstīts 1915.–1920. gadiem, ir gandrīz vienīgi fragmenti, garām skrejošas domas. Dzīve bija piepildīta ar daudz nevajadzīgiem un rūgtiem pienākumiem un piedzīvojumiem. Manā rakstnieka apziņā lielā mērā auga ironija un satīrisks skats uz dzīvi un sapņiem, pūli un indivīdu.”

Muzeja krājumā ir saglabājušies Jāņa Akuratera rokraksti: 1916.–1917. gadā rakstītā dienasgrāmata, vēstules sievai Marijai Annai un 1917.–1918. gadā tapuši dzejoļi. Šie rokraksti, no kuriem daudzi ir nepublicēti, liecina ne tikai par “garām skrejošām domām”, bet arī par jūtīgu un precīzu, dažkārt pravietisku laikmeta un personīgo pārdzīvojumu dokumentāciju. Piemēram, starp dzejoļiem, kuros jaušamas tiešas sabiedriski politisko notikumu atbalsis, ir arī brīnišķīgi mīlestībai veltīti dzejoļi. Un brīžiem šķiet, ka dzejnieks, lai saglabātu sevi un savu radošo patību kara lauka raisīto iespaidu un pārdzīvojumu gūzmā, apzināti izvairās dzejā par šo traģisko pieredzi pārāk daudz runāt, iztēlē dodot priekšroku sapņu un princeses visdaiļās meklējumiem.

Ar daļu no šiem muzeja krājumā – Jāņa Akuratera kolekcijā – esošo rokrakstu tekstiem būs iespēja iepazīties dzejnieka 142. dzimšanas dienas pasākumā, kad tos lasīs aktieris Artis Robežnieks.

Pasākumu atbalsta Jāņa Akuratera biedrība.


JASMUIŽA UN KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS PIEDĀVĀ JAUNU MUZEJPEDAGOĢISKU PROGRAMMU “ŽANIŅŠ UN KRIŠIŅŠ” JASMUIŽA UN KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS PIEDĀVĀ JAUNU MUZEJPEDAGOĢISKU PROGRAMMU “ŽANIŅŠ UN KRIŠIŅŠ”

2017. gadā Raiņa muzejs “Jasmuiža” un Krišjāņa Barona muzejs ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu ir īstenojuši projektu “Ceļojoša muzejpedagoģiskā programma “Žaniņš un Krišiņš””, kura iepazīstina ar Raini un Krišjāni Baronu. Programmas dalībniekiem tiek piedāvāta jauna, aizraujoša, sacensību gara rosinoša līdzdarbošanās, kā arī iespēja iepazīt tautasdziesmas, Raiņa un Krišjāņa Barona biogrāfiju, dzīvesvietas, rokrakstus, piemiņas lietas un dzeju.

Muzejpedagoģiskās programmas mērķis – piedāvāt sākumskolas un pamatskolas skolēniem saistošu informāciju par Raiņa un Krišjāņa Barona personību un devumu latviešu literatūrai un kultūrvēsturei. Muzeju speciālistu krājuma izpētes darba rezultāti tiek piedāvāti atraktīvā formā; skolēni un pedagogi rosināti izmantot muzeju piedāvājumu mācību vielas padziļinātai apguvei.

Programma “Žaniņš un Krišiņš” īstenota Raiņa muzejā “Jasmuiža” (no 2. maija) un Krišjāņa Barona muzejā. Ir iespējams arī izbraukt uz skolām un novadīt programmu klasēs sākumskolas un pamatskolas audzēkņiem, pielāgojot to attiecīgā vecuma bērniem. Maksa – 1.00 € no skolēna un ceļa izdevumi. Pirmie, kuri pieteiksies, tiks pacienāti ar konfektēm “Gotiņa”, kuras izgatavotas speciāli šai programmai ar īpašā dizaina ietinamiem papīrīšiem, uz kuriem uzdrukāts Raiņa dzejolītis un Krišjāņa Barona pierakstīta tautasdziesma.

Pieteikties var, zvanot uz telefona numuru 29487589 (Solvita) vai 26552627 (Dita), kā arī rakstot uz e-pastu jasmuiza@memorialiemuzeji.lv vai dita.barona@memorialiemuzeji.lv.


“EDGARS RAČEVSKIS UN DRAUGI” – KONCERTS JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ “EDGARS RAČEVSKIS UN DRAUGI” – KONCERTS JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Piektdien, 22. decembrī, plkst. 17.00 Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) apmeklētājus aicinām uz koncertu “Edgars Račevskis un draugi”. Jau pirms muzeja restaurācijas par tradīciju bija kļuvuši Ziemassvētkiem veltītie koncerti, kurus rīko Maestro – Edgars Račevskis. Un tagad – pēc mājas atjaunošanas – šī brīnišķīgā tradīcija tiek atjaunota.

Kad Akuratera mājā ienāk diriģents Edgars Račevskis, tā vien šķiet, ka viņa pāri plūstošajai enerģijai šis divstāvu koka nams ir par šauru. Tai varbūt labāk iederētos Latviešu Biedrības nams, Dziesmusvētku estrāde… Un tomēr tieši Akuratera mājas pirmajā stāvā diriģenta Račevska ģimene nodzīvoja no 1960. gada gandrīz 30 gadu, palīdzot uzturēt un saglabāt šo koka namu un interjera priekšmetus. Arī muzeja darbības laikā diriģents un kuplā Račevsku dzimta turpina viesoties ar pasākumiem un koncertiem.

22. decembra koncertā būs iespējams dzirdēt paša Maestro Edgara Račevska kompozīcijas. Tās būs gan solodziesmas un dueti ar Gunas Ikonas, Astrīdas Ivaskas, Vitauta Ļūdēna, Daina Šmita un Laimas Akurateres dzeju, gan instrumentālās kompozīcijas mežragam un violončello, gan Ave Maria. Īpašs notikums būs dziesmas “Prieks” ar Laimas Akurateres vārdiem pirmatskaņojums. Maestro mūzikas izpildītāji būs mežraga spēles vecmeistars Arvīds Klišāns, solisti Agnese Malnača (soprāns), Sabīne Krilova (mecosoprāns) un Juris Vizbulis (tenors). Visjaunākais mākslinieks būs solists Eduards Jansons, kurš šobrīd vēl mācās Rīgas Doma kora skolā. Violončello spēlēs Inita Malnača. Koncertmeistare pie Jāņa Akuratera mājas autentiskajām restaurētajām klavierēm būs Ilze Ozoliņa. Programmu vadīs – Liene Račevska.

Koncerta programmā:
1. Edgars Račevskis. AVE MARIA. Atskaņo: Juris Vizbulis un Ilze Ozoliņa;
2. Edgars Račevskis. Maza cilvēka vakarlūgšana. Atskaņo: Eduards Jansons un Ilze Ozoliņa;
3. Edgars Račevskis, Guna Ikona. Burve. Atskaņo: Sabīne Krilova un Ilze Ozoliņa;
4. Edgars Račevskis. Serenāde. Atskaņo: Inita Malnača, Arvīds Klišāns un Ilze Ozoliņa;
5. Edgars Račevskis, Astrīde Ivaska. Kādēļ? Atskaņo: Juris Vizbulis un Ilze Ozoliņa;
6. Edgars Račevskis. Koncerts mežragam: 1. Latvijas motīvs Upsalā. 2. Parafrāze. Atskaņo: Arvīds Klišāns un Ilze Ozoliņa;
7. Edgars Račevskis, Vitauts Ļūdēns. No jūras neaiziet. Atskaņo: Sabīne Krilova un Ilze Ozoliņa;
8. Edgars Račevskis, Laima Akuratere. Prieks (pirmatskaņojums). Atskaņo: Sabīne Krilova un Ilze Ozoliņa;
9. Edgars Račevskis, Dainis Šmits. Ciemgaļu dižā mežābele. Atskaņo: Agnese Malnača, Juris Vizbulis, Inita Malnača un Ilze Ozoliņa;
10. Edgars Račevskis, Laima Akuratere. Šūpoles. Atskaņo: Juris Vizbulis un Ilze Ozoliņa.

Uzziņas: racevskis@inbox.lv; akuretera.muz@inbox.lv; tālr. 29451112.

Ieeja – par ziedojumiem.


RĪGAS LUTERA DRAUDZES MĀKSLINIEKU IZSTĀDE JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ RĪGAS LUTERA DRAUDZES MĀKSLINIEKU IZSTĀDE JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

No šī gada 12. decembra līdz nākamā gada 16. janvārim Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) notiek Rīgas Lutera draudzes mākslinieku izstāde “Ko stāsta gleznas un mākslas darbu mazās formas mājas interjerā?”.

Jāņa Akuratera muzeja tradīcija – aicināt ciemos Rīgas Lutera draudzes māksliniekus – ir saglabājusies arī pēc muzeja restaurācijas. Jau 15 gadu šādas izstādes notiek vienā telpā – mājas Gaišajā salonā, un tagad tajā ir arī pilnībā atjaunots Akuratera gleznu salona interjers un iekārtota dzejniekam piederējušo gleznu izstāde. Tuvojas Ziemassvētki, un Akuratera ģimene vienmēr bija tiem īpaši gatavojusies: pušķoja māju, šo to pārkārtoja, visu saposa, spodrināja un izdaiļoja. Šīs tautas gadskārtu tradīcijas turpina arī Akuratera muzejs.

Šogad mākslinieki izvēlējās atsevišķas vietas, plaknes un galdiņus daudzās un dažādās telpās, kur svētku priekam novietoja savus mākslas darbus. Māras Kalnišķes keramika ir apskatāma uz kamīna, uz bufetes – Helmūta Āķa metālā un stiklā veidotie svečturi. Tekstilmāksliniece Liene Ratnika bija tik sajūsmināta par Jāņa Akuratera Vannas istabu, ka iekārtoja šo vietu trīs mākslas darbiem – tekstilijām, kurām dots nosaukums “Bēgšana uz Norvēģiju”. Par tiem māksliniece raksta: “Tā ir bēgšana pāri jūrai, laukiem, mežiem, lai izglābtos un pārnāktu mājās dzīvs. Darbs sastāv no četriem apdrukātiem linu dvieļiem. Uz tiem uzdrukāti augi Latvijas, Somijas, Norvēģijas karogu krāsās. Darbu iedvesmoja fakts, ka Jānis Akuraters bija spiests bēgt uz Norvēģiju, lai izglābtos no cariskās Krievijas varas īstenotajām represijām pēc 1905. gada revolūcijas. Mainās karogi, vietas, bet dzimtenes sajūta vienmēr nāk līdz.” Arī Māras Kalnišķes zilā māla vāzes “Jūras rudzi” (ar glazūru kā zeltots rudzu lauks) atrada savu īsto vietu Vannas istabā. Daigas Ažes sīkplastikas darbi “Putni” un “Sieviete-sargātāja” skatāmi uz Laimas Akurateres sekretera. Gleznotājai Baibai Ūlandei Laimas Akurateres istabā atvēlēts muzeja molberts, no kura glezna “Dzimšanas diena” sarunāsies ar tur esošajiem Laimas Akurateres zīmējumiem. Dinas Kopštālas dizaina mākslas darbs “Katapults”, kas veidots no trauslām koka brusītēm, novietots uz baltā galdiņa Gaišajā salonā.

Tikai vienu mēnesi šiem dažādu gadsimtu mākslas darbiem būs atļauts satikties, sarunāties, varbūt pat saprasties… Vai veidosies dialogs? Atbildi zinās apmeklētāji.


ANDREJS UPĪTS. DIVREIZ RAKSTĪTA GRĀMATA

Pagarināts izstādes “Divreiz rakstīta grāmata” eksponēšanas laiks! Izstādi ir iespējams aplūkot Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāva ātrijā līdz 21. decembrim.

Izstāde ir veltīta latviešu rakstnieka Andreja Upīša (1877–1970) 140. jubilejai. 93 gadus ilgajā, radoši piesātinātajā mūžā rakstnieks sarakstīja 21 romānu, 10 noveļu krājumus, 2 dzejas krājumus, 30 lugas un dažus garstāstus, taču tieši romāns “Zaļā zeme” (1945) vairāku apstākļu rezultātā kļūst ne tikai par autora pazīstamāko darbu, bet arī paša rakstnieka vērtējumā nozīmīgāko artavu – ne velti Andrejs Upīts ir apgalvojis, lai viņam neliekot kapakmeni, jo viņa piemineklis ir mūža darbs – romāns “Zaļā zeme”. Kādos apstākļos top romāna manuskripts? Kādēļ tieši Otrā pasaules kara laikā rakstnieks nolemj pievērsties savam bērnības laikam – 19. gadsimta nogalei? Kas notiek ar latviešu literatūru 20. gadsimta 40. gados? Kādēļ romāns ir rakstīts divreiz? Vai romāns ir joprojām aktuāls mūsdienās? Aicinām rast atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem, apmeklējot izstādi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Piesakot individuālas ekskursijas, ir iespējams apgūt izstādes ekspozīciju plašākā stāstījumā.
Izstādi veidojis Andreja Upīša memoriālais muzejs (Memoriālo muzeju apvienība) un dizaina birojs H2E. Izstādes kurators – Mg. philol. Arnis Koroševskis. Tā tapusi ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Ieeja – bez maksas.

Izstādes darba laiks: pirmdienās–piektdienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00, sestdienās un svētdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00.

Ekskursijas lūdzam pieteikt vismaz divas dienas iepriekš pa tālruni 67289767.


PIEŠĶIRTAS KĀRĻA DZIĻLEJAS BALVAS PIEŠĶIRTAS KĀRĻA DZIĻLEJAS BALVAS

9. decembrī Jāņa Akuratera muzejā notika Kārļa Dziļlejas fonda organizēta studentu zinātnisko darbu konkursa laureātu apbalvošana.

Semestra darbu grupā prēmiju saņēma LIENE KĀPOSTA no Latvijas Universitātes par darbu “Vientulība Kārļa Zariņa stāstos” (zin. vad. – prof. Ieva Kalniņa).

Maģistra darbu grupā prēmijas saņēma:
ARTURS SKUTELIS no Latvijas Universitātes par darbu “Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920–1940): žanra poētika” (zin. vad. – Līga Ulberte) – galvenā prēmija;

SIGNE RAUDIVE no Latvijas Universitātes par darbu „Jaunie autori latviešu padomju literatūrā: literārās darbības sākums totalitārā režīma apstākļos (1945–1956)” (zin. vad. – prof. Ieva Kalniņa) – veicināšanas prēmija.

Bakalaura darbu grupā šogad prēmijas nepiešķīra.