Uzmanību! Mainīta lekciju norise! UZMANĪBU! MAINĪTA LEKCIJU NORISE!

Tā kā novembra sākumā nenotika plānotās lekcijas ciklā „30 000 gadu 80 stundās. Īsais kurss pasaules mākslas vēsturē”, kas norisinās Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, veiktas izmaiņas turpmākajā lekciju sarakstā:

  • 29. novembrī plkst. 11.30 notiks divas lekcijas par tēmu ROMĀNIKA;
  • 6. decembrī plkst. 11.30 – divas lekcijas par tēmu GOTIKA.

Kontakti: 67331641, 26586404 vai jrrbm@memorialiemuzeji.lv

Vairāk informācijas par lekciju ciklu: http://memorialiemuzeji.lv/aktualitates/30-000-gadu-80-stundas-isais-kurss-pasaules-makslas-vesture/


Grāmatu putni GRĀMATU PUTNI JEB PĀRDAUGAVAS STĀSTU MEDĪBAS

Katru otro otrdienu, līdz pat nākamā gada aprīlim, plkst. 17.00 būsiet gaidīti Jāņa Akuratera muzejā, O. Vācieša ielā 6a, uz nodarbību ciklu GRĀMATU PUTNI JEB PĀRDAUGAVAS STĀSTU MEDĪBAS.

Katrā nodarbībā kāds no rakstniekiem, literatūrzinātniekiem vai muzeja speciālistiem iepazīstinās ar literāro vidi Pārdaugavā un Pārdaugavas tēlu literatūrā. Nodarbības paredzētas 8. – 12. klases skolēniem, studentiem, aicināti piedalīties arī citi interesenti. Nodarbības notiek bez maksas, ciklu atbalsta VKKF, izdevniecība „Neputns” un Rakstnieku muzeju biedrība PILS.

Visas nodarbības (izņemot praktisko nodarbību, kas notika  28. oktobrī) tiek filmētas un ir pieejamas šeit: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/gramatu-putni-jeb-pardaugavas-stastu-medibas-2/

Šobrīd notikušas izmaiņas nodarbību norisē:

9. decembrī, plkst. 17.00 notiks nodarbība „Aivars Neibarts un kreisā krasta zīmes”, ko vadīs Arvīds Ulme.

25. novembrī paredzētā Vikas Ekstas lekcija „Konstantīns Raudive, viņa mīklainās ierīces un literatūra” notiks 2015. gada 13. janvārī.

GRĀMATU PUTNI izsludina arī radošo konkursu: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/%E2%80%9Egramatu-putnu%E2%80%9D-konkurss/


Patriotisma un dzimtenes mēnesis Novembris – PATRIOTISMA UN DZIMTENES MĒNESIS – Krišjāņa Barona muzejā

Krišjāņa Barona muzejs atrodas ēkā, kuras otrajā stāvā 1918. gada 17. novembrī tapa dokuments par Latvijas Valsts izveidošanu. Šobrīd muzejs slēgts daļējam remontam, bet, iepriekš piesakoties, ir iespēja apmeklēt Krišjāņa Barona istabu un uzzināt par Dainu tēva mūža pēdējiem gadiem.

7., 11. un 13. novembrī plkst. 10.00 piemiņas brīdis Brāļu kapos pie Krišjāņa Barona mazdēla Kārļa atdusas vietas. Piedalās Latvijas armijas virsnieks Artūrs Barons.

7. novembrī plkst. 14.30 Kara dziesmas – veltījums Trīszvaigžņu ordeņa kavalierim Kārlim Baronam (1900–1919). Dzied folkloras draugu kopas „Budēļi” dalībnieks un Krišjāņa Barona muzeja speciālists Andris Ērglis.

12. novembrī plkst. 15.00 piemiņas brīdis Lielajos kapos pie Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra un Friča Brīvzemnieka atdusas vietām. Vada Dita Barona.

14. novembrī plkst. 12.00 „Kāda ielūguma noslēpums – kādēļ Krišjānis Barons nepiedalījās Latvijas valsts proklamēšanas pasākumā”. Stāsta muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa.

Piedāvājam lekcijas un muzejpedagoģiskas programmas:

Izglītojošas programmas dažādām mērķauditorijām:

  • Krišjāņa Barona muzejs ceļo pa Latviju
  • Ciemos Burtnieku namā
  • Muzeja eksponāti stāsta…

Ekskursijas:

  • „Sen to Rīgu daudzināja” – pa Vecrīgu ar tautasdziesmu
  • Krišjāņa Barona vietas Rīgā (apmeklējot Burtnieku māju un Lielos kapus)
  • Krišjāņa Barona vietas Kurzemē
  • Krišjānis Barons Ventspilī (nodarbība Amatu mājā)
  • Krišjāņa Barona studiju gadu pilsēta – Tērbata (Tartu, Igaunija),

Iespēja nodrošināt transporta pakalpojumus.

Uzziņas: barons@memorialiemuzeji.lv ; tālr. 29578847


Rainis. Aspazija. Darini 2015 DARINI KALENDĀRU 2015! Raiņa un Aspazijas daiļrade un biogrāfija faktos

2015. gadā aprit 150 gadi, kopš dzimuši Rainis un Aspazija – Eiropas un pasaules mēroga literāti un sabiedriskie darbinieki. Vairāk nekā simts gadu šīs personības un viņu daiļrade ir bijusi mēraukla latviešu literatūrā un sabiedriski politiskajā domā. Neatsverams ir abu dzejnieku ieguldījums rietumu filozofiskās domas tuvināšanā un attīstībā Latvijā, kā arī idejas par brīvu un neatkarīgu Latviju izauklēšanā. Novērtējot šo dzejnieku ieguldījumu, UNESCO iekļāvis abu dižgaru 150. gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2014. – 2015. gadā.

Izglītības uzņēmums „Lielvārds”, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Nacionālā bibliotēka un infogr.am aicina jauniešus iepazīt Raiņa un Aspazijas daiļradi un biogrāfiju, izmantot mūsdienu tehnoloģijas un veidot vizuālo noformējumu 2015. gada kalendāram infografiku veidā.

Konkursa nolikumu lasiet šeit: Rainis. Aspazija. Darini 2015


Diriģents. Arvīdam Jansonam - 100 DIRIĢENTS. Arvīdam Jansonam – 100

Līdz 15. decembrim Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4, būs skatāma izstāde „DIRIĢENTS. Arvīdam Jansonam – 100”.

Piedalās Aleksandrs Viļumanis, Baiba Viļumane, Gunda Vaivode, Viesturs Gailis.

Šī izstāde ir pirmā no cikla „Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību dzīvestelpa gadsimta šķērsgriezumā”.

Nams ir viens no ievērojamākajiem neoklasicisma darbiem 20. gadsimta sākuma Rīgas arhitektūrā, laika gaitā šeit mitinājušās daudzas spožas personības – mūziķi, rakstnieki, politiskie un sabiedriskie darbinieki. No 1946. līdz 1950. gadam mājas 4. dzīvoklis kļuva par ievērojamā diriģenta Arvīda Jansona ģimenes dzīvesvietu.

Arvīds Jansons dzimis 1914. gadā Liepājā, te iesākušās arī viņa mūziķa gaitas. Piecpadsmit gadu vecumā viņš sāk vijoļspēles mācības Liepājas Tautas konservatorijā, bet sapnis kļūt par diriģentu aizved uz Rīgu un studijām Latvijas konservatorijā.

1944. gadā viņš kļūst par Operas teātra diriģentu, atklājot sezonu ar Pētera Čaikovska baleta izrādi „Gulbju ezers”. Paralēli darbam operā, Arvīds Jansons organizē Latvijas Valsts filharmonijas orķestri un strādā arī par Latvijas radio diriģentu.

Par pagrieziena punktu mūziķa karjerā kļūst 1946. gads, kad viņš dodas uz Ļeņingradu, lai piedalītos Vissavienības jauno diriģentu konkursā.

Viņa īpašo spēju – aizraut un iedvesmot orķestri, novērtē Ļeņingradas simfoniskā orķestra galvenais diriģents Jevgeņijs Mravinskis, uzaicinot viņu par asistentu, bet vēlāk jau par otro diriģentu savā kolektīvā. 1956. gadā Jansonu ģimene no Rīgas pārceļas uz Ļeņingradu.

Jau ar 1954. gadu Arvīds Jansons uzsāk aktīvu koncertdarbību ārvalstīs. Viņa vadībā tiek izpildīta Čaikovska Ceturtā, Piektā un Sestā simfonija, Bēthovena Devītā, Mālera Otrā un Piektā simfonija, kā arī Mocarta un Verdi Rekviēmi. Pasaules presē aizvien biežāk tiek publicētas jūsmīgas recenzijas par koncertiem Skandināvijas valstīs, Japānā, Anglijā, Grieķijā, Spānijā, Austrālijā un daudzviet citur. Lasīt vairāk »


Četru vēju dominante. Rīgas vējrāži 2014 ČETRU VĒJU DOMINANTE. RĪGAS VĒJRĀŽI 2014. Imanta Prēdeļa fotogrāfijas

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, līdz 2015. gada 31. janvārim skatāma Imanta Prēdeļa fotogrāfiju izstāde ČETRU VĒJU DOMINANTE. RĪGAS VĒJRĀŽI 2014.

Izstāde ir fotogrāfa Imanta Prēdeļa aicinājums, skatoties uz māju fasādēm, palūkoties augstāk – uz ēku dominanti: torņa smaili – vējrādi. Jau pats nosaukums „vējrādis” izsaka tā būtību – vēja virziena norādi. Gaiss kā viena no četrām zemes stihijām, savu dzīvību un dinamismu iegūst vējā.

Fotografējot māju fasādes, ierosme pietuvināt objektīvu Rīgas namu vējrāžiem bija kā izaicinājums – meklēt un skatīties augstāk – pāri ēku jumtiem – debesīs. Saules gaismā, mākoņu svēdrās ieraudzīt metāla sargu – kādu sapņu kuģi burinieku, kādu sauli un karogu, kādu debesu velosipēdu, kas uzticīgi minas vēja nerimtīgajā mainībā, Svēto Juri un gaili, un lepni izslējušos briedi un bultu, kas nerimti meklē īsto vēja virzienu…

Izstādes autors Imants Prēdelis dzimis 1950. gada 1. janvārī. Jau no bērnības pārliecināts, ka kino vai fotogrāfija būs tā joma, ar kuru saistīsies profesijas izvēle. Desmit gadu vecumā Jēkabpils Pionieru namā pie skolotāja Valda Sakara tika apgūtas un attīstītas pirmās fotografēšanas un kino uzņemšanas prasmes. Profesionālajai izaugsmei nozīmīgs bija darbs Rīgas kinostudijā par kinooperatora asistentu pie dokumentālo filmu režisora un operatora Ivara Selecka.

Jau kā nopietnu fotogrāfu 70. gadu preses fotogrāfijas pazinēji Imanta Prēdeļa vārdu noteikti atcerēsies pēc daudzajām publikācijām laikrakstos, žurnālos, kā arī vēlāk grāmatās, kalendāros, atklātnēs. Viņa foto arhīvs glabā daudzus unikālus foto, piemēram, fotoreportāžas no ASV prezidenta Bila Klintona, pāvesta Jāņa Pāvila II, Mihaila Gorbačova un Borisa Jeļcina vizītēm Latvijā. Imants Prēdelis fotografējis Ojāra Vācieša, Anša Epnera, Lilitas Bērziņas, Ēvalda Valtera un daudzu citu Latvijas kultūrai nozīmīgu cilvēku portretus. Strādājot izdevniecībā „Avots”, tapuši Latvijas sabiedrībai populārie albumi par Rīgu, Latviju, kur lielai daļai fotogrāfiju autors ir Imants Prēdelis. Lasīt vairāk »


Čaks un Vācietis Rīgai ES, RĪGA, LAIMI SAUCU TAVĀ VĀRDĀ. Čaks un Vācietis Rīgai

Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, atvērta izstāde „ES, RĪGA, LAIMI SAUCU TAVĀ VĀRDĀ. Čaks un Vācietis Rīgai”.

1950. gadā, kad dzejnieks Aleksandrs Čaks pameta šo pasauli, Ojāram Vācietim bija 17 gadu, divas publikācijas presē un daudz nepublicētu dzejoļu.

Šobrīd nav zināms, kad un kā Ojārs Vācietis iepazina Aleksandra Čaka dzeju. Varbūt pie vainas bija Rakstnieku savienības jauno dzejnieku konsultante šerpā un asprātīgā Mirdza Ķempe, kuras bijušais vīrs Eriks Ādamsons savulaik bija labs Čaka draugs un kura skaidri zināja, kā jāizklausās talantīgi uzrakstītai dzejai. Tikpat labi var būt, ka Vācieti ar Čaku saveda kopā apstāklis, ka Ojārs Vācietis bieži viesojās Čaka dzīvoklī Lāčplēša ielā, kas bija kļuvis par Rakstnieku savienības komunālo dzīvokli un kurā mitinājās jaunie literāti.

1959. gadā Vācietim tika uzticēta Aleksandra Čaka dzejas izlases sastādīšana. Divsējumu izlase iznāca 1961. gadā, un pirmo reizi pēc ilgiem laikiem lasītājam bija iespēja atkal ieraudzīt, kaut arī fragmentāru, tomēr autentisku Aleksandru Čaku.

Pie Čaka Vācietis ir atgriezies ne vienreiz vien – ir vismaz četrpadsmit Čakam veltītu dzejoļu. Tā ir gluži kā saruna mūža garumā. Saruna par dzīvi, dzeju un Rīgu.

Visiem zināms, ka Čaks ir īstens Rīgas dzejnieks, viņa dzejoļos Rīga atdzīvojas un ir skaidri redzama visās savās izpausmēs. Taču arī Ojārs Vācietis Rīgai ir veltījis ārkārtīgi daudz lielisku dzejoļu. Izstādes veidotāji velējās parādīt, cik līdzīgi vai atšķirīgi šie abi dzejnieki redz un izjūt pilsētu.

Aleksandrs Čaks Pārdaugavu dēvēja par „savu paradīzi”, tur bija pavadījis bērnību un kādu brīdi gājis skolā, Ojārs Vācietis pie Māras ezera apmetās 1960. gada janvārī, un Pārdaugava kļuva par viņa „laimīgo zemi, lielo rakstāmgaldu un intelektuālo telpu”, kā teica Ludmila Azarova. Rīgai abi dzejnieki ne vienreiz vien atzinušies mīlestībā.

Izstādē izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Ojāra Vācieša muzeja, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli, kā arī Gunāra Janaiša, Jura Krieviņa, Ojāra Martinsona fotogrāfijas.

Izstāde tapusi ar Rīgas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.


Raiņa un Aspazijas bibilotēka jaunizveidotajā Ojāra Vācieša muzeja krātuvē, 2014. gads. RAIŅA UN ASPAZIJAS BIBLIOTĒKA

Raiņa un Aspazijas personiskā bibliotēka ir bagātīgs materiālu krājums, kas sniedz plašu un precīzu ieskatu gan dzejnieku personības atklāsmē, gan daiļrades laboratorijā.

Līdz šim bibliotēka glabājās Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7. Tā kā, pateicoties Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmai „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”, ir uzsākta Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana un līdz 2016. gada maijam abu dzejnieku vasarnīca Majoros un māja Rīgā apmeklētājiem būs slēgta, bibliotēka šobrīd pārvietota uz jaunizveidoto krātuvi Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19. Interesentiem bibliotēka pieejama, iepriekš sazinoties ar krājuma glabātāju Solvitu Lapiņu (tālr. 67614015).

Pēc Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošanas bibliotēka glabāsies un būs pieejama abu dzejnieku mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Bibliotēkā ir vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās – daiļliteratūra, māksla, valodniecība, ekonomika, filozofija, enciklopēdiski izdevumi, mākslas albumi u.c. un 2000 periodisko izdevumu – laikraksti, žurnāli, izgriezumi, kas savulaik interesējuši dzejnieku un sakārtoti tematiski. Tas ir materiāls, kas bija kā viela nākamajiem darbiem. Grāmatās atrodams daudz Raiņa un Aspazijas piezīmju un svītrojumu.

Diemžēl gadu gaitā zinātniski pētnieciskais darbs par bibliotēkā atrodamām vērtībām nav veikts un viens no turpmākajiem Raiņa un Aspazijas muzeja uzdevumiem ir izveidot bibliotēkas zinātnisko katalogu, pētīt, šifrēt dzejnieku piezīmes, dāvinātāju ierakstus, dāvināto grāmatu ierakstu un dzejnieku piezīmju saistību ar viņu dzīves un daiļrades faktiem. Lai sekmētu bibliotēkas saglabātību plānots to pilnībā digitalizēt.

Rainis bibliotēku komplektējis ļoti rūpīgi, no vienas puses, uzmanīgi sekodams visām nozīmīgākajām parādībām pasaules literatūrā, no otras, vākdams kopā visu to, kas noderētu par materiālu paša iecerētajiem darbiem un savam muzejam. Lasīt vairāk »


30 000 gadu 80 stundās 30 000 GADU 80 STUNDĀS. Īsais kurss pasaules mākslas vēsturē

Vai ir iespējams izdzīvot 30 000 gadus 80 stundās? Jā!

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12–9, aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar postmodernismu.

No 2014. gada 4. oktobra līdz 2015. gada 27. aprīlim katru sestdienu plkst. 11.30 – 13.00 un 13.15 – 14.45 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs piedāvā divas lekcijas izglītības programmas „30 000 gadu 80 stundās. Īsais kurss mākslas vēsturē” ietvaros. (Skat. lekciju sarakstu!)

Pavisam paredzētas 54 lekcijas, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti un pieaugušie, kas vēlas apgūt vai papildināt zināšanas mākslas vēsturē.

Vienas lekcijas apmeklējums: 1,42 EUR

Vēlama iepriekšēja pieteikšanās!

Tuvāka informācija pa tālruni 6733164167331641, 2658640426586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv

Lekciju saraksts


Rakstāmmašīnu stāsti RAKSTĀMMAŠĪNU STĀSTI

Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, līdz 30. decembrim atvērta izstāde RAKSTĀMMAŠĪNU STĀSTI, kurā aplūkojama rakstnieka Vlada Spāres rakstāmmašīnu privātkolekcija un Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas rakstāmmašīnas.

Vlada Spāres kolekcijā ir tādu pazīstamu firmu kā Remington, Underwood, Imperial, Erica Naumann Seidel rakstāmmašīnas, kas saglabājušās no 20. gadsimta 20. un 30. gadiem, kā arī Olympia, Brother u.c., kas savu popularitāti iekaroja pagājušā gadsimta otrajā pusē.

20. gadsimta sakumā rakstāmmašīnas ražoja galvenokārt amerikāņu, vācu un angļu ražotāji, retāk – itāļi un zviedri. Rīgā darbojās daudzas darbnīcas, kas veica klaviatūru valodas pārveidošanu un rakstāmmašīnu tehnisko apkalpošanu.

Padomju laikā parādījās rakstāmmašīnas, kas tika ražotas PSRS. Tās bija kā kirilicā, tā arī ar latīņu burtiem, un tika izmantotas Padomju Latvijas vajadzībām. Rakstāmmašīnu daudzums nebija pietiekams, un šo problēmu risināja, pārtaisot pēc hitleriskās okupācijas palikušo vācu rakstāmmašīnu klaviatūru. Vēl aizvien tiek atrastas rakstāmmašīnas, kuras pēckara laikā pārveides process nav skāris, tās tā arī palikušas oriģinālajā vācu un angļu variantā.

Vēsturiski rakstāmmašīnām ir bijis arī liels sociālais iespaids. Rakstāmmašīnu izgudrošana veicināja sieviešu emancipāciju sabiedrībā. Lielos uzņēmumos ar rakstāmmašīnām lielākoties strādāja tikai sievietes, un laika gaitā vairāki lielie ražotāji rakstāmmašīnu klaviatūras pielāgoja tieši sieviešu rokām.

Vairākus izstādē apskatāmo rakstāmmašīnu modeļus savā darbā savulaik iecienījuši pasaulē pazīstami rakstnieki: Underwood Portable bija iemīļota amerikāņu rakstnieka Viljama Folknera rakstāmmašīna, Remington Portable savā darbā izmantojusi detektīvrakstniece Agata Kristi, ar Royal KMM rakstījis amerikāņu dramaturgs Tenesijs Vilijamss un beļģu rakstnieks Žoržs Simenons, savukārt Royal Quiet de Lux bijusi viena no Ernesta Hemingveja iecienītākajām rakstāmmašīnām.