LAUKU KŪRORTS PIĻSĀTNĪKIM

24. jūnijā plkst. 13.00 Jasmuižas parka estrādē (Preiļu nūvods, Aizkalnes pogosts) nūtiks Baltinavas pogosta dramatiskō kolekiva “Palādas” komedija “LAUKU KŪRORTS PIĻSĀTNĪKIM”.

Kai vyslobōk pōrlaist vosorys atvaļinōjumu i tautiskai nūleigōt Jōņa dīnu? Saprūtams, ka pi dobys! Tur tik ir rikteigo gaisūtne: svaigs gaiss, dabeigi produkti, dabeigs klusums i dabeiga pļova.

• Jōņu vainaga izsūļe;
• Īspieja pōrbaudeit – ōtrumu, prōta osumu, izveiceibu, sacenseibys gōru i veļ precizitāti!
• Byus ols, byus sīrs, byus jūki i smīkli!

Īīšonys moksa – 3.00 €.


IESKANDINĀM FESTIVĀLU “BALTICA”!

Sestdien, 2. jūnijā, plkst. 15.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38, notiks muzikāls pasākums – koncerts “Ieskandinām Balticu!” Sanitas Sprūžas vadībā.

Sanita Sprūža ir pabeigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kurā ieguvusi maģistra grādu Mūzikā, kokles spēles specialitātē. Muzikālās prasmes pilnveidojusi, studējot Sibeliusa akadēmijā Helsinkos. Sanita ir starptautisku konkursu laureāte, kas koncertē kā soliste un kā dažādu ansambļu dalībniece gan Latvijā, gan Eiropā. Tāpat arī aktīvi darbojas kā kokles spēles pasniedzēja.

Koncertā piedalīsies Sanitas Sprūžas audzēkņi – Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas Kokles klases audzēkņi, jaunāko kokles klašu ansamblis un koklētāju ansamblis “Taureņi”. Programmā būs latviešu un citu valstu tautas mūzikas apdares gan solo, gan ansamblim.

Kokļu un koklēšanas vēsture Latvijas teritorijā ir ar senām saknēm. Pētnieki uzskata, ka senākais arheoloģiskais atradums Latvijā ir no 13. gadsimta, bet rakstos kokles pieminētas no 17. gadsimta. Kokli šobaltdien noteikti var uzskatīt par populārāko latviešu tautas mūzikas instrumentu – kā neatņemama tautas tradīcija tā ir iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā.

Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” norisināsies no 16. līdz 21. jūnijam. Tā tēma būs “Jāņi. Ziedēšana”, un festivāls noslēgsies ar Vasaras saulgriežu svinēšanu visos Latvijas novados un Rīgā.

“Baltica” ir Baltijas tautām nozīmīgs notikums, kas demonstrē tradicionālās kultūras vērtības: dziesmas, instrumentālo mūziku, stāstījumus, rotaļas, dejas, kā arī tautas lietišķo mākslu, amatniecību un citas tautas kultūras izpausmes formas. Festivālā piedalās etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji. Latvijā pirmais festivāls “Baltica” notika 1988. gadā, ievadot Nacionālās neatkarības kustību. Latvijas valsts simtgadē – 2018. gadā – festivāls Latvijā notiks jau vienpadsmito reizi.


SKRĪVERU NOVADA SVĒTKI

9. jūnijā notiks Skrīveru novada svētki. Dažādi pasākumi paredzēti mākslas un mūzikas skolā, kultūras centrā un Andreja Upīša muzeja dārzā, kur svētku koncertā priekšnesumus sniegs gan vietējie pašdarbības kolektīvi, gan viesi. Sagaidāms grupas “Menuets” koncerts un zaļumballe svētku noslēgumā.


IZMAIŅAS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJAS DARBALAIKOS

Piektdien, 25. maijā, Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, būs slēgta apmeklētājiem.


ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ BŪS SKATĀMA IZSTĀDE “RETUMI ANDREJA UPĪŠA MĀJAS BIBLIOTĒKĀ”

No 19. maija līdz 13. jūnijam Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, aplūkojama izstāde “Retumi Andreja Upīša mājas bibliotēkā”, kas veltīta rakstnieka plašajai grāmatu kolekcijai.

Izstādē sniegts pārskats par Andreja Upīša (1877–1970) mūža garumā krātajām grāmatām un to likteni. Rakstnieka dzīves laikā notikušās ģeopolitiskās pārmaiņas – Pirmais un Otrais pasaules karš, vācu un padomju okupācijas laiks – radīja vairākus šķēršļus grāmatu kolekcijas saglabāšanā, taču izstādes apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar dažiem unikāliem grāmatu eksemplāriem, kas pārcietuši laikmeta kolīzijas. Izstādē uzmanība vērsta arī uz atsevišķiem izdevumiem, kuriem ir īpaša nozīme Andreja Upīša biogrāfijā.

Grāmatas un grāmatplauktu plašākā izpratnē var uzskatīt par simbolisku rakstnieka šūpuli – bērnības un jaunības gados Upīts katru pieejamo jaunieguvumu savā literatūras kolekcijā nereti nodēvējis par “mazu atspaidu grāmatu badā”, tādējādi norādot uz tālaika ierobežotajām iespējām un savu neremdināmo vēlmi izzināt pasauli. Ar literatūras pētniecību Upīts aktīvi un intensīvi nodarbojās līdz pat savai nāvei, tādēļ mājas bibliotēkas plašie apvāršņi ir visnotaļ likumsakarīgi.

Pēc izstādes aplūkošanas muzeja apmeklētājiem ir arī unikāla iespēja pārliecināties par autentiski saglabāto grāmatu izvietojumu trīs rakstnieka memoriālā dzīvokļa istabās.

Aicinām apmeklēt izstādes atklāšanu 18. maijā plkst. 18.00!

Izstādes autors – Arnis Koroševskis.
Mākslinieks – Ints Sedlenieks.


“SEGU STĀSTI” ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLMĀJĀ

No 19. maija līdz 31. jūlijam Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros apskatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Rota” darbu izstāde – “Segu stāsti”.

1965. gadā Rīgā nodibināja Tautas lietišķās mākslas studiju “Rota”. Gan jaunās, gan pieredzējušās studijas dalībnieces dzīvo Rīgā, kurp dzimtu ceļi viņas ir atveduši no visiem Latvijas novadiem. Katrs ceļš ir atšķirīgs. Daudzām dzimtām tas bijis ļoti smags – bēgļu pajūgi kara gados, mantu saiņi, vilciena vagonā vai laivā dodoties trimdā. Visos ceļos līdzi ir bijušas segas – gan kā atmiņas no mājām, gan kā ļoti nepieciešama lieta siltumam. Daudzām dzimtām ir laimējies atgriezties mājās. Arī segas atgriezušās Latvijā.

Šīs dzimtas relikvijas tiek saudzētas un no jauna ataustas. Studijā “Rota” radītās segas tagad silda bērnus un mazbērnus. Studijas dalībnieces aizrautīgi atjaunoja segas. Gan tās, kas bija ģimenes īpašums, gan arī tās, kas kādam bija kļuvušas liekas un sildīja vairs vienīgi kartupeļu maisus.

Daļu no atdarinātajām segām mēs rādām jums, lai arī jūsu sirdis top dzimtu stāstu un atmiņu siltuma pilnas!


MUZEJU NAKTS 2018 MEMORIĀLO MUZEJU APVIENĪBAS MUZEJOS

RĪGA

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12-9
19.00–01.00
Dienas pirms neatkarības
19.00–22.00: Kurzemnieka šūpulis. Latvija dažus gadus pirms neatkarīgas valsts nodibināšanas Jaņa Rozentāla mākslas darbos, fotogrāfijās un tekstos. Vizuāla prezentācija.
22.00–01.00: Somietes šūpulis. Somija un Latvija Ellijas Forseles-Rozentāles dzīvē. Laikposms pirms Latvijas un Somijas valsts izveidošanas. Vizuāla prezentācija.
19.00–01.00: Rozentālu ģimenes dzīvokļa apskate, animācijas filma “Sānsolis ar Blaumani”.

 

Andreja Upīša memoriālais muzejs, Brīvības ielā 38-4
19.00–23.00
Rīta cēliens
19.00–20.00: Pūres amatierteātra “Lai top!” izrāde – A. Upīša komēdija “Dzimumdienas rītā”.
20.00–23.00: Izstāde “Rakstnieka rīta cēliens” un retumi Andreja Upīša bibliotēkā.
20.00–23.00: Interaktīvi-literāra atrakcija “Atpazīsti Andreja Upīša darbus!”.

 

Krišjāņa Barona muzejs, Krišjāņa Barona ielā 3-5
18.00–01.00
Neliec mani, māmuliņa, bez ziediņa šūpulī…
18.00–18.15: Pie Barona pieminekļa Vērmanes dārzā dzied Straupes pamatskolas ansamblis (vadītāja – Daina Cukura-Akmene).
18.30–22.00: Dainu skapja stāsti.
18.30–19.30: Radošās un izzinošās aktivitātes, prāta spēles un darbnīcas visai ģimenei “Ko tu zini par Latviju, Rīgu, ievērojamiem Latvijas cilvēkiem?”;
šūpulīša pielocīšana kopā ar biedrību “Sirdssiltuma darbnīca” (Smiltene), vada – Ilze Haka (kopīga adījumu gatavošana pirms laika dzimušajiem);
šūpuļdziesmas dzied Straupes pamatskolas ansamblis (vadītāja – Daina Cukura-Akmene).
19.30–19.45: Sadziedāšanās un saziņa ar Burtnieku māju Vecmīlgrāvī.
19.45–21.00: Filmas “Mīlestības dārzs” demonstrējums, tikšanās ar filmas veidotājiem.
21.00–21.30: “Mūsu nams – mūsu mājas” – saruna ar nama iedzīvotāju Elizabeti Čukuri.
21.00–22.15: “Neliec mani, māmuliņa, bez ziediņa šūpulī…” – dzied tautas tradīciju kopa “Budēļi”.
22.15–22.45: Priekšlasījums “No muzeja vēstures – 1988”.
22.45–23.15: Atveram Baronu dzimtas koku: uzdod savu jautājumu 21. gadsimta Baronam!
23.15–23.45: Mazā nakts mūzika.
23.55–00.15: Sveču ceļš līdz Barona piemineklim Vērmanes dārzā; sadziedāšanās.

 

Krišjāņa Barona muzejs / Augusta Dombrovska Mūzikas skola (Burtnieku māja), Ziemeļblāzmas ielā 17
18.00–21.30
Ieraksti Burtnieku mājas grāmatā
18.00–18.10: Sadziedāšanās pie Barona stādītā ozola.
18.30–21.00: Burtnieku mājai 100! Stāsti, nostāsti, pastāsti… stāsti… (notiek Burtnieku mājas muzeja telpās). Kāpēc Barons nepiedalījās valsts dibināšanas pasākumā? Ieraksti Burtnieku mājas grāmatā.
18.30–19.30: Radošās un izzinošās aktivitātes, prāta spēles un darbnīcas visai ģimenei “Ko tu zini par Latviju, Rīgu, ievērojamiem Burtnieku mājas iemītniekiem?”.
19.30–19.45: Sadziedāšanās un saziņa ar Barona muzeju Rīgā.
19.45–21.00: Filmas “Mīlestības dārzs” demonstrējums, tikšanās ar filmas veidotājiem.
21.00–21.30: Mazā nakts mūzika un sveču ceļš ap ozolu (piedalās A. Dombrovska Mūzikas skolas audzēkņi un viesi).

 

Raiņa un Aspazijas māja, Baznīcas ielā 30
19.00–01.00
Ideju šūpulis / Ideju vētra
19.00–24.00: Mākslas akadēmijas apakšprogrammas “Kustība, attēls, skaņa” studentu izstāde “Mūžība tavās acīs un citas šausmas”.
19.30–24.00: Filmas par Raiņa un Aspazijas biogrāfiju un daiļradi “Laikarits” seansi.
20.00–23.00: Ekskursijas Raiņa un Aspazijas memoriālajā dzīvoklī.
21.00-23.00: Raiņa un Aspazijas dzejas nakts lasījumi.

 

Ojāra Vācieša muzejs, Ojāra Vācieša ielā 19
12.00–19.00
Esi sēkliņa un audzi
PĀRDAUGAVAS SVĒTKI un MUZEJU NAKTS
12.00–01.00: Muzeja pamatekspozīcijas apskate; Grafiķa Ināra Helmūta gleznu izstāde; ekspresizstāde “Ojāra Vācieša lietu pasaule”.

16.00–19.00: “ASTOŅU KUSTOŅU” BĒRNU UN ĢIMENES SVĒTKI
16.00–17.30: “Taureņa dzimšana”: krāsu radošās darbnīcas muzeja dārzā.
17.30–18.00: Rotaļas ar Ilgu Reiznieci.
18.00–19.00: Ojāra Vācieša dzejas uzvedums ar “Dzeja dabas šūpulī”, režisore – Inguna Gremze. Piedalās Friča Brīvzemnieka pamatskolas bērnu teātris “Kustoņi”, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas jauniešu teātris.

22.00–23.00: Kino vakars. Dokumentālo filmu demonstrējumi: “Daugavas leģenda” (1966, rež. L. Gaigals, scen. O. Vācietis), “Ceturtā dimensija” (1977, rež. L. Žurgina), “Mārdomas” (2016, rež. Ģ. Laube), “Visāda garuma gadi” ( 2013, rež. M. Balode).
23.15–00.10: Kārļa Kazāka koncertprogramma muzeja dārzā.

 

Jāņa Akuratera muzejs, Ojāra Vācieša ielā 6a
12.00–01.00
Sapņu šūpulī
PĀRDAUGAVAS SVĒTKI un MUZEJU NAKTS
12.00–24.00: Ekspozīcijas apskate; ekspresizstāde Laimas istabā “Šūpuļa pūriņš”.
12.00–19.00: Muzeja dārzā Bērnu stūrītis: “Brīnumaino gaisa kuģu darbnīca”, “Saldie sapņu mākoņi”, “Burbuļu prieks”.
15.00: Kamīnzālē Jelgavas Mūzikas vidusskolas akordeonistu klases koncerts.
19.00: Ciklā “Māksla Akuratera mājā” saruna Kamīnzālē “Jāzeps Grosvalds – dzimtas saknes, tēls un atspīdums”. Piedalās mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne, režisore Kristīne Želve. Flautas solo – Ieva Rūtentāle.
21.00: Kamīnzālē “Likteņa šūpolēs” – Jāņa Akuratera, Kārļa Skalbes, Edvarta Virzas dzejas un tēlojumu lasījumi.
22.15: Muzeja dārzā filmas “Cafe Spleen jeb Augusts 1914” muzeja pirmizrāde. Režisors – Viktors Jansons, operators – Jānis Rēdlihs.
23.30: Muzeja dārzā “Sapņu pīpes pusnakts stundā”.
24.24: Kamīnzālē “Gandrīz šūpuļdziesma” klavieres un… Juris Kulakovs.

 

JŪRMALA

Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7
19.00–01.00
Iekš kustības viss dzīves skaistums šūpojas
19.00–01.00: Muzeja ekspozīcija, izstāde “Saldus sapņus Lolītei”: Santas Kamaldiņas tekstilmāksla, Ivara Krūmiņa fotogrāfijas.
19.00–22.00: Tekstildarbnīca “Deķītis Lolītei” mākslinieces Santas Kamaldiņas vadībā.
19.00–22.00: Lellītes Lolītes dzejdarbi: dzejiski saimnieciskas aktivitātes muzeja dārzā.

 

SKRĪVERI

Andreja Upīša memoriālmāja ar dārzu, Daugavas ielā 58
19.00–01.00
Man dzimtene viena, kur šūpulis kārts
19.00–01.00: Muzeja ekspozīcijas apskate.
19.00: TLMS “Rota” izstādes “Segas stāsts” atklāšana.
20.00: Skrīveru mūzikas un mākslas skolas audzēkņu un pedagogu koncerts “Dzimis Latvijai”.
21.30: Sadziedāsim, sadancosim ar folkloras kopu “Raksti”.

 

JĒKABPILS NOVADS

Raiņa muzejs “Tadenava”, Dunavas pagastā
19.00–23.00
Šūpulis
20.00–23.00: Muzeja ekspozīcijas apskate.
19.00: Jēkabpils mākslas skolas Zasas filiāles audzēkņu keramikas darbu izstādes “Šūpuļa pasakas” atklāšana.
20.00: Latvijas Mākslas akadēmijas audzēkņu un pasniedzēju ilustrācijas darbu izstādes “JAUNVĀRDI” atklāšana.
20.00–21.30: Pasakas lasa rakstniece Laura Vinogradova, muzicē Anneli Arro.

 

PREIĻU NOVADS

Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Aizkalnē, Aizkalnes pagastā
20.00–24.00
Jasmuižas šūpulī
20.00: Starptautiskās Muzeju nakts pasākuma “Jasmuižas šūpulī” atklāšana Aizkalnes Tautas namā.
20.30: Viļānu kultūras nama amatierteātra “Kas ir, tas ir” izrāde “Kur valnam līta gryuta, tur jys bōbu syuta” un “Čygōni” (Tōlivaldis, režisore Ināra Grietiņa) Aizkalnes Tautas namā.
22.00–24.00: Raiņa muzejs “Jasmuiža” atvērts apmeklētājiem. Skatāmas ekspozīcijas: “Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi” un “Latgales keramika”, izstādes: “Mana daba” (mākslinieka Aivja Pīzeļa gleznas), “Gaismas laiks” (Jāņa Ziemeļa un Ingas Salmiņas darbi), “Mana Latvija Raiņa dzejā” (vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursa dalībnieku izstāde).


EMYA_EMF RAIŅA UN ASPAZIJAS MUZEJS SAŅĒMIS SPECIĀLO ATZINĪBU EIROPAS MUZEJU GADA BALVAS KONKURSĀ

Raiņa un Aspazijas muzejs ieguva Speciālo balvu, kuras pamatojumā teikts: “Muzejs ļoti aizkustinoši vēsta par divu savstarpēji saistītu, ražīgu, politikā iesaistītu personību triumfa brīžiem un pārbaudījumiem, kas var būt iedvesmas avots ikvienam. Muzeja ekspozīcijas un aktivitātes aktualizē 21. gadsimtam nozīmīgas rakstnieku daiļrades tēmas, piemēram, cilvēktiesības un sieviešu tiesības, kam ir būtiska ietekme mūsdienu sabiedrībā.”

Eiropas Muzeju forums sadarbībā ar Eiropas Padomi kopš 1977. gada organizē Eiropas Muzeju gada balvas konkursu, izceļot izcilības un inovāciju nozīmību muzeju darbībā un tādējādi akcentējot muzeju lomu Eiropas kultūras daudzveidībā. Balvas galvenie kritēriji ir muzeja unikalitāte un oriģinalitāte, komunikācijas kvalitāte, kā arī pieejamība sabiedrībai. Uz balvu pretendēt var ikviens Eiropas muzejs, kura darbībā pēdējo gadu laikā ir notikušas izmaiņas – uzceltas vai renovētas ēkas, iekārtotas jaunas ekspozīcijas u. c. No Latvijas 2018. gada konkursam bija pieteikušies trīs muzeji: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas Motormuzejs un Raiņa un Aspazijas muzejs (Memoriālo muzeju apvienības struktūrvienība). Visi Latvijas pieteiktie muzeji tika nominēti balvai un aicināti piedalīties Eiropas Muzeju foruma rīkotajā pasākumā Varšavā, kurā ikviens no 40 Eiropas muzeju gada balvas pretendentiem prezentēja savu muzeju un redzējumu par tā darbību un inovācijām.

Ar Raiņa un Aspazijas muzeja paveikto ekspozīcijas atjaunošanā, darbības virzieniem un mērķauditorijām foruma dalībniekus iepazīstināja, kā arī uz diskusijas vadītāja un Eiropas Muzeju gada balvas žūrijas priekšsēdētāja Marka O’Neila (Lielbritānija) jautājumiem atbildēja muzeja ekspozīcijas iekārtošanas projekta vadītāja, apvienības zinātniskā sekretāre Sanita Kossoviča un Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja Zanda Rozenberga. Atbildot uz moderatora jautājumiem, Sanita Kossoviča uzsvēra: “Atjaunojot muzeju, mūsu galvenais izaicinājums bija radīt tādas trīs jaunas Raiņa un Aspazijas vietas, kas ne tikai vizuāli atšķirtos viena no otras, bet arī komunicētu Raiņa un Aspazijas literārajā mantojumā paustās vērtības no dažādiem aspektiem. Lai katra no vietām ir atšķirīga, spēj uzrunāt dažādas auditorijas, komunicē dažādu saturu, lai mēs būtu pierādījums tam, ka mums ir nepieciešami vairāki Raiņa un Aspazijas muzeji. Un sevišķi svarīgi ir tas, ka mēs kalpojam nevis Rainim un Aspazijai, bet apmeklētājiem – mūsu viesiem dažādos Latvijas reģionos. Mēs esam tur, kur ir mūsu apmeklētājs.”

Jānis Garjāns, Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs, uzsver: “Latvijas muzeju nominēšana Eiropas Muzeju gada balvai un Speciālās atzinības saņemšana apliecina, ka muzeju izvirzītie mērķi, izvēlētie risinājumi, darba metodes tiek atzītas par mūsdienīgām un sabiedriski nozīmīgām Eiropas kontekstā, ka Latvijas muzeji spēj pārliecinoši darboties vienā arēnā ar labākajiem Eiropas muzejiem.”

Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte secina: “Speciālā atzinība, ko Raiņa un Aspazijas muzejs saņēma Eiropas muzeju foruma asamblejā, apliecina, ka, realizējot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas projektu (projekta īstenotājs valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, partneris Memoriālo muzeju apvienība), esam pratuši ne vien kvalitatīvi atjaunot muzejus un iekārtot šodienīgas, apmeklētājus aizraujošas ekspozīcijas, bet arī muzeja izvēlētie darbības virzieni un tēmas dod inovatīvu pienesumu Eiropas muzeju kopainā.”

Galveno Eiropas Muzeju gada balvu 2018 saņēma Dizaina muzejs Londonā, bet Keneta Hadsona balvu – Igaunijas Nacionālais muzejs Tartu.

Raiņa un Aspazijas muzeja ekspozīciju un publiski pieejamās telpas veidoja dizaina birojs H2E un MD Noass.

Memoriālo muzeju apvienības pārstāvji Eiropas muzeju forumā piedalījās ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Events Communication atbalstu.


REMONTDARBI ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ

Ceturtdien, 17. maijā, remontdarbu dēļ būs slēgts Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā.


MUZEJU NAKTS RAIŅA MUZEJĀ “TADENAVA”!

19. maijā no plkst. 19.00 līdz plkst. 22.00 atzīmēsim Muzeju nakti ar tēmu “Šūpulis”. Tadenavā – vietā, kur kārts latviešu dzejas dižgara Raiņa šūpulis – notiks radošs ceļojums mākslā, mūzikā un prozā. Kā bērnības muzejam pienākas, pasākums būs ar bērniem un visiem visiem, kuriem prieks, daba un saule sirdī!

Plkst. 19.00 sāksim ar Jēkabpils mākslas skolas Zasas filiāles audzēkņu keramikas darbu izstādes “ŠŪPUĻA PASAKAS” atklāšanu. Bērni izgatavoja vairāk nekā 100 keramikas darbu – latviešu tautas pasaku tēlu. Šī būs reize, kad viņi ar lepnumu prezentēs savu paveikto skolotājas, keramiķes Andas Svarānes vadībā. Katrs audzēknis izvēlējies vienu latviešu tautas pasaku, iemūžinot mālā piecus sešus tēlus no pasakas. Atklāšanā uzzināsim, kā viņiem ir veicies un kā top darbi – no idejas līdz rezultātam.

No plkst. 20.00 notiks Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras ilustrācijas kursa studentu un pasniedzēju izstādes “JAUNVĀRDI” atklāšana, kas veltīta radīšanas procesam – Raiņa darinātajiem jaunvārdiem latviešu valodā. Ar Raini latviešu dzejas valodā un arī plašākā valodas lietojumā ir ienākuši tādi vārdi kā: mīla, vizma, dima, veldze, tāle, brīve, brīns u. c. 25 jaunvārdi un 25 ilustrācijas – katram vārdam sava, katrai ilustrācijai savs autors. Tā ir simboliska, jēdzieniska savienošanās ar Raiņa jaunradītāja garu, paverot plašāku skatu uz viena vārda simbolisko jēgu un radot savdabīgu vizuālu Raiņa jaunvārdu vārdnīcu. Izstādes koordinators ir Aleksejs Koškins, kuratores – Rūta Briede un Patrīcija Vilsone. Izstādē piedalās: Ieva Baumgarte, Aina Bikše, Rūta Briede, Ivita Brūdere, Jekaterina Fraimene, Linda Jākobsone-Viškere, Eila Kalve, Maija Kikuste, Renāte Kloviņa, Agate Lielpētere, Rebeka Lukošus, Kristīne Martinova, Līva Ozola, Normunds Ozols, Juris Petraškevičs, Andrejs Sidoss, Sanita Skvarnaviča, Vivianna Maria Staņislavska, Artjoms Tarasovs, Didzis Upens, Baiba Vanaga, Patrīcija Māra Vilsone, Gvido Vizulis, Kristiāna Zihmane, Anna Zvaigzne.

Rakstniece Laura Vinogradova būs sarūpējusi radošu aktivitāti gan maziem, gan lieliem – būs iespēja iesaistīties Lauras jaunās grāmatas ilustrāciju un vizuālo tēlu tapšanā. Ļoti ticams, ka kāda zīmētā ilustrācija nonāks arī reālas grāmatas lapaspusēs! Būs arī lasījums no viņas jaunākās grāmatas bērniem “Snīpulītis no Snīpuļciema”. Laura ikdienā strādā Latvijas Neredzīgo bibliotēkā un ir mamma brīnišķīgam puikam. Sestdienās apmeklē prozas meistardarbnīcas Literārajā akadēmijā.

Pasākumu noslēgs mūziķe Anneli Arro ar savu koncertprogrammu. “Šovakar skaņas ir silta upe vakara dienvidu vēju dejā, puteksnis, kas pazūd lapotnēs, paceļas un savijas ar koku šalkoņu galotnēs. Aizplūst līdz debesīm, aizķeras aiz putna spārna, laideni nolaižas ligzdā un gandrīz pusčukstus stāsta savu stāstu,” saka Anneli Arro. Viņas mūzikā ir vienkāršība, patiesums, melodisks vijīgums un maigums. Dziesmas ir mirklīgas kompozīcijas balsij un instrumentam, kurās apdomāties un būt. Anneli par dziesmu tapšanu: “Ļauties dziesmai, kā tā aizved, nes, atbrīvo un pati noslēdzas.” Igauņu izcelsmes Latvijā dzimusī Anneli Arro, kura spēlē perkusijas arī latviešu indie pop grupā “Sus Dungo”, sadarbībā ar Tomu Taukuli 2016. gada pavasarī izdeva savu pirmo solo albumu “Lucas”, kopš tā laika radot oriģinālkompozīcijas. Ļaujoties melodiju un valodas plūdumam, dziesmas līdz šim tapušas angļu valodā. Koncertā izskanēs gan dziesmas, kas iekļautas albumā “Lucas”, gan tās, kas tapušas pēc albuma izdošanas.

Uz satikšanos Tadenavā!