Sergeja Timofejeva un komponista Platona Buravicka performance Virsteksti/Надтексты. VIRSTEKSTI/НАДТЕКСТЫ. DZEJAS PERFORMANCE RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

27. oktobrī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, notiks dzejnieka Sergeja Timofejeva un komponista Platona Buravicka performance Virsteksti/Надтексты.

Sergeja Timofejeva (teksts, skreči) un Platona Buravicka (elektronikas improvizācija) kopīgā uzstāšanās būs saspēle starp jau gatavām un uz vietas darinātām skaņām un domām. Dzejas teksti skanēs gan dzīvā izpildījumā, gan ierakstā, un tie tiks balstīti internetā atrodamās dažādu videoblogeru rekomendācijās, kā lasīt dzeju, “lai nebūtu garlaicīgi”. Timofejevs iejutīsies dzejas dīdžeja lomā, lasījumam laiku pa laikam pielāgojot skaņas skrečus. Savukārt Buravickis ar modulāro un analogo sintezatoru palīdzību, kā arī izmantojot sagatavotus virtuālos mūzikas instrumentus jeb modulāros algoritmus, radīs elektroakustisku audeklu. Brīžiem šis audekls tiks austs no kontinuālām ambient skaņām, brīžiem būs ritmiski aktīvs. Pārsvarā skanēs jaunie dzejoļi un atdzejojumi, kas tiks rādīti ka subtitri; viens no atdzejotājiem piedalīsies pasākumā kā īpašais viesis.

Sergejs Timofejevs (1970) ir Latvijas krievu dzejnieks, dzimis Rīgā, pabeidzis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti. Strādājis žurnālistikā un reklāmā, literārās publikācijas – kopš 1989. gada. Izdoti dzejoļu krājumi Sanktpēterburgā, Maskavā un Rīgā, tai skaitā bilingvāli krājumi latviešu un krievu valodā. Kopš 1999. gada ir tekstgrupas “Orbīta” dalībnieks. Viens no poētiskā video žanra aizsācējiem Latvijā, vairāku poētisko instalāciju autors (kopā ar Artūru Punti). Tekstgrupas “Orbīta” sastāvā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu, nominēts Purvīša balvai. Ir mūzikas tekstu, kā arī 2014. gadā iestudētās Kristapa Pētersona operas “Mihails un Mihails spēlē šahu” libreta autors.

Platons Buravickis (1989) ir komponists un pianists, darbojas gan akadēmiskās, gan elektroniskās mūzikas nozarē. Saņēmis Nika Gothama balvu par spilgtu radošo darbību, ir vairāku nozīmīgu darbu autors, starp tiem – NSRD albuma “Kuncendorfs un Osendovskis” aranžējums stīgu orķestrim, mūzika mēmā kino grāvējam “Safety Last”, kā arī “Koncerts sieviešu balsīm un orķestrim”. Buravicka mūzika atskaņota festivālos “Skaņu mežs”, “Dominante”, “Survival Kit 5”, “Art and Communication”, “Arēna”, Latvijas Jaunās mūzikas dienās un festivālā “Positivus”.

Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Ieeja – 2.00 €, skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 €.


Savējo tikšanās SARUNA PAR PUBLICISTIKAS ŽANRU CIKLĀ SAVĒJO TIKŠANĀS

25. oktobrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā, notiks cikla SAVĒJO TIKŠANĀS pasākums, kurā galvenā sarunas tēma būs veltīta publicistikas žanram. Sarunas dalībnieki mēģinās noskaidrot, kādu lomu šodienas literatūrā spēlē publicistika un kas nosaka tās aktualitāti.

Sarunā piedalīsies vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs un Kultūras un patstāvīgas domas portāla Satori.lv galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins. Ar viesiem sarunāsies Arno Jundze.

Ieejas maksa – 2.00 €. (Skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 €.)


Lellīte Lolīte BĒRNU RĪTS “LELLĪTES LOLĪTES PIEDZĪVOJUMI” RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

21. oktobrī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni un viņu vecāki tiek aicināti uz bērnu rītu “Lellītes Lolītes piedzīvojumi” Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Pasākumā tiks kopīgi lasīti Raiņa dzejoļi no krājuma “Lellīte Lolīte”. Apmeklētāji iepazīsies ar Laimiņu un viņas lellīti Lolīti, lellītes koka brālīti Stuļģi, kaķi Inci un suņuku Kranci, uzzinās, kā darbojas īsta leļļu saimniecība, kā arī varēs izgatavot lupatu lellīti tā, kā to darīja bērni un viņu vecāki senos laikos.

Apmeklētāji iepazīs arī abu dzejnieku neparasto bibliotēku, kas atrodas pašā Rīgas sirdī – Raiņa un Aspazijas namā. Bibliotēka, ko veido vairāk nekā seši tūkstoši grāmatu, glabā arī to, ko Rainis un Aspazija sacerējuši bērniem – dzejoļu grāmatas, lugu izdevumus, atmiņu tēlojumus. Raiņa un Aspazijas mājas ļaudis vēlas iepazīstināt mazos lasītājus ar abu dzejnieku uzburto brīnumaino bērnu dzejas pasauli, kopā ar vecākiem lasot dzeju, pārrunājot un izdzīvojot to.

Apmeklētājus lūdzam iepriekš pieteikties, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.
Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 €.


Rasmas Zariņas grāmatas “Ostoņas lizeikas mada dvēseles prīcai” atvēršana RASMAS ZARIŅAS GRĀMATAS “OSTOŅAS LIZEIKAS MADA DVĒSELES PRĪCAI” ATVĒRŠANA

21. oktobrī plkst. 19.00 Aizkalnes Tautas namā notiks Rasmas Zariņas grāmatas “Ostoņas lizeikas mada dvēseles prīcai” atvēršana.

Aizkalnietes Rasmas Zariņas grāmata “Ostoņas lizeikas mada dvēseles prīcai”, kurā apkopotas astoņas lugas, izdota vasaras sākumā, īstenojot Preiļu Galvenās bibliotēkas projektu. Izdevuma izdošanu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Preiļu novada dome, to iespieda Latgales Kultūras centra izdevniecība un projekta autore bija Vilhelmīne Jakimova.

Grāmatā “Ostoņas lizeikas mada dvēseles prīcai” iekļautās lugas un skeči ir latgaliešu valodā, to darbība aptver laika periodu no 19. gadsimta 80. gadiem līdz mūsdienām. Visus grāmatā ietvertos darbus ir iestudējis Aizkalnes amatierteātris.

Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties grāmatu un iegūt autores autogrāfu.
Ieeja pasākumā ir bez maksas.


Описание нашего родного края OKTOBRIS – KRIŠJĀŅA BARONA MĒNESIS

Krišjāņa Barona muzejs informē par oktobrī paredzētiem pasākumiem un citiem notikumiem.

13. oktobrī plkst. 12.00 un 12.30 tiks rīkotas muzejpedagoģiskas nodarbības ”Dainu skapis”, “Dzimtas koks” un “Kā uzvārdi cēlušies?”.

19. oktobrī plkst. 12.00 Krišjāņa Barona muzeja galvenais speciālists Andris Ērglis Talsu novada muzejā piedalīsies pasākumā, kas veltīts Baronu dzimtai.

20. oktobrī no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00 Krišjāņa Barona muzejā notiks meistardarbnīca “Latvijas kultūrvides faktori latviešu valodas apguvē”. Programmā:
1) digitālais Barona dzimtas koks – interaktīva valodas apguves iespēju izmantošana nodarbībās;
2) muzeja apskate un muzeja materiālu izmantošanas iespējas valodas apguvē;
3) muzejpedagoģijas aspekti pieaugušo izglītībā;
4) kas par Latvijas vēsturi un personībām būtu jāzina cilvēkiem, kas mācās latviešu valodu;
5) pilsētvide kā valodas apguves materiāls.

No 24. līdz 27. oktobrim notiks Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Rakstnieku muzeju biedrības PILS un MMA atbalstītā un Krišjāņa Barona muzeja organizētā nometne Rīgas skolu audzēkņiem “Mācāmies svinēt dzimšanas dienu!”. Nometnes laikā dalībnieki:
– tiksies ar grāmatas ”Naudiņš mācās saprast naudu’’ autori Kristīni Vilcāni. Autore runās par to, ko nemāca skolās un ko reti ar bērniem pārrunā mājās – par naudu;
– kopā ar audēju Ilzi Haku mācīsies pīt draudzības rokassprādzes, kuras var dāvināt draugiem;
– mācīsies glīti uzrakstīt ielūgumus. Grafoloģe Anita Millere pastāstīs, kāpēc svarīgi glīti rakstīt, varēs uzzināt arī, kādas kādreiz bija skolas mācībstundas glītrakstīšanā;
– gatavos lietas, ko nevar nopirkt par naudu! Tas taču sagādā vislielāko prieku!;
– mācīsies jautri pavadīt laiku, sarūpēt un sagatavot cienastu svētku galdam.
Visus dalībniekus gaida arī jautra pastaiga pa Vecrīgu, kur būs jāpilda dažādi uzdevumi.
Nometnes darba laiks – no plkst. 9.00 līdz plkst. 15.00.

No 28. oktobra līdz 1. novembrim Krišjāņa Barona muzeja kolektīvs (ar VKKF un MMA atbalstu) dosies uz Sanktpēterburgu. Paredzēts:
28.–29. oktobrī apmeklēt vietas, kas saistītas ar Krišjāņa Barona un viņa dzimtas dzīvi, darbu un piemiņu, aplūkot, kur tapa “Pēterburgas Avīzes”;
30. oktobrī Krievijas Nacionālās bibliotēkas Nacionālo literatūru nodaļā sniegt priekšlasījumus:
1. Andris Ērglis – “Baronu dzimtas un Latvju dainu ceļi Pēterburgā”;
2. Dita Barona – “Kārlis Barons un Pēterburga”;
3. Rūta Kārkliņa – “Krišjāņa Barona soļi Krievijā”.
Būs arī tikšanās ar Sanktpēterburgas Valsts universitātes Baltistikas nodaļas studentiem, kā arī Pēterburgas latviešu diasporas pārstāvjiem.
31. oktobrī – Krišjāņa Barona dzimšanas dienā – plkst. 15.00 atklāt fotomākslinieka A. Strokina izstādi “Vārds ved ceļojumā” un Krišjāņa Barona grāmatu “Mūsu Tēvzemes aprakstīšana” izstāžu zālē “Grāmatas un grafikas centrs” (“Центр Книги и графики”).

31. oktobrī Krišjāņa Barona muzejs Rīgā atvērts no plkst. 11.00 līdz plkst. 18.00. Paredzētas ekskursijas individuālajiem apmeklētājiem, kā arī iepazīšanās ar digitālo ekspozīciju par Baronu Dzimtas koku. Plkst. 18.00 notiks piemiņas brīdis Lielajos kapos, kurā piedalīsies tautas tradīciju kopa “Budēļi”.


Rainis un Ziedonis NOTIKS ZINĀTNISKIE LASĪJUMI “RAINIS UN IMANTS ZIEDONIS”

19. oktobrī plkst. 13.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā) notiks zinātniskie lasījumi par Raini un Imantu Ziedoni.

Lasījumu programma:
Ievadvārdi – Imanta Ziedoņa muzejs, Raiņa un Aspazijas vasarnīca.

Pirmā sēde. Vada Astrīda Cīrule.
1. Ausma Cimdiņa, Dr. philol. (Latvijas Universitāte) – Raiņa motīvs Imanta Ziedoņa daiļradē.
2. Linda Grīnberga, Mg. philol. (Raiņa un Aspazijas muzejs, MMA) – Trešā tēva dēla ideja: Rainis. Imants Ziedonis.
3. Zane Šiliņa, Dr. art. (Latvijas Kultūras akadēmija) – Telpa Raiņa lugā “Spēlēju, dancoju”.
4. Agris Redovičs, kinozinātnieks – Filma “Pūt, vējiņi!” – interpretāciju sadursme.

Kafijas pauze.

Otrā sēde. Vada Katrīna Kūkoja.
5. Artis Svece, Dr. phil. (Latvijas Universitāte) – Divi dzejnieki, radoši cilvēki un politiski darbinieki.
6. Jānis Zālītis, Dr. philol. (Raiņa un Aspazijas muzejs, MMA) – Kultūras fonds – no Raiņa līdz Ziedonim.
7. Divi māju būvētāji:
Astrīda Cīrule, Mg. art. (Raiņa un Aspazijas muzejs, MMA) – Raiņa Jaundubultu vasarnīca.
Katrīna Kūkoja, Mg. philol. (Imanta Ziedoņa muzejs) – Imanta Ziedoņa Murjāņu māja.

Kristīne Tjarve (Imanta Ziedoņa fonds “Viegli”) – Imanta Ziedoņa dienasgrāmatas izdevums.
Astrīda Cīrule, Mg. art. (Raiņa un Aspazijas muzejs, MMA) – Imants Ziedonis lasa Raiņa dienasgrāmatu.

Ausma Kantāne (aktrise) – Imanta Ziedoņa dienasgrāmatas fragmentu lasījums.

Goran Gora – Dzeja mūzikā.

Noslēguma kafija un diskusijas.

Lasījumus atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Tikšanās ar Jāni Tomašu ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS TIKŠANĀS AR DZEJNIEKU JĀNI TOMAŠU

10. oktobrī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks tikšanās ar dzejnieku Jāni Tomašu. Vakara gaitā iecerēta saruna, ko vadīs Mg. philol. Arturs Skutelis, dzejas lasījums, kā arī atbildes uz publikas jautājumiem.

Jānis Tomašs (1984) ir viens no talantīgākajiem jaunās paaudzes latviešu dzejniekiem. Viņa debijas krājums “Melnie darba cimdi” izdots 2016. gada beigās, un par to autors saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā “Gada debija”, Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā, kā arī “Kilograma kultūras” tautas balsojuma gada balvu literatūrā.

Jāņa Tomaša dzejā “jūtams tāds kā reinkarnējies un modificējies Valža Grēviņa vai Jāņa Ziemeļnieka pesimistisks romantisms, kas visas negācijas skata kā vidēji nepatīkamu, vienmēr klātesošu lāstu, kurš vaļā nelaiž, tomēr nav arī gluži mirstamā vaina, bet drīzāk kalpo par iedvesmas avotu: visintīmākā un godīgākā saruna pašam ar sevi ir pieskaršanās iracionālajam un drūmajam,” – tā par krājumu “Melnie darba cimdi” recenzijā žurnālā “Punctum” raksta dzejnieks Kārlis Vērdiņš.

10. oktobrī Jānis Tomašs lasīs gan dzejoļus no sava debijas krājuma, gan jaunākos, vēl nepublicētos darbus.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38–4).
Pasākuma norises laiks: 10. oktobris, 18.00–19.00.
Ieejas maksa: 1.50 €.


Atraitnes vīrs JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ NOTIKS ANDREJA UPĪŠA LUGAS “ATRAITNES VĪRS” IZRĀDE

7. oktobrī plkst. 13.00 Jāņa Akuratera muzejā notiks Kultūras centra “Iļģuciems” teātra studijas “Rampa” Andreja Upīša lugas “Atraitnes vīrs” izrāde Ināras Čakstes režijā. Izrādes tēli darbosies gan Jāņa Akuratera muzeja pagalmā, gan iekštelpās. Izrāde ir pieteikta festivālam “Rīga spēlē teātri”, un 7. oktobrī to vērtēs arī žūrija.

“Tā ir pilsētas nomaļu dzīves un tipu komēdija, kurā tipiskas Upīša rakstnieka simpātijas un antipātijas savītas ar pilsoņiem un brīvajiem vieglas dzīves meklētājiem “proletariešiem”. [..] Daži tipi asi raksturīgi, skatuves cienīgi,” – tā par Andreja Upīša komēdiju “Atraitnes vīrs” 1926. gadā, apcerot jaunāko latviešu dramaturģiju, raksta Jānis Akuraters.

Komēdiju “Atraitnes vīrs” Andrejs Upīts saraksta un publicē grāmatā 1925. gadā. Roberts Kroders par lugu savulaik saka: “Andrejs Upītis savā komēdijā “Atraitnes vīrs” tiecas uz tīri komēdisku veidošanu, apliecinādams sava satīriskā talanta augošo spēku. [..] Upīša jaunā komēdija ir reālistisku tipu un situāciju komēdija ar Gogoļa “Revidenta” darbības shēmu.”

Andreja Upīša lugas “Atraitnes vīrs” pirmizrāde notiek 1925. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā.

Iļģuciema Kultūras centra teātra studija “Rampa” ar savām izrādēm Jāņa Akuratera muzejā ir viesojusies vairākkārt. Ināras Čakstes režijā teātra studija ir iestudējusi un muzejā izrādījusi arī Jāņa Akuratera darbus: 2008. gadā “Kalpa zēna vasaru”, 2014. gadā pasaku lugu “Šis un tas Itnekas”.

Izrādes “Atraitnes vīrs” Jāņa Akuratera muzejā biļetes cena – 2.00 €, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 €.


UNESCO nedēļa UNESCO NEDĒĻAS PASĀKUMI RAIŅA MUZEJĀ “JASMUIŽA”

Oktobrī Latvijā tradicionāli notiek UNESCO nedēļa. Šogad tā norisināsies no 9. līdz 15. oktobrim, un tās tēma ir “Kultūras mantojums lietojumā”, akcentējot kulinārā mantojuma nozīmi mūsdienās.

Raiņa muzejs “Jasmuiža” 11. oktobrī plkst. 12.00 aicina uz nodarbību “Siera siešana”, kur saimnieces Anitas Jonānes vadībā būs iespēja piedalīties un mācīties siet sieru, kā arī to degustēt.

12. oktobrī plkst. 12.00 notiks nodarbība “Sirņiku cepšana”, kur varēs apgūt sirņiku jeb biezpiena plācenīšu gatavošanas prasmi.

Skolēnu grupas un interesentus aicinām pieteikties uz nodarbību pa tel. 29487589 vai rakstot uz e-pastu: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv. Vietu skaits ierobežots.

Ieejas maksa – 1.00 €.


Izstāde “Andreja Upīša portreti fotogrāfijās un mākslas darbos” IZSTĀDE “ANDREJA UPĪŠA PORTRETI FOTOGRĀFIJĀS UN MĀKSLAS DARBOS”

Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38–4, no 3. oktobra līdz 30. decembrim aplūkojama izstāde “Andreja Upīša portreti fotogrāfijās un mākslas darbos”, kas veltīta rakstnieka 140. jubilejai.

Izstāde noslēdz A. Upīša memoriālajā muzejā 2017. gadā organizēto izstāžu ciklu “Muzeja mākslas kolekcijas pērles”, kurā ir unikāla iespēja iepazīties ar reti vai vispār nekad neeksponētiem priekšmetiem.

Andreja Upīša (1877–1970) mūža ilgums iezīmē vairākas būtiskas un nereti margināli pretējas pārejas latviešu kultūras, tostarp arī tēlotājmākslas un fotomākslas, virzienos un strāvojumos.

Pirmoreiz rakstnieks fotografējies agrā jaunībā, 19. gadsimta 90. gadu vidū un gadsimtu mijā, taču par pirmo kvalitatīvo foto uzņēmumu var uzskatīt 1906. gadā fotogrāfa Andreja Saulīša studijā tapušo portretu. Turpmākajās desmitgadēs rakstnieku bieži iemūžinājuši tobrīd populārie latviešu fotogrāfi Mārtiņš Lapiņš (1873–1954), Jānis Rieksts (1881–1970), taču visbiežāk sastopami Viļa Rīdzenieka (1884–1962) 20. gadsimta 20. un 30. gados veidotie portreti. Padomju laikā un jo sevišķi mūža nogalē rakstnieku bieži fotografējuši ģimenes locekļi vai tuvākie draugi – brāļadēls Jānis Upītis, literatūrzinātnieks Kārlis Krauliņš u. c. Tuvplānos rakstnieka tēls septiņdesmit gadu garumā ir gandrīz nemainīgs: ar lietišķu, teju vai dzelžaini nopietnu skatienu, līdzās rakstāmgaldam vai darba kabinetā, lielu mūža daļu iecienītā pozā – ar papirosu rokās. No otras puses – aplūkojot fotoportretus tuvāk, ir iespējams secināt, ka rakstnieka skatiens 20. gadsimta sarežģītajos laikmeta griežos tomēr ir ievērojami pārvērties.

Mākslas darbi ar A. Upīti visvairāk tapuši tieši padomju periodā, kad autors, tobrīd jau kļuvis par “Tautas rakstnieku”, tiek kanonizēts atbilstoši tā laika konjunktūrai. Izstādē aplūkojamajos darbos spilgti saskatāmas sociālistiskā reālisma laikmeta estētiskās iezīmes un īpatnības – pārspīlētā monumentalitāte līdztekus pelēcībai un smagnējumam.

Rakstniekam bieži patika retrospektīvā tvērumā apcerēt savu mūžu un literāro artavu, arī šajā izstādē A. Upītim tiek dota simboliska iespēja atskatīties pašam uz sevi.

Izstādē izmantoti Andreja Upīša memoriālā muzeja krājuma materiāli.

Izstādes autors – Arnis Koroševskis.
Mākslinieks – Ints Sedlenieks.