'Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja ēka. Marikas Vanagas foto 30 000 GADU 80 STUNDĀS. Izglītības programma pieaugušajiem

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12–9, aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar postmodernismu.

No 2016. gada 3. septembra līdz 2017. gada 6. maijam katru otro sestdienu no plkst. 11.00 līdz 16.00 muzejs piedāvā iespēju apgūt zināšanas mākslas vēsturē – apmeklēt izglītības programmu pieaugušajiem “30 000 gadu 80 stundās. Mākslas vēstures lekciju cikls”, kas piesaista apmeklētāju interesi jau ceturto gadu.

Pavisam paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti un pieaugušie, kas vēlas apgūt pamatzināšanas mākslas vēsturē.

Pirmās trīs lekcijas notiks 3. septembrī, un tās veltītas šādām tēmām: „Ievads mākslas vēsturē” (11.00 – 12.30 un 12.45 – 14.15) un „Aizvēstures māksla” (14.30 – 16.00). Lekciju laikā tiks aplūkoti nozīmīgākie mākslas veidi, tehnikas un žanri, sniegts vispārējs pārskats par stiliem un virzieniem mākslas vēsturē, kā arī plašāk aplūkoti mākslas aizsākumi aizvēstures periodā.

Biļešu cenas:

Vienas lekcijas apmeklējums: EUR 2,00. Iespējams apmeklēt atsevišķas lekcijas.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv

Lekciju saraksts


Žanete Jaunzeme-Grende un Enriko Plivčs 27.07.2016 web SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI

31. augustā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, pasākumu ciklā SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI notiks kārtējā tikšanās – sarunāsies rakstnieki Māris Bērziņš un Juris Zvirgzdiņš.

Māris Bērziņš raksta īsprozu, lugas, bērnu grāmatas un romānus. Literatūrā debitē 2003. gadā ar romānu “Ērika Trauma sapnis”. Tam seko īsprozas krājums “Gūtenmorgens” (2007). Pēdējos gados vairāk pievērsies romānu rakstīšanai – par romānu “Svina garša” (2015) saņēmis Latvijas un Baltijas mēroga balvas, teātra izrāde ar tādu pašu nosaukumu ieguvusi trīs “Spēlmaņu nakts 2015/2016” nominācijas.

Rakstnieks Juris Zvirgzdiņš galvenokārt pazīstams kā bērnu literatūras autors, bet raksta stāstus, esejas un romānus arī pieaugušajiem. Saņēmis vairākas Latvijas un starptautiskās balvas bērnu literatūrā. Autora darbi tulkoti krievu, angļu, itāliešu, lietuviešu un citās valodās.

Pēdējā šīs vasaras tikšanās reizē rakstnieki sarunāsies par dzīvi un iedvesmu Torņakalnā un centīsies atbildēt, kāda loma prozaiķu dzīvē ir dzejai, īpaši Ojāra Vācieša dzejai.

Ieejas maksa: EUR 2,00, studentiem un pensionāriem EUR 1,00

Pasākumu atbalsta Rīgas dome.


Raiņa un Aspazijas vasarnīca, 2016. gada 26. augusts. RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA GAIDA CIEMOS

No 27. augusta apmeklētājiem atvērta atjaunotā Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7.

Raiņa un Aspazijas vasarnīca ir muzejs, kas veltīts divām izcilām personībām latviešu kultūrā. Vasarnīcu Majoros Rainis nopirka 1926. gada rudenī. No 1927. līdz 1929. gadam tā bija dzejnieku darba un vasaras atpūtas vieta.

“Man patīk šis klusums, tīrais, svaigais gaiss. Nekur nejūtos tik labi, kā še,” atzinis Rainis.

“Dzīves telpas ārkārtīgā pieticība un vienkāršība pretstatā abu dzejnieku gara telpas plašumam bija dizaina koncepcijas pamatā,” stāsta māksliniece Ingūna Elere.

Jaunā ekspozīcija, ko veidojuši muzeja speciālisti sadarbībā dizaina biroju H2E, saucas pavisam vienkārši – “Es un Tu”. Tā veltīta Raiņa un Aspazijas mīlestībai un daiļrades virsotnēm, ko atklāj viņu kopdzīves mezglpunkti un daiļrades process –nozīmīgākie darbi. Ekspozīcija aizsākas ar dzejnieku iepazīšanos, noslēdzas – ar Raiņa nāvi. Iezīmējas divas līnijas – dzīves horizontāle un daiļrades vertikāle. Vīrietis un sieviete. Spēks un skaistums. Un pāri visam – mīlestība.

Ne mazāk interesantas ir restaurētās abu dzejnieku dzīves telpas – vasarnīcas un dārza mājiņas augšstāvi.

Darba laiks: 10.00 –17.00; slēgts – svētdienās, pirmdienās

Ekskursiju pieteikšana: +371 67764295; +371 29239472; rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu, krievu valodā

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/raina-un-aspazijas-muzejs/raina-un-aspazijas-vasarnica/


Jasmuiža, 2016. gada augusts. AIZVADĪTI LATGALES TRADICIONĀLĀS KULTŪRAS UN AMATU SVĒTKI JASMUIŽĀ

Raiņa muzejā “Jasmuiža” 12. un 13. augustā notika Latgales tradicionālās kultūras un amatu svētki.

12. augustā TLMS “Rēzeknes apriņķa podnieki” izkurināja keramikas cepli rekonstruētajā Andreja Paulāna darbnīcā. Tā bija astoņpadsmitā reize, kad to darījuši Rēzeknes keramiķi. Ceplī tika apdedzināti apmēram 200 priekšmeti: krūzes, vāzes, bļodas, svilpaunieki.

13. augusta rītā ceplis tika atvērts un pasākuma apmeklētāji varēja vērot vēl karsto māla trauku izņemšanu un iegādāties to, kas iepaticies. Pasākumu vadīja keramiķis Andris Ušpelis, latgaliešu tautasdziesmas dziedāja folkloras kopa “Turki”.

Pēc tam notika mājas siera sējēju konkurss. Par gardāko sieru nobalsot varēja visi pasākuma dalībnieki un apmeklētāji.

Uz Latgales tradicionālās kultūras un amatu svētkiem Jasmuižā bija ieradušies dažādi amatnieki no tuvākas un tālākas apkārtnes – klūgu pinēji no Daugavpils, Špoģiem, Vārkavas novada, kalēji no Ludzas un Riebiņu novada. Amatnieks Saļimons Kipļuks no Ludzas rādīja, kā notiek linu auklu vīžu jeb petērņu pīšana, koka stabulīšu, izkapts kāta darināšana. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja ne tikai vērot amatnieku darbošanos, katrs varēja mēģināt izgatavot savu suvenīru.

Visiem, kuri vēlējās, svētku laikā bija iespēja izkarsēties un nopērties mobilajā pirtiņā “Gariņš”.

Jasmuižas brīvdabas estrādē notika Aizkalnes teātra kopas “Gaisma” muzikālā izrāde “Untažmolys burvesteibys”. (uzveduma autore un režisore Rasma Zariņa). Uzvedumā piedalījās folkloras kopas “Turki”, “Naktineica”, “Sovvaļnīki”, Aizkalnes sieviešu vokālais ansamblis, dziesminieki Vinsents un Rihards Kūkoji, Stabulnieku KN vidējās paaudzes deju kolektīvs, Riebiņu KC deju kolektīvs “Strūga”.

Pasākuma noslēgumā tika apbalvoti konkursa “Gardākais mājas siers” uzvarētāji un dalībnieki: 1. vietu ieguva Maruta Šnepste no Preiļiem, 2. vietu – Anita Jonāne (Preiļu novada Aizkalne), 3. vietu Janīna Slica (Preiļu novada Saunas pagasts), pateicības saņēma Zita Briška (Preiļu novada Saunas pagasts) un Terēzija Sinkeviča (Preiļu novada Aizkalnes pagasts).

Pasākumu atbalstīja VKKF Latvijas valsts mežu atbalstītā Latgales kultūras programma 2016.


Jānis Paļulis. Zelta mirkli tverot ZELTA MIRKLI TVEROT. Jānis Paļulis

Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, atklāta fotogrāfa Jāņa Paļuļa personālizstāde ZELTA MIRKLI TVEROT.

Šī ir noslēdzošā izstāde ciklā JAUNO MĀKSLINIEKU VASARA.

Pēdējos gados Ojāra Vācieša muzejs kļuvis par iecienītu vietu, kur jaunie mākslinieki izvēlas veidot savu pirmo izstādi. Šovasar personālizstādes šeit atklājuši fotogrāfs Kristaps Runcis un mākslinieces Līga Tiesniece un Laura Buholte.

Jānis Paļulis (1993) fotogrāfa diplomu ieguvis Rīgas Stila un modes profesionālajā vidusskolā. Absolvējis Īslīces vidusskolu. Kopš bērnības dzīvojis Bauskā, Īslīcē, tur arī top lielākā daļa viņa darbu.

“Fotogrāfija ir mans dzīvesveids, tas mani papildina gan fiziski, gan emocionāli,” atzīst Jānis Paļulis.

Viņš sācis fotografēt pirms septiņiem gadiem, kad “iepatikās ķert momentus ar mobilo telefonu”, tā pamazām attīstījis prasmes un, protams, iegādājies profesionālu fototehniku.

Jānis Paļulis stāsta, ka radošā iedvesma rodas, kad dabā parādās kādas fenomenālas optiskās parādības un gaismas, savukārt jaunās tehnoloģijas dod arvien plašākas iespējas īstenot savas ieceres. Viņš iesaka ikvienam nelaist garām mirkli un fotografēt to, kas patiešām patīk.

Kā spilgtāko no saviem panākumiem fotogrāfs min dalību “Sony Awards” organizētajā fotokonkursā – uzvaru nacionālajā kategorijā “Labākā Latvijas fotogrāfija 2015. gadā”.

Izstāde apskatāma līdz 30. augustam.


Janis Rozentāls Bernharda Borherta dzīvoklī Rīgā, Kalnciema ielā. 1903. gads. MUZEJA PRIEKŠMETS JANIM ROZENTĀLAM

“Rozentāla dzīvoklis Alberta ielā bija gaišākais, noskaņotākais visā latviskajā Rīgā. Būt ciemā pie Rozentāla – sevišķi augšā, darbnīcā ar maigo jumta gaismu – aplaimojoša priekšrocība,” atceras Jaņa Rozentāla laikabiedri.

Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gadā piedāvājam “aplaimojošu priekšrocību” – visa gada garumā mājas lapas sadaļā “Muzeja priekšmets” lasīt stāstu par kādu vērtīgu ar mākslinieku saistītu lietu, ko glabā muzeja krātuves.

Šoreiz – par Jaņa Rozentāla 1903. gadā tapušo gleznu “Siena laiks”: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/janis-rozentals-siena-laiks-1903-audeklsella-48×97-rtmm-99077/


Julianna Kūliņa. Gadalaiki GADALAIKI. Audējas Juliannas Kūliņas darbu izstāde

Andreja Upīša memoriālmājā, Skrīveros, Daugavas ielā 58, atvērta audējas Juliannas Kūliņas darbu izstāde GADALAIKI.

Julianna Kūliņa dzimusi Barkavas pagasta Seimušku sādžā. Bērnība pagājusi kara un pēckara gados, kad daudz laika pavadīts pļavās un mežos, vērojot dabu – reizēm kopā ar vecmāmiņu Annu Nagli, kas esot bijusi liela dziedātāja, bet biežāk vienatnē, jo tuvējā apkārtnē citu bērnu nav – visi tuvākie kaimiņi izsūtīti uz Sibīriju.

Julianna atceras, ka tajos laikos katrās lauku mājās bijušas stelles, austi kleitu un uzvalku audumi, dvieļi un palagi, galdauti un segas. Kad mamma audusi, Julianna palīdzējusi spolēt diegus. Ciemojoties radinieku mājās, viņa ieraudzījusi segu, kas piesaistījusi uzmanību ar krāsām un rakstiem. Tas arī bijis pirmais impulss, kas mudinājis pašai sākt nodarboties ar aušanu.

Pirmo reizi Julianna apsēdusies stellēs apmēram 12 gadu vecumā. Mamma audusi dekoratīvos spilvenu pārvalkus, un arī Julianna palūgusi atļauju pamēģināt uzaust vienu spilvenu. Šo pirmo spilventiņu viņa ir saglabājusi joprojām.

1962. gadā, pabeigusi skolu, Julianna pārcēlās uz dzīvi Skrīveros un sāka strādāt Skrīveru Zemkopības institūtā par agronomi. Institūts bija viņas vienīgā darba vieta līdz pat aiziešanai pensijā 1995. gadā. Strādājot institūtā, radās iespēja realizēt savu sapni par aušanu, jo sešdesmito gadu beigās tur nodibinājās audēju pulciņš, ko vadīja Tautas daiļamata meistare Genovefa Maurāne. Viņas vadībā tika noaustas pirmās segas.

Aušana joprojām ir Juliannas vaļasprieks. Viņa auž ar savas mammas stellēm. Stelles ir šauras, tāpēc platākus izstrādājumus nākas aust no divām daļām.

Izstādes nosaukums ir GADALAIKI, jo katrā darbā izmantotās krāsas, raksti Juliannai asociējas ar konkrētām norisēm dabā visa gada garumā – tur ir baltas sniegpārsliņas ziemā, pirmie pūpoli agrā pavasarī, dzeltenas purenes svaigajā pavasara zaļumā, ziedi un smilgas vasaras pļavās, dzeltenie un oranžie toņi rudenīgajās lapās.

Izstāde apskatāma līdz 10. septembrim.


Raiņa muzejs "Tadenava", 2016. gada jūlijs. Kristapa Runča foto TADENAVAS DURVIS VAĻĀ!

No 25. jūlija apmeklētājiem atvērts atjaunotais Raiņa muzejs “Tadenava” Jēkabpils novada Dunavas pagastā.

Raiņa dzimtā vieta Tadenava ir viņa saules un mīlas filosofijas šūpulis. Jaunajā ekspozīcijā, ko veidojuši muzeja speciālisti sadarbībā ar dzejnieci Inesi Zanderi un dizaina biroju H2E, saules motīvam piešķirta vadošā loma. Saule, kas rit visu cauru dienu pa debess jumu, būs muzeja apmeklētāja ceļvedis Tadenavā. Saule iespīdēs tēva istabā, kur aug Pliekšānu dzimtas koks. Tur, rēķinot, rakstot un lasot, gādāts par saimniecību un prātots par bērnu nākotni. Saule ielūkosies mātes istabā, kur auklēti bērni un pūralādē krāti rokdarbi. Saule vadīs mazo Jāni Pliekšānu caur bērnības mājām un skolām līdz pašai Rīgai.

Raiņa muzeja “Tadenava” kompleksu veido 19. gs. 60. gados – Raiņa tēva Krišjāņa Pliekšāna saimniekošanas laikā – celtā pusmuižas dzīvojamā māja un šķūnis, 20. gs. 20. gados izveidotās jaunsaimniecības “Dāboliņi” dzīvojamā māja, kā arī pirts un pagrabs. Visas ēkas tagad ir pieejamas apmeklētājiem.

Muzejs atvērts līdz 31. oktobrim.

Darba laiks: 10.00 –17.00; slēgts – pirmdienās, otrdienās

Ekskursiju pieteikšana: +371 29250484; tadenava@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu, krievu valodā

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/raina-un-aspazijas-muzejs/raina-muzejs-tadenava/


Daugavas stāsti NOMETNE “DAUGAVAS STĀSTI” ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLMĀJĀ

Ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu biedrība “Attīstības un inovāciju mācību centrs” no 8. līdz 14. jūlijam Aizkrauklē realizēja projektu – diennakts nometni DAUGAVAS STĀSTI.

Nometnes mērķis – stiprināt diasporas bērnu un jauniešu saikni ar Latviju, latviešu valodas un tradīciju apgūšanu nepiespiestā veidā, sadarbojoties Latvijas un ārzemju latviešiem un nostiprinot kontaktus un piederības sajūtu Latvijai. Nometnē piedalījās divdesmit diasporas bērni no astoņām valstīm un desmit Latvijas bērni no Ogres un Aizkraukles novadiem.

Aizkraukle nometnes norisei tika izvēlēta tāpēc, ka tās tuvumā atrodas daudzas Latvijas kultūrai nozīmīgas vietas – Staburags, Koknese, Skrīveri, Lielvārde.

Nometnes nosaukums DAUGAVAS STĀSTI kā vadmotīvs veltīts gan Latvijas senajai un nesenajai vēsturei, valsts tapšanai un simboliem, gan bērnu un jauniešu pašu stāstiem par notikumiem, redzēto un savu vietu Latvijā un pasaulē.

Galvenās aktivitātes saistītas ar darbošanos radošajās darbnīcās un aktīvu iepazīšanos ar tuvāko novadu vēsturiskajām vietām: Staburagu, Kokneses pilsdrupām un parku, Skrīveriem – pilskalnu, Andreja Upīša muzeju, kā arī “Skrīveru saldumiem”.

Andreja Upīša memoriālmājā nometnes dalībnieki iepazinās ar muzeja ekspozīciju, rakstnieka stādīto dārzu un piedalījās muzejpedagoģiskā programmā “Iepazīsti kokus Andreja Upīša dārzā”.


Līga Tiesniece. Mandalas un ne tikai MANDALAS UN NE TIKAI

No 1. jūlija Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, skatāma Līgas Tiesnieces personālizstāde MANDALAS UN NE TIKAI.

Šī ir otrā izstāde ciklā JAUNO MĀKSLINIEKU VASARA.

Pēdējos gados daudzi mākslinieki Ojāra Vācieša muzeju ir izraudzījušies par savu pirmo izstāžu norises vietu. Šovasar savu personālizstādi šeit atklāja fotogrāfs Kristaps Runcis, viņam sekos fotogrāfs Jānis Paļulis un māksliniece Laura Buholte.

Līga Tiesniece dzimusi 1985. gadā, no 1991. līdz 2000. gadam mācījusies Ķekavas mākslas skolā, ikdienā nodarbojas ar tetovēšanas mākslu, bet pēdējā gada laikā radošais talants tiek izpausts mandalu un portretu glezniecībā.

Mandalu glezniecība ir kā neapzināta meditācija, kas atspoguļojas krāsu, tēlu un ģeometrisku figūru sistēmā. Mākslas darbu savdabību un oriģinalitāti atklāj mandalu iedvesmas avoti – sākot no tetovējumu mākslas un anime multfilmām līdz ārpuszemes civilizācijas un kosmosa tēmai.

Savukārt portretu glezniecība aizsākusies kā mērķtiecīga sevis pārbaudīšana un izaicināšana, ik dienu radot jaunu darbu un veidojot virtuālās izstādes vietnē Instagram. Krāsu, formu un tēlu bagātība ir vienots stāsts, kas nolasāms portretu vaibstos un mandalu motīvos.

Izstāde būs apskatāma līdz augusta beigām.