Rainis ap 1903. gadu. J. Rieksta foto CIK NESAPRASTS IR RAINIS!

12. septembrī plkst. 14.00 Siguldas Jaunās pils Svētku zālē notiks Latvijā nozīmīgāko Raiņa daiļrades pētnieku literatūrzinātnieku, kultūras un izglītības darbinieku disputs CIK NESAPRASTS IR RAINIS!

Disputu vadīs literatūrzinātniece, filoloģijas zinātņu doktore, ilggadēja Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniece, MMA Raiņa un Aspazijas muzeja vecākā eksperte Gundega Grīnuma.

Piedalīties aicināti literatūrzinātnieki Jānis Zālītis (MMA Raiņa un Aspazijas muzeja vecākais eksperts), Viesturs Vecgrāvis (LU), Raimonds Briedis (LKA), Sigita Kušnere (LU) un pedagoģe un literāte Lita Silova (Rīgas Franču licejs).


dzejas_rotaljas RAIŅA DZEJAS ROTAĻAS JASMUIŽĀ

No 11. septembra Raiņa muzejā “Jasmuiža” atjaunotajā Latgales tradicionālās kultūras un amatu māju būs skatāma izstāde RAIŅA DZEJAS ROTAĻAS, kurā eksponētas dažādu mākslinieku Raiņa dzejoļu ilustrācijas no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma (M. Stāraste, K. Sūniņš, J. Pīgoznis, J. Kīns, F. Pauļuka). Izstādē būs iespēja noskatīties multfilmu “Zelta sietiņš”, kā arī karaoke versijā dziedāt līdzi dziesmas ar Raiņa vārdiem (“Zelta sietiņš”, “Saule un mēness”, “Mākonīts un mākonīte”). Izstādē bērniem būs iespēja pašiem atklāt Raiņa dzeju dažādos veidos: lasot un skatoties, meklējot un atrodot, klausoties un dziedot līdzi, rotaļājoties un izspēlējot.

Izstādes atklāšana 11. septembrī plkst. 13.00.


Lekcijas Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā 30 000 GADU 80 STUNDĀS. Mākslas vēstures lekciju cikls

Vai ir iespējams izdzīvot 30 000 gadus 80 stundās? Jā! Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12–9, aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar postmodernismu.

No 2015. gada 5. septembra līdz 2016. gada 14. maijam katru otro sestdienu plkst. 11.00 – 12.30, 12.45 – 14.15 un 14.30 – 16.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs piedāvā izglītības programmu „30 000 gadu 80 stundās. Mākslas vēstures lekciju cikls”.

Pavisam paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti un pieaugušie, kas vēlas apgūt zināšanas mākslas vēsturē.

Pirmās trīs lekcijas notiks 5. septembrī un tās veltītas tēmām „Ievads mākslas vēsturē” un „Aizvēstures māksla”.

Lekciju laikā tiks aplūkotas nozīmīgākie mākslas veidi, tehnikas un žanri, tiks sniegts vispārējs pārskats par stiliem un virzieniem mākslas vēsturē, kā arī plašāk aplūkoti mākslas aizsākumi aizvēstures periodā.

Lekcijas lasa muzeja vadītāja, Mag. art. Dace Vosa.

Vienas lekcijas apmeklējums: EUR 1,42

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās!

Tuvāka informācija pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv

Lekciju saraksts


Raiņa Sēlija un Latgale RAIŅA SĒLIJA UN LATGALE. 3. ceļojums ciklā “Rainis un Aspazija klauvē”

Aprīļa pirmajā pusē aizsākās jauns ceļojumu cikls “Rainis un Aspazija klauvē”, kas turpinās visa abu dzejnieku 150. jubilejas gada garumā. Pirmā ceļojuma ietvaros bija iespēja iepazīt Raiņa un Aspazijas Rīgu, otrajā – abiem dzejniekiem nozīmīgas vietas Jelgavā un Zaļenieku pagastā.

5. septembrī notiks cikla trešais ceļojums RAIŅA SĒLIJA UN LATGALE:

  • Ceļojuma dalībnieku tikšanās plkst. 7.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Brīvības iela 38–4). Brauciens ar autobusu uz Sēliju un Latgali
  • Ceļojums pa Raiņa bērnības un jaunības vietām: Varslavānu mājas, Tadenava, Randene, Berķenele, Vasiļova, Jasmuiža un Grīvas skola
  • Ap plkst. 23.00 atgriešanās Rīgā

Par Raiņa „saules gadiem” stāstīs un ar dzejnieka dzīves vietām iepazīstinās Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste, Mag. philol. Gaida Jablovska.

Raiņa dzeju, vēstules un dienasgrāmatas lasīs jaunais aktieris Kārlis Tols.

Biļetes iepriekšpārdošanā “Biļešu Paradīzē”: EUR 12.00; pensionāriem, skolēniem, studentiem 10.00 EUR

Uzziņas: katram_sava_riga@inbox.lv

Organizē: Memoriālo muzeju apvienība, Rakstnieku muzeju biedrība PILS, Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs.

Atbalsta LR Kultūras ministrija un Rīgas dome. Lasīt vairāk »


Aspazija un Rainis Dīķa ielas mājā, 1925. gads. Mārtiņa Lapiņa foto DZEJAS DIENA DĪĶA IELĀ

Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā Ojāra Vācieša muzejs vēlas iezīmēt tās vietas, kuras Rīgā, Pārdaugavā, glabā abu lielo dzejnieku klātbūtnes fenomenu. Viena no šīm vietām ir Dīķa ielā 9, kur no 1922. līdz 1926. gadam dzīvojuši Rainis un Aspazija.

3. septembrī plkst. 15.00 pavisam blakus – Dīķa ielā 11, Privātajā pirmskolas iestādē „Varavīksne”, atzīmēsim DZEJAS DIENU DĪĶA IELĀ, kuru laipni aicināti apmeklēt dzejas un Pārdaugavas mīļotāji.

Ar atmiņu stāstiem par Dīķu ielu senos un ne tik senos laikos dalīsies dzejnieki Velta Kaltiņa, Roalds Dobrovenskis, Jānis Rokpelnis un Inga Ābele. Kā jau Dzejas dienā parasts, skanēs arī dzeja. Par muzikāliem akcentiem rūpēsies BJC „Altona” zvanu ansamblis „Primus” un pirmskolas iestādes „Varavīksne” vokālais ansamblis.

Pasākums tapis, Ojāra Vācieša muzejam sadarbojoties ar Privāto pirmskolas iestādi “Varavīksne” (vadītāja Vineta Saulīte), BJC “Altona” (direktore Dzintra Zemture), Dzidru Tjarvi personīgi un Latvijas Rakstnieku savienību.


Aspazija / Rainis: dumpiniece / humānists DUMPINIECE UN HUMĀNISTS Galerijā Centrs

Atzīmējot Raiņa un Aspazijas 150. jubileju, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas ietvaros tika izveidota abiem dzejniekiem veltīta izstāde “ASPAZIJA / RAINIS: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts”. No 2015. gada 20. līdz 24. aprīlim izstāde tika eksponēta UNESCO galvenajā mītnē Parīzē (Francija), no 21. maija līdz 11. jūnijam Ļvovā (Ukraina), no 26. maija līdz 7. jūnijam – V. un A. Vasņecovu Vjatkas mākslas muzejā Kirovā (Krievija), no 19. jūnija līdz 13. jūlijam Jankas Kupalas Valsts literatūras muzejā Minskā, no 14. augusta līdz 6. septembrim Vitebskas apgabala novadpētniecības muzejā (Baltkrievija).

No 2. līdz 14. septembrim izstāde “ASPAZIJA / RAINIS: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts” būs apskatāma Rīgā, Galerijas Centrs Gājēju (Rīdzenes) ielā.

Iepriekš piesakoties pa tālruni 27162891 vai e-pastu rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv, interesentiem izstādē tiks nodrošinātas bezmaksas ekskursijas, ko vadīs MMA Raiņa un Aspazijas muzeja speciālisti. Īpaši aicinātas skolēnu grupas.

Izstāde “ASPAZIJA / RAINIS: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts” vēsta par abiem dzejniekiem visas Eiropas attīstības kontekstā 19./20. gadsimta mijā, kad, sabrūkot impērijām, daudzas nācijas sāka lolot valstiskas autonomijas cerības un gaisā virmoja idejas par vienotu Eiropu.

Šajā laikā veidojās un attīstījās latviešu profesionālā literatūra, politiskā doma, izglītības sistēma. Aspazijas un Raiņa darbs kļuva par nozīmīgu latviešu nacionālās pašapziņas un kultūras pamatu. Viņu veikums ir atstājis dziļu iespaidu visu turpmāko paaudžu literātu darbībā, arī filozofijā, politiskajā kultūrā, pat ikdienas valodā – ar savu daiļradi un cittautu literatūras tulkojumiem Rainis latviešu valodā ieviesis un aktualizējis vairākus simtus vārdu, kas joprojām ir neatņemama latviešu literārās valodas sastāvdaļa.

Izstādi veidojusi Memoriālo muzeju apvienība, koncepcijas un teksta autors ir rakstnieks Pauls Bankovskis, mākslinieks – Kaspars Perskis.

Izstādes izveidi un eksponēšanu nodrošina Latvijas Republikas Kultūras ministrija un atbalsta Galerija Centrs. Izstāde iekļauta arī Dzejas dienu 2015 programmā.


Arnolda Cālīša foto piederumu veikals FOTOGRĀFS ARNOLDS CĀLĪTIS

No 1. septembra līdz 11. decembrim Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38 – 4 būs skatāma izstāde FOTOGRĀFS ARNOLDS CĀLĪTIS. Izstāde ir cikla “Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību mājvieta gadsimta šķērsgriezumā” turpinājums.

Izstādes atklāšana notiks 1. septembrī plkst. 17.00. Tajā piedalīsies fotovēsturnieks Pēteris Korsaks un Arnolda Cālīša mazdēls Mārtiņš Saulespurēns (ASV).

Rīgā, Brīvības ielas 38. (tolaik Brīvības iela 2) / Elizabetes ielas 57. nama 19. dzīvoklī no 1938. gada 28. februāra līdz 1941. gada 7. jūnijam dzīvoja un nama pirmajā stāvā savu veikalu bija iekārtojis fotogrāfs Arnolds Cālītis. No 1921. līdz 1922. gadam šeit viņa vadībā darbojās žurnāla “Fotogrāfijas Mēnešraksts” redakcija.

Arnoldam Cālītim ir īpaša vieta Latvijas kultūrā, pirmām kārtām foto un kino vēsturē: viņš ir vairāku foto un kinožurnālu izdevējs, kas šai nozarē tolaik bija reta parādība, kā arī daudzu publikāciju autors kino jomā. Viņa pagājušā gadsimta divdesmito gadu Latvijas notikumu hroniku nozīmīgums mūsdienās aizvien pieaug.

Arnolds Cālītis dzimis 1883. gada 27. septembrī Rīgas apriņķa Mālpils pagasta Kalna Vīzēnu mājā. Mācījies Mālpils pagastskolā, Katrīnas Otrajā Rīgas pilsētas skolā, pēc tam Rīgas Amatniecības vakarskolā.

1906. gadā sāk strādāt par grāmatvedi Mārtiņa Buclera fotoaparātu un piederumu noliktavā Rīgā un kļūst arī par veikala vadītāju. Veikalā viņš tuvāk iepazīstas ar fotogrāfijas specifiku un tikko kā dzimušo kinematogrāfiju. Tas arī nosaka Arnolda Cālīša turpmāko dzīvi un interesi par fotogrāfiju. 1907. gadā Arnolds Cālītis iestājas tikko dibinātajā Latviešu fotogrāfiskajā biedrībā un otrajā biedrības rīkotajā fotoizstādē 1908. gadā Siguldā iegūst otro godalgu. 1910. gadā viņš atver savu foto veikalu. Lasīt vairāk »


Raiņa muzejs "Jasmuiža", 2015. gada augusts. JAUNAS MUZEJPEDAGOĢISKAS PROGRAMMAS JASMUIŽĀ

No septembra Raiņa muzejs “Jasmuiža” atjaunotajā Latgales tradicionālās kultūras un amatu mājā piedāvā dažādas programmas: „Latgales lini”, „Svecniek, lej sveces!”, „Māla pika un kas no tā tika”, „Sieru sēju sviestu kūlu”, „Latgaliešu kāzu tradīcijas, kāzu un apdziedāšanās dziesmas”.

Muzejpedagoģiskā programma „Svecniek, lej sveces!”. Programma sniedz ieskatu biškopībā, vaska sveču liešanā, Raiņa dzejā, iepazīstina ar biškopības produktiem – medu, ziedputekšņiem, bišu maizi, vasku, to īpašībām un pielietojumu. Programmas ietvaros būs iespēja uzzināt ticējumus, latgaliešu sakāmvārdus, mīklas, tautasdziesmas par bitēm, medu, svecēm, iet rotaļās un izveidot savu vaska sveci – Raiņa dzejas tēlu. Dalībnieki varēs degustēt medu, ziedputekšņus un bišu maizi.

Muzejpedagoģiskā programma „Latgales lini”. Programma palīdz uzzināt par linu izmantošanu Latgales amatniecībā un pārtikā, ļaujot dalībniekiem iepazīt un izgaršot linsēklas un linsēklu eļļu, izmēģināt vīt linu auklas, kā arī izveidot savu linu diegu aproci.

Muzejpedagoģiskā programma „Sieru sēju, sviestu kūlu”. Programma piedāvā iepazīties un līdzdarboties biezpiena gatavošanā, sviesta kulšanā un siera siešanā. Iepazīstina ar Latgales keramiķu saimniecības trauku senajām formām – piena podu, ķērni jeb krējuma podu, bļodām, krūzēm. Notiek produktu degustācija.

Muzejpedagoģiskā programma „Māla pika un kas no tā tika”. Programma vēsta par mālu, tā īpašībām, izmantošanu, sniedz ieskatu Latgales keramikas vēsturē, dažādu priekšmetu tapšanā, stāsta par svilpauniekiem. Dalībniekiem būs iespējams izveidot savu svilpaunieku.

Muzejs piedāvā slēpņošanas spēli „Atrodi Raiņa vietas Jasmuižā!”. Tas ir ceļojums pa Jasmuižas parku un iepazīstina ar vietām, kur topošais dzejnieks Jānis Pliekšāns ir pastaigājies, rakstījis dzeju, sapņojis.

Lai varētu labāk iepazīties ar latgaliešu kāzu tradīcijām, ticējumiem, iepazīt latgaliešu valodu, kā arī dziedāt kāzu apdziedāšanās dziesmas, muzejs aicina apmeklēt un līdzdarboties programmā „Latgaliešu kāzu tradīcijas, kāzu un apdziedāšanās dziesmas”. Programmas ietvaros izveidotais karaoke disks dod iespēju dziesmas dziedāt līdzi.

Muzejpedagoģiskās programmas atbalsta Kultūras ministrija un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Uz muzejpedagoģiskajām programmām nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Būsiet mīļi gaidīti “Jasmuižā” (Aizkalne, Preiļu novads) no trešdienas līdz svētdienai no plkst. 10.00 līdz 17.00 (līdz 31. oktobrim)!

Tuvāka informācija pa tālruni 29487589; 65329313 vai e-pastu: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv


Latgales keramikas ekspozīcijā, 2015. gada augusts.ijā RAIŅA MUZEJS “JASMUIŽA” AICINA CIEMOS

Raiņa muzejs “Jasmuiža” Preiļu novada Aizkalnē aicina apmeklēt dzejnieka jaunībai veltīto ekspozīciju “Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi” bijušajā muižas dzīvojamajā mājā, Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna darbnīcu–cepli un atjaunoto Latgales tradicionālās kultūras un amatu māju (LTKAM), kur skatāma Latgales keramikas ekspozīcija. Tajā var iepazīties ar Latgales podnieku darinātajiem māla priekšmetiem – saimniecības traukiem, dekoratīvo keramiku, kā arī sīkplastiku un Antona Šmulāna darinātajiem velniņiem no dramaturga Gunāra Priedes kolekcijas. Īpašs eksponāts ir restaurētā podiņu krāsns, kas ir vienīgā šāda veida paša keramiķa darināta podiņu krāsns ne tikai Latgalē un Latvijā, bet, domājams, visā pasaulē.

Atjaunotajā muzeja ēkā skatāma izstāde „Četri stūri – Latgales amatu pamati”, kur aplūkoti četri tradicionālajā amatniecībā izmantotie materiāli – māls, lins, dzelzs un koks, to īpašības un lietojuma veidi. Apmeklētāji šajā izstādē var arī paši līdzdarboties un izjust šo materiālu spēku, svaru, faktūru, garšu, kā arī iepazīt amatus, kuros šos materiālus izmanto. Izstādē skatāmi priekšmeti no Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājuma un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, fotoattēli no Latvijas Vēstures muzeja, kā arī amatnieku Arvīda Mežinska, Jura Kivlenieka, Staņislava Geidas, Saļimona Kipļuka un Valda Pauliņa darinātie priekšmeti. Izstādē ir apskatāma gan pārvietojamā kalēja smēde, gan lakta un āmurs, ko varēs arī izmēģināt darbībā, kā arī linu auklu vīzes jeb petērņis.

Apmeklētāji šeit var nogaršot linsēklas, izmēģināt linu auklas vīšanu, izveidot dekoru no skaliem, muzicēt svilpaunieku ansamblī.

Muzejs atvērts līdz 31. oktobrim.

Darba laiks: 10.00–17.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās

 

 

 


Raksti. Lilijas Šicas darbu izstāde RAKSTI. Lilijas Šicas darbu izstāde

No 5. augusta Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, apskatāma Latvijā vecākās aktīvās audējas Tautas daiļamata meistares Lilijas Šicas darbu izstāde.

Izstādē būs redzamas Lilijas Šicas dažādos un košos rakstos austās segas, spilveni un galdauti, tomēr tā apkopo tikai pavisam nelielu daļu no mākslinieces darbiem. Lilija Šica ir olimpiešu Jura un Andra vecmāmiņa. Mazdēli ir atzīti par Latvijas labāko kamaniņu divnieku, izcīnījuši vairākas godalgotas vietas starptautiskās sacensībās un olimpiskajās spēlēs, tāpēc īpašu vietu izstādē ieņem speciāli viņiem austās segas ar olimpisko spēļu simboliku.

Savā atmiņu grāmatā Lilija raksta: „Saka, ka cilvēks dzīvojis tikai tik, cik palicis atmiņā. Pārējais mūžs pagājis tā, kā mākoņi aizpeld. Viens savu mūžu atceras gaišu, cits drūmu, cits skumju, cits laimīgu, un tie ir tie dzīves mākonīši, kas mums pāri un garām aizpeldējuši. Tas, ko mēs atceramies, ir zibsnīši no saules.”

Izstāde atvērta līdz 17. septembrim.