Rainim un Aspazijai 150 MUZEJA PRIEKŠMETS. RAINIM UN ASPAZIJAI

Šogad, Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas gadā, Memoriālo muzeju apvienības mājas lapas sadaļa „Muzeja priekšmets” būs pilnībā veltīta abiem dzejniekiem – ik mēnesi publicēsim stāstu par kādu nozīmīgu lietu, kas glabājas Raiņa un Aspazijas kolekcijās Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē.

Februāra publikācija „Foto ar veltījumu, goda karte, zelta aproce, gredzens un mazs vijolīšu groziņš” veltīta priekšmetiem, kas saistīti ar Aspazijas lugas „Vaidelote” pirmizrādi:

http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/foto-ar-veltijumu-goda-karte-zelta-aproce-gredzens-un-mazs-vijolisu-grozins/


Vizuālās mākslas konkurss ZELTA SIETIŅŠ Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkurss ZELTA SIETIŅŠ

Jau daudzas paaudzes ir uzaugušas ar sirsnīgo Raiņa bērnu dzeju. Mēs visi labi zinām dzejoļus par kaķenīti, kurai bērni bija, par zelta sietiņu ar sudraba stīgām, par lielo slinkumu, par mākonīti un sasisto krūzi, par grāmatu, kura pati nelasās, par lellīti Lolīti un daudzus citus. Katram no mums noteikti ir kāds īpašais Raiņa dzejolis, ko varam ieteikt arī citiem. Atzīmējot Raiņa 150 gadu jubileju, gribam aktualizēt Raiņa daiļradi un rosināt interesi par bērnu dzeju.

Raiņa muzejs „Jasmuiža” izsludina vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursu ZELTA SIETIŅŠ, kas domāts bērniem no 5 līdz 12 gadu vecumam.

Konkurss tiek rīkots, atzīmējot Raiņa dzejoļu krājumu „Saules gadi”, „Putniņš uz zara” 90. gadadienu un „Zelta sietiņš” 95. gadadienu.

Vairāk par konkursu lasiet: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/vizualas-un-vizuali-plastiskas-makslas-darbu-konkurss-zelta-sietins/


Liktenīgā satikšanās LIKTENĪGĀ SATIKŠANĀS

7. martā jau tradicionāli notiks vairāku memoriālo muzeju kopīgais projekts – akcija/ceļojums LIKTENĪGĀ SATIKŠANĀS.

Programmā:

12.00 Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā (Lāčplēša iela 48/50–14) Aleksandrs Čaks un viņa četras mīlestības

12.40 ceļojums pa Rīgas centru:

  • „liktenīgās satikšanās” – kur pirmo reizi satikās Aspazija un Rainis, Janis Rozentāls un Ellija Forsele, Ojārs Vācietis un Ludmilu Azarova;
  • draudzība, kas saistīja Rūdolfu Blaumani un Annu Brigaderi, Ojāru Vācieti un Dzidru Ķiguri-Nīmandi u.c.
  • viesošanās Krišjāņa Barona muzejā.

15.30 Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Brīvības iela 38–4) Ko varētu ielikt muzejā esošajā tukšajā mapē „Upīša brūtes” un ieskats dažādu autoru mīlestības vēstulēs.

Biļetes cena – 6,00 EUR

Biļetes „Biļešu Paradīzē”

Uzziņas: katram_sava_riga@inbox.lv Lasīt vairāk »


Ikonogrāfijas metodiskais kabinets IKONOGRĀFIJAS METODISKAIS KABINETS

Līdz 28. februārim Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, apskatāma Latvijas Kristīgās akadēmijas profesores, mākslinieces Alevtīnas Mošenkovas izstāde IKONOGRĀFIJAS METODISKAIS KABINETS.

„Izstāde ir kā visa mana 70 gadus ilgā mūža atspulgs. Pavisam apskatāmi 12 triptihi, bet tā ir tikai daļa darbu,” stāsta māksliniece. „Darbi darināti stingri kanoniskā stilā, bet radošais skatījums vērsts uz cilvēku. Divas dabas pašā cilvēkā. Izstāde vēsta par cilvēka personiskās, iekšējās dabas pārvērtībām un garīgās pasaules atklāsmi caur svētbildi.”

Alevtīna Mošenkova (Maļceva) ir dzimusi Urālos, Permas apgabala pilsētā Nitvā. Absolvējusi Permas Ķīmijas tehnoloģiju tehnikumu.

Zīmēt sākusi jau agrā bērnībā. Mācījusies Permas mākslas galerijas gleznošanas studijā, tad Maskavas Mākslas universitātē Zīmēšanas un glezniecības nodaļā, bet 1964. gadā pārcēlusies uz dzīvi Latvijā, lai mācītos Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru 1972. gadā sekmīgi absolvējusi.

No 1987. gada visu savu māksliniecisko izpausmi pilnībā veltījusi ikonogrāfijai: gleznojusi ikonas, veikusi baznīcu iekšējos apgleznojumus, piemēram, viņas darbs ir Rīgas Svētās Trīsvienības baznīca Pārdaugavā.

Paralēli šim darbam ar Pleskavas Pečoru klostera ikonu gleznotāja tēva Zinona svētību, uzsākusi pasniedzējas darbu – svētdienas skolas bērniem mācījusi ikonogrāfiju.

Lai paaugstinātu savu meistarību, mācījusies Pjuhticas sieviešu klosterī. Alevtīna ir izstrādājusi ikonu glezniecības apmācību programmu „Radīšanas dienas”, kuru jau ilgus gadus izmanto savā pedagoģiskajā darbā, mācot ikonogrāfiju Latvijas Kristīgās akadēmijas studentiem.


Latvijas gadu gredzeni literatūrā LATVIJAS GADU GREDZENI LITERATŪRĀ

Aizvadītajā gadā aizsākās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts LATVIJAS GADU GREDZENI LITERATŪRĀ.

Projekts veidots kā sazarots pasākumu komplekss, laikā līdz Latvijas valstiskās neatkarības proklamēšanas 100. gadadienai atklājot latviskās identitātes kodolu latviešu literatūrā. Tieši literatūra ir viens no kultūras balstiem, kas visspilgtāk atspoguļo latviskās identitātes meklējumus, dažādās šķautnes un to satvaru, kas noturējis latvisko – tautu, valodu, kultūru, valsti – cauri gadsimtiem.

Projekts ir iecerēts kā ilglaicīgs pētniecības, lekciju, diskusiju un izstāžu cikls piecu gadu garumā, tā īstenošanā iesaistot gan vadošos literatūrzinātnes pētniekus, memoriālo muzeju darbiniekus, gan arī humanitāro zinātņu nākotni – dažādu studiju līmeņu studentus. Šo projektu paredzēts īstenot vairākos posmos, ik gadu papildinot to ar jaunām aktivitātēm gan Rīgā, gan Latvijas reģionos.

Projekta LATVIJAS GADU GREDZENI LITERATŪRĀ pirmā daļa risinās no 2014. gada septembra līdz 2015. gada jūnijam – no Dzejas dienām līdz Jāņiem: katra mēneša otrajā otrdienā – LU HZF mācībspēka izstrādāta lekcija, katra mēneša trešajā trešdienā – publiska diskusija vai saruna par mēneša tēmu, ko veido memoriālo muzeju darbinieki sadarbībā ar LU HZF mācībspēkiem.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU)

Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Projekta norises plāns (2015. gada janvāris – jūnijs)

Projekta norises plāns (2014. gada septembris – decembris)

P.S. Līdz šim notikušās lekcijas un diskusijas varat noskatīties http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/latvijas-gadu-gredzeni-literatura-2/



Grāmatu putni GRĀMATU PUTNI JEB PĀRDAUGAVAS STĀSTU MEDĪBAS

Līdz pat aprīlim  būsiet gaidīti Jāņa Akuratera muzejā, O. Vācieša ielā 6a, uz nodarbību ciklu GRĀMATU PUTNI JEB PĀRDAUGAVAS STĀSTU MEDĪBAS.

Katrā nodarbībā kāds no rakstniekiem, literatūrzinātniekiem vai muzeja speciālistiem iepazīstinās ar literāro vidi Pārdaugavā un Pārdaugavas tēlu literatūrā. Nodarbības paredzētas 8. – 12. klases skolēniem, studentiem, aicināti piedalīties arī citi interesenti. Nodarbības notiek bez maksas, ciklu atbalsta VKKF, izdevniecība „Neputns” un Rakstnieku muzeju biedrība PILS.

  • 10. februārī plkst. 18.00 – Pēteris Draguns „Pārdaugavas spārni”;
  • 24. februārī plkst. 12.00 – Kārlis Vērdiņš „Pavasaris Pārdaugavā”;
  • 31. martā Ojārs Lāms stāstīs par prozaiķa Visvalža Lāma dzīvi Pārdaugavā.

Visas nodarbības (izņemot praktisko nodarbību, kas notika 2014. gada 28. oktobrī) tiek filmētas un ir pieejamas šeit: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/gramatu-putni-jeb-pardaugavas-stastu-medibas-2/

GRĀMATU PUTNI izsludina arī radošo konkursu: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/%E2%80%9Egramatu-putnu%E2%80%9D-konkurss/


Sūnu ciema zēni Interaktīvā spēle SŪNU CIEMA ZĒNI

Andreja Upīša memoriālais muzejs, Rīgā, Brīvības ielā 38–4, kā allaž ziemas sezonā, aicina izbaudīt „Sūnu ciema” atmosfēru pilsētas centrā. 5.–7. klašu skolēni būs gaidīti muzejā, lai piedalītos interaktīvajā spēlē „Sūnu ciema zēni”.

Spēles mērķis ir ar muzejiski atraktīviem līdzekļiem padziļināt skolā apgūtās zināšanas par rakstnieka Andreja Upīša garo stāstu „Sūnu ciema zēni”. Strādājot grupās, skolēni, izmantojot grāmatas tekstu, risina atjautības uzdevumus, min mīklas, vārdu spēles un krustvārdu mīklu.

Nodarbībā tiek izmantoti reāli etnogrāfiskie priekšmeti, kas jāatpazīst, tādējādi ļaujot bērniem iejusties seno laiku saimniecības norisēs.

Spēli papildina unikāli dokumentāli kadri no Andra Slapiņa videofilmas par režisora Ulda Pūcīša 1978. gadā Jaunatnes teātrī iestudēto brīvdabas izrādi „Sūnu ciema zēni” un virtuālais ceļojums no Apaļā ezera līdz Kraukļa akmenim Skrīveros.

Nodarbības ilgums 90 minūtes.

Ieejas maksa: EUR 1,42 (LVL 1,00) Skolotājiem, kas pavada skolēnu grupu, ieeja bez maksas.

Pieteikties uz interaktīvo spēli lūdzam pa tālruni 67289767 no 11.00 līdz 16.30.

Muzejs atvērts: 11.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās

Interaktīvo spēli iespējams apmeklēt  līdz 2015. gada 31. martam!


Laima Akmentiņa. Šķērsiela DIENU ATSPĪDUMI. Veltījums Ziemassvētkiem

Jāņa Akuratera muzejā, O. Vācieša ielā 6a, atvērta Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopas izstāde DIENU ATSPĪDUMI.

Tā ir tradīcija – jau vairākus gadus Rīgas Lutera draudzes mākslinieki īsi pirms Ziemassvētkiem rīko izstādi Jāņa Akuratera muzejā.

Izstādē piedalās: Laima Akmentiņa, Daiga Aže, Helmuts Āķis, Māra Kalnišķe, Dins Kopštāls, Irīda Lazdiņa, Ieva Nagliņa, Gunta Ploka, Liene Ratnika, Sandra Utāne, Baiba Ūlande, Ēstere Zemīte, Gundega Zikmane.

Izstāde būs apskatāma līdz 2015. gada 28. februārim.


Četru vēju dominante. Rīgas vējrāži 2014 ČETRU VĒJU DOMINANTE. RĪGAS VĒJRĀŽI 2014. Imanta Prēdeļa fotogrāfijas

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, līdz 1. martam skatāma Imanta Prēdeļa fotogrāfiju izstāde ČETRU VĒJU DOMINANTE. RĪGAS VĒJRĀŽI 2014.

Izstāde ir fotogrāfa Imanta Prēdeļa aicinājums, skatoties uz māju fasādēm, palūkoties augstāk – uz ēku dominanti: torņa smaili – vējrādi. Jau pats nosaukums „vējrādis” izsaka tā būtību – vēja virziena norādi. Gaiss kā viena no četrām zemes stihijām, savu dzīvību un dinamismu iegūst vējā.

Fotografējot māju fasādes, ierosme pietuvināt objektīvu Rīgas namu vējrāžiem bija kā izaicinājums – meklēt un skatīties augstāk – pāri ēku jumtiem – debesīs. Saules gaismā, mākoņu svēdrās ieraudzīt metāla sargu – kādu sapņu kuģi burinieku, kādu sauli un karogu, kādu debesu velosipēdu, kas uzticīgi minas vēja nerimtīgajā mainībā, Svēto Juri un gaili, un lepni izslējušos briedi un bultu, kas nerimti meklē īsto vēja virzienu…

Izstādes autors Imants Prēdelis dzimis 1950. gada 1. janvārī. Jau no bērnības pārliecināts, ka kino vai fotogrāfija būs tā joma, ar kuru saistīsies profesijas izvēle. Desmit gadu vecumā Jēkabpils Pionieru namā pie skolotāja Valda Sakara tika apgūtas un attīstītas pirmās fotografēšanas un kino uzņemšanas prasmes. Profesionālajai izaugsmei nozīmīgs bija darbs Rīgas kinostudijā par kinooperatora asistentu pie dokumentālo filmu režisora un operatora Ivara Selecka.

Jau kā nopietnu fotogrāfu 70. gadu preses fotogrāfijas pazinēji Imanta Prēdeļa vārdu noteikti atcerēsies pēc daudzajām publikācijām laikrakstos, žurnālos, kā arī vēlāk grāmatās, kalendāros, atklātnēs. Viņa foto arhīvs glabā daudzus unikālus foto, piemēram, fotoreportāžas no ASV prezidenta Bila Klintona, pāvesta Jāņa Pāvila II, Mihaila Gorbačova un Borisa Jeļcina vizītēm Latvijā. Imants Prēdelis fotografējis Ojāra Vācieša, Anša Epnera, Lilitas Bērziņas, Ēvalda Valtera un daudzu citu Latvijas kultūrai nozīmīgu cilvēku portretus. Strādājot izdevniecībā „Avots”, tapuši Latvijas sabiedrībai populārie albumi par Rīgu, Latviju, kur lielai daļai fotogrāfiju autors ir Imants Prēdelis. Lasīt vairāk »


Čaks un Vācietis Rīgai ES, RĪGA, LAIMI SAUCU TAVĀ VĀRDĀ. Čaks un Vācietis Rīgai

Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, atvērta izstāde „ES, RĪGA, LAIMI SAUCU TAVĀ VĀRDĀ. Čaks un Vācietis Rīgai”.

1950. gadā, kad dzejnieks Aleksandrs Čaks pameta šo pasauli, Ojāram Vācietim bija 17 gadu, divas publikācijas presē un daudz nepublicētu dzejoļu.

Šobrīd nav zināms, kad un kā Ojārs Vācietis iepazina Aleksandra Čaka dzeju. Varbūt pie vainas bija Rakstnieku savienības jauno dzejnieku konsultante šerpā un asprātīgā Mirdza Ķempe, kuras bijušais vīrs Eriks Ādamsons savulaik bija labs Čaka draugs un kura skaidri zināja, kā jāizklausās talantīgi uzrakstītai dzejai. Tikpat labi var būt, ka Vācieti ar Čaku saveda kopā apstāklis, ka Ojārs Vācietis bieži viesojās Čaka dzīvoklī Lāčplēša ielā, kas bija kļuvis par Rakstnieku savienības komunālo dzīvokli un kurā mitinājās jaunie literāti.

1959. gadā Vācietim tika uzticēta Aleksandra Čaka dzejas izlases sastādīšana. Divsējumu izlase iznāca 1961. gadā, un pirmo reizi pēc ilgiem laikiem lasītājam bija iespēja atkal ieraudzīt, kaut arī fragmentāru, tomēr autentisku Aleksandru Čaku.

Pie Čaka Vācietis ir atgriezies ne vienreiz vien – ir vismaz četrpadsmit Čakam veltītu dzejoļu. Tā ir gluži kā saruna mūža garumā. Saruna par dzīvi, dzeju un Rīgu.

Visiem zināms, ka Čaks ir īstens Rīgas dzejnieks, viņa dzejoļos Rīga atdzīvojas un ir skaidri redzama visās savās izpausmēs. Taču arī Ojārs Vācietis Rīgai ir veltījis ārkārtīgi daudz lielisku dzejoļu. Izstādes veidotāji velējās parādīt, cik līdzīgi vai atšķirīgi šie abi dzejnieki redz un izjūt pilsētu.

Aleksandrs Čaks Pārdaugavu dēvēja par „savu paradīzi”, tur bija pavadījis bērnību un kādu brīdi gājis skolā, Ojārs Vācietis pie Māras ezera apmetās 1960. gada janvārī, un Pārdaugava kļuva par viņa „laimīgo zemi, lielo rakstāmgaldu un intelektuālo telpu”, kā teica Ludmila Azarova. Rīgai abi dzejnieki ne vienreiz vien atzinušies mīlestībā.

Izstādē izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Ojāra Vācieša muzeja, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli, kā arī Gunāra Janaiša, Jura Krieviņa, Ojāra Martinsona fotogrāfijas.

Izstāde tapusi ar Rīgas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un ir apskatāma lĪdz 1. aprīlim.