Cepļa kurināšana Raiņa muzejā "Jasmuiža" KERAMIKAS CEPĻA KURINĀŠANA RAIŅA „JASMUIŽĀ”

Šogad rekonstruētajai Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna darbnīcai/ceplim, kas atrodas Raiņa muzejā „Jasmuiža” (Preiļu novads, Aizkalne) aprit 15 gadi.

8. un 9. augustā notiks keramikas cepļa kurināšanas un atvēršanas pasākums. Cepli kurinās TLMS „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”.

8. augustā keramiķi ar saviem apdedzināšanai sagatavotajiem māla traukiem piepildīs cepli, un ap pusdienlaiku to iekurinās. Kamēr ceplis kurēsies, vakara gaitā būs iespēja aprunāties ar podniekiem, vērot cepļa kurināšanas procesu un ap pusnakti – lielo liesmu.

Plkst. 23.00 tiks demonstrēta videofilma „A. Paulāna darbnīcas – cepļa atklāšana 1999. gada 2. – 3. jūlijā”.

Par keramiķu darba rezultātu varēs pārliecināties 9. augustā, kad plkst. 11.00 notiks vēl karsto, krāšņi glazēto trauku izņemšana. Būs iespēja darbus arī iegādāties.

Pirms cepļa atvēršanas notiks viktorīna – jautājumi par muzeju, Latgales keramiku, tās tapšanas niansēm, vēsturi, formām, glazūrām. Par pareizām atbildēm – balvas. Viktorīnu vadīs atraktīvais podnieks Andris Ušpelis. Muzicēs Aizkalnes sieviešu vokālais ansamblis.

Cepļa izņemšanas laikā būs iespēja degustēt maizi ar svaigi kultu sviestu.

Būsiet gaidīti „Jasmuižā”!

Ieejas maksa cepļa atvēršanas pasākumā – 1,42 EUR


Dagnija Dreika VĀRDS – TAS IR SVĒTUMS, GADSIMTU PIENESTS. (O. Vācietis)

30. jūlijā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19 notiks kārtējā tikšanās valodas vakaru ciklā „Vārds – tas ir svētums, gadsimtu pienests” – ar dzejnieci un tulkotāju DAGNIJU DREIKU sarunāsies literatūras vēsturnieks Andrejs Grāpis.

Šoreiz saruna būs veltīta Dagnijas Dreikas tulkotājas darbam: ko nozīmē tulkošanas tehnika, ko varam saukt par valodas skolu, kādi ir tulkotāja valodas avoti (šeit uzmanības centrā – meklējumi un atradumi Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”).

Vēl viena no sarunas tēmām – „es vairs nepazīstu savu darbu” jeb, kā dažiem redaktoriem izdodas pārveidot tulkotāja sākotnējo veikumu.

Visa vakara gaitā notiks arī savdabīga spēle ar tulkojumiem, kurā varēs piedalīties pasākuma apmeklētāji. Proti, tiks izspēlēti divi Artura Rembo un viens Šarla Bodlēra dzejolis trīs dažādu autoru tulkojumos un klausītājiem būs iespēja izvērtēt: kas notiek, ja tulkotājs izmanto tikai simbolu valodu; kas mainās, ja tulkotājs autora intonāciju aizstāj ar savējo; kas notiek, ja tulkotājs svešvārdu vietā nemēģina atrast atbilstošus dzimtās valodas vārdus.

Klausītājiem būs iespēja minēt, kas ir šo atdzejojumu autori.

Vakara noslēgumā skanēs Dagnijas Dreikas dzeja autores lasījumā.

Valodas vakaru cikla norisi atbalsta VKKF.


Imants Melderis "Vecrigas opuss I", 1991. IMANTS MELDERIS. NO PĀRDAUGAVAS

No 11. jūlija Ojāra Vācieša muzeja Robinsonzālē, O. Vācieša ielā 19, būs skatāma gleznu izstāde IMANTS MELDERIS. NO PĀRDAUGAVAS.

Imants Melderis dzimis 1944. gadā kā jaunākais bērns tēlnieka un Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Emīla Meldera ģimenē. Pārdaugavā, Dīķa ielā, pagājusi viņa bērnība, nepaklausīgie pusaudžu gadi, pārgalvīgā jaunība, šeit 2001. gadā mākslinieks aizgāja mūžībā.

Augot mākslinieku sabiedrībā, nevilšus ietekmējoties no tēva, Imants Melderis jau laikus apjauš savas dzīves aicinājumu. 1962. gadā viņš beidz Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu jeb „rozīšus”. Izcilā kompānijā ar Jāni Anmani, Juri Jurjānu, Valdi Opmani 1968. gadā pabeidz Latvijas Mākslas akadēmiju.

Tālāko jaunā mākslinieka virzību diktē viņa daudzpusība ne tikai mākslā, bet arī dzīvē. Figurālo kompozīciju, kluso dabu un ainavu aktualitāte, pabeigtība nav apstrīdama. To, ka mākslinieks pēc dabas bija aizrautīgs un straujš, apliecina viņa daiļrade – spēcīgā enerģētika, vīrišķīgie otas triepieni, krāsu blīvums un košums gan akvareļos, gan gleznās nevienu neatstāj vienaldzīgu.

Imanta Meldera darbi glabājas LMS mākslas krājumā, neskaitāmās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs. Imants Melderis piedalījies daudzās kopizstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, taču ideja par personālizstādi mākslinieka dzīves laikā nav realizējusies. Šī būs pirmā.

Izstāde atvērta līdz 30. augustam.


Ingrīda Ivane. Ex libris INGRĪDA IVANE. EX LIBRIS

Ojāra Vācieša muzeja Mansardzālēs, O. Vācieša ielā 19, būs skatāma Ingrīdas Ivanes personālizstāde EX LIBRIS.

Ingrīda Ivane ir Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas studente. Iepriekšējās studijas Latvijas Kultūras akadēmijā veicinājušas viņas interesi ne vien par materiāla vizuālo, bet arī vēsturisko izpēti.

Izstādes nosaukums EX LIBRIS var tikt interpretēts vairākos veidos. Daļa darbu patiesi tapusi ex libris – no grāmatām, izmantojot nodilušus grāmatu vāciņus un attēlojot uz tiem telpu ap grāmatām jeb pilsētvides aprises.

Lai arī par ex libris pieņemts uzskatīt mākslinieka radītu grāmatzīmi, tomēr arī pats lasītājs bieži vien neapzināti grāmatu papildina, pārrada, izveidojot to par savu grāmatu. Veltījuma ieraksti, piezīmes lappušu malās, grāmatzīmes, par kurām bieži kļūst visneiedomājamākie priekšmeti, tas viss veido stāstu arī par lasītāju, viņa personību un laikmetu. Izstādes otru būtisku daļu veido māksliniecisks dažādu šo piederības zīmju apkopojums un kolāžas.

Izstāde būs atvērta līdz 15. augustam.


Panevēžas cietums, 2006. gads. Rainis šeit atradās apcietinājumā no 1897. gada 31. maija līdz 26. jūnijam, kad tika pārsūtīts uz Liepājas cietumu. RAIŅA UN ASPAZIJAS SAVSTARPĒJĀ SARAKSTE. 1. turpinājums

Aizvadītā gada nogalē Memoriālo muzeju apvienības mājas lapā uzsākām Raiņa un Aspazijas savstarpējās sarakstes publicēšanu, nodot lasītājam pirmās 50 abu dzejnieku vēstules.

Šobrīd sagatavota nākamā vēstuļu kopa, kas aptver nepilnu mēnesi Raiņa un Aspazijas dzīvē –1897. gada jūniju, ko Rainis pavada apcietinājumā Panevēžas cietumā. Pēc tam dzejnieks tiks pārvests uz Liepāju, kur viņam inkriminēs apsūdzību un apstākļi būs daudz skarbāki.

Būtiska Aspazijas vēlāk rakstīta piezīme 1894. gada 18. (30.) maija Raiņa vēstulei, „kad viss ir kā brīnumjauks sapnis”: „Manas domas bij tās, ka tādiem cilvēkiem kā mums ar Raini labāk vajadzētu palikt tikai draugiem. Bet dzīves apstākļi tomēr piespieda rīkoties citādi. Raini arestēja, un viņu vajadzēja glābt. Tagad sakās tā lielā mīla, kas līdzīga mātes mīlai un kas prasa uzupurēšanos un sevis ziedošanu.” (RuA, 34.lpp.)

Abu dzejnieku sarakstes turpinājumu lasiet: http://memorialiemuzeji.lv/category/muzeja-raksti/raina-un-aspazijas-savstarpeja-sarakste/


Rūta Logina "Lolīte" PUĶU LODZIŅŠ

Raiņa muzejā „Jasmuiža” Preiļu novada Aizkalnē atvērta izstāde PUĶU LODZIŅŠ.

Atzīmējot Raiņa dzejoļu krājumu „Lellīte Lolīte”, „Puķu lodziņš” un „Vasaras princīši un princītes” 90. gadadienu, muzejs rīkoja vizuālo darbu konkursu ar šādu nosaukumu.

Konkursa uzdevums bija izveidot ilustrāciju brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim no dzejoļu krājumiem – šī gada jubilāriem. Konkursā varēja piedalīties pirmsskolas izglītības iestāžu, vispārizglītojošo skolu skolēni un mākslas skolu audzēkņi vecumā no 5 līdz 11 gadiem.

Atsaucība bija liela – konkursam tika iesūtīti 588 darbi no visas Latvijas. Darbus divās vecuma grupās (5–7 gadi un 8–11 gadi) izvērtēja žūrijas komisija: māksliniece Vēsma Stupāne, vizuālās mākslas skolotāja Marianna Abricka, Preiļu novada Sociālā dienesta dienas centra vadītāja Liene Gžibovska, Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja vietniece Solvita Brūvere.

23. maijā Raiņa muzejā „Jasmuiža” notika konkursa laureātu apbalvošana un izstādes PUĶU LODZIŅŠ atklāšana. Izstādē skatāmi labākie konkursa darbi – gan tie, kas ieguva godalgotas vietas, gan tie, kuru autori saņēma atzinības rakstus.

Izstāde būs atvērta līdz 30. septembrim.

Konkursā godalgotos darbus un Raiņa dzejoļus, kurus šie darbi ilustrē, varat aplūkot http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/puku-lodzins/


Rūdolfs Egle 1924. gadā. RŪDOLFAM EGLEM – 125

Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros, Daugavas ielā 58, atvērta izstāde RŪDOLFAM EGLEM – 125.

Literatūrzinātnieks un tulkotājs Rūdolfs Egle bija viens no tiem nedaudzajiem cilvēkiem, kuru saistīja patiesa draudzība ar Andreju Upīti, neraugoties uz to, ka viņi kā personības bija diametrāli pretēji. Ja Upīts vienmēr bija noslēgts un tikai tuvu cilvēku lokā atraisījās un bija interesants sarunu biedrs, tad Rūdolfs Egle prata ap sevi pulcināt plašu draugu loku, būt sabiedrības dvēsele.

Andrejs Upīts ļoti augstu vērtējis Rūdolfa Egles ieguldījumu latviešu literatūras vēsturē un teorijā. Viņš bija vienīgā autoritāte, kuras kritiskās piezīmes un padomus rakstnieks uzklausījis.

Rūdolfu Egli un Andreju Upīti saistīja ne tikai draudzība, bet arī profesionālā darbība. Kad Egle organizēja Literāro studiju, kas darbojās no 1935. līdz 1940. gadam, tās projekta izstrādē aktīvi piedalījās arī Upīts. Pēc Otrā pasaules kara rakstnieks iesaista Rūdolfu Egli Filoloģijas fakultātes darbā, 1946. gadā Egle kļūst par Andreja Upīša vietnieku zinātniskajā darbā LPSR Valodas un literatūras institūtā.

Lai arī cik atšķirīgas bija šīs divas personības, viņus vienoja interese par pasaules literatūru, mērķtiecīga un pamatīga pieeja darbam. No 1930. līdz 1934. gadam Anša Gulbja izdevniecībā Rīgā tika izdots Rūdolfa Egles un Andreja Upīša kopdarbs – „Pasaules rakstniecības vēsture”. To veidoja 20 burtnīcas, kas nokomplektētas četros sējumos gandrīz 3000 lappušu apjomā. Katrā sējumā ir aptuveni 500–650 ilustratīvā materiāla vienību un atsevišķi krāsaini „mākslas pielikumi”.

Lai arī pagājuši jau 80 gadi kopš šo sējumu iznākšanas, šis darbs tā arī palicis nepārspēts, jo tik apjomīgs pasaules literatūras pārskats latviešu literatūrzinātnē joprojām nav radīts.

Izstāde apskatāma līdz 31. oktobrim.

Par Rūdolfa Egles un Andreja Upīša kopdarbu – „Pasaules rakstniecības vēsturi” vairāk varat lasīt: http://memorialiemuzeji.lv/category/muzeja-prieksmets/


Iveta Vecenāne. Gobelēns VIJAS DZINTARA PAVEDIENS

No 10. aprīļa līdz 15. augustam Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38–4 būs skatāma mākslinieces Ivetas Vecenānes izstāde VIJAS DZINTARA PAVEDIENS.

Izstādes atklāšana 10. aprīlī plkst. 16.00.

Šo izstādi māksliniece Iveta Vecenāne sauc par lielāko dzintara gobelēnu pirmizrādi. Darbi tapuši gada laikā, tajos kopā ar augstvērtīgiem materiāliem – zīdu, kašmiru, vilnu un liniem – ieausts unikālais dzintara pavediens.

Iespējams, Iveta Vecenāne šobrīd pasaulē ir pirmā un vienīgā māksliniece, kas auž ar dzintara diegu. Ar augsto tehnoloģiju palīdzību to radījusi RTU zinātniece Dr. Inga Lašenko. Mākslinieces un zinātnieces kopdarbs, instalācija „Kas dzintaram vēl prātā?”, kas veidots kā Rīgas, 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas, projekta daļa, sajūsminājis izstāžu apmeklētājus Itālijā, Romas Etrusku muzejā, Kanādā, Vācijā, Ukrainā un Baltkrievijā.

Līdz 18. maijam Ivetas Vecenānes gobelēns eksponēts Francijā, Anžēras (Musees d’ Angers) muzeja izstādē ARTAPESTRY 3, līdzās pasaulē slavenu vecmeistaru P. Klee, A. Calder, J. Lucart u.c. darbiem. Vēl šogad mākslinieces gobelēni būs apskatāmi izstādēs Berlīnē un Vašingtonā.

„Dzintars ir unikāls vēstures liecinieks, tā zīdainais pavediens savieno senlaikus ar mūsdienu unikālo izgudrojumu – poliamīdā iestrādāto smalko dzintara pulveri. Ļaušanās dzintara pavediena vijumam un siltajam plūdumam ir mana laimes sajūta, veidojot mazā formāta darbus,” saka māksliniece.

Izstādē Andreja Upīša muzejā līdzās gobelēniem būs apskatāmas mākslinieces veidotās ilustrācijas grāmatai „Mans vectētiņš Antoniņš”. Lasīt vairāk »


Janis Rozentāls. Princese ar pērtiķi, 1913. PIEŅEMŠANA PIE PRINCESES

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, atvērta izstāde PIEŅEMŠANA PIE PRINCESES, kas veltīta Jaņa Rozentāla slavenās gleznas „Princese ar pērtiķi” noslēpumiem.

Izstāde būs apskatāma līdz 1. septembrim.

Jaņa Rozentāla 1913. gadā radītajai gleznai „Princese ar pērtiķi” apritējuši apaļi 100 gadi. Apbrīnota, pelta, kritizēta, bet, laikam jau vairāk mīlēta, tā turpina satraukt un pauž Rozentāla „aristokrātiskās mākslas pievilcību”.

Jau kopš pirmās parādīšanās skatītāju priekšā, darbs izsauca gan apbrīnu un sajūsmu, gan neizpratni. Lūk, ko par to savā laikā teicis Jaņa Rozentāla studijas audzēknis, viens no pirmajiem recenzentiem, Jānis Jaunsudrabiņš: „„Baltijas Mākslinieku Savienības” 3. izstādē Janis Rozentāls spilgti izcēlās, kā tas arvien jau ir bijis. Atstājot neminētas vairākas viņa mazākās gleznas, drusku tomēr pakavēsimies pie „Princeses ar pērtiķi”. Tagad, kur elegantajā pasaulē patlaban pērtiķi ir nākuši modē, un dāmas sāk tos suņu vietā jau sev līdzi vadāt, arī mūsu mākslinieki piegriezuši vērību šim modelim. Latviešu izstādē redzējām rudās krāsās ieturēto Tilberga „Zēnu un pērtiķi”. Tur uz masīvas pilsētas fona izcēlās norūdīts un spītīgs puika, kuram pērtiķis kalpoja kā maizes pelnītājs. Rozentāla gleznai pavisam cits saturs. Te izlutinātai princesei pērtiķis ir kā rotaļu biedrs. Savā spilgtajā rožainajā kleitiņā viņš pat izskatās kā princis – pielūdzējs, un ir ļoti nožēlojams. Par pašu gleznu jāsaka, ka tā skaisti komponēta un diezgan kontrastainās krāsās, sevišķi gleznas apakšā ļoti labi savienotas. Tikpat skaisti izceļas sarkanās matu cirtas no gaišā fona. Vispār glezna ieturēta gaišos, siltos toņos, kurus neizjauc pat labi vēsākais princeses torsa tērps. Šīs gleznas dēļ vien bij vērts izstādi apmeklēt.” Lasīt vairāk »


Valērijs Brjusovs KULTŪRU SASKARSME. VALERIJS BRJUSOVS UN LATVIJA. 1914. GADS

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9 skatāma izstāde KULTŪRU SASKARSME. VALERIJS BRJUSOVS UN LATVIJA. 1914. GADS.

Izstāde apskatāma muzeja viesiem līdz šim reti atvērtajā „tapešu” istabā – vienā no Rozentālu ģimenes guļamistabām.

Izstādē aplūkoti krievu literatūras „sudraba laikmeta” pamatlicēja dzejnieka Valerija Brjusova (1873–1924) literārie sakari ar latviešu autoriem un saikne ar Baltijas kultūrtelpu.

Brjusovs bija nozīmīgs latviešu literatūras popularizētājs Krievijā, spožs Raiņa darbu tulkotājs un Jāņa Poruka talanta atklājējs, dzejnieka Kārļa Krūzas vārdiem runājot – „dziesminieks un draugs”.

Aptverot laikposmu no 1904. gada līdz 1916. gadam, izstāde vēsta par Valerija Brjusova mākslinieciskajiem uzskatiem, kas tieši ietekmējuši latviešu rakstnieku simbolistu un dekadentu paaudzi, viņa draudzību ar latviešu dzejniekiem, viesošanos Jūrmalā un Rīgā (tostarp Rozentālu ģimenes dzīvoklī) 1914. gadā un nepārvērtējamo ieguldījumu „Latviešu literatūras krājuma” krievu valodā tapšanā.

Izstādē aplūkojami unikālu rokrakstu, fotogrāfiju un grāmatu oriģināli.

Izstāde atvērta līdz  1. septembrim.