Ilze Aulmane_The shēma_3_Mini ILZES AULMANES IZSTĀDE “THE SHĒMA” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

14. decembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (O. Vācieša ielā 19, Rīgā) tiks atklāta mākslinieces Ilzes Aulmanes izstāde “The Shēma”.

Aicinām piebiedroties leģendārā dzejnieka Ojāra Vācieša teiksmainajā muzejā uz mākslinieces Ilzes Aulmanes personālizstādes atklāšanu, kurā arī muzicēs Jautrais Delfīns.

Ilze ir mācījusies Ogres Mākslas skolā, Latvijas Mākslas akadēmijā, šogad turpina studijas maģistratūrā. Strādājusi gan kā izstāžu zāles kuratore, gan kā pedagoģe. Piedalījusies daudz dažādās “ne pārāk nozīmīgās” izstādēs. Ilzi aizrauj gandrīz viss dzīvīgais: vai tas būtu brauciens ar kartingu pirmo reizi, vai ikgadējā un vienreizēja slidošana ziemā, neregulāri baseina, teātra, operas, džeza un akadēmiskās mūzikas koncertu, citu mākslinieku izstāžu, lekciju, dievkalpojumu apmeklējumi utt.

Par izstādi māksliniece saka: “Strādājot mākslas skolā, kaut kur zuda dzēšgumijas, citas tika caurdurtas, apzīmētas, vēlāk dažas atradu visādos kaktos.

Darbi ir par pierakstiem telefonsarunu laikā, kladu stūros stundu laikā utt. Kad neapzināti izkrāsojam rūtiņas, veidojam neizprotamas shēmas, rakstus. Tātad izstāde ir arī par režģiem un shēmām mūsu sadzīves, dzīves un arī dzīvības pamatā. O. Vācietim ir šādi zīmējumi.”

Viens no darbiem ir balstīts radošajā darbā, ko māksliniecei uzdeva veidot vidusskolas literatūras skolotāja par O. Vācieša dzejoļa “Klavierkoncerts” tēmu.

“Iedomājos kā ofisa darbinieki, lai “mazinātu stresu” vai citu tikpat dabisku impulsu vadīti, griež šķēlītēs dzēšgumijas un taisa svētku rotājumus no dokumentu kabatiņām.

Kancelejas priekšmetu neapzinātais strāvojums.” saka Ilze Aulmane.

Ieejas maksa: 2.00 EUR

Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Signālisms afiša. SIGNĀLISMA DZEJAS SESIJAS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

14. decembrī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 notiks dzejas lasījumi “SIGNĀLISMA SESIJA”. Lasījumi tiks veltīti signālismam – 60. gadu beigās tapušajai neo-avangardisma kustībai, ko radīja un attīstīja serbu mākslinieks un dzejnieks Miroļubs Todorovičs. Kā pats Todorovičs to definē sešdesmito gadu beigās rakstītajā manifestā:

„Signālisma dzeja ietver dažādu eksperimentālu poētiku un metožu kopumu. Šīs poētikas un metodes mēs varam klasificēt divās pamatgrupās. Pirmajā grupā ietilpst tādas, kas eksperimentē valodiskajos un verbālajos rāmjos, neiekļaujot vizuālos un citus elementus. Otrajā grupā ietilpst tās poētikas un metodes, kas ietver kādu lingvistisko elementu, operējot ar zīmēm, vai ietver ne tikai verbālos, bet arī vizuālos un vokālos elementus.”

Uzstāsies dzejnieki Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls, Aivars Madris un Raimonds Ķirķis. Dzejnieki īpaši šim gadījumam radījuši signālisma dzeju.

Kārlis Vērdiņš ir autors četriem dzejas krājumiem: “Ledlauži” (2001), “Biezpiens ar krējumu” (2004), “Es” (2008) un “Pieaugušie” (2015), kā arī dzejas krājumam bērniem “Burtiņu zupa” (2007). Sastādījis un rediģējis vairākus dzejas krājumus, pētījumus.

Arvis Viguls dzejā debitē 2009. gadā ar krājumu “Istaba”, par ko iegūst Dzejas dienu balvu un Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā “Spilgtākā debija”. 2012. gadā iznāk viņa otrā dzejoļu grāmata “5:00″, izpelnoties nedalītu kritiķu sajūsmu. 2018. gadā klajā nāk trešais oriģinālkrājums “Grāmata”, kā arī dzejoļu izlase spāņu valodā “Caligrafía de la aguja” (“Adatas kaligrāfija”). 2017. gadā Viguls tiek nosaukts starp 10 interesantākajiem Eiropas jaunajiem autoriem.

Aivars Madris ir diplomēts filologs, raksta kritiku par kino un literatūru, publicējis dzeju Satori, Punctummagazine un citviet, tulkojis Frenku O’Haru, Viljamu Berouzu un citus nozīmīgus autorus.

Raimonds Ķirķis ir dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis. Studē kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā un strādā Raiņa un Aspazijas mājā. Ir viens no 7 dzejniekiem, kura teksti iekļauti Valtera Dakšas izdotajā un Arta Ostupa sastādītajā jauno dzejnieku antoloģijā ‘‘Kā pārvarēt niezi galvaskausā’’. Vada literatūras raidījumu “Bron-Hīts” radio NABA.

Pasākumu finansiāli atbalsta VKKF.

Ieejas maksa: 2.00 EUR
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

+371 67272643; +371 26912310.

Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


VIJOLES SKAŅAS NOSLĒPUMS A306 mini VIJOĻKONCERTS “VIJOLES SKAŅAS NOSLĒPUMS. JĀŅA AKURATERA VIJOLE – SENAIS STĀSTS UN MŪSDIENAS” JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Jāņa Akuratera muzejā pirmdien, 10. decembrī, plkst. 18.00 notiks vijoļkoncerts – “Vijoles skaņas noslēpums. Jāņa Akuratera vijole – senais stāsts un mūsdienas”.

Šogad ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu ir restaurēta Jāņa Akuratera vijole.

Dzejnieku spēlēt vijoli iemācīja viņa vecākais brālis Pēteris (dziedātājas Ievas Akurateres vectēvs). Atmiņās Akuraters ir stāstījis, ka vijoļspēle viņam ir īpaši noderējusi, kad jaunībā, būdams skolotājs, viņš mācījis skolās, kur citu mūzikas instrumentu nav bijis, bērniem dziedāt no rītiem korāļus. 1895. gadā Akuraters kopā ar brāli Pēteri un vēl diviem kaimiņiem izveidojuši vīru kvartetu un aizbraukuši piedalīties 5. Vispārējos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos. Kvartetā Akuraters spēlējis vijoli un dziedājis otro tenoru. No mūzikas instrumentiem Akuraters ir pratis spēlēt arī cītaru. Diemžēl dzejnieka cītara līdz mūsdienām nav saglabājusies, bet vijole gan. Tā ir Akuratera kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Akuratera vijole ir itāļu meistara Karlo Tononi (Carlo Tononi (1675–1730)) gatavoto vijoļu atdarinājums.

Šogad pēc restaurācijas to ir iespējams atkal spēlēt.

To 10. decembra pasākumā Akuratera muzejā ieskandinās viens no izcilākajiem mūsu vijolniekiem – Raimonds Ozols.

Raimonds Ozols ir studējis Latvijas Mūzikas akadēmijā no 1988. līdz 1993. gadam, iegūstot bakalaura grādu, un no 2004. līdz 2006. gadam, iegūstot maģistra grādu vijoles specialitātē.

Savu profesionālo darbību Raimonds Ozols uzsāka Latvijas Nacionālās operas orķestrī, kur spēlēja no 1985. līdz 1992. gadam – no tutti vijolnieka kļūstot par koncertmeistaru. 1992. gadā Raimonds Ozols kļuva par tutti vijolnieku Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, bet kopš 1995. gada līdz šim brīdim ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas koncertmeistars.

Pasākumā Raimonda Ozola vijoļspēli pie klavierēm pavadīs Andžejs Rancevičs. Koncertā gan uz Akuratera vijoles, gan uz vijolnieka paša instrumenta tiks atskaņoti latviešu komponistu darbi.

Par Jāņa Akuratera vijoli un vijoļbūvi stāstīs restaurators un vijoļmeistars Ingars Rancevičs. Ar vijoļu restaurāciju viņš nodarbojas kopš 1996. gada.

Kopš 2007. gada viņš arī pats izgatavo mūzikas instrumentus. Līdz šim viņš ir uzbūvējis divdesmit piecas vijoles, vienu altu un vienu čellu un izgudrojis jaunu mūzikas instrumentu – ronda.

Pasākumu vadīs Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa. Un tajā izskanēs arī fragmenti no Jāņa Akuratera darbiem, kuros izcelta vijoļspēles burvība, kā, piemēram, stāsts “Vijolnieks un velns” un dzejolis “Andanta cantabile”: “Kā smarša vijoles skaņas plūst, / Tās skūpsta, aijā un glāsta. / Tās it kā pa nakti šurpu nāk, / Par mīlu, par ilgām tās stāsta.”

Pasākumu atbalsta Jāņa Akuratera biedrība.

Pasākums tiks fotografēts. Foto materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildus informācija par pasākumu:

Akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv,

Tel. 29451112 (Ruta Cimdiņa)


Paul_Schiemann “PAULS ŠĪMANIS UN IEGULDĪJUMS LATVIJAS SABIEDRĪBĀ” PRIEKŠLASĪJUMS JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Jāņa Akuratera muzejā 11. decembrī plkst. 18.00 ciklā “Laikmeta pretrunās. Latvijas Valsts tapšanas laiks” notiks priekšlasījums “Pauls Šīmanis un ieguldījums Latvijas sabiedrībā”.

Priekšlasījumu lasīs: Ilze Grūbe, Jāņa Akuratera muzeja speciāliste, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures maģistratūras studente.

Pauls Šīmanis 1939. gadā rakstīja: “Mirklī, kad Latvijas vācu tautas pilsoņi tiek spiesti pamest savu dzimteni, tie Latvijas vācieši, kas nolēmuši labās un ļaunās dienās līdz galam palikt kopā ar visiem saviem līdzpilsoņiem, kalpot vecajai tēvzemei, apvienojas saucienā “Dievs, svētī Latviju ””.

Pauls Šīmanis ir dzimis 1876. gadā Jelgavā, mācības uzsācis Jelgavas ģimnāzijā, taču tās pabeidzis Vācijā. Viņš ir mācījies dažādās Vācijas universitātēs un rezultātā 1902. gadā Greifsvaldē aizstāvēja diplomdarbu un ieguva doktora grādu tiesību zinātnē.

1907. gadā Pauls Šīmanis kļūst par redaktoru slavenajam liberālajam laikrakstam “Rigasche Rundschau”. Pauls Šīmanis kā šī laikraksta redaktors nokļuva opozīcijā ar vācbaltiešu konservatīvajām aprindām – muižniekiem un lieltirgotājiem. “Rigasche Rundschau” Paula Šīmaņa vadībā izteica vēlmi sadarboties ar latviešiem un uzsākt savstarpējas sarunas par pārvaldes un sabiedrības jautājumiem, kā arī izteica aicinājumu vācbaltiešiem atteikties no privilēģijām un apzināties savu minoritātes statusu. Vienlaicīgi Pauls Šīmanis uzsvēra, ka tieši šī iemesla dēļ par savas valodas un kultūras saglabāšanu un kopšanu minoritātēm ir jācīnās divtik, lai tā netiktu asimilēta.

Latvijas valsts dibināšanas laikā Pauls Šīmanis neatradās Latvijas teritorijā, bet gan Vācijā, kur turpināja savu darbību kā žurnālists un dažādu laikrakstu līdzstrādnieks. 1919. gadā Pauls Šīmanis atgriežas Rīgā, kur kļūst par Vācbaltiešu demokrātiskās partijas līderi, Tautas padomes locekli, kā arī ieņem savu iepriekšējo amatu kā “Rigasche Rundschau” redaktors. 1920. gados viņš ņem aktīvu dalību kā deputāts gan Saeimā, gan Rīgas domē. Viņš ir vadījis Vācbaltiešu partiju komiteju, līdzdibinājis Vācu tautas grupu un aizstāvējis vācbaltiešu tiesības Eiropas nacionalitāšu kongresā.
Pauls Šīmanis bija izcila personība, politiķis un žurnālists. 1939. gadā viņš nosoda un personīgi atsakās pildīt pavēli par vācbaltiešu izceļošanu. Vācu okupācijas laikā dod patvērumu vairākiem ebrejiem. Aktīvi līdzdarbojas politikā, lai veicinātu vācbaltiešu tiesību aizstāvību, vienlaicīgi cienot un atzīstot Latvijas valsts demokrātiju. Viņš ir devis savu ieguldījumu arī nacionalitātes, valodas, izglītības un citos jautājumos.
Pauls Šīmanis pēc ilgstošas slimības mirst 1944. gada 23. jūnijā un tika apbedīts Rīgas Jēkaba kapos. “Atvadu vārdus teica bijušais Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, kas labi pazina nelaiķi. Runātājs cildināja viņa mūža gājumu, cilvēcību, toleranci un principialitāti, turklāt uzsvēra : “viņš bija latviešu tautas draugs”” (Dribins, L. , u.c. “Personība un demokrātija”)

Maksa par pasākuma apmeklējumu: skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 eiro; pārējiem apmeklētājiem – 2.50 eiro.

Pasākums tiks fotografēts. Foto materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildus informācija par lekciju:

Ilze Grūbe ilze.grube@memorialiemuzeji.lv, 28936540


ingmara_afisha_2018_mini INGMĀRA BALODE “PĀRDAUGAVA IZKAR ZEĶES PĪTAJOS STABOS”

11. decembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks dzejnieces un atdzejotājas Ingmāras Balodes Pārdaugavai veltīts dzejas lasījums, ko papildinās mākslinieces Vikas Ekstas video projekcija.

Autorvakarā tiks pārnesta daļa Pārdaugavas skaistuma uz ne mazāk piemīlīgo Baznīcas ielas 30. namu. Autore dzīvojusi Pārdaugavā kopš pusaudža gadiem – tiesa, daži gadi piesātināti arī ar Maskačku vai Miera ielas rajonu, taču Pārdaugava bijusi vienīgā vieta, kur (vēl pirms hipsteru ērām) Ingmāra Balode jutusies mierā ar Rīgu. Ingmāra Balode (1981) studējusi poļu valodu un kultūru Latvijas Kultūras akadēmijā. Dzejniece aktīvi iesaistījusies Latvijas literatūras dzīves veidošanā – darbojusies Radio NABA raidījumā “Bron-Hīts”, bijusi interneta žurnāla “Satori” un apgāda “Mansards” redaktore. Balode ir aktīva un godalgota 20. un 21. gadsimta poļu dzejas un prozas tulkotāja. Pateicoties viņai, latviski lasāmi tādi ievērojami autori kā Hanna Krāla, Mikolajs Ložiņskis, Dorota Maslovska, Slavomirs Mrožeks un Ādams Zagajevskis. Latviešu dzejā debitējusi 2007. gadā ar krājumu “Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli”. Īpaši veiksmīgs izrādījies 2012. gadā publicētais krājums “alba”, kas ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu. Balodes dzejai piemīt nesteidzīga intonācija, rūpīgs un ieinteresēts pilsētas un dabas vērojums. Dažādās kultūras atsauces viņas darbos nekad nav pašmērķīgas, bet palīdz labāk izteikt un kontekstualizēt kādu konkrētu eksistenciālu problēmu.

Vika Eksta ir vizuālā māksliniece, kura galvenokārt darbojas fotogrāfiju, performanču un video jomās. Viņa ir beigusi audiovizuālās mākslas bakalaurus Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī vizuālās komunikācijas maģistrus Latvijas Mākslas akadēmijā. Vikas darbi ir bijuši redzami izstādēs Latvijas Fotogrāfiju muzejā, Rīgas Kino muzejā, Kauņā un daudz kur citur.
Mākslinieces daiļradi raksturo neparedzamas manipulācijas ar formu un silts skarbums.

“Pārdaugavā,” saka Ingmāra Balode, “līdzās pastāv privātuma un kopības gars, mazie pagalmiņi, šķībi koka šķūnīši, ielas, bruģētas ar mazpilsētu bruģi, kamēr Pārdaugavas bruģis, kā mēdz vēstīt, klājot centra un Vecrīgas brauktuves…

Kopš samērā nesena laika – arī mazie bāri un kafejnīcas, bodītes, sakopti dārzi un terases. Dzejā līdzās pastāv arī vairāki laika modi, par kuriem mēdz liecināt telpa, piemēram, ir mīlestības dzejoļi no laika, kad Jelgavas ielā pie pirts (pirts!) vēl bija telefonbūda; kad pa Vēja ielu ar milzīgu grāmatu somu mēdza steigties kāds profesors, hronists laikiem…

Un citu tēmu meklējumu periodi, lūkojoties, kā vēstījuši seni aculiecinieki, Kurta Fridrihsona stādītos bērzos vai Latvijas laika kārtīgumā būvētos, elegantos un reizē skarbos mūra namos Āgenskalna centrā.”

Pārdaugavai brīžam ir līdzība, atbalss noskaņās ar otru autores iecienītu pilsētu un tās daļu: Kažimežu Krakovā; tai ir arī tāds pats risks kļūt par pārsaldinātu un piegludinātu kafejnīcu vietu tūristiem, kas vēlas justies kā vietējie – taču dzeja nespēj kļūt tūristīga.

“Cerams, savpatību un īstumu saglabās arī Torņakalna un Āgenskalna ielas, kuru ciešā tīklojumā aizvien noris mana dzīve,” raksta autore, aicinot visus uz lasījumu un sarunu 11. decembrī pkst. 18.00.

Pasākumu finansiāli atbalsta VKKF.

Ieejas maksa: 2.00 EUR

Studentiem, skolēniem, senioriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

+371 67272643; +371 26912310.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Teiksma koncerts A302 mini KOKLĒTĀJU ANSAMBĻA TEIKSMA KONCERTS “MAN ZIEMA PATĪK, MAN VIŅA LABA” RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

2018. gada 15. decembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) notiks Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” koklētāju ansambļa “Teiksma” koncerts.

Koklētāju ansamblis “Teiksma” pastāv kopš 1955. gada. Savos koncertos atskaņo ne tikai latviešu komponistu orģinālskaņdarbus, bet arī klasiskās un mūsdienu populārās mūzikas pārlikumus. Ansamblis labprāt spēlē kopā ar citiem instrumentiem – flautu, vijoli, sitaminstrumentiem, pavada dziedātājus un korus. Ansamblis regulāri piedalās Dziesmu svētku Kokļu un Tautas mūzikas koncertos. “Teiksmas” kokles ir skanējušas arī tuvu un tālu ārzemēs.

Gadskārtējais “Teiksmas” Ziemassvētku koncerts notiks Raiņa un Aspazijas mājā. Tas rosināja koncerta nosaukumā likt rindu no Raiņa dzejoļa “Man patīk ziema, man viņa laba” un programmā ietvert skaņdarbus par un ap ziemu. Koncertā varēs dzirdēt dažādu laiku mūziku koklēm – tautasdziesmas, oriģinālmūziku, pārlikumus. Koncertkokļu skanējumam pievienosies Ievas Nīmanes spēlētie pūšaminstrumenti – dūdas, oboja, rakets, stabule, Olgas Ridzevskas flauta un Sanitas Sprūžas etnogrāfiskā kokle.

Ansambļa vadītāja Teiksma Jansone.

Ieeja: 2.00 EUR

Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: Zanda Rozenberga

+371 67272643; +371 29254193; zanda.rozenberga@memorialiemuzeji.lv

Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Rozentals Venecija LEKCIJA “ROZENTĀLS ITĀLIJĀ” J. ROZENTĀLA UN R. BLAUMAŅA MUZEJĀ

J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs aicina iepazīt Jaņa Rozentāla Itālijas ceļojuma stāstu un mākslas darbus, kurus iedvesmojusi šī zeme.

2018. gada 9. decembrī plkst. 14.00 J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā notiks lekcija, kas veltīta Jaņa Rozentāla ceļojumam uz Itāliju.

Jau kopš 15. gadsimta Itālija ir mākslas svētceļnieku nozīmīgākais galamērķis. Gadsimtiem ilgi tā ir bijusi zeme, kur sapņojis nonākt vai ikviens mākslinieks, lai skatītu Senās Romas kultūras mantojumu, apbrīnotu Renesanses laikmeta mākslinieku darbus, itāļu baroka greznību, klasicisma mākslas skaidrību un harmoniju.

Sapni par Itāliju tiecās piepildīt arī daudzi vācbaltu un latviešu mākslinieki: Karls Gothards Grass, Johans Leberehts Eginks, Teodors Zaļkalns, Niklāvs Strunke u.c. Viņu vidū arī Janis Rozentāls.

Janis Rozentāls ceļoja uz Itāliju 1912. gada vasarā kopā ar savu sievu Elliju Forseli-Rozentāli, kura pirms kāzām bija papildinājusi muzikālo izglītību Milānā (1896. g.) un Romā (1900. g.) un prata itāļu valodu. Savukārt Rozentāls Itāliju apmeklēja pirmo un vienīgo reizi savā dzīvē, taču šī ceļojuma iespaidi spēcīgi ietekmēja viņa mākslu. Saistošas ir gan ceļojuma laikā tapušās skices, kas rāda apmeklētajās vietās (Venēcijā, Boloņā, Romā u.c.) gūtos iespaidus, gan arī gleznas, kurās atmirdz dienvidu saule un mirdzošā jūra Kapri salas krastos.

Attēlā:

Janis Rozentāls. Venēcijas ainavas skice uz kataloga titullapas. 1912. g.

Biļešu cenas

Lekcijas apmeklējums: 2.50 EUR,

Skolēniem, studentiem un pensionāriem: 1.50 EUR.

Tuvāka informācija pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv

Informāciju sagatavoja Dace Vosa,

J. Rozentāla un R.Blaumaņa muzeja vadītāja

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Hieronims A308 mini ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS TIKŠANĀS AR DACI MEIERI

Šī gada 14. decembrī 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, notiks tikšanās ar tulkotāju Daci Meieri. Tā ievadīs jaunu pasākumu ciklu Svētā Hieronima mantojums par mūsdienu tulkotāju darba spožumu un postu, lingvistiskajiem, semantiskajiem un filosofiskajiem izaicinājumiem. Pasākumu vadīs cikla idejas autore mg. Phil. Ilze Andresone.

Cikla nosaukums godina svēto Hieronimu – pirmo Bībeles tulkotāju uz latīņu valodu pirms pusotra tūkstoša gadu. Kā tulku un tulkotāju aizbildnis svētais Hieronīms palīdz šī amata veicējiem viņu grūtajā, pacietību un zināšanas prasošajā, tik bieži nepietiekami pamanītajā un novērtētajā darbā. Tādējādi muzeja apmeklētājiem tiks akcentēts vēl viens mazāk zināms Andreja Upīša radošās darbības aspekts: viņa kā tulkotāja devums latviešu lasītājiem.

Daces Meieres latviskojumos esam iepazinuši Umberto Eko (“Rozes vārds”, “Prāgas kapsēta”), Italo Kalvīno (“Neredzamās pilsētas”), Roberto Bolanjo (“2666”), Kristinas Sabaļauskaites (“Silva rerum” sērija) un daudzu jo daudzu citu itāliešu, spāņu, katalāņu un lietuviešu autoru darbus. Viņa studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, beigusi Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultāti, izglītību papildinājusi Sjēnas Universitātē Itālijā. LU Svešvalodu fakultātes Romāņu katedrā mācījusi itāļu valodu. Saņēmusi balvu kā 1998. gada labākā tulkotāja, izvirzīta 2018. gada Latvijas Literatūras gada balvai nominācijā Labākais ārvalstu literatūras tulkojums.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).

Pasākuma norises laiks: 14. decembris 18.00–20.00.

Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas: Ilze Andresone

+371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

Informāciju sagatavoja:

Kaspars Zalāns

Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciālists

Mob. tālr. 29486114


Prozas lasījumi PROZAS AKTUALITĀTE UN AKTUALITĀTES. DISKUSIJA ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAJĀ MUZEJĀ

5. decembrī plkst. 14.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38, notiks diskusija: Prozas aktualitāte un aktualitātes.

Piedalīsies: Jana Egle, rakstniece, Arno Jundze, rakstnieks, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, Vija Kilbloka, apgāda “Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja, Daiga Brigmane, Ulbrokas bibliotēkas vadītāja.
Diskusiju vadīs: Liega Piešiņa, kultūržurnāliste, Rakstniecības un mūzikas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja

Ieeja bez maksas.

Vairāk informācijas:

Inita Bērziņa

Prozas lasījumi 2018

tālr.+371 26517639


200dpi_AFIŠA_15dec_mini LĪBIEŠU KULTŪRAS PĒCPUSDIENA „… MĒS JAU ARĪ TEPAT VIEN BŪSIM…“ KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJĀ

Sestdien, 15. decembrī, plkst. 14.00 Krisjāņa Barona muzejā (Krisjāņa Barona ielā 3, dz. 5) Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis „Līvlist“  aicina atcerēties lībiešu kultūras darbiniekus, ansambļa dalībniekus, kas šogad svinētu nozīmīgas jubilejas.

Šogad Paulīne Kļaviņa svinētu 100. jubileju, Dzintars Kļaviņš 90. un Lielās Folkloras balvas laureāte Valda Marija Šuvcāne 95.

Vārdus no muzikologa, pedagoga un komponista Dzintara Kļaviņa vēstules Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa dalībniecei Zojai Sīlei „Līvlist“ izvēlējies par moto savai darbībai 2018. gadā. Tā tiek apliecināta tradīciju pārmantotība, saikne ar ansambļa dibinātājiem, kas šogad svinētu nozīmīgas jubilejas.

Janvārī Rīgā, Jāņa Akuratera muzejā, „Mazirbes draugu kopa“ atvēra ar valsts atbalstu izdotu disku, kurā atspoguļota daļa no lībiešu kultūras darbinieces Paulīnes Kļaviņas veikuma. Diskā skan Paulīnes Kļaviņas un „Līvlist“ dalībnieku balsis. Paulīne Kļaviņa bija lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece un tulkotāja, izveidojusi plašu iedzīves priekšmetu, zvejas un darbarīku kolekciju, kas tagad kā viņas dāvinājums apskatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Viena no Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa Līvlist dibinātājām un ilggadējām dziedātājām

Maijā ar atmiņu un mūzikas pēcpusdienu koncertzālē „AVE SOL“ tika godināta „Līvlist“ muzikālā iedvesmotāja Dzintara Kļaviņa piemiņa jubilejas reizē. Dzintars Kļaviņš bija muzikologs, lībiešu kultūrvēstures un muzikālā mantojuma pētnieks, lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” muzikālais vadītājs. Tenu Karma, igaunis, lībiešu valodas un kultūras pētnieks, apsveikuma runā D. Kļaviņa 65. gadu jubilejas sakarā viņa devumu salīdzina ar J.G. Herdera ieguldījumu latviešu kultūrā.

Decembrī savu 95. dzimšanas dienu atzīmētu lībiešu kultūras darbiniece, Lielās Folkloras balvas ieguvēja Valda Marija Šuvcāne, kas ansamblī „Līvlist“ darbojās kopš tā dibināšanas un pēc lībiešu valodas skolotāja Pētera Damberga pārņēma misiju mācīt ansambļa dalībniekiem lībiešu valodu.

Par mūža ieguldījumu lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā Valda Marija Šuvcāne apbalvota ar Lielo Folkloras balvu un Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju (2002), Rīgas Latviešu biedrības pirmo Andreja Krastkalna balvu (2003), Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu (2006).

Ieklausīsimies lībiešu valodā, dziesmās un aizgājušo gadu balsīs!

Pasākuma īpašais viesis – lībiešu kultūras darbiniece Baiba Šuvcāne 

Vairāk informācijas:

Muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa

+371 67284265;  +371 29120216; ruta.karklina@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un K. Barona muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.