25. maijā rīdzinieki un pilsētas viesi būs gaidīti Pārdaugavā, kur Arkādijas parkā notiks tradicionālie Pārdaugavas svētki. Šogad Pārdaugavas svētku tēma ir „Pārdaugavas 24 sejas”, jo šajā Rīgas daļā ir tieši tik daudz apkaimju – katra ar savu vizuālo tēlu, raksturu un tradīcijām.

Ojāra Vācieša muzejā un Jāņa Akuratera muzejā notiks īpaši Pārdaugavas svētkiem veltīti pasākumi, būs apskatāmas vairākas jaunas izstādes.

Jāņa Akuratera muzejā plkst. 14.00 notiks Rūdolfa Blaumaņa lugas „Ugunī” izrāde KC „Iļģuciems” teātra studijas „Rampa” iestudējumā. Režisore Ināra Čakste.

Muzejā apskatāmas arī trīs jaunas izstādes, kas tika atklātas Muzeju nakts laikā:

• SKRĒJIENS AR BRIEDI jeb VISA DZĪVE: „Pēra Ginta” latviskā tulkojuma simtgadei veltīta izstāde dzejnieka kabinetā;
• KOKNESES TUVUMĀ jeb „mana mīlestība – zaļā krāsa”: Konrāda Ubāna 120. dzimšanas dienai veltīta izstāde Gaišajā salonā;
• ČETRI GADI SAVĀ MĀJĀ: izstāde mājas verandā.

Muzeja dārzā – Spēļu paklājs bērniem.

Ojāra Vācieša muzeja Robinsonzālē atvērta izstāde par Imantu Ziedoni un Ojāru Vācieti DZEJAS DIŽKOKI, bet Mansardzālēs apskatāma Ludmilas Azarovas piemiņas izstāde MĀRAS EZERA NOBURTĀ.

Jāņa Akuratera muzejā. O. Vācieša ielā 6a, dzejnieka kabinetā atvērta izstāde SKRĒJIENS AR BRIEDI… vai VISA DZĪVE?, kas veltīta Henrika Ibsena „Pēra Ginta” latviskā tulkojuma simtgadei.

„Pērs Gints” latviski tiek pārtulkots 1913. gadā un savu pirmpublicējumu piedzīvo tajā pašā gadā Pēterburgā. Rīgā drāma tiek izdota tikai 1931. gadā. Lieliskā atdzejojuma autors ir Jānis Akuraters.

„Biju pie Ibsena. Zem baltiem bērziem guļ šis milzis. Melns obelisks no Norvēģijas granīta un uz tā zeltā zīmēts vesers – vairāk nekā. Ir skaisti. Liela kapsēta pilsētas vidū… Kā es gribu izprast Ibsenu!…” –  tā Jānis Akuraters, atrazdamies emigrācijā Norvēģijā, raksta sievai Marijai. Izprast Ibsenu Akurateram izdevās. Izprast – sajūsmā un aizrautībā iepazīstot un iemīlot Ziemeļzemes dabu, vēsturi, kultūru, mākslu, literatūru, teātri un apgūstot norvēģu valodu. Tā sākās Akuratera ceļš pie Ibsena, it īpaši pie „Pēra Ginta” un „Branda” – dramatiskajām poēmām, kuras viņš atdzejo pēc atgriešanās Latvijā.

„Pērs Gints” sarakstīts 1867. gadā, kad Ibsens bija jau 40 gadus vecs, viņa otra lielā dramatiskā poēma „Brands” tapusi divus gadus iepriekš – 1865. gadā.

Tā kā poēmā „Pērs Gints” ir daudz satīrisku momentu par norvēģu raksturu, sevišķi tā vieglprātīgo un iedomīgo pusi, tad sākotnēji poēma Norvēģijā nebija tik populāra kā „Brands”. „Brands” bija iznācis jau septiņos izdevumos, kad „Pērs Gints” sasniedza vien trešo. 1876. gadā Ibsens sagatavoja īsinātu „Pēra Ginta” variantu Kristiānijas (Oslo) teātrim, kur to uzveda ar Edvarda Grīga komponētu mūziku. Pamazām „Pērs Gints ” tika iekļauts visu Skandināvijas teātru repertuārā.

Latviešu teātrī „Pērs Gints” parādās jau 1921. gada 15. novembrī Eduarda Smiļģa veidolā, kad Dailes teātrī notiek šīs Ibsena lugas pirmuzveduma pirmizrāde. Lasīt vairāk »

Līdz 30. novembrim Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19 skatāma izstāde par Ojāru Vācieti un Imantu Ziedoni DZEJAS DIŽKOKI.

„Ar ko man saistās vārds „ceļš”? Ar Ojāru Vācieti. Mēs satiekamies reti, bet mūs saista kaut kāds kopīgs dūmu ceļš debesīs. Tikko redzams, tikko nomanāms. Dūmu ceļš.” Imants Ziedonis.

Šī izstāde bija iecerēta kā dzimšanas dienas dāvana Imantam Ziedonim. Tā kļuva par piemiņas izstādi. Un tomēr izstādes koncepcijā nav izmainīts nekas. Jo lielās lietas un vērtības, pie kurām mūs pievilka un turpinās pievilkt Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa personības starojums un dzeja, ir nemainīgas. Šobrīd tās ieguvušas vēl dziļāku jēgu un met mūsos vēl spožākus atspulgus.

Ceļš nebeidzas Carnikavas un Ragaciema kāpās. Mūsu šīszemes acīm neredzams, tas turpinās un staro pār mums.

„Ceļš jau ir vienīgais nebeidzamais. Dūmu ceļš, zivju ceļš, smilšu, pelnu, uzvaru ceļš.” Imants Ziedonis.

Ceļš aiz Carnikavas un Ragaciema kāpām ir kā saules celiņš jūrā. Mēs nevaram pa to aiziet līdz apvārsnim, tomēr mēs zinām, ka tas ir. Un šī ceļa ideja dod mūsu gājumam jēgu.

Idejas, par kurām stāsta izstāde, ir ceļš, rokraksti, koki un akmeņi. Tomēr izstāde nav tikai konceptuāla, tā ir bagāta ar konkrētiem materiāliem no Ojāra Vācieša muzeja krājuma, Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves, Ausmas Kantānes un Žaņa Vācieša privātajiem arhīviem. Daudzus materiālus muzeja apmeklētāji ieraudzīs pirmoreiz. Kā unikālu jāatzīmē dzejoli, ko Imants Ziedonis rakstījis 1983. gada 2. decembrī, Ojāra Vācieša bēru dienā, vilcienā Rīga–Maskava, un Ojāra Vācieša vēstules Imantam Ziedonim. Izstādes apmeklētāji redzēs mazāk zināmas abu dzejnieku fotogrāfijas, kā arī iepazīsies ar līdz šim nepublicētām Imanta Ziedoņa piezīmēm par Ojāru Vācieti.

P.S. Mājas lapas sadaļā Muzeja priekšmets varat izlasīt stāstu par sudrabegli, ko stādījis Imants Ziedonis un kura aug Ojāra Vācieša muzeja pagalmā.

No 9. maija līdz 31. augustam Raiņa muzejā „Jasmuiža” Preiļu novada Aizkalnē būs  apskatāma Andas Svarānes keramikas izstāde ZIRŅA BĒRNI.

„Izstādes ZIRŅA BĒRNI darbi tapuši vienas vasaras laikā. Apciemojot Tadenavu, vienmēr neviļus atgriežos bērnībā, kad visi bērni Raiņa dzejoļus zināja no galvas. Arī pati esmu izaugusi ar zirņa bērniem, sasisto krūzi, lellīti Lolīti un citiem dzejolīšiem, kas „skaitījās” tikpat raiti kā reizrēķins.

Šodien bērni vairs tikpat kā nezina Raiņa dzejoļus, nelasa grāmatas un ļoti maz sapņo. Šī izstāde ir veltīta tieši bērniem, lai viņos modinātu interesi par dzeju vispār, par katra cilvēka iespējām sapņot, iztēloties un vientulības brīžos būt interesantam pašam sev.

Man Raiņa dzejas tēlus bija viegli izsapņot un veidot, jo dzejnieka valoda ir tik vienkārša un neizskaistināta, ka mākslinieks var ļaut savām fantāzijām lielu vaļu. No Raiņa bagātīgā bērnu dzejas klāsta esmu izvēlējusies atveidot tikai sev pašu tuvāko dzejoļu tēlus. Domāju, ka šo procesu turpināšu un radīsies vēl jauni keramikas darbi,” stāsta izstādes autore.

Anda Svarāne dzimusi Jēkabpilī, 1969. gada 26. februārī. 1991. gadā beigusi Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolu, 2002. gadā ieguvusi Latvijas Amatniecības kameras keramikas meistara diplomu. Piedalās mākslas projektos Latvijā un Eiropā. Pamatmateriāls – baltais māls, šamots.

No 10. aprīļa līdz 30. septembrim Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7 būs skatāma Lielupes vidusskolas skolēnu vizuālās mākslas darbu izstāde ZIEDU KLĒPIS.

Manī tūkstots puķu saldme garo,

Manī krāsu krāsas deg un staro,

Savas dailes es jums nobērt varu

Zvaigžņu sieku!

1911. gada nogalē iznāk Aspazijas dzejoļu krājums „Ziedu klēpis”, ko dzejniece veltījusi savai mātei. Šis krājums kļūst par Aspazijas pēdējo sveicienu Grietai Rozenbergai – māte aiziet aizsaulē 1912. gada pavasarī.

Dzejoļu krājums kompozicionāli veidots kā ziedu rinda – ziedi ir katras nodaļas nosaukumā, ziedi veido savdabīgu vaiņagu, tā kļūstot par vidutājiem starp dzejnieci un apkārtējo pasauli.

Aspazijas bērnības pirmās atmiņas ir vējš un uz gultas gala uzzīmēti ziedi. Vēlāk meitene skūpsta samītas puķu galviņas pļavā, un visu mūžu priecājas par ziediem – gan dzīvē, gan dzejā. Mūža nogalē pat mazs ziediņš, kas tiek atrasts starp grāmatas lapām, kļūst par prieka avotu. Lasīt vairāk »