Pasauļu vērotājs AUDIOVIZUĀLA PERFORMANCE “PASAUĻU VĒROTĀJS”

29. martā plkst. 20.00 Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30 notiks dzejnieces un mākslinieces LAURAS PRIKULES un mūziķa ANDRA INDĀNA audiovizuālā performance PASAUĻU VĒROTĀJS, kurā apvienoti dzejas, mūzikas un vizuālie mediji. Laura Prikule lasīs dzeju angļu valodā, subtitri latviešu valodā.

Performance PASAUĻU VĒROTĀJS radās rezidencē Ruckas muižā, Lauras Prikules un Andra Indāna sadarbības rezultātā. Darba fokusā ir pārvietošanās starptelpā starp īstām un iedomātām realitātēm, miksējot dažādas izteiksmes formas. Performances mērķis ir, paplašinot skatītāja pieredzi, uztveres rāmjus un piedāvājot citas perspektīvas skatījumam uz ierasto realitāti, atklāt pasaules, kas ir mums līdzās, bet kuras mēs ikdienā neapzināmies.
PASAUĻU VĒROTĀJA centrā ir Kamieļa Sultana tēls. Vērojumi, kas veikti, izmantojot dažādus tehnoloģiskos procesus, atspoguļo viņa padrūmo, bet reizē izzinošo pieredzi par dzīvi uz Zemes laikā, kad cilvēka ietekme ir neatgriezeniski mainījusi dabu, arvien lielāku daļu no planētas pārvēršot tuksnesīgā, sausā augsnē.

Laura un Andris iepazinās 2015. gadā Totaldobže mākslas centra Melno caurumu darbnīcu laikā Spānijā, uzsākot kopīgu audiovizuālo darbu veidošanu un performanču praksi.

Laura Prikule darbojas multimediju instalāciju, tekstu un konstruētu situāciju laukā. Absolvējusi LMA un Sanfrancisko Mākslas institūtu. Piedalījusies mākslas festivālos Survival Kit, Supermarket Art Fair (Stokholmā) un poētiskā robotisma projektos, izstādēs Baltijā un Skandināvijā.

Andris Indāns ir skaņas mākslinieks un komponists, pazīstams ar eksperimentālās elektroniskās mūzikas projektu Gas of Latvia. Kopš GOL izveidošanas tapuši vairāk nekā desmit albumi, kā arī izpētīti vairāki mūzikas virzieni un sniegti neskaitāmi koncerti Latvijā un citur Eiropā. Viena no viņa raksturīgākajām īpašībām ir nemitīgi savas valodas meklējumi, nezaudējot savu īpašo intonāciju. Dažādos posmos GOL ir pastāvējis kā ambient dub, drone, noise, industrial, elektro-akustisko improvizāciju, IDM un tehno mūzikas projekts. Andris Indāns raksta mūziku arī kino un teātrim, periodiski piesaka sevi skaņu mākslas kontekstā, piemēram, piedaloties Latvijas ekspozīcijā Arhitektūras biennālē Venēcijā 2014. gadā.

Pasākums notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Ieejas maksa: 2,00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,50 EUR

 


Rakstnieku dienasgrāmatas SAVĒJO TIKŠANĀS. RAKSTNIEKU DIENASGRĀMATAS

29. martā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā, notiks pirmais cikla SAVĒJO TIKŠANĀS pasākums RAKSTNIEKU DIENASGRĀMATAS. Par Imanta Ziedoņa un Gunāra Priedes dienasgrāmatām sarunāsies Ausma Kantāne un Ieva Struka. Sarunu vadīs Arno Jundze.

Dienasgrāmata kā žanrs ļoti tieši un intīmi atklāj autora pārdomas, ļauj paraudzīties uz viņa personību un daiļradi no cita skata punkta. Tīrā, skaidrā un uzrunājošā formāta dēļ dienasgrāmata savu aktualitāti nav zaudējusi un tik drīz arī nezaudēs.

Uz sarunu ir aicināta pētniece, Gunāra Priedes kopotu rakstu sastādītāja Ieva Struka, kura gatavojusi publicēšanai rakstnieka dienasgrāmatu. Otrs vakara viesis būs Ausma Kantāne, kura stāstīs par Imanta Ziedoņa dienasgrāmatu, kas vēl nav publicēta, bet nesen tās fragmenti izskanējuši koncertuzvedumā “Citādas debesis, tā pati dvēsele”.

Šī būs pirmā no sarunām pasākumu ciklā SAVĒJO TIKŠANĀS.

Pasākumu atbalsta Rīgas dome.

Ieejas maksa: 2,00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,50 EUR


Pagrieziena punkts NO VĀCBALTIEŠU PIE LATVIEŠU KULTŪRAS

26. martā plkst. 13.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, būs iespēja noklausīties lekciju “RŪDOLFS BLAUMANIS. PAGRIEZIENA PUNKTS – NO VĀCBALTIEŠU PIE LATVIEŠU KULTŪRAS”. Lekciju lasīs muzeja speciāliste Mag. hist. Maija Ārena.

Mācības vācu skolās, pirmie publicētie darbi vācu valodā, viena no pirmajām darba vietām vācbaltiešu laikrakstā – atslēgas frāzes, kas raksturo Rūdolfa Blaumaņa jaunības gadus. Rakstniece Anna Brigadere dalījusies atmiņās, ka “kulturālu sabiedrību Blaumanis gan meklējis ārpus savas tautas, sevišķi savas darbībās pirmajā laikā, kur tas daudz apgrozījies vācu literāriskās aprindās un bijis kādu laiku arī “Zeitung für Stadt un Land” līdzstrādnieks”.

Kāda strīda reizē Blaumanis dramatiski izsaucies: “Bet es gribu laukā. Laukā no tā pīļu dīķa! ” Šis strīda karstumā izteiktais izsauciens parāda rakstnieka ambīcijas būt novērtētam ne tikai savā tautā, bet arī no sveštautu kritiķu puses. Nonākot jaunā vidē un iepazīstot neierastus cilvēkus, Blaumanis pārvērtēja jaunībā aizsākto virzību uz iekļaušanos vācu kultūrā. 25 gadu vecumā viņš izdarīja apzinātu izvēli tiekties pēc latviešu sabiedrības un kultūras. Tas ir pagrieziena punkts, kas šodien ļauj rakstnieku dēvēt par vienu no spilgtākajiem 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu rakstniekiem.

Lekcijā klausītāji uzzinās, kāpēc nebija nemaz tik viegli pieņemt lēmumu par labu latviešu rakstniecībai, kā arī kādas personības un vide rosināja topošo rakstnieku pievērsties latviešu kultūras un valodas izkopšanai.

Lekcijas apmeklējums – 2,50 EUR

Skolēniem, studentiem, senioriem –1,50 EUR


Oto Skulmes kostīma skice Andreja Upīša lugas "1905" iestudējumam Dailes teātrī, 1940. gads OTO SKULME. ANDREJS UPĪTS. “1905”

No 24. marta līdz 27. maijam Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4 būs skatāma izstāde Oto Skulme. Andrejs Upīts. “1905”.

2017. gadā, sagaidot Andreja Upīša 140. jubileju, rakstnieka muzejs turpina izstāžu ciklu “Muzeja mākslas kolekcijas pērles”.

Izstādē skatāmas mākslinieka Oto Skulmes veidotās scenogrāfijas un kostīmu skices Andreja Upīša lugas “1905” iestudējumam Dailes teātrī 1940. gadā. Izrāde bija režisora Nikolaja Mūrnieka debija Dailes teātrī.

Oto Skulmes veikumu, veidojot scenogrāfiju Andreja Upīša lugas “1905” iestudējumam Dailes teātrī, vērtē mākslas zinātniece Ingrīda Burāne:

Izstāde Andreja Upīša memoriāldzīvoklī savlaicīga un nozīmīga, jo saistībā ar rakstnieka daiļrades izpēti kā papildvērtība minami vismaz trīs aspekti: aktualizēta reti atšķirta lappuse literatūras un teātra vēsturē; dota iespēja pievērsties scenogrāfijas iepazīšanai (šo mākslas veidu konkrētā iestudējuma laikā dēvēja par dekorācijām, kas gan tieši tāpat nodarbojās ar telpas un vides radīšanu, vien ar citiem izteiksmes līdzekļiem) un ļauj satikties ar mūsu kultūrā nepietiekami novērtētas, bet dziļas un daudznozīmīgas personības – mākslinieka Oto Skulmes (1889–1967) – radošā veikuma mirkli. Lasīt vairāk »


Veltījums Aspazijai ZĪMĒJUMU IZSTĀDE “VELTĪJUMS ASPAZIJAI”

Par godu Aspazijas dzimšanas dienai Raiņa un Aspazijas vasarnīcā pasākumu zālē apskatāma zīmējumu izstāde „Veltījums Aspazijai”, kurā vienkopus izstādīti 2016. gada Jūrmalas vizuālās mākslas olimpiādes dalībnieku darbi.

Zīmējumos izvērsta Aspazijas dzejas tematika un motīvi no krājumiem „Ziedu klēpis” un „Saulains stūrītis”. Tēmu loks – sieviešu tēli, ziedu motīvi, kā arī dzejnieces mīļākie dzīvnieki kaķi – rada gaišu un pavasarīgu izstādes kopējo noskaņu.

Izstādes veidotāja – Majoru vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja Inga Freiberga.


Aspazija. Sarkanās puķes ASPAZIJAS “SARKANAJĀM PUĶĒM” – 120

No 10. marta  Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7, skatāma izstāde–veltījums ASPAZIJAS PIRMĀ DZEJOĻU KRĀJUMA “SARKANĀS PUĶES” IZDOŠANAS 120 GADU ATCERE.

Dzejoļu krājums “Sarkanās puķes” iznāca 1897. gadā. Tas iezīmē dzejnieces ienākšanu latviešu literatūrā, rāda spilgtu un neparastu personību. “Sarkanās puķes” ir jauns pavērsiens tā laika dzejā, kas ievada mūsdienīgu dzejas uztveri. Aspazija atklāj dzejoļu krājuma liriskā varoņa emocionālo stāvokli, sākot no bezgalīga tukšuma un nespējas rast spēku, lai celtos kājās un dzīvotu, līdz enerģijai, kas ļauj aptvert savu iekšējo būtību, stāties pūļa priekšā un aizraut pasauli ar jaunām domām un idejām. Aspazijas dzejoļu krājums ir pildīts ar tolaik brīvdomīgām, kaislīgām, apkārtējo pasauli un tās vērtības bieži noliedzošām, bet arī mūsdienās aktuālām idejām, dodot spēku noticēt, ka katrs cilvēks pats var ietekmēt un veidot savu un arī līdzcilvēku dzīvi.

Izstādē būs skatāmas Aspazijas nedaudzās piemiņas lietas, kas glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, un 20. gadsimta sākuma mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Ziedu motīvi, sieviešu tēli un ainavas atklāj tā laika kultūras vidi. Jūgendstila noskaņas un motīvi gan sasaucas, gan disonē ar Aspazijas dzeju. Mākslas darbu autori ir Janis Rozentāls, Bernhards Borherts, Rūdolfs Pērle, Pēteris Krastiņš, Kārlis Brencēns, Pēteris Kalve un Alisa Dmitrijeva.

Izstādes autores – Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Astrīda Cīrule un LNMM latviešu grafikas kolekcijas glabātāja Marita Bērziņa

Mākslinieks – Ints Sedlenieks

Izstāde atvērta līdz 29. aprīlim.


Raiņa muzejs "Tadenava", 2016. gada vasara VNĪ realizētie projekti saņem godalgas konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2016”

6. martā konkursā „Latvijas Būvniecības Gada balva 2016” VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) projekts „Raiņa muzeja atjaunošana Tadenavā, Dunavas pag.” ieguva 2. vietu nominācijā „Restaurācija”, bet projekts „Raiņa un Aspazijas mājas restaurācija un rekonstrukcija Baznīcas ielā, Rīgā” žūrijas atzinību.

Valsts mēroga ēku un būvju konkursam “Latvijas Būvniecības gada balva 2016”, kas norisinājās ar devīzi “Drošība un kultūras mantojuma saglabāšana nākotnei”, kopumā 10 dažādām nominācijām tika pieteikti 88 objekti, pārstāvot visdažādāko būvju tipoloģiju un aptverot visu Latviju, kā arī Zviedriju, Igauniju un Krieviju, kur Latvijas pilsoņi piedalījušies objektu tapšanā. Atbilstoši konkursa nolikumam, ēkai vai būvei bija jābūt nodotai ekspluatācijā no 2015. gada 1.oktobra līdz 2016. gada 31. decembrim.

VNĪ konkursam pieteica 2016. gadā rekonstruēto un restaurēto Raiņa un Aspazijas muzeju ar trīs ekspozīciju un izstāžu vietām: Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Jūrmalā, Raiņa muzeju „Tadenava” un Raiņa un Aspazijas māju Rīgā – un valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un vēsturisku notikuma vietu Jāņa Akuratera muzeju, Torņakalnā, Ojāra Vācieša ielā 6a. Visu muzeju atjaunošana notikusi sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību un projekti realizēti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” ietvaros.

APSVEICAM SADARBĪBAS PARTNERUS!


02 MUZEJA PRIEKŠMETS. MARTS

No marta atsākam publikācijas mājaslapas sadaļā “Muzeja priekšmets”, kur piedāvājam stāstus par vērtīgām lietām, ko glabā muzeja krātuves.

Aspazijas 152. dzimšanas dienas mēnesī – Raiņa un Aspazijas muzeja vecākā eksperta Dr. philol. Jāņa Zālīša publikācija “Divi vīri, “kas ceļmalā dzied”, un jaunatrasta Aspazijas vēstule”: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/divi-viri-kas-celmala-dzied-un-jaunatrasta-aspazijas-vestule/


Konkursa dalībnieki, skolotāji un žūrija, 2017. gada 1. marts NOSLĒDZIES PUBLISKĀS RUNAS KONKURSS

1. martā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā notika publiskās runas konkurss 9.–12. klašu skolēniem.

Konkurss tika rīkots, lai attīstītu skolēnu publiskās runas prasmes, veicinātu izpratni par Raiņa personības un daiļrades atstāto mantojumu mūsdienu kultūrtelpā, kā arī padziļinātu izpratni par mūsdienu politiskajām un kultūrpolitiskajām aktualitātēm.

Konkursa žūrija – Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Mag. art., Mag. philol. Astrīda Cīrule, Raiņa un Aspazijas muzeja vecākais eksperts Dr. philol. Jānis Zālītis, Jūrmalas teātra aktrise un Dubultu bērnu bibliotēkas vadītāja Ingūna Radziņa –, izvērtējot deviņas publiskās runas, piešķīra:

1. vietu Madarai Gailei (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 9. klase) par runu “Politikas atspoguļojums kultūrā un tā ietekme uz sabiedrību”

2. vietu Katrīnai Karplei (Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”, 9. klase) par runu “Vai patriotisms nav zudis?”

3. vietu Robertam Kitam (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 12. klase) par runu “Vai patriotisms nav zudis?”

Specbalvas:

Alisei Zitai Zeidakai (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 10. klase) par mākslinieciski izteiksmīgāko uzstāšanos publiskajā runā “Vai Latvija, sasniedzot simtgadi, būs tāda, kādu to vēlējās redzēt Rainis?”

Paulai Tereovai (Majoru vidusskola, 9. klase) par atbildēm uz jautājumiem, prasmēm iesaistīties diskusijā par tēmu “Vai Latvija, sasniedzot simtgadi, būs tāda, kādu to vēlējās redzēt Rainis?”

Elizabetei Bišai (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 9. klase) par emigrācijas tēmas aktualizēšanu runā “Latvija mūsos”

Apsveicam uzvarētājus un pateicamies skolotājiem, kuri sagatavoja dalībniekus konkursam!

Apbalvotie dalībnieki saņēma Memoriālo muzeju apvienības dāvanu kartes un ielūgumus uz teātra izrādēm.

Pateicamies mūsu atbalstītājiem – Latvijas Nacionālajam teātrim un Dailes teātrim!


No kreisās: Holgers Elers, Ingūna Elere, Rita Meonerte, Sanita Kossoviča KILOGRAMS KULTŪRAS ATJAUNOTAJIEM RAIŅA UN ASPAZIJAS MUZEJIEM

 23. februārī, norisinājās Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas “Kilograms kultūras 2016” noslēguma ceremonija.

Nominācijā “Mantojums” balvu saņēma trīs atjaunotie Raiņa un Aspazijas muzeji, kas apmeklētājiem durvis vēra 2016. gada otrajā pusē: Raiņa muzejs “Tadenava” – jūlijā, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros – augustā, abu dzejnieku māja Rīgā – septembrī.

MMA direktore Rita Meinerte, saņemot balvu, uzsvēra, ka Raiņa un Aspazijas muzeju kompleksu atjaunošana varēja notikt pateicoties tam, ka Kultūras ministrija to iekļāva Eiropas Ekonomikas zonas finanšu programmas iepriekš noteikto projektu skaitā. Projekta realizāciju vadīja valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, un rezultāts ir muzejnieku, arhitektu, būvnieku, mākslinieku un administrētāju kopdarbs. “Ir gandarījums, ka mums visiem kopā ir izdevies radīt muzejus, kas, kā liecina uzvara “Kilograms kultūras” sabiedrības balsojumā, atbilst mūsdienu cilvēka vajadzībām. Pārfrazējot: mazs var būt ne vien skaists, bet arī vajadzīgs. Investīcijas, kādas ir piedzīvojuši trīs Raiņa un Aspazijas muzeja kompleksi, ir ārkārtīgi (apzināti lietoju šo vārdu!) nepieciešamas visiem mūsu personību muzejiem. Tikai tad varēs vērtēt, vai tie ir sabiedrībai nepieciešami. Mēs gribam un protam strādāt.” Lasīt vairāk »