ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS PASĀKUMS “LAIKA ZĪMES UN ANDREJA UPĪŠA PERSONĪBA. LAIMES LĀČA MEKLĒJUMI.”

25. aprīlī, trešdien, plkst. 15.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, notiks pasākums “Laika zīmes un Andreja Upīša personība. Laimes lāča meklējumi”.

Mūsdienu skatījums uz Andreja Upīša personību un daiļradi, darbu iestudējumi un tēmu aktualitāte. Interaktīvas spēles ar Andreja Upīša darbu tekstiem.

Pasākums veidots sadarbībā ar Rīgas Izglītības un Informatīvi metodisko centru, mērķauditorija – latviešu valodas un literatūras skolotāji, taču laipni gaidīts jebkurš interesents.

Ieejas maksa – 2 €.


ANSAMBĻA “SVĪRES” KONCERTS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

26. aprīlī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, notiks ansambļa “Svīres” koncerts.

2015. gadā dibinātā ansambļa “Svīres” sastāvā muzicē trīs profesionālas flautistes: Santa Grigorjeva, Madara Behmane un Zane Jurēvica. Trio mērķis ir izmantot un popularizēt flautas laikmetīgās spēles tehnikas un balss plašās iespējas. Repertuārs ir daudzveidīgs – sākot ar klasisko mūziku, tautasdziesmu un populārās mūzikas apdarēm un noslēdzot ar oriģinālmūziku. Dažādos sastāvos mūziķes ir muzicējušas kopā daudzu gadu garumā, kopā dziedājušas arī jauniešu korī “Kamēr…”. Savos priekšnesumos mūziķes dzied un spēlē dažādus mūzikas instrumentus (flautas, mandolīnu, ukules, ģitāru, stabules un sitamos instrumentus). 2016. gadā viņas ieguvušas 1. prēmiju 5. Mūsdienu akustisko vokāli instrumentālo grupu konkursā – festivālā “Sudraba kaija” Salacgrīvā.

Koncertprogramma “Saules vārdi” ietver latviešu tautasdziesmu apdares, kā arī oriģinālmūziku. Koncertprogrammas tēma ir latviešu folklorā bieži pieminētā saule, kura ne tikai ir debess spīdeklis, bet arī nes sevī daudzas nozīmes – saule-māte, saule-sargātāja, sildītāja, spēka devēja un miera nesēja. Koncerta sākumā tiks atskaņots latviešu tautasdziesmu cikls “Parādiesi tu, saulīte” trim flautām, balsīm un tautas mūzikas instrumentiem Santas Grigorjevas apdarē. Šajās apdarēs paralēli klasiskās flautas spēlei tiek izmantota dziedspēles tehnika, kura veido sešbalsīgu akordu faktūru, kas līdz šim flautas spēles tradīcijās Latvijā ir maz izmatota. Cikla skanējums un dinamiskums tiek bagātināts, izmantojot dažādus tautas mūzikas instrumentus – mandolīnu, kokli, īru stabules, varganu, bungas, okarīnu, zvangu, ukuleles. Vēl koncertā skanēs daļa no tautasdziesmu cikla “Rudzu malu es nogāju” Santas Grigorjevas apdarē trīs flautām, balsīm, īru stabulei un bungām. Šajā ciklā liela nozīme ir tieši klasiskajai flautai, jo tajā tiek bagātīgi izmantotas dažādas modernās flautas spēles tehnikas.

Ieeja – 2.00 €.
Skolēniem, studentiem un senioriem – 1.50 €.


OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJS AICINA UZ INTERAKTĪVU SPĒLI “DZEJDABA”

Ojāra Vācieša muzejs Rīgā piedāvā muzejpedagoģisko programmu “Dzejdaba” pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem.

Programmas atvēršana norisināsies 19. aprīlī plkst. 10.00 sadarbībā ar pirmskolas izglītības iestādes “VARAVĪKSNE” vecākās grupas bērniem.

Interaktīvā spēle veidota kā radošs ceļojums dzejas vārdu un tēlu pasaulē. Tā ir iespēja atklāt Ojāra Vācieša daiļradi. Spēles objekti ir darināti pēc Inta Sedlenieka skicēm. Īpaši jāizceļ objekts “Atskaņu siena”, kuras vizuālajā valodā ir iekombinēti Ojāra Vācieša zīmējumi – krāsaini apļi, aiz kuriem slēpjas atskaņu spēles vārdi. Muzejpedagoģiskās programmas mērķis ir tuvināt jaunos apmeklētājus latviešu valodas tēlu pasaulei, kurā atspoguļojas dabas ritums, kā arī Ojāra Vācieša būtiskai daiļrades jomai – bērnu dzejai.

Programma ir tapusi ar Kultūras ministrijas atbalstu; tā mājos ar LNNK Saeimas frakcijas atbalstu izremontētajās muzeja telpās.

Grupas var pieteikt pa tel. 67614015.


DZEJAS LASĪJUMU VAKARS “IEČUKSTI EZERĀ”

Piektdien, 13. aprīlī, plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19) notiks dzejas lasījumu vakars “Iečuksti ezerā”.

Pasākumā dzeju lasīs dzejnieku kopas “Trīspadsmitais kurss” dalībnieki: Dainis Deigelis, Ginta Gerbaševska, Mārtiņš Pommers, Alise Mētra, Agnese Blaua, Anita Ozoliņa un Ivars Vācers. Par pasākuma muzikālo daļu rūpēsies Andris Akmentiņš – dzejnieks, rakstnieks un dziesminieks vienā personā – un Inita Jansone.

Dzejnieku apvienība “Trīspadsmitais kurss” tika izveidota pirms nedaudz vairāk nekā gada, saplūstot divām Literārās akadēmijas jauno dzejnieku grupām. Šī gada laikā apvienība organizējusi pasākumus Rīgā un reģionos ar mērķi veicināt dzejas lasīšanu, klausīšanos un jaunradi. Apvienības organizētajiem pasākumiem raksturīgi formas un žanru eksperimenti. Festivālā “Baltā nakts” tika veidota dzejas performance “Kolektīvā bezapziņa”, bija organizēts bērnu dzejas vakars, dzeja ir pārtapusi dziesmās utt. Visu “Trīspadsmitā kursa” veidoto pasākumu neiztrūkstošā daļa ir sadarbība ar mūziķiem.

Andris Akmentiņš ir dzejnieks, mūziķis, prozas un dziesmu tekstu autors. Izdevis vairākus dzejas krājumus un vienu stāstu grāmatu. Šogad sagaidāms arī Andra Akmentiņa pirmais romāns, kas būs noslēdzošais darbs vēsturisko romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts”. Vadījis Literārās akadēmijas nodarbības daļai no “Trīspadsmitā kursa” biedriem.

Inita Jansone ir jauna latviešu izpildītāja un dziesmu autore, kura apvieno dažādu dzejnieku darbus ar brīžiem smeldzīgām, brīžiem romantiskām melodijām un ģitāras un ukuleles skaņām. Starp izmantotajiem tekstu autoriem var minēt gan latviešu klasiķus Frici Bārdu, Raini, Aspaziju un Annu Saksi, gan tādu leģendāru autoru kā Rabindranats Tagore.

Ieejas maksa – 2.00 €.
Skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 €.


ZĪMĒŠANAS NODARBĪBAS PIEAUGUŠAJIEM ROZENTĀLA UN BLAUMAŅA MUZEJĀ

Sestdienās Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs (Rīgā, Alberta ielā 12-9) aicina apmeklēt zīmēšanas nodarbības izcilā mākslinieka Rozentāla darbnīcā.

Plašā darbnīca, kurā 20. gadsimta sākumā strādājis Rozentāls, ir telpa, kas pārsteidz un iedvesmo muzeja apmeklētājus. Lai mākslinieka darbnīca būtu ne tikai unikāls apskates objekts jūgendstila Rīgā, bet arī vieta, kur ikvienam apmeklētājam tiek dota iespēja izjust Rozentāla dzīves un darba vietas radošo gaisotni, izprast mākslas darba tapšanas procesu caur savu personisko pieredzi, no 14. aprīļa muzejs piedāvā zīmēšanas nodarbības, kas notiks sestdienās no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 (saskaņā ar nodarbību grafiku). Apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja zīmēt profesionāla pedagoga – PIKC NMC Jaņa Rozentāla mākslas skolas pedagoģes Zīles Ziemeles – vadībā, eksperimentēt ar dažādām tehnikām un grafiskajiem paņēmieniem utt. Nodarbības konsultēs Laura Freināte, skolas direktora vietniece izglītības jomā.

Nodarbības paredzētas pieaugušajiem, kā arī vecāko klašu skolēniem, studentiem un senioriem. Tuvākie datumi: 14. un 28. aprīlis, 19. maijs, 2. un 16. jūnijs.

Nodarbības notiks ar Rīgas domes Kultūras projektu finansēšanas konkursā gūto atbalstu.

Ir nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās: jrrbm@memorialiemuzeji.lv vai 67331641.

Vienas nodarbības cena – 2.00 €.


RAIŅA MUZEJAM “TADENAVA” – STARPTAUTISKĀ THEA BALVA PAR IZCILIEM SASNIEGUMIEM

7. aprīlī THEA apbalvošanas ceremonijā Anaheimā (ASV) Memoriālo muzeju apvienības un dizaina biroja H2E veidotā Raiņa muzeja “Tadenava” ekspozīcija saņēma starptautisko THEA Balvu par izciliem sasniegumiem ekspozīcijas veidošanā.

Šo augsto apbalvojumu jau 24 gadus piešķir Tematiskās izklaides industrijas asociācija (The Themed Entertainment Association, turpmāk TEA). Balva, kas nosaukta sengrieķu dievietes Tejas vārdā, radīta, lai izceltu izcilību, veidojot izglītības, vēstures un izklaides projektus, un tā uzsver pieredzes, dizaina un tematiskās izklaides vērtību.

Šogad balvai tika pieteikti vairāk nekā 300 pretendenti no visas pasaules. Laureātu vidū ir Smitsonas Nacionālais Afroamerikāņu vēstures un kultūras muzejs Vašingtonā, Notra-Dama bazilika Monreālā, izklaides parks Dubajā, “Simbolika: Fantāzijas pils” Eftelinga parkā Nīderlandē, “Cittadella” apmeklētāju centrs Maltā, Gallipoli ekspozīcija Te Papa muzejā Jaunzēlandē, vairāki Disnejlendas parku jaunie kompleksi u. c.

Memoriālo muzeju apvienības zinātniskā sekretāre Sanita Kossoviča uzsver: “Raiņa muzejs “Tadenava” ir meditācijas vieta. Šeit apmeklētājs var saplūst ar dabu un atklāt sevī radošo garu, atrast laiku un to pilnībā veltīt sev. Rainis šeit ir dzimis un pavadījis trīs ar pusi savas dzīves gadus. Šeit viņš pirmo reizi ieraudzījis sauli, spēris pirmos soļus, teicis pirmos vārdus, visi viņa pirmie dzīves iespaidi ir gūti Tadenavā. Tadenava ir iedvesmas šūpulis.”

Dizaina biroja H2E vadošais dizainers Holgers Elers atzīst, ka jau no paša sākuma ir zinājis, ka tai ir jābūt tādai ekspozīcijai, kas iesaista apmeklētājus. “Tas bija liels izaicinājums – tad, kad ir pieņemts lēmums atteikties no tehnoloģijām, pie tā turēties līdz galam. Koka lodīte – mazā saule – kļūst par ceļvedi ekspozīcijā, kas atver tās saturu apmeklētājiem. Mēs uzticamies muzeja apmeklētājiem, mēs viņiem piedāvājam pašiem atrast ceļu, kā atklāt ekspozīcijas saturu, sniedzam viņiem iespēju doties piedzīvojumā.”

Patrīcija Makkāja (Patricia MacKay), TEA samita līdzpriekšsēdētāja, akcentē, ka Tadenavas ekspozīcija – tā ir iespēja atgriezties pie “saknēm”, tas ir lielisks piedzīvojums, kas sākas ar ziņkārības veicināšanu apmeklētājā.

Olafs Vuhts (Olaf Vugts), Eftelinga parka Nīderlandē direktoru padomes pārstāvis, ir patīkami pārsteigts un augsti novērtē radošo ideju, kas savā vienkāršībā ir unikāla, īsta un skaidra. Viņš uzslavē arī to, ka, pateicoties šai ekspozīcijai, muzejam gada laikā ir izdevies piesaistīt 185 reizes vairāk apmeklētāju, nekā Tadenavā ir iedzīvotāju.

Dienu pirms balvas pasniegšanas Sanita Kossoviča un Holgers Elers piedalījās TEA samitā, sniedzot prezentāciju, kuras laikā stāstīja, kā tika veidota Raiņa muzeja “Tadenava” ekspozīcija no koncepcijas izstrādes brīža līdz realizācijai, kā arī kādiem izaicinājumiem bija sevi jāpakļauj. Viņi sniedza rekomendācijas 600 izklaides industrijas profesionāļiem no visas pasaules, kas bija ieradušies uz TEA samitu.

Ekspozīcija iekārtota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” projekta “Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana” ietvaros. Projekta īstenotājs – valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, partneris – Memoriālo muzeju apvienība.

Dalība TEA samitā un apbalvošanas ceremonijā bija iespējama, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam.


ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS PASĀKUMS “SIEVIETE STĀSTOS”

14. aprīlī, sestdien, plkst. 15.00 ar sarīkojumu “Sieviete stāstos” Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, turpināsies Latvijas mutvārdu stāstnieku ikmēneša pasākumu cikls.

Katra pasākuma tēma ir saistīta ar kādu Andreja Upīša labi vai ne tik labi pazīstamu darbu, un aprīlī tas ir romāns “Sieviete”, kas tika publicēts 1910. gadā. Latviešu literatūrā tā bija sensacionāla parādība, un Upīts parādīja sevi kā meistaru vīrieša–sievietes sarežģīto attiecību attēlošanā. Romāns izraisīja plašu diskusiju sabiedrībā, savukārt kritikā tas tika atzīmēts kā novatorisks teksts, kas balansē uz reālisma un naturālisma robežas un sasaistās ar vairākiem spilgtiem Eiropas autoru (Balzaka, Flobēra, Zolā) darbiem. “Sieviete” izdota vairākos atkārtotos metienos un kļuva par vienu no sava laika lasītākajiem Upīša romāniem.

2016. gadā “Sieviete” tika iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī; izrādi veidoja režisore un dramatizējuma autore Ināra Slucka; titullomā – aktrise Dita Lūriņa.

14. aprīļa sarīkojums ir veltīts ne tikai Upīša “Sievietei”, bet arī sievietes tēmai vispār, un ikviens sarīkojuma apmeklētājs tiks laipni aicināts (bet ne piespiests) piedalīties ar saviem mutvārdu stāstiem par šo mūžīgo un neizsmeļamo tēmu.

Sarīkojumu vada LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns, piedalās: Liesma Lagzdiņa (Kuldīga), Aelita Ramane (Pilsrundāle), Vilhelmīne Jakimova (Preiļi), Solveiga Boicova (Valmiera), Normans Graustiņš (Baldone) un citi Latvijas stāstnieki.

Ieejas maksa – 2.00 €.


MUZEJU DARBA LAIKS SVĒTKOS

Lieldienās, no 30. marta līdz 2. aprīlim, visi Memoriālo muzeju apvienības muzeji būs slēgti.

29. martā muzeju darba laiks saīsināts par vienu stundu.

Gaidīsim Jūs no 3. aprīļa ierastajos muzeju darba laikos.

Priecīgus svētkus!


VALDEMĀRA TONES DZIMŠANAS DIENA UN PASĀKUMU CIKLA “MĀKSLA AKURATERA MĀJĀ” ATKLĀŠANA

Šogad Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) notiks pasākumu cikls “Māksla Akuratera mājā”, kura mērķis ir iepazīstināt ar Jāņa Akuratera mākslas kolekcijas vērtībām un parādīt tās mūsdienu mākslas procesu kontekstā. Pirmais cikla pasākums paredzēts 28. martā plkst. 18.00, un tas būs veltīts latviešu māksliniekam Valdemāram Tonem, kuram todien aprit 126 gadi. Sarunā piedalīsies gleznotāja Džemma Skulme un mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne; vakara noslēgumā paredzēts muzikāls priekšnesums (Andris Pauls – vijoles solo; Lelde Paula – klavieres).

Jāņa Akuratera kolekcija ir īpaša – tajā vairums priekšmetu ir autordarbi. Mājas interjera detaļas – kamīns, apgaismes ķermeņi, mēbeles –, mākslas priekšmeti, keramika, sudrablietas, tekstilijas un gleznas ir konkrētu meistaru un mākslinieku radīti. Tā bija paša dzejnieka vēlme un dziņa – veidot savu vidi daiļu un iedvesmojošu. Par Jāni Akurateru viņa laikabiedri rakstījuši: “Pēc Poruka Akuraters bija visvairāk piesātināts ar daiļumu, izsmalcinātām izjūtām un redzējumiem. Daiļumu viņš uzskatīja par cilvēku galveno vienotāju,” – tā teicis Jānis Veselis; “Neparastu daiļumu viņa mājoklim piešķīra ne tikai daudzās Tones, Ubāna, Grosvalda, Strunkes gleznas, skaisti trauki un paklāji, bet kāda īpatnēja, klusa, vārdā nenosaucama atmosfēra,” – tā rakstījusi Zenta Mauriņa. Mājas tapšanas laikā Jānis Akuraters pārskata savu iedzīvi, veido priekšmetu sarakstus, domājot par to izvietošanu jaunajās telpās. Jāņa Akuratera bloknotā atrodam ierakstītus to gleznotāju vārdus, kuru darbi bija rakstnieka kolekcijā: Kalējs, Ubāns, Strunke, Jaunsudrabiņš, Štrāls, Tone, Varslavāns, Brencēns, Otis Skulme u. c., kopā – 17 autoru darbi! Saprotams, ka tāds gleznu daudzums lika domāt par gleznu salona izveidi iecerētajā mājā.

Savos ārzemju ceļojumos Jānis Akuraters bija iepazinis gan muzejus Maskavā, gan gleznu salonus Parīzē, gan Nacionālās gleznu galerijas ekspozīciju Kristiānijā (Oslo). Arī savā tiešajā profesionālajā darbībā un interešu lokā viņš bija cieši saistīts ar dažādiem māksliniekiem. Laika gaitā veidojās rakstnieka privātā kolekcija, kurā bija tikai Latvijas autoru mākslas darbi. Domājams, tā bija Jāņa Akuratera apzināta izvēle.

Jāņa Akuratera dzīvē īpaši nozīmīgs bija strēlnieku laiks un atmiņas par to. Tieši strēlnieku gaitās viņš iepazinās ar māksliniekiem Konrādu Ubānu, Niklāvu Strunki, Kārli Johansonu, Jāzepu Grosvaldu un Valdemāru Toni. Kad sākās Pirmais pasaules karš, Rīgas mākslas skola, kurā mācījās Valdemārs Tone, tika evakuēta uz Iekškrieviju. Tone, Ubāns, Johansons un citi jaunie latviešu mākslinieki nonāca Penzas mākslas skolā. Kara laika noskaņojums nebija labvēlīgs mācībām, un Tone labprātāk darbojās Bēgļu apgādāšanas komitejā, vadīja kori un organizēja koncertus, kuros pats spēlēja vijoli. Tones kaislība uz vijoli izpaudās jau bērnībā. Arī vēlāk Valdemārs bieži spēlējis vijoli draugiem un sev. Ne velti Jāzeps Grosvalds gleznā “Triju mākslinieku portrets” (1915) jaunā Tones rokās ir ielicis vijoli – tā harmonizēja un iedvesmoja mākslinieku visu mūžu.

Pirmais pasaules karš turpinājās, un studijas nepasargāja no iesaukšanas armijā. Uzzinādams par strēlnieku bataljonu dibināšanu Latvijā, Tone steidzās uz Rīgu, lai pievienotos latviešu pulkiem. Patriotiskā gaisotne pieauga, un strēlniekos iestājās ļoti daudz jaunākās paaudzes mākslinieku: Grosvalds, Ubāns, Strunke, Suta, Johansons, Baltgailis, An. Cīrulis, kā arī mūziķi, aktieri u. c. Pulku komandieri pret māksliniekiem izturējās saprotoši. Ģenerālis Andrejs Auzāns – lai mākslinieki “nenogulētu” karu, kas viņiem kā laikmeta notikumu degpunkts taču bija jāapraksta un jāglezno – piešķīra tiem īpašas atļaujas staigāt pa priekšējo pozīciju rajonu un novērot visu, kas bija iegaumēšanas vērts. Šo atļauju mākslinieki plaši izmantojuši, ne reizi vien nonākdami nopietnās briesmās. Tā Tone ar Johansonu, klejodami bez maskām, reiz iekļuvuši rajonā, ko apšaudīja ar gāzu lādiņiem. Citu reizi Toni un draugus viņu apgaitās pārsteigusi nakts, un viņi palikuši bez pajumtes. Tad brigādes ģenerālis Kārlis Goppers personīgi sameklējis viņiem naktsmājas.

1917. gada 3. septembrī vācieši ieņēma Rīgu. Strēlnieki kopā ar krievu armiju cauri Vidzemei atkāpās uz Igaunijas robežas pusi. Smago Nītaures kauju laikā Toni kopā ar citiem māksliniekiem iedalīja ievainoto pārsienamajā punktā, tieši blakus priekšējām pozīcijām. Dažas asiņainajā slaktiņā pavadītās dienas atstāja viņam drausmīgas atmiņas uz visu mūžu. Tomēr šie strēlnieku dzīves notikumi, kā tos apraksta Tones biogrāfs Anšlavs Eglītis, Toni kā gleznotāju nesaistīja un neietekmēja gandrīz nemaz. Viņu interesēja tikai cilvēks, skatīts tieši un tuvu. Strēlnieku gaitas satuvina Toni ar viņa nākamo portretu modeļiem – rakstniekiem Jāni Akurateru, Valdemāru Dambergu un Edvartu Virzu. “Tas ir dīvaini un zīmīgi, ka dramatiskie un asiņainie laikmeta notikumi, kas tik spilgti atspoguļojas Tones draugu gleznotāju un rakstnieku darbos, viņam pašam pāršalkuši pāri, nepamezdami nekādu redzamu zīmju. Tikai vienā vienīgā gleznā gluži neviļus pavīd mazs stūrītis no lielā laikmeta – karavīra tērps rakstnieka Jāņa Akuratera ģīmetnē,” – tā raksta Anšlavs Eglītis. “Gleznojot “Jāni Akurateru strēlnieka formā” (1917–1928, LNMM), apliecināta piederība armijai, taču pretskatā sēdošais modelis ar grāmatu rokās noraugās uz skatītāju tik stabilā mierā, ka nerodas asociācijas ar militāram dienestam pakļautu personu un apkārt valdošo iznīcību. Kā liecina paraksts un datējums apakšā pa labi – “V. Tone 1917–1928”, pēc 11 gadiem Tone gleznojumā izdarījis korekcijas, taču pārmaiņas nav skārušas ne kolorītu, ne agrīnajiem darbiem raksturīgo stilistiku,” – skaidro mākslas zinātniece Dace Lamberga.

1932.–1933. gadā Tone gleznojis veselu sēriju līdzīgu, tumšos, siltos toņos ieturētu, ģīmetņu, daudzmaz apgaismodams vienīgi sejas un iegleznodams kādu blāzmojumu fona dziļumā, lai pastiprinātu telpas realitāti. Tāda ir dzejnieces “Laimas Akurateres ģīmetne” (1933). 1932. gadā tiek uzgleznots “Akuratera kundzes portrets”.

Uz pasākumu 28. martā laipni aicināti visi Valdemāra Tones, Jāņa Akuratera, latviešu mākslas un kultūras interesenti.

Ieejas maksa – 2.00 €; skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 €.

Pasākumu atbalsta VKKF un Jāņa Akuratera biedrība.


Foto – Jānis Deinats. ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS SARUNA PAR VIZMU BELŠEVICU UN FILMU “BILLE”

Ceturtdien, 29. martā, plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā (Brīvības ielā 38-4) notiks saruna par izcilo dzejnieci un rakstnieci Vizmu Belševicu un jauno latviešu spēlfilmu “Bille”, kas ir tapusi pēc Belševicas slavenās triloģijas pirmās daļas motīviem. Sarunā piedalīsies filmas režisore Ināra Kolmane un Vizmas Belševicas dēls – dzejnieks Jānis Elsbergs; sarunu vadīs Mg. philol. Arturs Skutelis.

Vizma Belševica (1931–2005) ir viena no spilgtākajām balsīm 20. gadsimta otrās puses latviešu literatūrā. Viņas 1969. gadā izdotais dzejoļu krājums “Gadu gredzeni” kļūst par svarīgu notikumu latviešu kultūras dzīvē, un pēc tā izdošanas pret Belševicu asi vēršas kritika – padomju varai nav pieņemami vairāki krājuma dzejoļi, kas veltīti vēstures tematikai, it sevišķi noslēguma darbs “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām”, kurā aiz sižetiskā apraksta par krustnešu iebrukumu varēja saskatīt līdzības ar padomju okupāciju. Krājums “Gadu gredzeni” ir iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas tiek publicēta triloģija “Bille” (1992–1999), par kuru rakstniece saņem Kārļa Goppera fonda balvu (1993) un Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu (1997). Vairāki Belševicas darbi ir tulkoti svešvalodās. 1994. gadā rakstniece apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2002. gadā saņem Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā. Vairākas reizes Belševicu izvirza Nobela prēmijai literatūrā.

Šīgada 20. aprīlī Latvijas kinoteātros sāks izrādīt režisores Ināras Kolmanes pilnmetrāžas spēlfilmu, vienu no Latvijas simtgades filmām – “Billi”. Tā bez izskaistinājumiem vēsta par cilvēkbērna dzīvi un izaicinājumiem 20. gadsimta 30. gadu Latvijā – nesaņemtā mīlestība ģimenē, grūtības iederēties apkārtējā sabiedrībā, apziņa, ka esi savādāka, nespēj atņemt Billei sapņus, viņa nelokās un nelūst, bet atrod pati savu ceļu. Filmas “Bille” radošās grupas pamatsastāvu veido scenārija autori Arvis Kolmanis un Evita Sniedze, režisore Ināra Kolmane, operators Jurģis Kmins, māksliniece Ieva Romanova. Vairāk par filmu var uzzināt šeit: http://facebook.com/BilleTheFilm.

29. marta pasākumā interesentiem būs unikāla iespēja skatīt kadrus no drīzumā sagaidāmās spēlfilmas, kā arī piedalīties sarunā ar filmas režisori Ināru Kolmani un Vizmas Belševicas dēlu – dzejnieku Jāni Elsbergu.

Pasākuma norises vieta: Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 29. marts, 18.00–19.30.
Ieejas maksa: 2.00 €.