TRADICIONĀLĀ KULTŪRA KĀ NEIZPRASTS UN NENOVĒRTĒTS SPĒKS TRADICIONĀLĀ KULTŪRA KĀ NEIZPRASTS UN NENOVĒRTĒTS SPĒKS

3. decembrī plkst. 11.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7 norisināsies konference TRADICIONĀLĀ KULTŪRA KĀ NEIZPRASTS UN NENOVĒRTĒTS SPĒKS. Konferenci rīko „Nodibinājums Māras loks”.

Konferences pamattēma – Saules gadskārtas kā nozīmīgas latvisko kultūras vērtību nesējas iekļaušana Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) likumā.

Konferencē ir aicināti piedalīties latviskās dzīvesziņas kopēji un visi interesenti, lai iepazītos ar NKM likumu, kas stājas spēkā 2016. gada 1. decembrī, un veiktu pasākumu kopumu, kas nodrošinātu Saules gadskārtas astoņu svinamo laiku iekļaušanu Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Vairāk informācijas: Irēna Saprovska, „Nodibinājuma Māras loks” dibinātāja, tālr. 29511148, e-pasts: marasloks@gmail.com


Z. Āres ilustrācija Raiņa grāmatai “Divpadsmit mēneši”. – Rīga: Latvijas Bērnu draugu biedrība, 1927. BĒRNU RĪTS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

3. decembrī plkst. 10.00 ģimenes ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem ir mīļi aicinātas uz Bērnu rītu Aspazijas un Raiņa bibliotēkā, Raiņa un Aspazija mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Kopā lasīsim Raiņa dzeju, izdzīvosim gada ritumu, runāsim, zīmēsim, līmēsim, iepazīsimies ar abu dzejnieku neparasto bibliotēku, kas atrodas pašā Rīgas sirdī – Raiņa un Aspazijas namā.

Bibliotēka, ko veido vairāk nekā seši tūkstoši grāmatu, glabā arī to, ko Rainis un Aspazija sacerējuši bērniem – dzejoļu grāmatas, lugu izdevumus, atmiņu tēlojumus. Raiņa un Aspazijas mājas ļaudis vēlas iepazīstināt mazos lasītājus ar abu dzejnieku uzburto brīnumaino bērnu dzejas pasauli, kopā ar vecākiem lasot dzeju, pārrunājot un izdzīvojot to.

Tā kā vietu skaits ir ierobežots, lūdzam iepriekš pieteikties līdz 1. decembrim, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

Ieejas maksa ģimenei – 3,00 EUR


rozentals_rasas_krasas RADOŠĀS ARHEOLOĢIJAS LABORATORIJA JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJĀ. 1866–2016

No 3. decembra līdz 2017. gada 15. janvārim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, būs skatāma biedrības “Rasas krāsas” audzēkņu darbu izstāde RADOŠĀS ARHEOLOĢIJAS LABORATORIJA JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJĀ. 1866–2016.

Izstādes atklāšana 3. decembrī plkst. 13.00.

Biedrība “Rasas krāsas” sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību un Ikšķiles novada pašvaldību izstrādāja projektu “Jūgendstila izpēte Jaņa Rozentāla mākslas mantojuma kontekstā”, kurā piedalījās 15 Ikšķiles novada jaunieši vecumā no 10 līdz 15 gadiem.

Projekta moto ir somu rakstnieces Mailas Talvio teiktais: “Droši vien Janis Rozentāls ar savu personību būtu varējis apburt un iekarot kuru katru kultūras centru, bet viņš izvēlējās arāja, sējēja un pļāvēja lomu savā tautā. (..) Rozentāls savā 22 gadus ilgajā radīšanas laikā, kas tik bagāts ar meklēšanu, uzvarām, saulainu prieku un dzīves svaigumu, bet tik bagāts arī ar vilšanos, – ir atstājis Latvijai daudz gleznu no lauku dzīves, dabasskatus, gleznas portrejas, brīnišķas altārgleznas, fantāzijas bagātus pasaku un tautasdziesmu motīvus. Visus šos darbus zīmogo cēla nopietnība, apvienota ar īstu sajūsmu un radīšanas prieku.”

Ikšķiles jauniešiem, kuri, līdzīgi kā Janis Rozentāls, nāk no Latvijas mazpilsētas vides, bija iespēja muzeja speciālistu vadībā padziļināti iepazīties ar gleznotāja oriģināldarbu stilistiskajām īpatnībām, ar māksliniecisko tehniku daudzveidību, kā arī ar jūgendstila raksturīgākajām iezīmēm. Konsultējoties ar biedrības “Rasas krāsas” dažādu mākslas nozaru pedagogiem, jaunieši skicēja muzeja ekspozīcijā redzamos oriģināldarbus, Jaņa Rozentāla zīmēto mēbeļu dizaina un jūgendstila lietišķās mākslas paraugus, iepazinās ar arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētās jūgendstila ēkas divu atšķirīgu kāpņu telpu sienu un griestu gleznojumiem, kāpņu margu kalumiem, logu vitrāžām un ēkas fasādes ornamentālā dekorējuma simboliku.

Muzejā redzētais un dzirdētais pārtapis radošās idejās, kas rezultējušās audzēkņu oriģināldarbos izstādē RADOŠĀS ARHEOLOĢIJAS LABORATORIJA JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJĀ. 1866–2016.


Doc6 IELŪDZ ANDREJS UPĪTS

2. decembrī plkst. 12.00 Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros, Daugavas ielā 58, kopā ar Andreja Upīša Skrīveru bibliotēkas aktīvākajiem lasītājiem notiks rakstnieka 139. dzimšanas dienas svinības.

Muzeja speciāliste Inese Liepiņa stāstīs par rakstnieka mājas vēsturi: par pirmās ēkas celtniecību 1908. gadā, par pēc Pirmā pasaules kara atjaunoto māju, par Upīšu ģimenes dzīvi Skrīveros 20. gs. 20.–30. gados un turpmāko mājas likteni Otrā pasaules kara laikā.

Būs iespēja uzzināt arī par muzeja vēsturi, sākot no 1952. gada līdz pat mūsdienām.


Janis Rozentāls Bernharda Borherta dzīvoklī Rīgā, Kalnciema ielā, 1903. gads. MUZEJA PRIEKŠMETS JANIM ROZENTĀLAM

“Rozentāla dzīvoklis Alberta ielā bija gaišākais, noskaņotākais visā latviskajā Rīgā. Būt ciemā pie Rozentāla – sevišķi augšā, darbnīcā ar maigo jumta gaismu – aplaimojoša priekšrocība,” atceras Jaņa Rozentāla laikabiedri.

Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gadā piedāvājam “aplaimojošu priekšrocību” – visa gada garumā mājas lapas sadaļā “Muzeja priekšmets” lasīt stāstu par kādu vērtīgu ar mākslinieku saistītu lietu, ko glabā muzeja krātuves.

Šoreiz par 1905.–1906. gadā tapušo Jaņa Rozentāla studiju “Nāra un slīkonis”: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/janis-rozentals-studija-nara-un-slikonis-ap-1905-1906-ake-342×282-rtmm-99301/


Anda Krauze. Par viņiem PAR VIŅIEM

Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19 atvērta Andas Krauzes fotoizstāde PAR VIŅIEM.

“Tā ir izstāde par vīriešiem, personībām, kas mani iedvesmojuši. Man kā sievietei fotogrāfei dota laimīga iespēja satikt, pieiet tuvāk, ieskatīties dziļāk un saglabāt ne tikai atmiņas, bet arī unikālus attēlus ar nekad neatkārtojamiem mirkļiem,” stāsta fotogrāfe Anda Krauze.

“Impulsu deva izstādes norises vieta. Domāju, Ojārs Vācietis ir spēcīga personība. Dzejnieks. Vīrietis. Nonācu līdz tam, ka izstādē varētu eksponēt vīriešu, radošu personību, portretus. Vēlējos parādīt, kādus es viņus ieraudzīju un kā viņi man atklājās, jo portretējamam ar sievieti fotogrāfi veidojas citāda saikne nekā ar sava dzimuma pārstāvi,” min fotogrāfe.

Fotoizstādē aplūkojami Mārtiņa Brauna, Jāņa Streiča, Mārtiņa Freimaņa, Jāņa Petera, Nika Matvejeva un citu pazīstamu vīriešu portreti.


Andrejs Upīts. Kailā dzīvība NOVEĻU KRĀJUMAM “KAILĀ DZĪVĪBA” – 90

Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38–4 piedāvā lekciju skolēniem, studentiem un skolotājiem NOVEĻU KRĀJUMAM “KAILĀ DZĪVĪBA” – 90.

Lekcijā tiks aktualizēts viens no Andreja Upīša populārākajiem noveļu krājumiem – “Kailā dzīvība” (1926), kuram šogad aprit 90 gadu. Nodarbības pamatu veidos jautājumi par noveles žanru, tā specifiku, klasifikāciju un raksturīgākajām īpatnībām, kas ļaus diferencēt Andreja Upīša īsprozas nozīmīgumu latviešu novelistikas kontekstā. Līdzās hrestomātiskiem, latviešu literatūras vēsturē bieži uzsvērtiem darbiem tiks aplūkotas arī mazāk zināmas Andreja Upīša noveles.

Nepieciešamības gadījumā tiks piedāvātas papildu lekcijas par literatūras virzienu un žanru attīstību pasaules un latviešu literatūrā.

Lekcijas lasīs literatūrzinātnieks Mag. philol. Arnis Koroševskis.

Par nodarbības laiku lūdzam vienoties iepriekš.  Pieteikties iespējams pa e-pastu upits@memorialiemuzeji.lv vai zvanot 67289767.

Nodarbības ilgums: 90 minūtes.

Vienas lekcijas apmeklējums: EUR 2,00

Muzeja darba laiks: 11.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās


RA_muzejs RAIŅA “MĪĻIE BĒRNI” MĀSAS ZĒFELDES

Šogad apmeklētājiem durvis vēruši trīs atjaunoti Raiņa un Aspazijas muzeji: Raiņa muzejs “Tadenava”, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros un Raiņa un Aspazijas māja Rīgā.

Lai iepazītu vēl dažas epizodes no abu dzejnieku dzīves, piedāvājam rakstu RAIŅA “MĪĻIE BĒRNI” MĀSAS ZĒFELDES sadaļā “Muzeja priekšmets”: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/raina-milie-berni-masas-zefeldes/


Dvēseles māja DVĒSELES MĀJA

No 12. novembra Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19 skatāma izstāde DVĒSELES MĀJA.

Izstādes centrā ir viena no apkaimes senākajām koka ēkām, kas glabā gadsimtu stāstus kopš traktiera “Jeruzaleme” laikiem līdz dzejnieka Ojāra Vācieša muzejam šodien. Ēka – 18. gadsimta otrās puses koka arhitektūras piemineklis, kas piedzīvojis neskaitāmas saimnieku un laiku maiņas, ir unikāla Pārdaugavas vides un kultūrvēstures liecība. Ne velti šo ēku kā savu dzīves un radošo telpu izraudzījās dzejnieki Ludmila Azarova un Ojārs Vācietis, šeit aizvadot lielāko daļu sava radošā mūža.

“Dzīves vieta, māja – te viņš apmetās 1960. gada janvārī, novietoja rakstāmgaldu pie loga ziemeļpusē, kur tālumā, aiz dūmakas, ēkām, koku un krūmu zariem varēja uzminēt Rīgas siluetu, un nodzīvoja šeit līdz savai pēdējai dienai 1983. gada novembrī.

Darba istaba zem mākoņiem un zibeņiem – dzejnieks bieži izdomāja, izfantazēja savus dzejoļus kustībā, staigājot pa Āgenskalna, Torņakalna ieliņām, gar Mārupītes ievu un nātru džungļiem, pa Zaķusalas, Lucavsalas takām, gar Daugavas krastu no Bolderājas līdz Katlakalnam.” (Ludmila Azarova)

Pārdaugava – dzejnieka Ojāra Vācieša rakstāmgalds, viņa radošā telpa paplašinātā nozīmē. Arkādijas parks, Māras dīķis, Torņakalns, Āgenskalns, Pārdaugavas personības – tas viss kopā veido dzejniekam tuvās vides ainu. Gluži tāpat kā senais koka nams, arī šīs Pārdaugavas vietas ir gadsimtiem senas kultūrvēstures pēdas, ko redzam vēl šodien.

Izstādes veidošanā izmantoti Ojāra Vācieša muzeja krājuma, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un portāla “Zudusī Latvija” materiāli.

Izstādes autore Evita Jance

Mākslinieks Ints Sedlenieks

Izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.


Leonīds Vīgners MŪZIKAS CAURVĪTS MŪŽS. Leonīdam Vīgneram – 110

9. novembrī izcilajam Maestro Leonīdam Vīgneram 110. jubileja, un Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38–4 aicina uz izstādi MŪZIKAS CAURVĪTS MŪŽS, kas veltīta diriģentam un komponistam. Izstāde būs apskatāma līdz 20. decembrim.

Tajā atspoguļota diriģenta darbība galvenokārt 20. gs. 30. gados – laika posmā, kad viņš dzīvoja Brīvības ielas 38. nama 5. dzīvoklī, kur īrēja istabu no fotogrāfa Arnolda Cālīša ģimenes.

Izstādē aplūkojams Maestro darba instruments – diriģenta zizlis, viņa skaistā, baltā zīda šalle un baltie smalkādas cimdi, kurus Maestro valkājis svētku pasākumos, kā arī dāvinājumi – veclaicīgi, grezni izstrādāti bloknoti un piezīmju grāmatiņas, kuros atrodami diriģenta vadīto orķestru dalībnieku paraksti.

Leonīdam Vīgneram veltītajā izstādē eksponētas fotogrāfijas un piemiņas lietas no viņa ģimenes personiskā arhīva, kas šogad nodots Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/aktualitates/muzikas-caurvits-muzs-leonidam-vigneram-110/