Teli_un_iemitnieki-1 VAROŅU PORTRETU DARBNĪCA VISAI ĢIMENEI “TĒLI UN IEMĪTNIEKI”

20. jūlijā plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem ir aicināti uz portretu darbnīcu “TĒLI UN IEMĪTNIEKI” Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30, Rīgā).

Kas dzīvo, elpo, darbojas un rotaļājas Aspazijas dzejoļos?

Mākslas darbnīcā iepazīsim spilgtos, neparastos tēlus, kas atrodami Aspazijas dzejoļos.
Kopā ar bērniem lasīsim Aspazijas dzeju, meklēsim dzejoļu galvenos varoņus un mēģināsim uzzīmēt to portretus. Izpētīsim dzejnieces uzburto telpu, vidi, kurā darbojas katrs tēls, mēģināsim izprast, kādas rakstura īpašības tam piemīt un kā tās varam noķert uz baltas lapas.

Arī pati savos darbos Ella Mezule bieži spēlējas ar tēlu un zīmju dažādo un daudzpusīgo uztveri, radot gan gleznas, gan ilustrācijas. Māksliniece ir glezniecību un dažādu cita veida mākslu studējusi jau vairāk nekā 9 gadus, savas zināšanas papildinot gan Īrijā (National College of Art and Design), gan Itālijā (Accademia di Belle Arte di Napoli). Viņas darbi ir tikuši izstādīti Lietuvā, Igaunijā, Īrijā, Beļģijā, Latvijā, Itālijā un daudz kur citur. 2016. gadā Ella saņēma Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju, bet 2017. gadā – Valdemāra Tones stipendiju.
Darbnīca “TĒLI UN IEMĪTNIEKI” ir viena no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no marta līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas muzejos. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Liva Kaprale, Ella Mezule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Darbnīcas ilgums ir divas stundas. Vecāki aicināti piedalīties.

Darbnīcu ciklu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni +371 67272643; +371 29254193.

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.
Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


viln-novizb PIEMIŅAS SARĪKOJUMS “AKMENS DZEJNIEKAM VILNIM TITĀNAM BŪTU 75” K. BARONA MUZEJĀ

Viļņa Titāna (26. 07. 1944.–10. 06. 2006.) 75. dzimšanas diena būtu 26. jūlijā. Taču ar saviem akmeņiem viņš nu jau trīspadsmito gadu sarunājas citos ceļos, laukos un krustcelēs.

Mums palikuši viņa iedziedātie, ierunātie, mīlētie un sargātie darbi.

Aicinām viņa dzimšanas dienā (arī citās dienās, kad ceļojat pa Latviju), atrast, apstāties pie kāda no viņa darbiem, iedegt sveci, norunāt tautasdziesmu, paklusēt…

Mēs aicinām apciemot Latvijas robežpunktus, kurus Vilnis iezīmējis: dienvidos ar “Saules puķi” (Demenes pagastā, Daugavpils novadā), austrumos ar “Austras koku” (Pasienes pagastā, Meikšanos), rietumos ar “Zaļu staru” (Bernātos, Nīcas pagastā), ziemeļos – “Baltajām naktīm” (Ipiķu pagastā, Rūjienas novadā).

P.S. ja taps fotogrāfija, gaidīsim – barons@memorialiemuzeji.lv

25. jūlijā plkst. 17.00 K. Barona muzejā K. Barona ielā 3, dz. 5

piemiņas sarīkojums “Akmens dzejniekam Vilnim Titānam būtu 75″ (ieeja bez maksas).

26. jūlijā – Viļņa Titāna zīmē K. Barona muzejs dosies:

– pie Valpenes piramīdas (Valpenē, Dundagas pusē),

– pie K. Barona mātes atdusas vietas Valpenes kapos,

– Kubalu skolā (Sausteres ciems, Dundagas pagasts),

– tautasdziesmā pie “Koklētāja” Talsos (Fabrikas iela, Talsi),

– Talsu novada muzejā (Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi).

Vairāk informācijas:
Muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa

+371 67284265; +371 29120216; ruta.karklina@memorialiemuzeji.lv


5 IZSTĀDE “randiņš” J. ROZENTĀLA UN R. BLAUMAŅA MUZEJĀ

No 2019. gada 12. jūlija līdz 14. augustam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā Alberta ielā 12–9, Rīgā, norisināsies izstāde „randiņš”. Izstādē tiks eksponēti Profesionālās izglītības kompetences centra Nacionālās Mākslu vidusskolas Jaņa Rozentāla Mākslas skolas absolventu Esteres Līgas Burves, Džastina Zavadska, Katrīnas Lauras Biksones un Krišjāņa Beļavska pēdējos gados tapuši darbi.

Savā pirmajā pašu organizētajā izstādē piedalās četri tikko „cepti” Jaņa Rozentāla mākslas skolas audzēkņi: Estere Līga Burve, Džastins Zavadskis, Katrīna Laura Biksone un Krišjānis Beļavskis.

Izstādes nosaukums „randiņš” jāuztver kā autoru pirmā iespēja parādīt sevi plašākai publikai, reizē tiecoties uzrunāt katru skatītāju individuāli. Tas ir izstādes autoru randiņš ar skatītāju un reizē arī autoru satikšanās pašiem ar sevi.

Izstādē eksponēti darbi, kas radīti pēdējo četru gadu laikā. Pārstāvēti galvenokārt klasiskie mākslas veidi: eļļas glezniecība un tēlniecība, tomēr šo izstādi var uzlūkot kā pieturas punktu pirms studiju uzsākšanas dažādās mākslas jomās.

Muzeja darba laiks: 11.00–18.00, slēgts – pirmdien, otrdien.

Ieejas maksa – 2.00 €;

Skolēniem, studentiem un senioriem – 1.00 €.

 Vairāk informācijas pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


PASAULES_LITERATURAS_VAKARI__ZVIEDRIJA_-_A3_mini PASAULES LITERATŪRAS VAKARI–ZVIEDRIJA

30. jūlijā plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, turpināsies pasākumu sērija “Pasaules literatūras vakari”. Šoreiz sēriju turpinās zviedru literatūrai veltīts vakars. Sarunu vadīs dzejnieks Artis Ostups un tajā piedalīsies zviedru dzejnieks, atdzejotājs Ēriks Bergkvists (Erik Bergquist) un leģendārais dzejnieks, atdzejotājs Juris Kronbergs. Pasākums notiks angļu un latviešu valodā.

Pasākuma laikā notiks saruna par aktualitātēm zviedru literatūrā, latviešu dzeju Zviedrijā, kā arī Ērika Bergkvista, Jura Kronberga un Arta Ostupa dzejas lasījumi latviešu un zviedru valodā.

Ēriks Bergkvists (Erik Bergqvist, 1970) ir zviedru dzejnieks, atdzejotājs, esejists un mūziķis. Dzimis un uzaudzis Zviedrijas pilsētā Karlstādē, studējis literatūru, muzikoloģiju, mākslas vēsturi, angļu valodu un filozofiju. Vairāk nekā desmit gadus raksta kritikas zviedru un somu laikrakstiem, ir bijis redaktors “Zaļajai sērijai”, kurā iznāk ārzemju literatūra zviedru valodā, tostarp arī Knuta Skujenieka un Liānas Langas dzejas izlases. Ērikam ir divas popmūzikas grupas “Scatter” un “Schaum” un viņam interesē entomoloģija – zinātne par kukaiņiem.

Juris Kronbergs (1946) ir latviešu un zviedru dzejnieks un atdzejotājs, raksta un tulko dzeju gan latviešu, gan zviedru valodā. Dzimis Stokholmā, studējis ziemeļvalstu un baltu valodas un literatūras vēsturi Stokholmas universitātē. Pirmās dzejas publikācijas – 1960. gadu vidū. 1960. un 1970. gados spēlējis bungas trimdas latviešu grupās “Saules brāļi”, “Dundurs” un ierakstījis savus dzejoļus kopā ar psihedēliskā roka grupu “Prusaku ansamblis”. 1990. gados PEN kluba biedrs un priekšsēdis, strādājis par kultūras atašeju Latvijas vēstniecībā Stokholmā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 1998. gadā, saņēmis Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu 2007. gadā un par labāko dzejas krājumu “Uz balkona/Bet ja visu laiku …” 2016. gadā. Sarakstījis vairāk kā trīspadsmit grāmatas latviešu un zviedru valodā. Tulkojis Vizmas Belševicas, Aleksandra Čaka, Veronikas Strēlertes, Montas Kromas, Amandas Aizpurietes, Knuta Skujenieka, Gundara Godiņa, Edvīna Raupa un citu latviešu dzejnieku dzeju zviedru valodā. Atdzejojis latviešu valodā virkni zviedru autoru, tostarp Tomasu Tanstrēmeru.

Artis Ostups (1988) ir latviešu dzejnieks un literatūrzinātnieks, literatūras un filozofijas žurnāla “Punctum” redaktors, studējis Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Universitātē, papildinājies arī Prāgas Kārļa Universitātē. Pašlaik studē salīdzinošo literatūrzinātni Tartu Universitātes doktorantūrā. Pirmās dzejas publikācijas sākot ar 2006. gadu, iznākuši trīs dzejas krājumi. Krājums “Biedrs Sniegs” nominēts Literatūras gada balvai 2010. gadā, 2011. gadā saņēmis Ojāra Vācieša prēmijas speciālbalvu. Piedalījies vairāku dzejas krājumu sastādīšanā.

Raiņa un Aspazijas māja Pasaules literatūras vakarus organizē sadarbībā ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, Ērika Bergkvista dalību pasākumā atbalsta “Nordic Culture Point”.

Finansiālais atbalsts: VKKF.

Tuvāka informācija pa tālruni 26912310 vai e-pastu elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.aspazijarainis.lv

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Izstāde vasara 11.07.19_page-0001 IZSTĀDE “VASARA” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

No 11. jūlija līdz 5. augustam Ojāra Vācieša muzejā (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga). 

Ojāra Vācieša muzejam ir tradīcija sadarboties ar jaunajiem radošajiem māksliniekiem, mūziķiem un, protams, literātiem. Savu balsi, dzejas rindu vai gleznu uzticēt muzeja Robinsona zālei ir bijusi jo daudzu privilēģija, kad blakus Dzejnieka dzīves un radošās darbnīcas aurai muzejā ar savu iesākto ceļu mākslas pasaulē var dalīties jaunie.
Trīs jauni mākslinieki ir viesi Ojāra Vācieša muzejā. Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības studenti Edvarts Logins, Marta Griģe un Ieva Zinere attēlo vasaras dabu plenēra eļļas krāsu ritmos.
Topošais gleznotājs Edvarts Logins raksturo izstādi: “Laikmetīgs un brīvs piegājiens iespaidiem no dabas. Darbi tapuši šajā vasarā Kuldīgā, Ķegumā, Rīgā. Eļļas gleznojumi skatītājam vēsta par dabas interpretāciju, saskatītu ar latviešu jauno gleznotāju vērīgo skatienu. Izstāde veltīta vasarai!”

Izstādes atklāšana 11. jūlijā plkst. 18.00.


66387386_2379227185680103_6343173737025634304_n VIJOLES UN ARFAS KONCERTS RAIŅA MUZEJĀ “TADENAVA”

20. jūlijā plkst. 20.30 Raiņa muzejā “Tadenava” notiks koncerts “Stīgas ziedošās, dziedošās”. Koncertā piedalīsies Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķes – vijoli spēlēs Rasa Kumsāre un arfu – Dārta Tisenkopfa.

Mūziķes ir izveidojušas kopīgu koncertprogrammu, kas piestāvēs ziedošam un smaržojošam vasaras vakaram, kad daba sāk noklust pirms nakts miera. Skaņdarbi tika atlasīti ar sapņainu un meditatīvu noskaņojumu, lai diena iegulst dziedošo stīgu pasaulē.

Koncertā varēs dzirdēt skaņdarbus no komponistiem Skarlati, Pergolezi, Ravela, Tedeski, Forē, Debisī u.c. brīnišķīgā stīgu saskaņā – vijoles dziļumā un arfas maģiskumā.

Rasa Kumsāre beigusi Madonas bērnu mūzikas skolu, vēlāk mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Sanda Šteinberga, taču bakalaura diploms iegūts 2013. gadā Roterdamas mūzikas augstskolā. Rasa piedalījusies jauniešu orķestru projektos Norvēģijā, Beļģijā un Vācijā. Koncertējusi ar dažādiem sastāviem daudzviet pasaulē, tai skaitā, Nīderlandē, Azerbaidžānā, Brazīlijā, Čīlē, Kaboverdē (Āfrika), Maltā, Horvātijā, Austrijā, Šveicē, Norvēģijā, Latvijā un citur. Iegūtas zināšanas arī pašai piedaloties meistarklasēs pie Jeruzalemes stīgu kvarteta pirmās vijoles Aleksandra Pavlovska (Alexander Pavlovsky), tāpat pie Bostonas Universitātes vijoles pasniedzējiem Danas Mazurkēvičas (Dana Mazurkevich) un Jurija Mazurkēviča (Yuri Mazurkevich). 2015. gadā Rasa pieaicināta kā pedagogs bērnu un jauniešu teātra un mūzikas festivālā Academie Lyrique Francijā. Pašlaik ir Liepājas Simfoniskā orķestra 1. vijoļu grupas mūziķe.

Dārta Tisenkopfa 2018. gadā ar izcilību absolvējusi un ieguvusi maģistra grādu arfas spēles specializācijā Parmas konservatorijā, Itālijā. Studējot apguvusi arī baroka lautas spēli. Mūziķe regulāri koncertē kā soliste un kamermūziķe un kopš 2019. gada janvāra darbojas Liepājas Simfoniskā orķestra sastāvā. Vairākkārt uzstājusies “Orchestra Regionale Emilia-Romagna” un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sastāvā.

Mūziķe iepriekšējā muzikālajā darbībā guvusi atzinību vairākos starptautiskos konkursos, tostarp 2018. gadā ieguvusi 1. prēmiju XXVII starptautiskajā kamermūzikas konkursā “Riviera della Versilia – Daniele Ridolfi” Itālijā un 1. absolūto prēmiju starptautiskajā muzikālā izpildījuma konkursā “Clara Wieck Schumann”, kā arī 3. prēmiju starptautiskajā arfistu konkursā “Suoni d’arpa”.

Ieeja koncertā ir bez maksas.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos. Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

Pasākums tiek īstenots ar Zemgales plānošanas reģiona Kultūras programmas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansiālu atbalstu.

Raiņa muzejs “Tadenava”, Dunavas pagasts, Jēkabpils novads; tadenava@memorialiemuzeji.lv; T. +371 29 250 484; FB @RainisTadenava


ups_009 IZMAIŅAS ANDREJA UPĪŠA RAKSTNIEKA MEMORIĀLMĀJĀ UN DĀRZĀ SKRĪVEROS

13. jūlijā (sestdien) memoriālmāja (Daugavas iela 58, Skrīveri, Skrīveru novads) būs atvērta no 10.00 līdz 15.00.
Citas dienas muzejs strādās ierastos darba laikus.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

 

 

 

 

 

 


Ella_afisha_2_mini VAROŅU PORTRETU DARBNĪCA VISAI ĢIMENEI “TĒLI UN IEMĪTNIEKI”

13. jūlijā plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem ir aicināti uz portretu darbnīcu “TĒLI UN IEMĪTNIEKI” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā.

Kas dzīvo, elpo, darbojas un rotaļājas Aspazijas dzejoļos?

Mākslas darbnīcā iepazīsim spilgtos, neparastos tēlus, kas atrodami Aspazijas dzejoļos.

Kopā ar bērniem lasīsim Aspazijas dzeju, meklēsim dzejoļu galvenos varoņus un mēģināsim uzzīmēt to portretus. Izpētīsim dzejnieces uzburto telpu, vidi, kurā darbojas katrs tēls, mēģināsim izprast, kādas rakstura īpašības tam piemīt un kā tās varam noķert uz baltas lapas.

Arī pati savos darbos Ella Mežule bieži spēlējas ar tēlu un zīmju dažādo un daudzpusīgo uztveri, radot gan gleznas, gan ilustrācijas. Māksliniece ir glezniecību un dažādu cita veida mākslu studējusi jau vairāk nekā 9 gadus, savas zināšanas papildinot gan Īrijā (National College of Art and Design), gan Itālijā (Accademia di Belle Arte di Napoli). Viņas darbi ir tikuši izstādīti Lietuvā, Igaunijā, Īrijā, Beļģijā, Latvijā, Itālijā un daudz kur citur. 2016. gadā Ella saņēma Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju, bet 2017. gadā – Valdemāra Tones stipendiju.

Darbnīca “TĒLI UN IEMĪTNIEKI” ir viena no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no marta līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas muzejos. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Darbnīcas ilgums ir divas stundas. Vecāki aicināti piedalīties.

Darbnīcu ciklu atbalsta Kultūras ministrija.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu: linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29239472.

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Afiša KOMIKSU DARBNĪCA ĢIMENĒM “NOTIKUMI UN VISI, KAS LĪDZDARBOJAS”

29. jūnijā plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem ir aicināti uz komiksu darbnīcu “Notikumi un visi, kas līdzdarbojas” Raiņa un Aspazija vasarnīcā Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā.

Kopā ar bērniem lasīsim Aspazijas dzejoļus un izrunāsim, kā katrs saprot notiekošo.
Vienlaikus zīmēsim komiksu, izmantojot vienlaikus dažādas tehnikas (zīmuļus, guašas, krītiņus), lai uzsvērtu kustību un miera stāvokļus dzejā. Centīsimies saprast, kā aprakstītie notikumi ietekmē tēlu un kā tēls jūtas.

Kā izskatās pasaciņa ar zelta pātadziņu un kā parādīt, kur tai ir mājas?

Māksliniece Ella Mezule vadīs zīmētājus cauri vārdu mežam, pakavējoties pie katra paša personīgajām sajūtam un domām, kopīgi atrastiem tēliem un dažādiem virzieniem, kurp tie dodas un ko sastop ceļā. Attēlosim sajusto un mēģināsim sajust, ko Aspazija ir stāstījusi mums.

Darbnīcu ciklu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29239472.

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.
Memoriālo muzeju apvienība rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


saldus sapnus afisa-maza IZSTĀDE “SALDUS SAPŅUS LOLĪTEI” RAIŅA MUZEJĀ “JASMUIŽA”

Raiņa muzejā „Jasmuiža” no 27. jūnija līdz 31. oktobrim izstādē “Saldus sapņus Lolītei” būs apskatāmi Santas Kamaldiņas tekstildarbi un Ivara Krūmiņa fotogrāfijas.

Raiņa radītais lellītes Lolītes tēls ir pazīstams daudziem, un izstādes ietvaros muzeja apmeklētāji varēs iepazīt Raiņa dzeju ar tekstila, foto un aktiermākslas palīdzību. Izstādē “Saldus sapņus Lolītei” tiks eksponētas tekstilmozaīkas tehnikās darinātas bērnu segas un leļļu sedziņas. Tekstila darbi sniedz ne tikai krāsu spēles un rakstu baudījumu, bet dažkārt ierosmi arī skatītājam savas radošās fantāzijas sākt izpaust šajā formā. Izstādē tekstila darbi mīsies ar melnbaltām fotogrāfijām – leļļu portretiem, rādot lelles ikdienā mums blakus.

Poētiskas noskaņas radīšanai izstādes telpā skanēs Raiņa dzejas lasījums no SIA „Apostrofs” izdotās klausāmgrāmatas „Rainis. Zelta sietiņš”, kurā aktrise Ninuce Leimane lasa dzejoļus no krājumiem „Zelta sietiņš” un „Lellīte Lolīte”. Mazi un lieli skatītāji varēs lūkoties Raiņa bērnu dzejas tēlu cilvēcisko vērtību un attiecību pasaulē, kas mijiedarbībā ar izstādes mākslas darbiem radīs atmiņas un jaunas asociācijas bērnībā iepazītajam Lolītes tēlam.

„Radīt – ir sievietes būtība. Vienai tas ir dārzs, citai virtuve, bet ļoti, ļoti daudzām tie ir rokdarbi. Spēles ar krāsainiem auduma gabaliņiem un galā reāli lietojamā lieta sniedz gandarījumu par sevis izpausmes iespēju un pasakainu labsajūtu,” par tekstilmozaīkas šūšanu saka Santa Kamaldiņa, kuras šūtās segas bērniem priecē ne tikai mazuļus un viņu māmiņas, bet arī ir ieguvušas godalgotas vietas dažādos starptautiskos tekstilmozaīkas konkursos.

„Mans kredo: Apturēt mirkli!” – saka fotogrāfs Ivars Krūmiņš. „Man nav sava rokraksta, nav savas vienas tēmas, jo fotografēju visu, kas gadās manā ceļā. Kā reportāžā. Savās personālizstādēs neesmu atkārtojis pat tēmu, kaut vienmēr tas ir bijis Cilvēks vai viņa radītais.”
Ivars Krūmiņš ir fotogrāfs ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi, bijis Dzintaru koncertzāles fotogrāfs un Jūrmalas pilsētas muzeja oficiālais fotogrāfs, ir bijušas izstādes ASV, Francijā, Latvijā, Lietuvā un Krievijā.

Pielikumā: publicitātes foto – izstādes afiša.

Papildu informācija:

Santa Kamaldiņa

izstādes kuratore

Biedrības ARTEMISIJA valdes locekle

e-pasts: biedriba.artemisija@inbox.lv

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.