Oma šodien labā omā! OMA ŠODIEN LABĀ OMĀ! 6. nodarbība

Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, turpinās nodarbību cikls OMA ŠODIEN LABĀ OMĀ!

Nodarbības domātas Rīgā dzīvojošajiem senioriem un bērniem no sešu līdz vienpadsmit gadu vecumam, lai kopā mācītos, kā uzlabot fizisko veselību, lai iegūtu un papildinātu zināšanas par dažādām kultūrvēstures tēmām, tai skaitā latviešu gadskārtu svētkiem.

25. oktobrī plkst. 11.00 notiks sestā tikšanās projekta ietvaros – „Kopā ar Baroniem pie Baroniem Vecmīlgrāvī”:

  • ekskursija pa Ziemeļblāzmas pili;
  • piemiņas brīdis pie Augusta Dombrovska atdusas vietas;
  • viesošanās Burtnieku mājā, kur Krišjānis Barons pabeidzis darbu pie „Latvju dainām”;.
  • tautasdziesmas un tēja Burtnieku mājas Lielajā zālē.

Tikšanās plkst. 11.00 Krišjāņa Barona muzejā vai plkst. 12.00 pie „Ziemeļblāzmas”.

Dalību lūdzam pieteikt līdz 22. oktobrim pa tālr. 67284265 vai e-pastu barons@memorialiemuzeji.lv. Vietu skaits ierobežots.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Sadarbības partneri – Rakstnieku muzeju biedrība PILS un Hroniski slimo bērnu biedrība „Sūrābele”.


Diriģents. Arvīdam Jansonam - 100 DIRIĢENTS. Arvīdam Jansonam – 100

No 24. oktobra līdz 15. decembrim Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4, būs skatāma izstāde „DIRIĢENTS. Arvīdam Jansonam – 100”.

Izstādes atklāšana 24. oktobrī plkst. 17.00.

Piedalās Aleksandrs Viļumanis, Baiba Viļumane, Gunda Vaivode, Viesturs Gailis.

Šī izstāde ir pirmā no cikla „Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību dzīvestelpa gadsimta šķērsgriezumā”.

Nams ir viens no ievērojamākajiem neoklasicisma darbiem 20. gadsimta sākuma Rīgas arhitektūrā, laika gaitā šeit mitinājušās daudzas spožas personības – mūziķi, rakstnieki, politiskie un sabiedriskie darbinieki. No 1946. līdz 1950. gadam mājas 4. dzīvoklis kļuva par ievērojamā diriģenta Arvīda Jansona ģimenes dzīvesvietu.

Arvīds Jansons dzimis 1914. gadā Liepājā, te iesākušās arī viņa mūziķa gaitas. Piecpadsmit gadu vecumā viņš sāk vijoļspēles mācības Liepājas Tautas konservatorijā, bet sapnis kļūt par diriģentu aizved uz Rīgu un studijām Latvijas konservatorijā.

1944. gadā viņš kļūst par Operas teātra diriģentu, atklājot sezonu ar Pētera Čaikovska baleta izrādi „Gulbju ezers”. Paralēli darbam operā, Arvīds Jansons organizē Latvijas Valsts filharmonijas orķestri un strādā arī par Latvijas radio diriģentu.

Par pagrieziena punktu mūziķa karjerā kļūst 1946. gads, kad viņš dodas uz Ļeņingradu, lai piedalītos Vissavienības jauno diriģentu konkursā.

Viņa īpašo spēju – aizraut un iedvesmot orķestri, novērtē Ļeņingradas simfoniskā orķestra galvenais diriģents Jevgeņijs Mravinskis, uzaicinot viņu par asistentu, bet vēlāk jau par otro diriģentu savā kolektīvā. 1956. gadā Jansonu ģimene no Rīgas pārceļas uz Ļeņingradu.

Jau ar 1954. gadu Arvīds Jansons uzsāk aktīvu koncertdarbību ārvalstīs. Viņa vadībā tiek izpildīta Čaikovska Ceturtā, Piektā un Sestā simfonija, Bēthovena Devītā, Mālera Otrā un Piektā simfonija, kā arī Mocarta un Verdi Rekviēmi. Pasaules presē aizvien biežāk tiek publicētas jūsmīgas recenzijas par koncertiem Skandināvijas valstīs, Japānā, Anglijā, Grieķijā, Spānijā, Austrālijā un daudzviet citur. Lasīt vairāk »


Četru vēju dominante. Rīgas vējrāži 2014 ČETRU VĒJU DOMINANTE. RĪGAS VĒJRĀŽI 2014. Imanta Prēdeļa fotogrāfijas

No 23. oktobra Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, būs skatāma Imanta Prēdeļa fotogrāfiju izstāde ČETRU VĒJU DOMINANTE. RĪGAS VĒJRĀŽI 2014.

Izstāde ir fotogrāfa Imanta Prēdeļa aicinājums, skatoties uz māju fasādēm, palūkoties augstāk – uz ēku dominanti: torņa smaili – vējrādi. Jau pats nosaukums „vējrādis” izsaka tā būtību – vēja virziena norādi. Gaiss kā viena no četrām zemes stihijām, savu dzīvību un dinamismu iegūst vējā.

Fotografējot māju fasādes, ierosme pietuvināt objektīvu Rīgas namu vējrāžiem bija kā izaicinājums – meklēt un skatīties augstāk – pāri ēku jumtiem – debesīs. Saules gaismā, mākoņu svēdrās ieraudzīt metāla sargu – kādu sapņu kuģi burinieku, kādu sauli un karogu, kādu debesu velosipēdu, kas uzticīgi minas vēja nerimtīgajā mainībā, Svēto Juri un gaili, un lepni izslējušos briedi un bultu, kas nerimti meklē īsto vēja virzienu…

Izstādes autors Imants Prēdelis dzimis 1950. gada 1. janvārī. Jau no bērnības pārliecināts, ka kino vai fotogrāfija būs tā joma, ar kuru saistīsies profesijas izvēle. Desmit gadu vecumā Jēkabpils Pionieru namā pie skolotāja Valda Sakara tika apgūtas un attīstītas pirmās fotografēšanas un kino uzņemšanas prasmes. Profesionālajai izaugsmei nozīmīgs bija darbs Rīgas kinostudijā par kinooperatora asistentu pie dokumentālo filmu režisora un operatora Ivara Selecka.

Jau kā nopietnu fotogrāfu 70. gadu preses fotogrāfijas pazinēji Imanta Prēdeļa vārdu noteikti atcerēsies pēc daudzajām publikācijām laikrakstos, žurnālos, kā arī vēlāk grāmatās, kalendāros, atklātnēs. Viņa foto arhīvs glabā daudzus unikālus foto, piemēram, fotoreportāžas no ASV prezidenta Bila Klintona, pāvesta Jāņa Pāvila II, Mihaila Gorbačova un Borisa Jeļcina vizītēm Latvijā. Imants Prēdelis fotografējis Ojāra Vācieša, Anša Epnera, Lilitas Bērziņas, Ēvalda Valtera un daudzu citu Latvijas kultūrai nozīmīgu cilvēku portretus. Strādājot izdevniecībā „Avots”, tapuši Latvijas sabiedrībai populārie albumi par Rīgu, Latviju, kur lielai daļai fotogrāfiju autors ir Imants Prēdelis. Lasīt vairāk »


Čaks un Vācietis Rīgai ES, RĪGA, LAIMI SAUCU TAVĀ VĀRDĀ. Čaks un Vācietis Rīgai

No 20. oktobra Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, atvērta izstāde „ES, RĪGA, LAIMI SAUCU TAVĀ VĀRDĀ. Čaks un Vācietis Rīgai”.

1950. gadā, kad dzejnieks Aleksandrs Čaks pameta šo pasauli, Ojāram Vācietim bija 17 gadu, divas publikācijas presē un daudz nepublicētu dzejoļu.

Šobrīd nav zināms, kad un kā Ojārs Vācietis iepazina Aleksandra Čaka dzeju. Varbūt pie vainas bija Rakstnieku savienības jauno dzejnieku konsultante šerpā un asprātīgā Mirdza Ķempe, kuras bijušais vīrs Eriks Ādamsons savulaik bija labs Čaka draugs un kura skaidri zināja, kā jāizklausās talantīgi uzrakstītai dzejai. Tikpat labi var būt, ka Vācieti ar Čaku saveda kopā apstāklis, ka Ojārs Vācietis bieži viesojās Čaka dzīvoklī Lāčplēša ielā, kas bija kļuvis par Rakstnieku savienības komunālo dzīvokli un kurā mitinājās jaunie literāti.

1959. gadā Vācietim tika uzticēta Aleksandra Čaka dzejas izlases sastādīšana. Divsējumu izlase iznāca 1961. gadā, un pirmo reizi pēc ilgiem laikiem lasītājam bija iespēja atkal ieraudzīt, kaut arī fragmentāru, tomēr autentisku Aleksandru Čaku.

Pie Čaka Vācietis ir atgriezies ne vienreiz vien – ir vismaz četrpadsmit Čakam veltītu dzejoļu. Tā ir gluži kā saruna mūža garumā. Saruna par dzīvi, dzeju un Rīgu.

Visiem zināms, ka Čaks ir īstens Rīgas dzejnieks, viņa dzejoļos Rīga atdzīvojas un ir skaidri redzama visās savās izpausmēs. Taču arī Ojārs Vācietis Rīgai ir veltījis ārkārtīgi daudz lielisku dzejoļu. Izstādes veidotāji velējās parādīt, cik līdzīgi vai atšķirīgi šie abi dzejnieki redz un izjūt pilsētu.

Aleksandrs Čaks Pārdaugavu dēvēja par „savu paradīzi”, tur bija pavadījis bērnību un kādu brīdi gājis skolā, Ojārs Vācietis pie Māras ezera apmetās 1960. gada janvārī, un Pārdaugava kļuva par viņa „laimīgo zemi, lielo rakstāmgaldu un intelektuālo telpu”, kā teica Ludmila Azarova. Rīgai abi dzejnieki ne vienreiz vien atzinušies mīlestībā.

Izstādē izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Ojāra Vācieša muzeja, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli, kā arī Gunāra Janaiša, Jura Krieviņa, Ojāra Martinsona fotogrāfijas.

Izstāde tapusi ar Rīgas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.


GRĀMATU PUTNU KONKURSS „GRĀMATU PUTNU” KONKURSS

17. septembrī aizsākās bezmaksas nodarbību cikls 8. – 12. klašu skolēniem un studentiem GRĀMATU PUTNI JEB PĀRDAUGAVAS STĀSTU MEDĪBAS (http://memorialiemuzeji.lv/aktualitates/gramatu-putni-jeb-pardaugavas-stastu-medibas/).

Šobrīd GRĀMATU PUTNI izsludina konkursu!

Konkursa dalībniekiem līdz 2015. gada 14. aprīlim jāsagatavo darbs dzejā, prozā vai fotogrāfijā, par darba pamatu ņemot kādu motīvu, kas atrasts literatūrā vai tieši Pārdaugavas rakstnieku stāstos. Rakstnieki par savu Pārdaugavu stāstīs nodarbību laikā Akuratera muzejā, kas arī varētu kalpot par iedvesmas avotu.

Lai piedalītos konkursā, jāpiereģistrējas dalībai 28. oktobrī 4. (praktiskās) nodarbības laikā.

Visas nodarbības (izņemot praktisko nodarbību 28. oktobrī) būs pieejamas sociālajos portālos facebook.com un draugiem.lv, kā arī youtube.com.

Labākos skolēnu un studentu darbus sagaidīs pārsteiguma balvas un visi darbi piedalīsies GRĀMATU PUTNU radošo darbu izstādē.

Darbus sagatavot palīdzēs rakstniece Ieva Melgalve, projekta kuratore Elvīra Bloma, kā arī multimediju mākslinieks Vitālijs Vinogradovs.


Latvijas gadu gredzeni literatūrā LATVIJAS GADU GREDZENI LITERATŪRĀ. Latviešu varoņa meklējumi

Turpinās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts LATVIJAS GADU GREDZENI LITERATŪRĀ. Oktobra tēma – „Latviešu varoņa meklējumi”.

14. oktobrī plkst. 17.00 Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, lekciju „Apollons pie latviešiem – sengrieķu varoņu vaibsti latviešu literatūras tēliem” lasīs Dr. philol. prof. Ojārs Lāms (LU).

Seno grieķu plašajā un raibajā mītu klāstā ir arī stāsts par hiberborejiem („pārziemeļniekiem”) un viņu zemi, kur Apollons baudījis ziemas priekus, bet Dionīsu atstājis izplosīties Delfos.

Juris Alunāns bija pārliecināts, ka hiperboreji tie paši latvji vien ir. Savukārt jaunākos laikos ir tapusi latviešiem tīkama teorija ar skaidrojumu par noslēpumainajām doriešu ciltīm, kas aizsāka jaunu laikmetu antīkās pasaules vēsturē, – proti, itāļu pētnieks Feliče Vinči ir pārliecināts, ka dorieši nebūs bijuši nekas cits kā Ziemeļeiropas iedzīvotāji, ļoti iespējams, ka balti. Patiesi, kāpēc gan Ahillejs ir blonds?

Lai kā arī nebūtu bijis ar dievu un tautu ceļošanu tajos tālajos aizlaikos, Eiropas kultūra un izglītība ir veidojusies tā, ka antīkais mantojums ir tās stūrakmens. Kad latviešu dzejnieks 21. gadsimtā pasaka frāzi „..gribējās man heksametru..”, tad no lasītāja tas prasa krietnu devu antīkās kultūras zināšanu un, tādām esot, viņš piedzīvo bagātīgu asociāciju plūsmu, bet, tādām neesot, paliek tukšumā. Un nav svarīgi, vai autors vērpis kādu izsmalcinātu intertekstuālu spēli vai lietojums bijis tik mirkļa kaprīze.

Ojāra Lāma priekšlasījums par sengrieķu mītu un latviešu literatūras saiknēm būs veidots kā vēstījums, kas vispirms sniegs nelielu vispārīgu jautājuma raksturojumu un tad pievērsīsies dažu atsevišķu antīkās kultūras ietekmju gadījumu aplūkojumam. Gadījumu izpētes aspektā uzmanība tiks pievērsta 19. gadsimta latviešu kultūras vēsturiskajām krustcelēm, ko iezīmē Jura Alunāna daiļrade, un tad diviem gluži svaigiem antīkās kultūras recepcijas piemēriem – Arvja Vigula dzejai un Jura Zvirgzdiņa prozai.

22. oktobrī plkst. 17.00 Krišjāņa Barona muzejā šī paša projekta ietvaros notiks diskusija „Mazā cilvēka ikdienas varonība”, kurā piedalīsies Anna Auziņa un Jānis Joņevs. Diskusiju vadīs Dace Dalbiņa.

Ieeja brīva.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU)

Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.


Raiņa un Aspazijas bibilotēka jaunizveidotajā Ojāra Vācieša muzeja krātuvē, 2014. gads. RAIŅA UN ASPAZIJAS BIBLIOTĒKA

Raiņa un Aspazijas personiskā bibliotēka ir bagātīgs materiālu krājums, kas sniedz plašu un precīzu ieskatu gan dzejnieku personības atklāsmē, gan daiļrades laboratorijā.

Līdz šim bibliotēka glabājās Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7. Tā kā, pateicoties Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmai „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”, ir uzsākta Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana un līdz 2016. gada maijam abu dzejnieku vasarnīca Majoros un māja Rīgā apmeklētājiem būs slēgta, bibliotēka šobrīd pārvietota uz jaunizveidoto krātuvi Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19. Interesentiem bibliotēka pieejama, iepriekš sazinoties ar krājuma glabātāju Solvitu Lapiņu (tālr. 67614015).

Pēc Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošanas bibliotēka glabāsies un būs pieejama abu dzejnieku mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Bibliotēkā ir vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās – daiļliteratūra, māksla, valodniecība, ekonomika, filozofija, enciklopēdiski izdevumi, mākslas albumi u.c. un 2000 periodisko izdevumu – laikraksti, žurnāli, izgriezumi, kas savulaik interesējuši dzejnieku un sakārtoti tematiski. Tas ir materiāls, kas bija kā viela nākamajiem darbiem. Grāmatās atrodams daudz Raiņa un Aspazijas piezīmju un svītrojumu.

Diemžēl gadu gaitā zinātniski pētnieciskais darbs par bibliotēkā atrodamām vērtībām nav veikts un viens no turpmākajiem Raiņa un Aspazijas muzeja uzdevumiem ir izveidot bibliotēkas zinātnisko katalogu, pētīt, šifrēt dzejnieku piezīmes, dāvinātāju ierakstus, dāvināto grāmatu ierakstu un dzejnieku piezīmju saistību ar viņu dzīves un daiļrades faktiem. Lai sekmētu bibliotēkas saglabātību plānots to pilnībā digitalizēt.

Rainis bibliotēku komplektējis ļoti rūpīgi, no vienas puses, uzmanīgi sekodams visām nozīmīgākajām parādībām pasaules literatūrā, no otras, vākdams kopā visu to, kas noderētu par materiālu paša iecerētajiem darbiem un savam muzejam. Lasīt vairāk »


Oktobris Krišjāņa Barona muzejā Oktobris Krišjāņa Barona muzejā

7., 21. un 28. oktobrī plkst. 18.00 Viedas sadraudzības nodarbības. Vada Modris Slava.

11. oktobrī plkst. 13.30 „Cita Rīga”: ekskursija pa Vērmanes dārzu.

12. oktobrī plkst. 12.00 ekskursija pa Vecrīgu latviešu krievu un angļu valodā.

14. oktobrī plkst. 17.00 lekcija „Latviešu varoņu meklējumi”.

18. oktobrī plkst. 16.00 Veļu laika dziesmas kopā ar folkloras draugu kopas „Budēļi” dalībnieku Andri Ērgli.

19. oktobrī plkst. 12.00 ģimenes ekskursija „Kas ir muzejs?”. Aicinām bērnus no četru gadu vecuma. Protams, kopā ar vecākiem un vecvecākiem.:), plkst. 16.00 ekskursija pa krēslaino Vērmanes dārzu.

20. oktobrī plkst. 13.00 tiekamies Burtnieku namā.

22. oktobrī plkst. 17.00 diskusija „Mazā cilvēka ikdienas varonība”.

25. oktobrī plkst. 11.00 nodarbība ciklā „Oma šodien labā omā!”. Dosimies uz „Ziemeļblāzmu”.

26. oktobrī plkst. 12.00 JAUNUMS! Virtuālas interaktīvas nodarbības „Pastaiga pa Vērmanes dārzu” un „Iepazīsti Vecrīgu!”; plkst. 14.00 tiekamies Jelgavas pilsētas bibliotēkas Barona zālē.

28. oktobrī plkst. 9.00 Tautasdziesmu rīta stunda: bilingvāls pasākums angļu un krievu valodā; plkst. 10.00–15.00 JAUNS NODARBĪBU CIKLS SKOLĒNU BRĪVDIENĀS „Barontēva brīvdienu vācele”.

29. oktobrī plkst. 10.00–15.00 „Barontēva brīvdienu vācele”; plkst. 18.00 tautasdziesmu stunda kopā ar folkloras draugu kopu „Budēļi”: veltījums Dainu tēvam Krišjānim Baronam.

30. oktobrī plkst. 10.00–15.00 „Barontēva brīvdienu vācele”.

31. oktobrī plkst. 10.00 svinīgs brīdis pie Krišjāņa Barona pieminekļa Vērmanes dārzā, pēc tam līdz plkst. 15.00 „Barontēva brīvdienu vācele”.


30 000 gadu 80 stundās 30 000 GADU 80 STUNDĀS. Īsais kurss pasaules mākslas vēsturē

Vai ir iespējams izdzīvot 30 000 gadus 80 stundās? Jā!

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12–9, aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar postmodernismu.

No 2014. gada 4. oktobra līdz 2015. gada 27. aprīlim katru sestdienu plkst. 11.30 – 13.00 un 13.15 – 14.45 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs piedāvā divas lekcijas izglītības programmas „30 000 gadu 80 stundās. Īsais kurss mākslas vēsturē” ietvaros. (Skat. lekciju sarakstu!)

Pavisam paredzētas 54 lekcijas, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti un pieaugušie, kas vēlas apgūt vai papildināt zināšanas mākslas vēsturē.

Pirmās divas lekcijas notiks 4. oktobrī, un tās veltītas tēmai „Ievads mākslas vēsturē”. Lekciju laikā tiks aplūkoti nozīmīgākie mākslas veidi, tehnikas un žanri, kā arī tiks sniegts vispārējs pārskats par stiliem un virzieniem mākslas vēsturē.

Vienas lekcijas apmeklējums: 1,42 EUR

Vēlama iepriekšēja pieteikšanās!

Tuvāka informācija pa tālruni 6733164167331641, 2658640426586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv

Lekciju saraksts


Rakstāmmašīnu stāsti RAKSTĀMMAŠĪNU STĀSTI

Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, līdz 30. decembrim atvērta izstāde RAKSTĀMMAŠĪNU STĀSTI, kurā aplūkojama rakstnieka Vlada Spāres rakstāmmašīnu privātkolekcija un Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas rakstāmmašīnas.

Vlada Spāres kolekcijā ir tādu pazīstamu firmu kā Remington, Underwood, Imperial, Erica Naumann Seidel rakstāmmašīnas, kas saglabājušās no 20. gadsimta 20. un 30. gadiem, kā arī Olympia, Brother u.c., kas savu popularitāti iekaroja pagājušā gadsimta otrajā pusē.

20. gadsimta sakumā rakstāmmašīnas ražoja galvenokārt amerikāņu, vācu un angļu ražotāji, retāk – itāļi un zviedri. Rīgā darbojās daudzas darbnīcas, kas veica klaviatūru valodas pārveidošanu un rakstāmmašīnu tehnisko apkalpošanu.

Padomju laikā parādījās rakstāmmašīnas, kas tika ražotas PSRS. Tās bija kā kirilicā, tā arī ar latīņu burtiem, un tika izmantotas Padomju Latvijas vajadzībām. Rakstāmmašīnu daudzums nebija pietiekams, un šo problēmu risināja, pārtaisot pēc hitleriskās okupācijas palikušo vācu rakstāmmašīnu klaviatūru. Vēl aizvien tiek atrastas rakstāmmašīnas, kuras pēckara laikā pārveides process nav skāris, tās tā arī palikušas oriģinālajā vācu un angļu variantā.

Vēsturiski rakstāmmašīnām ir bijis arī liels sociālais iespaids. Rakstāmmašīnu izgudrošana veicināja sieviešu emancipāciju sabiedrībā. Lielos uzņēmumos ar rakstāmmašīnām lielākoties strādāja tikai sievietes, un laika gaitā vairāki lielie ražotāji rakstāmmašīnu klaviatūras pielāgoja tieši sieviešu rokām.

Vairākus izstādē apskatāmo rakstāmmašīnu modeļus savā darbā savulaik iecienījuši pasaulē pazīstami rakstnieki: Underwood Portable bija iemīļota amerikāņu rakstnieka Viljama Folknera rakstāmmašīna, Remington Portable savā darbā izmantojusi detektīvrakstniece Agata Kristi, ar Royal KMM rakstījis amerikāņu dramaturgs Tenesijs Vilijamss un beļģu rakstnieks Žoržs Simenons, savukārt Royal Quiet de Lux bijusi viena no Ernesta Hemingveja iecienītākajām rakstāmmašīnām.