Kas notiek jaunākajā latviešu dzejā? LITERĀRA DISKUSIJA “KAS NOTIEK JAUNĀKAJĀ LATVIEŠU DZEJĀ?”

3. martā plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4, notiks literāra diskusija, kurā tās dalībnieki meklēs atbildes uz jautājumu “Kas notiek jaunākajā latviešu dzejā?”

Diskusijā piedalīsies: Ronalds Briedis, dzejnieks, kultūras programmas “Literārā Akadēmija” vadītājs, krājumu “Asaru gāze” (2004), “Karaoke” (2008) un “Zāles pret nemirstību” (2016) autors, Artis Ostups, dzejnieks, literatūras kritiķis, žurnāla “Punctum” galvenais redaktors, krājumu “Biedrs Sniegs” (2010), “Fotogrāfija un šķēres” (2013) un “Žesti” (2016) autors, Inga Pizāne, dzejniece, krājuma “Tu neesi sniegs” (2016) autore, Lauris Veips, dzejnieks, Jānis Oga, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks.

Diskusiju vadīs Arturs Skutelis.

Ieeja bez maksas.


Dzimtas pūralāde DZIMTAS PŪRALĀDE

Tēvu tēvi laipas meta,

Bērnu bērni izlaipo;

Tā, bērniņi, laipojat,

Lai pietika mūžiņam.

Jau kopš Krišjāņa Barona muzeja atvēršanas 1985. gadā viena no pētniecības tēmām ir Baronu dzimta, tās pārstāvju devums Latvijas kultūrvēsturē.

Baronu dzimtas šūpulis kārts Kurzemē. Līdz pat 19. gs. sākumam Krišjāņa Barona senču gaitas rakstu avotos ir grūti izsekojamas. Tomēr jau Jura un Eņģeles astoņu bērnu dzīves līkloči mums skaidrāk manāmi. Vārdi, uzvārdi, dzīves dati piepildās ar notikumiem, faktiem, dramatiskiem un sirsnīgiem dzīves mirkļiem. Tam visam līdzi dzīvot un just, iedvesmoties un izglītoties palīdz šis vērienīgais projekts – Baronu dzimtas digitālā ekspozīcija – muzejnieku u.c. pētnieku daudzu gadu darba rezultāts. Tomēr šis darbs nekad nebūs pabeigts, jo turpinās līdz ar dzīvi.

Lai iepazīstinātu ar topošo digitālo ekspozīciju, muzejs aicina uz sarunu ciklu DZIMTAS PŪRALĀDE:

  • tikšanās ar dzimtas pārstāvjiem,
  • dzīvesstāsti,
  • muzeja krājuma vērtības

Uz pirmo tikšanos 24. februārī plkst. 17.00 aicinām ne tikai Krišjāņa Barona pēctečus, bet arī visus interesentus, kuri krāj savas dzimtas atmiņas un vēlas dalīties pieredzē.

Dalību lūdzam pieteikt: barons@memorialiemuzeji.lv vai 67284265


Ruta Štelmahere RUTA ŠTELMAHERE. DZIMŠANAS DIENA

22. februārī plkst. 18.30 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, notiks dzejnieces un mākslinieces Rutas Štelmaheres gleznu izstādes DZIMŠANAS DIENA atklāšana – cits cita dzeju lasīs dzejnieki Daina Sirmā, Jānis Vādons, Sintija Kampāne, Andris Ogriņš, Milda Klampe, Māris Salējs, Ruta Štelmahere, muzicēs Elija Kapicka un Mareks Sarnovskis.

Ruta Štelmahere ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, strādā par skolotāju Jēkabpils mākslas skolā, sarīkojusi 11 personālizstādes, vada mākslas studiju „Slieksnis”.

Viņa ir trīs dzejoļu krājumu – “Ieskaties sēklai acīs” (1998), “Klēpis” (2011), “Krekls” (2016) – autore. Krājumam “Klēpis” piešķirta Literatūras gada balva dzejā.

Ruta Štelmahere: “Dzimšanas dienas rītā ūdens spainī bija apvilcies ar ledus kārtiņu, aiz māla nama zemā lodziņa čokurojās saules mūžsenā seja. Savas mātes dzimšanas dienas rītu es varu tikai iztēloties, tāpat kā savējo, kuru esmu piedzīvojusi, bet neatceros. Kad piedzima mans dēls, aiz loga vējš lauzīja divas krusteniski augošas priedes, bet meitas dzimšanas dienas rītā saule bija ar siltu gaismu iztriepusi slimnīcas parku. Esības brīnums mani uzrunā pārlaicīgas gaismas valodā.

Izstādes atklāšana iekrīt manas mammas dzimšanas dienā. Vēlos šo dienu un mūsu visu esamību svinēt kopā ar saviem draugiem mūziķiem un dzejniekiem, mākslu mijiedarbē mēģinot uztvert dzīves pulsāciju tās dažādajās izpausmēs un veidojot dialogu starp laicīgo un mūžīgo.”

Izstādē apkopoti mākslinieces dažādu gadu gleznojumi un trīs jauni darbi, tos vieno pārdomas par grūti izprotamo parādību – dzīvi, ko Dievs dāvā kā sēklu mūžīgai dzīvībai.

Izstāde vēsta par ceļu no ziemas uz pavasari, no garīga sastinguma uz augšāmcelšanās brīnumu – Lieldienām.

Izstāde būs skatāma līdz 6. aprīlim.


Zīmējumi laika sejā LAUMA PALMBAHA. ZĪMĒJUMI LAIKA SEJĀ

No 15. februāra līdz 30. martam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, būs skatāma mākslinieces Laumas Palmbahas darbu izstāde ZĪMEJUMI LAIKA SEJĀ: zīmējumi, keramika, gleznas.

Izstādes darbi tapuši ilgstošā laika posmā – no 2000. līdz 2017. gadam – dažādās tehnikās: grafīta un ogles zīmējums, akrila gleznojums, eļļas pastelis, keramiskais māls.

“Darbu saturu vieno pārdomas par man svarīgām dzīves vērtībām – mīlestību, dzīvesprieku, piedošanu, pleca sajūtu, kā arī sevis iepazīšanu caur pārbaudījumiem un zaudējumiem,” stāsta māksliniece, “šīs pārdomas “uzrakstījās” arī dzejas valodā:

Bez manis vai ar mani

Laiks zīmē manī sevi.

Un savā laikā turpina

pats sevi.

Man arī dots

Laiks zīmēt pieredzēto

Mana laika sejā.

Es tikai piedalos,

lai dalītos

Varbūt kā rasas krāsas

bērnu sejās,

Varbūt kā putna elpa

Laika dejā.”

Lauma Palmbaha ir grafiķe, mākslas pedagoģe, ikdienā administrē kultūras izglītības projektus, pasniedz mākslas un kultūras vēsturi bērniem un pieaugušajiem Radošās izglītības centrā “Rasas krāsas” Ikšķilē.


Rainis 1905. gadā Jūrmalā PUBLISKĀS RUNAS KONKURSS 9.–12. KLAŠU SKOLĒNIEM

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7 rīko PUBLISKĀS RUNAS KONKURSU 9.–12. KLAŠU SKOLĒNIEM.

Rainis ir ne tikai viens no nozīmīgākajiem latviešu dzejniekiem, dramaturgiem un tulkotājiem, bet darbojies arī politikā – bijis aktīvs jaunstrāvnieks un sociāldemokrāts, domājis un runājis par daudzām Latvijas valstij svarīgām un aktuālām tēmām.

Publiskās runas konkurss tiek rīkots, lai attīstītu skolēnu publiskās runas prasmes, veicinātu izpratni par Raiņa personības un daiļrades atstāto mantojumu mūsdienu kūltūrtelpā, kā arī padziļinātu izpratni par mūsdienu politiskām un kultūrpolitiskām aktualitātēm.

Konkurss norisināsies divās grupās Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7:

1) 2017. gada 28. februārī plkst. 11.00 aicināti 9. klašu skolēni;

2) 2017. gada 1. martā plkst. 11.00 aicināti 10.–12. klašu skolēni.

Pieteikšanās konkursam – līdz 2017. gada 24. februārim.

Dalība jāpiesaka elektroniski, rakstot uz e-pasta adresi linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv vai telefoniski 28739599 (Linda Grīnberga), norādot dalībnieka vārdu, uzvārdu, e-pasta adresi, telefona numuru un publiskās runas nosaukumu.

Konkursa nolikums

Raiņa runa 4. Rīgas pilsētas vidusskolā 1921. gada 19. novembrī


Konkurss Jasmuižā Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkurss DABA, PUTNI UN DZĪVNIEKI RAIŅA DZEJĀ

20. gadsimta 20. gados Rainis sarakstījis vairākus dzejoļu krājumus bērniem, kas kļuvuši par latviešu bērnu dzejas klasiku. Dzejoļos darbojas gan dzīvnieki, gan putni, gan dažādi dabas spēki un, protams, paši bērni.

Rainis jau kopš bērnības ir bijis labs dabas norišu vērotājs, pamanot gadalaiku nestās pārmaiņas un nianses augu valstībā. Šī dabas mīlestība viņu pavada visu turpmāko dzīvi. Dažādi ziedi, galvenokārt pļavu, lauku puķes, kas, iepazītas jau bērnībā, bieži sastopamas Raiņa dzejā. Tāpat viņa dzeja bagāta ar dzīvnieku un putnu tēliem, dažādām dabas parādībām, apdzejota ir saule, mēness, zvaigznes, sals, sniegs, ledus…

Ikviens no mums noteikti var atrast kādu īpašu Raiņa dzejoli ar sev tuvāko dabas, dzīvnieka vai putna tēlu, ko varam iemācīties un ieteikt citiem. Tāpēc lasiet un izvēlieties savu mīļāko Raiņa dzejoli, uzzīmējiet vai izveidojiet to un atsūtiet uz dzejnieka jaunu dienu zemi Jasmuižu!

Raiņa muzejs „Jasmuiža” izsludina vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursu DABA, PUTNI UN DZĪVNIEKI RAIŅA DZEJĀ, kas domāts bērniem no 6 līdz 12 gadu vecumam.

Konkursa uzdevums ir izveidot vizuālās vai vizuāli plastiskās mākslas darbu brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim no krājumiem „Zelta sietiņš”, „Puķu lodziņš”, „Vasaras princīši un princītes”, „Putniņš uz zara”, „Saulīte slimnīcā”. Lasīt vairāk »


Fotoizstāde "8 stāsti" FOTOIZSTĀDE “8 STĀSTI”

No 2. februāra līdz 3. martam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J. Pliekšāna ielā 5/7 būs skatāma fotoizstāde “8 STĀSTI”, kurā piedalās astoņas fotogrāfes.

Izstāde veido nesaistītu, bet vienlaikus savstarpēji papildinošu stāstu virkni, atainojot katras mākslinieces dzīves redzējuma mikrodaļiņu. Tajā pašā laikā izstādes apmeklētājiem tiek dāvāts fantāziju un atmiņu lauks – noskaņu pasaule, ko izdzīvot savā pieredzē.

Astoņu tik dažādu personību satikšanās notika mākslinieces fotogrāfes Agneses Aljēnas vadīto radošuma darbnīcu ietvaros, kur desmit nedēļu garumā tika pilnveidotas gan fotografēšanas prasmes, gan pasaules pētīšanas un izzināšanas, gan prāta apstādināšanas, iedvesmas ierosināšanas un citi meistarstiķi.

“Radoša fotogrāfija 2016” izlaidums – Aija Zīlīte, Inga Bratēna, Linda Misēviča, Marina Pavlova, Liene Upeniece, Madara Lazdiņa un Ilze Bērziņa – sarīkoja izstādi, lai radītu sev svētkus un tuvākajam lokam prezentētu mazu daļu no paveiktā, tobrīd pat nenojaušot, ka izstāde mazā Miera ielas kafejnīcā var kļūt par intereses objektu arī citām izstāžu telpām.

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izstāde kļuvusi bagātāka – septiņiem stāstiem pievienojies astotais, jo savas bildes un stāstu uztic arī Agnese Aljēna.

Pieskaņojoties vietai un tās noskaņām, būs iespēja ļauties arī Raiņa un Aspazijas dzejas valdzinājumam, meklējot vienojošo elementu starp foto stāstu un kādu no viņu dzejoļiem.


Ilmāra Blumberga skice izi ILMĀRS BLUMBERGS. “ŽANNA D’ARKA”

No 13. janvāra līdz 17. martam Andreja Upīša memoriālajā muzejā Brīvības ielā 38–4 ir skatāma izstāde ILMĀRS BLUMBERGS. “ŽANNA D’ARKA”.

2017. gadā, sagaidot Andreja Upīša 140. jubileju, rakstnieka muzejs uzsāk izstāžu ciklu “Muzeja mākslas kolekcijas pērles”.

Pirmā cikla izstāde veltīta izcilā mākslinieka Ilmāra Blumberga piemiņai un vēstīs par 1972. gadā Rīgas Krievu drāmas teātrī režisoru Izraila Pekera un Arkādija Kaca iestudētās Andreja Upīša vēsturiskās traģēdijas “Žanna d’Arka” scenogrāfiju.

Skatuves telpu teātra izrādei par Francijas varonīgo meiteni un karavadoni Žannu veidoja Ilmārs Blumbergs – toreizējais Latvijas Mākslas akadēmijas pēdējā kursa students. Tas bija viņa diplomdarbs. Kostīmu mākslinieks – Andris Freibergs.

1976. gada III Scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadrinnālē Prāgā izrādes scenogrāfijas skices rotāja izstādes kataloga titulvāku.

Brieduma gados, atskatoties uz paveikto, intervijā žurnālam “Studija” uz jautājumu, kā radās ideja šai scenogrāfijai, Ilmārs Blumbergs atbildēja: “ (..) ja runā par Žannu d’Ark, tad jebkurai idejai jābūt tik spēcīgai. Teātrī zūd apmēram trešdaļa no tās. (..) Pie idejas veiksmīgas realizācijas ir vajadzīga brīvība. Tad, kad tu esi jauns, tu esi daudz brīvāks par citiem, vecākiem cilvēkiem.

Jaunība dod brīvību. (..) man jāsaka, ka idejas realizācijas veiksme ir atkarīga no tavas iekšējās brīvības. Un “Žanna d’Ark” bija jauna mākslinieka darbs.” (Līga Marcinkēviča. Miljona vērts jautājums vai nenovērtējama saruna ar Ilmāru Blumbergu”, www.studija.lv).

Savukārt Normunds Naumanis, vērtējot Ilmāra Blumberga scenogrāfiju izrādei, atzīmējis, ka “1972. gadā viņš beidza Latvijas Mākslas akadēmiju ar izcili novērtētu diplomdarbu (skatuves telpu Krievu drāmas teātra izrādei – A. Upīša “Žanna d’Arka”) – scenogrāfiju, kuras baltā dēļu aploka (lopu kūts – cīņas arēnas – ideālas telpas – kuba) pakāpeniska piesārņošana, piedrazošana ar visādiem sadzīves mēsliem bija simboliska ugunskura, mocekles sārta kuršanas rituāls. Scenogrāfiju, kas kļuvusi par mūsdienīgās/laikmetīgās mākslas hrestomātisko citātu 20 gadsimta latviešu mākslas vēsturē.” (Normunds Naumanis. Ilmārs Blumbergs // Teātris. – Rīga: Latvijas laikmetīgās mākslas centrs, 2002.)

“Ilmārs Blumbergs bija ļoti īpaša personība Latvijas kultūras kontekstā, viņš bija brīnums, un bija laime dzīvot ar viņu vienā laikā.” (Laima Slava)

Izstādes autore – Inese Kaire

Mākslinieks – Ints Sedlenieks


Savējo sarunas par dzeju un dzīvi SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI

2015. un 2016. gadā Ojāra Vācieša muzejā notika ikmēneša sarunu cikls SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI, kurā piedalījušies daudzi kultūras jomā zināmi cilvēki.

Pateicoties Rīgas domes atbalstam, šīs tikšanās reizes tika fiksētas videoierakstos:

2015. gads:

  • 25. marts. Raimonds Pauls un Jānis Peters
  • 29. aprīlis. Pēteris Blūms un Ieva Ķīse
  • 27. maijs. Sandis Bērtaitis un Iveta Mielava
  • 29. jūlijs. Anda Kubuliņa un Inta Čaklā
  • 26. augusts. Ingūna Cepīte un Ansis Sauka
  • 30. septembris. Andra Konste un Gunārs Janaitis
  • 25. novembris. Mihails Gruzdovs un Juris Bartkevičs

2016. gads:

  • 25. februāris. Karīna Pētersone un Guntis Gailītis
  • 30. marts. Modris Lācis un Kristaps Priednieks
  • 27. aprīlis. Aina Matīsa un Pēteris Krilovs
  • 25. maijs. Ingrīda Zemzare un Orests Silabriedis
  • 29. jūnijs. Anita Vanaga un Agra Turlaja
  • 27. jūlijs. Žanete Grende un Enriko Plivčs
  • 31. augusts. Māris Bērziņš un Juris Zvirgzdiņš
  • 29. septembris. Zane Radzobe un Kaspars Znotiņš
  • 26. oktobris. Roze Stiebra
  • 31. novembris. Arturs Maskats un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri

Sarunu videoierakstus skat.: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/savejo-sarunas-par-dzeju-un-dzivi/


Eduards Metuzāls “PACEĻU GLĀZI PRET DRAUDZĪBAS SAULI…”

No 2016. gada 20. decembra līdz 2017. gada 20. maijam Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30 būs atvērta izstāde “PACEĻU GLĀZI PRET DRAUDZĪBAS SAULI…”, kurā aplūkojami mākslinieka Eduarda Metuzāla darbi par Raini Šveices trimdā.

1919. gada 30. augustā Rainis dienasgrāmatā raksta: „Atbrauc Metusala sieva ar meitiņu.” Un turpmākajās dienās seko piezīmes: „Metusala manu ģīmetni glezno. Metusala mani glezno.” 5. septembrī dzejnieks raksta: „Metusala mani glezno, beidz. Dāvā man.”

Gleznotājs Eduards Metuzāls (1889–1978) dzimis Rīgā, mācījies Rīgas daiļkrāsotāju biedrības zīmēšanas vakara skolā un Bernharda Borherta glezniecības vakara kursos. 1910. gadā emigrē uz Rietumeiropu, strādā vienkāršus darbus un pēc pasūtījuma sāk gleznot portretus. No 1912. gada Eduards Metuzāls dzīvo Šveicē. 1913. gada vasarā dodas uz Lugāno, iepazīstas ar Raini un Aspaziju un noīrē mēbelētu istabu Stella d’Oro namā – turpat, kur mīt dzejnieki. 1914. gada pavasarī Kastaņolā, klātesot Rainim, Eduards Metuzāls apprecas ar Annu Zandbergu. Dzejnieks ir arī abu vienīgās meitas Edītes krusttēvs.

1974. gadā savās atmiņās Eduards Metuzāls raksta: „Tā pavisam negaidīti sākās mana dzīve lielā dzejnieka – savā sirsnībā un vienkāršībā neatvairāmā cilvēka – tuvumā. Tam bija svarīga nozīme arī manā garīgajā un mākslinieciskajā attīstībā. Mēs ar Raini varējām nenogurdami runāt vairākas stundas no vietas, īpaši par filozofiskiem tematiem. Es pēc būtības izgāju pie dzejnieka veselu „universitāti”, jo aizvien mūsu sarunas pārvērtās īstās viņa lekcijās par visdažādākajiem tematiem.”

Mākslinieks gan kopā ar Raini, gan vienatnē izstaigā takas uz Gandriju, Brē un Sansalvatores kalnu. Pastaiga ir reizē saruna par mākslu, par topošajiem Raiņa dzejas un dramaturģijas tēliem.

Un tad Eduards Metuzāls glezno – tās ir Raiņa un Aspazijas darba un dzīves vietas Šveicē. Mākslinieka darbi glabājas Raiņa un Aspazijas kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzejā, daļa gleznu apskatāma Raiņa un Aspazijas piemiņas istabā Lugāno pilsētas arhīva telpās.

1921. gadā Eduards Metuzāls atgriežas Latvijā. Piedalās izstādēs. Par viņa darbiem diskutē – gan atzīst, gan noliedz māksliniecisko vērtību. Mākslinieka vārds netiek iekļauts enciklopēdiska rakstura izdevumos, tomēr gan gleznām, gan pasteļiem ir milzīga izzinoša kultūrvēsturiska vērtība.

Izstādē eksponēta daļa no Eduarda Metuzāla darbiem, kas atrodami Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.