Aivis Pīzelis. Dabas spēks AIVIS PĪZELIS. DABAS SPĒKS

Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, visu vasaru būs skatāma Aivja Pīzeļa gleznu izstāde DABAS SPĒKS.

“Iespaidīgais Lielā kanjona nacionālais parks piesaista ne vien miljoniem tūristu, bet arī iedvesmo filmu producentus, dziesmu veidotājus, rakstniekus un māksliniekus. Ne velti tas ir viens no septiņiem pasaules brīnumiem!

Latvija nevar lepoties ar milzu kalnu grēdām vai mežonīgām, krāčainām upēm, šeit nav nedz tundras vai taigas bezgalīgo plašumu. Viss, kas mums pieder ir kāda spēcīgāka vēja brāzma, no Liepājas nesta, Gaujas upes senleja un tam visam pāri reizēm uzspīd saule. Svarīgākais ir – dzīvot šeit, atrast impulsus un sajust spēku un varenību tajā, kas ir blakus – tepat aiz loga, vai nedaudz tālāk aiz pilsētas sienām. Un tam nebūt nevajag būt pasaules slavenam tūrisma objektam. Var gleznot vienkāršas lietas un likt tām iemirdzēties citā gaismā. Ar šo izstādi vēlējos akcentēt to, ka arī ar krūmiem aizaudzis necils upes loks var iedvesmot ne mazāk, kā dižens kanjons! Mūsu dabā slēpjas spēks, ko mēs pat neapzināmies.

Apjaust klātesošās dabas spēku, mainību un nerimstošo enerģiju. Ar gleznieciskiem līdzekļiem – krāsu, triepienu un ritmu paust tās neizsīkstošo jaudu. Attēlot dabas raksturīgās iezīmes – kustību, spriedzi, emocionālo noskaņu. Tās ir lietas, kas mani vienmēr ir saistījušas. Dzīve un māksla – gan vienā, gan otrā man ir svarīgi sajust kontrastus un maksimālu piesātinājumu. Es nevaru ciest vienveidību, man ir nepieciešamas šīs silti vēsās, tuvu tālās un tumši gaišās attiecības,” stāsta mākslinieks. Lasīt vairāk »


Inga Meldere. Blaumaņa istaba Inga Meldere. BLAUMAŅA ISTABA

No 20. jūnija līdz 2. augustam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, būs atvērta Ingas Melderes izstāde BLAUMAŅA ISTABA.

Izstādi rīko kim? Laikmetīgās mākslas centrs.

Izstādes atklāšana 19. jūnijā plkst, 16.00–18.00.

Ingas Melderes kabatas formāta izstāde norisināsies izstādes „Šķērssvītra: starp normatīvo un fantāziju” ietvaros un būs apskatāma Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā istabā. Šīs epizodes centrā ir sekošana tematiskai aktualitātei – diskusijām, kas pēdējo desmitgažu laikā vērojamas latviešu literatūras vēsturnieku un literātu vidē un tieši vai mājienos skar šī latviešu 19. un 20. gs. mijas grand rakstnieka seksuālo orientāciju. (Avoti: Zigmunds Skujiņš „Siržu zagļa uznāciens” (2001), Līvija Volkova „Blaumaņa zelts” (2008), Anna Kuzina „Blaumanis tuvplānā” (2013).)

Ingas Melderes interesei izmantot muzeja intervences žanru kā precedenti un spilgti paraugi minamas līdzīgas sadarbības formas, ko ar pieaicinātiem māksliniekiem izkopuši rinda memoriālo muzeju Eiropā – šādu izstāžu programmu veido „Freida muzejs” (Londonā), „Džona Soena muzejs” (Londonā), „Hantliju nams” (Edinburgā), „Brāļu Grimmu muzejs” (Berlīnē). Aicinot māksliniekus strādāt ar muzeja patstāvīgo ekspozīciju, lai papildinātu to ar radoši brīvu interpretāciju un/vai emocionāla rakstura komentāru, kuratori un vēsturnieki atgādina par vēsturisko faktu divdabību, kuru veido to atlases principu neviennozīmība un personiskie motīvi. Lasīt vairāk »


Rainis un Aspazija Minskā RAINIS UN ASPAZIJA MINSKĀ

Šogad, kad Latvijā plaši atzīmējam Raiņa un Aspazijas 150. jubileju, abi dzejnieki tiek sumināti arī ārpus viņu dzimtenes robežām: 20.–24. aprīlī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē tika eksponēta izstāde “Aspazija / Rainis: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts”, 25.–27. maijā norisinājās Raiņa un Aspazijas dienas Kirovas apgabalā Krievijā, kuru ietvaros viens no notikumiem bija izstādes atvēršana V. un A. Vasņecovu Vjatkas Mākslas muzejā.

Raini un Aspaziju godina arī Baltkrievijā: 19. jūnijā Jankas Kupalas Valsts literatūras muzejā Minskā tika atklāta izstāde “Aspazija / Rainis: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts” (“Аспазія / Райніс: бунтаўніца / гуманіст. Гісторыя двух латышскіх паэтаў”).  Izstāde ir iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā.

Izstādes atklāšanā no Latvijas puses piedalījās MMA direktore Rita Meinerte un zinātniskā sekretāre Sanita Kossoviča. Izstāde Baltkrievijā būs skatāma līdz 18. jūlijam.

Izstādes “Aspazija / Rainis: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts” eksponēšanu Minskā atbalsta Latvijas Republikas vēstniecība Baltkrievijā. Lasīt vairāk »


Jūlija Klementjeva "Zelta sietiņš" ZELTA SIETIŅŠ

Atzīmējot Raiņa 150. jubileju un dzejoļu krājumu „Saules gadi”, „Putniņš uz zara” 90. gadadienu un „Zelta sietiņš” 95. gadadienu, Raiņa muzejs „Jasmuiža” rīkoja vizuālo darbu konkursu ZELTA SIETIŅŠ.

Konkursa uzdevums bija izveidot ilustrāciju brīvi izveidotam Raiņa dzejolim no dzejoļu krājumiem – šī gada jubilāriem. Konkursā bija aicināti piedalīties pirmsskolas izglītības iestāžu, vispārizglītojošo skolu skolēni, mākslas skolu audzēkņi vecumā no 5 līdz 12 gadiem.

Tika iesūtīti 313 darbi no visas Latvijas, kurus izvērtēja žūrija: vizuālās mākslas skolotāja Marianna Abricka, māksliniece Vēsma Stupāne, Preiļu novada Sociālā dienesta dienas centra vadītāja, māksliniece Gunta Katkeviča, Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja vietniece Solvita Brūvere.

16. maijā „Muzeju nakts” ietvaros Raiņa muzejā „Jasmuiža” tika atklāta godalgoto darbu izstāde ZELTA SIETIŅŠ, kas līdz septembra vidum būs skatāma muzejā, bet pēc tam – Preiļu Galvenajā bibliotēkā.

Konkursā godalgotie darbi

Konkursa laureātu darbus un Raiņa dzejoļus, kurus tie ilustrē, skatiet: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/zelta-sietins/


Andrejs Upīts "Zaļā zeme", 1945. ANDREJA UPĪŠA ROMĀNAM “ZAĻĀ ZEME” – 70

No 6. jūnija līdz 21. augustam Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4, būs skatāma izstāde ANDREJA UPĪŠA ROMĀNAM “ZAĻĀ ZEME” – 70.

Andreja Upīša romāns „Zaļā zeme” ir viena no visbiežāk pārpublicētajām grāmatām latviešu literatūras vēsturē. Romāns pavisam izdots astoņas reizes (1945., 1947., 1947., 1951., 1960., 1965., 1978. un 1987. gadā), kopskaitā 170 000 eksemplāru.

Romāns tapis Otrā pasaules kara laikā, Andrejam Upītim esot evakuācijā Krievijā, Kirovas apgabala mazpilsētā Kstiņinā. Literārā darba tapšanas apstākļus paspilgtina nelaimes gadījums – ugunsgrēks, kura rezultātā Upīšu ģimene zaudē visu savu līdzpaņemto iedzīvi un nepabeigtā romāna manuskriptu. Jau pēc nepilnas nedēļas Andrejs Upīts atsāka rakstīt romānu un gada laikā to pabeidza. 1945. gada aprīlī romāns tika nodrukāts VAPP grāmatu apgādā un nonāca lasītāju rokās.

Atkarībā no laikmeta konteksta, romāns reiz dēvēts par „padomju literatūras uzvaru”, vēlāk saukts par „vienīgo socreālisma darbu, kas nepazudīs vēstures aizkrāsnē”. Romāns vienlaikus pelts par ideoloģisku nostādņu klātbūtni tā vēstījumā, vienlaikus apbrīnots par tā apjomu, neparasto valodu un kultūrvēsturisko detaļu piesātinājumu. No romāna baidījušās skolēnu un studentu paaudzes vairāku gadu desmitu garumā. Par spīti margināliem viedokļiem, „Zaļā zeme” tomēr ir neapšaubāma latviešu literatūras klasika.

Tieši tāpat kā brāļu Kaudzīšu romāns „Mērnieku laiki” nav iedomājams bez atpazīstamajām Eduarda Brencēna ilustrācijām, arī Andreja Upīša romāns „Zaļā zeme” lasītāju apziņā spēj raisīt asociācijas ar Indriķa Zeberiņa vai Voldemāra Valdmaņa ilustrācijām.

Latviešu izdevumi ilustrēti vien divas reizes, taču mazāk zināms atsevišķu ārzemju izdevumu ilustratīvais materiāls. Tādēļ par godu romāna septiņdesmitajai gadadienai izstādē aplūkojami spilgtākie „Zaļās zemes” redzējumi un interpretācijas – čehu grafiķa Dalibora Čartnija (Dalibor Chartny), krievu mākslinieka Vladimira Bogatkina (Владимир Валерьянович Богаткин), Jāņa Tilberga, Voldemāra Valdmaņa un Indriķa Zeberiņa ilustrācijas.


Raiņa un Aspazijas pētniece Gaida Jablovska un Raiņa mājas-muzeja Slobodskā vadītāja Žanna Žiļina, 2015. gads. RAIŅA UN ASPAZIJAS GADU ATZĪMĒ KIROVAS APGABALĀ

Raiņa izsūtījuma vietā Kirovas apgabalā (Krievijas Federācija) no 25. līdz 27. maijam tika plaši atzīmēta dzejnieka 150. gadskārta. Pasākumi notika gan Kirovas pilsētā (kādreiz Vjatka), gan 35 kilometrus attālajā Slobodskā.

Kā pastāstīja Latvijas delegācijas pārstāve literatūrzinātniece Gaida Jablovska, Latviju un Slobodsku saista sena draudzība. Atmiņas par Raini, kurš izsūtījumā Slobodskā atradās no 1899. gada 17. jūnija līdz 1903. gada 1. maijam, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja darbinieki meklēja jau pirms piecdesmit gadiem, sagaidot dzejnieka simtgadi. Tad literatūrzinātniece Saulcerīte Viese Slobodskā iepazina ēkas, kurās dzejnieks bija dzīvojis trimdas laikā, Vjatkas upes krastā meklēja vietas, kur uzrakstīti vairāk nekā 40 dzejoļi, kas tika iekļauti viņa pirmajā dzejoļu krājumā “Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903), šeit, tālu no dzimtenes, radās ieceres drāmai “Uguns un nakts” (1905), tapa daudzi klasiķu tulkojumi.

1975. gadā Latvijas dzejnieki Ārija Elksne, Andris Vējāns, Olga Lisovska, Vera Pančenko u.c. toreizējā Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja dramaturga Gunāra Priedes vadībā apmeklēja Slobodsku, tikās ar vietējām amatpersonām un rosināja mājā Vjatkas ielā 24, kurā trimdas laikā dzīvoja Rainis un ciemos atbrauca Aspazija, iekārtot memoriālo muzeju. Toreiz Latvijas delegācija apsolīja dzimtenē izgatavot pieminekli Rainim un Aspazijai un atvest to uz dzejnieka trimdas vietu. Ieceri izdevās īstenot pēc 13 gadiem – kopš 1988. gada vasaras skvērā pretī Raiņa muzejam Vjatkas ielā stāv tēlnieka Jāņa Zariņa un arhitekta Ilgvara Bataraga veidotais piemiņas akmens. Lasīt vairāk »


RA_logo Akcija RAINIS UN ASPAZIJA KLAUVĒ!

Šā gada Muzeju naktī, 16. maijā, tika uzsākta jauna akcija “Rainis un Aspazija klauvē!”, visas vasaras garumā rosinot apciemot ne tikai jubilāru Raiņa un Aspazijas, bet arī citu Latvijas rakstnieku, literātu un kultūras darbinieku memoriālos muzejus, gūstot iespēju akcijas noslēgumā saņemt balvas.

Akcija papildina Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadā rīkoto ceļojumu ciklu ar tādu pašu nosaukumu.

Akcija RAINIS UN ASPAZIJA KLAUVĒ! norisināsies līdz 15. augustam, bet balvu saņēmēji tiks izlozēti Raiņa 150. dzimšanas dienā – 2015. gada 11. septembrī. Izlozētas tiks gan vērtīgas grāmatas, gan teātra un koncertu biļetes, muzeju apmeklējumu brīvbiļetes, suvenīri un citas balvas.

Lai piedalītos akcijā, līdz augusta vidum jāpaspēj apmeklēt vismaz seši akcijā iesaistītie rakstnieku muzeji. Muzeju naktī un visā akcijas laikā šajos muzejos varēs saņemt kartītes, kurās visas vasaras garumā jāsakrāj sešu unikālo zīmogu atzīmes. Aizpildīto kartīti, norādot savu vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, jāatstāj muzejā, kurā saņemts pēdējais zīmogs.

Īpašo zīmogu akcijas laikā varēs saņemt arī grāmatu un kultūrpreču mājā “NicePlace Mansards”, Barona ielā 21a, Rīgā.

Vienā kartītē nedrīkst būt divi vienādi zīmogi, arī tad, ja viens un tas pats muzejs vasarā apmeklēts vairākas reizes.

“Vasara ir atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā aicinām doties ciemos un brīvdienu plānus apvienot ar ceļojumu uz kādu no Latvijas dižgaru muzejiem, iepazīstot gan viņu literāro devumu, gan dabas un kultūras bagātības visos novados. Akcijā īpaši aicinām piedalīties ģimenes ar bērniem un novērtēt muzeju īpašo piedāvājumu mazajiem apmeklētājiem,” rosina akcijas rīkotāji no Memoriālo muzeju apvienības.

Akcijā “Rainis un Aspazija klauvē!” piedalās: Lasīt vairāk »


Adriāns Kulpe. Rainis un Aspazija RAINIS UN ASPAZIJA: Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņu darbu izstāde

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, atklāta Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņu gleznu izstāde RAINIS UN ASPAZIJA.

Izstāde veltīta abu dzejnieku 150 gadu jubilejai un atspoguļo viņu nozīmi, bagāto literāro mantojumu un personības iezīmes jauniešu skatījumā.

“Rainis un Aspazija ir pasaules mēroga latviešu literāti, kuri ne vienu reizi vien ir pierādījuši savas prasmes un talantu. Kaut arī viņu dzeja tika radīta pirms simt gadiem, tā nav aizmirsta un ir iesakņojusies mūsos.

Abu dzejnieku dvēseles bija kaislīgas, daudzpusīgas, enerģijas un ideju pilnas, realizēdamās spilgtos dzejas un dramaturģijas darbos. Viņu attiecībās svarīgu lomu ieņēma vēstules, kuras dzejnieki rakstīja viens otram 35 gadu garumā. Tās atspoguļo gan nacionālās kultūras procesus, gan divu cilvēku mīlestību.

Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņu darbi atveido dzejniekus, viņu izjūtas un radīto darbu iespaidus katra individuālajā skatījumā,” stāsta JRRMV projektu vadītāja Inese Piņķe.

Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola ir viena no labākajām mākslas vidusskolām Latvijā, kur augstā līmenī var apgūt akadēmiskās zīmēšanas un gleznošanas pamatus, kā arī tēlniecību, fotografēšanu, datorgrafiku, animāciju, video mākslu, interneta mājaslapu dizainu un citus ar laikmetīgo mākslu saistītus priekšmetus.

Izstāde būs apskatāma līdz 31. augustam.


Baltā lāča gramšķi BALTĀ LĀČA GRAMŠĶI

11. aprīlī dzejniecei un tulkotājai apritētu 80 gadi un Ojāra Vācieša muzejs par godu viņas dzimšanas dienai izveidojis piemiņas izstādi BALTĀ LĀČA GRAMŠĶI.

“Mēs jau bijām tādi baltie lāči,” – tā Ludmila Azarova raksturoja savu kopā būšanu ar Ojāru Vācieti. Ludmila ilgi atteicās rakstīt grāmatu par Ojāru Vācieti, tomēr, ja būtu izdevies apkopot atmiņas – tās viņa sauktu par gramšķiem. Gramšķi – tā Ojāra Vācieša dzimtajā Trapenē sauca sīkumus un saslaukas.

Izstādē būs redzama, lasāma, sajūtama Ludmilas klātbūtne sīkumos, atmiņu lauskās, dzejas gabaliņos, kas kopā veido klusinātu un izjustu sievietes, dzejnieces, mūzas tēlu.

Izstāde Ludmilas dzejas noskaņas un piemiņas lietu noslēpumus atklās muzeja memoriālajā vidē – dzīvoklī. Ludmilas Azarovas dzeja būs lasāma arī krievu valodā.

Dzejniece un tulkotāja Ludmila Azarova vairāk bija pazīstama kā izcilā latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša sieva un bieži vien labprātīgi palikusi viņa ēnā. Savā dzejā viņa iestājās par problēmjautājumiem, kas mūsu kultūrā ir aktuāli arī šobrīd – latviešu valodas izdzīvošana, vēstures apzināšanās, tilta celšana starp latviešu un krievu kultūru.

„Protams, ka mūsu ģimenē viņam piederēja dzejas monopols. Viņš bija ļoti prasīgs un uzmanīgi sekoja, lai neviens nerakstītu pantiņus. Jo dzeja ir sūtība. Viņš baidījās no paviršības. Ojārs mani atzina pats pēdējais. Un tas, ka es nopelnīju viņa atzinību, man nozīmēja ļoti daudz. Es pat pieļauju, ka tad, ja viņš nebūtu tik prasīgs un reizē arī tik nežēlīgs, es neko nebūtu izdarījusi,” – tā Ludmila Azarova.


Dzīvoklis Nr.16. Elza Rozenberga. Klauvēt! DZĪVOKLIS NR. 16. ELZA ROZENBERGA. KLAUVĒT!

No 10. aprīļa līdz 21. augustam Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4, būs skatāma izstāde DZĪVOKLIS NR. 16. ELZA ROZENBERGA. KLAUVĒT! Izstāde ir cikla „Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību mājvieta gadsimta šķērsgriezumā” turpinājums.

Rīgā, Brīvības ielas 38 (tolaik Brīvības iela 2)/Elizabetes ielas 57. nama 16. dzīvoklī no 1934. gada 20. marta līdz 1935. gada 6. oktobrim dzīvojusi izcilā latviešu dzejniece Aspazija. Tas ir maz zināms fakts, par ko liecina Valsts Arhīvā atrasts ieraksts Brīvības ielas 38/Elizabetes ielas 57 mājas grāmatā. Neskatoties uz to, ka citiem nama iedzīvotājiem ailē „Nodarbošanās” tā ir norādīta, iepretī Aspazijas vārdam ievilkta svītriņa.

Tas ir tikai pavisam neliels posms Aspazijas dzīves norietā. Šajā laikā viņa strādā pie dzejoļu krājuma „Kaisītās rozes”. Krājums publicēts 1936. gada otrajā pusē Valtera un Rapas akciju sabiedrības apgādā. Grāmatas titullapā norādīts, ka krājumā ievietoti no 1933. līdz 1935. gadam sarakstīti dzejoļi, taču šī norāde nav precīza – daļa darbu, galvenokārt epigrammas, periodikā parādījušies jau agrāk. Krājuma pirmajā daļā ar nosaukumu „Ģēnija aicinājums” ievietoti dzejoļi, kas veltīti Kārlim Ulmanim. Krājums Aspaziju ierindo „galma dzejnieku ” pulkā – 1938. gadā viņa tiek apbalvota ar II šķiras „Atzinības krustu”, bet 1939. gadā saņem „Tēvzemes balvu”.

Arī literatūras kritiķi šim dzejoļu krājumam veltījuši atzinīgus vārdus. Piemēram, Lidija Perlbaha mēnešrakstā „Daugava” 1937. gada 2. numurā raksta:

„Pirmā daļa veltīta tautas vadonim Dr. K. Ulmanim. Seko himniski dzejoļi vadonim, Latvijai, darbam, vienībai, kur dzejniece apliecina savu simpātiju jaunajam, laikmetiskam. (..) Aspazijas dzeja ir stipri patētiska. Šis patoss ir gan šillerisks, gan rainisks, bet visvairāk Aspazijas pašas.”

Bet interesants ir fakts, ka savos nepabeigtajos Kopotajos rakstos „Mana dzīve un darbi” (1931–1940) Aspazija šo dzejoļu krājumu nav ievietojusi.