ŠODIEN SLĒGTA RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJA

Šodien, 12. decembrī, Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, būs slēgta tehnisku iemeslu dēļ. Jau no rītdienas atkal strādāsim ierastajos laikos.


ZIEMASSVĒTKU LABDARĪBAS KONCERTS RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ ZIEMASSVĒTKU LABDARĪBAS KONCERTS RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

16. decembrī – gaišajā pirmssvētku laikā – plkst. 13.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīca aicina uz Rīgas Doma kora skolas Valdas Tračumas vokālās klases solistu Ziemassvētku labdarības koncertu.

Koncertā piedalīsies solisti no 1. klases līdz vidusskolas IV kursam: Lūkass Kalniņš, Emīls Pogiņš, Edvards Pavļuts, Dāvids Toms Kalniņš, Daniels Cingujevs, Kate Kalniņa, Holgers Štāls, Elīza Liepiņa, Elīza Ķirse, Adams Vaicis, Dārta Liepiņa, Līga Zīriņa, Patriks Kārlis Stepe. Pie klavierēm – Irina Balabkina un Ingrīda Kalniņa.

Repertuārā skanēs bērnu dziesmas Ziemassvētku noskaņās, latviešu un ārzemju klasiķu solodziesmas, dueti, trio, kā arī nelielas, bet ļoti pazīstamas operu ārijas. Koncerta viesi – Oskars Kalniņš (čells) un Artis Tračums (ksilofons).

Tā ka Aspazija bija aktīva dzīvnieku aizstāve, ieeja koncertā – par ziedojumiem. Tādējādi apmeklētāji ne tikai gūs muzikālu baudījumu, bet arī atbalstīs Jūrmalas dzīvnieku patversmi.


OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ ATKLĀS IZSTĀDI PAR STEREOTIPIEM OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ ATKLĀS IZSTĀDI PAR STEREOTIPIEM

Piektdien, 8. decembrī, plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, O. Vācieša ielā 19) tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izstāde “STEREOTIPS”. Jaunie mākslinieki, apgūstot ilustrācijas mācību kursu, radījuši īpašās formās – leporello – locītas grāmatas, kurās sietspiedes tehnikā ilustrējuši gan sabiedrībā vispārizplatītus, gan tikai mākslinieku fantāzijās mītošos stereotipus.

Leporello formas grāmata nav komikss vai bilžu albums; tā ir grāmata, kurā viens stāsts var atvērties kā akordeona plēšas un vienlaikus būt redzams tikai daļēji. Ar šādu formātu tiek mazliet lauzts tradicionālais priekšstats par grāmatas formu.

Jaunie mākslinieki savās grāmatās asprātīgi izlocījuši un ielocījuši stereotipiskus stāstus par ģimenes locekļu slepenajām nodarbēm, rūpīgās vecmāmiņas piedzīvojumiem, dažādām mīlestības formām, mākslinieka-vīrieša un mūzas-sievietes attiecībām, pārspīlējumu krāsaino dabu un fizisko lielumu, bailēm no skudrām utt.

Izstādē piedalās Latvijas Mākslas akadēmijas studenti: Rebeka Lukošus, Linda Lagzdiņa, Artjoms Tarasovs, Anastasija Muhina, Baiba Vanaga, Džordano Manjāni (Giordano Magiani), Igors Krilovs, Renāte Kloviņa, Kristīne Martonova, Dāvis Ozols.

Izstāde ir apskatāma no 8. decembra līdz 26. janvārim, otrdienās–sestdienās, no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00.


Krista Anna Belševica ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS TIKŠANĀS AR JAUNO RAKSTNIECI KRISTU ANNU BELŠEVICU

14. decembrī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks tikšanās ar jauno rakstnieci Kristu Annu Belševicu. Vakara gaitā iecerēta saruna, ko vadīs Mg. philol. Arturs Skutelis, dzejas lasījums, kā arī atbildes uz publikas jautājumiem.

Krista Anna Belševica (1993) ir apguvusi saksofona spēli Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, studējusi literatūrzinātni Latvijas Universitātē un Oslo universitātē, šobrīd apgūst sociālās antropoloģijas maģistrantūras programmu Rīgas Stradiņa universitātē un strādā Rakstniecības un mūzikas muzejā. Kristas Annas Belševicas debijas dzejoļu krājums “Medījot dzīvi” izdots 2017. gadā apgādā “Zvaigzne ABC”.

“Jaunu cilvēku pirmajiem dzejoļu krājumiem gribas būt skaistiem. Un dramatiskiem. Un mazliet trakiem. Šim tas ir izdevies,” – tā par krājumu “Medījot dzīvi” žurnālā “Rīgas Laiks” raksta Ilmārs Šlāpins.

14. decembrī Krista Anna Belševica lasīs gan publicētus, gan vēl nepublicētus dzejas darbus.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 14. decembris, 18.00–19.00.
Ieejas maksa: 1.00 €.


Miķelis Rozentāls, ap 1929. Foto: K. Iltners IZSTĀDE “MIĶELIS ROZENTĀLS. GLEZNOTĀJS” JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJĀ

Līdz 2018. gada 31. janvārim pagarināta Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā (Rīgā, Alberta ielā 12-9) skatāmā izstāde “MIĶELIS ROZENTĀLS. GLEZNOTĀJS”.

2017. gada 3. augustā apritēja 110 gadu, kopš izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla un somu dziedātājas Ellijas Forseles-Rozentāles ģimenē pasaulē nāca dēls – Maris Miķelis Rozentāls. Viņš bija vienīgais no Rozentālu bērniem, kurš izvēlējās sekot tēva pēdās un kļuva par gleznotāju.

1938. gadā, pēc īsa sagatavošanās posma pie gleznotāja Fridriha Milta, Miķelis Rozentāls sāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. 1942. gadā viņš pabeidza akadēmiju ar Ģederta Eliasa vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā tapušo diplomdarbu “Rūķi” – 19. gadsimta nogalē Pēterburgā studējošo latviešu mākslinieku izveidotās biedrības grupas portretu. Līdzās Ādamam Alksnim, Johanam Valteram, Vilhelmam Purvītim u. c. atveidots arī Miķeļa tēvs – Janis Rozentāls.

Miķeļa Rozentāla māksla atbilst 20. gadsimta 30. gadu nogalē populārajai jaunreālisma tendencei, lai gan atsevišķos darbos jūtamas arī modernisma ietekmes. Pēc Otrā pasaules kara nācās respektēt oficiālās prasības, gleznojot tematiskas kompozīcijas, kas atspoguļo strādnieku darba dzīvi u. tml., taču Miķeļa Rozentāla būtībai un raksturam tuvāki noskaņās klusināti, liriski darbi, visbiežāk – portreti un ainavas. Mākslas kritiķis un vēsturnieks Jānis Siliņš, rakstot par Miķeļa Rozentāla daiļradi, saka: “Kopdams tonalitātē pamatotu glezniecisku izteiksmi, Rozentāls iekļaujas liriski intīmajā mūsu mākslas zarojumā, to reprezentēdams ar savu personīgo un savas paaudzes zīmi.”
Svarīga nozīme Miķeļa Rozentāla biogrāfijā ir pedagoģiskajai darbībai. No 1944. līdz 1948. gadam viņš strādā Latvijas Mākslas akadēmijā, bet no 1948. līdz 1952. gadam – Rīgas Daiļamatniecības vidusskolā (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola).

Būt gleznotājam un ģimenes tēvam, saglabāt savu nostāju un pārliecību politiski sarežģītajā un trūcīgajā pēckara laikā nebija viegls uzdevums. Miķeļa Rozentāla veselību iedragāja smaga slimība. Sākotnēji kļūdainā diagnoze un novilcinātā ārstēšana kļuva par iemeslu pāragrajai Miķeļa Rozentāla nāvei 1952. gada 10. novembrī, 45 gadu vecumā. Vēlu sācis savu ceļu mākslā, viņš nepaspēja līdz galam izteikt savu talantu, tomēr ir ieguvis paliekošu vietu Latvijas mākslas vēsturē.

Pateicoties Rozentālu dzimtas pēcteču sniegtajam atbalstam, izstādē ir apskatāmas dažādos periodos tapušas Miķeļa Rozentāla gleznas no privātkolekcijām; vairākas no tām eksponētas pirmo reizi. Ir iespēja iepazīties arī ar dažādiem Miķeļa Rozentāla darbiem grafikas jomā: grāmatu ilustrācijām, lietišķās grafikas darbu uzmetumiem, skicēm no dabas u. c. Aplūkojami arī fotomateriāli un dokumenti, kas ļauj labāk iepazīt Miķeļa Rozentāla personību un biogrāfiju.

Izstādes autore – Dace Vosa.
Mākslinieks – Ints Sedlenieks.


ZIEMASSVĒTKU PASTKARŠU DARBNĪCA RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ ZIEMASSVĒTKU PASTKARŠU DARBNĪCA RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

Ziemassvētki ir brīnumu laiks, jo rūķi rosās aizvien knašāk, lai iepriecinātu lielos un mazos.

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, sestdien, 9. decembrī, aicina mazos rūķīšus uz radošām Ziemassvētku pastkaršu darbnīcām. Bērni kopā ar muzejpedagogiem varēs iepazīt pastkaršu sūtīšanas paražas, izgatavot Ziemassvētku apsveikumus, kā arī minēt mīklas un iet jautrās rotaļās.

Ziemassvētku pastkaršu darbnīcas norise:
plkst. 11.00 aicināti pirmsskolas izglītības iestāžu bērni;
plkst. 13.00 aicināti 1.–4. klašu skolēni.

Darbnīcas ilgums – 1h 30 min.
Maksa par nodarbību – 1.00 €.
Vecākiem, kas atved bērnu, ieeja muzejā ir bez maksas.

Iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni 28739599 (Linda Grīnberga) vai e-pastu linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv.

Raiņa un Aspazijas muzeja adrese: Jūrmala, Jāņa Pliekšāna iela 5/7.


1927. gads, Dailes teātris, Upīša 50. jubilejas sveikšana; kadrā – Rainis un Upīts. ANDREJA UPĪŠA 140 GADU SVINĪBAS

5. decembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē (12. stāvā) notiks Andreja Upīša 140. jubilejai veltīts svinīgais pasākums, kuru rīko Skrīveru Kultūras centra radošie kolektīvi. Koncerta programmā paredzēta Skrīveru jauktā vokālā ansambļa “Ferrovia” (vadītājs Ferijs Millers), sieviešu vokālā ansambļa “Akcents” (vadītāja Zane Jankuna) un pūtēju orķestra “Skrīveru taurētājs” (diriģents Jānis Jansons) uzstāšanās. Savukārt Skrīveru amatierteātris režisora Jura Kalvišķa vadībā izrādīs Upīša populārās komēdijas “Apburtais loks” 3. cēlienu.

Rakstnieka radošā mantojuma žanriskā daudzveidība Latvijas kultūras vēsturē atstājusi vairākus būtiskus darbus – sākot ar atpazīstamām dzejas rindām dažādās muzikālās kompozīcijās, beidzot ar iecienītu salonkomēdiju un traģēdiju interpretācijām.

Arī šogad Upīša jubilejas svinības apvieno vairākas tradīcijas – ilgstoši pēc pārejas uz tā saucamo jauno stilu jeb Gregora kalendāru rakstnieks savu dzimšanas dienu kļūdaini svinējis tieši 5. decembrī, nevis dienu agrāk; savukārt pagājušā gadsimta 20. gados rakstnieks jubileju reizēs bieži godināts ar dažādiem teātra uzvedumiem.

Aicinām apmeklēt koncertu ikvienu interesentu un Upīša daiļrades cienītāju! Ieeja pasākumā – bez maksas.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāva ātrijā līdz 17. decembrim aplūkojama arī Upīša jubilejai veltītā izstāde “Divreiz rakstīta grāmata”.


“LITERĀRĀS AKADĒMIJAS PROZAS MEISTARDARBNĪCAS LASĪJUMI” ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAJĀ MUZEJĀ “LITERĀRĀS AKADĒMIJAS PROZAS MEISTARDARBNĪCAS LASĪJUMI” ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAJĀ MUZEJĀ

Sestdien, 2. decembrī, plkst. 16.00 Latvijas Rakstnieku savienības kultūrizglītības programma “Literārā akadēmija” aicina uz lasījumu “Literārās akadēmijas prozas meistardarbnīcas lasījumi” Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38-4. Pasākumā savus darbus lasīs Vija Birkova, Linda Ezerkalna, Evita Hofmane, Ramona Indriksone, Agris Jēkabsons, Jānis Jurģis. Pasākumu vadīs rakstnieces Inga Žolude un Ieva Melgalve.

Festivāls “Prozas lasījumi 2017” šogad svin Andreja Upīša 140. dzimšanas dienu – tieši A. Upīša memoriālajā dzīvoklī aizsākās Prozas lasījumu tradīcija, tāpēc jauno literātu pasākuma norises vieta šogad ir jo īpaši zīmīga.

Ieeja pasākumā – bez maksas.

Divdesmit otrais festivāls “Prozas lasījumi” šogad norisināsies no 5. līdz 10. decembrim, tradicionāli aicinot autorus radīt un lasīt prozu. Šī gada autori būs no Latvijas, Islandes, Horvātijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Lietuvas. Festivāls norisinās kopš 1995. gada, no Andreja Upīša dzimšanas dienas atceres pasākuma kļūstot par starptautisku daudzu dienu festivālu. Šogad, atzīmējot ievērojamā rakstnieka, kritiķa un literatūrzinātnieka 140. dzimšanas dienu, festivāls aicina autorus svinēt teksta radīšanu un lasīšanu, tādējādi atgriežoties pie Prozas lasījumu pirmsākumiem un atsakoties no autoru vērtēšanas.

Sekojiet festivāla detalizētai programmai: www.facebook.com/ProzasLasijumi.


Japāņu grafikas no A. Čaka kolekcijas 2. DECEMBRĪ 4 MEMORIĀLIE MUZEJI AICINA UZ AKCIJU/CEĻOJUMU “AUSTRUMU CEĻŠ”

20. gadsimta pirmajā pusē jaunās, modernās mākslas radīšanai Eiropā liela ietekme bijusi ierosmēm no Austrumu kultūras jeb orientālisma. Arī Latvijas literātus un māksliniekus ir interesējusi japāņu, ķīniešu, indiešu un persiešu māksla. Akcijā/ceļojumā “Austrumu ceļš” būs iespējams iepazīt gan austrumnieciskas izcelsmes priekšmetus un mākslas darbus, kas glabājas rakstnieku un mākslinieku memoriālajos muzejos, gan autoru daiļrades austrumu motīvus un tēmas. Akcija/ceļojums notiks 2. decembrī no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.30, programmā – pasākumi Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā, Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā un Jāņa Akuratera muzejā.

Akcija/ceļojums sāksies plkst. 12.00 Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā (Lāčplēša ielā 48/50, dz. 14) ar stāstu “7 retas japāņu grafikas – dāvana Čakam…”. A. Čaka privātajā kolekcijā tiek glabātas vairāku austrumu mākslinieku oriģinālgrafikas, kuras dzejnieks saņēmis dāvinājumā no mākslinieka Jāņa Plases. Pirmā pasaules kara laikā, strādādams Krievijā, J. Plase šos darbus ieguva no krievu futūrista Vladimira Burļuka un 1920. gadā atveda uz Latviju.

Akcijas/ceļojuma turpinājums būs Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Brīvības ielā 38, dz. 4), kur muzeja darbinieki iepazīstinās ar atsevišķiem austrumnieciskas izcelsmes priekšmetiem, kas grezno rakstnieka istabas, un Rūdolfa Egles un Andreja Upīša kopdarbu – “Pasaules rakstniecības vēsturi” (1930–1934) –, kura 1. sējumā ir Andreja Upīša rakstītās nodaļas par arābu, persiešu, babiloniešu-asīriešu, semītu, turku, indiešu, japāņu u. c. austrumu tautu un kultūru literatūru.

Tālāk akcijas/ceļojuma dalībnieki būs gaidīti Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26), kur uzzinās par austrumu motīviem Romana Sutas daiļradē, piemēram, par Karlo Goci lugas “Princese Turandota” iestudējuma scenogrāfiju un kostīmiem, kā arī par japāņu mākslinieku Leonāru Cuguharu Fudžitu, kas dzīvoja un strādāja Parīzē un kura ietekmes ir redzamas Aleksandras Beļcovas daiļradē. Eleganta kaligrāfiska līnija, smalkas toņu gradācijas – japāņu sumi-e glezniecībai raksturīgas iezīmes, kuras Fudžita sintezēja ar Parīzē apgūto modernismu – saistīja Beļcovu, un gleznotāja mēģināja tās īstenot savos darbos, īpaši akvareļos.

Akcijas/ceļojuma noslēgums notiks Jāņa Akuratera muzejā (O. Vācieša ielā 6a), uz kurieni būs jānokļūst ar sabiedrisko transportu. Pasākumā “Indijas valdzinātie” Jāņa Akuratera stāstu “Indietis” lasīs aktieris Kaspars Dumburs, indiešu dejas izpildīs deju studijas “Bharata” skolotāji Larisa Podskočaja un Gaura Nataraj.

Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs. Biļetes cena – 7.50 €.


Vēsturiskais romāns OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ RUNĀS PAR VĒSTURISKO ROMĀNU

29. novembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā Rīgā, O. Vācieša ielā 19, notiks sarunu cikla SAVĒJO TIKŠANĀS astotais pasākums – VĒSTURISKAIS ROMĀNS II. Sarunāsies Nora Ikstena un Vents Zvaigzne. Sarunu vadīs Arno Jundze.

Katrs no romānu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” darbiem aptver kādu laika periodu 20. gadsimta Latvijā. Šīs sērijas romāni ir iemantojuši lielu popularitāti lasītāju vidū, ļaudami atskatīties uz neseno vēsturi un rosinādami kritiski pārvērtēt šo laiku. Daudzi no sērijas romāniem tikuši nominēti un saņēmuši Latvijas Literatūras gada balvu.

29. novembrī tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par romānu tapšanas gaitu, vēsturiskā romāna lomu latviešu literatūrā, laikmeta un autora attiecībām, grāmatu sērijas nozīmi Latvijas kultūrainavā.

Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” aptver laika posmu no Otrā pasaules kara līdz 20. gadsimta 80. gadiem un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem. Grāmata publicēta rekordlielā tirāžā, ilgu laiku atradās pārdotāko grāmatu sarakstos, kā arī kļuvusi par vienu no lasītākajām bibliotēkās.

Vents Zvaigzne ir romānu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” zinātniskais redaktors, kurš rūpējas par vēsturisko detaļu precizitāti.

Ieejas maksa – 2.00 €.
Skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 €.