Savējo sarunas par dzeju un dzīvi SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI

27. maijā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, pasākumu cikla SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI ietvaros tiksies advokāts Sandis Bērtaitis un izdevniecības “Upe tuviem un tāliem” direktore Iveta Mielava.

Abi sarunu biedri ir ilggadēji muzeja draugi un domubiedri. Ciešā sadarbībā ar Sandi un Ivetu tapis unikāls Ojāra Vācieša balss ierakstu apkopojums un Artūra Maskata dziesmu izlase ar Ojāra Vācieša vārdiem – „Tālums starp balto un balto”.

Dzejoļu atlasi šim diskam veicis pats Sandis Bērtaitis, ieguldot lielu darbu tā tapšanā.

Iveta Mielava savukārt ir Latvijā zināma mūzikas izdevēja, kas iemūžina latviešu nācijas klasiskās vērtības – ne tikai mūziku, kultūras personības, bet arī dzeju.

Jurisprudence, izdevējdarbība. Kā dzeja palīdz sabalansēt profesionālo un cilvēcisko dzīves pusi? Vai dzeja provocē radošumu šajās profesijās? Sarunu partneri centīsies rast atbildes uz šiem jautājumiem.

Pasākumu atbalsta Rīgas dome.


Raiņa un Aspazijas dienas Kirovas apgabalā RAIŅA UN ASPAZIJAS DIENAS KIROVAS APGABALĀ

Atzīmējot divu latviešu dzejnieku – Raiņa (īst. v. Jānis Pliekšāns 1865–1929) un Aspazijas (īst. v. Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, 1865–1943) – 150 gadu jubileju, sadarbībā ar Kirovas apgabala valdību, Kirovas apgabala Kultūras departamentu, Kirovas apgabala Izglītības departamentu, Kirovas apgabala Valsts universālo zinātnisko Aleksandra Hercena bibliotēku, Vjatkas Valsts Humanitāro universitāti un Slobodskas muzeju un izstāžu centru no 25. līdz 27. maijam norisināsies RAIŅA UN ASPAZIJAS DIENAS KIROVAS APGABALĀ, kas ietver plašu kultūras programmu: izstāžu atklāšanu Kirovā un Slobodskā, Starptautisku zinātniski praktisku konferenci, Latvijas delegācijas tikšanos ar Kirovas pilsētas radošo inteliģenci, Kirovas apgabala un Latvijas Republikas mākslinieku koncertu u.c.

26. maijā V. un A. Vasņecovu Vjatkas Mākslas muzejā tiks atklāta izstāde “Aspazija / Rainis: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts”. Izstāde tapusi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas ietvaros un no 2015. gada 20. līdz 24. aprīlim tika eksponēta Salle des Pas Perdus – UNESCO galvenajā mītnē Parīzē. Izstādes eksponēšanu Kirovā nodrošina Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā. Izstādes autori ir rakstnieks un publicists Pauls Bankovskis, mākslinieks Kaspars Perskis un Raiņa un Aspazijas muzeja (Memoriālo muzeju apvienība) speciālisti. Projekta koordinatore – Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Elvīra Bloma.

Savukārt Kirovas apgabala A. Hercena zinātniskajā bibliotēkā 26. maijā notiks Starptautiska zinātniski praktiska konference, kas veltīta Raiņa un Aspazijas 150. jubilejai. Konferencē referēs gan Krievijas, gan Latvijas literatūrzinātnieki.

Raiņa dzīvē un radošajā mūžā liela nozīme bijusi Slobodskai – no 1899. gada 17. jūnija līdz 1903. gada 1. maijam dzejnieks šeit atradās izsūtījumā. Šai laikā Rainis uzrakstīja vairāk nekā 40 dzejoļu, kas tika iekļauti viņa pirmajā dzejoļu krājumā “Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903), šeit, tālu no dzimtenes radās ieceres drāmai “Uguns un nakts” (1905), tapa daudzi klasiķu tulkojumi.

27. maijā Latvijas delegācija dosies uz Slobodsku, kur Raiņa mājā-muzejā tiks atklāta izstāde “Latviešu dzejnieki Rainis un Aspazija”. Šī izstāde ir Raiņa un Aspazijas muzeja dāvinājums dzejnieka muzejam Slobodskā.

RAIŅA UN ASPAZIJAS DIENĀS KIROVAS APGABALĀ piedalīsies Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone, literatūrzinātnieki Ausma Cimdiņa, Jānis Zālītis un Gaida Jablovska, rakstnieks un izstādes “Aspazija / Rainis: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts” teksta autors Pauls Bankovskis, izstādes kuratore Elvīra Bloma, muzikologs Orests Silabriedis, dziedātāja Ieva Parša, pianiste Herta Hansena un aktrise Inga Aizbalte. Latvijas delegācijas vadītāja – Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte.

RAIŅA UN ASPAZIJAS DIENAS KIROVAS APGABALĀ norisinās ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.


Oma šodien labā omā! OMA ŠODIEN LABĀ OMĀ – 2!

Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, turpinās nodarbību cikls OMA ŠODIEN LABĀ OMĀ!

Tāpat kā iepriekšējā gadā, projektā aicināti piedalīties Rīgas seniori (vectētiņi un vecmāmiņas) un Rīgas skolu jaunāko klašu audzēkņi, lai, tiekoties reizi mēnesī, gūtu dzīves pieredzi un saņemtu dzīvesprieku.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Sadarbības partneri – Rakstnieku muzeju biedrība PILS un Hroniski slimo bērnu biedrība „Sūrābele”.

Trešā nodarbība „Pastāsti, omīt!” – ekskursija uz Brāļu kapiem – notiks 23. maijā.

Tikšanās plkst. 11.00 muzejā vai plkst. 12.00 pie Brāļu kapu ieejas.

  • Piemiņas brīdis pie Lāčplēša ordeņa kavaliera, Krišjāņa Barona mazdēla Kārļa Barona atdusas vietas
  • Neliela pastaiga pa Brāļu kapiem Latvijas armijas virsnieka Artura Barona vadībā
  • Saruna muzejā par to, kā audzināt Latvijas patriotu un ieaudzināt bērnos cieņas pilnu attieksmi pret senču atdusas vietām. Vada Dita Barona un Andris Ērglis
  • Dziesmas tēvzemei un varoņiem

Lūdzam pieteikt savu dalību līdz 21. maijam: 67284265, 29578847 vai barons@memorialiemuzeji.lv. Vietu skaits ierobežots.

Nodarbības notiek bez maksas.


Jāņa Akuratera muzeja viesizrāde JĀŅA AKURATERA MUZEJA VIESIZRĀDE

Jelgavas novada Svētes pamatskolā 21. maijā plkst. 12.00 ikviens tiek aicināts uz simtgades piemiņas pasākumu par godu Daugavgrīvas zemessargu 1. un 2. bataljona kaujām Svētē, Ruļļu kalnos 1915. gada pavasarī.

1915. gada pavasarī vācu karaspēka vienības sasniedza Latviju. Apsardzība bija vāji organizēta, un pretinieka vienības brīvi pārvietojās plašā Kurzemes teritorijā. Maija sākumā vācu spēki pietuvojās Jelgavai, un daļa iedzīvotāju līdz ar administratīvajām iestādēm steigā atstāja pilsētu. Tās aizsardzību uzņēmās ģenerālis A. Potapovs, kura galvenos spēkus veidoja divi Daugavgrīvas cietokšņa latviešu zemessargu bataljoni. Šie bataljoni bija saformēti no Daugavgrīvas cietokšņa darba rotām, kuras bija izgājušas tikai četru nedēļu apmācību un guvušas nelielu kauju pieredzi Lietuvas teritorijā.

Pie Svētes Ruļļu kalniem uz dienvidiem no Jelgavas notika sīva kauja, kurā pārsteigtos vācu spēkus piespieda atkāpties. Cīņās ar vācu pārspēku daugavgrīvieši zaudēja 57 karavīrus, 155 ievainoja.

  1. gada pavasara Jelgavas kauju militāri stratēģiskā nozīme bija Jelgavas un Rīgas nosargāšana, kura tajā laikā bija atstāta gandrīz bez jebkādas aizsardzības.

Pagājušajā vasarā Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014 programmas ietvaros akcijai „Café Spleen jeb Augusts 1914” komponists Juris Kulakovs radīja ciklu par latviešu strēlnieku tēmu – 13 dziesmas ar Jāņa Akuratera, Kārļa Skalbes, Jāņa Jaunsudrabiņa, Viļa Plūdoņa, Jāņa Medeņa, Jāņa Ezeriņa un Annas Brigaderes vārdiem –, kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja Jāņa Akuratera muzejā.

Šoreiz Juris Kulakovs kopā ar Ievu Akurāteri, Miervaldi Jenču un Viktoru Jansonu viesos Svētes pamatskolā.


Latvijas gadu gredzeni literatūrā LATVIJAS GADU GREDZENI LITERATŪRĀ. Latviešu literatūras klasikas reminiscences Imanta Ziedoņa dzejā

Turpinās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts LATVIJAS GADU GREDZENI LITERATŪRĀ. Maija tēma – „Latviešu literatūras klasikas reminiscences Imanta Ziedoņa dzejā”.

12. maijā Ojāra Vācieša muzejā lekciju „ Imants Ziedonis – viens piliens Raiņa” lasīja Dr. philol. Ausma Cimdiņa (LU).

Lekcija bija veltīta latviešu literatūras klasikas reminiscencēm Ziedoņa daiļradē, sevišķi Raiņa motīvam Ziedoņa dzejā un esejistikā. Aktualizējot rainisko dimensiju Ziedoņa tekstā, tiks raksturotas viņam būtiskākās poētiskās stratēģijas un meklēta atbilde uz jautājumu, kas ir ziedoniskais ziedonī, ar ko izskaidrojama viņa dzejas suģestija un komunikatīvā jauda literārā un ārpusliterārā vidē.

20. maijā plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzejā šī paša projekta ietvaros notiks diskusija „Pilsētas tēli un Rīgas reminiscences jaunākajā latviešu literatūrā”, kurā piedalīsies Ērika Bērziņa un Jānis Ozoliņš. Diskusiju vadīs Ieva Ķīse.

Ieeja brīva.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU)

Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Līdz šim notikušās lekcijas un diskusijas varat noskatīties http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/latvijas-gadu-gredzeni-literatura-2/


Rasma Bērziņa. Likteņupe Daugava LIKTEŅUPE DAUGAVA

Līdz 30. jūnijam Andreja Upīša memoriālmājā, Skrīveros, Daugavas ielā 58, atvērta Rasmas Bērziņas gleznu izstāde LIKTEŅUPE DAUGAVA.

Rasma Bērziņa, dzimusi 1936. gada 25. aprīlī. Zīmēt viņai paticis jau no mazām dienām. Šī aizraušanās sākusies jau laikā, kad viņa mācījusies Krustpils septiņgadīgajā skolā un turpinās vēl šodien. Visu darba mūžu Rasma bijusi zīmēšanas skolotāja Vīpenes un Liepenes skolā, kā arī Skolēnu interešu namā. Zīmējusi pati, apmeklējusi šī priekšmeta skolotāju kvalifikācijas celšanas kursus un zīmēšanas un gleznošanas studiju pie mākslinieces Ainas Karlsones. Vairāk nekā desmit gadu slimība māksliniecei liedza gleznot, bet tagad mīļotā nodarbe ir atsākta.

Par sevi Rasma saka tā: „Tāpat kā savos vārdos esmu vienmēr droša un atklāta, arī darbos manam zīmuļa vai otas vilcienam jābūt drošam, atklātam un krāsu bagātam. Savā radošajā darbā man jājūt, ka manām rokām vēl ir spēks, lai darbos smaržotu ziedi, viļņotu rudzu lauks, lai šalkotu mežs, straume Daugavā vai vilnis jūrā…”

Pie Daugavas Rasma ir pavadījusi visu mūžu, un laikam upes ūdeņu straujais un vietām rāmais tecējums ir veidojis arī viņas raksturu. Tāpēc arī gleznās upei ir atvēlēta nozīmīga vieta – Daugavas stāvie krasti, saliņas, ūdensrozes, dzimtās mājas… Te dzimst un norimst dvēseles sāpes, te sākas un beidzas prieks, te dzīvo cerība… Un ziedi… visapkārt krāsainu ziedu lauks…


RA_logo Akcija RAINIS UN ASPAZIJA KLAUVĒ!

Šā gada Muzeju naktī, 16. maijā, tika uzsākta jauna akcija “Rainis un Aspazija klauvē!”, visas vasaras garumā rosinot apciemot ne tikai jubilāru Raiņa un Aspazijas, bet arī citu Latvijas rakstnieku, literātu un kultūras darbinieku memoriālos muzejus, gūstot iespēju akcijas noslēgumā saņemt balvas.

Akcija papildina Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadā rīkoto ceļojumu ciklu ar tādu pašu nosaukumu.

Akcija RAINIS UN ASPAZIJA KLAUVĒ! norisināsies no 16. maija līdz 15. augustam, bet balvu saņēmēji tiks izlozēti Raiņa 150. dzimšanas dienā – 2015. gada 11. septembrī. Izlozētas tiks gan vērtīgas grāmatas, gan teātra un koncertu biļetes, muzeju apmeklējumu brīvbiļetes, suvenīri un citas balvas.

Lai piedalītos akcijā, līdz augusta vidum jāpaspēj apmeklēt vismaz seši akcijā iesaistītie rakstnieku muzeji. Muzeju naktī un visā akcijas laikā šajos muzejos varēs saņemt kartītes, kurās visas vasaras garumā jāsakrāj sešu unikālo zīmogu atzīmes. Aizpildīto kartīti, norādot savu vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, jāatstāj muzejā, kurā saņemts pēdējais zīmogs.

Īpašo zīmogu akcijas laikā varēs saņemt arī grāmatu un kultūrpreču mājā “NicePlace Mansards”, Barona ielā 21a, Rīgā.

Vienā kartītē nedrīkst būt divi vienādi zīmogi, arī tad, ja viens un tas pats muzejs vasarā apmeklēts vairākas reizes.

“Vasara ir atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā aicinām doties ciemos un brīvdienu plānus apvienot ar ceļojumu uz kādu no Latvijas dižgaru muzejiem, iepazīstot gan viņu literāro devumu, gan dabas un kultūras bagātības visos novados. Akcijā īpaši aicinām piedalīties ģimenes ar bērniem un novērtēt muzeju īpašo piedāvājumu mazajiem apmeklētājiem,” rosina akcijas rīkotāji no Memoriālo muzeju apvienības.

Akcijā “Rainis un Aspazija klauvē!” piedalās: Lasīt vairāk »


Adriāns Kulpe. Rainis un Aspazija RAINIS UN ASPAZIJA: Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņu darbu izstāde

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, atklāta Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņu gleznu izstāde RAINIS UN ASPAZIJA.

Izstāde veltīta abu dzejnieku 150 gadu jubilejai un atspoguļo viņu nozīmi, bagāto literāro mantojumu un personības iezīmes jauniešu skatījumā.

“Rainis un Aspazija ir pasaules mēroga latviešu literāti, kuri ne vienu reizi vien ir pierādījuši savas prasmes un talantu. Kaut arī viņu dzeja tika radīta pirms simt gadiem, tā nav aizmirsta un ir iesakņojusies mūsos.

Abu dzejnieku dvēseles bija kaislīgas, daudzpusīgas, enerģijas un ideju pilnas, realizēdamās spilgtos dzejas un dramaturģijas darbos. Viņu attiecībās svarīgu lomu ieņēma vēstules, kuras dzejnieki rakstīja viens otram 35 gadu garumā. Tās atspoguļo gan nacionālās kultūras procesus, gan divu cilvēku mīlestību.

Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņu darbi atveido dzejniekus, viņu izjūtas un radīto darbu iespaidus katra individuālajā skatījumā,” stāsta JRRMV projektu vadītāja Inese Piņķe.

Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola ir viena no labākajām mākslas vidusskolām Latvijā, kur augstā līmenī var apgūt akadēmiskās zīmēšanas un gleznošanas pamatus, kā arī tēlniecību, fotografēšanu, datorgrafiku, animāciju, video mākslu, interneta mājaslapu dizainu un citus ar laikmetīgo mākslu saistītus priekšmetus.

Izstāde būs apskatāma līdz 31. augustam.


Print MUZEJA PRIEKŠMETS. RAINIM UN ASPAZIJAI

Šogad, Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas gadā, Memoriālo muzeju apvienības mājas lapas sadaļa „Muzeja priekšmets” ir pilnībā veltīta abiem dzejniekiem – ik mēnesi šajā sadaļā publicējam stāstu par kādu nozīmīgu lietu, kas glabājas Raiņa un Aspazijas kolekcijās Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē.

Aprīļa publikāciju “Leopolda ordenis, krūšutēls Beļģijā un plakete ar kara bēgļiem” lasiet: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/leopolda-ordenis-krusutels-belgija-un-plakete-ar-kara-begliem/


Baltā lāča gramšķi BALTĀ LĀČA GRAMŠĶI

11. aprīlī dzejniecei un tulkotājai apritētu 80 gadi un Ojāra Vācieša muzejs par godu viņas dzimšanas dienai izveidojis piemiņas izstādi BALTĀ LĀČA GRAMŠĶI.

“Mēs jau bijām tādi baltie lāči,” – tā Ludmila Azarova raksturoja savu kopā būšanu ar Ojāru Vācieti. Ludmila ilgi atteicās rakstīt grāmatu par Ojāru Vācieti, tomēr, ja būtu izdevies apkopot atmiņas – tās viņa sauktu par gramšķiem. Gramšķi – tā Ojāra Vācieša dzimtajā Trapenē sauca sīkumus un saslaukas.

Izstādē būs redzama, lasāma, sajūtama Ludmilas klātbūtne sīkumos, atmiņu lauskās, dzejas gabaliņos, kas kopā veido klusinātu un izjustu sievietes, dzejnieces, mūzas tēlu.

Izstāde Ludmilas dzejas noskaņas un piemiņas lietu noslēpumus atklās muzeja memoriālajā vidē – dzīvoklī. Ludmilas Azarovas dzeja būs lasāma arī krievu valodā.

Dzejniece un tulkotāja Ludmila Azarova vairāk bija pazīstama kā izcilā latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša sieva un bieži vien labprātīgi palikusi viņa ēnā. Savā dzejā viņa iestājās par problēmjautājumiem, kas mūsu kultūrā ir aktuāli arī šobrīd – latviešu valodas izdzīvošana, vēstures apzināšanās, tilta celšana starp latviešu un krievu kultūru.

„Protams, ka mūsu ģimenē viņam piederēja dzejas monopols. Viņš bija ļoti prasīgs un uzmanīgi sekoja, lai neviens nerakstītu pantiņus. Jo dzeja ir sūtība. Viņš baidījās no paviršības. Ojārs mani atzina pats pēdējais. Un tas, ka es nopelnīju viņa atzinību, man nozīmēja ļoti daudz. Es pat pieļauju, ka tad, ja viņš nebūtu tik prasīgs un reizē arī tik nežēlīgs, es neko nebūtu izdarījusi,” – tā Ludmila Azarova.