Vai tiksimies svētkos? VAI TIKSIMIES SVĒTKOS?

Gausi nāca, nu atnāca

Tie bagāti Ziemassvētki:

Trīs dieniņas, trīs naksniņas

Nāk pār kalnu kūpēdami.

Memoriālo muzeju apvienības muzeji šogad apmeklētājiem atvērti līdz 23. decembrim.

Pirmssvētku dienā varat pagūt iegriezties Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgas centrā, kā arī Jāņa Akuratera muzejā un Ojāra Vācieša muzejā Pārdaugavā.

Muzeju darba laiku, lūdzu, skatiet sadaļā Muzeji.

Gaišus un priecīgus svētkus! Gaidīsim Jūs Jaunajā gadā!


Šai svētā naktī ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ

22. decembrī plkst. 18.30 Jāņa Akuratera muzejā Torņakalnā, O. Vācieša ielā 6a, notiks Ziemassvētku ieskaņas koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ, kurā piedalīsies dziedātaja Egita Znutiņa, flautiste Madara Behmane un pianiste Ruta Birzule.

Koncertprogramma ietver dažādus ārzemju un latviešu komponistu skaņdarbus balsij un flautai ar klavierēm. Jaunās mūziķes atskaņos gan baroka laika komponista G. F. Hendeļa komponētu āriju, gan arī 20. gadsimta mūziku. Lielāks akcents šoreiz likts uz latviešu komponistu daiļradi, jo gan Egita Znutiņa, gan Madara Behmane vairākus gadus studējušas ārvalstīs un šobrīd īpaši novērtē atgriešanos pie savas zemes muzikālajām saknēm. Starp latviešu komponistu skaņdarbiem skanēs ne vien Jāņa Mediņa „Sapņojums” un Lūcijas Garūtas „Mirdzošā tīklā”, bet arī dziesmas ar Ziemassvētku tematiku, kas uzburs īpašu noskaņu šajā pirmssvētku laikā.

Madara Behmane ir jauna, daudzsološa flautiste, 2012. gadā beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un 2014. gadā ar īpašu pagodinājumu – cum laude – ieguvusi maģistra grādu Māstrihtas konservatorijā Nīderlandē. Madara uzstājusies daudzās Eiropas valstīs gan kā soliste, gan arī dažādu kameransambļu un orķestru sastāvā.

Dziedātāja Egita Znutiņa savu mūzikas ceļu sākusi Rīgas Doma kora skolā un turpinājusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tālākās gaitas mūziķi aizvedušas uz Māstrihtas konservatoriju Nīderlandē, kur beļģu profesora Aksela Everarta klasē iegūts maģistra grāds klasiskajā dziedāšanā un operdziedāšanā. Šobrīd jaunā māksliniece aktīvi koncertē Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā, kā arī piedalās „Opera Zuid” projektos.

Pianiste Ruta Birzule studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur ieguvusi bakalaura grādu klavierspēlē un maģistra grādu klavierpavadījumā. Ruta ir vairāku starptautisku konkursu laureāte, aktīvi koncertē kopā ar koriem, dažādu kameransambļu sastāvā, uzstājas arī kā ērģelniece un strādā par koncertmeistari Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.


Uzmanību! Mainīta lekciju norise! UZMANĪBU! MAINĪTA LEKCIJU NORISE!

Tā kā novembra sākumā nenotika plānotās lekcijas ciklā „30 000 gadu 80 stundās. Īsais kurss pasaules mākslas vēsturē”, kas norisinās Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, veiktas izmaiņas turpmākajā lekciju sarakstā:

  • 20. decembrī plkst. 11.30 notiks  lekcijas ZIEMEĻU RENESANSE un MANIERISMS.

Kontakti: 67331641, 26586404 vai jrrbm@memorialiemuzeji.lv

Vairāk informācijas par lekciju ciklu: http://memorialiemuzeji.lv/aktualitates/30-000-gadu-80-stundas-isais-kurss-pasaules-makslas-vesture/


Sūnu ciema zēni Interaktīvā spēle SŪNU CIEMA ZĒNI

No 17. decembra Andreja Upīša memoriālais muzejs, Rīgā, Brīvības ielā 38–4, kā allaž ziemas sezonā, aicina izbaudīt „Sūnu ciema” atmosfēru pilsētas centrā. 5.–7. klašu skolēni būs gaidīti muzejā, lai piedalītos interaktīvajā spēlē „Sūnu ciema zēni”.

Spēles mērķis ir ar muzejiski atraktīviem līdzekļiem padziļināt skolā apgūtās zināšanas par rakstnieka Andreja Upīša garo stāstu „Sūnu ciema zēni”. Strādājot grupās, skolēni, izmantojot grāmatas tekstu, risina atjautības uzdevumus, min mīklas, vārdu spēles un krustvārdu mīklu.

Nodarbībā tiek izmantoti reāli etnogrāfiskie priekšmeti, kas jāatpazīst, tādējādi ļaujot bērniem iejusties seno laiku saimniecības norisēs.

Spēli papildina unikāli dokumentāli kadri no Andra Slapiņa videofilmas par režisora Ulda Pūcīša 1978. gadā Jaunatnes teātrī iestudēto brīvdabas izrādi „Sūnu ciema zēni” un virtuālais ceļojums no Apaļā ezera līdz Kraukļa akmenim Skrīveros.

Nodarbības ilgums 90 minūtes.

Ieejas maksa: EUR 1,42 (LVL 1,00) Skolotājiem, kas pavada skolēnu grupu, ieeja bez maksas.

Pieteikties uz interaktīvo spēli lūdzam pa tālruni 67289767 no 11.00 līdz 16.30.

Muzejs atvērts: 11.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās

Interaktīvo spēli iespējams apmeklēt  līdz 2015. gada 31. martam!


Laima Akmentiņa. Šķērsiela DIENU ATSPĪDUMI. Veltījums Ziemassvētkiem

Jāņa Akuratera muzejā, O. Vācieša ielā 6a, atvērta Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopas izstāde DIENU ATSPĪDUMI.

Tā ir tradīcija – jau vairākus gadus Rīgas Lutera draudzes mākslinieki īsi pirms Ziemassvētkiem rīko izstādi Jāņa Akuratera muzejā.

Izstādē piedalās: Laima Akmentiņa, Daiga Aže, Helmuts Āķis, Māra Kalnišķe, Dins Kopštāls, Irīda Lazdiņa, Ieva Nagliņa, Gunta Ploka, Liene Ratnika, Sandra Utāne, Baiba Ūlande, Ēstere Zemīte, Gundega Zikmane.

Izstādes atklāšanā koncertēs Jelgavas mūzikas vidusskolas akordeona klases audzēkņi.

Izstāde būs apskatāma līdz 2015. gada 11. februārim.


Grāmatu putni GRĀMATU PUTNI JEB PĀRDAUGAVAS STĀSTU MEDĪBAS

Katru otro otrdienu, līdz pat nākamā gada aprīlim, plkst. 17.00 būsiet gaidīti Jāņa Akuratera muzejā, O. Vācieša ielā 6a, uz nodarbību ciklu GRĀMATU PUTNI JEB PĀRDAUGAVAS STĀSTU MEDĪBAS.

Katrā nodarbībā kāds no rakstniekiem, literatūrzinātniekiem vai muzeja speciālistiem iepazīstinās ar literāro vidi Pārdaugavā un Pārdaugavas tēlu literatūrā. Nodarbības paredzētas 8. – 12. klases skolēniem, studentiem, aicināti piedalīties arī citi interesenti. Nodarbības notiek bez maksas, ciklu atbalsta VKKF, izdevniecība „Neputns” un Rakstnieku muzeju biedrība PILS.

Visas nodarbības (izņemot praktisko nodarbību, kas notika  28. oktobrī) tiek filmētas un ir pieejamas šeit: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/gramatu-putni-jeb-pardaugavas-stastu-medibas-2/

GRĀMATU PUTNI izsludina arī radošo konkursu: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/%E2%80%9Egramatu-putnu%E2%80%9D-konkurss/


Četru vēju dominante. Rīgas vējrāži 2014 ČETRU VĒJU DOMINANTE. RĪGAS VĒJRĀŽI 2014. Imanta Prēdeļa fotogrāfijas

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, līdz 2015. gada 31. janvārim skatāma Imanta Prēdeļa fotogrāfiju izstāde ČETRU VĒJU DOMINANTE. RĪGAS VĒJRĀŽI 2014.

Izstāde ir fotogrāfa Imanta Prēdeļa aicinājums, skatoties uz māju fasādēm, palūkoties augstāk – uz ēku dominanti: torņa smaili – vējrādi. Jau pats nosaukums „vējrādis” izsaka tā būtību – vēja virziena norādi. Gaiss kā viena no četrām zemes stihijām, savu dzīvību un dinamismu iegūst vējā.

Fotografējot māju fasādes, ierosme pietuvināt objektīvu Rīgas namu vējrāžiem bija kā izaicinājums – meklēt un skatīties augstāk – pāri ēku jumtiem – debesīs. Saules gaismā, mākoņu svēdrās ieraudzīt metāla sargu – kādu sapņu kuģi burinieku, kādu sauli un karogu, kādu debesu velosipēdu, kas uzticīgi minas vēja nerimtīgajā mainībā, Svēto Juri un gaili, un lepni izslējušos briedi un bultu, kas nerimti meklē īsto vēja virzienu…

Izstādes autors Imants Prēdelis dzimis 1950. gada 1. janvārī. Jau no bērnības pārliecināts, ka kino vai fotogrāfija būs tā joma, ar kuru saistīsies profesijas izvēle. Desmit gadu vecumā Jēkabpils Pionieru namā pie skolotāja Valda Sakara tika apgūtas un attīstītas pirmās fotografēšanas un kino uzņemšanas prasmes. Profesionālajai izaugsmei nozīmīgs bija darbs Rīgas kinostudijā par kinooperatora asistentu pie dokumentālo filmu režisora un operatora Ivara Selecka.

Jau kā nopietnu fotogrāfu 70. gadu preses fotogrāfijas pazinēji Imanta Prēdeļa vārdu noteikti atcerēsies pēc daudzajām publikācijām laikrakstos, žurnālos, kā arī vēlāk grāmatās, kalendāros, atklātnēs. Viņa foto arhīvs glabā daudzus unikālus foto, piemēram, fotoreportāžas no ASV prezidenta Bila Klintona, pāvesta Jāņa Pāvila II, Mihaila Gorbačova un Borisa Jeļcina vizītēm Latvijā. Imants Prēdelis fotografējis Ojāra Vācieša, Anša Epnera, Lilitas Bērziņas, Ēvalda Valtera un daudzu citu Latvijas kultūrai nozīmīgu cilvēku portretus. Strādājot izdevniecībā „Avots”, tapuši Latvijas sabiedrībai populārie albumi par Rīgu, Latviju, kur lielai daļai fotogrāfiju autors ir Imants Prēdelis. Lasīt vairāk »


Čaks un Vācietis Rīgai ES, RĪGA, LAIMI SAUCU TAVĀ VĀRDĀ. Čaks un Vācietis Rīgai

Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, atvērta izstāde „ES, RĪGA, LAIMI SAUCU TAVĀ VĀRDĀ. Čaks un Vācietis Rīgai”.

1950. gadā, kad dzejnieks Aleksandrs Čaks pameta šo pasauli, Ojāram Vācietim bija 17 gadu, divas publikācijas presē un daudz nepublicētu dzejoļu.

Šobrīd nav zināms, kad un kā Ojārs Vācietis iepazina Aleksandra Čaka dzeju. Varbūt pie vainas bija Rakstnieku savienības jauno dzejnieku konsultante šerpā un asprātīgā Mirdza Ķempe, kuras bijušais vīrs Eriks Ādamsons savulaik bija labs Čaka draugs un kura skaidri zināja, kā jāizklausās talantīgi uzrakstītai dzejai. Tikpat labi var būt, ka Vācieti ar Čaku saveda kopā apstāklis, ka Ojārs Vācietis bieži viesojās Čaka dzīvoklī Lāčplēša ielā, kas bija kļuvis par Rakstnieku savienības komunālo dzīvokli un kurā mitinājās jaunie literāti.

1959. gadā Vācietim tika uzticēta Aleksandra Čaka dzejas izlases sastādīšana. Divsējumu izlase iznāca 1961. gadā, un pirmo reizi pēc ilgiem laikiem lasītājam bija iespēja atkal ieraudzīt, kaut arī fragmentāru, tomēr autentisku Aleksandru Čaku.

Pie Čaka Vācietis ir atgriezies ne vienreiz vien – ir vismaz četrpadsmit Čakam veltītu dzejoļu. Tā ir gluži kā saruna mūža garumā. Saruna par dzīvi, dzeju un Rīgu.

Visiem zināms, ka Čaks ir īstens Rīgas dzejnieks, viņa dzejoļos Rīga atdzīvojas un ir skaidri redzama visās savās izpausmēs. Taču arī Ojārs Vācietis Rīgai ir veltījis ārkārtīgi daudz lielisku dzejoļu. Izstādes veidotāji velējās parādīt, cik līdzīgi vai atšķirīgi šie abi dzejnieki redz un izjūt pilsētu.

Aleksandrs Čaks Pārdaugavu dēvēja par „savu paradīzi”, tur bija pavadījis bērnību un kādu brīdi gājis skolā, Ojārs Vācietis pie Māras ezera apmetās 1960. gada janvārī, un Pārdaugava kļuva par viņa „laimīgo zemi, lielo rakstāmgaldu un intelektuālo telpu”, kā teica Ludmila Azarova. Rīgai abi dzejnieki ne vienreiz vien atzinušies mīlestībā.

Izstādē izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Ojāra Vācieša muzeja, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli, kā arī Gunāra Janaiša, Jura Krieviņa, Ojāra Martinsona fotogrāfijas.

Izstāde tapusi ar Rīgas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.


Raiņa un Aspazijas bibilotēka jaunizveidotajā Ojāra Vācieša muzeja krātuvē, 2014. gads. RAIŅA UN ASPAZIJAS BIBLIOTĒKA

Raiņa un Aspazijas personiskā bibliotēka ir bagātīgs materiālu krājums, kas sniedz plašu un precīzu ieskatu gan dzejnieku personības atklāsmē, gan daiļrades laboratorijā.

Līdz šim bibliotēka glabājās Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7. Tā kā, pateicoties Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmai „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”, ir uzsākta Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana un līdz 2016. gada maijam abu dzejnieku vasarnīca Majoros un māja Rīgā apmeklētājiem būs slēgta, bibliotēka šobrīd pārvietota uz jaunizveidoto krātuvi Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19. Interesentiem bibliotēka pieejama, iepriekš sazinoties ar krājuma glabātāju Solvitu Lapiņu (tālr. 67614015).

Pēc Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošanas bibliotēka glabāsies un būs pieejama abu dzejnieku mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Bibliotēkā ir vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās – daiļliteratūra, māksla, valodniecība, ekonomika, filozofija, enciklopēdiski izdevumi, mākslas albumi u.c. un 2000 periodisko izdevumu – laikraksti, žurnāli, izgriezumi, kas savulaik interesējuši dzejnieku un sakārtoti tematiski. Tas ir materiāls, kas bija kā viela nākamajiem darbiem. Grāmatās atrodams daudz Raiņa un Aspazijas piezīmju un svītrojumu.

Diemžēl gadu gaitā zinātniski pētnieciskais darbs par bibliotēkā atrodamām vērtībām nav veikts un viens no turpmākajiem Raiņa un Aspazijas muzeja uzdevumiem ir izveidot bibliotēkas zinātnisko katalogu, pētīt, šifrēt dzejnieku piezīmes, dāvinātāju ierakstus, dāvināto grāmatu ierakstu un dzejnieku piezīmju saistību ar viņu dzīves un daiļrades faktiem. Lai sekmētu bibliotēkas saglabātību plānots to pilnībā digitalizēt.

Rainis bibliotēku komplektējis ļoti rūpīgi, no vienas puses, uzmanīgi sekodams visām nozīmīgākajām parādībām pasaules literatūrā, no otras, vākdams kopā visu to, kas noderētu par materiālu paša iecerētajiem darbiem un savam muzejam. Lasīt vairāk »


30 000 gadu 80 stundās 30 000 GADU 80 STUNDĀS. Īsais kurss pasaules mākslas vēsturē

Vai ir iespējams izdzīvot 30 000 gadus 80 stundās? Jā!

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12–9, aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar postmodernismu.

No 2014. gada 4. oktobra līdz 2015. gada 27. aprīlim katru sestdienu plkst. 11.30 – 13.00 un 13.15 – 14.45 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs piedāvā divas lekcijas izglītības programmas „30 000 gadu 80 stundās. Īsais kurss mākslas vēsturē” ietvaros. (Skat. lekciju sarakstu!)

Pavisam paredzētas 54 lekcijas, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti un pieaugušie, kas vēlas apgūt vai papildināt zināšanas mākslas vēsturē.

Vienas lekcijas apmeklējums: 1,42 EUR

Vēlama iepriekšēja pieteikšanās!

Tuvāka informācija pa tālruni 6733164167331641, 2658640426586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv

Lekciju saraksts