darba laiks VASARAS DARBA LAIKS MMA MUZEJOS RĪGĀ

Lai nodrošinātu muzeja pieejamību apmeklētājiem 2016. gada vasaras sezonā, MMA muzeji Rīgā trešdienās apmeklētājiem būs atvērti vienu stundu ilgāk.

Muzeju darba laiks no 1. jūnija līdz 31. augustam:

  • Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs (Alberta iela 12–9)

11.00–18.00, trešdienās 11.00–19.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās

  • Andreja Upīša memoriālais muzejs (Brīvības iela 38–4)

11.00–17.00, trešdienās 13.00–19.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās

  • Krišjāņa Barona muzejs (K. Barona iela 3–5)

11.00–18.00, trešdienās 13.00–19.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās

  • Ojāra Vācieša muzejs (O. Vācieša iela 19)

11.00–17.00, trešdienās 13.00–19.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās


Julianna Kūliņa. Gadalaiki GADALAIKI. Audējas Juliannas Kūliņas darbu izstāde

Andreja Upīša memoriālmājā, Skrīveros, Daugavas ielā 58, atvērta audējas Juliannas Kūliņas darbu izstāde GADALAIKI.

Julianna Kūliņa dzimusi Barkavas pagasta Seimušku sādžā. Bērnība pagājusi kara un pēckara gados, kad daudz laika pavadīts pļavās un mežos, vērojot dabu – reizēm kopā ar vecmāmiņu Annu Nagli, kas esot bijusi liela dziedātāja, bet biežāk vienatnē, jo tuvējā apkārtnē citu bērnu nav – visi tuvākie kaimiņi izsūtīti uz Sibīriju.

Julianna atceras, ka tajos laikos katrās lauku mājās bijušas stelles, austi kleitu un uzvalku audumi, dvieļi un palagi, galdauti un segas. Kad mamma audusi, Julianna palīdzējusi spolēt diegus. Ciemojoties radinieku mājās, viņa ieraudzījusi segu, kas piesaistījusi uzmanību ar krāsām un rakstiem. Tas arī bijis pirmais impulss, kas mudinājis pašai sākt nodarboties ar aušanu.

Pirmo reizi Julianna apsēdusies stellēs apmēram 12 gadu vecumā. Mamma audusi dekoratīvos spilvenu pārvalkus, un arī Julianna palūgusi atļauju pamēģināt uzaust vienu spilvenu. Šo pirmo spilventiņu viņa ir saglabājusi joprojām.

1962. gadā, pabeigusi skolu, Julianna pārcēlās uz dzīvi Skrīveros un sāka strādāt Skrīveru Zemkopības institūtā par agronomi. Institūts bija viņas vienīgā darba vieta līdz pat aiziešanai pensijā 1995. gadā. Strādājot institūtā, radās iespēja realizēt savu sapni par aušanu, jo sešdesmito gadu beigās tur nodibinājās audēju pulciņš, ko vadīja Tautas daiļamata meistare Genovefa Maurāne. Viņas vadībā tika noaustas pirmās segas.

Aušana joprojām ir Juliannas vaļasprieks. Viņa auž ar savas mammas stellēm. Stelles ir šauras, tāpēc platākus izstrādājumus nākas aust no divām daļām.

Izstādes nosaukums ir GADALAIKI, jo katrā darbā izmantotās krāsas, raksti Juliannai asociējas ar konkrētām norisēm dabā visa gada garumā – tur ir baltas sniegpārsliņas ziemā, pirmie pūpoli agrā pavasarī, dzeltenas purenes svaigajā pavasara zaļumā, ziedi un smilgas vasaras pļavās, dzeltenie un oranžie toņi rudenīgajās lapās.

Izstāde apskatāma līdz 10. septembrim.


Janis Rozentāls Bernharda Borherta dzīvoklī Rīgā, Kalnciema ielā. 1903. gads. MUZEJA PRIEKŠMETS JANIM ROZENTĀLAM

“Rozentāla dzīvoklis Alberta ielā bija gaišākais, noskaņotākais visā latviskajā Rīgā. Būt ciemā pie Rozentāla – sevišķi augšā, darbnīcā ar maigo jumta gaismu – aplaimojoša priekšrocība,” atceras Jaņa Rozentāla laikabiedri.

Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gadā piedāvājam “aplaimojošu priekšrocību” – visa gada garumā mājas lapas sadaļā “Muzeja priekšmets” lasīt stāstu par kādu vērtīgu ar mākslinieku saistītu lietu, ko glabā muzeja krātuves.

Šoreiz – par Jaņa Rozentāla 1903. gadā tapušo gleznu “Siena laiks”: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/janis-rozentals-siena-laiks-1903-audeklsella-48×97-rtmm-99077/


Raiņa muzejs "Tadenava", 2016. gada jūlijs. Kristapa Runča foto TADENAVAS DURVIS VAĻĀ!

No 25. jūlija apmeklētājiem atvērts atjaunotais Raiņa muzejs “Tadenava” Jēkabpils novada Dunavas pagastā.

Raiņa dzimtā vieta Tadenava ir viņa saules un mīlas filosofijas šūpulis. Jaunajā ekspozīcijā, ko veidojuši muzeja speciālisti sadarbībā ar dzejnieci Inesi Zanderi un dizaina biroju H2E, saules motīvam piešķirta vadošā loma. Saule, kas rit visu cauru dienu pa debess jumu, būs muzeja apmeklētāja ceļvedis Tadenavā. Saule iespīdēs tēva istabā, kur aug Pliekšānu dzimtas koks. Tur, rēķinot, rakstot un lasot, gādāts par saimniecību un prātots par bērnu nākotni. Saule ielūkosies mātes istabā, kur auklēti bērni un pūralādē krāti rokdarbi. Saule vadīs mazo Jāni Pliekšānu caur bērnības mājām un skolām līdz pašai Rīgai.

Raiņa muzeja “Tadenava” kompleksu veido 19. gs. 60. gados – Raiņa tēva Krišjāņa Pliekšāna saimniekošanas laikā – celtā pusmuižas dzīvojamā māja un šķūnis, 20. gs. 20. gados izveidotās jaunsaimniecības “Dāboliņi” dzīvojamā māja, kā arī pirts un pagrabs. Visas ēkas tagad ir pieejamas apmeklētājiem.

Muzejs atvērts līdz 31. oktobrim.

Darba laiks: 10.00 –17.00; slēgts – pirmdienās, otrdienās

Ekskursiju pieteikšana: +371 29250484; tadenava@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu, krievu valodā

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/raina-un-aspazijas-muzejs/raina-muzejs-tadenava/


Laura Buholte PUSTOŅI. Laura Buholte

No 15. jūlija Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, atvērta Lauras Buholtes personālizstāde PUSTOŅI.

Šī ir trešā izstāde ciklā JAUNO MĀKSLINIEKU VASARA.

Pēdējos gados daudzi mākslinieki Ojāra Vācieša muzeju ir izraudzījušies par savu pirmo izstāžu norises vietu. Šovasar savas personālizstādes šeit atklāja fotogrāfs Kristaps Runcis, māksliniece Līga Tiesniece, bet ciklu noslēgs fotogrāfs Jānis Paļulis.

Laura Buholte dzimusi 1997. gadā un mācās Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas 4. kursā.

Māksliniece pievērš lielāku uzmanību nevis tam, kas ir uzgleznots, bet kā. Viņai ļoti svarīga ir tehnoloģija – audekla uzvilkšana, nogruntēšana, paletes sagatavošana… Tas ir rituāls. Protams, ne mazāk svarīga ir pati gleznošana. Nemainīgas paliek divas pamatvērtības – krāsas dziļums un materialitāte.

Viņa glezno “plāni”, bez bieziem triepieniem. Īstena gleznieciskā bauda ir attēlojamo objektu izpēte, jo katrs priekšmets ir neatkārtojams savā būtībā. Tā materiāls, krāsa un stāsts īstajās gaismās kļūst par uzstādījumu. Veca šķīdinātāja pudele, sīpoli vai mammas zupas katls spēj būt ne mazāk glezniecisks par… Skaistais ir vienkāršs, un autore to saskata sadzīvē.

Izstādes nosaukums PUSTOŅI lieliski raksturo Lauras Buholtes glezniecību. Pagleznojumā vienmēr tiek likta pretkrāsa – tas, kas ir zaļš, tiek gleznots sarkans, turpretī sarkanais – zaļš, ar katru nākamo krāsas kārtu pietuvinoties dabā redzamajai krāsai. Gaismas ir vēsas, ēnas – siltas, tāpēc tieši pustoņos slēpjas „īstais” tonis.

“Izstādē ir apskatāmas klusās dabas. Mani ļoti iedvesmo pašmāju gleznotājs Imants Vecozols. Kaut arī mani glezniecības paņēmieni ievērojami atšķiras, viņš ir materialitātes meistars. Tieši caur klusās dabas uzstādījumu es varu izkopt gleznošanas iemaņas, attīstīties un pētīt materialitāti,” stāsta māksliniece.

Izstāde apskatāma līdz 10. augustam.


Daugavas stāsti NOMETNE “DAUGAVAS STĀSTI” ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLMĀJĀ

Ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu biedrība “Attīstības un inovāciju mācību centrs” no 8. līdz 14. jūlijam Aizkrauklē realizēja projektu – diennakts nometni DAUGAVAS STĀSTI.

Nometnes mērķis – stiprināt diasporas bērnu un jauniešu saikni ar Latviju, latviešu valodas un tradīciju apgūšanu nepiespiestā veidā, sadarbojoties Latvijas un ārzemju latviešiem un nostiprinot kontaktus un piederības sajūtu Latvijai. Nometnē piedalījās divdesmit diasporas bērni no astoņām valstīm un desmit Latvijas bērni no Ogres un Aizkraukles novadiem.

Aizkraukle nometnes norisei tika izvēlēta tāpēc, ka tās tuvumā atrodas daudzas Latvijas kultūrai nozīmīgas vietas – Staburags, Koknese, Skrīveri, Lielvārde.

Nometnes nosaukums DAUGAVAS STĀSTI kā vadmotīvs veltīts gan Latvijas senajai un nesenajai vēsturei, valsts tapšanai un simboliem, gan bērnu un jauniešu pašu stāstiem par notikumiem, redzēto un savu vietu Latvijā un pasaulē.

Galvenās aktivitātes saistītas ar darbošanos radošajās darbnīcās un aktīvu iepazīšanos ar tuvāko novadu vēsturiskajām vietām: Staburagu, Kokneses pilsdrupām un parku, Skrīveriem – pilskalnu, Andreja Upīša muzeju, kā arī “Skrīveru saldumiem”.

Andreja Upīša memoriālmājā nometnes dalībnieki iepazinās ar muzeja ekspozīciju, rakstnieka stādīto dārzu un piedalījās muzejpedagoģiskā programmā “Iepazīsti kokus Andreja Upīša dārzā”.


Līga Tiesniece. Mandalas un ne tikai MANDALAS UN NE TIKAI

No 1. jūlija Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, skatāma Līgas Tiesnieces personālizstāde MANDALAS UN NE TIKAI.

Šī ir otrā izstāde ciklā JAUNO MĀKSLINIEKU VASARA.

Pēdējos gados daudzi mākslinieki Ojāra Vācieša muzeju ir izraudzījušies par savu pirmo izstāžu norises vietu. Šovasar savu personālizstādi šeit atklāja fotogrāfs Kristaps Runcis, viņam sekos fotogrāfs Jānis Paļulis un māksliniece Laura Buholte.

Līga Tiesniece dzimusi 1985. gadā, no 1991. līdz 2000. gadam mācījusies Ķekavas mākslas skolā, ikdienā nodarbojas ar tetovēšanas mākslu, bet pēdējā gada laikā radošais talants tiek izpausts mandalu un portretu glezniecībā.

Mandalu glezniecība ir kā neapzināta meditācija, kas atspoguļojas krāsu, tēlu un ģeometrisku figūru sistēmā. Mākslas darbu savdabību un oriģinalitāti atklāj mandalu iedvesmas avoti – sākot no tetovējumu mākslas un anime multfilmām līdz ārpuszemes civilizācijas un kosmosa tēmai.

Savukārt portretu glezniecība aizsākusies kā mērķtiecīga sevis pārbaudīšana un izaicināšana, ik dienu radot jaunu darbu un veidojot virtuālās izstādes vietnē Instagram. Krāsu, formu un tēlu bagātība ir vienots stāsts, kas nolasāms portretu vaibstos un mandalu motīvos.

Izstāde būs apskatāma līdz augusta beigām.


Studiju praksē Gruzijā, 20. gs. 40. gadu beigas. Arturs Lielais – pirmais no kreisās. Foto no ģimenes arhīva VISA PASAULE PIE TAVĀM KĀJĀM… RAKSTNIEKS ARTURS LIELAIS

ir grūti aptvert lielas lietas

tāpēc tu nopērc un turi uz galda pieklājīga izmēra globusu

reizi pa reizei šķietami nejauši pagrūd un nomet uz zemes

visa pasaule pie tavām kājām

(Alise Zariņa, Papjēmašē, 2009)

Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38–4, no 10. jūnija līdz 27. augustam aplūkojama izstāde VISA PASAULE PIE TAVĀM KĀJĀM… RAKSTNIEKS ARTURS LIELAIS, kas veltīta rakstnieka, ģeogrāfa un izdevniecības darbinieka Artura Lielā piemiņai.

Izstāde ir cikla „Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību mājvieta gadsimta šķērsgriezumā” turpinājums.

Namā, kura adrese padomju laikā bija Ļeņina iela 38, 6. dzīvoklī, tieši virs rakstnieka Andreja Upīša dzīves telpas, no 1950. gada līdz 1981. gadam dzīvoja rakstnieks Arturs Lielais.

Arturs Lielais dzimis 1920. gada 16. janvārī Valkas apriņķa Plāņu pagastā. Pēc Smiltenes sešgadīgās skolas beigšanas Arturs Lielais kļuva par burtliča mācekli un strādāja Smiltenes tipogrāfijā pie Jēkaba Zušmaņa, vēlāk – Valkā pie grāmatu izdevēja Jāņa Rauskas. Otrā pasaules kara laikā strādāja būvfirmā, kur nelaimes gadījumā sadragāja labo roku un traumas dēļ vairs nevarēja atgriezties burtliča amatā. 1945. gadā Arturs Lielais sāka strādāt Latvijas Valsts izdevniecības korektūrā, bet divus gadus vēlāk ar zelta medaļu pabeidza Raiņa vakara vidusskolu. Arī turpmākās darba gaitas bija likumsakarīgi saistītas ar izdevniecībām – Latvijas Valsts izdevniecības Mācību grāmatu nodaļu, Bērnu un jaunatnes literatūras redakciju, pēc 1965. gada – izdevniecības “Liesma” Jaunatnes literatūras redakciju. Pēckara gados Arturs Lielais uzsāka studijas LVU Ģeoloģijas fakultātē, taču 50. gadu ievērojamo universitātes reorganizācijas procesu rezultātā tā tika likvidēta. Kad 1956. gadā tika atvērta LVU Ģeogrāfijas fakultātes neklātienes nodaļa, rakstnieks atgriezās akadēmiskajā vidē un fakultāti absolvēja ar izcilību. Augstu tika vērtēts Artura Lielā diplomdarbs “Arktikas izpēte”, kas vēlāk kļuva par rakstnieka pirmās grāmatas pamatu un impulsu turpināt rakstniecību. Lasīt vairāk »


Valsts prezidents Raimonds Vējonis  un Gaida Jablovska. 2016. gada 4. maijs VALSTS LIELĀKĀ BAGĀTĪBA IR MŪSU CILVĒKI

“Mūsu valsts lielākā bagātība ir cilvēki. Mūsu cilvēki, viņu devums un neatlaidīgs darbs ir visu mūsu sasniegumu un valsts pamatā. Latvijai ir vajadzīgi cilvēki ar cildenu raksturu. Pateicoties šādiem cilvēkiem pirms divdesmit sešiem gadiem bija iespējams atjaunot Latvijas neatkarību. Pateicoties šādiem cilvēkiem, mūsu valsts turpina attīstības ceļu,” 4. maijā sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pasniedzot valsts augstākos apbalvojumus.

Cildinot valsts augstāko apbalvojumu saņēmējus, Valsts prezidents pateicās ikvienam par pašaizliedzīgo ilggadējo darbu un devumu Latvijas un līdzcilvēku labā.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci šogad kļuva kultūras darbiniece, muzeju speciāliste, Raiņa un Aspazijas muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Gaida Jablovska. LEPOJAMIES!!!


Jasmuiža, 2015. gada vasara. RAIŅA MUZEJS „JASMUIŽA” SĀCIS SEZONU

Raiņa muzejs „Jasmuiža” šogad uzsācis savu 53. sezonu:

  • 29. aprīlī muzejā notika vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursa „Suns un kaķe” laureātu apbalvošana, tika atklāta konkursa darbu izstāde, kas būs skatāma līdz sezonas beigām – 31. oktobrim;
  • 14. maijā muzejs piedalījās Lauku Ceļotāja akcijā „Atvērtās dienas laukos” un piedāvā ikvienam apmeklētājam izgatavot savu vaska sveci;
  • 21. maijā „Muzeju nakts” ietvaros bija skatāma Rudzātu teātra kopas „Okūts” komēdija „Kaimiņu būšana”;
  • 12. un 13. augustā notiks keramikas cepļa kurināšana un atvēršana, kā arī „Latgales tradicionālās kultūras un amatu svētki Jasmuižā” (VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītā Latgales kultūras programma);
  • septembrī – tradicionālie Dzejas dienu pasākumi.

Muzejs šajā sezonā piedāvā ekspozīcijas „Jaunais Rainis” un „Latgales keramika”, izstādes „Suns un kaķe”, „Četri stūri – Latgales amatu pamati”, „Raiņa dzejas rotaļas”, vairākas muzejpedagoģiskas programmas dažāda vecuma interesentiem, īpašo ekskursiju jaunlaulātajiem un viņu viesiem, kā arī citas iespējas jauki pavadīt laiku Jašas upes krastos.

Pateicoties Kultūras ministrijai šogad muzeja keramikas ekspozīcijā tiks izveidots interaktīvs multimediju stends, kur apmeklētājiem būs iespēja uzzināt par Latgales keramiķiem, viņu darbiem, noskatīties filmu par māla priekšmetu virpošanu, Arnolda Burova animācijas filmu „Ragainais māls”, kā arī piedalīties dažādās interaktīvās izglītojošās spēlēs.

Šajā sezonā muzejs piedāvā vēl citus jaunumus: dokumentālu īsfilmu „Aspazija un Rainis. Laikarits” (scenārija un teksta autore Lita Silova, mākslinieks Kaspars Groševs) un audiogidu latviešu, krievu, angļu, franču un vācu valodā, kas ļauj iepazīt ne tikai Raiņa muzeju „Jasmuiža”, bet iegūt informāciju par pārējiem MMA Rainim un Aspazijai veltītajiem muzejiem – Raiņa muzeju „Tadenava” Dunavas pagastā, Raiņa un Aspazijas māju Rīgā un Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Majoros.