Amatu māja Jasmuižā. Inta Sedenieka foto LATGALES TRADICIONĀLĀS KULTŪRAS UN AMATU MĀJAS ATKLĀŠANA. KERAMIKAS CEPĻA KURINĀŠANA UN ATVĒRŠANA

7. augustā Raiņa muzejs “Jasmuiža” aicina ikvienu interesentu piedalīties īsta Latgales keramikas malkas cepļa kurināšanas pasākumā. Jau no rīta keramiķi no TLMS „Rēzeknes apriņķa podnieki” rekonstruētajā Andreja Paulāna darbnīcā glazēs un ievietos ceplī savus apdedzināšanai sagatavotos māla traukus. Ap pusdienlaiku meistari cepli iekurinās un trauku apdedzināšana turpināsies līdz pat plkst. diviem naktī.

Savukārt 8. augustā plkst. 12.30 tiks atklāta atjaunotā muzeja ēka – Latgales tradicionālās kultūras un amatu māja. Protams, tiks atvērts arī ceplis un varēsim vērot vēl karsto māla trauku izņemšanu no cepļa, kā arī noskatīt un iegādāties kādu iepatikušos priekšmetu.

No 2014. gada sākuma līdz 2015. gada maijam tika realizēts Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ES ELFLA) atklāta projektu iesnieguma konkursa Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākuma „Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana” projekts „Latgales tradicionālās kultūras un amatu mājas izveide Raiņa muzejā “Jasmuiža””. Projektu realizēja Memoriālo muzeju apvienība un VAS „Valsts nekustamie īpašumi”.

Tādējādi tika atjaunota kādreizējā Jasmuižas muižas govju kūts, izveidojot mūsdienu prasībām atbilstošas telpas Latgales keramikas ekspozīcijas izvietošanai, izstāžu zāli novada tradicionālās kultūras, lauksaimniecības un amatniecības vēstures prezentēšanai, kā arī krājuma glabātuvi un speciālu telpu muzejpedagoģiskajām nodarbībām. Tika ierīkots ūdensvads, kanalizācija, jauna apkures sistēma un mūsdienīgs sanitārais mezgls. Ēkas atjaunošanas projekta arhitekte – Ināra Caunīte, būvnieki – SIA „Modus būve” un SIA „Kaskāde 19”. Lasīt vairāk »


Raksti. Lilijas Šicas darbu izstāde RAKSTI. Lilijas Šicas darbu izstāde

No 5. augusta Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, apskatāma Latvijā vecākās aktīvās audējas Tautas daiļamata meistares Lilijas Šicas darbu izstāde.

Izstādē būs redzamas Lilijas Šicas dažādos un košos rakstos austās segas, spilveni un galdauti, tomēr tā apkopo tikai pavisam nelielu daļu no mākslinieces darbiem. Lilija Šica ir olimpiešu Jura un Andra vecmāmiņa. Mazdēli ir atzīti par Latvijas labāko kamaniņu divnieku, izcīnījuši vairākas godalgotas vietas starptautiskās sacensībās un olimpiskajās spēlēs, tāpēc īpašu vietu izstādē ieņem speciāli viņiem austās segas ar olimpisko spēļu simboliku.

Savā atmiņu grāmatā Lilija raksta: „Saka, ka cilvēks dzīvojis tikai tik, cik palicis atmiņā. Pārējais mūžs pagājis tā, kā mākoņi aizpeld. Viens savu mūžu atceras gaišu, cits drūmu, cits skumju, cits laimīgu, un tie ir tie dzīves mākonīši, kas mums pāri un garām aizpeldējuši. Tas, ko mēs atceramies, ir zibsnīši no saules.”


Indriķis Zeberiņš. Sūnu ciema zēni SŪNU CIEMA ZĒNIEM – 75

Līdz 10. septembrim Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros, Daugavas ielā 58, atvērta izstāde SŪNU CIEMA ZĒNIEM – 75.

“Sūnu ciema zēni” ir viens no nedaudzajiem Andreja Upīša darbiem, kas domāti jaunajiem lasītājiem. Rakstnieks to bija iecerējis jau Pirmā pasaules kara laikā ap 1915.–1916. gadu, tad pie šīs idejas atgriezies 1918.–1919. gadā. 1923. gadā A. Gulbja apgādā iznāk luga “Laimes lācis”.

Jau sākotnēji autors bija iecerējis sižeta līniju šķetināt divos virzienos vienlaicīgi – dramatiskajā un episkajā. 1939. gadā Andrejs Upīts uzraksta stāstu “Sūnu ciema zēni”, kas pirmoreiz grāmatā izdots 1940. gadā izdevniecībā “Zelta grauds”. Grāmatu ilustrējis mākslinieks Indriķis Zeberiņš.

Kopš 1939. gada, kad Andrejs Upīts nodeva manuskriptu izdevējam, tas kopā ar Indriķa Zeberiņa ilustrācijām pirmajam izdevumam, gandrīz 50 gadus bija glabājies grāmatu izdevēja Augusta Pētersona mājās, līdz izdevēja meita M. Danilāne 1989. gadā tos atrada un atnesa uz muzeju.

Rakstniekam bija ļoti svarīgi, lai ilustrācijas organiski saistītos ar tekstu un palīdzētu lasītājam atdzīvināt tēlus, tāpēc viņš ir vērsis mākslinieka uzmanību pat uz vissīkākajām detaļām. Indriķa Zeberiņa zīmējumi arī ir ļoti precīzi un raksturojoši. Sūnciemiešus un citus stāsta varoņus viņš rāda ar humoru un tik trāpīgus, it kā pats būtu ar viņiem ticies un sarunājies. Kā rakstnieks ar valodu, tā mākslinieks ar zīmējumiem parāda ļaužu vājības un dīvainības, raksturus un savstarpējās attiecības. Pārliecinoši un dabiski ir sūnciemieši. Viss šis zīmējumu cikls pauž dzīvesprieku, tāpat kā Andreja Upīša stāsts.


Valentīna Lase TAS IR MANS LAIKS. Valentīnas Lases gleznu izstāde

Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros, Daugavas ielā 58, no 15. jūlija līdz 29. augustam apskatāma gleznu izstāde TAS IR MANS LAIKS.

Gleznu autore Valentīna Lase dzimusi 1955. gada 24. maijā gleznainajā zilo ezeru zemē Rēzeknē. Beigusi Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļu.

1974. gadā dzīves ceļi mākslinieci atveduši uz Skrīveriem, daudzus gadus viņa strādājusi Hardeļa ūdensdzirnavās par mākslas audēju.

2008. gadā Skrīveru kultūras centrā sāka darboties gleznošanas studija “Dīva” mākslinieces Vēsmas Vītolas vadībā. Tieši šeit aizsākās arī Valentīnas Lases pirmie soļi un meklējumi eļļas glezniecībā.

“Kopš sevi atceros, vienmēr esmu vērojusi dabu dažādos gadalaikos, esmu gribējusi zīmēt un to arī darīju visur. Tas bija mans sapnis, kāda iekšēja balss… tas ir ceļš pie manas un citu cilvēku dvēselēm. Tie ir mani klusie vakari… tas ir mans laiks.”


Aivis Pīzelis. Dabas spēks AIVIS PĪZELIS. DABAS SPĒKS

Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, visu vasaru būs skatāma Aivja Pīzeļa gleznu izstāde DABAS SPĒKS.

“Iespaidīgais Lielā kanjona nacionālais parks piesaista ne vien miljoniem tūristu, bet arī iedvesmo filmu producentus, dziesmu veidotājus, rakstniekus un māksliniekus. Ne velti tas ir viens no septiņiem pasaules brīnumiem!

Latvija nevar lepoties ar milzu kalnu grēdām vai mežonīgām, krāčainām upēm, šeit nav nedz tundras vai taigas bezgalīgo plašumu. Viss, kas mums pieder ir kāda spēcīgāka vēja brāzma, no Liepājas nesta, Gaujas upes senleja un tam visam pāri reizēm uzspīd saule. Svarīgākais ir – dzīvot šeit, atrast impulsus un sajust spēku un varenību tajā, kas ir blakus – tepat aiz loga, vai nedaudz tālāk aiz pilsētas sienām. Un tam nebūt nevajag būt pasaules slavenam tūrisma objektam. Var gleznot vienkāršas lietas un likt tām iemirdzēties citā gaismā. Ar šo izstādi vēlējos akcentēt to, ka arī ar krūmiem aizaudzis necils upes loks var iedvesmot ne mazāk, kā dižens kanjons! Mūsu dabā slēpjas spēks, ko mēs pat neapzināmies.

Apjaust klātesošās dabas spēku, mainību un nerimstošo enerģiju. Ar gleznieciskiem līdzekļiem – krāsu, triepienu un ritmu paust tās neizsīkstošo jaudu. Attēlot dabas raksturīgās iezīmes – kustību, spriedzi, emocionālo noskaņu. Tās ir lietas, kas mani vienmēr ir saistījušas. Dzīve un māksla – gan vienā, gan otrā man ir svarīgi sajust kontrastus un maksimālu piesātinājumu. Es nevaru ciest vienveidību, man ir nepieciešamas šīs silti vēsās, tuvu tālās un tumši gaišās attiecības,” stāsta mākslinieks. Lasīt vairāk »


Inga Meldere. Blaumaņa istaba Inga Meldere. BLAUMAŅA ISTABA

No 20. jūnija līdz 30. augustam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, būs atvērta Ingas Melderes izstāde BLAUMAŅA ISTABA.

Izstādi rīko kim? Laikmetīgās mākslas centrs.

Izstādes atklāšana 19. jūnijā plkst, 16.00–18.00.

Ingas Melderes kabatas formāta izstāde norisināsies izstādes „Šķērssvītra: starp normatīvo un fantāziju” ietvaros un būs apskatāma Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā istabā. Šīs epizodes centrā ir sekošana tematiskai aktualitātei – diskusijām, kas pēdējo desmitgažu laikā vērojamas latviešu literatūras vēsturnieku un literātu vidē un tieši vai mājienos skar šī latviešu 19. un 20. gs. mijas grand rakstnieka seksuālo orientāciju. (Avoti: Zigmunds Skujiņš „Siržu zagļa uznāciens” (2001), Līvija Volkova „Blaumaņa zelts” (2008), Anna Kuzina „Blaumanis tuvplānā” (2013).)

Ingas Melderes interesei izmantot muzeja intervences žanru kā precedenti un spilgti paraugi minamas līdzīgas sadarbības formas, ko ar pieaicinātiem māksliniekiem izkopuši rinda memoriālo muzeju Eiropā – šādu izstāžu programmu veido „Freida muzejs” (Londonā), „Džona Soena muzejs” (Londonā), „Hantliju nams” (Edinburgā), „Brāļu Grimmu muzejs” (Berlīnē). Aicinot māksliniekus strādāt ar muzeja patstāvīgo ekspozīciju, lai papildinātu to ar radoši brīvu interpretāciju un/vai emocionāla rakstura komentāru, kuratori un vēsturnieki atgādina par vēsturisko faktu divdabību, kuru veido to atlases principu neviennozīmība un personiskie motīvi. Lasīt vairāk »


Rainis un Aspazija Minskā RAINIS UN ASPAZIJA MINSKĀ

Šogad, kad Latvijā plaši atzīmējam Raiņa un Aspazijas 150. jubileju, abi dzejnieki tiek sumināti arī ārpus viņu dzimtenes robežām: 20.–24. aprīlī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē tika eksponēta izstāde “Aspazija / Rainis: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts”, 25.–27. maijā norisinājās Raiņa un Aspazijas dienas Kirovas apgabalā Krievijā, kuru ietvaros viens no notikumiem bija izstādes atvēršana V. un A. Vasņecovu Vjatkas Mākslas muzejā.

Raini un Aspaziju godina arī Baltkrievijā: 19. jūnijā Jankas Kupalas Valsts literatūras muzejā Minskā tika atklāta izstāde “Aspazija / Rainis: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts” (“Аспазія / Райніс: бунтаўніца / гуманіст. Гісторыя двух латышскіх паэтаў”).  Izstāde ir iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā.

Izstādes atklāšanā no Latvijas puses piedalījās MMA direktore Rita Meinerte un zinātniskā sekretāre Sanita Kossoviča. Izstāde Baltkrievijā būs skatāma līdz 18. jūlijam.

Izstādes “Aspazija / Rainis: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts” eksponēšanu Minskā atbalsta Latvijas Republikas vēstniecība Baltkrievijā. Lasīt vairāk »


Jūlija Klementjeva "Zelta sietiņš" ZELTA SIETIŅŠ

Atzīmējot Raiņa 150. jubileju un dzejoļu krājumu „Saules gadi”, „Putniņš uz zara” 90. gadadienu un „Zelta sietiņš” 95. gadadienu, Raiņa muzejs „Jasmuiža” rīkoja vizuālo darbu konkursu ZELTA SIETIŅŠ.

Konkursa uzdevums bija izveidot ilustrāciju brīvi izveidotam Raiņa dzejolim no dzejoļu krājumiem – šī gada jubilāriem. Konkursā bija aicināti piedalīties pirmsskolas izglītības iestāžu, vispārizglītojošo skolu skolēni, mākslas skolu audzēkņi vecumā no 5 līdz 12 gadiem.

Tika iesūtīti 313 darbi no visas Latvijas, kurus izvērtēja žūrija: vizuālās mākslas skolotāja Marianna Abricka, māksliniece Vēsma Stupāne, Preiļu novada Sociālā dienesta dienas centra vadītāja, māksliniece Gunta Katkeviča, Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja vietniece Solvita Brūvere.

16. maijā „Muzeju nakts” ietvaros Raiņa muzejā „Jasmuiža” tika atklāta godalgoto darbu izstāde ZELTA SIETIŅŠ, kas līdz septembra vidum būs skatāma muzejā, bet pēc tam – Preiļu Galvenajā bibliotēkā.

Konkursā godalgotie darbi

Konkursa laureātu darbus un Raiņa dzejoļus, kurus tie ilustrē, skatiet: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/zelta-sietins/


Andrejs Upīts "Zaļā zeme", 1945. ANDREJA UPĪŠA ROMĀNAM “ZAĻĀ ZEME” – 70

No 6. jūnija līdz 21. augustam Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4, būs skatāma izstāde ANDREJA UPĪŠA ROMĀNAM “ZAĻĀ ZEME” – 70.

Andreja Upīša romāns „Zaļā zeme” ir viena no visbiežāk pārpublicētajām grāmatām latviešu literatūras vēsturē. Romāns pavisam izdots astoņas reizes (1945., 1947., 1947., 1951., 1960., 1965., 1978. un 1987. gadā), kopskaitā 170 000 eksemplāru.

Romāns tapis Otrā pasaules kara laikā, Andrejam Upītim esot evakuācijā Krievijā, Kirovas apgabala mazpilsētā Kstiņinā. Literārā darba tapšanas apstākļus paspilgtina nelaimes gadījums – ugunsgrēks, kura rezultātā Upīšu ģimene zaudē visu savu līdzpaņemto iedzīvi un nepabeigtā romāna manuskriptu. Jau pēc nepilnas nedēļas Andrejs Upīts atsāka rakstīt romānu un gada laikā to pabeidza. 1945. gada aprīlī romāns tika nodrukāts VAPP grāmatu apgādā un nonāca lasītāju rokās.

Atkarībā no laikmeta konteksta, romāns reiz dēvēts par „padomju literatūras uzvaru”, vēlāk saukts par „vienīgo socreālisma darbu, kas nepazudīs vēstures aizkrāsnē”. Romāns vienlaikus pelts par ideoloģisku nostādņu klātbūtni tā vēstījumā, vienlaikus apbrīnots par tā apjomu, neparasto valodu un kultūrvēsturisko detaļu piesātinājumu. No romāna baidījušās skolēnu un studentu paaudzes vairāku gadu desmitu garumā. Par spīti margināliem viedokļiem, „Zaļā zeme” tomēr ir neapšaubāma latviešu literatūras klasika.

Tieši tāpat kā brāļu Kaudzīšu romāns „Mērnieku laiki” nav iedomājams bez atpazīstamajām Eduarda Brencēna ilustrācijām, arī Andreja Upīša romāns „Zaļā zeme” lasītāju apziņā spēj raisīt asociācijas ar Indriķa Zeberiņa vai Voldemāra Valdmaņa ilustrācijām.

Latviešu izdevumi ilustrēti vien divas reizes, taču mazāk zināms atsevišķu ārzemju izdevumu ilustratīvais materiāls. Tādēļ par godu romāna septiņdesmitajai gadadienai izstādē aplūkojami spilgtākie „Zaļās zemes” redzējumi un interpretācijas – čehu grafiķa Dalibora Čartnija (Dalibor Chartny), krievu mākslinieka Vladimira Bogatkina (Владимир Валерьянович Богаткин), Jāņa Tilberga, Voldemāra Valdmaņa un Indriķa Zeberiņa ilustrācijas.


Raiņa un Aspazijas pētniece Gaida Jablovska un Raiņa mājas-muzeja Slobodskā vadītāja Žanna Žiļina, 2015. gads. RAIŅA UN ASPAZIJAS GADU ATZĪMĒ KIROVAS APGABALĀ

Raiņa izsūtījuma vietā Kirovas apgabalā (Krievijas Federācija) no 25. līdz 27. maijam tika plaši atzīmēta dzejnieka 150. gadskārta. Pasākumi notika gan Kirovas pilsētā (kādreiz Vjatka), gan 35 kilometrus attālajā Slobodskā.

Kā pastāstīja Latvijas delegācijas pārstāve literatūrzinātniece Gaida Jablovska, Latviju un Slobodsku saista sena draudzība. Atmiņas par Raini, kurš izsūtījumā Slobodskā atradās no 1899. gada 17. jūnija līdz 1903. gada 1. maijam, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja darbinieki meklēja jau pirms piecdesmit gadiem, sagaidot dzejnieka simtgadi. Tad literatūrzinātniece Saulcerīte Viese Slobodskā iepazina ēkas, kurās dzejnieks bija dzīvojis trimdas laikā, Vjatkas upes krastā meklēja vietas, kur uzrakstīti vairāk nekā 40 dzejoļi, kas tika iekļauti viņa pirmajā dzejoļu krājumā “Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903), šeit, tālu no dzimtenes, radās ieceres drāmai “Uguns un nakts” (1905), tapa daudzi klasiķu tulkojumi.

1975. gadā Latvijas dzejnieki Ārija Elksne, Andris Vējāns, Olga Lisovska, Vera Pančenko u.c. toreizējā Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja dramaturga Gunāra Priedes vadībā apmeklēja Slobodsku, tikās ar vietējām amatpersonām un rosināja mājā Vjatkas ielā 24, kurā trimdas laikā dzīvoja Rainis un ciemos atbrauca Aspazija, iekārtot memoriālo muzeju. Toreiz Latvijas delegācija apsolīja dzimtenē izgatavot pieminekli Rainim un Aspazijai un atvest to uz dzejnieka trimdas vietu. Ieceri izdevās īstenot pēc 13 gadiem – kopš 1988. gada vasaras skvērā pretī Raiņa muzejam Vjatkas ielā stāv tēlnieka Jāņa Zariņa un arhitekta Ilgvara Bataraga veidotais piemiņas akmens. Lasīt vairāk »