Grāmatu putni. Vitālijs Vinogradovs GRĀMATU PUTNI. Stāsts un fotogrāfija

28. oktobrī, plkst. 16.00 Jāņa Akuratera muzejā, O. Vācieša ielā 6a, projekta „Grāmatu putni jeb Pārdaugavas stāstu medības” ietvaros notiks ceturtā (praktiskā) nodarbība STĀSTS UN FOTOGRĀFIJA, ko vadīs multimediju mākslinieks Vitālijs Vinogradovs.

Nodarbība būs pārgājiens, kura laikā Vitālijs Vinogradovs kopā ar Ojāra Vācieša un Jāņa Akuratera muzeja darbiniekiem stāstīs par literātiem un literatūru Torņakalnā, kā arī par pilsētvides fotogrāfiju.

Pārgājiens ietvers šādus pieturas punktus: Jeruzalemes kroga dzīvokļu dažādie saimnieki, Torņakalna bibliotēka, Arkādijas parks, Jāņa Akuratera muzejs un Pārdaugava.

Nodarbība palīdzēs sagatavoties „Grāmatu putnu” radošo darbu konkursam.

Lūgums iepriekš pieteikties, zvanot pa tālr. 26912310 vai e-pastā: akuraters@memorialiemuzeji.lv vai akuratera.muz@inbox.lv

Nodarbības ir bez maksas.

Projektu atbalsta VKKF, izdevniecība „Neputns” un Rakstnieku muzeju biedrība PILS.


Marta Simona Štila DIVPADSMITGADĪGAS MĀKSLINIECES MEISTARDARBNĪCA

31. oktobrī rudens nometnes BARONTĒVA BRĪVDIENU VĀCELE ietvaros Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, viesosies 12 gadus vecā māksliniece no Ērgļiem Marta Simona Štila.

Ar Martu Simonu sarunājas Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa.

1. Ko Tev nozīmē zīmēt?

Zīmēt man nozīmē izlikt uz papīra tās emocijas, kuras nespēju vai vienkārši negribu izteikt ar vārdiem. Tā ir pilnīga fantāzijas brīvība. Zīmēšana mani ieved pavisam citā pasaulē, pasaulē, kurā skatos citām acīm. Redzu to, ko ikdienas steigā nepamanu.

2. Krāsains vai melnbalts zīmējums – kurš tuvāks?

Laikam jau melnbalts, bet tas ir atkarīgs no garastāvokļa. Kad noskaņojums ir tumšs, tad protams, viss iet tumšās noskaņās. Ir brīži, kad tā vien gribās paņemt visas krāsas uz paletes un uzgleznot vienu lielu, krāsainu gleznu. Bet ikdienā pārsvarā zīmēju melnbaltus zīmējumus.

3. Vai Tu zīmē arī matemātikas stundās?

Protams, zīmēju, un ne tikai matemātikas stundās. Tiek sazīmētas arī literatūras, latviešu valodas un dabaszinību klades. Protams, kad vien ir iedvesma un rakstāmais, varu zīmēt kaut uz salvetes.

4. Vai Tev ir mākslinieks, kuram Tu gribētu līdzināties?

Pagaidām ne, un domāju, ka tas nenotiks arī turpmāk. Es gribu veidot pati savu personību ar savu stilu, mākslas izjūtu un izskatu. Mans galvenais mērķis nav būt kā kādam citam, bet gan citādai – pašai sev.

5. Kura ir Tava mīļākā tautasdziesma?

Mīļāka tautasdziesma ir „Sidrabiņa upi bridu”. Šo tautasdziesmu ilustrēju arī Jāņa Cimzes dziesmu rotas konkursā.


Barontēva brīvdienu vācele BARONTĒVA BRĪVDIENU VĀCELE

No 28. līdz 31. oktobrim plkst. 10.00–15.00 Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, norisināsies rudens nometne skolēniem BARONTĒVA BRĪVDIENU VĀCELE.

Katra nometnes diena veltīta konkrētai tēmai:

28. oktobris. No tautasdziesmas Dainu skapī līdz šodienai

  • Kā tautasdziesmas nokļuva Dainu skapī: interaktīvas nodarbības Krišjāņa Barona muzejā.
  • Vai un kā tautasdziesmas var pierakstīt arī šodien? Tikšanās ar Latviešu folkloras krātuves fondu glabātāju Māru Vīksnu.

Dienas pirmajā pusē – ekskursija Latvijas televīzijā.

29. oktobris. Goda tērps

  • Kā senatnē tapa tautastērps? Vai šodien arī top tautas tērps? Saruna Tautas tērpu centrā „Senā klēts”.

Dienas pirmajā pusē – Rīgas jauno tehniķu stacijas apmeklējums.

30. oktobris. Zīme un ornaments agrāk un šodien

  • Lielvārdes jostas noslēpuma stāsts. Tikšanās ar Lielvārdes muzeja vadītāju Anitu Strēli.

Dienas pirmajā pusē – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja – Rīgas Biržas – apmeklējums.

31. oktobris. Mana tautasdziesma

  • Ciemošanās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pie Dainu skapja.
  • Godi – no Miķeļiem līdz Mārtiņiem – kopā ar folkloras tradīciju kopu „Budēļi”.

Uzziņas pa tālr. 67284265 vai e-pastu: barons@memorialiemuzeji.lv

Precīzu programmu lasiet šeit: Barontēva brīvdienu vācele. Programma


Oma šodien labā omā! OMA ŠODIEN LABĀ OMĀ! 6. nodarbība

Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, turpinās nodarbību cikls OMA ŠODIEN LABĀ OMĀ!

Nodarbības domātas Rīgā dzīvojošajiem senioriem un bērniem no sešu līdz vienpadsmit gadu vecumam, lai kopā mācītos, kā uzlabot fizisko veselību, lai iegūtu un papildinātu zināšanas par dažādām kultūrvēstures tēmām, tai skaitā latviešu gadskārtu svētkiem.

25. oktobrī plkst. 11.00 notiks sestā tikšanās projekta ietvaros – „Kopā ar Baroniem pie Baroniem Vecmīlgrāvī”:

  • ekskursija pa Ziemeļblāzmas pili;
  • piemiņas brīdis pie Augusta Dombrovska atdusas vietas;
  • viesošanās Burtnieku mājā, kur Krišjānis Barons pabeidzis darbu pie „Latvju dainām”;.
  • tautasdziesmas un tēja Burtnieku mājas Lielajā zālē.

Tikšanās plkst. 11.00 Krišjāņa Barona muzejā vai plkst. 12.00 pie „Ziemeļblāzmas”.

Dalību lūdzam pieteikt līdz 22. oktobrim pa tālr. 67284265 vai e-pastu barons@memorialiemuzeji.lv. Vietu skaits ierobežots.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Sadarbības partneri – Rakstnieku muzeju biedrība PILS un Hroniski slimo bērnu biedrība „Sūrābele”.


Diriģents. Arvīdam Jansonam - 100 DIRIĢENTS. Arvīdam Jansonam – 100

No 24. oktobra līdz 15. decembrim Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4, būs skatāma izstāde „DIRIĢENTS. Arvīdam Jansonam – 100”.

Izstādes atklāšana 24. oktobrī plkst. 17.00.

Piedalās Aleksandrs Viļumanis, Baiba Viļumane, Gunda Vaivode, Viesturs Gailis.

Šī izstāde ir pirmā no cikla „Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību dzīvestelpa gadsimta šķērsgriezumā”.

Nams ir viens no ievērojamākajiem neoklasicisma darbiem 20. gadsimta sākuma Rīgas arhitektūrā, laika gaitā šeit mitinājušās daudzas spožas personības – mūziķi, rakstnieki, politiskie un sabiedriskie darbinieki. No 1946. līdz 1950. gadam mājas 4. dzīvoklis kļuva par ievērojamā diriģenta Arvīda Jansona ģimenes dzīvesvietu.

Arvīds Jansons dzimis 1914. gadā Liepājā, te iesākušās arī viņa mūziķa gaitas. Piecpadsmit gadu vecumā viņš sāk vijoļspēles mācības Liepājas Tautas konservatorijā, bet sapnis kļūt par diriģentu aizved uz Rīgu un studijām Latvijas konservatorijā.

1944. gadā viņš kļūst par Operas teātra diriģentu, atklājot sezonu ar Pētera Čaikovska baleta izrādi „Gulbju ezers”. Paralēli darbam operā, Arvīds Jansons organizē Latvijas Valsts filharmonijas orķestri un strādā arī par Latvijas radio diriģentu.

Par pagrieziena punktu mūziķa karjerā kļūst 1946. gads, kad viņš dodas uz Ļeņingradu, lai piedalītos Vissavienības jauno diriģentu konkursā.

Viņa īpašo spēju – aizraut un iedvesmot orķestri, novērtē Ļeņingradas simfoniskā orķestra galvenais diriģents Jevgeņijs Mravinskis, uzaicinot viņu par asistentu, bet vēlāk jau par otro diriģentu savā kolektīvā. 1956. gadā Jansonu ģimene no Rīgas pārceļas uz Ļeņingradu.

Jau ar 1954. gadu Arvīds Jansons uzsāk aktīvu koncertdarbību ārvalstīs. Viņa vadībā tiek izpildīta Čaikovska Ceturtā, Piektā un Sestā simfonija, Bēthovena Devītā, Mālera Otrā un Piektā simfonija, kā arī Mocarta un Verdi Rekviēmi. Pasaules presē aizvien biežāk tiek publicētas jūsmīgas recenzijas par koncertiem Skandināvijas valstīs, Japānā, Anglijā, Grieķijā, Spānijā, Austrālijā un daudzviet citur. Lasīt vairāk »


Četru vēju dominante. Rīgas vējrāži 2014 ČETRU VĒJU DOMINANTE. RĪGAS VĒJRĀŽI 2014. Imanta Prēdeļa fotogrāfijas

No 23. oktobra Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, būs skatāma Imanta Prēdeļa fotogrāfiju izstāde ČETRU VĒJU DOMINANTE. RĪGAS VĒJRĀŽI 2014.

Izstāde ir fotogrāfa Imanta Prēdeļa aicinājums, skatoties uz māju fasādēm, palūkoties augstāk – uz ēku dominanti: torņa smaili – vējrādi. Jau pats nosaukums „vējrādis” izsaka tā būtību – vēja virziena norādi. Gaiss kā viena no četrām zemes stihijām, savu dzīvību un dinamismu iegūst vējā.

Fotografējot māju fasādes, ierosme pietuvināt objektīvu Rīgas namu vējrāžiem bija kā izaicinājums – meklēt un skatīties augstāk – pāri ēku jumtiem – debesīs. Saules gaismā, mākoņu svēdrās ieraudzīt metāla sargu – kādu sapņu kuģi burinieku, kādu sauli un karogu, kādu debesu velosipēdu, kas uzticīgi minas vēja nerimtīgajā mainībā, Svēto Juri un gaili, un lepni izslējušos briedi un bultu, kas nerimti meklē īsto vēja virzienu…

Izstādes autors Imants Prēdelis dzimis 1950. gada 1. janvārī. Jau no bērnības pārliecināts, ka kino vai fotogrāfija būs tā joma, ar kuru saistīsies profesijas izvēle. Desmit gadu vecumā Jēkabpils Pionieru namā pie skolotāja Valda Sakara tika apgūtas un attīstītas pirmās fotografēšanas un kino uzņemšanas prasmes. Profesionālajai izaugsmei nozīmīgs bija darbs Rīgas kinostudijā par kinooperatora asistentu pie dokumentālo filmu režisora un operatora Ivara Selecka.

Jau kā nopietnu fotogrāfu 70. gadu preses fotogrāfijas pazinēji Imanta Prēdeļa vārdu noteikti atcerēsies pēc daudzajām publikācijām laikrakstos, žurnālos, kā arī vēlāk grāmatās, kalendāros, atklātnēs. Viņa foto arhīvs glabā daudzus unikālus foto, piemēram, fotoreportāžas no ASV prezidenta Bila Klintona, pāvesta Jāņa Pāvila II, Mihaila Gorbačova un Borisa Jeļcina vizītēm Latvijā. Imants Prēdelis fotografējis Ojāra Vācieša, Anša Epnera, Lilitas Bērziņas, Ēvalda Valtera un daudzu citu Latvijas kultūrai nozīmīgu cilvēku portretus. Strādājot izdevniecībā „Avots”, tapuši Latvijas sabiedrībai populārie albumi par Rīgu, Latviju, kur lielai daļai fotogrāfiju autors ir Imants Prēdelis. Lasīt vairāk »


Vilnas pārvērtības VILNAS PĀRVĒRTĪBAS

Līdz 31. oktobrim Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros, Daugavas ielā 58, vēl ir apskatāma Evitas Vīnakalnes filcējumu izstāde VILNAS PĀRVĒRTĪBAS.

Evita Vīnakalne dzimusi, augusi, mācījusies un arī tagad dzīvo Neretā. „Esmu es tāds radošs cilvēks un man patīk visas mājamatnieku gatavotās lietas. Tā arī man iepatikās filcējumi un tad vajadzēja pamēģināt pašai. Filcēšanas pamatus apguvu kursos un tas darbiņš man iepatikās. Idejas rodas strādājot, jo uzficēt var dažādas jaukas lietas gan mīļas rotaļlietas, gan siltas čības, gan amizantas pirts cepures,” stāsta Evita.

Izstādē apskatāmas gan sausās filcēšanas tehnikā veidotās rotaļlietas – piemīlīgi dzīvnieciņi, gan slapjās filcēšanas tehnikā darinātas košas, krāsainas pirts cepures, platmales, čībiņas, gan arī nelielām, mīļām dāvaniņām noderīgas apfilcētas un īpaši noformētas ziepes.

Savas iegūtās zināšanas un pieredzi Evita Vīnakalne nodod tālāk, jau vairākas vasaras vadot filcēšanas nodarbības Rites tautskolā.


Ne austi, ne šūti... NE AUSTI, NE ŠŪTI…

No 21. līdz 31.oktobrim Andreja Upīša memorālmājā Skrīveros, Daugavas ielā 58, būs apskatāma izstāde NE AUSTI, NEŠUTI, BET UZ PLĀKSNES DARINĀTI.

Rudenīgi drēgnajā laikā arvien biežāk rodas vēlme ietīties kādā siltā, mīkstā pledā vai lakatā. Šoreiz rokdarbnieces izstādē piedāvā apskatei plecu lakatus.

Protams, var ķerties pie adāmadatām vai tamboradatas un darināt savu lakatu kādā no šīm tehnikām – izstādē ir apskatāmi Mirdzas Brūniņas tamborētie lakati. Tomēr tamborēts vai adīts lakats varētu nebūt pa spēkam katrai iesācējai, jo tomēr prasa zināmas iemaņas.

Rites tautskolas vasaras kursos un dāmu klubiņā „Neretas papardītes” rokdarbniecēm ir bijusi iespēja apgūt lakatu darināšanu speciālā tehnikā – uz bieza kartona plāksnes. Tehnika pavisam vienkārša, būs pa spēkam katrai rokdarbniecei, bet rezultāts atkarīgs no izvēlētās dzijas krāsu salikuma un faktūras.

Izstādes dalībnieces Sandra Trakina, Mirdza Trakina un Mirdza Brūniņa cer, ka viņu darbi kādu izstādes apmeklētāju iedvesmos izmēģināt šo tehniku un iepriecināt sevi vai savus mīļos ar kādu siltu, krāsainu plecu lakatu.


Čaks un Vācietis Rīgai ES, RĪGA, LAIMI SAUCU TAVĀ VĀRDĀ. Čaks un Vācietis Rīgai

No 20. oktobra Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, atvērta izstāde „ES, RĪGA, LAIMI SAUCU TAVĀ VĀRDĀ. Čaks un Vācietis Rīgai”.

1950. gadā, kad dzejnieks Aleksandrs Čaks pameta šo pasauli, Ojāram Vācietim bija 17 gadu, divas publikācijas presē un daudz nepublicētu dzejoļu.

Šobrīd nav zināms, kad un kā Ojārs Vācietis iepazina Aleksandra Čaka dzeju. Varbūt pie vainas bija Rakstnieku savienības jauno dzejnieku konsultante šerpā un asprātīgā Mirdza Ķempe, kuras bijušais vīrs Eriks Ādamsons savulaik bija labs Čaka draugs un kura skaidri zināja, kā jāizklausās talantīgi uzrakstītai dzejai. Tikpat labi var būt, ka Vācieti ar Čaku saveda kopā apstāklis, ka Ojārs Vācietis bieži viesojās Čaka dzīvoklī Lāčplēša ielā, kas bija kļuvis par Rakstnieku savienības komunālo dzīvokli un kurā mitinājās jaunie literāti.

1959. gadā Vācietim tika uzticēta Aleksandra Čaka dzejas izlases sastādīšana. Divsējumu izlase iznāca 1961. gadā, un pirmo reizi pēc ilgiem laikiem lasītājam bija iespēja atkal ieraudzīt, kaut arī fragmentāru, tomēr autentisku Aleksandru Čaku.

Pie Čaka Vācietis ir atgriezies ne vienreiz vien – ir vismaz četrpadsmit Čakam veltītu dzejoļu. Tā ir gluži kā saruna mūža garumā. Saruna par dzīvi, dzeju un Rīgu.

Visiem zināms, ka Čaks ir īstens Rīgas dzejnieks, viņa dzejoļos Rīga atdzīvojas un ir skaidri redzama visās savās izpausmēs. Taču arī Ojārs Vācietis Rīgai ir veltījis ārkārtīgi daudz lielisku dzejoļu. Izstādes veidotāji velējās parādīt, cik līdzīgi vai atšķirīgi šie abi dzejnieki redz un izjūt pilsētu.

Aleksandrs Čaks Pārdaugavu dēvēja par „savu paradīzi”, tur bija pavadījis bērnību un kādu brīdi gājis skolā, Ojārs Vācietis pie Māras ezera apmetās 1960. gada janvārī, un Pārdaugava kļuva par viņa „laimīgo zemi, lielo rakstāmgaldu un intelektuālo telpu”, kā teica Ludmila Azarova. Rīgai abi dzejnieki ne vienreiz vien atzinušies mīlestībā.

Izstādē izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Ojāra Vācieša muzeja, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli, kā arī Gunāra Janaiša, Jura Krieviņa, Ojāra Martinsona fotogrāfijas.

Izstāde tapusi ar Rīgas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.


GRĀMATU PUTNU KONKURSS „GRĀMATU PUTNU” KONKURSS

17. septembrī aizsākās bezmaksas nodarbību cikls 8. – 12. klašu skolēniem un studentiem GRĀMATU PUTNI JEB PĀRDAUGAVAS STĀSTU MEDĪBAS (http://memorialiemuzeji.lv/aktualitates/gramatu-putni-jeb-pardaugavas-stastu-medibas/).

Šobrīd GRĀMATU PUTNI izsludina konkursu!

Konkursa dalībniekiem līdz 2015. gada 14. aprīlim jāsagatavo darbs dzejā, prozā vai fotogrāfijā, par darba pamatu ņemot kādu motīvu, kas atrasts literatūrā vai tieši Pārdaugavas rakstnieku stāstos. Rakstnieki par savu Pārdaugavu stāstīs nodarbību laikā Akuratera muzejā, kas arī varētu kalpot par iedvesmas avotu.

Lai piedalītos konkursā, jāpiereģistrējas dalībai 28. oktobrī 4. (praktiskās) nodarbības laikā.

Visas nodarbības (izņemot praktisko nodarbību 28. oktobrī) būs pieejamas sociālajos portālos facebook.com un draugiem.lv, kā arī youtube.com.

Labākos skolēnu un studentu darbus sagaidīs pārsteiguma balvas un visi darbi piedalīsies GRĀMATU PUTNU radošo darbu izstādē.

Darbus sagatavot palīdzēs rakstniece Ieva Melgalve, projekta kuratore Elvīra Bloma, kā arī multimediju mākslinieks Vitālijs Vinogradovs.