Polikleits. Diadumēns no Dēlas salas, 100. g. p m.ē. Kopija no oriģināla ap 425.–400. g. p.m.ē. Marmors. Atēnas, Nacionālais muzejs 30 000 GADU 80 STUNDĀS. Senā Grieķija. Senā Roma

No 2016. gada 3. septembra līdz 2017. gada 6. maijam katru otro sestdienu no plkst. 11.00 līdz 16.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12–9, piedāvā iespēju apgūt zināšanas mākslas vēsturē – apmeklēt izglītības programmu pieaugušajiem “30 000 gadu 80 stundās. Mākslas vēstures lekciju cikls”, kas piesaista apmeklētāju interesi jau ceturto gadu.

Grieķu un romiešu māksla ilgus gadsimtus tika uzskatīta par visas Rietumeiropas mākslas etalonu, un tās ietekme ir jūtama arī mūsdienās.

1. oktobrī notiks divas lekcijas, kas veltītas Egejas kultūrai un Senās Grieķijas mākslai, savukārt trešajā lekcijā tiks aizsākts etrusku un Senās Romas mākslas apskats.

Ciklā paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti un pieaugušie, kas vēlas apgūt pamatzināšanas mākslas vēsturē.

Vienas lekcijas apmeklējums: EUR 2,00. Iespējams apmeklēt atsevišķas lekcijas.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv


Savējo sarunas par dzeju un dzīvi SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI

29. septembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, pasākumu ciklā SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI notiks kārtējā tikšanās – sarunāsies teātra kritiķe Zane Radzobe un aktieris Kaspars Znotiņš.

Zane Radzobe ir teātra zinātniece un kritiķe, docente Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļā. Vairākus gadus bijusi “Spēlmaņu nakts” žūrijā, ilgstoši raksta teātra recenzijas dažādiem Latvijas medijiem.

Kaspars Znotiņš ir Jaunā Rīgas teātra aktieris, piedalījies vairākās latviešu spēlfilmās. 2010. gadā par Ziedoņa lomu izrādē “Ziedonis un Visums” saņēmis “Spēlmaņu nakts” apbalvojumu kā Gada labākais aktieris.

Pirmajā rudens tikšanās reizē sarunas risināsies par dzejas, dzīves un teātra poētismu.

Ieejas maksa: EUR 2,00, studentiem un pensionāriem EUR 1,00

Pasākumu atbalsta Rīgas dome.


Janis Rozentāls Bernharda Borherta dzīvoklī Rīgā, Kalnciema ielā, 1903. gads. MUZEJA PRIEKŠMETS JANIM ROZENTĀLAM

“Rozentāla dzīvoklis Alberta ielā bija gaišākais, noskaņotākais visā latviskajā Rīgā. Būt ciemā pie Rozentāla – sevišķi augšā, darbnīcā ar maigo jumta gaismu – aplaimojoša priekšrocība,” atceras Jaņa Rozentāla laikabiedri.

Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gadā piedāvājam “aplaimojošu priekšrocību” – visa gada garumā mājas lapas sadaļā “Muzeja priekšmets” lasīt stāstu par kādu vērtīgu ar mākslinieku saistītu lietu, ko glabā muzeja krātuves.

Šoreiz par Gustava Šķiltera dāvanu Rozentālu ģimenei – skulptūru “Zēna portrets”, kas tapusi par godu Rozentālu dēla Miķeļa piedzimšanai: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/gustavs-skilters-zena-portrets-1907-patinets-gipsa-lejums-h-30cm-rtmm-99077/


Vincents Flikgers. Sv. Jura baznīca Kastaņolā RAIŅA UN ASPAZIJAS VIETAS ŠVEICĒ. Vincenta Flikigera izstāde

No 10. septembra līdz 30. novembrim atjaunotajā Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30 apskatāma šveicieša Vincenta Flikigera (Vincent Flückiger, 1975) zīmējumu izstāde, kas veltīta Rainim un Aspazijai.

Mākslinieks veicis ceļu, sākot no Cīrihes, kur aizsākās Raiņa un Aspazijas trimdinieku gaitas Šveicē, līdz Kastaņolai Lugāno ezera krastā, kur Rainis, dabas skaistuma iedvesmots, uzrakstīja lugas “Zelta zirgs”, “Spēlēju, dancoju”, “Indulis un Ārija”, “Jāzeps un viņa brāļi”, kā arī poēmu “Daugava”.

Vincents Flikigers ir mākslinieks, mūziķis, komponists. Dzimis Frīburgā, Šveicē. Latvijas muzejos skatāma arī viņa jaunākā izstāde “Latgale, laiku ritā” (Latgale, from day to day).

Vincents Flikigers iepazīst latviešu kultūru, jau iepriekš zinājis arī par abu dzejnieku saistību ar Šveici. Kad tuvojies Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gads, Berķeneles muzejā radusies ideja veidot zīmējumu izstādi par Raiņa un Aspazijas trimdas gaitām Šveicē. Mākslinieks iepazinies ar Raiņa atmiņu romānu “Kastaņola” un devies pa abu dzejnieku takām Šveicē. Iedvesmojušas arī “Kastaņolas” izdevumā publicētās Alberta Prandes ilustrācijas. Tajās viņš saskatījis līdzību ar savu zīmēšanas manieri – arī viņš radījis melnbaltus zīmējumus, kas saistīti ar noteiktu ģeogrāfisku vietu, veidojot vizuālas ceļojuma piezīmes. Līdz ar to pēc gandrīz deviņdesmit gadiem Vincenta Flikigera zīmējumi ir sava veida atbilde Alberta Prandes darbiem.

Mākslinieks piebilst, ka šis ceļojums bijis viņa mazās Raiņa un Aspazijas jubilejas gada svinības, veltījums saiknei, kas vieno divas valstis – Šveici un Latviju.


Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30. 2016. gada septembris ATVĒRTA ATJAUNOTĀ RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJA

No 10. septembra apmeklētājiem atvērts vēl viens atjaunots Raiņa un Aspazijas muzejs – abu dzejnieku māja Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Raiņa un Aspazijas māja ir unikāls 19. gadsimta vēsturiskās apbūves piemineklis Rīgas centrā. Gan divstāvu nams ielas malā, gan sētas māja un nelielais iekšpagalms veido savdabīgu kultūrvēsturisku ansambli. Šai namā abi dzejnieki dzīvoja no 1926. gada 15. septembra, Rainis – līdz savai nāvei 1929. gada 12. septembrī, Aspazija – līdz 1933. gada pavasarim.

1926. gada 15. martā sastādītajā testamentā dzejnieki izteikuši vēlmi, lai šī māja paliktu Rīgas pilsētai, kur tai jāierīko viņu vārdā nosaukts muzejs. “Rīgai paliek mūsu bibliotēka un rokraksti, un tie darāmi pieejami visiem.”

Pēc 90 gadiem Raiņa un Aspazijas ideja un vēlme par bibliotēkas un memoriālo telpu pieejamību sabiedrībai ir realizēta.

Dzīvokļa iekārtojumā izmantoti autentiski dzejnieku kolekcijas priekšmeti. Tie izvietoti, balstoties uz dokumentāriem materiāliem – fotogrāfijām un kinokadriem.

Viena no atjaunotā muzeja dominantēm ir abu dzejnieku personiskā bibliotēka, kas būs aplūkojama ikvienam interesentam un pieejama pētniecībai. Plauktos ir 6067 grāmatas 14 valodās un 2900 dažādu periodisko izdevumu vienību.

“Izmantojot abu dzejnieku citātus, kontrastā memoriālajai dzīves telpai veidojām muzejpedagoģisko un pārējās apmeklētājiem atvērtās komunikācijas telpas. Piemēram, sēdmēbeles ar Raiņa jaunvārdiem, kuri spēles veidā iesaista apmeklētāju izziņas procesā. Tādējādi vēlamies apmeklētāju rosināt atklāt, izzināt, pētīt abu dzejnieku jaunradi,” stāsta māksliniece Ingūna Elere. Viņas pārstāvētais dizaina birojs H2E veica Raiņa un Aspazijas mājas ekspozīcijas un publiski pieejamo telpu dizaina izstrādi.

Darba laiks: 10.00 –17.00; slēgts – svētdienās, pirmdienās

Ekskursiju pieteikšana: +371 67272643; +371 29254193; +371 29689489; rainis.maja@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu, krievu valodā

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/raina-un-aspazijas-muzejs/raina-un-aspazijas-maja/

 


Leonīdam Vīgneram 110 MŪZIKAS CAURVĪTS MŪŽS. Leonīdam Vīgneram – 110

Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38–4 aicina uz izstādi MŪZIKAS CAURVĪTS MŪŽS, kas veltīta Leonīda Vīgnera 110. jubilejai un būs apskatāma no 9. septembra līdz 20. decembrim.

Izstāde ir cikla “Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību mājvieta gadsimta šķērsgriezumā” turpinājums.

Šogad aprit 105 gadi, kopš staltais nams grezno Brīvības un Elizabetes ielu stūri. 1911. gadā to pēc arhitekta Ernesta Poles projekta būvēja Rīgas IV Savstarpējās kredītsabiedrības bankas vajadzībām.

Ilgo gadu gaitā namu apdzīvojuši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki. No 1936. līdz 1940. gadam šeit dzīvo pēdējais Latvijas brīvvalsts prezidents Alberts Kviesis, no 1919. līdz 1935. gadam – vairākkārtējais Latvijas Ministru prezidents Marģers Skujenieks, mākslinieki Romans Suta un Aleksandra Beļcova, grāmatizdevējs Jānis Rapa, diriģents Leonīds Vīgners, dzejniece Aspazija, diriģents Arvīds Jansons ar sievu Iraīdu un dēlu Marisu, gleznotājs Augusts Annuss, politiķis Jānis Annuss u.c.

Šodien ēka pazīstama kā eksprezidentu nams, pirmajā stāvā izvietojusies banka un aptieka, otrajā – banka. Trešajā stāvā no 1951. līdz 1970. gadam dzīvoja rakstnieks Andrejs Upīts.

Diriģents un komponists Leonīds Vīgners šīs mājas 5. dzīvoklī dzīvojis mazliet vairāk nekā gadu – no 1932. gada 8. janvāra līdz 1933. gada 7. februārim.

Leonīdam Vīgneram veltītajā izstādē eksponētas fotogrāfijas un piemiņas lietas no viņa ģimenes personiskā arhīva, kas šogad nodots Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumam.


Eināra Kviļa gleznu izstāde AINAVAS. Eināra Kviļa gleznu izstāde Tadenavā

Līdz 16. oktobrim atjaunotajā Raiņa muzejā “Tadenava” atvērta mākslinieka un mūziķa Eināra Kviļa gleznu izstāde AINAVAS.

Gleznotājs, grafiķis un mākslas pedagogs Einārs Kvilis dzimis 1958. gadā Jēkabpilī. Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā par dekoratoru un studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Pēc akadēmijas beigšanas nodarbojies ar zīmēšanu, gravīru, grafiku, gleznošanu, grāmatu ilustrācijām, heraldiku, ex libris un mākslas pedagoģiju. Izveidojis un vadījis zīmēšanas un grafikas studiju Rīgas Skolēnu pilī.

Einārs Kvilis galvenokārt glezno ainavas un portretus, strādājot ar eļļas, akrila un pasteļkrāsām, kā arī jauktajās tehnikās.

Pirmos impulsus un ierosmes jaunajā māksliniekā atklājis tēvs. Spēcīgākais iespaids nācis no Ugas Skulmes zīmējuma “Divi zēni laivā”.

Otra mākslinieka aizraušanās ir mūzika. Einārs Kvilis uzskata, ka mūzika un vizuālā māksla viena bez otras nemaz nevar pastāvēt.

Viņš spēlē vairākus mūzikas instrumentus un bieži piedalās koncertos un pasākumos visā Latvijā. Darbojies dažādos mūzikas projektos. Spēlējis flamenko.


Pa Knuta Skujenieka taku PA KNUTA SKUJENIEKA TAKU

No 6. septembra Ojāra Vācieša muzejā, Ojāra Vācieša ielā 19 atvērta izstāde PA KNUTA SKUJENIEKA TAKU, kas veltīta dzejnieka 80. dzimšanas dienai.

Ojāra Vācieša muzejā Knutam Skujeniekam ir pašam sava taka. Neapšaubāmi, ka dzejnieka daiļrades ceļš ir līkumains, grūts, un tas nav bijis tik ilgs, kā lasītājiem un viņa talanta cienītājiem gribētos.

Mēdz teikt, ka dzejnieks ir tikmēr, kamēr viņš raksta. Knuts Skujenieks vairs neraksta, tomēr turpina būt dzejnieks. Viņš joprojām ir nozīmīgs lielums latviešu dzejā, atdzejā, sabiedrisko procesu vērtēšanā, autoritāte, no kura iedvesmoties, ar kuru apspriesties un aizdomāties.

Knuta Skujenieka 80. dzimšanas dienas izstāde aicina paieties kopā ar dzejnieku dažos viņa dzīves un daiļrades takas līkumos.

Izstādē izmantoti Ojāra Vācieša muzeja un Knuta Skujenieka ģimenes arhīva materiāli.

Par līdzdalību izstādes tapšanā sakām paldies dzejniekam Jānim Peteram, mākslinieciskā noformējuma veidotājam Intam Sedleniekam, digitāldruku satura autorei Vitai Mekšai, fotogrāfiju autoriem Vikai Ekstai un Paulim Jakušonokam, SIA “Rīgas mežu” Dārzu un parku Pārdaugavas nodaļas darbiniekiem.

Izstādē redzamās digitāldrukas tapušas 2011. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla finansiālu atbalstu.

Izstāde būs apskatāma līdz gada beigām.


Ēstere Zemīte. BEZ ROBEŽĀM BEZ ROBEŽĀM. Ēsteres Zemītes personālizstāde

No 3. septembra Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19 atklāta mākslinieces Ēsteres Zemītes personālizstāde BEZ ROBEŽĀM.

Ēsterei Zemītei ir profesionālas mākslinieces diploms, viņa pilnveidojusi savas prasmes radošās studijās Jeruzalemē, Izraēlā un Francijā. Māksliniece piedalījusies daudzās grupas izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, veidojusi vairākas personālizstādes dažādās Latvijas pilsētās.

Ēsteres Zemītes darbi atrodami Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā, privātās kolekcijās Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļamerikā.

2003. gadā Ojāra Vācieša muzejā bijusi mākslinieces gleznu un grafiku personālizstāde, viņa vairakkārt piedalījusies arī grupas izstādēs, kas notikušas muzejā.

Izstādē BEZ ROBEŽĀM būs eksponētas pēdējo gadu laikā tapušās gleznas eļļas tehnikā. Māksliniecei allaž interesējis glezniecībā savienot dekoratīvu virsmu ar reālas telpas iespaidu – panākt bezgalības iespaidu, vienlaicīgi saglabājot krāsu attiecību dekoratīvismu, formu un otas triepienu ritmu. Tādi dabas elementi kā smiltis, lapas, ūdens, putni viņas gleznās veido dažādus rakstus, vienlaicīgi piedaloties bezgalīgas telpas veidošanā. Robežas ir nosacītas, telpa turpinās, un mēs esam ietverti šajā bezgalībā…

Māksliniece izstādi velta sava tēva gleznotāja Jāņa Zemīša (1940–2008) piemiņai.

Izstāde būs apskatāma līdz 26. oktobrim.


'Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja ēka. Marikas Vanagas foto 30 000 GADU 80 STUNDĀS. Izglītības programma pieaugušajiem

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12–9, aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar postmodernismu.

No 2016. gada 3. septembra līdz 2017. gada 6. maijam katru otro sestdienu no plkst. 11.00 līdz 16.00 muzejs piedāvā iespēju apgūt zināšanas mākslas vēsturē – apmeklēt izglītības programmu pieaugušajiem “30 000 gadu 80 stundās. Mākslas vēstures lekciju cikls”, kas piesaista apmeklētāju interesi jau ceturto gadu.

Pavisam paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti un pieaugušie, kas vēlas apgūt pamatzināšanas mākslas vēsturē.

Biļešu cenas:

Vienas lekcijas apmeklējums: EUR 2,00. Iespējams apmeklēt atsevišķas lekcijas.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv

Lekciju saraksts