Kamermūzikas koncerts "Mirkļi" KAMERMŪZIKAS KONCERTS “MIRKĻI”

6. maijā plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7 aicinām uz kamermūzikas koncertu MIRKĻI.

Koncerts būs gaišuma un mīlestības pilns sākums maijam – Latvijas svētku noskaņās. Koncertā piedalīsies divas Jūrmalas skolotājas – Aija Dimza un Ginta Grīnberga, kuras ir sevi apliecinājušas gan kā lieliskas skolotājas, gan arī dažādos projektos kā solomākslinieces. Koncertā būs iespēja dzirdēt gan visā pasaulē plaši pazīstamus kamermūzikas skaņdarbus (J. S. Bahs, G. F. Hendelis, F. Šūberts, u.c.), gan arī mūziku atslodzei – no teātra izrādēm un mūzikliem. Tie būs dažādi krāsaini un melnbalti mirkļi, kas ļaus apstāties un gūt atelpu no ikdienas steigas. Jūrmalas pilsētas skolēniem koncerts būs lieliska iespēja redzēt skolotājas pavisam citā veidolā – kā praktizējošas mūziķes un mākslinieces.
Koncerta pirmajā daļā būs iespēja baudīt ceļojumu laikā – sākot no Johana Sebastiana Baha skaistajām sonātēm flautai ar klavierēm, turpinot caur klasicisma un romantisma skaņdarbiem, līdz impresionismam un ekspresionismam. Koncerta otrajā daļā tiks atskaņotas gan izcilā flautista Džeimsa Golveja mīļākās melodijas no krājuma „Annijas dziesmas”, gan pašmāju mūziklu un teātra izrāžu melodijas.

Ieejas maksa: 2,00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,50 EUR

Tuvāka informācija pa tālruni 67764295 vai 22477541 (Aija Dimza), vai e-pastu rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv


Saruna ar mākslinieci Džemmu Skulmi izstādē Oto Skulme. Andrejs Upīts. “1905.” SARUNA AR MĀKSLINIECI DŽEMMU SKULMI IZSTĀDĒ “OTO SKULME. ANDREJS UPĪTS. “1905””

28. aprīlī plkst. 17.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Brīvības ielā 38–4, Rīgā, SARUNA AR MĀKSLINIECI DŽEMMU SKULMI izstādē OTO SKULME. ANDREJS UPĪTS. “1905”.

Vēl mēnesi A. Upīša muzejā skatāma izstāde OTO SKULME. ANDREJS UPĪTS. “1905”, kurā eksponētas Oto Skulmes veidotās dekorāciju un kostīmu skices A. Upīša lugas 1940. gada iestudējumam Dailes teātrī.

Māksliniece Džemma Skulme aicina uz sarunu muzejā, atceroties tēva, scenogrāfa Oto Skulmes darbību Dailes teātrī no 1926. līdz 1947. gadam.

“Oto Skulme bija oficiāli leģitimēts par Eduarda Smiļģa konsultantu skatuves gleznošanas lietās. Bet ar savām raksturīgi tvertajām, domāt un darboties ierosinošajām skicēm viņš arī aktieriem bija neaizstājams palīgs, padomdevējs, mākslinieks – pedagogs. Ar savu mieru, optimismu, taktu, ar savu iejūtu ik situācijā un prasmi palīdzēt viņš bija paraugs stājā un uzvedībā. Un Skulmes humors un viņa lieliskā prasme stāstīt! Tās ir ar zeltu neatsveramas īpašības. Laikmetu viņš nolika kā uz delnas, tipu viņš uzbūra kā skulpturālu figūru. Raksturu viņš parādīja ar savas izteiksmīgās sejas mīmiku. Domāju, ja pēc daudziem gadiem pēkšņi būtu jāatsauc atmiņā kāds veidots, aizmirsts tēls, tad šai ziņā vislabāk palīdzētu viens acu uzmetiens Skulmes zīmētai skicei,” tā mākslinieku savās atmiņās raksturojusi aktrise Emīlija Bērziņa.

Gleznotājs, scenogrāfs, grāmatu grafiķis un pedagogs Oto Skulme (1889–1967) veidojis vairāk nekā 250 izrāžu māksliniecisko ietērpu dažādos Latvijas teātros. 20. gadu sākumā kubisma iespaidā veidojis monumentalizētas dekorācijas. Vēlāk, lai radītu dinamisku telpu, iluzori glezniecisko dekorāciju apvienojis ar telpiskām platformām. Ar ātru darbības vietu un atmosfēras maiņu pratis panākt uzveduma vienlaidus plūdumu.
1940. un 1945. gadā Dailes teātrī O. Skulme veidojis dekorāciju un kostīmu skices A. Upīša lugām “1905.” un “Spartaks”.

Ieejas maksa: 2.00 EUR


Savējo tikšanās. Bērnu literatūra SAVĒJO TIKŠANĀS. BĒRNU LITERATŪRA

26. aprīlī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā, notiks otrais cikla SAVĒJO TIKŠANĀS pasākums BĒRNU LITERATŪRA. Sarunāsies Inese Zandere un Rūta Briede. Sarunu vadīs Arno Jundze.

Latviešu bērnu literatūra pēdējo gadu laikā kļūst aizvien daudzveidīgāka un tai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Rakstīt mazajiem lasītājiem ir izaicinājums – vai autors spēj sajust šodienas bērna pasauli, svarīgās tēmas un izteiksmes veidu?

Dzejniece un bērnu grāmatu autore Inese Zandere un māksliniece Rūta Briede, kura ir daudzu apgāda “Liels un mazs” izdoto grāmatu ilustratore, runās par literatūru, kas uzrunā šodienas mazos lasītājus, un par to, cik liela loma ir grāmatas teksta, satura sasaistei ar vizuālo noformējumu.

“Liels un mazs” ir viena no vadošajām bērnu literatūras izdevniecībām un par izdotajām grāmatām saņēmusi daudzus apbalvojumus: Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā, Latvijas literatūras gada balvu, Latvijas Bērnu žūrijas balvas u.c.

Šī būs otrā saruna pasākumu ciklā SAVĒJO TIKŠANĀS.

Pasākumu atbalsta Rīgas dome un Latvijas Rakstnieku savienība.

Ieejas maksa: 2,00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,50 EUR


Reizē ar pavasari REIZĒ AR PAVASARI

No 9. aprīļa līdz 10. maijam Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, skatāma Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopas darbu izstāde REIZĒ AR PAVASARI.

Rīgas Lutera draudzes mākslinieku pavasara izstādes Ojāra Vācieša muzejā ir ilgi kopta un lolota tradīcija. Tās parasti tiek atklātas īsi pirms Lieldienām.

Muzejs atvērts otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien un sestdien no plkst. 10.00 līdz 17.00, slēgts – svētdien, pirmdien.

Ieejas maksa: 2,00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,00 EUR.


Evija Kūlmane GAISMAS IMPRESIJAS. Evijas Kūlmanes gleznu izstāde

No 1. aprīļa līdz 4. jūnijam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ieā 12–9 atvērta mākslinieces Evijas Kūlmanes gleznu izstāde GAISMAS IMPRESIJAS.

Tie ir gaismas un emociju caurstrāvoti darbi, kas tapuši gan pēdējos gados, gan pavisam nesen. Izstādē var smelties iedvesmu un dzīvesprieku, pacelties pāri ikdienai, pelēcībai un tumsai, ļauties sajūtu un iztēles lidojumam krāsu un jūtu bagātā pasaulē.

Evijas Kūlmanes glezniecībai ir raksturīgas gan maigu, sievišķīgu pieskārienu radītas poētiskas noskaņas, gan emocionāli piesātinātas, temperamentīgu un ugunīgu triepienu caurstrāvotas tēlainas ainavas.

“Katra glezna ir īpaša… Tas ir kāds stāsts, piedzīvojums, emocijas, kuras vēlos izstāstīt glezniecības valodā un ainavu tēlos,” stāsta Evija Kūlmane.

Māksliniecei šī izstāde ir īpaša arī tādēļ, ka tā notiks Jaņa Rozentāla mājās – mākslinieka darbnīcā. Māksliniece daudz mācījusies un iedvesmojusies no Jaņa Rozentāla darbiem, īpaši mācību laikā Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā.

Māksliniece Evija Kūlmane ir ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra grādu glezniecībā, Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura grādu scenogrāfijā, absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, ieguvusi foto dizaineres diplomu. Evijas Kūlmanes personālizstādes notiek regulāri dažādās Latvijas pilsētās, māksliniece piedalās arī grupu izstādēs un dažādos mākslas un kultūras projektos. Viņas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.


Oto Skulmes kostīma skice Andreja Upīša lugas "1905" iestudējumam Dailes teātrī, 1940. gads OTO SKULME. ANDREJS UPĪTS. “1905”

No 24. marta līdz 27. maijam Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4 būs skatāma izstāde OTO SKULME. ANDREJS UPĪTS. “1905”.

2017. gadā, sagaidot Andreja Upīša 140. jubileju, rakstnieka muzejs turpina izstāžu ciklu “Muzeja mākslas kolekcijas pērles”.

Izstādē skatāmas mākslinieka Oto Skulmes veidotās scenogrāfijas un kostīmu skices Andreja Upīša lugas “1905” iestudējumam Dailes teātrī 1940. gadā. Izrāde bija režisora Nikolaja Mūrnieka debija Dailes teātrī.

Oto Skulmes veikumu, veidojot scenogrāfiju Andreja Upīša lugas “1905” iestudējumam Dailes teātrī, vērtē mākslas zinātniece Ingrīda Burāne:

Izstāde Andreja Upīša memoriāldzīvoklī savlaicīga un nozīmīga, jo saistībā ar rakstnieka daiļrades izpēti kā papildvērtība minami vismaz trīs aspekti: aktualizēta reti atšķirta lappuse literatūras un teātra vēsturē; dota iespēja pievērsties scenogrāfijas iepazīšanai (šo mākslas veidu konkrētā iestudējuma laikā dēvēja par dekorācijām, kas gan tieši tāpat nodarbojās ar telpas un vides radīšanu, vien ar citiem izteiksmes līdzekļiem) un ļauj satikties ar mūsu kultūrā nepietiekami novērtētas, bet dziļas un daudznozīmīgas personības – mākslinieka Oto Skulmes (1889–1967) – radošā veikuma mirkli. Lasīt vairāk »


Veltījums Aspazijai ZĪMĒJUMU IZSTĀDE “VELTĪJUMS ASPAZIJAI”

Par godu Aspazijas dzimšanas dienai Raiņa un Aspazijas vasarnīcā pasākumu zālē apskatāma zīmējumu izstāde „Veltījums Aspazijai”, kurā vienkopus izstādīti 2016. gada Jūrmalas vizuālās mākslas olimpiādes dalībnieku darbi.

Zīmējumos izvērsta Aspazijas dzejas tematika un motīvi no krājumiem „Ziedu klēpis” un „Saulains stūrītis”. Tēmu loks – sieviešu tēli, ziedu motīvi, kā arī dzejnieces mīļākie dzīvnieki kaķi – rada gaišu un pavasarīgu izstādes kopējo noskaņu.

Izstādes veidotāja – Majoru vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja Inga Freiberga.


Aspazija. Sarkanās puķes ASPAZIJAS “SARKANAJĀM PUĶĒM” – 120

No 10. marta  Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7, skatāma izstāde–veltījums ASPAZIJAS PIRMĀ DZEJOĻU KRĀJUMA “SARKANĀS PUĶES” IZDOŠANAS 120 GADU ATCERE.

Dzejoļu krājums “Sarkanās puķes” iznāca 1897. gadā. Tas iezīmē dzejnieces ienākšanu latviešu literatūrā, rāda spilgtu un neparastu personību. “Sarkanās puķes” ir jauns pavērsiens tā laika dzejā, kas ievada mūsdienīgu dzejas uztveri. Aspazija atklāj dzejoļu krājuma liriskā varoņa emocionālo stāvokli, sākot no bezgalīga tukšuma un nespējas rast spēku, lai celtos kājās un dzīvotu, līdz enerģijai, kas ļauj aptvert savu iekšējo būtību, stāties pūļa priekšā un aizraut pasauli ar jaunām domām un idejām. Aspazijas dzejoļu krājums ir pildīts ar tolaik brīvdomīgām, kaislīgām, apkārtējo pasauli un tās vērtības bieži noliedzošām, bet arī mūsdienās aktuālām idejām, dodot spēku noticēt, ka katrs cilvēks pats var ietekmēt un veidot savu un arī līdzcilvēku dzīvi.

Izstādē būs skatāmas Aspazijas nedaudzās piemiņas lietas, kas glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, un 20. gadsimta sākuma mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Ziedu motīvi, sieviešu tēli un ainavas atklāj tā laika kultūras vidi. Jūgendstila noskaņas un motīvi gan sasaucas, gan disonē ar Aspazijas dzeju. Mākslas darbu autori ir Janis Rozentāls, Bernhards Borherts, Rūdolfs Pērle, Pēteris Krastiņš, Kārlis Brencēns, Pēteris Kalve un Alisa Dmitrijeva.

Izstādes autores – Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Astrīda Cīrule un LNMM latviešu grafikas kolekcijas glabātāja Marita Bērziņa

Mākslinieks – Ints Sedlenieks

Izstāde atvērta līdz 29. aprīlim.


Raiņa muzejs "Tadenava", 2016. gada vasara VNĪ realizētie projekti saņem godalgas konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2016”

6. martā konkursā „Latvijas Būvniecības Gada balva 2016” VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) projekts „Raiņa muzeja atjaunošana Tadenavā, Dunavas pag.” ieguva 2. vietu nominācijā „Restaurācija”, bet projekts „Raiņa un Aspazijas mājas restaurācija un rekonstrukcija Baznīcas ielā, Rīgā” žūrijas atzinību.

Valsts mēroga ēku un būvju konkursam “Latvijas Būvniecības gada balva 2016”, kas norisinājās ar devīzi “Drošība un kultūras mantojuma saglabāšana nākotnei”, kopumā 10 dažādām nominācijām tika pieteikti 88 objekti, pārstāvot visdažādāko būvju tipoloģiju un aptverot visu Latviju, kā arī Zviedriju, Igauniju un Krieviju, kur Latvijas pilsoņi piedalījušies objektu tapšanā. Atbilstoši konkursa nolikumam, ēkai vai būvei bija jābūt nodotai ekspluatācijā no 2015. gada 1.oktobra līdz 2016. gada 31. decembrim.

VNĪ konkursam pieteica 2016. gadā rekonstruēto un restaurēto Raiņa un Aspazijas muzeju ar trīs ekspozīciju un izstāžu vietām: Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Jūrmalā, Raiņa muzeju „Tadenava” un Raiņa un Aspazijas māju Rīgā – un valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un vēsturisku notikuma vietu Jāņa Akuratera muzeju, Torņakalnā, Ojāra Vācieša ielā 6a. Visu muzeju atjaunošana notikusi sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību un projekti realizēti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” ietvaros.

APSVEICAM SADARBĪBAS PARTNERUS!


02 MUZEJA PRIEKŠMETS. MARTS

No marta atsākam publikācijas mājaslapas sadaļā “Muzeja priekšmets”, kur piedāvājam stāstus par vērtīgām lietām, ko glabā muzeja krātuves.

Aspazijas 152. dzimšanas dienas mēnesī – Raiņa un Aspazijas muzeja vecākā eksperta Dr. philol. Jāņa Zālīša publikācija “Divi vīri, “kas ceļmalā dzied”, un jaunatrasta Aspazijas vēstule”: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/divi-viri-kas-celmala-dzied-un-jaunatrasta-aspazijas-vestule/