lams_par_lamu LĀMS PAR LĀMU

31. martā plkst. 18.00 projekta „Grāmatu putni jeb Pārdaugavas stāstu medības” ietvaros Jāņa Akuratera muzejā, O. Vācieša ielā 6a, notiks cikla pēdējā nodarbība – LĀMS PAR LĀMU, kurā par savu tēvoci rakstnieku Visvaldi Lāmu stāstīs literatūrzinātnieks Ojārs Lāms.

Visvaldis Lāms – prozists, lielākoties publicējis romānus, daiļrades sākumposmā arī stāstus, rakstījis arī publicistiku un esejas par literatūru. Līdz 1968. gadam publicējies ar pseidonīmu Visvaldis Eglons. Dzimis ostas strādnieka ģimenē, pēc pamatskolas beigšanas bijis māceklis mehāniskajā darbnīcā, atslēdznieks, strādnieks, mācījies vakara vidusskolā. 1943. gadā mobilizēts Latviešu leģionā, kur sabijis līdz 1945. gadam. 1946. gadā atbrīvots no padomju filtrācijas nometnes, strādājis dažādus darbus.

Pirmie stāsti publicēti periodikā 1953. gadā. Pirmais romāns „Ceļš pa dzīvi” iznācis 1956. gadā. Romāns „Nemierā dunošā pilsēta” veidots kā plašas, daļēji autobiogrāfiskas triloģijas pirmā daļa, kurā aptverts laikposms no neatkarīgās Latvijas laika līdz 20. gadsimta 50. gadiem. 1956. gadā Lāmu uzņēma Rakstnieku savienībā. Triloģijas otrās grāmatas „Kāvu blāzmā” fragmenti, kuros aprakstīti kara gadi un galvenā varoņa dienests leģionā, publicēti periodikā 1958. gadā, taču cenzūra turpinājumu publicēt aizliedza, un romāns grāmatā pārstrādātā veidā varēja iznākt tikai 1989. gadā. Tāpat smagu kritiku saņēma romāns „Baltā ūdensroze”, kas periodikā jau cenzūras sakropļots tika publicēts 1958. gadā. Pret Lāmu tika vērsta kritikas kampaņa par „ideoloģiskām kļūdām” viņa daiļradē, kuras dēļ Lāmam vairākus gadus bija aizliegts publicēties; tāpat arī vēlāk Lāma romāniem pēc publikācijas periodikā uz izdošanu grāmatā nācās gaidīt daudzus gadus. Publicēšanās aizlieguma laikā Lāms strādāja dažādus darbus un vienlaikus rakstīja. Tāpēc tikai 20. gadsimta 70. gados Lāms realizējās kā viens no izcilākajiem latviešu romānistiem.


Aspazija 1905. gadā Dubultu vasarnīcā. Jāņa Riekstiņa foto ASPAZIJAS STUNDA

31. martā plkst. 12.00 Rīgas Vakara ģimnāzijā, Gaiziņa ielā 1, notiks ASPAZIJAS STUNDA.

Tā būs Raiņa un Aspazijas muzeja vecākā eksperta Dr. philol. Jāņa Zālīša saruna ar audzēkņiem un pedagogiem par viņa sastādīto grāmatu „Just dziļi dzīvību un nāvi…: Jānis Ziemeļnieks dialogā ar Aspaziju un Raini”. Tas ir literatūrvēsturisku rakstu krājums, kas veltīts triju latviešu dzejnieku – Jāņa Ziemeļnieka, Aspazijas un Raiņa – radošajai sadarbībai un personisko attiecību atklāsmei. Grāmatā iekļauti apcerējumi, intervijas, vēstules, arī Aspazijas luga „Jānis Ziemelis”, kas pirmoreiz parādās presē drīz pēc Jāņa Ziemeļnieka pāragrās nāves un atsevišķā izdevumā līdz šim nav publicēta.

Sarunas gaitā tiks apspriests arī literāri vēsturiskais materiāls, kas izmantots Jaunā Rīgas teātra izrādē “Aspazija. Personīgi”.


Dzejolis "Mēness starus stīgo", Aspazijas rokraksts. UN ES UN PASAULE, UN MĒNESS TOPAM VIENS…

30. martā plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē turpināsies Rīgas Latviešu biedrības, tās Literatūras komisijas, kā arī Memoriālo muzeju apvienības kopīgais cikls „ASPAZIJAS UN RAIŅA GADS Rīgas Latviešu biedrībā”. Šoreiz tā būs literāra saruna ar nosaukumu “Un es un pasaule, un mēness topam viens…”.

Raiņa un Aspazijas muzeja vecākais eksperts Dr. philol. Jānis Zālītis stāstīs par Aspazijas dzejoli un dziesmu “Mēness starus stīgo” (1894), kuras rindas autore pati kādreiz esot izraudzījusies savam un Raiņa piemineklim; par dzejoļa īpašo vietu Aspazijas radošajā biogrāfijā, par vairākām romantizētām leģendām, kas stāsta par dzejoļa tapšanu, par “Mirdzas dziesmas” nozīmību Aspazijas lugā “Vaidalote”, par dzejoļa citvalodu tulkojumiem un daudzajām muzikālajām versijām.

Programmā:

  • Jūrmalnieces Birutas Tampes atmiņstāsts par Aspaziju un viņas brāļameitu skolotāju Virēni Rozenbergu
  •  Dr. philol. Jāņa Zālīša apcere par dzejoli un dziesmu „Mēness starus stīgo”
  • Aktiera un režisora Valda Lūriņa izvēlētā Aspazijas dzeja
  • Vizuāli un muzikāli iestarpinājumi

Sarunu vadīs RLB domniece, Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Mg. philol. Gaida Jablovska.

Sarīkojumu atbalsta Rīgas dome.


Lāčplēša diena un Jūras krastā LĀČPLĒŠA DIENA un JŪRAS KRASTOS

No 26. marta līdz 10. aprīlim Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, būs skatāmas divas Māra Greidāna foto izstādes – LĀČPLĒŠA DIENA un JŪRAS KRASTOS.

Izstāžu atklāšana 26. martā plkst. 17.00.

Izstāde LĀČPLĒŠA DIENA ir fotoreportāža no 2014. gada 11. novembra, kurš vēsturē paliks zīmīgs kā pirmais gads, kad svecīšu nolikšana pie Rīgas pils mūra tika ierobežota ugunsdrošības dēļ. Līdz ar to sveces piemiņai tika liktas pieejamās vietās, piemēram, gar Daugavas krastu, kas visam piešķīra īpašu burvīgu atmosfēru.

Savukārt izstādē JŪRAS KRASTOS apkopoti divi nelieli pārgājieni uz Rīgas jūras līča piekrasti – fotostāsts no Daugavgrīvas mola, kā arī Ķurmraga bāka negaisa laikā, kas iemūžināta fotoplenēra ietvaros.

Māris Greidāns (1987) fotogrāfiju apguvis pašmācības ceļā un ar interneta lekciju palīdzību. Par fotogrāfiju sācis interesēties kopš 2012. gada, bet pirmsākumi meklējami bērnībā, kad lielu iespaidu atstājuši māsas krusttēvs Pēteris un paša krusttēvs Jevgēnijs – abi fotogrāfi.

2013. gadā iestājies foto klubā “Rīga” un piedalījās pirmajā fotoizstādē “Katram sava pasaule”, kura norisinājās Rīgas Svētā Pētera baznīcā. Kopš pirmās kolektīvās izstādes piedalījies vairākās foto kluba rīkotās izstādēs. Šī ir pirmā Māra Greidāna personālizstāde, par kuru īpašu pateicību autors izsaka Vitālijam Vinogradovam un Eiženijai-Annai Freimanei.

Māra Greidāna fotogrāfijas tiek izmantotas arī e-žurnāla “Latvijas futbols” izdevumos, ir izdota viena futbola virslīgas gadagrāmata, kurā izmantotas autora fotogrāfijas. Dažas fotogrāfijas publicētas arī ārpus Latvijas robežām un ir guvušas starptautisku atzinību.

Autors pateicos par atbalstu SIA “DBA Tehnoloģijas” un foto klubam “Rīga”.


Rainim un Aspazijai 150 MUZEJA PRIEKŠMETS. RAINIM UN ASPAZIJAI

Šogad, Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas gadā, Memoriālo muzeju apvienības mājas lapas sadaļa „Muzeja priekšmets” būs pilnībā veltīta abiem dzejniekiem – ik mēnesi publicēsim stāstu par kādu nozīmīgu lietu, kas glabājas Raiņa un Aspazijas kolekcijās Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē.

Marta publikācija “Aspazijas un Raiņa laulības: cietuma mācītājs un atskaņas Satversmes Sapulcē” ir veltījums dzejniecei viņas dzimšanas dienā: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/aspazijas-un-raina-laulibas-cietuma-macitajs-un-atskanas-satversmes-sapulce/

 


Marts Krišjāņa Barona muzejā Marts Krišjāņa Barona muzejā

10., 17., 24., 31. martā plkst. 18.00 Viedas sadraudzības nodarbības. Vada Modris Slava.

Modris Slava ir ezoteriķis, kas jau apmēram 40 gadus vada biedrību „Latvijas Viedas sadraudzība” un savu dzīvi ir veltījis šīs tēmas pētījumiem, kā arī latviešu ezoteriskai izglītošanai.

Kam tie svēti svētki nāca,

Kam tā liela liela diena?

Svētki nāca svētīties,

Liela diena lielīties.

18. martā plkst. 18.00 kopā ar „Budēļiem” sagaidīsim Lielo dienu – pavasari!

17.–20. martam bērniem no 7 līdz 12 gadu vecumam pavasara brīvlaika dienas nometne ,,Barontēva brīvdienu vācele”.

Nometni atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Rakstnieku muzeju biedrība PILS, MMA un Labdarības projektu atbalsta centrs.

21. martā plkst. 11.00 OMA ŠODIEN LABĀ OMĀ – 2! Pirmā nodarbība „Padziedi, omīt!” Dalību lūdzam pieteikt līdz 19. martam pa tālr. 67284265.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Sadarbības partneri – Rakstnieku muzeju biedrība PILS un Hroniski slimo bērnu biedrība „Sūrābele”.


Aspazija Baznīcas ielas dzīvoklī. Foto 1929. gadā dāvināts Aleksandram Čakam. CIEMOS. ASPAZIJAI UN RAINIM – 150. Izstāde Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā

No 13. marta līdz 3. jūnijam Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā, Lāčplēša ielā 48/50–14, būs apskatāma izstāde CIEMOS. ASPAZIJAI UN RAINIM – 150.

Nelielā piemiņas izstāde veidota sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību. Izstādē aplūkojamas 11 Aspazijas un Raiņa fotogrāfijas, sākot no 1925. gada, kad abi dzejnieki dzīvoja Rīgā, Dīķu ielā, līdz 1943. gadam, kad Aspazija viena vadīja savas dienas Dubultos, Meierovica prospektā 20.

Aspazija un Aleksandra Čaks dzīvē tikušies vien dažas reizes, bet atmiņai no tikšanās 1929. gadā Aspazija Aleksandram Čakam nosūtījusi savu portretu ar autogrāfu. Tolaik tika izdotas divas jaunas Aleksandra Čaka dzejas grāmatas – „Apašs frakā” un „Pasaules krogs”. Par to, vai Čaks Aspazijai dāvājis savas jaunākās grāmatas, ziņu nav.

Īpaša cieņa un mīlestība Aleksandru Čaku saistīja ar Raini, jo, kad kādā pasākumā Čakam jautāja, kāpēc par savu pseidonīmu viņš izvēlējies vārdu „Čaks”, nevis rakstījis dzeju ar savu uzvārdu Čadarainis, tad dzejnieks atbildējis, ka latviešu tautai jau ir savs Rainis, viņš būs Čaks. Vārdu spēle no uzvārda Čadarainis.


Jāņa Akuratera kabinetā SĀKAS JĀŅA AKURATERA MUZEJA RESTAURĀCIJA

Ir sākusies Jāņa Akuratera muzeja ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas projekta realizācija.

Muzeja nams un tā interjera detaļas tiks atjaunotas līdz 2016. gada 31. martam, kā to paredz VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un Memoriālo muzeju apvienības parakstītais partnerības līgums par šo Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana” projektu.

Jāņa Akuratera muzeja ēkai Rīgā, O. Vācieša ielā 6a, līdztekus nama un tā interjera detaļu atjaunošanai tiks izveidots jauns muzeja apmeklētāju ieejas mezgls, labiekārtota muzeja teritorija, radīti jauni kultūras pakalpojumi muzeja apmeklētājiem, organizēta pieredzes apmaiņa ar Norvēģijas Karalistes Lillehammeres muzeju apvienību un tās speciālajiem muzejiem.

Jāņa Akuratera muzejs ir iekārtots pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta speciāli dzejnieka ģimenei funkcionālisma stilā 1933. gadā uzceltā koka savrupmājā. Ēka (Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta) ir augstvērtīgs 20. gadsimta 30. gadu Latvijas būvmākslas funkcionālisma stila arhitektūras paraugs ar racionālu, tam laikam modernu arhitektūru, kas izpaužas gan ēkas kopskatā, gan katras detaļas kvalitātē.

Jāņa Akuratera muzeja ekspozīcija apmeklētājiem atvērta līdz 2015. gada 28. martam. Muzeja darba laiks: trešdien, ceturtdien, piektdien, sestdien no plkst. 11.00 līdz 18.00.

14., 21. un 28. martā ieeja muzejā bez maksas.


Berlīne. Impresijas BERLĪNE. IMPRESIJAS

No 4. marta līdz 3. maijam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, būs apskatāma mākslinieces Līgas Lazdiņas gleznu izstāde BERLĪNE. IMPRESIJAS.

Izstāde ir gleznotājas kārtējais veltījums Eiropas lielpilsētai – mākslas un kultūras dzīves mekai – Berlīnei, kas, kopš studijām Berlīnes Mākslas augstskolā, kļuvusi par aizraujošu mākslinieces dzīves sastāvdaļu, galveno iedvesmas avotu un – joprojām viņas darbu centrālo tematiku.

Tomēr pilsētvides tēlojums nav galvenais Līgas Lazdiņas gleznās. Tam pāri stāv interese par māksliniecei būtiskāko glezniecībā un konkrētā pilsēta kalpo vien kā spēcīgs izaicinājums un impulss iespējai to apliecināt. Viņas gleznotie Berlīnes parki, vasaras kafejnīcas, ielas, pagalmi un nostūri ir pilni pulsējošas dzīves. Darbi ataino pilsētas daudzkrāsaino ikdienu, vairāk uzmanības vēršot uz it kā nejaušu kadrējumu un pilsētas nostūru ainiņām, tādējādi ļaujot pietuvināti sajust īsto pilsētas garšu.

Gleznas nav iedomājamas bez cilvēka un dabas klātbūtnes tajās. Vasaras kafejnīcās vai parkos esošās figūras ienes kustību un nereti ļauj nolasīt pat kādu stāstu, daba piešķir papildus dzīvīgumu un mirkļa noskaņu. Bieži izmantotā saules gaisma padara māksliniecei tuvo, izteikto gaismēnu īpaši kontrastainu.

Līgas Lazdiņas glezniecība ir atšķirīga un atpazīstama arī īpašā kolorīta dēļ – māksliniece izmanto košas, dzīvespriecīgas, tīras un konkrētas krāsas. Tīši vienkāršotās formas padara darbus lakoniskākus, dinamiskākus un dekoratīvākus, tādējādi papildinot gleznieciskās kvalitātes.

Līga Lazdiņa (1982) beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu scenogrāfijā un maģistra grādu glezniecībā. Stažējusies Berlīnes Mākslas augstskolā (Kunsthochschule Berlin Weißensee) un Mākslas praksē glezniecības individuālajā darbnīcā. Izstādēs piedalās kopš 2000. gada.


Vizuālās mākslas konkurss ZELTA SIETIŅŠ Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkurss ZELTA SIETIŅŠ

Jau daudzas paaudzes ir uzaugušas ar sirsnīgo Raiņa bērnu dzeju. Mēs visi labi zinām dzejoļus par kaķenīti, kurai bērni bija, par zelta sietiņu ar sudraba stīgām, par lielo slinkumu, par mākonīti un sasisto krūzi, par grāmatu, kura pati nelasās, par lellīti Lolīti un daudzus citus. Katram no mums noteikti ir kāds īpašais Raiņa dzejolis, ko varam ieteikt arī citiem. Atzīmējot Raiņa 150 gadu jubileju, gribam aktualizēt Raiņa daiļradi un rosināt interesi par bērnu dzeju.

Raiņa muzejs „Jasmuiža” izsludina vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursu ZELTA SIETIŅŠ, kas domāts bērniem no 5 līdz 12 gadu vecumam.

Konkurss tiek rīkots, atzīmējot Raiņa dzejoļu krājumu „Saules gadi”, „Putniņš uz zara” 90. gadadienu un „Zelta sietiņš” 95. gadadienu.

Vairāk par konkursu lasiet: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/vizualas-un-vizuali-plastiskas-makslas-darbu-konkurss-zelta-sietins/