Afiša OPEN CALL // EMOJI DZEJAS KONKURSS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

Dzejas dienas un Raiņa un Aspazijas muzejs aicina iesūtīt emotikonu dzeju: gan jaunradītus dzejoļus, gan jau esošu dzejoļu tulkojumus emodži valodā.

Interesantākie darbi tiks iekļauti emodži dzejas izstādē 2019. gada septembrī Raiņa un Aspazijas mājā, izstādi veido māksliniece Vika Eksta.

Vika Eksta (1987) ir vizuālā māksliniece un pedagoģe, kuru interesē portreti un pašportreti, performance, video un arhīvu izpēte. Kopš 2014. gada piedalās izstādēs Latvijā un starptautiski. Apguvusi fotogrāfiju pie Andreja Granta un EFTI fotoskolā Madridē. Ekstai ir bakalaura grāds filmu teorijā un maģistra grāds Vizuālajā komunikācijā. 2016. gadā viņa saņēma ADC Young Guns balvu un Rīgas Fotogrāfijas Biennāles balvu jaunajiem Baltijas fotogrāfiem.
Dzejoļi jāiesūta līdz 2019. gada 15. jūlijam uz emodzej@gmail.com.

Vēlams jpg. formāts, īsākā mala min 1500 px.


kokle “PIEDZĪVOT JĀŅUS!” KR. BARONA MUZEJĀ

Piedzīvot Jāņus no 2002. gada 12 gadus aicinājusi folkloriste, dziedātāja, mūziķe, komponiste ILGA REIZNIECE. Viņa ir arī tā uguntiņa, kas vairāk nekā desmit gadus mācījusi īstenas saulgriežu svinēšanas tradīcijas, rosinājusi latvju danču atdzimšanas kustību.
Simtiem Latvijas vietās mācījās svinēt Jāņus, siet sieru, darīt alu, rūpēties par svētku tērpu, nu, vismaz par baltu kreklu un saktiņu.
Un mums – Kr. Barona muzejā – prieks, ka šobrīd redzam, ka Jāņu gaidīšanas laikā viss turpinās: Jāņus piedzīvot aicina stūru stūros Latvijā.

Mūsu muzejā šajos gados skanējušas Ilgas dziedātās dziesmas, un visus gadus tradīciju kopa “Budēļi” bijusi šajā laikā ar mums.
Arī šogad, tuvojoties gada īsākajai naktij, aicinām atkārtot Jāņu dziesmas, tradīcijas, solām kādu „ātrā siera” recepti. Iespēja būs noskatīties filmu „Jāņi pilsētā”, kurā piedalās arī Budēļi.
Ir īstais LAIKS; ŅEM LĪDZI BĒRNUS UN MAZBĒRNUS, UN OMĪTI AR OPĪTI.

Viņiem noteikti ir kāds romantisks Jāņu stāsts.
Gaidīsim Kr. Barona muzejā (Krišjāņa Barona iela 3–5, Rīga) 19. jūnija plkst. 18.00.
Ieeja: pīrādziņš vai siera gabaliņš (protams, lieliski, ja paša gatavoti).


LSD KOMIKSU DARBNĪCA ĢIMENĒM “NOTIKUMI UN VISI, KAS LĪDZDARBOJAS”

15. jūnijā plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem ir aicināti uz komiksu darbnīcu “NOTIKUMI UN VISI, KAS LĪDZDARBOJAS” Raiņa un Aspazija mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Kopā ar bērniem lasīsim Aspazijas dzejoļus un izrunāsim, kā katrs saprot notiekošo.

Vienlaikus zīmēsim komiksu, izmantojot vienlaikus dažādas tehnikas (zīmuļus, guašas, krītiņus), lai uzsvērtu kustību un miera stāvokļus dzejā. Centīsimies saprast, kā aprakstītie notikumi ietekmē tēlu un kā tēls jūtas.

Kā izskatās pasaciņa ar zelta pātadziņu un kā parādīt, kur tai ir mājas?

Ella Mežule vadīs zīmētājus cauri vārdu mežam, pakavējoties pie katra paša personīgajām sajūtam un domām, kopīgi atrastiem tēliem un dažādiem virzieniem, kurp tie dodas un ko sastop ceļā. Attēlosim sajusto un mēģināsim sajust, ko Aspazija ir stāstījusi mums.

Arī pati savos darbos Ella Mežule bieži spēlējas ar zīmju dažādo un daudzpusīgo uztveri, radot gan gleznas, gan ilustrācijas.  Māksliniece ir glezniecību un dažādu cita veida mākslu studējusi jau vairāk nekā 9 gadus, savas zināšanas papildinot gan Īrijā (National College of Art and Design), gan Itālijā (Accademia di Belle Arte di Napoli). Viņas darbi ir tikuši izstādīti Lietuvā, Igaunijā, Īrijā, Beļģijā, Latvijā, Itālijā un daudz kur citur. 2016. gadā Ella saņēma Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju, bet 2017. gadā – Valdemāra Tones stipendiju.

Darbnīca “NOTIKUMI UN VISI, KAS LĪDDARBOJAS” ir piektā no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no marta līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Darbnīcas ilgums ir divas stundas. Vecāki aicināti piedalīties.

Darbnīcu ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Spozi Sapni 1 JĀNIS ZĒGNERS. MINIATŪRAS, FANTĀZIJAS, AINAVAS UN…”

12. jūnijā plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O.Vācieša ielā 6a) aicina uz pasākumu “Janis Zegners. Miniatūras, fantāzijas, ainavas un…”.

Māksliniekam, vecmeistaram Janim Zegneram (1884–1933) šogad 5. jūlijā būs 135. jubileja. Viņš ir nodarbojies ar grafiku, glezniecību un tēlniecību. Janis Zegners nav gleznojis lielformāta darbus, viņa ainavas, portreti un figurālās kompozīcijas parasti ir nelielas, nereti pat kā miniatūras. Mācījies viņš Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā Pēterburgā un Vilhelma Purvīša un Jaņa Rozentāla studijās.

Pasākuma pirmajā daļā aktieris Egils Melbārdis lasīs fragmentus no kāda nezināma autora uzrakstītās Jaņa Zegnera biogrāfijas un dzejnieka Kārļa Krūzas dienasgrāmatas piezīmes par mākslinieku. Abi nepublicētie teksti glabājās Latvijas universitātes Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu krātuvē. Dzejnieks Kārlis Krūza rakstīja dienasgrāmatas visu savu mūžu. 20.–30. gados no iepriekšējās divās desmitgadēs veiktajiem ierakstiem viņš pārrakstīja un apkopoja informāciju par atsevišķām personībām, katrai no atlasīto tekstu kopām dodot arī nosaukumu. Piemēram – piezīmēm par Jāni Akurateru ir nosaukums – “Brīvais vanags”, savukārt par Jani Zegneru – “Ēnu smaidi”. Šīs Kārļa Krūzas dienasgrāmatas sniedz bagātīgu materiālu par 20. gs. pirmās un otrās desmitgades kultūras notikumiem, rakstnieku un mākslinieku radošo darbību, uzskatiem un arī sadzīvi. No Kārļa Krūzas piezīmēm par Jani Zegneru iespējams uzzināt gan par rakstnieku un mākslinieku kopējiem projektiem, gan, piemēram, kopīgi svinētiem Jāņiem, gan arī par notikušajām sarunām par mākslu, literatūru un mīlestību.

Pasākuma otrajā daļā mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne sarunāsies ar mākslinieku Robertu Muzi par ainavas glezniecības tradīcijām un mūsdienu tendencēm.

Roberts Muzis ir dzimis 1944. gadā Rīgā. 1962. gadā viņš absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un 1967. gadā – Latvijas Mākslas akadēmiju.  Stažējies Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1982). Kopš 1974. gada pievērsies akadēmiskajam darbam – strādājis vairākās Latvijas augstskolās, visilgāk Latvijas Mākslas akadēmijā. 2015. gadā par gleznu “Rudens” viņš saņēma zelta medaļu un diplomu kā pirmais „Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” laureāts. Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne 2014. gadā izdotā mākslinieka kataloga ievadā viņa glezniecību raksturo: “Vienkārši motīvi, gandrīz bez detaļām, minimāli izteiksmes līdzekļi. Nekādi gleznieciskie triki, smukumi un uzslāņojumi. Tīra telpa – gaiss.”

Pasākuma laikā būs iespēja arī apskatīt Janim Zegneram veltīto izstādi “Trīs stāsti un mirkļu mirdzums” Akuratera muzeja Gaišajā salonā izstādes kuratores Mairas Valtere vadībā.

Janim Zegneram veltītais pasākums turpinās pagājušā gadā aizsākto pasākumu ciklu “Māksla Akuratera mājā”. To arī šogad atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Jāņa Akuratera biedrība. Pasākumu ciklā tiek runāts par tiem māksliniekiem, kuru darbi ir apskatāmi Jāņa Akuratera muzeja ekspozīcijā. Pagājušā gada pasākumi bija veltīti Valdemāram Tonem, Konrādam Ubānam, Jāzepam Grosvaldam, Niklāvam Strunkem, Teodoram Zaļkalnam, Sigismundam Vidbergam. Šogad ir paredzēts pasākumus veltīt – Janim Zegneram, Jānim Jaunsudrabiņam, Oskaram Kalējam, Jūlijam Maderniekam, Jēkabam Kazākam un Oļģertam Saldavam. Turklāt pasākumu cikls būs veltīts ne vien Akurateru ģimenes kolekcijās esošajiem mākslas darbiem un to autoriem, bet arī Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades atzīmēšanai. Mākslas akadēmijas darbības nozīmi var vērtēt no dažādiem skatupunktiem. Un viens no tiem ir  arī – Latvijas Mākslas akadēmijas ietekme sabiedrībā. Vai Akurateru ģimenes kolekcijās būtu tik daudz mākslas darbu, ja darbību nebūtu uzsākusi Latvijas Mākslas akadēmija un mākslinieki savu profesionālo izglītību varētu iegūt tikai ārpus Latvijas robežām? Droši vien, ka ne… Latvijas Mākslas akadēmijas darbība veicināja, ka jau 20. gs. 20.–30. gados varēja rasties ievērojamas latviešu inteliģences veidotas mākslas darbu kolekcijas, ka mākslas darbi kļuva par neatņemamu latviešu inteliģences dzīvesvietu interjeru sastāvdaļu.

Turpinot pasākumu ciklu “Māksla Akuratera mājā”, iecerēts akcentēt īpaši Latvijas Mākslas akadēmijas darbības nozīmi Latvijas mākslas procesos un sabiedrībā. Ciklā iecerētajos pasākumos paredzēts, ka par Akuratera kolekcijās pārstāvētiem autoriem mūsdienu mākslas procesu kontekstos un Latvijas Mākslas akadēmijas darbības nozīmi sabiedrībā sarunāsies mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne ar Latvijas Mākslas akadēmijas bijušajiem un esošajiem pasniedzējiem.

Ieejas maksa pasākumā – 2.00 EUR.

Skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Plašāka informācija – Maira Valtere (Jāņa Akuratera muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja), tel. 26703293;

akuratera.muz@inbox.lv; akuraters@memorialiemuzeji.lv.

Pasākumu atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds un Jāņa Akuratera biedrība.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

 


Namiņu darbnīca bilde 1_21 NAMIŅU DARBNĪCA BĒRNIEM UN VECĀKIEM

15. jūnijā plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz Namiņu darbnīcu Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā.

Namiņu darbnīcā iepazīsim Aspazijas dzejas tēlu krāšņās pasaules un atraisīsim savu fantāziju. Ikviens galds var pārvērsties par īpaši iekārtotu namiņu, katrā no namiņiem bērnus gaidīs kāds spilgts Aspazijas dzejas tēls. Bērni varēs apceļot visus namiņus, iesaistoties tajos piedāvātajās aktivitātēs vai izdomājot savējās. Darbība noritēs gan iekšpus, gan ārpus namiņiem, aptverot visu telpu un darbojoties gan mazā, gan lielā mērogā – zīmējot kopīgas takas grīdas, noklātas ar papīru, vai kādā namiņā ar noķertiem sauleszaķiem (spīdīgām pušķu bumbiņām) veidojot kopīgu mākslasdarbu. Noslēgumā katrs dalībnieks varēs pats sacerēt dzejoli vai stāstiņu par piedzīvoto.

Ilze Aulmane ir mācījusies Ogres Mākslas skolā un citās skolās, Latvijas Mākslas akadēmijā šogad turpinās studijas maģistratūrā. Strādājusi gan kā pedagoģe, gan dežurante, gan izstāžu zāles kuratore. Piedalījusies dažādās izstādēs un arvien nopietnāk grib pievērsties savai radošajai darbībai.

Ilzi aizrauj gandrīz viss dzīvīgais – vai tas būtu brauciens ar kartingu pirmo reizi, vai ikgadējā un vienreizīgā slidošana ziemā, neregulāri baseina, teātra, operas, džeza un akadēmiskās mūzikas koncerti, citu mākslinieku izstāžu, lekciju, dievkalpojumu apmeklējumi utt. Par galveno vērtību Ilze uzskata iespēju mēģināt izzināt un izdzīvot kristīgās ticības būtību. Par nepieciešamām uzskata sportiskas pastaigas ar dabas estētikas baudīšanas elementiem. Nozīmīga vieta Ilzes dzīvē ir humoram un pozitīvai attieksmei.

Namiņu darbnīca ir otrā no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no marta līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas vasarnīcā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas veidus (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Darbnīcas ilgums ir 2 stundas. Dalībnieku vecums – no 3 līdz 100 gadiem. Vecāki un vecvecāki aicināti līdzdarboties.

Darbnīcu ciklu atbalsta Kultūras ministrija.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29239472.

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


2019-Plakats1_4-OK mini STARPTAUTISKAIS PORCELĀNA APGLEZNOŠANAS SIMPOZIJS “KOPĀ 2019” – „TOGETHER 2019” RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

05. 06. 2019.–14. 06. 2019.

Simpozija mērķis ir uzturēt kontaktus un veicināt sadarbību starp dažādu valstu māksliniekiem, mākslas augstskolām, pedagogiem un studentiem. Šogad simpozijā piedalās 25 dažādu nozaru mākslinieki, tiks pārstāvētas 11 valstis – Vācija, Turcija, Dienvidkoreja, Kanāda, Spānija, Polija, Krievija, Igaunija, Somija, Amerika un, protams, Latvija.

 Simpozija fokusā – apgleznotais porcelāns, programmā radošais darbs, pieredzes apmaiņa, paraugdemonstrējumi un meistarklases.

Latvijas porcelāna tradīcijas veidojušās kopš 19. gadsimta vidus. S. M. Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, Jesena porcelāna fabrika, „Baltars” un citas porcelāna apgleznošanas darbnīcas, Rūdolfs Pelše un Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedra, Rīgas Porcelāna rūpnīca, Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļa – tie ir Latvijas porcelāna vēstures simboli, kas veidojuši un pilnveidojuši porcelāna apgleznošanas tradīciju Latvijā, lai nestu Latvijas porcelāna vārdu pasaulē. Porcelāna apgleznošanas darbnīcas BALTARS mākslas porcelāns sajūsminājis daudzus un šodien tas ir ietverts Latvijas kultūras kanonā.

Ar domu „Lai ienāk arī porcelānā 20. gadsimts” 1983. g. keramiķei Silvijai Šmidkenai izdevās aizsākt porcelāna apgleznošanas simpoziju tradīciju, iesaistot tajā dažādu nozaru māksliniekus. Pirmais Porcelāna apgleznošanas simpozijs notika Mākslinieku savienības Dzintaru radošajā namā Jūrmalā, tad ilgus gadus pasākums norisinājās LMS mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pilī, kur ir izveidota un apskatāma krāšņa apgleznotā porcelāna kolekcija.

Simpozijā radīto apgleznotā porcelāna darbu eksperimentālais raksturs, tradīciju robežu pārkāpšana un radošā novitāte ir tās īpašības, kas padara mūsdienu mākslinieku darbus atšķirīgus no industriālā porcelāna vai vēsturisko paraugu atražošanas. Porcelāna apgleznošanas meistardarbnīcu vada māksliniece Inese Brants.

Simpozija kuratore Latvijas Mākslas akadēmijas asoc. prof. Ženija Loginova.

 Simpozija izstādi varēs apskatīties

 14. 06. 2019.–11. 07. 2019.

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, J. Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā

Simpoziju organizē

Latvijas Mākslas Akadēmija (LMA)

Simpoziju atbalsta :

Memoriālo muzeju apvienība, Raiņa un Aspāzijas vasarnīca,

SIA Merrild, SIA VeloSock, Mālpils Kultūras nams, SIA Ornandum

Ar cieņu

LMA simpozija „KOPĀ 2019” orgkomiteja.

Sīkākai informācijai:

simpozija kuratore – Ženija Loginova 29774138

loginova@inbox.lv

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv.


Paula dziesmas mini KONCERTS “BRIGADIERIS” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

Mūziķu trijotne – tenors, Latvijas Nacionālās operas solists Nauris Puntulis, klasiskā un džeza pianiste Marika Šaripo un pie kontrabasa Raivo Ozols 6. jūnijā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga) ievibrēs sen aizmirstas melodijas.

Raimonda Paula agrīnā daiļrade estrādes dziesmu jomā šodien definējas kā latviešu estrādes vai vieglās mūzikas klasika. Pirmie mēģinājumi šajā žanra kompozīcijā Raimondam Paulam ir liktenīgā ceļa aizsākums, kad padomju estrādes pozitīvisma un skaidro harmoniju partitūrā ielaužas aizliegtās rietumu pasaules džeza auglis un atklājas viņa melodiķa talants.

Agrīnajos ierakstos sadzirdama Raimonda Paula klavierspēle. Pianiste Marika Šaripo to raksturo: “Tā ir filigrāna, krāsaina harmoniskā pasaule un raksturīgais Raimonda Paula īpašais, akcentēti aprautais piesitiens”.

Latviešu estrādes žanrā komponista daiļrade ir nepārspēts fenomens, ar pārbagāto melodiju pūru, kas aizsākas latviešu vieglās mūzikas zvaigžņu Valijas Butānes, Edgara Zvejas dziedājumā. Daudzas no viņa melodijām ir vienā taktī ar tautas sirdspukstu, iedziedātu, izraudātu, izdejotu 20. gadsimta latvieša dzīvē.

Koncertprogrammas “Brigadieris” programmā ir “brīdis pirms”, kad Alfrēda Krūkļa dzeja, Laimoņa Vāczemnieka vārdi atver mūzikā trakulīgā Raimonda Paula talantu – un neapsīkstošu melodiju okeānu, kurā Ilģu ciema stiklapūtēju meistara dēls peldinās savu tautu.

Tēmas? Sākot ar personīgu pārdzīvojumu, atsakot mīļotai, jo brigadierim jāceļ jauna siltumnīca kolhozā – ak, šis padomju farss! Līdz uzplaukst nu jau leģendārā un nekad nevīstošā Raimonda Paula “Mežrozīte” Zigurda Zigfrīda Račiņa balsī.

Vairāk informācijas:
 Ojāra Vācieša muzeja Speciāliste Dace Zālīte

+ 371 67619905, + 371 67614015; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv


Ekselence ROŽU KAVALIERIS UN MARISS JANSONS ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAJĀ MUZEJĀ

5. jūnijā Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Brīvības ielā 38–4) tiks atklāts jauns īpašu notikumu cikls Mūzikas klubs “Ekselence”, kura ietvaros apmeklētāji varēs ielūkoties slavenākajos mūzikas skaņdarbos, to radītāju un izpildītāju dzīves līkločos, kā arī vēsturisko notikumu aizkulisēs.

Mūzikas kluba “Ekselence” stāstnieks būs viens no spilgtākajiem Latvijas mūzikas vēsturniekiem Mikus Čeže.

Pirmais stāsts – “Rožu kavalieris un Mariss Jansons”

Rihards Štrauss un viņa opera “Rožu kavalieris” ir nozīmīgs opuss pasaulslavenā latviešu diriģenta Marisa Jansona karjerā. Mikus Čeže stāstījums ļaus klātesošajiem iepazīt gan “Rožu kavaliera” smalkākās nianses, gan Maestro nozīmīgākās bērnības dienu vietas Rīgā.

“Rožu kavalieris un Mariss Jansons” būs aizraujošs sarunu vakars, kas tematiski ievadīs jaunā mūzikas festivāla RĪGA JŪRMALA atklāšanas koncertus ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri un Marisu Jansonu pie diriģenta pults.

Ieeja pasākumā tikai ar ielūgumiem!


Raiņa māja 2 IZMAIŅAS MEMORIĀLO MUZEJU APVIENĪBAS MUZEJU DARBA LAIKĀ VASARĀ

Lai nodrošinātu MMA muzeju pieejamību apmeklētājiem 2019. gada vasaras sezonā, sekojošajiem muzejiem būs šādas izmaiņas darba laikā:

  • Jāņa Akuratera muzejam: no 1. jūnija līdz 31. augustam darba laiks: 11.00–18.00, trešdienās 12.00–19.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās;
  • Krišjāņa Barona muzejam: no 1. jūnija līdz 31. augustam darba laiks: 11.00–18.00, trešdienās 13.00–19.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās;
  • Raiņa un Aspazijas mājai: no 1. jūnija līdz 31. augustam darba laiks: 10.00–17.00, trešdienās 12.00–19.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās;
  • Raiņa un Aspazijas vasarnīcai: no 1. jūnija līdz 31. augustam darba laiks: 10.00–17.00, trešdienās 12.00–19.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās;
  • Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejam: no 1. jūnija līdz 31. augustam darba laiks: 11.00–18.00, trešdienās 11.00–19.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās;
  • Ojāra Vācieša muzejam: no 1. jūnija līdz 31. augustam darba laiks: 10.00–17.00, trešdienās 12.00–19.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās;
  • Andreja Upīša memoriālajam muzejam: no 1. jūnija līdz 31. augustam darba laiks: 10.00–17.00, trešdienās 12.00–19.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās.

Gaidīsim ciemos!

 


Rozentāļa muzejs IZMAIŅAS MUZEJU DARBA LAIKOS

Saistībā ar Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas 2019 pasniegšanu piektdien, 24. maijā, Raiņa muzejs “Tadenava” (Dunavas pagasts, Jēkabpils novads), Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs (Alberta iela 12–9, Rīga), kā arī Ojāra Vācieša muzejs (Ojāra Vācieša iela 19, Rīga) ir apmeklētājiem slēgti.

Visi muzeji jūs gaidīs atkal ciemos jau sestdien, 25. maijā.