Dzejniece Ieva Samauska ATSKATS: DZEJAS DIENAS PREIĻOS UN JASMUIŽĀ

19. septembrī Preiļu Galvenajā bibliotēkā un Raiņa muzejā “Jasmuiža” notika ikgadējais Dzejas dienu pasākums, kurā piedalījās dzejniece no Saldus Ieva Samauska un Preiļu novada bērnu un jauniešu centra teātra grupa “Kājām gaisā” (vadītāja Vilhelmīne Jakimova).

Pasākumu mērķis bija popularizēt Dzejas dienu tradīciju un veicināt interesi par mūsdienu bērnu dzeju, kā arī veicināt interesi par jauniešu teātra tradīcijām un dzejas izmantošanu un izspēlēšanu teatralizētā formātā.

Dzejas dienu pasākumos Preiļu novada bērnu un jauniešu centra teātra grupa “Kājām gaisā” rādīja dzejas performanci “Skaļā klase”, kurā izmantoti Ievas Samauskas dzejoļi no tāda paša nosaukuma krājuma. Savukārt pati autore sarunājās ar pasākumu dalībniekiem, lasīja savu dzeju no krājumiem “Visvisādas vēlēšanās”, ”Čarlīnes deguns”, “Skaļā klase” un iesaistīja klātesošos, uzdodot interesantus jautājumus, liekot domāt un fantazēt, kā arī iedrošinot sapņot un īstenot savus sapņus un vēlēšanās.

Tradicionālos Dzejas dienu pasākumus kuplā skaitā apmeklēja Preiļu, Riebiņu un Aglonas novada skolēni un skolotāji.

Ieva Samauska ir viena no ražīgākajām bērnu grāmatu autorēm. Viņas sarakstīto grāmatu klāstā ir “Vislabākā dāvana”, “Kad aizmūk B un iemīlas V”, “Govs uz bagāžnieka”, “Čarlīnes deguns”, “Muša, kura gribēja būt lidmašīna”, “Skaļā klase”, “Oliņš Boliņš sēž uz soliņa”, “Ķiķināšanas gadalaiks”, “Pilsēta no A līdz Z”, “Betijas sarunas jeb Kā es piedzimu”, “Kā uzburt sniegu”, “Starp diviem sirdspukstiem” un citi darbi. Pati jaunākā grāmata “Visvisādas vēlēšanās” iznākusi nupat septembrī.

  1. gadā I. Samauska saņēmusi bērnu literatūras balvu – Pastariņa prēmiju. Jāņa Baltvilka balvai literatūrā nominētas viņas grāmatas “Eņģelītis”, “Ķiķināšanas gadalaiks”, “Govs uz bagāžnieka”, “Oliņš Boliņš sēž uz soliņa”, pēdējā no kurām 2015. gadā bija nominēta arī Latvijas Literatūras gada balvai.

Pēc Ievas Samauskas grāmatas “Kā uzburt sniegu” motīviem 2007. gadā Nacionālajā teātrī iestudēta dzejas izrāde bērniem.

Pasākumu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds.


RUNĀ PĀRDAUGAVA A3 afiša SARUNA AR DIRIĢENTU JĀNI ERENŠTREITU OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

26. septembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (O. Vācieša ielā 19, Rīgā) sarunu cikla “Runā Pārdaugava” ietvaros notiks tikšanās ar diriģentu un mūzikas pedagogu Jāni Erenštreitu.

Jānis Erenštreits tiek uzskatīts par vienu no zēnu koru kustības pamatlicējiem. Latvijas simtgades Dziesmu svētkos viņš diriģēja valsts himnu. Jāņa Erenštreita darbība saistīta ar nozīmīgu devumu Latvijas kultūrizglītībā – zēnu kora kustības veidošanu Latvijā, zēnu kora dziedāšanas tradīciju kopšanu un uzturēšanu, jauna izglītības modeļa – Rīgas Doma kora skolas izveidošanu – Latvijā. Viņš ir vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents un goda virsdiriģents. 1997. gadā Erenštreits tika apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2018. gadā saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā. 2017. gadā izdevis grāmatu “Kroņu pinējs” (Jānis Roze) par latviešu koru kultūras pamatlicēju un latviskās izglītības celmlauzi Jāni Cimzi.

Jau tradicionāli Ojāra Vācieša muzejā tiek rīkoti sarunu cikli, uz kuriem tiek aicināti dažādu jomu kultūras personības, lai runātu par aktuāliem jautājumiem kultūrā un sabiedrībā.

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, Ojāra Vācieša muzejā noritēs cikls “Runā Pārdaugava”. Sarunu vakari Ojāra Vācieša muzejā jau ir ilggadēja tradīcija, kas izaugusi no Valodas vakariem, kuros muzeja apmeklētāji tikās ar radošās inteliģences pārstāvjiem, aktualizējot valodas lietošanu gan literāros tekstos, gan ikdienā. Sarunu vakari norit jau septiņu gadu garumā no 2009. gada. Pasākumu-sarunu cikli iemantojuši pastāvīgu auditoriju un kļuvuši par vienu no muzeja vizītkartēm.

  1. gadā Ojāra Vācieša muzejā plānots izveidot ekspozīciju, kurā atspoguļotas vēsturiskās Ojāra Vācieša muzeja ēkas un tuvākās apkaimes vēsture. Šis sarunu cikls iecerēts tā, lai precīzāk iezīmētu Pārdaugavas kultūrvēsturiskās aprises, tās iedzīvotājus, novietojumu telpā un nākotnes perspektīvas. Uz sarunām aicināti cilvēki, kas atstājuši būtisku pienesumu Latvijas un īpaši Pārdaugavas kultūrā. Pasākumu ciklā arī aicina Pārdaugavas apkaimes cilvēkus apzināties savas apkārtnes nozīmi un aktīvi iesaistīties tās veidošanā.

Šajā gadā notiks trīs sarunu cikla “Runā Pārdaugava” pasākumi:

26. septembrī muzejā viesosies diriģents un mūzikas pedagogs Jānis Erenštreits

31. oktobrī arhitekte Zaiga Gaile;

26. novembrī žurnālisti Pauls Raudseps un Dace Smildziņa.

Ieejas maksa 2,00 EUR

Skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,50 EUR

Vairāk informācijas: Speciālists Mārtiņš Bērziņš

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Kr. Barona muzejs KR. BARONA MUZEJS APMEKLĒTĀJIEM SLĒGTS 22. UN 23. SEPTEMBRĪ

Kr. Barona muzejs sadarbībā ar tradicionālās kultūras veicināšanas biedrību “Kalna Ķeiķi” un Piebalgas muzeju apvienību “Orisāre” rīko rudens ekspedīciju Piebalgā. Programmā: “Vecpiebalga rakstnieces acīm” – vada rakstniece Inguna Bauere; “Tradicionālie amati modernā lauku vidē” – vada Kristīne Pirktiņa; “Latvijas valstiskuma zīmes Piebalgā” – vada Līva Grudule un Vēsma Johansone; Baltu vienības ugunskura iedegšana Gaujmalā – vada Rūta Kārkliņa un Andris Ērglis.

Sakarā ar plānotajiem pasākumiem 22. un 23. septembrī Kr. Barona muzejs apmeklētājiem slēgts.

 

 

 

 


TIKŠANĀS AR MĀRU SVĪRI A302 mini ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS TIKŠANĀS AR RAKSTNIECI MĀRU SVĪRI

Šī gada 27. septembrī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks tikšanās ar rakstnieci un publicisti Māru Svīri. Vakara gaitā ir iecerēta saruna par aktualitātēm, prozaiķes vērojumiem un jaunāko grāmatu “Nopietni pa jokam. Notikumi, vērojumi, kopābūšana.”. Sarunu vadīs Mg. Jur. Ilze Puķe.

Māra Svīre ir viena no pazīstamākajām latviešu rakstniecēm un publicistēm, kopumā 30 grāmatu autore. Rakstniece visplašāk zināma kā Latvijas Kultūras kanonā iekļautās filmas “Limuzīns Jāņu krāsā” scenārija autore; pēc Māras Svīres scenārija tapusi arī rakstnieka Vladimira Kaijaka romānu tetraloģijas ekranizācija – daudzsēriju filma “Likteņa līdumnieki”. Tās ir mūsu kultūras visplašāk pazīstamās un redzamās ikonas.

““Mēs Staburagā” – arī tāds varēja būt šīs grāmatas nosaukums,” tā Māra Svīre raksturo savu jaunāko prozas grāmatu, kurā nopietni nenopietnā stilā atklāti 22 amizanti notikumi Māras Svīres un Vladimira Kaijaka vasaras mājā, kurā viņi kopā pavadījuši gandrīz 40 gadus. Brīnišķīgo vietu pašā Daugavas krastā fotoattēlos fiksējis Gunārs Janaitis, kā arī Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks.

““Nopietni pa jokam” ir dāvana visiem Staburagā un tā apkaimē dzīvojošajiem. Viens no darbiem, kuru arī varētu apzīmēt kā veltījumu Latvijai simtgadē, jo tas ir par mūsu valsts dabas skaistumu un neatkārtojamību. Un dabas centrā ir cilvēks – it kā nopietns, bet bieži vien pavisam jokains,” tā recenzijā par Māras Svīres jaunāko grāmatu raksta literatūras kritiķe Elīna Malāne.
Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas:

67289767

upits@memorialiemuzeji.lv.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un videomateriāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


_140x140px AICINĀM SKOLĒNUS BAUDĪT EKSKURSIJAS MEMORIĀLAJOS MUZEJOS

Muzeji nav tikai vieta, kur apskatīt kāda rakstnieka mīļāko pildspalvu vai žaketi.

Muzejos var uzzināt par apstākļiem, kādos dzīvoja cilvēki pirms vairākiem gadu desmitiem, apgūt jaunus arodus, kā arī vienkārši labi pavadīt laiku jautrās un saliedējošās spēlēs.

 

Memoriālo muzeju apvienības desmit muzeji iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros katrs ir izstrādājis plašu piedzīvojumu un pieredžu klāstu skolēniem, kas šos aspektus iemieso.

Iespējas ir visdažādākās:

Skolēni var iejusties detektīvu lomā Raiņa un Aspazijas mājā.

Iepazīt putnu sugas “Tadenavā”.

Izprast dainu kārtošanas principus Kr. Barona muzejā.

Izprast Pārdaugavas nozīmi Ojāra Vācieša dzīvē.

Izspēlēt lugu “Kalpa zēna vasara” Jāņa Akuratera muzejā.

Un daudz ko, daudz ko citu.

 

Katra piedāvātā programma ir pielāgota noteiktai vecuma grupai un skolēnu skaitam (piemēram, 1.–4., 5.–9., 10.–12. klase; 10, 20, 25, 30 skolēniem u.c.).

Lai palīdzētu plānot potenciālo ekskursiju, pie katra piedāvājuma norādīta svarīga informācija par cenu, norises ilgumu, kā arī kontaktinformācija.

 

Pilno muzeju apvienības programmu skatīties šeit.

Plašākai informācijai iesakām sazināties ar programmā iekļautajiem kontaktiem.


MMA_Putni_22septembris MĀKSLAS UN DZEJAS DARBNĪCA ĢIMENĒM “KLAU, KLAU: ČIR! ČIR!”

22. septembrī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem ir aicināti uz dzejas un mākslas darbnīcu “KLAU, KLAU: ČIR! ČIR!” Raiņa un Aspazija mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Klausīšanās un zīmēšanas darbnīca, kurā caur skaņām, formām un tekstūrām atdzīvojas dažādu putnu tēli. Kopā ar vizuālo mākslinieci Evu Vēveri lasīsim Raiņa dzejoļus par putniem no dažādiem krājumiem un izmēģināsim frotāžas tehniku, lai atklātu reljefa un grafīta neparasto saderību.

Darbnīcas ilgums ir divas stundas. Vecāki aicināti aktīvi piedalīties. Darbnīcā paredzēts zīmēt ar ogli un citiem mīkstajiem zīmēšanas materiāliem, tāpēc ieteicams ierasties apģērbā, kuru nav bail nosmērēt. Būs iespēja pārģērbties.

Eva Vēvere ir vizuālā māksliniece, plašāk zināma ar Poētiskā Robotisma projektiem, kuros spēles formā tiek risināti spriedzes pilni uzdevumi īpaši izvēlētās, ar laikmetīgo mākslu saistītās platformās un notikumos. Strādā dažādos medijos, tai skaitā instalācijā, procesuālos notikumos, video, zīmējumā. Pēdējos gados pievēršas eksperimentālu sadarbību veidošanai ar laikmetīgās dejas un mūzikas profesionāļiem. Vadījusi mākslas darbnīcas bērniem Somijā, Igaunijā, Vācijā, kā arī London Gates Education Group izglītības programmas ietvaros Rīgā. Eva Vēvere kopā ar horeogrāfi Alisi Putniņu jau vadīja “Lielā slinkuma darbnīcu” ģimenēm 28. jūlijā.

Mākslas un dzejas darbnīca “KLAU, KLAU: ČIR! ČIR!” ir ceturtā no septiņām nodarbībām ģimenēm, kas no jūnija līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere – izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, piedāvā iespēju ģimenēm zīmēt, līmēt, krāsot, šūt, aplicēt, mezglot un citādi aizraujoši, radoši darboties kopā, veidojot pašiem savus mākslas darbus.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3,00 EUR.

Darbnīcu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

 


N-I-K-L-Ā-V-S--S-T-R-U-N-K-E-A3-0505-Mini-2 NIKLĀVS STRUNKE. STRĒLNIEKS, PATRIOTS, DAUDZPUSĪGS MĀKSLINIEKS

Sestdien, 15. septembrī, plkst 16.00 Jāņa Akuratera muzejā (Ojāra Vācieša ielā 6a) Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros notiks pasākums «Niklāvs Strunke. Strēlnieks, patriots, daudzpusīgs mākslinieks.”

Pasākums ir daļa no cikla «Māksla Akuratera mājā».

Eiropas mantojuma dienās Jāņa Akuratera muzeja pasākumā būs saruna par tiem Akuratera ģimenes kolekcijas priekšmetiem, kas savulaik ir Niklāva Strunkes veidoti un šobrīd ir redzami muzeja ekspozīcijā, galveno vietu ierādot grāmatu noformējumam un dekoratīvi lietišķās mākslas darinājumiem. Lai precizētu, vairāk izzinātu konkrētā memoriālā mākslas priekšmeta vēsturi, savdabību, nozīmību kopējā mākslas telpā, sarunā piedalīsies muzeja īpašie viesi, mākslas zinātnieki eksperti – Ingrīda Burāne un Valdis Villerušs.

Pasākuma tēmas:

1)         Niklāvs Strunke – strēlnieks, Latvijas valsts idejas, latviskas mākslas un kultūras aizstāvis. N. Strunkes latviskā mājokļa izjūta un līdzdalība Jāņa Akuratera mājas interjera izveidē.  Sarunājas muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un muzeja galvenā speciāliste Maira Valtere.

2)         Niklāvs Strunke un latviskā grāmatu māksla. Grāmatas ietērps, vieta un nozīme mājas interjerā. Niklāvs Strunke – Jāņa Akuratera dzejoļu krājumu pirmizdevumu mākslinieks. N. Strunkes dizaina priekšmeti Akuratera mājā. Sarunājas mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne un mākslinieks Valdis Villerušs.

3)         Kas ir “ L N T” Jāņa Akuratera kolekcijā? Kāda tam saistība ar Niklāvu Strunki?

4)         Pie klavierēm – Maksims Vinogradskis un Maksims Taņičevs. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņi.

Vairāk informācijas: Uzziņas: akuratera.muz@inbox.lv; akuraters@memorialiemuzeji.lv

Tālrunis: 29451112 (Ruta Cimdiņa)

Pasākumu atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jāņa Akuratera biedrība. Aicināti visi interesenti. Ieeja – bezmaksas.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Akuratera muzejs Bezmaksas Jāņa Akuratera muzeja apskate

Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O.Vācieša ielā 6a) Eiropas kultūras mantojuma dienās šī gada 14., 15. un 16. septembrī no plkst. 11.00 līdz 18.00 piedāvā muzeja apskati bez maksas.

Šogad Latvijā Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi būs veltīti Latvijas Republikas dibināšanai un attīstībai. Tajos pasākuma rīkotāji aicina apmeklēt vietas, kas saistītas ar Valsts idejas rašanos, šīs idejas attīstītājiem un virzītājiem.

Jānis Akuraters bija viens no tiem, kurš aktīvi piedalījās Latvijas Valsts idejas tapšanā un īstenošanā. 1917. gada novembrī viņu Valkā ievēlēja par Latviešu Nacionālās padomes valdes locekli. 1918. gadā viņu ievēlēja Tautas padomē. No 1919. gada rudens līdz 1920. gada vasarai Jānis Akuraters strādā Izglītības ministrijas Mākslas departamentā. Sākotnēji vada Rakstniecības un teātra nodaļu, bet vēlāk arī ir departamenta vadītāja vietas izpildītājs. Ar Jāņa Akuratera kā Latvijas izglītības ministrijas Rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja rīkojumu 1919. gada 23. septembrī dibināts Latvijas Nacionālais teātris.

Publikācijās presē Akuraters gan popularizēja Latvijas valsts ideju, gan arī runāja par jaunās valsts kultūrpolitikas veidošanas jautājumiem. Piemēram, rakstā “Latvijas Valsts saturs” laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 1920. gada 31. jūlijā Jānis Akuraters vēsta: “Latvijas valsts skaidrā forma drīkstētu nest tikai kultūras saturu. (..)  Par nožēlošanu kultūras satura neliekas būt daudz. Ir jūtams vēl, ka tautas dvēsele nav atburta. Kādas skumjas, ja atburšanas un burvības salaušanas vietā notiek vēl dziļāka apburšana!

Vai tad mums bija vieta starp valstīm, ja mēs nevaram pacelt savu īpatnējo nacionālo saturu kultūrā un mākslā un pierādīt ar to, ka mēs esam mūsu neatkarības vērti? (..) Sargāsimies arī valsts saturā ieliet smagumu, garīgu kūtrību, nevērību pret kultūru un mākslu.”


PASAULES-LITERATŪRAS-VAKARI-–-Ukraine-Germany mini SARUNA AR DMITRIJU GAVRIŠU UN PROZAS LASĪJUMS

Otrdien, 18. septembrī, plkst. 19.30 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks tikšanās ar ukraiņu izcelsmes vācu rakstnieku un dramaturgu Dmitriju Gavrišu.

Rakstnieks (1982) ir dzimis Kijevā, bet 11 gadu vecumā pārcēlās uz Šveici. Izstudējis biznesu un ekonomiku Bernes universitātē, Dmitrijs uzrakstīja savu pirmo lugu “Neauglīgā zeme” (Brachland, 2010), kas tiek iestudēta Vācijā, Šveicē, Lielbritānijā, Polijā, Ukrainā un Krievijā.

Dmitrijs Gavrišs ir arī autors lugām “Kaut kas par Āfriku” (Mal was Afrika), “Tecēšanas mācības” (Lessons of Leaking) un “Viss būs labi” (Wird schon werden).

Dmitrijs ir ticis regulāri publicēts literārajā un kultūras žurnālā “Reportagen”. Žurnālā iekļautie raksti ir tikuši publicēti grāmatā Kazaņā, Krievijā, ar nosakumu “Lietu negaidiet. Reportāžas.” (Дождя не ждите. Репортажи, 2016).

Šobrīd autors strādā pie savas autobiogrāfijas, kā arī romāna “Dzērve sniegā” (Der Kranich im Schnee). Dmitrijs Gavrišs dzīvo Berlīnē.

Dmitrijs Gavrišs pats sevi apraksta kā autoru ar neviennozīmīgu identitāti: “Esmu Šveices pilsonis, kurš piedzima un uzauga Kijevā, bet šobrīd dzīvo Berlīnē. Es protu krievu, ukraiņu, angļu un mazliet arī franču valodu, bet rakstu tikai vāciski. Grāmatā “Lietu negaidiet.” Esmu nosaukts par “ukraiņu cilmes Šveices rakstnieku”, bet kā ir ar manu vācisko dzīvi? Vai cilvēkam ir vajadzīga pase vai dzimšanas apliecība, lai tiktu uzskatīts par tās valsts rakstnieku?

Tā kā laikam vien es esmu vāciešu-šveiciešu-ukraiņu rakstnieks, kas raksta tikai vācu valodā. Vai arī vienkārši Dmitrijs Gavrišs, kas raksta to, ko es rakstu, neatkarīgi no tā, kur es biju dzimis vai dzīvoju.”

Ieeja bez maksas.

Pasākumu vada dzejnieks un atdzejotājs Arvis Viguls.

Pasākumu atbalsta VKKF, tā vizuālo identitāti veidojis Vitālijs Vinogradovs.

Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, tel. 26912310.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


DZEJDARBI MUZEJĀ A302 DZEJDARBI RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

15. septembrī plkst. 12.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna ielā 5/7, Majoros) pirmsskolas un sākumskolas bērni tiek aicināti uz Dzejdarbiem muzejā – radošām dzejas aktivitātēm kopā ar muzejpedagogiem.

Bērni aicināti darboties ar Raiņa dzeju – pagatavot dzejas salātus, piedalīties Lellītes Lolītes “Veļas dienā”, kā arī radīt savus dzejas darbus.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. +371 67764295 vai linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos

un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv.