ALM 2 Latvijas Muzeju biedrība aicina apceļot Latvijas muzejus

Latvijas Muzeju biedrība un Latvijas muzeji no 5. jūnija līdz 31. augustam aicina piedalīties vasaras akcijā “Apceļo Latvijas muzejus”.

Akcijā piedalās visi Latvijas muzeji: ikviens ir aicināts tos apmeklēt, lai ieraudzītu sev saistošo un pastāstītu par to arī citiem – draugiem, paziņām, sociālo tīklu sekotājiem. Akcijas mērķis ir popularizēt kultūras mantojumu, kas glabājas Latvijas muzejos, un veicināt to atpazīstamību.

Lai piedalītos konkursā, dalībniekam nepieciešams profils sociālajā tīklā Facebook vai Instagram.  Akcijas galvenā platforma ir sociālā tīkla Facebook lapa www.facebook.com/apcelolatvijasmuzejus, bet šajā gadā savus stāstus var publicēt arī Instagram kontā.

Apmeklējot kādu no muzejiem, dalībniekam savā Facebook profila laika līnijā jāievieto fotogrāfija no apmeklētā muzeja un jākomentē piedzīvotais, redzētais un uzzinātais. Facebook ziņai jāpievieno norāde @Apceļo Latvijas muzejus un jāatzīmē atrašanās vieta vai arī jāieraksta konkrētā muzeja nosaukums, piemēram, @Limbažu muzejs.

Instagram kontā visiem stāstiem noteikti jāpievieno mirkļbirka #apcelolatvijasmuzejus, kā arī konkrētā muzeja mirkļbirka, piemēram, #lnmm vai #madonasmuzejs. Ar akcijas nolikumu un uzdevumiem var iepazīties Latvijas Muzeju biedrības mājaslapā www.muzeji.lv/lv/must-see/.

Lai būtu vieglāk izvēlēties, uz kurieni doties, ir iespēja izmantot Latvijas Muzeju biedrības izveidoto karti: http://ej.uz/apcelomuzejus.

Kā norāde par dalību akcijā muzejos būs izvietota akcijas “Apceļo Latvijas muzejus!” pazīšanas zīme jeb logo.

Uzvarētājus noteiks, izvērtējot dalībnieka atraktivitāti un aktivitāti, apmeklējot muzejus un ievietojot ierakstus vismaz par 5 apmeklētiem muzejiem.

Šogad balvu fondā ir brīvbiļetes no dažādiem Latvijas muzejiem, piemēram, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Daugavpils M.Rotko mākslas centra, I.Ziedoņa muzeja u.c. Tāpat ir iespēja laimēt radošās nodarbības grupai līdz 10 cilvēkiem Memoriālo muzeju apvienības muzejos, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Oskara Kalpaka muzejā “Airītes”, Talsu novada muzejā, muzeju izdevumus un katalogus, kā arī specbalvas no Latvijas Muzeju biedrības.

Iepazīsim Latvijas muzejus un caur to izzināsim vietējo vēsturi, tradīcijas un kultūru!


Jasmuiža SALDĀ SVĒTDIENA BĒRNIEM JASMUIŽĀ

1. jūlijā plkst. 15.00 jau otro gadu pēc kārtas Raiņa muzejs „Jasmuiža” (Preiļu novada Aizkalnē) aicina ģimenes ar bērniem uz pasākumu „Saldā svētdiena”.

Pasākumā bērni varēs uzzināt, vai Rainis bija saldummīlis un kas viņam garšoja labāk: konfektes vai kūkas.

Lai jauki un saldi pavadītu svētdienas pēcpusdienu, kopā ar jestro Gailēnu lasīsim dzeju, iesim rotaļās, dejosim, pūtīsim un ķersim ziepju burbuļus, gatavosim saldos mastikas rotājumus, dekorēsim un baudīsim saldo svētdienas kūku.

Ieeja pasākumā 1.00 EUR.

Vēlama iepriekšēja pieteikšanās līdz 30. jūnijam pa tālruni 29487589 vai e-pastu: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv


Ekspozīcijas veidotāji KASTAŅOLĀ, ŠVEICĒ, ATKLĀTS RAIŅA UN ASPAZIJAS MUZEJS

15. jūnijā Lugānā, Šveicē, svinīgi tika atklāta jaunā Raiņa un Aspazijas muzeja Kastaņolā ekspozīcija “Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici”.

Svinīgajā pasākumā, ko organizēja Lugānas pilsētas pašvaldība, ar uzrunām uzstājās Latvijas Republikas Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš, Lugānas pilsētas mērs Marko Baradori (Marco Barradori), Lugānas pilsētas Domes loceklis, Kultūras departamenta vadītājs Roberto Badarako (Roberto Badaracco), Latvijas Republikas vēstniece Austrijā, Šveicē un Lihtenšteinā Veronika Erte, Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, ekspozīcijas satura līdzautore Vita Matīsa. Svētku noskaņu vairoja Cīrihes latviešu kora “Balts” kopā ar draugu kori “choR inteR kultuR” dziedātāji (diriģente Lāsma Kuplā) un tautas deju kolektīva “Ramtai” dejotāji (vadītājs Jānis Vinklers).

Ekspozīcija vēsta par Raiņa un Aspazijas Kastaņolā pavadīto laiku, emocionālu līdzpārdzīvojumu ļauj izjust dzejnieku vēstuļu un Raiņa atmiņu grāmatas “Kastaņola” fragmenti. Dzejnieku dzīves un darbības kontekstā iezīmēti Šveices un Latvijas sakaru būtiskākie punkti laika posmā kopš 1893. gada līdz mūsdienām, kā arī sniegts vispārējs ieskats Latvijas vēsturē. Apskatāmas Niklāva Strunkes oriģinālilustrācijas Raiņa un Aspazijas darbiem, trimdas laikā tapušo darbu izdevumi, lasāma Raiņa grāmata “Kastaņola” trīs valodās.
Veidojot ekspozīciju, tika domāts par ļoti dažādām mērķauditorijām. Izaicinājums bija padarīt to saistošu gan vietējam šveicietim, gan ārzemju tūristam, gan arī ciemiņam no Latvijas, jo atšķiras zināšanu bagāža gan par Raini un Aspaziju, gan Latvijas vēsturi un abu valstu attiecībām.

Ekspozīciju veidoja dizaina birojs “H2E”, un vadošā dizainere Ingūna Elere novēl apmeklētājiem “caur personīgo telpisko pieredzi sajust gan abu dzejnieku vientulību trimdas laikā, gan iedvesmu un patvērumu, kuru sniedza Šveice, tās daba un cilvēki.”

Raiņa un Aspazijas muzejs Kastaņolā (Piazza C. Cattaneo 1, Lugānā) apmeklētājus gaidīs piecas dienas nedēļā no pirmdienas līdz piektdienai, no plkst. 8.30 līdz 16.30. Ieeja bez maksas. Pēc ekspozīcijas apskates apmeklētāji ir aicināti doties pastaigā pa Raiņa un Aspazijas vietām Kastaņolā un apkaimē, paņemot līdzi ekspozīcijā pieejamu karti, kas ir piedzīvojusi atkārtotu izdevumu, pateicoties Raiņa un Aspazijas Kastaņolas klubam (Luksemburga).

Ekspozīcija izveidota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu, to uztur Lugānas pilsētas pašvaldība.
Stratēģiskā padomdevēju grupa: Pjetro Montorfani (Pietro Montorfani), priekšsēdētājs, Rita Meinerte, Sanita Kossoviča
Satura autori: Vita Matīsa, Gundega Grīnuma, Jānis Šiliņš
Projekta vadītāja: Sanita Kossoviča
Izpildsekretāre: Marī Kraitra (Marie Kraitr)
Redaktore: Rita Meinerte
Zinātniskais konsultants: Jānis Zālītis


Torņakalna ielīgošana TORŅAKALNA IELĪGOŠANA

Otrdien, 19.jūnijā plkst.19.00 aicinām uz “Torņakalna ielīgošanu”. Pasākuma sākums Jāņa Akuratera muzeja dārzā un turpinājums Ojāra Vācieša muzejā.

Ciklā “Saulgriežu ugunis Rīgas kalnos” to organizē Austras biedrība.
Jānis Akuraters „Jaunākajā Ziņas” 1937. gada 22. jūnijā rakstā “Ugunis kalnos” uzsvēra:
“Uguns valoda tautas prieka svētkos savu nozīmi ir uzglabājusi līdz mūsu dienām: tā ir Jāņu nakts valoda. Tā ir skaļa nācijas balss, kas runā ar lielu burvīgu spēku. Ciems sasaucas ar ciemu, sēta ar kaimiņu sētu, novads ar novadu. Kurzemes un Zemgales ugunīm, kas paceļas vienā Daugavas krastā, atbild Vidzemes un Latgales kalnu ugunis: jā, mēs esam vēl dzīvi, mēs esam līksmi, mēs mītam savās sētās, savā senajā zemē! Šīs Jāņu nakts ugunis apzīmē arī Latvijas robežas. Cik tālu atmirdz ugunis sētās un pakalnos – tik tālu latvju tautas miteklis.”

Pasākumu vadīs Iveta un Vidvuds Medeņi.
Torņakalna ielīgošanā tuvi un tāli mīļi aicināti ar savām jāņuzālēm vainagu pīšanai, dziesmām un sieru.
Pasākumu atbalsta Rīgas dome. Ieeja brīva.

Pasākums tiks fotografēts muzeja darbības dokumentēšanas nolūkos. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeja publicitātes pasākumos.


Sandra Zobena In memoriam

Sandra Zobena

(1967–2018)

Memoriālo muzeju apvienības kolektīvs dziļās sērās atvadās no ilggadīgās kolēģes Sandras Zobenas.

… Ir 1990. gada pavasaris. Mūsu – Intas Neihartes un mana – kabineta durvis enerģiski atrauj Kārlis Kristapsons, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktora vietnieks saimniecības darbā: – Nesam te! Ieliksim divus rakstāmgaldus, vietas pietiks! – Viņam ar saiņiem (manuprāt, stipri nesakarīgiem) rokās seko enerģiska gaišmate un jauna, tumšmataina meitene. Iepazīstamies. Enerģijā dzirkstošā ir apgāda “Teātra anekdotes” vadītāja Anita Mellupe, jaunākā – redaktore Sandra Drukteine, tobrīd vēl filoloģijas fakultātes pēdējā kursa studente. Izrādās, mūsu direktors Pēteris Zirnītis ir pieņēmis muzeja paspārnē apgāda redakciju. Teikt, ka esmu sajūsmā par jauno istabas biedreņu uzrašanos, būtu pārspīlēti…

No “Teātra anekdotēm” (vēlāk – apgāds “Likteņstāsti”) Sandra ienāca muzeja saimē. Labs redaktors ir nepieciešams aizvien…

Kad 1996. gadā tika izveidota muzeja izdevniecība “Pils”, līdzās tā vadītājai Ritai Rotkalei bija redaktore Sandra Zobena. Viņas sagatavoja publicēšanai un laida klajā pirmo “Pils” grāmatu – Jaņa Rozentāla sarakstes krājumu “Dzīves palete”. Sākot ar otro “Pils” grāmatu, tās kolektīvs palika nemainīgs: redaktore Sandra Zobena, atbildīgā redaktore Rita Meinerte.

Sandra ir (bija…) viena no vistalantīgākajiem literārajiem redaktoriem, kādus nācies sastapt manā lasītājas, izdevējas un rakstītājas pieredzē. Tas bija lielisku latviešu valodas zināšanu un redaktora darba prasmju izmantojums apvienojumā ar autora stila un personības īpatnības izjūtu un respektēšanu. To var izkopt, bet nevar iemācīties. Sandra publicēšanai sagatavoja gan nekonvencionālus tekstus – vēstules, dienasgrāmatas, atmiņas no muzeja kolekcijām, gan zinātnisku rakstu krājumus, t.i., viņa visbiežāk bija pirmā, kas tekstam piešķīra pulējumu, pirms tas pirmo reizi satiekas ar lasītāju. Tagad būtu jāseko garum garai bibliogrāfijai ar izdevumu uzskaitījumu, kuriem Sandra bijusi redaktore, jo ne jau tikai “Pils” grāmatas viņa slīpēja. Tomēr atļaušos bez jau pieminētajām nosaukt tikai dažas no garā saraksta: “Mēness meti, zelta stīgas”: Zanes Gailītes sakārtotā grāmata par Emīlu Dārziņu; “Disidents vai nodevējs?”: Gundegas Saulītes sakārtotā Jāņa Vītoliņa dienasgrāmata; Olīva Mētras atmiņas par Raini “Pēdējā vasara”, Voldemāra Kalpiņa piemiņas grāmata “Stāja”, Andra Vējāna piemiņas grāmata “Sāp aizgājušais skaistums”, Mirdzas Bendrupes un Mirdzas Ķempes vēstules Vidvudam Eglītim “Zibens apzeltīti”, Raiņa un Aspazijas sarakste – paliek iesākta divos turpinājumos Muzeju apvienības mājas lapā; Aleksandra Čaka gadagrāmata, rakstu krājumi par Jāni Akurateru, Antonu Austriņu, Aspaziju un Raini, Ojāru Vācieti utt., dzejoļu un lugu krājumu pirmpublicējumi utt.

Kad 2009. gadā tika veikta Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo literatūras muzeju reorganizācija, Sandra atteicās no piedāvājuma strādāt Rakstniecības un mūzikas muzejā un gatavot publikācijas. Mēs kopīgi sākām veidot jauno struktūru – Memoriālo muzeju apvienību. Sandra, tagad sabiedrisko attiecību speciāliste, aizrautīgi veidoja Muzeju apvienības publisko tēlu. Ikvienā preses relīzē, pašas saturiski un strukturāli izlolotajā un izstrādātajā mājaslapā, ikkatrā apvienības muzeju izstādes anotācijā un etiķetē.

Sandra! Mums Tevis ļoti, ļoti trūkst! Nav, pie kā aizskriet: kā to labāk pateikt? – vai tur komatu vajag? – man nekas nesanāk! Uztaisi, lūdzu, no šīm skrandām normālu tekstu! (Arī pašreiz – rakstu atvadu vārdus, bet zemapziņā – iedošu Sandrai, “piekārtos”.)

… Un neskanēs vairs Sandras aizrautīgie smiekli, viņa nenāks pagrozīties pie lielā spoguļa, lai pārliecinātos, ka viss (kā parasti) viņas tērpā ir perfekti. Nebūs, kam izkratīt sirdi, kad kļuvis par smagu, nebūs, ar ko kopīgi priecāties par mūsu nu jau pieaugušajiem bērniem… Nav… Nebūs…

Lai Tev gaišs ceļš!

Visdziļākā līdzjūtībā Sandras mīļajiem – Annai, Kārlim un Jānim, tuviniekiem, draugiem, kolēģiem!

No Sandras Zobenas atvadīsimies 16. jūnijā plkst. 12 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.

 

Rita Meinerte,

Memoriālo muzeju apvienības direktore

 

 


IZMAIŅAS RAIŅA UN ASPAZIJAS MUZEJA DARBA LAIKĀ

Sestdien, 2018. gada 16. jūnijā, Raiņa un Aspazijas māja apmeklētājiem slēgta.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.


Ielūgums KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJĀ TIKS ATKLĀTA IZSTĀDE “ASTOŅAS BALTAS DIENAS. BALTICA ’88”

“Astoņas baltas dienas” – tā dzejniece Māra Zālīte nosauca savu pārdomu rakstu, paužot 1988. gada festivāla “Baltica” noskaņu. Tā sauc arī izstādi, kas tiks atklāta Krišjāņa Barona muzejā Krišjāņa Barona ielā 3, dz. 5, Rīgā, festivāla “Baltica 2018” laikā – 18. jūnijā plkst. 18.00.
IZSTĀDES “ASTOŅAS BALTAS DIENAS. BALTICA ’88” vēstījuma pamatā ir festivāla astoņu dienu norises dalībnieku acīm. Izstādes koncepcijas autors Andris Ērglis stāsta:
“Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” pasaulei sevi pieteica 1987. gada vasarā Lietuvā. Vēl daļēji sasaistīts valdošās varas rāmjos. Bet laiks neapturami Baltijas tautas veda uz priekšu. Un mēs arī paši laika ritu steidzinājām, kā senči dziesmas par vairogiem likdami.
Divdesmit astoņas Latvijas folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi kļuva par “Baltica ’88” dalībniekiem Latvijā. Vēl bez tiem – Tautas deju ansambļi, Tautas kori, tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas… Viesi no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Krievijas, Baltkrievijas, Polijas, Bulgārijas, ASV, Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas, Spānijas.
Izstādes vēstījums saistās ar trim atslēgvārdiem: DARBS, PRIEKS UN SPĒKS.”
Izstāde iecerēta kā platforma folkloras festivāla vēstures dokumentēšanai, tā tiks papildināta visā darbības laikā – līdz 2019. gada oktobrim.
Izstādē izmantoti Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī vairāku Latvijas novadu muzeju krājuma, Latvijas Televīzijas un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves un Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” arhīva materiāli, kā arī relikvijas no privātpersonu kolekcijām.
Izstādes atklāšanā festivāla “Baltica” dziesmas dziedās tautas tradīciju kopa “Budēļi” (vadītāja Liena Teterovska).
Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienība ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu. Sadarbības partneris – Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Izstādes atklāšana tiks fotografēta muzeja darbības dokumentēšanas nolūkos. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeja publicitātes pasākumos.


Afiša Saulgriežu ielīgošana Raiņa un Aspazijas vasarnīcā

Saulgriežu laikā cilvēks pietuvojas dabai un smeļas jaunus spēkus, tas ir arī laiks, kad piedzīvojam gada īsāko maģijas pilno nakti.

Aicinām saules garāko ritējumu svinēt saulgriežu ielīgošanas pasākumā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā kopā ar folkloras kopu “Mare” (vadītāja Mārīte Ose), kas norisināsies 20. jūnijā plkst. 18:00.

Pasākumā vienosimies kopīgā dziesmā, rotāsim sētu un māju un mielosimies ar tradicionālu svētku cienastu. Laipni aicināts ikviens interesents!

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums
Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ BŪS SKATĀMA KERAMIĶES LINDAS ROMANOVSKAS PERSONĀLIZSTĀDE “LOGS”

No 16. jūnija līdz 15. jūlijam Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, aplūkojama keramiķes Lindas Romanovskas personālizstāde “Logs”, kur eksponēti mākslinieces pēdējo trīs gadu laikā tapušie darbi.

Folkloras festivāls “Baltica” ir Baltijas tautām nozīmīgs notikums, kas demonstrē tradicionālās kultūras vērtības, tostarp arī tautas lietišķo mākslu un amatniecību. Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki septiņās dienās dalībniekus pulcēs vairāk nekā 54 pasākumos, arī tautas lietišķās mākslas izstādēs. Andreja Upīša memoriālais muzejs šo svētku laikā gan dalībniekiem, gan pilsētas viesiem un jebkuram rīdziniekam piedāvā apmeklēt keramiķes Lindas Romanovskas darbu izstādi “Logs”.

Linda Romanovska ir beigusi studijas Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā, Erasmus apmaiņas programmas ietvaros studējusi Akademie der Bildenen Kunste Minhenē, un par vienu no saviem svarīgākajiem skolotājiem uzskata Latgales keramiķi Evaldu Vasilevski. Māksliniece ir Tukuma Mākslinieku grupas biedre, Kandavas amatnieku biedrības biedre, ik gadu organizē Kandavas Mākslas plenēru, kā arī ir piedalījusies un rīkojusi daudzas izstādes un kultūras un mākslas norises gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Personālizstādē aplūkojami pēdējo trīs gadu laikā tapušie darbi, kuros māksliniece eksperimentē ar māla plastiku un faktūrām. Paralēli eksponētas fotogrāfijas no dažādiem Lindas Romanovskas īpašajiem dzīves brīžiem, kā arī izstādi papildina videoinstalācija ar keramiķa darba procesa attēlojumu – cepļa kurināšanu.

“Izstāde “Logs” ir veltījums manām mīlestībām – Dzimtenei, mājas sajūtai, ģimenei, draugiem, un manam mīlestības darbam – darbam ar mālu,” tā saka Linda Romanovska.

Ieejas maksa: 2.00 €.


Ekspozīcija "Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici" JAUNS RAIŅA UN ASPAZIJAS MUZEJS KASTAŅOLĀ, ŠVEICĒ

15. jūnijā Raiņa un Aspazijas muzejā Lugāno pilsētas vēstures arhīva telpās Šveicē tiek atklāta jauna ekspozīcija “Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici”.

2017. gada 31. martā Lugāno pilsētas pašvaldība un Memoriālo muzeju apvienība, pamatojoties uz abpusēju vēlmi stiprināt sadarbību, kā arī ņemot vērā faktu, ka Lugāno pilsētas vēstures arhīvs pārceļas uz jaunām telpām, noslēdza vienošanos par labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu sadarbībai kultūras jomā. Šī līguma rezultātā 2018. gadā jaunajās Lugāno Vēstures arhīva telpās tiek atklāta Rainim un Aspazijai, kā arī Latvijas un Šveices attiecībām veltīta jauna ekspozīcija. Tā izveidota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Ekspozīcijas satura autori ir Vita Matīsa, Gundega Grīnuma un Jānis Šiliņš, iekārtotājs – dizaina birojs “H2E”.
Vita Matīsa uzsver, ka “vairāk nekā 50 gadus Šveice, t.i., Lugāno municipalitāte, ir uzturējusi un atbalstījusi Raiņa un Aspazijas piemiņas vietu Kastaņolā: pirmajos gados ar piemiņas stūrīti pašā Kastaņolas municipalitātes ēkas sirdī, vēlāk – ar Rainim un Aspazijai veltītu muzeju Lugāno pilsētas vēstures arhīva telpās. Muzeja kolekcija veidojās pagājušā gadsimta 60. un 70. gados no trimdas latviešu dāvinājumiem. Visus šos gadus Šveice ir uzturējusi muzeju bez jebkāda atbalsta no Latvijas valsts vai trimdas organizāciju puses, pat bez jebkāda saistoša dokumenta, kas šveiciešiem liktu to darīt. Latvijas valsts simtajā gadskārtā tiek atklāta jauna ekspozīcija, tagad – pirmo reizi – ar Latvijas valsts atbalstu. Ir gandarījums, ka Raiņa pirmā dzimtene sasaucas ar viņa otro dzimteni, lai izveidotu telpu, kura liecinās par Latvijas „nezūdamības strāvu” tieši vietā, no kurienes Rainis saskatīja brīvās Latvijas kontūras.”
Gundega Grīnuma piebilst, ka “jēdzienam „Kastaņola” latvieša apziņā joprojām, arī 21. gadsimtā, piemīt maģisks pievilcības spēks. Latvietis uz Kastaņolu – Raiņa un Aspazijas laikā nabadzīgu, provinciālu miera un klusuma oāzi – vēl aizvien dodas gluži kā svētceļojumā. Spriežot pēc ierakstiem dzejnieku muzeja viesu grāmatā, ne vienam vien mūsu laikabiedram Kastaņolas apmeklējums nozīmē gan saviļņojošu sastapšanos ar Dienvidtičīnas dabas un ainavas savdabīgo skaistumu kā abu latviešu literatūras klasiķu, galvenokārt Raiņa, radošās iedvesmas avotu, gan vietu, kur dzimis sapnis par ideālu – brīvu, neatkarīgu un kulturālu – Latviju brīvā un kulturālā Eiropā.”