Irida Lazdiņa TIKŠANĀS UN SAPNIS JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Jāņa Akuratera muzejā (Ojāra Vācieša iela 6a) līdz 26. janvārim skatāma Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopas izstāde “Tikšanās un sapnis Jāņa Akuratera muzejā”.

“Neparastu daiļumu viņa mājoklim piešķīra ne tikai daudzās Tones, Ubāna, Grosvalda, Strunkes gleznas, skaisti trauki un paklāji, bet kāda īpatnēja, klusa, vārdā nenosaukta atmosfēra”, atklājot izstādi, šos Zentas Mauriņas vārdus atcerējās māksliniece Irīda Lazdiņa. Patiesi, šo atmosfēru Akuratera mājā katru gadu Ziemassvētku laikā bagātina Rīgas Lutera draudzes mākslinieku darbi. Arī šogad desmit mākslinieku darbi veselu mēnesi būs apskatāmi Akuratera kabinetā, Marijas un Laimas Akurateres istabās.

Jāņa Akuratera kabinets

Irīda Lazdiņa – četras “Zīda šalles”, 160×40 cm, zīds, zīda krāsas, 2018. Zīds un akvareļglezniecība. Vienreizēji, tik maigi plūstošas krāsas laukumi kā notverta vēja elpa, mirklis, kas iemūžināts hortenzijas ziedā vai kallas baltumā. Irīda Lazdiņa pārsteidz un pierāda akvareļa mākslas daudzveidību.

Līga Lazdiņa – “Jūra ziemā”, 24×30 cm, a/a, 2013.

Gunta Ploka – “Costa de Solencio”, 21×14 cm, pastelis; ”LAS GALLETAS Tenerife 23. 03. 2016’’, 21×14 cm, pastelis; “Tenerife”, 21×14 cm, 2016., pastelis; “Tenerife”, 21×14 cm, 2016., pastelis. “Šie pasteļi man ir kā Tenerifes piezīmes,” saka Gunta Ploka, “ceļoju, lai vēlreiz pārliecinātos, ka Latvija ir visskaistākā zeme pasaulē.”

Daiga Aže – “ xxx”, 9×11 cm, 2018., pastelis.

Baiba Ūlande – “xxx”, 9×13 cm, p/a; “xxx “, 10, 2×14 cm, p/a, 2018. Divas mazas glezniņas novietotas uz Akuratera rakstāmgalda – “kā vēstījums, kā nepabeigts mirklis starp sapni un īstenību,” teic Baiba Ūlande.

Gaišais salons

Māra Kalnišķe – “Spoki”, 2018., māls, glazūra. “Tā ir angobas tehnika, kad mālu iekrāso, to samaļot dzirnaviņās kopā ar kādu krāsvielu, un pēc tam šo mālu uzklāj ar otiņu,” skaidro Māra Kalnišķe.

Helmuts ĀķisDziesmusvētku ģimene”, bronza, 70×20 cm, 2018.  “Tie ir trīs gaismas objekti, kas simbolizē paaudzes, dziesmu varas nepārtrauktību,” bilst Helmuts Āķis.

Dins Kopštāls – “Gaismas šūpoles”, kinētisks objekts, koks, metāls, 2018., autortehnika.  “Šis objekts ir kā katra bērna sapnis,” piebilst Dins Kopštāls, “viss jau sākas ar sapni, ideju, vajag tik turpināt.”

Laimas Akurateres istaba

Liene Ratnika – “Spilvens ar lāci”, 60×60 cm, kokv/akr, 2018. Uz spilvena melnā kokvilnas audekla gleznots absolūti balts lācis un balts mežs, koki baltām lapotnēm. Liene Ratnika saka: “Tas ir brīdis, kad aizmirsti steigu un ļaujies dabai, vislabāk meža burvībai – dvēseles brīvdienām.”

Marijas Akurateres istaba

Laima Akmentiņa – “Pelēkā” (Madonas ceļš), 80×125 cm, a/akr, 2015., un ”Silti pelēkā”, 80×125, a/akr, 2016. Laima Akmentiņa atklāj divu lielu gleznu tapšanas vēsturi un ceļojuma iespaidus savās zīmējumu skicēs: “Koku ritmus un Piebalgas garās egles pelēki miglainā dūmakā, braucot pa Bērzkroga–Vecpiebalgas–Madonas ceļu”, kas vēlāk pārtapušas divās lielizmēra gleznās.

Liene Ratnika – “SARKANBALTIE” (divi spilveni), 40×40 cm, 2018. Tradīcija un noskaņa, klusināta, smalka un gaumīga. Tāds allaž ir tekstilmākslinieces Lienes Ratnikas rokdarbs – mākslas darbs.

Izstāde Jāņa Akuratera muzejā apskatāma līdz š. g. 26. janvārim.

Ieklausoties mākslinieku stāstos, sagatavoja

Ruta Cimdiņa

Pasākums tiks fotografēts un filmēts. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildus informācija: akuraters@memorialiemuzeji.lv, 26703293


Sausais atlikums A3-0606 mini “SAUSĀ ATLIKUMA” DZEJAS LASĪJUMI OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

25. janvārī plkst. 19.00. 6. jaunākā Literārās akadēmijas kursa absolventi – Kaspars Zalāns, Ieva Viese-Vigula, Elīza Dāldere, Rihards Ošenieks, Lāsma Olte un Loreta Kalniņa – lasīs savus jaunākos, ne tik jaunākos un vienkārši mīļākos dzejas veikumus Ojāra Vācieša muzejā (Ojāra Vācieša iela 19).

Kaspars Zalāns ir jaunās paaudzes dzejnieks, publicējies Satori, konTEKSTĀ, Kultūrzīmēs un Domuzīmē. Lasījis savus dzeju Vērmanes dārzā, Hāgenskalna komūnā, Rīgas mākslas telpā un citviet.

Ikdienā darbojas sabiedriskajās attiecībās un tulko ar literatūru saistītus tekstus.

Elīza Dāldere par sevi saka: “Dažreiz rakstu īsi pirms izkāpšanas no autobusa, pavisam spontāni un negaidīti. Un tā mēģinu saprast zemapziņas darbības principus. Radošā biogrāfija ir kā tintes kleksis uz balta papīra. Ik pa laikam piedalos dzejas lasījumos. Patīk lasīt un pastaigāties pa Pārdaugavas ielām.”

Ieva Viese-Vigula ikdienā strādā par reklāmas tekstu autori, bet regulāri raksta kritikas un pētījumus par literatūru un kino portāliem Satori, KinoRaksti, Punctum. Padziļināti interesējas par animāciju un latviešu animācijas vēsturi. Publicējusi vairākus stāstus pieaugušajiem un bērniem.

Rihards Ošenieks par sevi saka “esmu 18 gadus vecs ģimnāzists. Ziemās vāru kafijas, bet vasaras pavadu brokoļu plantācijās Beļģijas biofermās. Man patīk vērot kūstošu sniegu un smērēt sviestmaizes. Kad nedaru to, rakstu dzejoļus par nīlzirgiem, pusmūža krīzi un absurda neizbēgamību.”

Loreta Kalniņa sevi izvēlas aprakstīt dzejoļa formā:
vārds                                             Trausla

uzvārds                                         Vāze

vecums                                         neskar

dzimums                                      nosakāms pēc formas

tautība                                          porcelāniete

intereses                                      ziedi

nodarbošanās                             uzglabāšana

vidējie mēneša ienākumi         milimetrs putekļu

Lāsma Olte par sevi saka: “Bērnībā man bija pašai sava makšķere, ar kuru ķēru savai kaķenei grunduļus. Upes ūdens bija tik caurspīdīgs, ka varēju izvēlēties, kurai zivij piedāvāt uzķerties uz āķa. Tāda pat sajūta man bija par dzejas rakstīšanu, kad tikko sāku to darīt — tas bija pirms 2 gadiem Literārajā akadēmijā pie Ronalda Brieža. Nejauša, uz āķa uzvērta rindiņa man atnesa dzejoli — vismaz es ticēju, ka tas ir dzejolis. Tagad es vairs nesaprotu, kas ir tārps un kas zivs.

Kāds darba kolēģis man jautāja: “Kā dzejā?”. Atbildēju, ka “man patīk mācīties, pēc tam jau tikai darbs, un strādāt man nepatīk.”
“Vai es zinot, ka Māris Čaklais patiešām esot bijis čakls?” noteica viņš.”

Mūziķis Kārlis Lazdovskis ir spēlējis bungas jau no pusaudžu laikiem. Spēlēts ir mazās pagrīdes grupās “Be Ree”, Parára” un “Trigger Happy” Pēdējā gada laikā viņam ir radusies vēlme apvienot mūziku ar citiem mākslas formātiem, piemēram, dzeju.

Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Degošā lapa attēls “DEGOŠĀS SALAS” UKRAIŅU VALODAS TULKOJUMA ATKLĀŠANA JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Piektdien, 18. janvārī, plkst. 17.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) aicina uz literāru vakaru “Degoša sala – Палаючий острiв”.

Pēc atgriešanās 1908. gada rudenī no emigrācijās Jānis Akuraters, dzīvojot savās tēva mājās Dignājas pagasta “Beitānos” un sievas Marijas Annas mājās Seces pagasta “Birzniekos”, uzraksta stāstu “Degoša sala”. Pirmpublicējums tam ir 1912. gadā. Līdzās “Kalpa zēna vasarai” stāsts “Degoša sala” ir starp rakstnieka daiļrades virsotnēm. Stāsta galvenais varonis atgriežas savā dzimtajā pusē, lai vēlreiz atmiņās izdzīvotu savus skolas laika sapņus un mīlestību pret klasesbiedreni Rūtiņu. Vēstījuma autors izmantojis romantisma, impresionisma un simbolisma virzienu paņēmienus. Vides tēlojumā jaušama Jāņa Akuratera paša dzimtās puses – Biržu pagastskolas un tās apkaimes ainava.

2018. gada rudens sākumā bija priecīgs notikums – apgāds “ПВД “Твердина”” Jāņa Akuratera stāstu “Degoša sala” izdeva ukraiņu valodā. No latviešu valodās uz ukraiņu to ir iztulkojusi Lina Meļņik.

18. janvārī Jāņa Akuratera muzejā būs šīs jaunās grāmatas prezentācija. Pasākumā ievadvārdus teiks Ukrainas vēstniecības Latvijā pārstāve. Ar tulkotāju sarunāsies žurnāliste Ludmila Pilip. Muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un speciāliste Maira Valtere iepazīstinās ar stāstu “Degošā sala” rakstnieka dzīves un daiļrades kontekstā. Ukraiņu dziesmas izpildīs Rīgas Ukraiņu vidusskolas vokālais ansamblis “Mrija”. Dzejnieks Māris Salējs lasīs savus ukraiņu dzejnieku atdzejojumus.

Jāņa Akuratera stāsta “Degoša sala” tulkotāja Lina Meļņik jau vairākus gadus nodarbojas ar latviešu kultūras popularizēšanu Ukrainā. 2015. gadā Ukrainā un 2016. gadā Rīgā viņa ar Ukrainas amatieru teātri “Rainis un Aspazija. Romāns vēstulēs”. Ar izrādi viņa viesojās arī Raiņa un Aspazijas muzejā Rīgā. Viņas tēvs ir ukraiņu dzejnieks, prozaiķis, tulkotājs (arī no latviešu valodas) un literatūras kritiķis Viktors Meļņiks.

Pasākums tiks fotografēts un filmēts. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildus informācija: akuraters@memorialiemuzeji.lv, 26703293


101 Dainas ilustrācija 101 DAINA LATVIJAS SIMTGADEI K. BARONA MUZEJĀ

31. janvārī plkst. 18.00 Krišjāņa Barona muzejā (Krišjāņa Barona iela 3–5) tiksies projekta „101 daina” veidotāji, atbalstītāji, teicēji. Būs iespēja uzzināt par projekta tapšanu un, protams, sadziedāties!

“101 daina Latvijas simtgadē ” – tā sauc dāvanu Latvijai, kurā var piedalīties ikviens cilvēks, kuram Latvija ir mīļa, svarīga un vislabākā.

Darba idejas autors Jānis Dambītis teic, ka doma par dainu daudzināšanu mūsdienīgā veidā jeb “atkaliedzīvināšanu” viņam radusies pirms 7 gadiem, veidojot dāvanu, – albumu par Latviju viņa svētībai Dalailamam –, kā arī redzot, cik labi mūsu visu aktīvajā ikdienā dzīvo latviskās spēka zīmes: Jumītis, Māras zīme, Saules krusts, Ugunskrusts, Austras koks u.c.  Tās visas redzamas kā dizaina elementi mūsdienu sadzīvē, kā arī stila lietās. Trīs gadi pagāja, dainas izlasot un pēc tam izveidojot 105 dainu izlasi. Dainas ir sarindotas gan saskanīgi, gan secībā: vērtības, pasaules kārtība, satikšanās, dzimšana, dzīve, nāve un atkal dzimšana, atspoguļojot arī gadskārtu tradīcijas. Īpaši  autors iedvesmojies no Valda Celma, Imanta Ziedoņa un no satiktajiem, mīļajiem un gudrajiem Latvijas cilvēkiem visapkārt.

“Dainās ir iekodēts tāds gaišums! Es ļoti vēlos, lai šis darbs ir impulss, kas liks dainām iemirdzēties mūsu dzīvēs aizvien spožāk. Tas ir mūsu paaudzes pienākums atrast mums svarīgās dainas un daudzināt tās, kā arī radīt jaunas. Dainu dzīvesgudrībā ir visi uztveres līmeņi. Visi likteņa notikumi, labestība, cilvēcīgums, humors un visas sajūtas. Aicinu atrast (vai varbūt – atcerēties bērnībā omītes skaitīto?) savu vismīļāko četrrindīti un parādīt to visiem.” aicina Jānis Dambītis.

Ierunāto dainu (mp4 formātā) sūti uz kasjauns@kasjauns.lv, publicē to 101 daina facebook lapā uz sienas vai uz savas facebook sienas, norādot @101daina vai #101daina, un tu būsi viens no cilvēkiem, kas Latvijai uzdāvinās brīnišķīgu dāvanu – dzīvu dainu, kas skanēs mums visiem un turpinās savu spēka gājienu latviskajā dzīvesziņā!

101 Dainas darba radīšanā sirsnīgs paldies:

Kārlis Vilītis, Artūrs Dombrovskis, Ēriks Stendzenieks, Baiba Zūzena, Aija Šmidre, Ivars Bauls, Aija Bogdanova, Krišjāņa Barona muzejs, Kalnciema kvartāls, Grafiskās vides pasaule.

un teicējiem:

Andris Ērglis,  Renārs Bīrmanis, Flēra Bīrmane, Bella Bebre, Vaira Vīķe Freiberga, Odetta Birmane, Jānis Ziemelis, Aina Pūliņa, Georgs Avetisjans, Līga Reitere, Ieva Dambīte, Renārs Kaupers, Kārlis Dambergs, Reinis Runcis, Kārlis Lagzdiņš, Elīna Bauze-Krastiņa, Margarita Putniņa, Zane Skujiņa, Ieva Ernštreite, Krista Ziemele, Dita Barona, Kristīne Vilīte, Anna Podniece, Ieva Grase, Mārtiņš Brūveris, Karlīna Latsone, George Steele,

Jānis Kononovs, Rūta Kārkliņa, Mārtiņš Dambergs, Mikus Straume, Enriko Podnieks,

Linda Klētniece, Kaspars Eglītis, Līga Neliuss, Ivars Balamovskis, Čārlijs Vaskess,

Evija Berga, Lāsma Pikāne, Žanete Grende, Agnese Frišenbrūdere, Memunatu Ziemele, Gita Šmite, Ina Balamovska, Baiba Šuvcāne, Sandra Daubure, Dženeta Marinska,

Aija Bernāte, Guntars Gribusts, Andis Pikāns, Rojs Dauburs, Beatrise Brīvuļe,

Sanita Kraņevska, Agneta Rozenšteine, Jānis Ernštreits, Natālija Morgunova, Armands Šlokenbergs, Guna Zariņa, Raimonds Gusarevs, Aldis Pinkens, Emīls Dambītis,

Elga Krūmiņa, Thiley Sangpo, Beatrise Daubure, Agris Daņiļēvičs. Mārcis Auziņš,

Marta Grase, Raimonds Tiguls, Vairis Piņķis, Aldis Kalniņš, Lāsma Medne, Ilze Dambīte, Kaspars Eglītis, Edgars Siliņš, Jānis Skutelis, Juris Neliuss, Egons Rēders, Agnese Grase, Normunds Zalpēteris, Ivars Grasis, Roberts Koļcovs, Natalja Semjonova, Kristians Krievāns, Reinis Runcis, Liene Griezīte, Vaira Kuntsberga, Jānis Dambītis, Knuts Skujenieks, Aleksandra Spicberga, Stefans Spicbergs, Mārtiņš Zvīdriņš, Lāsma Pikāne,

Dzintra Tauniņa, Jānis Strapcāns, Līva Kukle, Līga Reitere, Kristians Ozoliņš, Andris Kreislers, Dāvis Dambītis, Daina Lasmane

https://www.youtube.com/watch?v=G8IJpZZfGc0


Akuratera muzejs 15. JANVĀRĪ JĀŅA AKURATERA MUZEJS SLĒGTS APMEKLĒTĀJIEM

15. janvārī Jāņa Akuratera muzejs (Ojāra Vācieša iela 6a) slēgts apmeklētājiem.

Muzejs būs apmeklējams, sākot ar 16. janvāri ierastajā darba laikā: 11.00–18.00.

Uz tikšanos!

 

 

 

 

 

 


TIKŠANĀS AR RAKSTNIECI JANU EGLI A301 mini ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS TIKŠANĀS AR RAKSTNIECI JANU EGLI

Šī gada 23. janvārī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks tikšanās ar rakstnieci un dziesminieci Janu Egli. Vakara gaitā iecerēta saruna, ko vadīs Mg. phil. Ilze Andresone, kā arī atbildes uz publikas jautājumiem.

Jana Egle, kas vēl nesen bija zināma galvenokārt kā dzejniece un dziesminiece, ir viena no visspilgtākajām nesenajām debitantēm mūsdienu latviešu prozā. Jau pirmais autores stāstu krājums “Gaismā” (2016) saņēmis Latvijas literatūras gada balvu 2017 un radījis rezonansi sabiedrībā. Arī 2018. gada nogalē iznākušais krājums “Svešie jeb Miļeņkij ti moj” jau paguvis iemantot gan lasītāju, gan kritiķu augstu novērtējumu.

“…autore izvēlējusies neparastu un efektīvu pieeju, vienlaikus pamanoties stāstos gan ietvert plašāku laikmeta kontekstu, nekā tas tradicionāli šajā lakoniskajā prozas formā iespējams, gan izvairīties no sadrumstalotības, kas neizbēgami piemeklē krājumus, kuros lasītājs bieži spiests strauji mainīt ātrumu, pieslēdzoties citādam vēstījumam.”  par Janas Egles jaunāko stāstu krājumu savā recenzijā saka Bārbala Simsone.

Janas Egles prozas raksturīgā iezīme ir cilvēku attiecību un savstarpējās izpratnes vai neizpratnes apspoguļojums. Viņas stāsti vienlaikus atklāj cilvēka dvēseles tumšāko impulsu nostūros, tai pašā laikā spējot ieskandināt cerības un empātijas noti pat visskaudrākajos vēstījumos.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 23. janvāris 18.00–20.00.
Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas: Ilze Andresone

+371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv


Zeme_afisa mini MUZEJPEDAGOĢISKĀ PROGRAMMA “ZEME” ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ VĒL PĒDĒJO MĒNESI

Iesakām izmantot vēl pēdējo iespēju, lai apmeklētu muzejpedagoģisko programmu un izstādi “Zeme”, kas būs vēl skatāma līdz 2019. gada 31. janvārim. Izstādē aplūkots zemes jautājums latviešu literatūrā teju pusotra gadsimta šķērsgriezumā. Ekspozīcijā īpaši uzsvērts katra laika nogriežņa sociālais un politiskais fons un tā nepārraujamais satvars ar latviešu zemnieka likteni, izvēli, maldiem, veiksmi vai neveiksmi. Līdzās vēsturiskam pārskatam piedāvāta minēto jautājumu interpretācija savstarpēji atšķirīgos literāros darbos.

Muzejpedagoģiskās nodarbības formāts arīdzan ir neparasts – vienlaikus kā izstādes un lekcijas apmeklējums. Nodarbības laikā skolēni vai studenti saskaras ar latviešu literatūras stundās vai lekcijās pārrunātiem, kanoniskiem literāriem darbiem (“Mērnieku laiki”, “Straumēni” u.c.), taču īpašs uzsvars tiks likts uz salīdzinoši mazāk zināmiem prozas darbiem, kas tapuši 19.–20. gadsimtu mijā, 20.–30. gados, trimdā, padomju laikā un arī pēc neatkarības atgūšanas (Jāņa Purapuķes “Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes”, Andrieva Niedras “Līduma dūmos”, Jāņa Veseļa “Tīruma ļaudis”, Jāņa Jaunsudrabiņa “Jaunsaimnieks un velns”, Alfreda Dziļuma “Cilvēki vētrā”, Andras Neiburgas “Stum stum” u.c.). Izstādes un nodarbības apmeklējums būs saistošs ikvienam, kurš vēlēsies atsvaidzināt savas zināšanas par latviešu tautai būtiskiem vēsturiskiem jautājumiem un fundamentāliem oriģinālliteratūras darbiem.

Gaidīsim ciemos!


Akuratera dzimsanas diena A3-01-0701 mini VĒLĒŠANĀS TUVOŠĀNĀS ATKLĀŠANĀS JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Jāņa Akuratera 143. dzimšanas dienā Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, O.Vācieša ielā 6a) svētdien, 13. janvārī, notiks trīsdaļīgs pasākums “Vēlēšanās Tuvošanās Atklāšanās”. 

Plkst. 13. 00 1. cēliens – Jāņa Akuratera “Kalpa zēna vasara. Degoša sala” jaunā izdevuma atvēršana apgāda “Jumava” paspārnē.

Pasākumā “Degošās salas” fragmentus lasīs Akurateru dzimtas pārstāve – aktrise Elita Kļaviņa. Mūziku atskaņos Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēknes: koklētāja Asnate Vadziša (skolotāja Biruta Deruma) un oboju spēlēs Līvija Tolpežņikova (skolotājs Dainis Cimermanis, koncertmeistars Raits Rozenbergs).

“Kalpa zēna vasara” ir Jāņa Akuratera visbiežāk publicētais stāsts. To viņš uzraksta 1908. gadā, dzīvodams kā emigrants Norvēģijā pēc 1905. gada revolūcijas. Savā autobiogrāfijā “Dienu atspīdumi” (1923) par šī darba tapšanu viņš vēsta: “Kad aukstās februāra dienās es kurināju mazo krāsniņu ar koksu un man bija tikai gabals maizes, ar kuru vairāk dienas jāiztiek, man nāca prātā Latvija un mani Zemgales skaistie lauki, meži, saule un cilvēki. Un gribēdams tiem kādu atmiņu sūtīt, es savādā pusreibuma stāvoklī sarakstīju piecās–sešās dienās “Kalpa zēna vasaru”. Nevienu darbu es neesmu rakstījis vieglāk; tā likās vienkārši kāda vēstule draugiem.” Stāsta pirmpublicējums ir žurnālā “Zalktis” 1908. gadā, grāmatā tas iznāca 1911. gadā. Gan “Kalpa zēna vasarā”, gan “Degošajā salā” Akuraters ir iedvesmojies no savas dzimtās puses. Tēva mājās “Beitānos” piedzīvotais un līgavas Marijas Annas mājās “Birzniekos” redzētais ir savu atspoguļojumu radis “Kalpa zēna vasaras” vides un dabas tēlojumos.
Savukārt Biržu pagastskolā pavadītais laiks ir iedvesmojis stāstu “Degoša sala”. Abi darbi ir starp Jāņa Akuratera daiļrades virsotnēm. Zudušā laika un zudušās laimes valdzinājums atklājas impresionistiski tvertās noskaņu ainās, simbolistiskā daudznozīmībā un jaunromantisma ticībā dzīvības priekam un varenībai. Un tagad pēc iepriekšējā izdevuma pirms 22 gadiem abi stāsti atkal būs publicēti grāmatas formātā.

Plkst. 14. 30 2. cēliens – Māra Salēja (Marians Rižijs) 5. dzejoļu krājuma “Tuvošanās” atvēršana. Izdot apgāds Zvaigzne ABC.

Māris Salējs ir atdzejotājs un dzejnieks ar plašu un daudzveidīgu pieredzi. Viņa daiļradi raksturo  klasiskās dzejas saturisko vērtību apvienošana ar formas un izteiksmes novatoriskumu. Māris ir tulkojis un atdzejojis Ivanu Franko, Česlavu Milošu, Oļegu Ļencoju un Andžeju Sapkovski.

Nosaukums “Tuvošanās” krājumā it kā atklājas divejādās nozīmēs. Dzejā ir gan tverta izjūta, kad tuvojas, kas tāds, kas biedē vai nu ar savu lielumu, aukstumu, vai arī ar varbūtējo tukšumu un neesamību. Un līdzās šīm rudenīgajām noskaņām ir liriskā Es tuvošanās pasaulei mīlestībā, kur detaļas un šķietami nieki kļūst aizvien pamanāmāki, nozīmīgāki un skaistāki. Krājumā īpaši valdzina Māra Salējā attieksme pret Vārdu un prasme darboties ar Vārdu. Rodas izjūta, ka vārds ne tikai nosauc kaut ko, bet arī “kā pirmsākumā” rada pats esamību.

Plkst. 16.00 3. cēliens – Ievas Akurateres un Aivara Hermana jaunā mūzikas albuma “Vēlēšanās” atvēršana. Ieva Akuratere ir zināma kā grupas “Pērkons” soliste, darbojusies arī kā aktrise, karjeras laikā izdevusi jau ap 17 ierakstu. Aivars Hermanis bieži tiek dēvēts kā viens no labākajiem Latvijas ģitāristiem, sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Krievijas valsts Televīzijas un Radio Vieglās mūzikas orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri. Dažādu grupu sastāvos koncertējis Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Armēnijā un citviet.

Albumā iekļautas Aivara Hermaņa komponētās, aranžētās un uz ģitāras, basa un perkusijām pavadītās deviņas dziesmas, no kurām septiņām vārdu autore ir Ieva Akuratere, vienai Kellija Šellija un vienai Vizma Belševica. Mūzikas albumu ir izdevusi “Upe tuviem un tāliem”. Akuratera muzejā būs iespēja izbaudīt abu autoru izpildījumā šo impresionistisko dziesmu ciklu tam ļoti iederīgā, mājīgā atmosfērā. Mūzikas albuma vāka noformējumā ir izmantota fotogrāfija, kas tapusi muzeja Gaišajā salonā.

Ievas Akurateres un Aivara Hermaņa sadarbība ir aizsākusies pirms 30 gadiem, veidojot dziesmu ciklu “Klusums starp mums” (1990) ar Igo dzeju. Pēc tam 1997. gada kopā tapa cikls “Plīvošana ar pilsētu” ar Linarda Tauna dzeju.

Jaunajā dziesmu ciklā “Vēlēšanās” ir gan dzejoļi, kurus Ieva Akuratere uzrakstījusi pirms daudziem gadiem, gan arī nesen – pagājušajā ziemā –, dzīvojot Apšuciemā un iedvesmojoties no ainavām, kas redzamas pa logu, – tālumā vizošās jūras un mēnesgaismas atspīdumiem Lāčupītē.  Mirkļa skaistuma valdzinājums, dzīvošanas prieks un esamības vieglums ir ietverts gan Ievas Akurateres dzejas rindās, gan Aivara Hermaņa impresionistiskajā mūzikā. Un varētu teikt, ka Aivara Hermaņa sakomponētās un Ievas izdziedātās dziesmās savā noskaņā ir tuvas Māra Salēja jaunā dzejoļu krājuma intonācijai. Abus vieno smalkums un dzīvošanas prieks, un līdzsvara un harmonijas meklējumi un atradumi.

Starp cēlieniem – kafijas pauzes.

Ieejas maksa – 2.00 EUR.

Skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 EUR.

Pasākums tiks fotografēts. Foto materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildus informācija par pasākumu:

Akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv,

Tel. 29451112 (Ruta Cimdiņa)


Preiļu konceptuālisms afiša PREIĻU KONCEPTUĀLISMA DZEJAS PREZENTĀCIJA RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

2019. gada 4. janvārī Raiņa un Aspazijas mājā notiks Preiļu konceptuālisma dzejas grupējuma lasījumi, kurus pavadīs izglītojoši priekšlasījumi par konceptuālisma dzeju.

Nav noslēpums, ka 2019. gadā aizsāksies vērienīgs Eiropas Savienības finansēts projekts, kas Latvijā atbalstīs tikai konceptuālās dzejas tapšanu, publiskošanu un tulkošanu Eiropas Savienības valodās. Lai informētu Latvijas dzejniekus, izdevējus un tulkotājus par gaidāmo projektu un iepazīstinātu ar labākajiem Preiļu konceptuālisma dzejas paraugiem, dzejnieki Anna Auziņa, Raimonds Ķirķis, Aivars Madris, Artis Ostups, Einārs Pelšs un Kārlis Vērdiņš ir sagatavojuši īpašu programmu, kura apvienos informāciju un poēziju. Lai veiksmīgi sagatavotu Latvijas dzejniekus gaidāmā finansējuma apgūšanai, uz sarīkojumu tiks aicināti arī Latvijas Rakstnieku savienības, Kultūras ministrijas, platformas “Latvian Literature”, Valsts kultūrkapitāla fonda pārstāvji un izdevējs Valters Dakša. Ņemot vērā pasākumā izplatītās informācijas sensitīvo raksturu, tā laikā būs aizliegts fotografēt, filmēt un veikt skaņu ierakstus.

Kārlis Vērdiņš ir autors četriem dzejas krājumiem: “Ledlauži” (2001), “Biezpiens ar krējumu” (2004), “Es” (2008) un “Pieaugušie” (2015), kā arī dzejas krājumam bērniem “Burtiņu zupa” (2007). Sastādījis un rediģējis vairākus dzejas krājumus, pētījumus.

Aivars Madris ir diplomēts filologs, raksta kritiku par kino un literatūru, publicējis dzeju Satori, Punctummagazine un citviet, tulkojis Frenku O’Haru, Viljamu Berouzu un citus nozīmīgus autorus.

Raimonds Ķirķis ir dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis. Studē kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā un strādā Raiņa un Aspazijas mājā. Ir viens no 7 dzejniekiem, kura teksti iekļauti Valtera Dakšas izdotajā un Arta Ostupa sastādītajā jauno dzejnieku antoloģijā ‘‘Kā pārvarēt niezi galvaskausā’’. Vada literatūras raidījumu “Bron-Hīts” radio NABA.

Anna Auziņa ir autore četriem dzejas krājumiem: “Atšķirtie dārzi” (1995), “Slēpotāji bučojas sniegā” (2001), “Es izskatījos laimīga” (2010) un “Annas pūra govs” (2017), ir saņēmusi Klāva Elsberga un Ojāra Vācieša prēmiju, laikraksta “Diena” gada balvu kultūrā un daudzas citas.

Artis Ostups – dzejnieks un literatūrkritiķis, strādā par zinātnisko asistentu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, kā arī vada laikmetīgās literatūras un filozofijas žurnālu “Puctum”. Artis Ostups debitē dzejā ar krājumu “Biedrs Sniegs” (2010), kam drīz seko krājumi “Fotogrāfija un šķēres” (2013) un “Žesti” (2016). Viņa darbi tulkoti vairākās Eiropas valodās. ASV iznācis dzejoļu krājuma “Žesti” tulkojums (2018).

Einārs Pelšs – Latviešu literatūrā debitējis 1987. gadā ar dzejoļu krājumu “Maija”, kurā lirikas līdzekļiem risina dažādus mūžīgus jautājumus, vairoties no ironiska pastarpinājuma. Pirmajai grāmatai seko divdesmit piecus gadus garš radošais apsīkums, ko Pelšs pārvar, pamazām atteikdamies no abstraktas un ilgpilnas intonācijas un pievēršoties avangarda estētikai. Viņa eksperimentālajos krājumos “Mīļākais tētis pasaulē” (2016) un “Condom” (2018) izmantotas ne tikai rakstītā vārda, bet arī dažādu grafisku un internetā atrastu zīmju iespējas, tādējādi paplašinot latviešu mūsdienu dzejas robežas. Tulkojis Linoru Goraļiku, Nikolaju Gumiļovu, Daniilu Harmsu, Vladimiru Majakovski un Igoru Severjaņinu.

Preiļu konceptuālisms ir visjaunākais un vislaikmetīgākais mūsdienu Latvijas dzejas grupējums, kurš pastāv kopš 2016. gada un nodarbojas ar laikmetīgo dzeju un performanci. Grupējuma radošā darbība ir saskaņota ar galvenajām Latvijas kultūrpolitikas nostādnēm un Latvijas paplašinātā kultūras kanona ekspertu komisijas izveidotajiem kritērijiem. Pozitīvā ietekme, kas raksturīga Preiļu konceptuālisma dzejai kā radošo industriju sastāvdaļai, palīdz veidot radošāku valsts pārvaldi, mūsdienīgas mācību metodes un mūžizglītību, jaunas kvalitātes sociālos pakalpojumus, kvalitatīvu tūrismu, ilgtspējīgu teritoriju attīstību, inovatīvāku ekonomiku, vides ilgtspēju un konkurētspējīgu identitāti – radošu valsti radošiem un saliedētiem cilvēkiem.

Pasākumu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds

Ieejas maksa: 2.00 EUR

Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

+371 67272643; +371 26912310.

Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.


2 ZIEMASSVĒTKU DĀVANAS NO MUZEJU APVIENĪBAS

Ziemassvētki jau dzin, bet vēl meklē dāvanas?

Memorālo muzeju apvienība sadarbībā ar dizaina biroju H2E ir izveidojuši vārda dienu kalendāru pēc Raiņa lugu motīviem 2019. gadam!

Katru mēnesi ir izvēlēts kāds no Raiņa lugu personvārdiem: tas ir ticis paskaidrots un mākslinieciski atveidots.

Nopērkams Raiņa un Aspazijas vasarnīca (J. Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala) un Raiņa un Aspazijas māja (Baznīcas iela 30). Cena 12 eiro.

 

Ja ir interese par kādu vairāk audiālu baudījumu, tad nāc uz Ojāra Vācieša muzeju (Ojāra Vācieša iela 19) un izmanto iespēju iegūt 13 disku dzejas ierakstu albumu “Runā Ojārs Vācietis”. Ieraksti sevī ietver autentiskus balss ierakstus, kas iekļauj Vācieša dzejas attīstību no agrinājiem darbiem līdz vēlinākajiem. 20 eiro – un ieguvums ne tikai sev, bet ar vecākiem, vecvecākiem, bērniem un mazbērniem. 

Ierakstu skaits ir ierobežots – jūsu izdevība kļūt par kultūras nesēju!