DZEJAS SLAMS web01 IZZIŅOTA ANDREJA UPĪŠA MUZEJA DZEJAS SLAMA ŽŪRIJA

Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, 29. martā plkst. 20.00 noritēs dzejas slams.

Dzejas slamu tradīcija ir ilgstoša un sena: aizsākušies astoņdesmito gadu vidū Amerikā, Latvijā tie ir arī atraduši mājas vismaz jau pēdējās desmitgades laiku, sapulcinot arī plašu atbalstītāju un tradīcijas uzturētāju loku.

Dzejas slams notiks jau daudziem zināmajā formātā: katram dalībniekam jāsagatavo trīs dzejoļu izpildījumi, jo sacensība sastāv no trim dzejas performanču raundiem. Dzejoļi drīkst būt dažādas tematikas, stila, izteiksmes.

Pirmajā kārtā 10 dalībnieki nolasa vai deklamē TIKAI vienu dzejoli. Pēc tam notiek vērtēšana.

Otrajā kārtā iekļūst 5 dzejnieki, kuriem ir augstākais vidējais vērtējums. Tiek dota iespēja izpildīt otro sagatavoto dzejoli. Vēlreiz tie tiek vērtēti. Trešajā kārtā iekļūst tikai 3 dzejnieki. Tie izpilda trešo dzejoli, pēc tā tiek noteikts slama uzvarētājs.

Dzejnieki tiks vērtēti gan pēc satura, gan pēc performances, piešķirot atzīmes no 1 līdz 10.

Interesentiem vēlams atsūtīt trīs savus sagatavotos dzejoļus un īsu aprakstu par sevi uz e-pastu: komunikacija@memorialiemuzeji.lv ar e-pasta tēmu: “Dzejas Slamam” līdz 17. martam vēlākais. Dalībnieki tiks izziņoti līdz 24. martam.

Balvu fonds: dāvanu kartes no izdevniecības “Neputns” un apgāda “Mansards” –

1. vietai katra karte 40 eiro vērtībā.

2. vietai katra karte 20 eiro vērtībā.

3. vietai katra karte 10 eiro vērtībā.

Žūrijā:

Edvīns Raups – dzejnieks un tulkotājs. No spāņu un portugāļu valodām tulkojis O. Pasa, H. Kortāsara, H. L. Borhesa u.c. darbus, kā arī literatūru bērniem. Literatūrā ienācis 1991. gadā ar krājumu „Vēja nav” ― tas apliecina Raupu kā neparedzamu metaforu meistaru un brīvu blīvas valodas pārvaldītāju. Septiņu dzejas krājumu autors, saņēmis Klāva Elsberga prēmiju (1990), Rakstnieku savienības dzejas konkursa „Jauns, bet vēl dzejnieks” galveno balvu (1992), Raiņa un Aspazijas fonda balvu (1995), konkursa „Preses nama grāmata” galveno balvu (2002), Dzejas dienu balvu (2003), Olivereto balvu dzejā „Trubadūrs uz ēzeļa” (2006), Gada balvu literatūrā (2008) un Ojāra Vācieša prēmiju (2008).

Iveta Ratinīka – dzejniece, Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja, Rīgas domes deputāte. 2011. gadā debitējusi ar krājumu “Rūgts” (Mansards), 2018. gadā izdevusi krājumu “tikko & tikai” (Zvaigzne ABC). Dzejnieks un literatūrkritiķis Artis Ostups par pēdējo krājumu raksta: “Līdzīgi arī Ratinīkas dzeja svārstās starp savas valodas meklējumiem (“tevistiece”, “ēnavas”, “ierīgoties”), jaunām metaforām (“Mīlestība ir / šaursliežu dzelzceļš piektdienas naktī”) un vēlēšanos runāt atklāti, neaizšifrējot emocijas un izrādot padevību. Un šis klusums, kas sašūpo valodu, protams, izpaužas jutekliski: “klusēt ar ādu”. Ratinīkas poētika vismaz šobrīd nav iedomājama bez elpas, maiguma, pirkstiem, glāstiem, skūpstiem, čukstiem un citiem ķermeniskiem atribūtiem, turklāt viņa nevairās tos reproducēt.” 2014. gadā saņēmusi Ata Kronvalda balvu. 2015. gadā izvirzīta Gada Eiropas cilvēks Latvijā 2015 titulam.

Arturs Skutelis – mūziķis un tekstu autors, studijas un radošās apvienības PKI dibinātājs, grupas Tvērumi līderis. Divas reizes nominēts Austras balvai, kurai kritiķi izvirza gada labākos latviešu mūzikas albumus, vairākas reizes ieguvis Hip-Hopa Gada balvu, nominēts Zelta mikrofonam. Šobrīd studē Latvijas Universitātes doktorantūras programmā un pēta latviešu romāna vēsturi. Kā literatūras pētnieks ieguvis Kristapa Morberga stipendiju, profesora Ernesta Felsberga piemiņas stipendiju, Kārļa Dziļlejas balvu, Zentas Mauriņas balvu, Veronikas Strēlertes piemiņas balvu un citus apbalvojumus. Strādājis pie dzejnieka Māra Čaklā arhīva sakārtošanas. Latvijas Universitātes profesores Ausmas Cimdiņas vadībā ņēmis dalību Aspazijas kopoto rakstu sastādīšanā. Strādājis par literatūras un kultūras žurnāla Sans galveno redaktoru.

Atbalstītāji:
Apgāds Mansards – grāmatniecībā apgāds veiksmīgi darbojas kopš 2004. gada. Pārsvarā tā ir oriģinālliteratūra – latviešu jaunākā dzeja, mūsdienu proza, kultūrvēsturiski nozīmīgi biogrāfiski darbi un klasiķu darbu apkopojumi. Aktuālāko 20. un 21. gadsimta Eiropas dzejā un prozā meistarīgos tulkojumos izceļ daudzu autoru, tostarp Nobela prēmijas laureātu darbus.

Izdevniecība “Neputns” – dibināta 1997. gadā un ir viena no pieredzes un tradīciju bagātākajām Latvijas izdevniecībām kvalitatīvu attēlizdevumu jomā. Sadarbībā ar Latvijas talantīgākajiem grāmatu māksliniekiem un labākajām tipogrāfijām tā izdod mākslas albumus, katalogus, monogrāfijas, zinātniskus pētījumus par mākslu, arhitektūru, kino un mūziku, kultūrvēsturiskas esejas, memuārliteratūru un dzeju. Lielākā daļa izdevumu tiek tulkoti angļu valodā.

Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas: Muzeja vadītāja Ilze Puķe

+371 29265417; +371 67289767; +371 29254346; ilze.puke@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


vakarlepis_web ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ GAIDĀMS “VAKARLĒPJU UZLIDOJUMS”

20. martā pulksten 18.30 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā (Brīvības ielā 38–4) notiks Literārās akadēmijas 2018. gada prozas meistardarbnīcas vadītāja un absolventu lasījumi “Vakarlēpju uzlidojums”.

Savus vēl nepublicētos darbus vai to fragmentus lasīs meistardarbnīcas praktisko nodarbību vadītājs rakstnieks Osvalds Zebris, kā arī viņa audzēkņi Svetlana Amberga, Ilze Andresone, Arnis Kauķis, Rute Kārkliņa, Zane Lagzdbertmane, Iluta Puzāne, Aiva Sīle, Laura Vinogradova un Liega Vītola. Muzikālajās pauzēs dzirdēsim ģitāristu Mārci Bogdanovu.

Osvalds Zebris ir trīs grāmatu autors, ar rakstniecību nodarbojas kopš 2007. gada. Par romānu “Gaiļu kalna ēnā” 2017. gadā saņēma Eiropas Savienības Literatūras balvu.

“Literārā Akadēmija” ir Latvijas Rakstnieku savienības un Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra kopīgi veidota kultūrizglītības programma, kas kopš 2003. gada realizē ar rakstnieku profesionālās meistarības celšanu saistītus projektus. Ik gadu programmas projekti aptver ap 300 dažāda vecuma un profesionālās sagatavotības autorus (meistardarbnīcu un semināru dalībniekus vai individuālu konsultāciju saņēmējus) un 70 profesionālus literatūras darbiniekus (konkursu žūriju, konsultantus, meistardarbnīcu vadītājus, lektorus un recenzentus).

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 20. marts 18.30–20.30.
Ieejas maksa: 2 eiro

Vairāk informācijas: Ilze Andresone

+371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv

www.memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


O. Vācieša muzejs 2 OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJS SLĒGTS APMEKLĒTĀJIEM 13.03.

Tehnisku iemeslu dēļ Ojāra Vācieša muzejs 13. martā ir slēgts apmeklētājiem.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

 

 

 

 

 

 

 


Ielugums 110x220 mmPriekša ASPAZIJA LIKTEŅROBEŽĀS (1919.–1929.–1939. gads)

2019. gada 14. martā plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30, Rīga) notiks zinātnisku un muzikālu pārdomu pēcpusdiena.

Aspazija martu dēvēja  par savu mēnesi. Šogad pieminēsim Aspaziju viņas 154. dzimšanas dienā.

Turpinot popularizēt Aspazijas daiļradi un viņas mūža devumu, rīkojam dzejnieces dzimšanas dienas pēcpusdienu, kurā runāsim par izšķirošiem notikumiem Aspazijas dzīvē desmit gadu robežlīnijās.

1919. gads – Aspazija un Rainis plāno atgriešanos dzimtenē;

1929. gads – Raiņa aiziešana mūžībā

un 1939. gads, kad Eiropu jau skārusi Otrā pasaules kara elpa, Aspazija kļūst par Tēvzemes balvas laureāti.

Zinātniskie priekšlasījumi

  1. Juris Ciganovs, Dr. hist. (Latvijas Kara muzejs). Aspazija un Rainis: Šveice un Latvija. 1919. gads.
  2. Gaida Jablovska, Mg. philol. (Raiņa un Aspazijas māja, MMA). Aspazija Raiņa nāves gadā.
  3. Jānis Zālītis, Dr. philol. (Raiņa un Aspazijas māja, MMA). Aspazija – Tēvzemes balvas laureāte.

Aspazijas un Raiņa vēstuļu, dienasgrāmatu un dzejas fragmenti ilgstošo Liepājas aktieru Ievas Mūrnieces un Haralda Ulmaņa lasījumā.

Pasākuma izskaņā Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pedagoģes Ineses Jasmanes-Rūrānes vadībā audzēkņi uzstāsies ar Aspazijai veltītu muzikālu priekšnesumu. Pedagoģe dalīsies pārdomās par tēmu “Aspazija un mūzika”.

Projektu atbalsta VKKF.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

Vairāk informācijas: 29689489;

gaida.jablovska@memorialiemuzeji.lv

 


RA Vasarnīca Izmaiņas Raiņa un Aspazijas vasarnīcas darba laikos

Piektdien, 1. martā, Raiņa un Aspazijas vasarnīca (J. Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala) būs apmeklētājiem slēgta.

Pārējās dienas vasarnīca strādās ierastajos darba laikos.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

 

 

 

 

 

 

 


TIKŠANĀS AR TULKOTĀJU VILI KASIMU 420x229 mini TIKŠANĀS AR TULKOTĀJU VILI KASIMU ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ

Šī gada 5. martā 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, notiks jau otrais pasākums ciklā “Svētā Hieronima mantojums”. Turpinot pērn aizsākto tradīciju, iepazīsimies ar mūsdienu tulkotāju darba aizkulisēm, lingvistiskajiem, semantiskajiem un filosofiskajiem izaicinājumiem. Šoreiz muzejā viesosies Vilis Kasims, sarunu vadīs mg. Phil. Ilze Andresone.

Ungurpilī dzimušais un šobrīd Barselonā mītošais Vilis Kasims ir rakstnieks, tulkotājs no angļu, krievu un katalāņu valodas, žurnāla “Punctum” prozas redaktors, kā arī latviešu literatūras popularizētājs. Pateicoties viņa ieguldītajam darbam, šogad nāks klajā Andreja Upīša romāna “Zelts” tulkojums angļu valodā. Darbojies arī izdevumos “Dadzis” un “Diena”.

Viļa Kasima stāsti ir publicēti vairākos žurnālos, laikrakstos un interneta vietnēs, apbalvoti Prozas lasījumos un citos konkursos. Tulko žurnāliem “National Geographic” un “IR”, kā arī izdevniecībām (šobrīd “Zvaigzne ABC” un “Prometejs”). 2015. gadā Mansards izdeva tulkotāja satīrisko romānu “Lielā pasaule”, kas vēsta par kādas kopienas mēģinājumu izveidot jaunu, labāku Latviju klusā Salacas ielokā.

Sarunā ar Vili Kasimu mēģināsim noskaidrot, kādas grūtības pārvar fantāzijas žanra literatūras tulkotāji, kas cittautu lasītājiem šķiet interesants latviešu literatūrā, kā viens otru papildina rakstnieka un tulkotāja darbs, kā arī daudzus citus publiku interesējošus jautājumus.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).

Pasākuma norises laiks: 2019. gada 5. marts 18.00–20.00.

Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas: Krājuma glabātāja Ilze Andresone

+371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv


DZEJAS SLAMS web01 DZEJAS SLAMS ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAJĀ MUZEJĀ

Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, 29. martā plkst. 20.00 noritēs dzejas slams.

Dzejas slamu tradīcija ir ilgstoša un sena: aizsākušies astoņdesmito gadu vidū Amerikā, Latvijā tie ir arī atraduši mājas vismaz jau pēdējās desmitgades laiku, sapulcinot arī plašu atbalstītāju un tradīcijas uzturētāju loku.

Dzejas slams notiks jau daudziem zināmajā formātā: katram dalībniekam jāsagatavo trīs dzejoļu izpildījumi, jo sacensība sastāv no trim dzejas performanču raundiem. Dzejoļi drīkst būt dažādas tematikas, stila, izteiksmes.

Pirmajā kārtā 10 dalībnieki nolasa vai deklamē TIKAI vienu dzejoli. Pēc tam notiek vērtēšana.

Otrajā kārtā iekļūst 5 dzejnieki, kuriem ir augstākais vidējais vērtējums. Tiek dota iespēja izpildīt otro sagatavoto dzejoli. Vēlreiz tie tiek vērtēti. Trešajā kārtā iekļūst tikai 3 dzejnieki. Tie izpilda trešo dzejoli, pēc tā tiek noteikts slama uzvarētājs.

Dzejnieki tiks vērtēti gan pēc satura, gan pēc performances, piešķirot atzīmes no 1 līdz 10.

Interesantiem vēlams atsūtīt trīs savus sagatavotos dzejoļus un īsu aprakstu par sevi uz e-pastu: komunikacija@memorialiemuzeji.lv ar e-pasta tēmu: “Dzejas Slamam” līdz 17. martam vēlākais (tad arī tiks izziņoti žūrijas locekļi). Dalībnieki tiks izziņoti līdz 24. martam.

Balvu fonds: dāvanu kartes no izdevniecības “Neputns” un apgāda “Mansards” –

  • 1. vietai katra karte 40 eiro vērtībā.
  • 2. vietai katra karte 20 eiro vērtībā.
  • 3. vietai katra karte 10 eiro vērtībā.

Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas: Muzeja vadītāja Ilze Puķe

+371 29265417; +371 67289767; +371 29254346; ilze.puke@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

 


TIKŠANĀS AR RAKSTNIECI INGU ŽOLUDI web02 TIKŠANĀS AR RAKSTNIECI INGU ŽOLUDI ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ

27. februārī pulksten 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38 – 4, notiks tikšanās ar rakstnieci Ingu Žoludi.

Inga Žolude (1984) ir viena no spilgtākajām un talantīgākajām savas paaudzes latviešu rakstniecēm, publicē prozu kopš 2002. gada. Žoludes darbi vairākkārt nominēti Latvijas Literatūras gada balvai; par pirmo īsprozas krājumu “Mierinājums Ādama kokam” (Dienas Grāmata, 2010) rakstniece ieguva Eiropas Savienības balvu literatūrā. Žolude ir arī bieži piedalījusies literatūras festivālā “Prozas lasījumi”, kurā ieguva galveno balvu par stāstu “Rakstnieku nams” (2013).

Rakstnieces proza ir zināma arī plašam lasītāju lokam ārpus Latvijas – darbi tulkoti armēņu, čehu, vācu, lietuviešu, poļu, zviedru, ungāru un angļu valodā. Paralēli oriģināldarbu tapšanai rakstniece nodarbojas ar atdzeju, latviešu un ārzemju autoru darbu recenzēšanu. Inga Žolude ir ieguvusi filoloģijas doktores grādu, aizstāvot disertāciju “Grēksūdzes dzeja amerikāņu un latviešu literatūrā” (2015).

2018. gada nogalē tika izdots romāns “Materia botanica” (Dienas Grāmata), kurš veidots kā turpinājums rakstnieces debijai “Silta zeme” (Dienas Grāmata, 2008), un stāsts “1904. Melanholiskais valsis” (Dienas Grāmata), kurā aplūkots komponista Emīla Dārziņa motīvs.

Šobrīd Inga Žolude ir arī viena no topošās romānu un literatūrzinātnisku pētījumu sērijas “Es esmu…” autorēm, kurai uzticēts romāns par Jāni Poruku. Tikšanās laikā ar rakstnieci pārrunāsim gan iepriekšējos gados tapušo daiļradi, gan literārā procesa aktualitātes.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).

Pasākuma norises laiks: 27. februāris 18.00–19.00.

Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas: Muzeja galvenais speciālists Arnis Koroševskis

+371 67289767; arnis.korosevskis@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


bar_13_7 NOMETNE “BARONTĒVA AZOTĒ” KR. BARONA MUZEJĀ

Arī šogad pavasara skolas brīvlaikā Kr. Barona muzejs aicina bērnus vecumā no 7–12 gadiem piedalīties nometnē ,,Barontēva azotē” (no 12. marta līdz 15. martam).

Nometnes laikā ceļosim pagātnē. Lasīsim fragmentus no pirmās ģeogrāfijas grāmatas latviešu valodā, ko sarakstījis Kr. Barons, meklēsim pilsētas kartē. Uzzināsim, kā sauc šīs pilsētas mūsdienās. Fotogrāfijas muzejā uzzināsim fotogrāfiju vēsturi, vērsim vaļā “Trīs brāļu” durvis, aiz kurām slēpjas Rīgas vēsture. Skolu muzejā pasēdēsim solos, kādos sēdēja mūsu vecvecvecāki.

Arī Brīvdabas muzejā būs dažādas aktivitātes… Kopā ar nometnes pedagogiem mācīsimies tos darbiņus, kādus Krišiņš bērnībā ir mācījies. Un vēl un vēl…

Lai pieteiktos nometnē, jāaizpilda anketa:

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScI9EXIdV6F-nQxTD4OmfJhbsK6vNDlHDfvfXTAscZi5infVw/viewform?vc=0&c=0&w=1

Cena par nometni 27 euro (pusdienas arī iekļautas cenā).

Nometnes pamatdarbības vieta ir Kr. Barona muzejs (Kr. Barona iela 3–5, 4. stāvs).

Vietu skaits ierobežots.

Vairāk informācijas:

Galvenā speciāliste Dita Barona

+371 67284265; +371 29120216; dita.barona@memorialiemuzeji.lv


Ruokolahti sievas pie baznicas 1887 LEKCIJA “EDELFELTS UN ROZENTĀLS” J. ROZENTĀLA UN R. BLAUMAŅA MUZEJĀ

2019. gada 24. februārī plkst. 14.00 J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā (Alberta iela 12–9, Rīga) notiks lekcija, kas veltīta zviedru izcelsmes Somijas gleznotājam Albertam Edelfeltam (1854–1905). Alberts Edelfelts ir viens no Somijas māksliniekiem, kuru daiļrade Janim Rozentālam bija nozīmīga un tuva. Lekcijā aicinām iepazīt šī gleznotāja māksliniecisko darbību un uzzināt, kādas radošās un biogrāfiskās saiknes pastāv starp Edelfeltu un Rozentālu.

Edelfelts ir viens no nozīmīgākajiem ziemeļvalstu māksliniekiem, kas darbojies 19. gs. beigās–20. gs. sākumā, reālisma un impresionisma māksliniecisko principu sekotājs, kura vēlīnajos darbos parādās arī jūgendstila ietekmes. Janis Rozentāls savā plašajā apcerējumā “Par Somijas mākslu” par Edelfeltu raksta: “Viņš ir pirmais no somu gleznotājiem, kas ieguvis vispasaules slavu, ne kā celmlauzis – tādi bieži vien visā savā dzīves laikā nedabū pieredzēt pasaules atzinību, – bet kā tāds, kas to, ko pionieri atraduši un izcīnījuši, ir pratis labāku darīt un attīstīt. Viņš pieder vairāk pie vairotājiem kā pie atradējiem. Neskatoties uz to, viņa slava ir teicami pelnīta, un somu tauta var patiesi būt lepna uz šo lielo meistaru, kas simtās teicamās gleznās un zīmējumos ir atstājis vērtīgākos dokumentus par savas tautas sociālo un garīgo dzīvi viņas kultūras uzplaukšanas laikmetā.” („Vērotājs” 1905. Nr. 8-12).

Līdzās Aksela Gallena-Kallelas, Ēro Jernefelta, Pekas Halonena un citu nozīmīgu somu autoru darbiem Alberta Edelfelta daiļrade bija Rozentāla uzmanības lokā gan apmeklējot Somijas mākslas muzeju – Ateneumu –, gan arī žurnālā “Vērotājs” rakstot par Somijas mākslu. Atvadu rindās, kas veltītas Edelfeltam mūžībā aizejot, jaušami Rozentāla atmiņu atspulgi pēc viņa tikšanās ar izcilo mākslinieku: “Aizvien ierosināts no dzīves prieka, nopietnības un entuziasma, aizvien padomu dot, vadīt, ceļu līdzināt – pats priekšgalā un ar briljantu priekšzīmi. Nepiekūstoši darbīgs, nesalīdzināmi verdošs ar idejām, dzirkstoši asprātīgs un dūšīgs, stalts augumā un iznesībā, pilns laipnības un atzīts cilvēku mīlulis, visu salonu lepnums un greznums un starp biedriem un draugiem – siltais, labsirdīgais, inteliģentais vīrs, kura roku spiest bija patiess prieks un gods katram.” (“Vērotājs”, 1905. g. Nr. 10).

Lekciju lasīs mākslas vēsturniece Dace Vosa, Mg. Art.

Ar šo lekciju J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs aizsāk lekciju ciklu “Somijas stāsti”, kas vēstīs par dažādām Somijas kultūrā nozīmīgām parādībām un personībām, un to saikni ar Latviju.

Attēlā:

Alberts Edelfelts “Ruokolahti sievas pie baznīcas”. 1887. g.

Biļešu cenas

Lekcijas apmeklējums: 2.50 EUR,

Skolēniem, studentiem un pensionāriem 1.50 EUR.

 

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Tuvāka informācija pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv

Informāciju sagatavoja Dace Vosa,

J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzeja vadītāja