Katram sava Rīga KATRAM SAVA RĪGA. RAKSTNIEKI, MĀKSLINIEKI UN VARA

RAKSTNIEKI, MĀKSLINIEKI UN VARA ir vienpadsmitais – pēdējais – ceļojums, kas notiek deviņu muzeju kopīgā projekta KATRAM SAVA RĪGA ietvaros, kad visa gada garumā katra mēneša otrajā sestdienā esam devušies ceļojumā/akcijā, lai no dažādiem tematiskiem skatapunktiem iepazītu Rīgu, tās seno romantiku, notikumus un cilvēkus.

Projektu atbalsta VKKF un Rīgas dome.

Ceļojums RAKSTNIEKI, MĀKSLINIEKI UN VARA notiks 8. novembrī – mēnesī, kad Latvija svin savu jubileju.

Programmā:

  • Aleksandrs Čaks un vara, dzejnieks un kosmopolītu lieta
  • Romans Suta un Aleksandra Beļcova politisku pārmaiņu virpulī
  • Andrejs Upīts pie dažādām varām
  • Ekskursija Ministru kabinetā
  • Rainis – izglītības ministrs
  • Jāņa Akuratera darbība Latvijas Valsts tapšanas laikā
  • Ekskursija Nacionālajā teātrī. Vada Rita Melnace.

Akcijas sākums plkst. 12.00 Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī, Lāčplēša ielā 48/50, dz. 14. Ceļojuma ietvaros viesošanās arī Andreja Upīša memoriālajā muzejā un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Programmas biļetes cena – 6,00 EUR

Obligāta pieteikšanās ceļojumam līdz 2014. gada 5. novembrim: katram_sava_riga@inbox.lv vai 26703293.

Lai apmeklētu Ministra kabineta ēku, nepieciešams personu apliecinošs dokuments.

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/katram-sava-riga/8-novembris-rakstnieki-makslinieki-un-vara/


Marta Simona Štila DIVPADSMITGADĪGAS MĀKSLINIECES MEISTARDARBNĪCA

31. oktobrī rudens nometnes BARONTĒVA BRĪVDIENU VĀCELE ietvaros Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, viesosies 12 gadus vecā māksliniece no Ērgļiem Marta Simona Štila.

Ar Martu Simonu sarunājas Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa.

1. Ko Tev nozīmē zīmēt?

Zīmēt man nozīmē izlikt uz papīra tās emocijas, kuras nespēju vai vienkārši negribu izteikt ar vārdiem. Tā ir pilnīga fantāzijas brīvība. Zīmēšana mani ieved pavisam citā pasaulē, pasaulē, kurā skatos citām acīm. Redzu to, ko ikdienas steigā nepamanu.

2. Krāsains vai melnbalts zīmējums – kurš tuvāks?

Laikam jau melnbalts, bet tas ir atkarīgs no garastāvokļa. Kad noskaņojums ir tumšs, tad protams, viss iet tumšās noskaņās. Ir brīži, kad tā vien gribās paņemt visas krāsas uz paletes un uzgleznot vienu lielu, krāsainu gleznu. Bet ikdienā pārsvarā zīmēju melnbaltus zīmējumus.

3. Vai Tu zīmē arī matemātikas stundās?

Protams, zīmēju, un ne tikai matemātikas stundās. Tiek sazīmētas arī literatūras, latviešu valodas un dabaszinību klades. Protams, kad vien ir iedvesma un rakstāmais, varu zīmēt kaut uz salvetes.

4. Vai Tev ir mākslinieks, kuram Tu gribētu līdzināties?

Pagaidām ne, un domāju, ka tas nenotiks arī turpmāk. Es gribu veidot pati savu personību ar savu stilu, mākslas izjūtu un izskatu. Mans galvenais mērķis nav būt kā kādam citam, bet gan citādai – pašai sev.

5. Kura ir Tava mīļākā tautasdziesma?

Mīļāka tautasdziesma ir „Sidrabiņa upi bridu”. Šo tautasdziesmu ilustrēju arī Jāņa Cimzes dziesmu rotas konkursā.


Diriģents. Arvīdam Jansonam - 100 DIRIĢENTS. Arvīdam Jansonam – 100

Līdz 15. decembrim Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4, būs skatāma izstāde „DIRIĢENTS. Arvīdam Jansonam – 100”.

Piedalās Aleksandrs Viļumanis, Baiba Viļumane, Gunda Vaivode, Viesturs Gailis.

Šī izstāde ir pirmā no cikla „Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību dzīvestelpa gadsimta šķērsgriezumā”.

Nams ir viens no ievērojamākajiem neoklasicisma darbiem 20. gadsimta sākuma Rīgas arhitektūrā, laika gaitā šeit mitinājušās daudzas spožas personības – mūziķi, rakstnieki, politiskie un sabiedriskie darbinieki. No 1946. līdz 1950. gadam mājas 4. dzīvoklis kļuva par ievērojamā diriģenta Arvīda Jansona ģimenes dzīvesvietu.

Arvīds Jansons dzimis 1914. gadā Liepājā, te iesākušās arī viņa mūziķa gaitas. Piecpadsmit gadu vecumā viņš sāk vijoļspēles mācības Liepājas Tautas konservatorijā, bet sapnis kļūt par diriģentu aizved uz Rīgu un studijām Latvijas konservatorijā.

1944. gadā viņš kļūst par Operas teātra diriģentu, atklājot sezonu ar Pētera Čaikovska baleta izrādi „Gulbju ezers”. Paralēli darbam operā, Arvīds Jansons organizē Latvijas Valsts filharmonijas orķestri un strādā arī par Latvijas radio diriģentu.

Par pagrieziena punktu mūziķa karjerā kļūst 1946. gads, kad viņš dodas uz Ļeņingradu, lai piedalītos Vissavienības jauno diriģentu konkursā.

Viņa īpašo spēju – aizraut un iedvesmot orķestri, novērtē Ļeņingradas simfoniskā orķestra galvenais diriģents Jevgeņijs Mravinskis, uzaicinot viņu par asistentu, bet vēlāk jau par otro diriģentu savā kolektīvā. 1956. gadā Jansonu ģimene no Rīgas pārceļas uz Ļeņingradu.

Jau ar 1954. gadu Arvīds Jansons uzsāk aktīvu koncertdarbību ārvalstīs. Viņa vadībā tiek izpildīta Čaikovska Ceturtā, Piektā un Sestā simfonija, Bēthovena Devītā, Mālera Otrā un Piektā simfonija, kā arī Mocarta un Verdi Rekviēmi. Pasaules presē aizvien biežāk tiek publicētas jūsmīgas recenzijas par koncertiem Skandināvijas valstīs, Japānā, Anglijā, Grieķijā, Spānijā, Austrālijā un daudzviet citur. Lasīt vairāk »


Četru vēju dominante. Rīgas vējrāži 2014 ČETRU VĒJU DOMINANTE. RĪGAS VĒJRĀŽI 2014. Imanta Prēdeļa fotogrāfijas

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, līdz 2015. gada 31. janvārim skatāma Imanta Prēdeļa fotogrāfiju izstāde ČETRU VĒJU DOMINANTE. RĪGAS VĒJRĀŽI 2014.

Izstāde ir fotogrāfa Imanta Prēdeļa aicinājums, skatoties uz māju fasādēm, palūkoties augstāk – uz ēku dominanti: torņa smaili – vējrādi. Jau pats nosaukums „vējrādis” izsaka tā būtību – vēja virziena norādi. Gaiss kā viena no četrām zemes stihijām, savu dzīvību un dinamismu iegūst vējā.

Fotografējot māju fasādes, ierosme pietuvināt objektīvu Rīgas namu vējrāžiem bija kā izaicinājums – meklēt un skatīties augstāk – pāri ēku jumtiem – debesīs. Saules gaismā, mākoņu svēdrās ieraudzīt metāla sargu – kādu sapņu kuģi burinieku, kādu sauli un karogu, kādu debesu velosipēdu, kas uzticīgi minas vēja nerimtīgajā mainībā, Svēto Juri un gaili, un lepni izslējušos briedi un bultu, kas nerimti meklē īsto vēja virzienu…

Izstādes autors Imants Prēdelis dzimis 1950. gada 1. janvārī. Jau no bērnības pārliecināts, ka kino vai fotogrāfija būs tā joma, ar kuru saistīsies profesijas izvēle. Desmit gadu vecumā Jēkabpils Pionieru namā pie skolotāja Valda Sakara tika apgūtas un attīstītas pirmās fotografēšanas un kino uzņemšanas prasmes. Profesionālajai izaugsmei nozīmīgs bija darbs Rīgas kinostudijā par kinooperatora asistentu pie dokumentālo filmu režisora un operatora Ivara Selecka.

Jau kā nopietnu fotogrāfu 70. gadu preses fotogrāfijas pazinēji Imanta Prēdeļa vārdu noteikti atcerēsies pēc daudzajām publikācijām laikrakstos, žurnālos, kā arī vēlāk grāmatās, kalendāros, atklātnēs. Viņa foto arhīvs glabā daudzus unikālus foto, piemēram, fotoreportāžas no ASV prezidenta Bila Klintona, pāvesta Jāņa Pāvila II, Mihaila Gorbačova un Borisa Jeļcina vizītēm Latvijā. Imants Prēdelis fotografējis Ojāra Vācieša, Anša Epnera, Lilitas Bērziņas, Ēvalda Valtera un daudzu citu Latvijas kultūrai nozīmīgu cilvēku portretus. Strādājot izdevniecībā „Avots”, tapuši Latvijas sabiedrībai populārie albumi par Rīgu, Latviju, kur lielai daļai fotogrāfiju autors ir Imants Prēdelis. Lasīt vairāk »


Čaks un Vācietis Rīgai ES, RĪGA, LAIMI SAUCU TAVĀ VĀRDĀ. Čaks un Vācietis Rīgai

Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, atvērta izstāde „ES, RĪGA, LAIMI SAUCU TAVĀ VĀRDĀ. Čaks un Vācietis Rīgai”.

1950. gadā, kad dzejnieks Aleksandrs Čaks pameta šo pasauli, Ojāram Vācietim bija 17 gadu, divas publikācijas presē un daudz nepublicētu dzejoļu.

Šobrīd nav zināms, kad un kā Ojārs Vācietis iepazina Aleksandra Čaka dzeju. Varbūt pie vainas bija Rakstnieku savienības jauno dzejnieku konsultante šerpā un asprātīgā Mirdza Ķempe, kuras bijušais vīrs Eriks Ādamsons savulaik bija labs Čaka draugs un kura skaidri zināja, kā jāizklausās talantīgi uzrakstītai dzejai. Tikpat labi var būt, ka Vācieti ar Čaku saveda kopā apstāklis, ka Ojārs Vācietis bieži viesojās Čaka dzīvoklī Lāčplēša ielā, kas bija kļuvis par Rakstnieku savienības komunālo dzīvokli un kurā mitinājās jaunie literāti.

1959. gadā Vācietim tika uzticēta Aleksandra Čaka dzejas izlases sastādīšana. Divsējumu izlase iznāca 1961. gadā, un pirmo reizi pēc ilgiem laikiem lasītājam bija iespēja atkal ieraudzīt, kaut arī fragmentāru, tomēr autentisku Aleksandru Čaku.

Pie Čaka Vācietis ir atgriezies ne vienreiz vien – ir vismaz četrpadsmit Čakam veltītu dzejoļu. Tā ir gluži kā saruna mūža garumā. Saruna par dzīvi, dzeju un Rīgu.

Visiem zināms, ka Čaks ir īstens Rīgas dzejnieks, viņa dzejoļos Rīga atdzīvojas un ir skaidri redzama visās savās izpausmēs. Taču arī Ojārs Vācietis Rīgai ir veltījis ārkārtīgi daudz lielisku dzejoļu. Izstādes veidotāji velējās parādīt, cik līdzīgi vai atšķirīgi šie abi dzejnieki redz un izjūt pilsētu.

Aleksandrs Čaks Pārdaugavu dēvēja par „savu paradīzi”, tur bija pavadījis bērnību un kādu brīdi gājis skolā, Ojārs Vācietis pie Māras ezera apmetās 1960. gada janvārī, un Pārdaugava kļuva par viņa „laimīgo zemi, lielo rakstāmgaldu un intelektuālo telpu”, kā teica Ludmila Azarova. Rīgai abi dzejnieki ne vienreiz vien atzinušies mīlestībā.

Izstādē izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Ojāra Vācieša muzeja, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli, kā arī Gunāra Janaiša, Jura Krieviņa, Ojāra Martinsona fotogrāfijas.

Izstāde tapusi ar Rīgas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.


GRĀMATU PUTNU KONKURSS „GRĀMATU PUTNU” KONKURSS

17. septembrī aizsākās bezmaksas nodarbību cikls 8. – 12. klašu skolēniem un studentiem GRĀMATU PUTNI JEB PĀRDAUGAVAS STĀSTU MEDĪBAS (http://memorialiemuzeji.lv/aktualitates/gramatu-putni-jeb-pardaugavas-stastu-medibas/).

Šobrīd GRĀMATU PUTNI izsludina konkursu!

Konkursa dalībniekiem līdz 2015. gada 14. aprīlim jāsagatavo darbs dzejā, prozā vai fotogrāfijā, par darba pamatu ņemot kādu motīvu, kas atrasts literatūrā vai tieši Pārdaugavas rakstnieku stāstos. Rakstnieki par savu Pārdaugavu stāstīs nodarbību laikā Akuratera muzejā, kas arī varētu kalpot par iedvesmas avotu.

Lai piedalītos konkursā, jāpiereģistrējas dalībai 28. oktobrī 4. (praktiskās) nodarbības laikā.

Visas nodarbības (izņemot praktisko nodarbību 28. oktobrī) būs pieejamas sociālajos portālos facebook.com un draugiem.lv, kā arī youtube.com.

Labākos skolēnu un studentu darbus sagaidīs pārsteiguma balvas un visi darbi piedalīsies GRĀMATU PUTNU radošo darbu izstādē.

Darbus sagatavot palīdzēs rakstniece Ieva Melgalve, projekta kuratore Elvīra Bloma, kā arī multimediju mākslinieks Vitālijs Vinogradovs.


Raiņa un Aspazijas bibilotēka jaunizveidotajā Ojāra Vācieša muzeja krātuvē, 2014. gads. RAIŅA UN ASPAZIJAS BIBLIOTĒKA

Raiņa un Aspazijas personiskā bibliotēka ir bagātīgs materiālu krājums, kas sniedz plašu un precīzu ieskatu gan dzejnieku personības atklāsmē, gan daiļrades laboratorijā.

Līdz šim bibliotēka glabājās Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7. Tā kā, pateicoties Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmai „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”, ir uzsākta Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana un līdz 2016. gada maijam abu dzejnieku vasarnīca Majoros un māja Rīgā apmeklētājiem būs slēgta, bibliotēka šobrīd pārvietota uz jaunizveidoto krātuvi Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19. Interesentiem bibliotēka pieejama, iepriekš sazinoties ar krājuma glabātāju Solvitu Lapiņu (tālr. 67614015).

Pēc Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošanas bibliotēka glabāsies un būs pieejama abu dzejnieku mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Bibliotēkā ir vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās – daiļliteratūra, māksla, valodniecība, ekonomika, filozofija, enciklopēdiski izdevumi, mākslas albumi u.c. un 2000 periodisko izdevumu – laikraksti, žurnāli, izgriezumi, kas savulaik interesējuši dzejnieku un sakārtoti tematiski. Tas ir materiāls, kas bija kā viela nākamajiem darbiem. Grāmatās atrodams daudz Raiņa un Aspazijas piezīmju un svītrojumu.

Diemžēl gadu gaitā zinātniski pētnieciskais darbs par bibliotēkā atrodamām vērtībām nav veikts un viens no turpmākajiem Raiņa un Aspazijas muzeja uzdevumiem ir izveidot bibliotēkas zinātnisko katalogu, pētīt, šifrēt dzejnieku piezīmes, dāvinātāju ierakstus, dāvināto grāmatu ierakstu un dzejnieku piezīmju saistību ar viņu dzīves un daiļrades faktiem. Lai sekmētu bibliotēkas saglabātību plānots to pilnībā digitalizēt.

Rainis bibliotēku komplektējis ļoti rūpīgi, no vienas puses, uzmanīgi sekodams visām nozīmīgākajām parādībām pasaules literatūrā, no otras, vākdams kopā visu to, kas noderētu par materiālu paša iecerētajiem darbiem un savam muzejam. Lasīt vairāk »


30 000 gadu 80 stundās 30 000 GADU 80 STUNDĀS. Īsais kurss pasaules mākslas vēsturē

Vai ir iespējams izdzīvot 30 000 gadus 80 stundās? Jā!

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12–9, aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar postmodernismu.

No 2014. gada 4. oktobra līdz 2015. gada 27. aprīlim katru sestdienu plkst. 11.30 – 13.00 un 13.15 – 14.45 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs piedāvā divas lekcijas izglītības programmas „30 000 gadu 80 stundās. Īsais kurss mākslas vēsturē” ietvaros. (Skat. lekciju sarakstu!)

Pavisam paredzētas 54 lekcijas, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti un pieaugušie, kas vēlas apgūt vai papildināt zināšanas mākslas vēsturē.

Vienas lekcijas apmeklējums: 1,42 EUR

Vēlama iepriekšēja pieteikšanās!

Tuvāka informācija pa tālruni 6733164167331641, 2658640426586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv

Lekciju saraksts


Rakstāmmašīnu stāsti RAKSTĀMMAŠĪNU STĀSTI

Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, līdz 30. decembrim atvērta izstāde RAKSTĀMMAŠĪNU STĀSTI, kurā aplūkojama rakstnieka Vlada Spāres rakstāmmašīnu privātkolekcija un Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas rakstāmmašīnas.

Vlada Spāres kolekcijā ir tādu pazīstamu firmu kā Remington, Underwood, Imperial, Erica Naumann Seidel rakstāmmašīnas, kas saglabājušās no 20. gadsimta 20. un 30. gadiem, kā arī Olympia, Brother u.c., kas savu popularitāti iekaroja pagājušā gadsimta otrajā pusē.

20. gadsimta sakumā rakstāmmašīnas ražoja galvenokārt amerikāņu, vācu un angļu ražotāji, retāk – itāļi un zviedri. Rīgā darbojās daudzas darbnīcas, kas veica klaviatūru valodas pārveidošanu un rakstāmmašīnu tehnisko apkalpošanu.

Padomju laikā parādījās rakstāmmašīnas, kas tika ražotas PSRS. Tās bija kā kirilicā, tā arī ar latīņu burtiem, un tika izmantotas Padomju Latvijas vajadzībām. Rakstāmmašīnu daudzums nebija pietiekams, un šo problēmu risināja, pārtaisot pēc hitleriskās okupācijas palikušo vācu rakstāmmašīnu klaviatūru. Vēl aizvien tiek atrastas rakstāmmašīnas, kuras pēckara laikā pārveides process nav skāris, tās tā arī palikušas oriģinālajā vācu un angļu variantā.

Vēsturiski rakstāmmašīnām ir bijis arī liels sociālais iespaids. Rakstāmmašīnu izgudrošana veicināja sieviešu emancipāciju sabiedrībā. Lielos uzņēmumos ar rakstāmmašīnām lielākoties strādāja tikai sievietes, un laika gaitā vairāki lielie ražotāji rakstāmmašīnu klaviatūras pielāgoja tieši sieviešu rokām.

Vairākus izstādē apskatāmo rakstāmmašīnu modeļus savā darbā savulaik iecienījuši pasaulē pazīstami rakstnieki: Underwood Portable bija iemīļota amerikāņu rakstnieka Viljama Folknera rakstāmmašīna, Remington Portable savā darbā izmantojusi detektīvrakstniece Agata Kristi, ar Royal KMM rakstījis amerikāņu dramaturgs Tenesijs Vilijamss un beļģu rakstnieks Žoržs Simenons, savukārt Royal Quiet de Lux bijusi viena no Ernesta Hemingveja iecienītākajām rakstāmmašīnām.


gramatu_putni GRĀMATU PUTNI JEB PĀRDAUGAVAS STĀSTU MEDĪBAS

Jāņa Akuratera muzejs, Torņakalnā, O. Vācieša ielā 6a, katru otro trešdienu plkst. 16.00 aicina skolēnus apmeklēt nodarbību ciklu GRĀMATU PUTNI JEB PĀRDAUGAVAS STĀSTU MEDĪBAS.

Katrā nodarbībā piedalīsies kāds rakstnieks, vēsturnieks, literatūras vēsturnieks vai muzeja speciālists, kas apmēram stundu garā lekcijā iepazīstinās jauniešus ar kādu Pārdaugavas epizodi – stāstu par rakstnieku vai daiļliteratūrā atspoguļotu Pārdaugavas vietu. Nodarbības praktiskajā daļā, skolēni strādās pie sava radošā darba izveides, ko vajadzēs balstīt kādā pašu izvēlētā, lekcijā saklausītā motīvā. Radošo darbu varēs būvēt gan kā literāru darbu, gan ar vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļiem. Nodarbību cikla noslēgumā skolēnu radošie darbi veidos izstādi, kas maijā tiks atklāta Jāņa Akuratera muzejā, bet vēlāk apceļos Latvijas skolas.

Nodarbības būs lieliska izdevība klātienē satikt izcilus latviešu literātus un ieraudzīt savu pilsētu viņu acīm, kā arī uzdot jautājumus un iesaistīties diskusijā par neseniem un senākiem notikumiem latviešu literatūras vēsturē.

Viena nodarbība ilgs no plkst. 16.00 līdz 17.30, vienas lekcijas ilgums – 40 līdz 60 minūtes, atlikušajā laikā pulcēsimies uz sarunu pie tējas galda.

Nodarbības notiks bez maksas. Projektu atbalsta VKKF.

Nodarbību plāns 2014. gadam