Akuratera konkurss NOSLĒDZIES IZTEIKSMĪGAS RUNAS KONKURSS PAMATSKOLAS UN VIDUSSKOLAS SKOLĒNIEM “JĀNIS AKURATERS UN MIRKLIS PIRMS LATVIJAS DZIMŠANAS”

Konkursā bija aicināti piedalīties 7. līdz 12. klašu skolēni. Konkursa dalībnieku uzdevums bija izteiksmīgi nodeklamēt konkursa žūrijai vienu dzejoli no Jāņa Akuratera dzejoļu krājuma “Astras” Jāņa Akuratera muzejā.

Konkursa žūrija piešķīra divas 1. vietas – Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 11. klases skolniecei Lūizei Utānei un Ķekavas vidusskolas 12. klases skolniekam Artim Venskum.

2. vietu konkursā ieguva privātās pamatskolas “Gaismas tilts 97” 9. klases skolniece Grēta Marija Grebže.

3. vietu konkursā ieguva Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas 11. klases skolnieks Herberts Kašs.

Žūrija piešķīra arī Atzinības:

Iļģuciema vidusskolas 9. klases skolniecei Džuljetai Štikānei,

Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas 9. klases skolniecei Emīlijai Hermanei,

Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniecei Elizabetei Paulai Garai,

Rīgas vispārizglītojošās privātās vidusskolas “Evrika” skolniecei Darjai Fedorinai,

Rīgas vispārizglītojošās privātās vidusskolas “Evrika” skolniecei Marijai Adamovicai,

J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas skolniecei Sabinai Bārtulei,

Paldies Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas, J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas, Ķekavas vidusskolas, Rīgas vispārizglītojošās privātās vidusskolas “Evrika”, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Š. Dubnova Rīgas Ēbreju vidusskolas, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas, Privātās pamatskolas “Gaismas tilts 97”, Rīgas Igauņu pamatskolas, Iļģuciema vidusskolas, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas un Bērnu un jauniešu centra “Kurzeme” skolēniem par dalību konkursā.

Kā arī liels paldies skolotājiem par ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā dalībai konkursā.


18. novembris MUZEJU DARBA LAIKI VALSTS SVĒTKU LAIKĀ

Saistībā ar valsts svētkiem 19. novembris ir brīvdiena arī Memoriālo muzeju apvienības administrācijai.

Tāpat 18. novembrī būs slēgti visi apvienības muzeji: Jāņa Akuratera muzejs, Kr. Barona muzejs, Raiņa un Aspazijas māja, Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Raiņa muzejs “Tadenava”, Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Andreja Upīša memoriālais muzejs, Ojāra Vācieša muzejs.

Sestdien, 17. novembrī, ir arī slēgts Ojāra Vācieša muzejs, kas ierasti ir sestdienās atvērts.

Otrdien, 20. novembrī, ir slēgta Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Jāņa Akuratera muzejs, kā arī Andreja Upīša muzejs.

Lai priecīgi visiem!

Foto: delfi.lv


SARUNA AR GUNDEGU REPŠI, INGU ĀBELI UN MĀRI BĒRZIŅU A303 ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS SARUNA AR GUNDEGU REPŠI, INGU ĀBELI UN MĀRI BĒRZIŅU

21. novembrī plkst. 19.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā (Brīvības iela 38–4) notiks tikšanās ar romānu sērijas „Mēs. Latvija, XX gadsimts” autoriem Gundegu Repši, Ingu Ābeli un Māri Bērziņu. Sarunā iecerēts atskats uz sēriju kopumā un uz konkrētajiem rakstnieku romāniem, to tapšanas apstākļiem un citām radošā darba niansēm. Sarunu vadīs Mg. phil. Arnis Koroševskis.

Vēstures romānu sērija „Mēs. Latvija, XX gadsimts” pēdējo gadu laikā kļuva par vienu no pamanāmākajiem un nozīmīgākajiem notikumiem jaunākajā latviešu literatūrā. 2013. gada sākumā rakstnieces Gundegas Repšes izziņotā koncepcija paredzēja vienkopus pulcēt dažādu paaudžu un literārās pieredzes autorus, lai radītu iespējami daudzpusīgu skatījumu uz Latvijas vēsturi. Laikā starp 2014. un 2018. gadu tika publicēti 13 romāni – katrā no tiem aplūkota kāda pagājušā gadsimta desmitgade vai konkrētāks laika nogrieznis.

Sarunā tiksimies ar sērijas idejas autori un iniciatori Gundegu Repši, kuras romānā “Bogene” (2016) ieskicēts Otrā pasaules kara sākums un PSRS īstenotā Latvijas okupācija, Māri Bērziņu, kura romānā “Svina garša” (2015) hronoloģiski aplūkotas abas – padomju un vācu – okupāciju varas un no tām izrietošās represijas, un Ingu Ābeli, kuras romāns “Duna” (2017) atklāj gan kara, gan pēckara gadu notikumus. Sērijas darbi ir atzinīgi novērtēti gan lasītāju, gan literatūras kritiķu vidū – par romāniem “Svina garša” un “Duna”  Māris Bērziņš un Inga Ābele attiecīgi 2016. un 2018. gadā saņēma Latvijas Literatūras gada balvu, savukārt gan Gundega Repše, gan Māris Bērziņš kļuva par pēdējiem latviešu rakstniekiem, kuriem piešķirta prestižā Baltijas Asamblejas balva literatūrā.

Šī tikšanās turpina sarunu ciklu ar romānu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” autoriem.

Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 21. novembris, 19.00–20.00.
Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas: Galvenais speciālists Arnis Koroševskis

+371 67289767; +371 29254346; arnis.korosevskis@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


A3 afiša 18. NOVEMBRA PRIEKŠVAKARA SVINĪBAS K. BARONA MUZEJĀ

17. novembrī K. Barona muzejs (Krišjāņa Barona iela 3–5, Rīga) aicina uz tikšanos pasākumā “Priekšvakarā”.

Pasākumu programma:

17.00–19.00

– muzejā viesojas vokālais ansamblis “Mazputniņi” (vad. Ilona Koroševska)

– vakara uzrunas:

“Kāpēc – Priekšvakarā?” – speciālists Andris Ērglis stāsta par notikumu 1918. gada 17. novembra vakarā, kad tika saskaņoti valsts pirmie dokumenti un izveidota Tautas padome. Priekšvakars – pirms dzimšanas. Kāpēc šeit, K.Barona ielā 3?

“K. Barona ielūguma noslēpums” – stāsta speciāliste Dita Barona. K. Barons saņēma ielūgumu uz 18. novembra svinīgo aktu, bet neieradās. Kāpēc?

“Mūsu nama stāsti” – Elizabete Čukure. E. Čukure dzīvo mūsu namā kopš 30. gadiem. Bērnībā satikusi G. Zemgalu u.c. slavenus cilvēkus.

“Baronu dzimta – Latvijai” – stāsta muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa. 3 paaudžu vīru stāsts – no sapņa līdz izmisumam.

K. Barons – jaunlatvietis, pauž uzskatus par latviešu nākotni, dēls – Kārlis Barons – viens no ievērojamākajiem brīvvalsts zinātniekiem, mediķiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, parakstījis LCP memorandu 1944. g., mazdēls Kārlis Barons – 19 gadu vecumā kritis Latvijas brīvības cīņās, apglabāts Brāļu kapos.

19.00–21.30

Vakarēšana ar tēju Baronu viesistabā – ekskursijas, sadziedāšanās.

22.00 – sveču ceļa iedegšana no K. Barona pieminekļa Vērmanes dārzā līdz namam, kurā dzimusi Latvijas valsts.

22.20

Zibakcija “Mirklis miera”. Norises vieta – Elizabetes ielas trotuārs gar Vērmanes dārzu pretī K. Barona ielas 3. namam. Akcijas noslēgumā tiek dziedāta himna “Dievs, svētī Latviju!”

Akcija, kurā svešinieki velta cits citam 10 sekundes laika,

ieskatoties acīs un noskaitot kādu viņiem svarīgu Dainu. Šis uzsver cilvēcisko vienotību un vienotību, ko latviešiem sniedz tautasdziesmas.

Vairāk informācijas:

Galvenais speciālists Andris Ērglis

+371 67284265; +371 29120216; andris.erglis@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un K. Barona muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Latvijas PEN LITERATŪRA AIZ RESTĒM: LASĪJUMI JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

15. novembrī plkst 19.00 Jāņa Akuratera muzejā (Ojāra Vācieša iela 6a, Rīga) notiks vajāto un ieslodzīto rakstnieku darbu lasījumi.

15. novembris ir Starptautiskā ieslodzīto rakstnieku diena, ko 1981. gadā sāka atzīmēt PEN International. Latvijas PEN organizē šo vakaru, lai pieminētu tos rakstniekus, kas šobrīd atrodas apcietinājumā, kā arī lai autori, kas būs klāt, palasītu savus jaunākos darbus un dalītos savā pieredzē par vārda brīvību un tās ierobežojumiem. Piemēram, Raimonds Ķirķis lasīs Vistena Hjū Odena darbu tulkojumus, rakstnieks Rvīns Varde pastāstīs par savu pieredzi ar tiesību sargājošām institūcijām. Piedalīsies arī Inga Gaile, Ilmārs Šlāpins, Dainis Deigelis, Liene Linde, Ieva Viese-Vigula, Lauris Veips, Raimonds Ķirķis, Andris Zeibots, Ausma Perons u.c.

Savulaik 1905. gada revolūcijas laikā 3 reizes apcietināts bija arī Jānis Akuraters

Par savu piedzīvoto cietumā trešajā apcietinājumā no 1906. gada septembra līdz 1907. gada maija beigām, kur sešus mēnešu viņš bija kopā ar dzejnieku Kārli Krūzu vienā kamerā, atmiņās “Dienu atspīdumi” Akuraters rakstīja: “(..) laiks vilkās gausi, un mēs dilām arvien vairāk. Ēdiens bija tik slikts, ka to reizēm nemaz nevarēja ņemt mutē, un iepirkumi, kurus reizi nedēļā mēs saņēmām no cietuma veikala, bija smirdošs sviests un vecs siers. (..) Reizēm man likās, ka mēs visi dzīvojam jau tūkstošs gadus savās telpās, un reizēm bija tā, kā kad priekš laikiem reiz tas būtu jau noticis, kas notiek tagad, varbūt kādā agrākā mūžā, no kura vienīgā atmiņa ir šis cietums. Apnīkst lasīt, rakstīt, runāt, domāt, zūd ēstgriba, miegs. Tikai vēstules no ārienes ienes veselu šalti domu un fantāzijas cietumā; tās es dabūju diezgan bieži un tām jāpateicas par to, ka es galīgi nepaguru. Bet uz pavasara pusi mana veselība tik stipri gāja uz leju, ka es necerēju vasaru vairs izturēt.”  Toreiz Akurateram no cietuma palīdzēja izkļūt viņa kolēģu rakstnieku (it īpaši Rūdolfa Blaumaņa) darbība – iesniegtais lūgums atbrīvot dzejnieku ģenerālgubernatoram Sologubam. Mūsdienās Starptautiskais PEN klubs organizē atbalsta akcijas apcietinātajiem rakstniekiem visā pasaulē. Un daudzreiz tās ir palīdzējušas uzlabot ieslodzīto rakstnieku un žurnālistu dzīves apstākļus.  20. gs. 30. gados Latvijas PEN kluba vadītājs bija Jānis Akuraters.

PEN klubs ir Vispasaules rakstnieku, dzejnieku un izdevēju savienība, starptautiska organizācija, ko 1921. gadā dibināja angļu dzejniece K. A. Davsone Skota (C. A. Dawson Scott). PEN kluba mērķis ir veicināt sadarbību starp rakstniekiem visā pasaulē un aizstāvēt viņu tiesības. Latvijā PEN klubs pastāvēja no 1928. gada, tā valde atradās Zviedrijā. Tā pastāvēšanu pārtrauca Padomju okupācija, bet tas tika atjaunots šī gada martā.

Plašāka informācija:

latvianpen@gmail.com

29228722 (Inga Gaile, Latvijas PEN vadītāja)

 

Jāņa Akuratera muzeja un Latvijas PEN rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

 

 


Mirklis kā sakraments pasākums MINI “MIRKLIS KĀ SAKRAMENTS” JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

14. novembrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā (Ojāra Vācieša iela 6a, Rīga) notiks Latvijas valsts simtgadei veltīts pasākums “Mirklis kā sakraments”. Pasākums sniegs ieskatu Jāņa Akuratera ieguldījumā Latvijas valsts idejas tapšanā.

Pasākuma programmā:

  • Daži mirkļi ceļā uz Latvijas valsti Jāņa Akuratera piezīmēs, rakstos, atmiņās – stāstīs muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un speciālistes Maira Valtere, Ilze Grūbe.
  • Muzikāls veltījums – Ieva Parša (balss), Orests Silabriedis (klavieres).
  • Jāņa Akuratera dzeja – izteiksmīgās runas konkursa skolēniem “Jānis Akuraters un mirklis pirms Latvijas dzimšanas” laureātu lasījumā.
  • Rīgas Angļu ģimnāzijas skolēnu radošo darbu lasījumi.

Jāņa Akuratera temperaments, aizrautība un prasme formulēt un aizstāvēt idejas, kā arī ticība nacionālās mākslas spēkam izvirzīja viņu to norišu epicentrā, kas saistītas ar Latvijas likteni 20. gadsimta pirmajās divās desmitgadēs. Piemēram, 1918. gada 18. novembrī kā Tautas padomes deputāts viņš piedalās Latvijas Republikas proklamēšanā. Savās atmiņās par šo notikumu Akuraters rakstīja: “Lielāko saviļņojumu atnesa brīdis, kad Tautas padomes priekšsēdētāja biedrs Gustavs Zemgals (priekšsēdētājs J. Čakste uzturējās Zemgalē), paziņodams Latviju par neatkarīgu republiku un nobeigdams savu runu, sauca: “Saules mūžu Latvijai! Daudzi publikā šai brīdī raudāja…””.

Vairāk informācijas:

Galvenā speciāliste Maira Valtere

+371 67619934; +371 29254631; +371 26703293; maira.valtere@memorialiemuzeji.lv; akuratera.muz@inbox.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Jāņa Akuratera muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


MMA_Dzeja izgudro mani IZSTĀDE “DZEJA IZGUDRO MANI” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

Sagaidot Ojāra Vācieša 85. dzimšanas dienu, O. Vācieša muzejā tiks atklāta Dzejnieka rokrakstu izstāde “Dzeja izgudro mani”.

Dzejas tapšana bieži vien ir gana mīklains process: dažiem tas šķiet ārkārtīgi vienkāršs, citiem – prātam neaptverami sarežģīts. Izstāde atklās Ojāra Vācieša radošo procesu: tā gludums un negludumus, ķēpājumus un neizmantotās idejas. Izstādē būs skatāmi gan melnraksti tādiem dzejnieka zināmiem darbiem kā “Dzimtene” un “Es–pats”, gan arī ikdienas sarakste un piezīmju lapiņas no sadzīves ar sievu Ludmilu Azarovu.

Par rakstītā vārda nozīmību visveiklāk izsakās pats autors: “Uzrakstīt dzeju ir – uzbūvēt mūzikas instrumentu, uzradīt, teiksim, vijoli. Vārdos nevar izstāstīt, ko nozīmē uzradīt. Ikviena radīšana nav izstāstāma – kā laime, kā mīlestība. Bet instruments galu galā tiek radīts. Taču tas paliek mēms, kamēr nav muzikanta. Un muzikanti esat jūs. Te sākas pats galvenais – mūsu radītā instrumenta un jūsu spēlēttalantības kopdarbība.” (No Ojāra Vācieša runas pie Raiņa pieminekļa 1979. gadā).

Dzeja ir saruna. Dzejnieka saruna ar lasītāju vai klausītāju. Dzeja top brīžos, kad tie atbild, atsaucaties dzejniekam.

Izstāde skatāma līdz 2019. gada maijam.

Vairāk informācijas:

Muzeja vadītāja Ieva Ķīse

+ 371 67619905;+ 371 29443860; ieva.kise@memorialiemuzeji.lv;

Memoriālo muzeju apvienības un Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Informāciju sagatavoja:

Kaspars Zalāns

Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciālists

Mob. tālr. 29486114

Stabu ielā 18, Rīga, LV-1011

www.memorialiemuzeji.lv


MMA_Plakāts IZSTĀDE “LATVIEŠU SIMBOLI DZEJĀ UN KALIGRAMMĀS” RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

20. novembrī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) noritēs čehu mākslinieces un dizaineres Diānas Kņežīnkova (Diana Knĕžínková) latviešu dzejā un simbolos balstītas kaligrāfijas izstāde.

Diāna Knežinkova (1996) ir dzimusi Prāgā, studējusi interjera dizainu Prāgas Mākslas un dizaina institūtā, veidojusi dizainu mēbelēm un apģērbam, kā arī stažējusies prestižajā Prāgas Nová galerijā.

Mākslinieci veidot izstādi iedvesmoja Erasmus pusgads, ko viņa pavadīja Rīgā. “Dodoties uz Latviju 2016. gada rudenī, es nekad neiedomājos, ka es tik ātri saukšu šo zemi par savām otrajām mājām,” saka Diāna. “Kopš tā laika es tik ļoti iemīlēju Latvijas kultūru un simbolus, ka esmu nolēmusi veltīt tiem savu bakalauru darbu.”

Kaligrammas ir dzejoļi, kuros teksts arī veido vizuālu attēlu. Diānai šī mākslas forma ir kā krustpunkts starp literatūru un vizuālo mākslu, kuros viņa ir ietvērusi gan latviešu folklorai un dabai veltīto dzeju un tautasdziesmas, gan arī ar dievībām, piemēram, Māru un Laimu saistītās zīmes.

“Starp čehiem un latviešiem ir daudz līdzību. Mēs abas esam mazas tautas, kas ilgu laiku ir pavadījušas zem vācu jūga un diezgan agri pievērsušās protestantismam.  Gan čehi, gan latvieši piedzīvoja nacionālo atmodu 19. gadsimtā, kas noveda pie neatkarības 1918. gadā, ko izbeidza ilgās komunisma dekādes. Abas valstis pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā.

Šī izstāde ir mans veltījums Latvijas valsts simtgadei, kā arī veids, kā vienlaikus svinēt tās kultūras savdabību, bet arī līdzības ar Čehiju. Es ceru, ka ar šo izstādi man izdosies arī piesaistīt vairāk cilvēkus šai valstij un kultūrai un izcelt tās unikālumu Eiropas kontekstā.”

Izstāde ir tapusi ciešā sadarbībā ar Čehijas Republikas vēstniecību Rīgā un ir skatāma līdz 15. decembrim.

Vairāk informācijas: Muzeja vadītāja Zanda Rozenberga

+371 67272643; +371 29254193; zanda.rozenberga@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv; http://www.aspazijarainis.lv/


Plakāts_2018_500x700 LATVIEŠU KAMERMŪZIKAS KONCERTS – VELTĪJUMS LATVIJAS SIMTGADEI JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

16. novembrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā (Ojāra Vācieša iela 6a) notiks Latviešu kamermūzikas koncerts – veltījums Latvijas valsts simtgadei.

Jāzepa Mediņa, Lūcijas Garūtas un Jāņa Zālīša kompozīcijas izpildīs Latvijas Nacionālās operas soliste Kristīne Gailīte un pianiste Dzintra Erliha.

Kristīne Gailīte (1970) ir absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālās nodaļas Lilijas Zilveres klasi (1998) un maģistrantūras Anitas Garančas klasi (2003). Vokālo meistarību papildinājusi Alessandro Paljaci meistarklasēs Kristiansannā, Norvēģijā un Oliveras Miljakovičas meistarklasēs Vīnē, Austrijā.

Kopš 1998. gada ir Latvijas Nacionālās operas (LNO) soliste, kopš 2003. gada – arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas pedagoģe, kopš 2013. gada – docente.

Kopā ar LNO trupu viesojusies Taivānā, Somijā, Meksikā, kā viessoliste dziedājusi Savonlinnas operfestivālā, Krievijas Akadēmiskajā Lielajā teātrī Maskavā un Igaunijas Nacionālajā operā. Muzicējusi ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri un orķestri Sinfonietta Rīga. Uzstājusies kopā ar Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģentu Nikolaja Aleksejeva un Olari Eltsa vadībā, kā arī ar Lietuvas Valsts simfonisko orķestri un diriģentu Gintaru Rinkeviču.

Kristīne Gailīte ir Jāzepa Vītola I Starptautiskā vokālistu konkursa laureāte, konkursa Competizione dell`Opera (Drēzdene) pusfināliste, Aldara Gada balvas laureāte, korporācijas Tālavija profesora Paula Saksa Atzinības balvas ieguvēja. Saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu un Spēlmaņu nakts gada balvu.

Pianiste Dzintra Erliha (1981) ar izcilu vērtējumu absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūru profesora Arņa Zandmaņa klavieru klasē. 2013. gadā ieguvusi mākslas zinātņu doktora grādu par promocijas darbu Lūcijas Garūtas kamermūzika: biogrāfiskais konteksts, stils un interpretācija (darba vadītāja prof. Baiba Jaunslaviete).

Viņa ir laureāte vairākos starptautiskos pianistu konkursos: Balio Dvarionas starptautiskajā pianistu konkursā Lietuvā (1997, diploms), starptautiskajā pianistu konkursā Roma-1997 Itālijā (1997, 1. vieta); starptautiskajā Ludmilas Kņezkovas-Hasijas pianistu konkursā Kanādā (1998, 3. vieta), starptautiskajā Nikolaja Rubinšteina pianistu konkursā Francijā (1999, 1. vieta).

Studējusi Kanādā pie izcilā latviešu / kanādiešu pianista Artura Ozoliņa, ko nodrošināja piešķirtā Martas Kundrātes-Tūteres piemiņas fonda stipendija.

Koncertējusi Latvijā un pasaulē: Brazīlijā, Kanādā, Islandē, Francijā, Somijā, Polijā, Ukrainā un citviet.

Ieejas par ziedojumiem

Vairāk informācijas:

Muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa

+371 67619934; +371 29254631; +371 29451112; ruta.cimdina@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Jāņa Akuratera muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry PASĀKUMS “DZIESMAS, MANAS TAUTASDZIESMAS” JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

7.novembrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā (Ojāra Vācieša iela 6a) notiks pasākums “Dziesmas, manas tautasdziesmas”.

Pasākuma centrā ir Ieva Auziņa Szentivanyi, kas ir dainu atdzejojumu grāmatas “Wit and Wisdom  of Ancient Latvian Poetry” autore.

“Dainu” izlase Ievas Auziņas Szentivanyi sakārtojumā un interpretācijā (viņa arī komentāru autore) pirmo reizi tik plašā apjomā piedāvā ieskatu latviešu tautas vērtību sistēmā ārzemniekiem. Dainas apkopotas 12 nodaļās un raksturo senā latvieša dzīves ritumu, nozīmīgākos notikumus, arī asprātību un humoru.

Grāmatā dainas publicētas paralēli latviešu un angļu valodā ar plašiem komentāriem angļu valodā, skaidrojot dainās minētās reālijas un paradumus.

Vēl pasākuma programmā: Akuratera grāmatplaukts un Latvju Dainas – galvenā Akuratera muzeja speciāliste Maira Valtere. Tautasdziesmas izpilda – Daiga Čerikova un Ingūna Grīnberga.

Pasākumu vada – Ruta Cimdiņa

Ieeja par ziedojumiem.

Vairāk informācijas:

Muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa

+371 67619934; +371 29254631; +371 29451112; ruta.cimdina@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Jāņa Akuratera muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Informāciju sagatavoja:

Kaspars Zalāns

Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciālists

Mob. tālr. 29486114

Stabu ielā 18, Rīga, LV-1011

www.memorialiemuzeji.lv