Jāņi 2016 KĀ STRĀDĀSIM SVĒTKOS?

22. jūnijā

  • Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Krišjāņa Barona muzejs, Andreja Upīša memoriālais muzejs un Ojāra Vācieša muzejs apmeklētājiem atvērts līdz plkst. 18.00
  • Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros un Raiņa muzejs “Jasmuiža” apmeklētājiem atvērts līdz plkst. 16.00

No 23. līdz 27. jūnijam slēgts Ojāra Vācieša muzejs, Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros un Raiņa muzejs “Jasmuiža”.

No 23. līdz 28. jūnijam slēgts Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs un Krišjāņa Barona muzejs.

Sanācieti, Jāņa bērni,

Sagaidieti Jāņu dienu!

Jāņu diena lepni nāca,

Ugunīši vizēdami.

Siesim sieru, pīsim vainagus un līgosim!!! Tiksimies pēc Jāņiem!


Vasaras darba laiks MMA muzejos Rīgā VASARAS DARBA LAIKS MMA MUZEJOS RĪGĀ

Lai nodrošinātu muzeja pieejamību apmeklētājiem 2016. gada vasaras sezonā, MMA muzeji Rīgā trešdienās apmeklētājiem būs atvērti vienu stundu ilgāk.

Muzeju darba laiks no 1. jūnija līdz 31. augustam:

  • Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs (Alberta iela 12–9)

11.00–18.00, trešdienās 11.00–19.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās

  • Andreja Upīša memoriālais muzejs (Brīvības iela 38–4)

11.00–17.00, trešdienās 13.00–19.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās

  • Krišjāņa Barona muzejs (K. Barona iela 3–5)

11.00–18.00, trešdienās 13.00–19.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās

  • Ojāra Vācieša muzejs (O. Vācieša iela 19)

11.00–17.00, trešdienās 13.00–19.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās


Līga Tiesniece. Mandalas un ne tikai MANDALAS UN NE TIKAI

1. jūlijā plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, tiks atklāta Līgas Tiesnieces personālizstāde MANDALAS UN NE TIKAI.

Šī ir otrā izstāde ciklā JAUNO MĀKSLINIEKU VASARA.

Pēdējos gados daudzi mākslinieki Ojāra Vācieša muzeju ir izraudzījušies par savu pirmo izstāžu norises vietu. Šovasar savu personālizstādi šeit atklāja fotogrāfs Kristaps Runcis, viņam sekos fotogrāfs Jānis Paļulis un māksliniece Laura Buholte.

Līga Tiesniece dzimusi 1985. gadā, no 1991. līdz 2000. gadam mācījusies Ķekavas mākslas skolā, ikdienā nodarbojas ar tetovēšanas mākslu, bet pēdējā gada laikā radošais talants tiek izpausts mandalu un portretu glezniecībā.

Mandalu glezniecība ir kā neapzināta meditācija, kas atspoguļojas krāsu, tēlu un ģeometrisku figūru sistēmā. Mākslas darbu savdabību un oriģinalitāti atklāj mandalu iedvesmas avoti – sākot no tetovējumu mākslas un anime multfilmām līdz ārpuszemes civilizācijas un kosmosa tēmai.

Savukārt portretu glezniecība aizsākusies kā mērķtiecīga sevis pārbaudīšana un izaicināšana, ik dienu radot jaunu darbu un veidojot virtuālās izstādes vietnē Instagram. Krāsu, formu un tēlu bagātība ir vienots stāsts, kas nolasāms portretu vaibstos un mandalu motīvos.

Izstāde būs apskatāma līdz augusta beigām.


Sarunas par dzeju un dzīvi SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI

29. jūnijā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, pasākumu ciklā SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI notiks kārtējā tikšanās – sarunāsies Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja skolotāja Anita Vanaga un bibliogrāfe Agra Turlaja. Sarunu vadīs Ojāra Vācieša muzeja vadītāja Ieva Ķīse.

Anita Vanaga un Agra Turlaja kopā beigušas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti un sarunāsies par laikabiedriem un kursabiedriem, kuriem jau tajā laikā bija mazliet vairāk vieduma un varbūt arī drosmes, īpaši izceļot vienu no Atmodas līderiem – skolotāju Feliksu Zvaigznonu.

Saruna risināsies arī par dzejas vietu dzīvē. Tagad un jaunības un studiju gados – kas uzrunājis, šķitis nozīmīgs un būtisks tad un kas tagad, protams, neaizmirstot Ojāru Vācieti.

Ieejas maksa: EUR 2,00, studentiem un pensionāriem EUR 1,00

Pasākumu atbalsta Rīgas dome.


Daiga Lapāne SAPŅU MADARAS DEBESĪS PLAUKST…

29. jūnijā plkst. 17.00 Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros, Daugavas ielā 58, notiks dzejas un mūzikas pēcpusdiena SAPŅU MADARAS DEBESĪS PLAUKST, kurā piedalīsies dzejniece un māksliniece Daiga Lapāne un muzicēs duets “Kaspars un Marita”.

Daiga Lapāne ir dzejniece, kā arī atdzejo no lietuviešu un grieķu valodas. Izdoti dzejas krājumi “Meditācija smilšu pulkstenī” (2000) un “Mirklis virs valodas” (2012). Grāmatā “Dienvidu vīns. Ziemeļu vīns” Daigas atdzejojumā lasāma sengrieķu dzīru un līksmes dzeja. Daiga strādā bibliotēkā, kā literārā konsultante sadarbojas ar Rīgas Imantas vidusskolas skolēnu jaunrades žurnālu “Spārnos”. Savukārt krāsu prieks pārtop datorzīmējumos un akvareļos, to motīvus izmantojot gan savu, gan citu grāmatu noformējumā.

Mūzikas skolotāja Marita Snipke un namdaris Kaspars Krastiņš kopā muzicē jau ceturto gadu. Duets “Kaspars un Marita” ir pazīstams gan dzejas draugu vidē, gan TV raidījumā “Šlāgeraptauja”. Kopā ar Edvīnu Jansonu izdota grāmata “Tikai trīs vārdi” – dzeja, dziesmas, fotogrāfijas.


Pub_foto_1 SAULGRIEŽU UGUNIS RĪGAS KALNOS

Tuvojoties gada skanīgākajiem latviešu tradicionālajiem svētkiem vasaras saulgriežiem, no 18. līdz 20. jūnijam iedegsim ugunis Rīgas kalnos – Čiekurkalnā, Āgenskalnā, Grīziņkalnā, Dzegužkalnā un Torņakalnā! Smelsim spēku un prieku tradīcijās, svinēsim un līksmosim, sagaidot vasaras pilnzieda laiku!

18. jūnijā Līgo dziesmas skanēs Čiekurkalnā un Āgenskalnā.

19. jūnijā lustīga ielīgošana notiks Grīziņkalnā un Dzegužkalnā.

20. jūnijā plkst. 19.00 Līgo dziesmas un tradīcijas varēs baudīt Torņakalnā, kur zāļu vakaru un ielīgošanu Ojāra Vācieša muzeja dārzā vadīs Iveta un Vidvuds Medeņi.

Līgosim kopā – saglabāsim un mācīsimies saulgriežu tradīcijas, dziedāsim, darināsim vainagus, godināsim Jāņus, iesim rotaļās un lēksim jautrus dančus! Sajutīsim latviešu kultūras tradīciju spēku, iegriežot saules spēku sevī!

Ielīgošanu rīko Austras biedrība.

Atbalsta: Rīgas dome, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, Jāņa Akuratera muzejs un Ojāra Vācieša muzejs.

Ieeja bez maksas.

Vairāk informācijas: www.austrasbiedriba.lv


Studiju praksē Gruzijā, 20. gs. 40. gadu beigas. Arturs Lielais – pirmais no kreisās. Foto no ģimenes arhīva VISA PASAULE PIE TAVĀM KĀJĀM… RAKSTNIEKS ARTURS LIELAIS

ir grūti aptvert lielas lietas

tāpēc tu nopērc un turi uz galda pieklājīga izmēra globusu

reizi pa reizei šķietami nejauši pagrūd un nomet uz zemes

visa pasaule pie tavām kājām

(Alise Zariņa, Papjēmašē, 2009)

Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38–4, no 10. jūnija līdz 27. augustam aplūkojama izstāde VISA PASAULE PIE TAVĀM KĀJĀM… RAKSTNIEKS ARTURS LIELAIS, kas veltīta rakstnieka, ģeogrāfa un izdevniecības darbinieka Artura Lielā piemiņai.

Izstāde ir cikla „Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību mājvieta gadsimta šķērsgriezumā” turpinājums.

Namā, kura adrese padomju laikā bija Ļeņina iela 38, 6. dzīvoklī, tieši virs rakstnieka Andreja Upīša dzīves telpas, no 1950. gada līdz 1981. gadam dzīvoja rakstnieks Arturs Lielais.

Arturs Lielais dzimis 1920. gada 16. janvārī Valkas apriņķa Plāņu pagastā. Pēc Smiltenes sešgadīgās skolas beigšanas Arturs Lielais kļuva par burtliča mācekli un strādāja Smiltenes tipogrāfijā pie Jēkaba Zušmaņa, vēlāk – Valkā pie grāmatu izdevēja Jāņa Rauskas. Otrā pasaules kara laikā strādāja būvfirmā, kur nelaimes gadījumā sadragāja labo roku un traumas dēļ vairs nevarēja atgriezties burtliča amatā. 1945. gadā Arturs Lielais sāka strādāt Latvijas Valsts izdevniecības korektūrā, bet divus gadus vēlāk ar zelta medaļu pabeidza Raiņa vakara vidusskolu. Arī turpmākās darba gaitas bija likumsakarīgi saistītas ar izdevniecībām – Latvijas Valsts izdevniecības Mācību grāmatu nodaļu, Bērnu un jaunatnes literatūras redakciju, pēc 1965. gada – izdevniecības “Liesma” Jaunatnes literatūras redakciju. Pēckara gados Arturs Lielais uzsāka studijas LVU Ģeoloģijas fakultātē, taču 50. gadu ievērojamo universitātes reorganizācijas procesu rezultātā tā tika likvidēta. Kad 1956. gadā tika atvērta LVU Ģeogrāfijas fakultātes neklātienes nodaļa, rakstnieks atgriezās akadēmiskajā vidē un fakultāti absolvēja ar izcilību. Augstu tika vērtēts Artura Lielā diplomdarbs “Arktikas izpēte”, kas vēlāk kļuva par rakstnieka pirmās grāmatas pamatu un impulsu turpināt rakstniecību. Lasīt vairāk »


Kristaps Runcis. Melbaltā dzeja KRISTAPS RUNCIS. MELNBALTĀ DZEJA

No 7. līdz 30. jūnijam Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, apskatāma fotogrāfa Kristapa Runča personālizstāde MELNBALTĀ DZEJA.

MELNBALTĀ DZEJA iesāk Ojāra Vācieša muzeja vasaras izstāžu ciklu “Jauno mākslinieku vasara”.

Pēdējos gados daudzi mākslinieki Ojāra Vācieša muzeju ir izraudzījušies kā savu pirmo personālizstāžu norises vietu. Šajā vasarā savas pirmās personālizstādes šeit atklās fotogrāfi Kristaps Runcis un Jānis Paļulis un mākslinieces Laura Buholte un Līga Tiesniece.

Fotogrāfs Kristaps Runcis foto pasauli apguvis saviem spēkiem. Jaunas iemaņas tiek apgūtas, arī strādājot “Skolu foto” un “ Memoriālo muzeju apvienībā”.

Izstāde MELNBALTĀ DZEJA ir dzejas un melnbalto fotogrāfiju apvienojums savdabīgos skaitļos. Izstādes atklāšanu un norisi caurvij skaitlis septiņi – 17 fotogrāfijas un atklāšana 7. jūnijā, fotogrāfa 27. dzimšanas dienā.

Katru fotogrāfiju raksturo dzejas rindas, tādējādi veidojot savdabīgu vizuālu un verbālu stāstu.

Fotogrāfs min: “Izstāde raksturo manu dzīves haosu, to vienos dzejas panti un melnbaltā nokrāsa. Fotogrāfija ir kā acis, kas var ieraudzīt, un dzeja kā mute, kas stāsta, un tajā var ieklausīties.”


Valsts prezidents Raimonds Vējonis  un Gaida Jablovska. 2016. gada 4. maijs VALSTS LIELĀKĀ BAGĀTĪBA IR MŪSU CILVĒKI

“Mūsu valsts lielākā bagātība ir cilvēki. Mūsu cilvēki, viņu devums un neatlaidīgs darbs ir visu mūsu sasniegumu un valsts pamatā. Latvijai ir vajadzīgi cilvēki ar cildenu raksturu. Pateicoties šādiem cilvēkiem pirms divdesmit sešiem gadiem bija iespējams atjaunot Latvijas neatkarību. Pateicoties šādiem cilvēkiem, mūsu valsts turpina attīstības ceļu,” 4. maijā sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pasniedzot valsts augstākos apbalvojumus.

Cildinot valsts augstāko apbalvojumu saņēmējus, Valsts prezidents pateicās ikvienam par pašaizliedzīgo ilggadējo darbu un devumu Latvijas un līdzcilvēku labā.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci šogad kļuva kultūras darbiniece, muzeju speciāliste, Raiņa un Aspazijas muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Gaida Jablovska. LEPOJAMIES!!!


Jasmuiža, 2015. gada vasara. RAIŅA MUZEJS „JASMUIŽA” SĀCIS SEZONU

Raiņa muzejs „Jasmuiža” šogad uzsācis savu 53. sezonu:

  • 29. aprīlī muzejā notika vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursa „Suns un kaķe” laureātu apbalvošana, tika atklāta konkursa darbu izstāde, kas būs skatāma līdz sezonas beigām – 31. oktobrim;
  • 14. maijā muzejs piedalījās Lauku Ceļotāja akcijā „Atvērtās dienas laukos” un piedāvā ikvienam apmeklētājam izgatavot savu vaska sveci;
  • 21. maijā „Muzeju nakts” ietvaros bija skatāma Rudzātu teātra kopas „Okūts” komēdija „Kaimiņu būšana”;
  • augustā notiks keramikas cepļa kurināšana un atvēršana, kā arī „Latgales tradicionālās kultūras un amatu svētki Jasmuižā” (VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītā Latgales kultūras programma);
  • septembrī – tradicionālie Dzejas dienu pasākumi.

Muzejs šajā sezonā piedāvā ekspozīcijas „Jaunais Rainis” un „Latgales keramika”, izstādes „Suns un kaķe”, „Četri stūri – Latgales amatu pamati”, „Raiņa dzejas rotaļas”, vairākas muzejpedagoģiskas programmas dažāda vecuma interesentiem, īpašo ekskursiju jaunlaulātajiem un viņu viesiem, kā arī citas iespējas jauki pavadīt laiku Jašas upes krastos.

Pateicoties Kultūras ministrijai šogad muzeja keramikas ekspozīcijā tiks izveidots interaktīvs multimediju stends, kur apmeklētājiem būs iespēja uzzināt par Latgales keramiķiem, viņu darbiem, noskatīties filmu par māla priekšmetu virpošanu, Arnolda Burova animācijas filmu „Ragainais māls”, kā arī piedalīties dažādās interaktīvās izglītojošās spēlēs.

Šajā sezonā muzejs piedāvā vēl citus jaunumus: dokumentālu īsfilmu „Aspazija un Rainis. Laikarits” (scenārija un teksta autore Lita Silova, mākslinieks Kaspars Groševs) un audiogidu latviešu, krievu, angļu, franču un vācu valodā, kas ļauj iepazīt ne tikai Raiņa muzeju „Jasmuiža”, bet iegūt informāciju par pārējiem MMA Rainim un Aspazijai veltītajiem muzejiem – Raiņa muzeju „Tadenava” Dunavas pagastā, Raiņa un Aspazijas māju Rīgā un Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Majoros.