Jāņi KĀ STRĀDĀSIM SVĒTKOS?

No 23. līdz 25. jūnijam slēgti Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Krišjāņa Barona muzejs, Ojāra Vācieša muzejs, Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā un Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros, Raiņa un Aspazijas māja Rīgā un Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros.

25. jūnijā no 10.00 līdz 17.00 apmeklētājus gaidīs Raiņa muzejs “Jasmuiža” un Raiņa muzejs “Tadenava”.

Sanācieti, Jāņa bērni,

Sagaidieti Jāņu dienu!

Jāņu diena lepni nāca,

Ugunīši vizēdami.

Siesim sieru, pīsim vainagus! Līgosim!!!


Pauls Putniņš. Satikšanās Kartons, eļļa, 33x40 cm, 2015. AVE SOL! ESI SVEICINĀTA, SAULE!

29. jūnijā plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7 tiks atklāta Daces Visnolas un Paula Putniņa gleznu un mandalu izstāde AVE SOL! ESI SVEICINĀTA, SAULE!

“Saule… Pasaule… Aizsaule … Viņsaule … Nesaule… Viss ir viens. Saule kā Visuma centrs.

Latvijas saule ir sievišķīga. Jūras viļņi ir spēcīgi un vīrišķīgi. Izstādes vadmotīvs – Saules celiņš jūrā – simbolizē sievišķā un vīrišķā saskarsmi. Sievišķā un vīrišķā saplūsmi latvju rakstos simbolizē Dieva un Māras zīmes – divi trīsstūri, kuru smailes satiekas ar sauli pa vidu, veidojot sauļoto stabu. Tas iezīmē arī garīgā un materiālā mijiedarbību un vienotību. Viss ir vienotā veselumā.

… sajūti … sasmaržo … saredzi … sadzirdi … sagaršo … satausti šo pasauli ar visām maņām,” par izstādes koncepciju stāsta māksliniece Dace Visnola un piebilst: “Šobrīd radošums, māksla un mākslas terapija ir mans dzīvesveids, kas vienotā veselumā viens otru papildina, palīdzot baudīt dzīvi uz šīs pasaules.”

Dace Visnola ir māksliniece, sertificēta mākslas terapeite, mākslas skolotāja.

Piedalījusies vairākās izstādēs, t.sk., retrospektīva personālizstāde “Mežābeles vibrācijas” (2016) u.c.

Papildinājusi zināšanas mākslas izglītībā un terapijā pie ārzemju speciālistiem ASV, Lielbritānijā, Zviedrijā, Dānijā, bijusi Ziemeļu Ministru padomes, Fulbright un Rotari kultūras stipendiāte. Kopš 1993. gada ar referātiem un radošām darbnīcām piedalījusies starptautiskos mākslas izglītības un mākslas terapijas semināros un konferencēs Latvijā, ASV, Lielbritānijā, Itālijā, Grieķijā, Lietuvā un Somijā. Publicējusi vairākus rakstus par mākslas izglītību un mākslas terapiju. Biedrību “Latvijas Mākslas terapijas asociācija”, “Latvijas Smilšu spēles terapijas” u.c. biedre. Kopš 2011. gada ir Eiropas Mākslas terapeitu tīklojuma (NEAT) dalībniece.

Pauls Putniņš 1981. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļu, 1990. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu, iegūstot profesionāla mākslinieka – konstruktora kvalifikāciju. Latvijas Mākslas akadēmijā iegūts profesionālais maģistra grāds mākslā.

Paula mākslas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Krievijā u.c. Piedalījies vairākās izstādēs, viņa darbi izstādīti galerijās Latvijā. Pauls ir Inčukalna mākslinieku kopas ilggadējs dalībnieks.

Strādājis par mākslinieku un interjeristu, bijis Latvenergo muzeja speciālists un mākslinieks noformētājs, kā arī kompozīcijas, amatu un mākslas skolotājs vispārizglītojošās un mākslas skolās.

Izstāde apskatāma līdz 26. augustam.


Saulgriežu ielīgošana Raiņa un Aspazijas vasarnīcā IELĪGOSIM JĀŅUS!

Brauc, Jānīti šai zemē

Ar to ziedu vezumiņu:

Meitām dodi sārtas rozes,

Puišiem zaļas skābenītes.

 21. jūnijā plkst. 18.00 visi laipni aicināti uz SAULGRIEŽU IELĪGOŠANU Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7.

Līgosim un rotāsim māju kopā ar folkloras kopu “Mare”!

Ieeja brīva.


Saulgriežu ugunis Rīgas kalnos SAULGRIEŽU UGUNIS RĪGAS KALNOS 2017. Torņakalna ielīgošana

20. jūnijā plkst. 19.00 visi dziedāt un darīt gribētāji aicināti uz Saulgriežu ielīgošanu Ojāra Vācieša muzeja dārzā, O. Vācieša ielā 19.

Ielīgošanas vadītāji Zoja Heimrāte, Kristīne Kārkle-Kalniņa un Edgars Kārkls.

Ielīgošanā uzzināsim par Jāņu zālēm un to lietā likšanu, vakara gaitā tiks godināti Jāņi, būs danči un rotaļas un citas Jāņu tradīcijas.

Ieeja bez maksas.

Rīko Austras biedrība.

Atbalsta Rīgas dome.


Sudraba karote no sešu karošu komkplekta, kas Andrejam Upītim un Olgai Tīrumniecei dāvināts kāzās 1905. gada 12. jūnijā. MUZEJA PRIEKŠMETS. JŪNIJS

Kopš marta esam atsākuši publikācijas mājaslapas sadaļā “Muzeja priekšmets”, kur piedāvājam stāstus par vērtīgām lietām, ko glabā muzeja krātuves.

Jūnijā – Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenā speciālista, Mag. philol. Arņa Koroševska stāsts par nu jau vairāk nekā gadsimtu senu sudraba karoti, kas ir viena no neparastākajām un unikālākajām Andreja Upīša piemiņas lietām.

Kad 1943. gada maijā, Upīšu ģimenei atrodoties evakuācijā Kstiņinas ciematā, nodega rakstniekam uz laiku piešķirtā mājiņa, bojā aizgāja ne tikai iesāktais romāna “Zaļā zeme” manuskripts, bet arī visa ģimenes iedzīve. Sudraba karotīte ir vienīgais uguns neskartais priekšmets, kuru Upīša ģimene atrada nodegušās mājas krāsmatās.

Vairāk lasiet: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/andreja-upisa-neparasta-sudraba-karote/


SEGD Tadenava RAIŅA MUZEJA “TADENAVA” EKSPOZĪCIJAI – STARPTAUTISKA DIZAINA BALVA

10. jūnijā, apbalvošanas ceremonijā Maiami, ASV, tika pasniegta vides dizaina balva SEGD 2017, kuru starp vairākiem prestižiem ekspozīciju projektiem ieguva arī Latvijas dizaina biroja H2E veidotā ekspozīcija Raiņa muzejam “Tadenava”. Ekspozīcija iekārtota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” projekta “Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana” ietvaros. Projekta īstenotājs – valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, partneris – Memoriālo muzeju apvienība.

Šogad balvu saņēma arī Nacionālā Afroamerikāņu vēstures un kultūras muzeja ekspozīcija Vašingtonā, ASV (dizains Ralph Appelbaum Associates), ekspozīcija “La Cité du Vin” Bordo, Francijā (dizains Casson Mann) un ekspozīcija “Closed Worlds” Ņujorkā, ASV (dizains Pentagram).

SEGD konkurss tika izveidots 1987. gadā, lai akcentētu pasaules sasniegumus vides grafikas dizainā. Tā mērķis ir veicināt vizuālās komunikācijas izmantošanu vidē un parādīt tās svarīgo lomu.

Tadenava ir vieta, kur Rainis pavadīja dzīves pirmos gadus, kur aizsākās viņa personības veidošanās, tādēļ ekspozīcijas koncepcija ir “bērnības muzejs”. Saules motīvam šeit piešķirta vadošā loma. Pretstatā mūsdienās izplatītajai satura iegūšanai ar digitālo nesēju palīdzību, Memoriālo muzeju apvienības speciālistu un dzejnieces Ineses Zanderes sadarbībā ar dizaina biroju H2E veidotā muzeja ekspozīcija apmeklētājiem liek darboties ar rokām un taustāmiem izziņas materiāliem. Stāsta mērķauditorija ir bērni, un tā saturu viņi izzina ar koka lodītes – saules simbola – palīdzību.

Ekspozīcija ir spēle, kurā ikvienam apmeklētājam ir iespēja ar interaktīvu rotaļu palīdzību izzināt Raiņa literāro mantojumu, kā arī attīstīt tēlainību un vēlmi pašam interpretēt. Ekspozīcijā atklājas arī Raiņa bērnības ainas, tēva Krišjāņa, mātes Dārtas un māsas Līzes nozīme mazā Žaniņa, kā tolaik mīļi dēvēja Raini, bērnības telpā – Tadenavā.

“Apburoša un vienkārši veidota vide, kas iemieso bērnības atklājumu garu. Ir patīkams pārsteigums redzēt, ka autori nav pakļāvušies kārdinājumam izmantot digitālās tehnoloģijas. Rezultāts ir skaista, taustāma, analoga pieredze, kurā var vairāk iedziļināties un iesaistīties,” ekspozīciju komentē SEGD 2017 žūrija.


Romans Tillbergs. Titula iIustrācija Andreja Upīša romānam “Plaisa mākoņos” TĒVS UN DĒLS TILLBERGI. Ainava un ilustrācijas romānam “Plaisa mākoņos”

No 9. jūnija līdz 2. septembrim Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4, atvērta izstāde TĒVS UN DĒLS TILLBERGI. Ainava un ilustrācijas romānam “Plaisa mākoņos”.

2017. gadā, sagaidot Andreja Upīša 140. jubileju, rakstnieka muzejs turpina izstāžu ciklu “Muzeja mākslas kolekcijas pērles”.

Rakstnieka Andreja Upīša dzīvokļa plašajā viesistabā, starp vairākām latviešu mākslinieku gleznām, goda vieta ierādīta Jāņa Roberta Tillberga gleznotai Latvijas ainavai, kuras centrā tumšo mākoņu ieskautajā debesjumā iemirdzas gaismas strēle. Šo gleznu rakstniekam 1962. gadā, viņa 85. jubilejā, pasnieguši Rakstnieku savienības pārstāvji Jūlijs Vanags, Žanis Grīva, Bruno Saulītis, Elvīra Zaķe, Arvīds Grigulis un Jānis Grants.

“It īpaši ievērīgs un sajūtīgs lasītājs un skatītājs, aplūkodams tikai tās gleznas pie manu istabu sienām, droši vien kādās detaļās uztvers zināmu tuvu radniecību ar tā sauktajām “dabas ainavām” manos romānos. Es patiešām esmu no tām un daudzām citām mācījies – tomēr nekļūdams par gleznotāju kopētāju,” reiz rakstījis Andrejs Upīts.

Kā liecina ieraksts manuskriptā, 1951. gada 29. oktobrī plkst. 2.35 Brīvības ielas dzīvoklī rakstnieks pieliek punktu pēdējai romāna “Plaisa mākoņos” lappusei.

1955. gadā nāk klajā romāna trešais izdevums, to ilustrējis nesen Mākslas akadēmiju absolvējušais Romans Tillbergs. Tas ir viņa augsti novērtētais diplomdarbs. Atverot romāna titullapas ilustrāciju, kas veidota eļļas tehnikā, saskatāma attāla līdzība ar viņa tēva Jāņa Roberta Tillberga gleznoto ainavu, ko muzeja apmeklētāji nereti nosauc par “Plaisu mākoņos”.

Muzeja krājumā atrodas divdesmit Romana Tillberga 1953. gadā dažādās tehnikās veidotas romāna “Plaisa mākoņos” ilustrāciju skices. Sākotnēji tie ir gleznojumi eļļas tehnikā, tad top skices ar zīmuli un tušu. Mākslinieks rūpīgi pētījis romānā attēlotā laikmeta liecības, tipus un tēlus. Kādās no skicēm atpazīstam romāna personāža Eduarda Veidenbauma vaibstus, citā – pilsētas gorodovoju, vai vienkāršu Rīgas fabrikas strādnieku. Romāna “Plaisa mākoņos” izdevumā mākslinieks no skiču klāsta izvēlējies reālistiski veidotus tušas zīmējumus.

Romans Tillbergs (16.03.1920.– 12.12.1993.), gleznotāja, profesora Jāņa Roberta Tillberga dēls, mācījies Jaņa Rozentāla mākslas skolā, sācis studijas LU Arhitektūras fakultātē, vēlāk beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju kā grafiķis. 1956. gadā kļuvis par Mākslinieku savienības biedru. Darbojies grāmatu grafikā, ilustrējis bērnu un mācību grāmatas, veidojis zīmējumus arī žurnālos “Bērnība”, “Draugs”, “Zīlīte” un karikatūras žurnālā “Dadzis”. Piedalījies starptautiskajās karikatūristu izstādēs Zviedrijā, Polijā un citās valstīs.

Izstādes autore Inese Kaire

Mākslinieks Ints Sedlenieks


Apceļo Latvijas muzejus! LATVIJAS MUZEJU BIEDRĪBAS AKCIJA “APCEĻO LATVIJAS MUZEJUS!”

Latvijas Muzeju biedrība šogad atzīmē 25 gadu jubileju. Šo gadu laikā Muzeju biedrības saime ir augusi, un šobrīd apvieno 107 valsts, pašvaldības, privātos un autonomos muzejus. Lai pievērstu uzmanību Latvijas Muzeju biedrības darbībai un Latvijas muzejiem, LMB no 1. jūnija līdz 31. augustam organizē vasaras akciju “APCEĻO LATVIJAS MUZEJUS!”.

Akcijā “Apceļo Latvijas muzejus!” piedalīsies visi Latvijas muzeji. Galvenais mērķis ir pievērst uzmanību mazajiem muzejiem Latvijā (ne tikai Latvijas novados, bet arī Rīgā), veicināt to atpazīstamību, rosināt interesi par piedāvājumu un parādīt šo muzeju šarmu.

Aicinām akcijā iesaistīties ikvienu Latvijas iedzīvotāju vai viesi, kam patīk apmeklēt muzejus, iepazīt vietējo novada vēsturi un kultūras mantojumu. Kā akcijas galvenā platforma tiks izmantota lapa www.facebook.com/apcelolatvijasmuzejus. Lai piedalītos konkursā, dalībniekam nepieciešams profils sociālajā tīklā Facebook. Apmeklējot kādu no muzejiem, dalībniekam jāatzīmējas savā Facebook profilā, laika līnijā ievietojot foto no apmeklētās vietas un komentējot piedzīvoto, redzēto un uzzināto. Tāpat jāpievieno norāde @Apceļo Latvijas muzejus un jāatzīmē atrašanās vieta, izmantojot sociālā tīkla Facebook rīku ar vietas atzīmēšanu vai arī ierakstot konkrētu muzeju, piemēram, @Limbažu muzejs. Ar akcijas nolikumu un uzdevumiem var iepazīties Latvijas Muzeju biedrības mājaslapā: http://www.muzeji.lv/lv/museums/museums-association/must-see/akcijas-apceljo-latvijas-muzejus-nolikums/

Kā norāde, ka muzejs piedalās akcijā, konkrētajā muzejā būs izlikta akcijas “Apceļo Latvijas muzejus!” pazīšanās zīme.

Uzvarētāji tiks noteikti, izvērtējot dalībnieka atraktivitāti un aktivitāti, apmeklējot muzejus un ievietojot ierakstus vismaz par pieciem apmeklētiem muzejiem.

Katrs uzvarētājs iegūs piecas brīvbiļetes uz kādu no šiem Latvijas muzejiem:

  • Latvijas Nacionālais mākslas muzejs,
  • Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs,
  • muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”,
  • Rīgas Motormuzejs,
  • “Laimas” šokolādes muzejs,
  • Rundāles pils muzejs,
  • Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs,
  • Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs,
  • Turaidas muzejrezervāts,
  • Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs.

Iepazīsim Latvijas muzejus, to izstādes un ekspozīcijas, izzināsim vietējo vēsturi, tradīcijas un kultūru, aplūkosim arī sezonālos muzejus, kuri atvērti tikai vasarā!


Jānis Streičs JĀŅA STREIČA GLEZNU IZSTĀDE TADENAVĀ

Līdz 19. jūlijam Raiņa muzejā “Tadenava” (Dunavas pagasts, Jēkabpils novads) atvērta Jāņa Streiča gleznu izstāde.

Jānis Streičs – Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, LZA Raiņa un Cicerona balvas, Vatikāna un citu starptautisko prēmiju laureāts, kinorežisors, scenārists, sabiedriskais darbinieks un arī gleznotājs.

Jānis Streičs piedzima Raiņa “jaunu dienu zemē” Latgalē, bet staigāt un runāt sāka Kurzemē, netālu no Sabiles. Karš izpostīja ģimeni. Jānis agri kļuva bārenis. Viņa skolas gadi ritēja netālu no Jasmuižas, uz kurieni mājinieki bieži veda malt graudus.

Mācoties Gaiļmuižas pamatskolā, zēns vēlējās kļūt par mākslinieku. Rēzeknes pedagoģiskās skolas zīmēšanas metodikas pasniedzējs Jakovs Beketovs viņam atklāja pirmos aroda noslēpumus un mudināja mācīties tālāk, bet – sekoja dienests armijā. Prasme zīmēt atviegloja karavīra gaitas. Tomēr aizraušanās ar teātri guva virsroku un beidzot aizveda pie kino.

Studenta gados Jānis pelnīja iztiku, gatavojot dekorācijas amatieru teātros, taisot plakātus klubiem un uzņēmumiem. Arī kino laukā prasme zīmēt lieti noderēja, un Jāņa Streiča filmu vizuālais ietērps ir pārsvarā režisora diktēts un vadīts. Viņa devums kinomākslā apcerēts Dairas Āboliņas grāmatā “Jāņa Streiča maģiskais reālisms 22 filmās”. To vidū – “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Mans draugs nenopietns cilvēks”, “Teātris”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un citas. Darbu pie filmas “Cilvēka bērns” režisors aprakstījis grāmatā “1991 – tas garais cilvēkbērna gads”.

1969. gadā Jānis Anmanis, būdams mākslinieka asistents kinostudijā, pamanīja režisora aizraušanos, un vairāk nekā 30 gadus nelika viņu mierā, līdz pierunāja atsākt gleznošanu.

Un tā kopš 2002. gada Jānis Streičs piedalās izstādēs un plenēros kopā ar saviem draugiem, profesionāliem māksliniekiem. Jau notikušas vairāk nekā 30 personālizstādes Latvijā un Lietuvā. Šovasar – Tadenavā.

 


Firmas “V. STEINBERGS RIGA” bonierējamā birste MUZEJA PRIEKŠMETS. MAIJS

Ik mēnesi mājaslapas sadaļā “Muzeja priekšmets” piedāvājam stāstus par vērtīgām lietām, ko glabā muzeja krātuves.

Cik prātīgi vai neprātīgi mēs izvērtējam priekšmetus, ko uzņemt muzeju kolekcijās? Muzejos tas ir mūžīgi aktuāls jautājums. Ir priekšmeti, par kuriem sabiedrība labprāt rūpējas, un, tiecoties tiem nodrošināt mūžību, ievieto muzejā. Tie ir priekšmeti ar augstu estētisko vērtību – mākslas darbi, smalki amatniecības izstrādājumi u.c. Tie ir priekšmeti, kas vēsta par sen zudušu laikmetu, – arheoloģisko izrakumu materiāli. Arī sadzīves un etnogrāfijas priekšmetu kolekcionēšanā ir sava “muzeja cienīguma” hierarhija – muzejos ātrāk nonāks dzelzs gludekļi, petrolejas lampas, izrakstītas vārpstiņas un tamlīdzīgas lietas. Taču cik muzeji savā krājumā, kā tikpat vērtīgas iekļaus slotas, trauku, putekļu un grīdas lupatas? Ja nu tomēr izvēlētos šos priekšmetus “muzealizēt”, vai krājumā, piemēram, būtu jāuzņem izmazgātas vai netīras putekļu lupatas? Vai nodilusi slota, rūpējoties par tās saglabātību, būtu jārestaurē, “atgriežot” tai sākotnējo izskatu? Un kā, neiekļaujot šādas lietas muzeja krājumā, mēs savās interjera ekspozīcijās varam sniegt patiesu priekštatu par kāda laika sadzīves kultūru?

Maijā – Jāņa Akuratera muzeja galvenās speciālistes Mairas Valteres raksts “Kad pārdomas raisa Akuratera mājas bonierējamā birste…”: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/kad-pardomas-raisa-akuratera-majas-bonierejama-birste/