Baltā nakts NAKTS. NENOTEIKTS MIRDZUMS. Baltā nakts Jāņa Akuratera muzejā

Ferdinands iesita ne pirmo,

ne pēdējo krustu Pasaules kapsētā.

Ko viņš teiktu, ja būtu palicis līdz galam?

Ja būtu redzējis kūpošu un pelēku tukšumu,

kas paliek kad kara pulki iet zemei pāri.

Varbūt viņam nemaz nebūtu žēl,

varbūt viņš aizgrieztos,

varbūt lūgtu kādam piedošanu.

Anna Belkovska, 2014

6. septembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 1.00 Jāņa Akuratera muzejā, O. Vācieša ielā 6a, noritēs audio vizuālu pasākumu programma NAKTS. NENOTEIKTS MIRDZUMS.

Ieeja bez maksas.

Atbalsta: Rīgas dome un Certes.lv Lasīt vairāk »


Juris Kulakovs JURA KULKOVA DZIESMU CIKLS PAR JUKUMU VĀCIETI

„Ko zobenu cilā, / Vai arklis nav spožs? // Ak, zobens ir dedzīgs / Un aicinošs. // Ko kumeļu seglo, / Vai tālu tev jāt? / Un sarkanām kāzām / Es jāšu, māt!”

Tas ir viens no emocionālākajiem Jāņa Akuratera strēlnieku tēmai veltītajiem dzejoļiem, kurā dēls sarunājas ar māti. Šis dzejolis ir pārtapis dziesmā.

Komponists Juris Kulakovs radījis jaunu dziesmu ciklu ar Jāņa Akuratera, Kārļa Skalbes, Jāņa Jaunsudrabiņa, Viļa Plūdoņa, Jāņa Medeņa, Jāņa Ezeriņa un Annas Brigaderes vārdiem. Šī cikla pirmatskaņojums notika 13. augustā Jāņa Akuratera muzejā Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014 programmas ietvaros.

Jauno dziesmu ciklu būs iespēja dzirdēt arī 30. augustā un 11. septembrī plkst. 19.00 Jāņa Akuratera muzejā akcijas „Café Spleen jeb Augusts 1914” pasākumos: „2. laikmeta nogrieznis. „Café Spleen”. Jukums Vācietis un latviešu dzejnieki Pirmā pasaules kara mistērijā”.

Dziesmu ciklu izpildīs solisti Ieva Akurātere un Miervaldis Jenčs, klavieres, akordeons – Juris Kulakovs. Komentāri un dzejas lasījumi – Viktors Jansons.

Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā. Biļetes cena – 5.00 EUR

Akcijas „Cafe Spleen jeb Augusts 1914” nosaukums ir aizgūts no Akuratera stāsta „Café Spleen”, kas vēsta par strēlnieku – dzejnieku un mākslinieku – pašu radīto „cilvēcisko patvērumu” kara situācijā, kad vakaros kādā lauku pirtiņā, fonā dunot kara troksnim, viņi pulcējās kopā, dzēra tēju, dziedāja un runāja par dzīvi un mākslu „viņpus” kara lauka: „.. dziesmu meldijas ir tik lieliskas, mēs sākam un iesākam paklusām dziedāt. Vēl un vēl un pamazām pie mums ir dzīres jau. Sērās un gavilējošās tiek dziedātas un mēs tiekam sārti un priecīgi. Cik lieliska tomēr ir dzīve! Liekas, ka mūsu vienkāršās krūzītēs būtu dzirkstošs vīns un ka mēs svinētu atkal dziesmu svētkus. Un tad fantāzijai un sapņiem aug spārni un pāri rožu dienām tie laižas uz nākotni.”

Akcijas norises laikā Jāņa Akuratera muzeja dārzā izveidota savdabīga „Café Spleen” armijas telts, kur veselu mēnesi notiek dzejas un mūzikas vakari, teatrālas performances un pasākumu cikli, kas stāsta par dzejnieku, mākslinieku, komponistu kara laukā, par cēloņiem un sekām, un laikmetu sasaukšanos.


Viktors Jansons. Maģiskais teātris MAĢISKAIS TEĀTRIS CAFÉ SPLEEN TELTĪ

29. augustā un 10. septembrī plkst. 19.00 Jāņa Akuratera muzejā, O. Vācieša ielā 6a, akcijas „Café Spleen jeb Augusts 1914” ietvaros „Café Spleen” teltī notiks pasākums no cikla „Jānis Akuraters divos laikmeta nogriežņos” – „1. laikmeta nogrieznis. Maģiskais teātris – ieeja tikai jukušiem. Akuraters vai Hese? 1905. gada revolūcijas triumfs un posts”, kuru kopā veidojuši režisors Viktors Jansons un komponists Juris Kulakovs.

Pasākums ir Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 programmas notikums.

Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā. Biļetes cena – 5.00 EUR

„Stepes vilks” – izcilā vācu 20. gadsimta autora, Nobela prēmijas laureāta Hermaņa Heses romāns, kas pirmoreiz publicēts 1927. gadā. „Vilks” – pseidonīms, kuru latviešu dzejnieks un rakstnieks Jānis Akuraters izmantojis 20. gs. sākumā, laikā, kad nobrieda viņa radošā personība, laikā, kad brīvības un dzīvības idejām īpašu vērtību radīja 1905. gada revolūcija.

„Maģiskajā teātrī, kur ieeja tikai jukušiem” Hermaņa Heses romānā „Stepes vilks” nokļūst galvenais varonis Harijs, lai iepazītu un izprastu savas personības sarežģītību. Pasākums/akcija „Maģiskais teātris – ieeja tikai jukušiem. Akuraters vai Hese?” ir būvēta kā savdabīga interaktīva spēle performances stilā. Akcijas veidotāji, izmantojot H. Heses romānā aprakstīto personības sašķeltības shēmu „cilvēks – dzīvnieks”, tieksies atklāt dzejnieka Jāņa Akuratera radošās personības tapšanas ceļu 20. gs. sākuma skaudrajā vēsturiskajā laikā.

Hermanis Hese ir rakstījis: „Katram laikmetam, katrai kultūrai, katram paražu un tradīciju kopumam ir sava struktūra, savs – tai piederīgais maigums un skarbums, skaistums un nežēlīgums, katrs zināmas ciešanas uzskata par pašsaprotamām, pacietīgi samierinās ar zināmu ļaunumu. Par īstām mokām, par elli cilvēka dzīve kļūst tikai divu laikmetu, divu kultūru un divu reliģiju sadures punktā.” Šādā divu laikmetu „sadures punktā” veidojās Jānis Akuraters kā dzejnieks, rakstnieks un radoša personība.

Akcijas „Maģiskais teātris – ieeja tikai jukušiem. Akuraters vai Hese?” kompozīcija ietver „Stepes Vilka” komentāru montāžu ar Jāņa Akuratera dzejas teksta lasījumu, speciāli komponētiem dziedājumiem, stikla mākslas objektiem un telpas dizainu.


Alla Folka. Atmiņu ainavas ATMIŅU AINAVAS

Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4, atklāta gleznotājas Allas Folkas izstāde ATMIŅU AINAVAS.

„Noslēpums, kas ir mākslā, piešķir tai valdzinājumu. Gleznu jājūt, jāredz ar sirdi, ne tikai ar redzi. Kas ir glezna – to nevar izstāstīt vārdiem, tas ir tas, ko nevar pateikt. Redzi – ar prātu pārstrādā – bet mēģini uzgleznot iespaidu, noskaņu – kas man ļoti svarīgi. Emocijas, jušana – tā ir enerģija – un krāsa pārvēršas vērtībā. Ideāli jau būtu – būt allaž jaunam, katru dienu visu redzēt kā no jauna. Iedvesmojos dabā un visā, kas visapkārt. Arī literatūrā, filmās. Glezniecībā man ļoti svarīga līnija un krāsu laukuma intensitāte, proporcijas. Mēdzu gleznot kārtām, izmantojot dažādu krāsu kārtu mijiedarbību, ar līniju un krāsu triepieniem radot vibrējošu kustīguma iespaidu. Gleznā svarīga harmonija. Harmonija ir spēks, tajā ir liela enerģija, kas spēj spēcīgi iedarboties. Tas ir svarīgi. Bieži gleznoju cilvēkus, tēlus saistībā ar dabu, arī interjerā. Cilvēks un daba papildina viens otru.

„Atmiņu ainavas” ir ceļojumu noskaņu, domu un sajūtu fragmentu fiksācijas, kas kristalizējušās ilgākā laika posmā. Ar piesātinātiem un vibrējošiem krāsu triepieniem mēģināju panākt attiecīgās vietas asociatīvo noskaņu, kas atmiņās saglabājusies spēcīga. Un pats gleznošanas process ir veids, kā vēlreiz domās atgriezties pie senāk un nesenāk izdzīvotām un izjustām nojausmām.” (Alla Folka)

Alla Folka beigusi Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolu (1970) un Latvijas Mākslas akadēmijas gleznotāju-pedagogu nodaļu (1976), kopš 2003. gada ir Humanitāro zinātņu mākslas maģistre.

No 1994. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

Izstādēs piedalās kopš 1988. gada. Sarīkojusi vairākas personālizstādes Rīgā (1988, 1994, 1998, 1999, 2001, 2002, 2006, 2008, 2012).

Piedalījusies Rudens izstādē (1991), Mākslas dienu izstādēs (1992, 1995, 1996), Pedvāles gleznotāju plenēros (1993, 2002, 2003), mākslinieku plenērā „Saulgrieži” Zvārtavā (1999), izstādē „Klusā daba” Mākslinieku savienības galerijā (1996), Jūrmalas grupas mākslas izstādē (1998), Poļu kultūras dienās Rīgā (2002), mākslas izstādēs Melngalvju namā (2002), galerijā „Māksla” (2005), galerijā „Tērbatas centrs” (2007), Agijas Sūnas galerijas izstādēs, „Gada gleznās” (1999) un „Eiropas pilsētas” (2008, 2011).

Izstāde būs apskatāma līdz 30. septembrim.


Trīs izstādes Akuratera muzejā NO STRĒLNIEKA ZĀBAKA LĪDZ STIKLA NAGLAI. Trīs izstāžu atklāšana Jāņa Akuratera muzejā

Jāņa Akuratera muzejā, O. Vācieša ielā 6a, atklātas trīs izstādes, kas piedāvās Pirmā pasaules kara tēmas risinājumu no trim dažādiem skatapunktiem – saglabāto relikviju un lietu stāsti, mākslinieku, notikumu aculiecinieku, versijas un mūsdienu modernās mākslas metaforiskais vēstījums. Pasākums norisinās Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014 programmas notikuma – akcijas „Café Spleen jeb Augusts 1914” – ietvaros.

Jāņa Akuratera mājas verandā tiks atklāta stikla mākslas izstāde „Mēness un Naglas. Degt”, ko kopīgi veidojuši divi mākslinieki – Inguna Audere (Latvija) un Maikls Rodžers (ASV).

Inguna Audere ir Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas pasniedzēja. Viņas izteiksme mākslā veidojas, apvienojot pagātnes faktus ar tagadni. Meklējot līdzības un saikni starp cilvēkiem, lietām, notikumiem un dabu, viņa veido vizuālas metaforas stiklā, kurās laika dimensijai nav lielas nozīmes.

Maikls Rodžers (Michael Rogers, ASV) kopš 2002. gada strādā Amerikas Amatniecības skolas Ročesteras Tehnoloģiju institūtā. Viņš ir viens no valsts izcilākajiem stikla māksliniekiem, kura darbos tiek apvienots teksts un objekts. Pirms darba Ročesteras Tehnoloģiju institūtā, Rodžers dzīvoja un strādāja Japānā.

Stikla mākslinieku Ingunas Auderes un Maikla Rodžera kopīgi veidotā izstāde „Mēness un Naglas. Degt” ir kā vizuāla metafora neiznīcināmajam cilvēkā brīdī, kad dvēsele, sapņu un īstenības skarta, tiecas pēc patvēruma. Pārtapšana, atjaunošanās, dziedinājums ir mākslinieces Ingunas Auderes atslēgvārdi. Maikla Rodžera interešu lokā ietilpst pagātnes liecību aktualizējums jaunos kontekstos. Aizejošā laika, vai drīzāk, pārlaicīgā tvērums dažādās izteiksmēs ir kopīgā iezīme viņu abu atšķirīgajā daiļradē. Lasīt vairāk »


Cafe Spleen jeb Augusts 1914 CAFÉ SPLEEN JEB AUGUSTS 1914

Pirms 100 gadiem 1914. gada vasarā sākās Pirmais pasaules karš, kas, nesdams iepriekš nepieredzētu postu, izmainīja pasaules karti, sabiedrības vērtību sistēmu un dzīvesstilu. Šo notikumu aculiecinieks un dalībnieks bija arī latviešu dzejnieks Jānis Akuraters (1876–1937). Savā autobiogrāfijā viņš rakstīja, ka pasaules karš „pēkšņi visam saules pilnam gaišam laikam darīja galu, pāršķiezdams ar savu mistisko zobenu” arī viņa sapņus un likteni.

No 12. augusta līdz 12. septembrim Jāņa Akuratera muzejā, Torņakalnā, O. Vācieša ielā 6a, norisināsies akcija CAFE SPLEEN JEB AUGUSTS 1914, kas ir RĪGA 2014 notikums.

Biļetes uz akcijas pasākumiem „Biļešu paradīzes” kasēs.

Rīgas svētku pasākumi 16. augustā un Baltās Nakts pasākumi 6. septembrī – bez maksas.

Projekta atbalstītāji:

Nodibinājums Rīga 2014, Rīgas dome, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Republikas Zemessardze, AS „Latvijas Finieris”, SIA Stats Serviss, SIA Kalnozols un Partneri, Rakstnieku muzeju biedrība „Pils”.

CAFE SPLEEN JEB AUGUSTS 2014

Informācija: www.riga2014.org/CAFESPLEEN un http://memorialiemuzeji.lv/cafe-spleen-jeb-augusts-1914/

Jāņa Akuratera muzeja darba laiks no 12. augusta līdz 12. septembrim: O., T., C., P. 14.00–21.00; S. 13.00–20.00, Sv., P. – slēgts.

Lasīt vairāk »


Katram tērpam sava rota KATRAM TĒRPAM SAVA ROTA

No 1. augusta Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros, Daugavas ielā 58, apskatāma Rites tautskolas radošo darbnīcu dalībnieču Elenas Savickas un Sandras Trakinas darinātās rotas.

Rites tautskola ir privāta institūcija, kas atrodas Rites pagastā, Viesītes novadā. Tās īpašnieki ir dāņi Lisa Nīlsena un Nils Bendiks Knudsens. Rites tautskolas mērķis ir atbalstīt jaunu pieaugušo izglītības sistēmas izveidi Latvijā – balstoties uz Dānijas pieredzi, dibināt tautskolas. Skolā ir dažādas radošās darbnīcas, kurās dalībnieces apgūst arī dažādas tehnikas, lai gatavotu rotas.

Izstādē apskatāmas pērļošanas tehnikā darinātas kaklarotas, rokassprādzes un piespraudes, tapotas, filcētas rotas, frendly plastic tehnikā darinātas rokassprādzes un auskari, kā arī ļoti interesantas pīnes kaklarotām un rokassprādzēm, kas darinātas japāņu kumihimo tehnikā.

Izstāde būs apskatāma līdz 30. augustam.


Maija Arsenjeva. Vasara Neretā VASARA NERETĀ

Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros, Daugavas ielā 58, atvērta mākslinieces Maijas Arseņjevas darbu izstāde VASARA NERETĀ.

Maija Arseņjeva dzimusi 1984. gada 14. maijā Maskavā latviešu izcelsmes mākslinieces Māras Daugavietes ģimenē. Viņas vecmāmiņa Lūcija Daugaviete bija tēlniece un keramiķe.

2004. gadā Maija Arseņjeva beigusi Mākslinieciski tehnisko teātra koledžu, kur apguvusi kostīmu mākslinieces specialitāti. Strādājusi par dizaineri modelētāju Maskavas teātrī „Blakus Staņislavska namam”.

No 2004. gada strādā par kostīmu mākslinieci Maskavas Jaunatnes teātrī.

Piedalījusies jauno mākslinieku izstādēs Maskavā u.c., tostarp latviešu mākslinieku izstādēs Latvijas vēstniecībā Maskavā, kā arī glezniecības un grafikas izstādēs Latvijas muzejos. No 2011. gada vada glezniecības un leļļu darināšanas meistardarbnīcu.

Maija Arseņjeva dzīvo un strādā Maskavā, bet vasaras pavada Latvijā vecmāmiņas dzimtajā Neretas novadā. Izstādē redzamie darbi arī tapuši Neretā 2012. gada vasarā.

Izstāde būs apskatāma līdz 30. augustam.


Imants Melderis "Vecrigas opuss I", 1991. IMANTS MELDERIS. NO PĀRDAUGAVAS

Ojāra Vācieša muzeja Robinsonzālē, O. Vācieša ielā 19,  skatāma gleznu izstāde IMANTS MELDERIS. NO PĀRDAUGAVAS.

Imants Melderis dzimis 1944. gadā kā jaunākais bērns tēlnieka un Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Emīla Meldera ģimenē. Pārdaugavā, Dīķa ielā, pagājusi viņa bērnība, nepaklausīgie pusaudžu gadi, pārgalvīgā jaunība, šeit 2001. gadā mākslinieks aizgāja mūžībā.

Augot mākslinieku sabiedrībā, nevilšus ietekmējoties no tēva, Imants Melderis jau laikus apjauš savas dzīves aicinājumu. 1962. gadā viņš beidz Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu jeb „rozīšus”. Izcilā kompānijā ar Jāni Anmani, Juri Jurjānu, Valdi Opmani 1968. gadā pabeidz Latvijas Mākslas akadēmiju.

Tālāko jaunā mākslinieka virzību diktē viņa daudzpusība ne tikai mākslā, bet arī dzīvē. Figurālo kompozīciju, kluso dabu un ainavu aktualitāte, pabeigtība nav apstrīdama. To, ka mākslinieks pēc dabas bija aizrautīgs un straujš, apliecina viņa daiļrade – spēcīgā enerģētika, vīrišķīgie otas triepieni, krāsu blīvums un košums gan akvareļos, gan gleznās nevienu neatstāj vienaldzīgu.

Imanta Meldera darbi glabājas LMS mākslas krājumā, neskaitāmās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs. Imants Melderis piedalījies daudzās kopizstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, taču ideja par personālizstādi mākslinieka dzīves laikā nav realizējusies. Šī būs pirmā.

Izstāde atvērta līdz 30. augustam.


Panevēžas cietums, 2006. gads. Rainis šeit atradās apcietinājumā no 1897. gada 31. maija līdz 26. jūnijam, kad tika pārsūtīts uz Liepājas cietumu. RAIŅA UN ASPAZIJAS SAVSTARPĒJĀ SARAKSTE. 1. turpinājums

Aizvadītā gada nogalē Memoriālo muzeju apvienības mājas lapā uzsākām Raiņa un Aspazijas savstarpējās sarakstes publicēšanu, nodot lasītājam pirmās 50 abu dzejnieku vēstules.

Šobrīd sagatavota nākamā vēstuļu kopa, kas aptver nepilnu mēnesi Raiņa un Aspazijas dzīvē –1897. gada jūniju, ko Rainis pavada apcietinājumā Panevēžas cietumā. Pēc tam dzejnieks tiks pārvests uz Liepāju, kur viņam inkriminēs apsūdzību un apstākļi būs daudz skarbāki.

Būtiska Aspazijas vēlāk rakstīta piezīme 1894. gada 18. (30.) maija Raiņa vēstulei, „kad viss ir kā brīnumjauks sapnis”: „Manas domas bij tās, ka tādiem cilvēkiem kā mums ar Raini labāk vajadzētu palikt tikai draugiem. Bet dzīves apstākļi tomēr piespieda rīkoties citādi. Raini arestēja, un viņu vajadzēja glābt. Tagad sakās tā lielā mīla, kas līdzīga mātes mīlai un kas prasa uzupurēšanos un sevis ziedošanu.” (RuA, 34.lpp.)

Abu dzejnieku sarakstes turpinājumu lasiet: http://memorialiemuzeji.lv/category/muzeja-raksti/raina-un-aspazijas-savstarpeja-sarakste/