plakats06mini JĀŅA JAUNSUDRABIŅA KOMĒDIJA “JO PLIKS, JO TRAKS” JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

18. augustā plkst. 12.00 Jāņa Akuratera muzejā Rīgā, O.Vācieša ielā 6a, būs skatāma Iļģuciema Kultūras centra teātra studijas “Rampa” izrāde “Jo pliks, jo traks”. Režisore – Ināra Čakste.

“Jaunsudrabiņa komēdija “Jo pliks, jo traks” iekarojusi tiklab lauku, kā pilsētu teātrus. Tā ir Jaunsudrabiņa kā tautas rakstnieka jauns triumfs. Stiprs nacionāls elements, maigs humors, vienkārša valoda” – tā par sava drauga Jāņa Jaunsudrabiņa komēdiju 1926.gadā, apcerot jaunāko latviešu dramaturģiju, rakstīja Jānis Akuraters.

Jānis Jaunsudrabiņš savulaik kā Akuratera draugs ir vairākkārt ciemojies šajā dzejnieka celtajā savrupmājā. Arī šobrīd muzeja ekspozīcijā Dzejnieka kabinetā var aplūkot arī divas Jāņa Jaunsudrabiņa Jānim Akurateram dāvātās gleznas.

Komēdiju “Jo pliks un traks” Jānis Jaunsudrabiņš saraksta 20.gs. 20. gados un grāmatā pirmoreiz publicē 1926. gadā. Tad arī šī luga piedzīvo pirmizrādes Nacionālajā teātrī un Ceļojošā teātrī. Lugu kritika vērtē atzinīgi, piemēram, Jānis Sudrabkalns 1926. gadā raksta: ““Jo pliks, jo traks” ir vienkārša, tīkama luga, kurai nav, zināms, komēdiju meistarstila spraiguma un koncentrētības, bet kuras mākslinieciskā dvēsele ir silta un simpātiska”.

Luga portretē 20.gs. 20. gadu gaisotni, kad pēc 1.Pasaules karā un Brīvības cīņās pavadītajiem gadiem jaunsaimniekiem ar pieticīgiem līdzekļiem ir jāsāk saimniekot, kad pilsētās uz ielām parādās aizvien vairāk automobiļu, kad tik strauji izmainās sieviešu apģērbu mode.

Izrādes tēli – jaunsaimnieks Jānis Lazdiņš, bagātniece Berta Bute un citi personāži, kuri darbosies gan Jāņa Akuratera muzeja pagalmā, gan iekštelpās.

Iļģuciema Kultūras centra teātra studija “Rampa” ar savām izrādēm Jāņa Akuratera muzejā ir viesojusies vairākkārt. Ināras Čakstes režijā teātra studija ir iestudējusi un muzejā izrādījusi arī Jāņa Akuratera darbus – 2008. gadā “Kalpa zēnu vasaru”, 2014. gadā pasaku lugu “Šis un tas Itnekas”.

Izrādes “Jo pliks, jo traks” Jāņa Akuratera muzejā biļetes cena – 2,00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildus informācija:

Maira Valtere, Jāņa Akuratera muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja, tel.26703293;

Ināra Čakste, teātra studijas “Rampa” režisore, tel.29466152

 


2018.08.08. Rozentāls zīmēšana ZĪMĒŠANAS NODARBĪBAS PIEAUGUŠAJIEM J. ROZENTĀLA UN R. BLAUMAŅA MUZEJĀ

J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs aicina sestdienās apmeklēt zīmēšanas nodarbības izcilā mākslinieka Jaņa Rozentāla darbnīcā.

No 11. augusta muzejs turpinās piedāvāt zīmēšanas nodarbības sestdienās plkst. 11.00–13.00 (saskaņā ar nodarbību grafiku). Nodarbību apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja zīmēt PIKC NMC Jaņa Rozentāla mākslas skolas pedagoģes Zīles Ziemeles vadībā, eksperimentēt ar dažādām tehnikām un grafiskajiem paņēmieniem. Nodarbības konsultēs skolas direktora vietniece izglītības jomā Laura Freināte.

Plašā darbnīca, kurā 20. gadsimta sākumā strādājis gleznotājs Janis Rozentāls, ir telpa, kas pārsteidz un iedvesmo apmeklētājus. Muzeja mērķis ir uzturēt un attīstīt šo telpu ne tikai kā unikālu apskates objektu jūgendstila Rīgā, bet arī kā vietu, kur ikvienam apmeklētājiem tiek dota iespēja izjust Rozentāla dzīves un darba vietas radošo gaisotni, kā arī izprast mākslas darba tapšanas procesu caur savu personisko pieredzi.

Nodarbības paredzētas pieaugušajiem, kā arī vecāko klašu skolēniem, studentiem un senioriem. Nodarbības notiks: 11. un 25. augustā, 8. un 22. septembrī, 6. un 20. oktobrī, 3. un 17. novembrī, 1. un 15. decembrī plkst. 11.00–13.00.

Zīmēšanas nodarbības notiks, pateicoties Rīgas domes Kultūras projektu finansēšanas konkursā gūtajam atbalstam.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa e-pastu jrrbm@memorialiemuzeji.lv vai tālruni 67331641.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


PASAULES-LITERATŪRAS-VAKARI-–-BEĻĢIJA (1) PASAULES LITERATŪRAS VAKARI: BEĻĢIJA

22. augustā plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, norisināsies trešais pasākums ciklā “Pasaules literatūras vakari”.

Šajā pasākumā uzmanību veltīsim franču valodā tapušajai beļģu literatūrai. Piedalīsies rakstniece Ženevjēva Berže no Beļģijas un tulkotāja Inese Pētersone. Sarunu arī šoreiz vadīs dzejnieks un tulkotājs Arvis Viguls.

Beļģijas franciski runājošajā daļā jau ilgstoši pastāv cīņa par savu identitāti, kā arī tieksme nesaplūst ar Francijas kultūru, kurā māksliniekiem un literātiem bieži vien paveras daudz plašākas iespējas. Franču valodā tapušajai literatūrai raksturīga vizualitāte, pašrefleksija, cieša sasaiste ar citiem mākslas veidiem. Diskusijas laikā mēģināsim saprast, kādi ir aktuālākie procesi beļģu literatūrā, kādas ir Beļģijas franču un flāmu attiecības un kā tas parādās literatūrā. Vilksim arī paralēles ar literatūru Latvijā. Pēc diskusijas – Ženevjēvas Berže prozas lasījums.

Ženevjēva Berže (Geneviève Bergé, 1957) ir beļģu rakstniece, kas dzimusi Briselē, studējusi romāņu valodas Luvēnas universitātē. Strādājusi kā redaktore, literatūrkritiķe, organizējusi literatūrai veltītus pasākumus, tulkojusi no nīderlandiešu un itāļu valodas, mācījusi franču valodu pieaugušajiem un bērniem. Kopā ar domubiedriem veidojusi pirmo beļģu franču valodā rakstītajai literatūrai veltīto žurnālu Textyles. Literatūrā debitējusi 1993. gadā ar romānu “Šinjoni” (Les chignons), kas ieguva Beļģijas Karaliskās akadēmijas Franca de Vēvera balvu (Prize Franz de Wever, Académie royale de Langue et de Littérature de Belgique) un fanciski rakstošo autoru savienības ADELF fanču – beļģu balvu (France-Belgique, ADELF, Association des Ecrivains de Langue française) un tika kritiķu augsti novērtēts. Kopš tā laika autore ir rakstījusi dzejprozu, īsos stāstus, literatūru bērniem, izdotas vairāk kā desmit grāmatas. Ženevjēvas Berže iemīļots paņēmiens – apvienot mākslu un literatūru, refleksiju un fikciju, rakstījusi par Rembranta un Fra Andželiko darbiem. Viņas jaunākais darbs ir 2015. gadā tapušais romāns “Vēstules no Otranto” (Lettres d’Otrante).

Inese Pētersone (1952) ir latviešu tulkotāja, pasniedzēja, daudzus gadus – Saeimas Ārlietu sekretariāta konsultante, Saiemas Ārlietu biroja vadītāja, Saeimas Kancelejas Protokola nodaļas vadītāja. Saņēmusi vairākus apbalvojumus, tostarp – Francijas Nopelnu ordeņa virsniece, Leopolda II ordeņa komandiere, saņēmusi arī Francijas ordeni mākslā un literatūrā, kā arī citus apbalvojumus. Latvijas apgādos iznākušas ap 50 Ineses Pētersones tulkotās grāmatas – franču, beļģu un šveiciešu autoru darbi, kā arī vairākas lugas Nacionālajam teātrim. Darbojusies arī žurnālistikā un regulāri publicējusi ne tikai tulkojumus, bet arī rakstus periodiskajos izdevumos.

Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, tel. 26912310.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Pasākumu sēriju finansiāli atbalsta VKKF.

Pasākumu sērijas vizuālās identitātes autors – Vitālijs Vinogradovs.

Pasākumi notiek ciešā sadarbībā ar Starptautisko Ventspils rakstnieku un tulkotāju māju.


Gruzna_relizei IZSTĀDE “PĀVILAM GRUZNAM – 140”

No 11. augusta līdz 31. oktobrim Andreja Upīša memoriālmājā Daugavas ielā 58, Skrīveros, būs apskatāma rakstniekam Pāvilam Gruznam veltīta izstāde.

Andreja Upīša laikabiedrs un draugs Pāvils Gruzna (1878–1950) ir salīdzinoši īpatnēja, taču reti pieminēta personība latviešu literatūras vēsturē. Par godu rakstnieka jubilejai Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros piedāvā iespēju ielūkoties Pāvila Gruznas biogrāfijā un atsevišķos abu rakstnieku dzīves krustpunktos.

Pāvils Gruzna rakstniecībā debitēja 20. gadsimta sākumā un ar dažādiem tēlojumiem un miniatūrām šķietami iekļāvās tālaika literatūras procesa dominancēs un īpatnībās – tādi īsprozas darbi kā “Quo Vadis” vai “Vampīrs” organiski saplūda ar pārējo dekadences pārstāvju oriģinālprozu. Mākslinieciski un stilistiski neparasti ir vēlāk tapušie stāsti “Svētlaimīgo sala” (1913) un “Dzērājs” (1913); īpaši izceļams noveļu krājums “Žults” (1921), kura tituls izsmeļoši raksturo autora ironisko intonāciju. Lasītājiem Gruzna visdrīzāk zināms ar romāniem “Bursaki” un “Jaunā strāva”.

Padomju laikā rakstnieks bija publiski noklusēts, lai arī uzskatos radniecīgs Upītim – abus rakstniekus vienojis satīriskais skatījums uz sabiedrību un dažādām dzīves parādībām. Ja Andrejs Upīts kopš 20. gadsimta sākuma stingri ieņem marksistisku pārliecību, tad Pāvila Gruznas radošā darbība ir daudzšķautņaināka. Sākotnēji rakstnieks darbojās līdzās Kārlim Skalbem, Viktoram Eglītim, Jānim Akurateram, Jānim Jaunsudrabiņam, Edvardam Vulfam un daudziem citiem autoriem tā saucamajā “Dzelmes” grupā, taču vēlāk cieši sadarbojās ar Andreja Upīša vadīto žurnālu “Domas”. 20. gadu sākumā Gruzna pats sevi raksturojis šādi: “Runājot par rakstniecību, man te ne skolas, ne lokāla virziena nav. Nepiederu un nepiederēšu ne pie viena pulciņa.”

Izstādē aplūkojamas unikālas un iepriekš nepublicētas fotogrāfijas, arīdzan Pāvila Gruznas rokraksts – kāda neparastā un asprātīgā formātā tapusi Andrejam Upītim adresēta vēstule. Visvairāk dokumentāru liecību par abu rakstnieku draudzību sastopamas tieši pagājušā gadsimta 20. un 30. gados – laikā, kad Gruzna visbiežāk apciemojis Upīšu ģimeni tieši Skrīveru mājā.

Izstādes autors – Arnis Koroševskis

Mākslinieks – Ints Sedlenieks

Vairāk informācijas: +371 67289767; +371 29254346; arnis.korosevskis@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Rozentāļi 2.0. IZGLĪTĪBAS PROGRAMMA PIEAUGUŠAJIEM. “30 000 GADU 80 STUNDĀS. MĀKSLAS VĒSTURES CIKLS.”

J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs aicina doties ceļojumā cauri gadsimtiem, lai izzinātu pasaules mākslas vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar postmodernismu.

No 2018. gada 1. septembra līdz 2018. gada 27. aprīlim katru otro sestdienu plkst. 11.00–16.00 ir iespējams apgūt izglītības programmu pieaugušajiem „30 000 gadu 80 stundās. Mākslas vēstures lekciju cikls”. Pavisam paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti, pieaugušie un seniori, kas vēlas apgūt pamatzināšanas mākslas vēsturē.

Pirmās trīs lekcijas notiks 1. septembrī un tās veltītas tēmām „Ievads mākslas vēsturē” (1.daļa 11.00–12.30; 2.daļa 12.45–14.15) un „Aizvēstures māksla” (14.30–16.00). Pirmajās divās lekcijās klausītāji tiks iepazīstināti ar mākslas pamatjēdzieniem, tiks aplūkoti nozīmīgākie mākslas veidi, tehnikas, žanri u.c., sāksim iepazīt un saprast specifisko “mākslas valodu”. Kopā ar lekciju dalībniekiem meklēsim atbildes uz jautājumiem: kas ir māksla? Kas ir mākslas darbs? Kā iepazīt un izprast mākslas darbu?

Tiks arī sniegts pārskats par stiliem un virzieniem mākslas vēsturē, radot vispārēju priekšstatu par mākslas attīstības gaitu no vissenākajiem laikiem līdz 20. gadsimtam. Savukārt trešajā lekcijā tiks plašāk aplūkoti mākslas pirmsākumi aizvēstures periodā, sākot ar paleolītu. Iepazīstot vissenākos mākslas darbus, saskarsimies ar pārsteidzošiem mākslas un arhitektūras ansambļiem un noskaidrosim, kāda bija to nozīme aizvēstures laikmeta cilvēka dzīvē.

Biļešu cenas

Vienas lekcijas apmeklējums: 2.00 EUR. Iespējams apmeklēt atsevišķas lekcijas.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa e-pastu jrrbm@memorialiemuzeji.lv!

Tuvāka informācija pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Lekciju saraksts:

1. 1. septembris 11.00 – 12.30 Ievads mākslas vēsturē (1.daļa)
2. 1. septembris 12.45 – 14.15 Ievads mākslas vēsturē (2.daļa)
3. 1. septembris 14.30 – 16.00 Aizvēstures māksla
4. 15. septembris 11.00 – 12.30 Mezopotāmija un Persija
5. 15. septembris 12.45 – 14.15 Senā Ēģipte (1.daļa)
6. 15. septembris 14.30 – 16.00 Senā Ēģipte (2.daļa)
7. 13. oktobris 11.00 – 12.30 Senā Grieķija (1.daļa)
8. 13. oktobris 12.45 – 14.15 Senā Grieķija (2.daļa)
9. 13. oktobris 14.30 – 16.00 Senā Roma (1.daļa)
10. 27. oktobris 11.00 – 12.30 Senā Roma (2.daļa)
11. 27. oktobris 12.45 – 14.15 Agrie viduslaiki
12. 27. oktobris 14.30 – 16.00 Bizantija
13. 10. novembris 11.00 – 12.30 Senās Krievzemes māksla
14. 10. novembris 12.45 – 14.15 Romānika (1.daļa)
15. 10. novembris 14.30 – 16.00 Romānika (2.daļa)
16. 24. novembris 11.00 – 12.30 Gotika (1.daļa)
17. 24. novembris 12.45 – 14.15 Gotika (2.daļa)
18. 24. novembris 14.30 – 16.00 Renesanse (1.daļa)
19. 8. decembris 11.00 – 12.30 Renesanse (2.daļa)
20. 8. decembris 12.45 – 14.15 Manierisms
21. 8. decembris 14.30 – 16.00 Ziemeļu renesanse
22. 22. decembris 11.00 – 12.30 Baroks (1.daļa)
23. 22. decembris 12.45 – 14.15 Baroks (2.daļa)
24. 22. decembris 14.30 – 16.00 Rokoko
25. 5. janvāris 11.00 – 12.30 Klasicisms (1.daļa)
26. 5. janvāris 12.45 – 14.15 Klasicisms. (2.daļa) Ampīrs
27. 5. janvāris 14.30 – 16.00 Akadēmisms
28. 19. janvāris 11.00 – 12.30 Romantisms
29. 19. janvāris 12.45 – 14.15 Historisms
30. 19. janvāris 14.30 – 16.00 Reālisms
31. 2. februāris 11.00 – 12.30 Impresionisms (1.daļa)
32. 2. februāris 12.45 – 14.15 Impresionisms (2.daļa)
33. 2. februāris 14.30 – 16.00 Postimpresionisms (1.daļa)
34. 16. februāris 11.00 – 12.30 Postimpresionisms (2.daļa)
35. 16. februāris 12.45 – 14.15 Simbolisms
36. 16. februāris 14.30 – 16.00 Jūgendstils
37. 2. marts 11.00 – 12.30 Fovisms
38. 2. marts 12.45 – 14.15 Ekspresionisms
39. 2. marts 14.30 – 16.00 Kubisms
40. 16. marts 11.00 – 12.30 Futūrisms
41. 16. marts 12.45 – 14.15 Metafiziskā glezniecība. Dadaisms
42. 16. marts 14.30 – 16.00 Abstrakcionisms
43. 30. marts 11.00 – 12.30 Supremātisms
44. 30. marts 12.45 – 14.15 Konstruktīvisms
45. 30. marts 14.30 – 16.00 Funkcionālisms
46. 13. aprīlis 11.00 – 12.30 Sirreālisms
47. 13. aprīlis 12.45 – 14.15 Art deco
48. 13. aprīlis 14.30 – 16.00 Sociālistiskais reālisms
49. 27. aprīlis 11.00 – 12.30 Abstraktais ekspresionisms. Minimālisms
50. 27. aprīlis 12.45 – 14.15 Popārts. Opārts
51. 27. aprīlis. 14.30 – 16.00 Postmodernisms. Noslēgums.

Zeibots ANDRA ZEIBOTA JAUNĀKĀS LUGAS LASĪJUMS RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

Trešdien, 15. augustā, plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 notiks Andra Zeibota jaunākās lugas “Tuvojoties apvārsnim” lasījums.

Andris Zeibots ir rakstnieks, dramaturgs, kopš 1997. gada darbojies populārajā radio SWH rīta programmas raidījumā “BB brokastis”. Rakstījis lugas un dzeju, autors 2013. gadā iznākušajam psiholoģiskās fantastikas romānam “Okeāniskais Es” un šogad iznākušajam šausmu stāstu krājumam “Plēve”.

Par savu jauno lugu “Tuvojoties apvārsnim” dramaturgs saka: “Cilvēces attīstība nonākusi kritiskā jeb singularitātes punkta priekšā, kad, palielinoties moderno tehnoloģiju jaudai, to superintelekta spēki pēkšņi izlauzīsies eksplozīvi.

Tas varbūt nav nemaz tik tālas nākotnes jautājums. Speciālisti lēš – 20 līdz 50 gadu līdz singularitātei, pēc kuras sasniegšanas prognozēt tālāko nav iespējams. Kā reaģēt tieši man kā cilvēkam ar sevis apziņu? Tātad – kā mums katram eksistenciāli vērtēt savu klātbūtni šajos procesos?

Varam uzstādīt jautājumus kā pētījumu šajā lugā. Kā nākotne jau tagad ietekmē mūsdienas cilvēku? Kā drauds, kā slimība, kā vienaldzīga, tāpēc aizmirstama ideja, kā absolūta neizpratne vai kā pētnieka tuvošanās apvārsnim? Vai pietiks ticības humānisma nākotnei? Un kas tādā gadījumā notiek ar ticīgajiem, kas notiek ar neticīgajiem, kādi procesi, iespējams, jau aktivizējas kolektīvajā apziņā?”

Lomās: Austris Pirktiņš, Linda Zaksa, Baiba Jegorova, Herberts Kaušs, Kristīne Auzāne, Artūrs Lazdiņš, Kitija Mangule, Dzintars Briedis (teicējs).

Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, tel. 26912310.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Ceplis_2018 A3 KERAMIKAS CEPĻA KURINĀŠANA JASMUIŽĀ

Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna darbnīcā–ceplī (Preiļu novads, Aizkalne) 10. un 11. augustā notiks ikgadējais keramikas cepļa kurināšanas un atvēršanas pasākums. Cepli kurinās tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”.

10. augustā norisināsies Aizkalnes pagasta svētki, kas sāksies plkst. 14.00, kad keramiķi ar saviem apdedzināšanai sagatavotajiem māla traukiem piepildīs cepli un ap pusdienlaiku to iekurinās. Kamēr ceplis kurēsies, vakara gaitā būs iespēja aprunāties ar podniekiem, vērot cepļa kurināšanas procesu un ap pusnakti – lielo liesmu.

Par keramiķu darba rezultātu varēs pārliecināties 11. augustā, kad plkst. 11.00 notiks vēl karsto, krāšņi glazēto trauku izņemšana. Būs iespēja darbus arī iegādāties.

Pirms cepļa atvēršanas notiks viktorīna – jautājumi par muzeju, Latgales keramiku, tās tapšanas niansēm, vēsturi, formām, glazūrām. Par pareizām atbildēm – balvas. Viktorīnu vadīs atraktīvais podnieks un TLMS “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” vadītājs Andris Ušpelis.

Ušpeļu dzimta ir Latvijā vienīgā, kurā nu jau sestajā paaudzē ir mantojusi podniecības māku. Dokumentārajā informācijā pirmās ziņas par Ušpeļu keramiku ir atrodamas jau tālajā 1800. gadā.

Keramiķis Andrejs Paulāns ir uzskatāms par dekoratīvās keramikas meistaru. Dzimis 1896. gadā Silajāņos, mūžībā devies 1973. gadā. Paulānu dzimtā keramikas tradīcijas koptas vairākās paaudzēs. Andrejs šo mākslu apguvis jau zēna gados no tēva Izidora Paulāna.

Viņa darbu kolekcijā īpaši ievērojami ir svečturi un vāzes. Kā plastiskā rotājuma meistars Paulāns darinājis izcilus, krāšņi rotātus svečturus. Paulāna darbi novērtēti ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs. 1937. gadā Vispasaules amatniecības izstādē Paulāns par savu veikumu keramikā saņēmis Zelta medaļu.

Ieejas maksa cepļa atvēršanas pasākumā un muzejā – pieaugušajiem 2,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,00 EUR. Dalība Aizkalnes pagasta svētkos 10. augustā (programma http://www.preili.lv/page/474?news_id=21463) – bez maksas.

Vairāk informācijas: 29487589 vai jasmuiza@memorialiemuzeji.lv.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Brāļli Grimmi 4-page-001 BRĀĻU GRIMMU IZSTĀDE OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

No 2018. gada 4. augusta līdz 6. septembrim Ojāra Vācieša muzejā O. Vācieša ielā 19, Rīgā, būs skatāma Brāļu Grimmu biedrības no Kaseles veidotā izstāde “Brāļu Grimmu pasaku pasaule”.

Izstāde iepazīstina ar brāļu, pasaku apkopotāju un valodnieku, Jākoba Grimma (1785–1863) un Vilhelma Grimma (1786–1859) dzīvi un daiļradi, īpašu uzmanību veltot viņu publicētajām pasakām.

Brāļu Grimmu biedrība Kaselē atbalsta brāļiem veltīto muzeju darbību, kā arī veido ceļojošas izstādes, kas tiek eksponētas arī ārpus Vācijas. Izstādes autors Bernhards Lauers aktīvi iesaistās ICOM Literatūras un Komponistu muzeju starptautiskās komitejas darbībā.

Starptautiskā muzeju padome (ICOM) savu darbību sāka 1946. gadā, tā ir lielākā muzeju nozares starptautiskā organizācija pasaulē. Tās ietvaros darbojas gan nacionālās, gan starptautiskās komitejas, kuru uzmanības lokā ir vai nu kāda muzeju darbības joma (piemēram, muzeja menedžments, dokumentēšana, izstāžu apmaiņa), vai arī kāda profila muzeju darbība. Starptautiskās muzeju padomes Literatūras un Komponistu muzeju starptautiskā komiteja (ICOM ICLCM) darbojas jau no 1977. gada.

Vairāk informācijai:

Muzeja vadītāja Ieva Ķīse

+ 371 67619905;+ 371 29443860

ieva.kise@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Barontēvs AUGUSTS KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJĀ

3. augustā

9.00 un 10.30

Ar Latvijas Universitātes “Latviešu valodas un kultūras vasaras skolas 2018″ dalībniekiem kopīgi lasīsim Krišjāņa Barona bērnības atmiņas. Centīsimies arī iepazīstināt ar Baronu dzimtu, atverot virtuālo dzimtas koku, kurā ir vairāk nekā 600 personu.

Atnāc arī tu ar savu ģimeni vai draugiem uz muzeju un piedalies muzejpedagoģiskajā nodarbībā “No tā, ko māte stāstījusi.”

(Iepriekš zvani uz 29578847 vai sūti ziņu uz barons@memorialiemuzeji.lv)

9. augustā – visas dienas garumā

Ja vēlies pats iepazīt Vērmanes dārzu un pēc tam muzejā papildināt savas zināšanas, piedalies fotoorientēšanās aktivitātē!

Ienāc muzejā pēc darba lapas, kuru aizpildot, izstaigāsi ne tika dārzu un uzzināsi par tā vēsturi, bet tas būs vēl viens solis Rīgas un Latvijas kultūrvēstures apguvē.

Muzejā piedāvājam arī aplūkot jauno izstādi “ASTOŅAS BALTAS DIENAS. BALTICA’88” –

Abi piedāvājumi kopā: pieaugušajiem – 2 eiro, studentam, skolasbērnam, vecvecākam – 1 eiro.

18. un 19. augustā, papildinot izstādi “ASTOŅAS BALTAS DIENAS. BALTICA’88”, Kr.Barona muzeja kolektīvs dodas ekspedīcijā uz Kurzemi – Suitu Balticas mantojumu meklējot.

No 28.līdz 31. augustam – Nometne (ar Rīgas Domes atbalstu) Rīgas jaunāko klašu audzēkņiem ““Barontēva azotē” Atbildības skola”, kuras laikā runāsim par atbildību:

  • pie bērniem ciemosies puisis ar redzes problēmām kopā ar suni – pavadoni Feju.

– apmeklēsim Juglas dzīvnieku patversmi,

– pie mums viesosies Cūkmens.

Un vēl bērnus gaida daudz citu interesantu tikšanos un nodarbību.

PASTĀVĪGI MUZEJĀ IESPĒJAMS:

  • Iepazīt Baronu dzimtas ievērojamos cilvēkus.
  • Uzzināt, kāpēc Kr.Barons nav piedalījies 1918. gada 18. novembra svinīgajā pasākumā.
  • Izstaigāt Krišjāņa Barona bērnības ceļus – aicinām kopā ar vecvecākiem lasīt un ilustrēt Kr.Barona atmiņas un pastāstīt mazbērniem savas.
  • Ielūkoties Burtnieku mājas nozīmīgākajos notikumos (Burtnieku mājai šogad 110!)

Vēlams iepriekš paziņot par savu ierašanos – tālr.29578847 vai sūti ziņu: barons@memorialiemuzeji.lv.


Krotkovs ALEKSANDRS MAKAROVS-KRUTKOVS

Gatavojoties diskusijai par krievu literatūru, kas notiks 31. jūlijā plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, tapuši dzejnieka un tulkotāja Arvja Vigula krievu minimālisma dzejnieka Aleksandra Makarova-Krotkova dzejas tulkojumi, ko var lasīt literatūras un filozofijas žurnālā “Punctum”:

http://www.punctummagazine.lv/2018/07/27/neka-lieka/

Attēlā – krievu dzejnieki jaunās krievu dzejas festivālā Ausburgā 1990. gadā, kad krievu dzejā beidzot bija iespēja bez kautrēšanās rakstīt brīvajos pantos.

http://gallery.vavilon.ru/img/groups/augsburg1990/id_4613/