Miķelis Rozentāls TĒVA DĒLS. MIĶELIM ROZENTĀLAM – 110.

24. novembrī plkst. 18.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12-9, notiks gleznotāja Miķeļa Rozentāla 110. jubilejai veltīts sarīkojums “Tēva dēls. Miķelim Rozentālam – 110”.

2017. gada 3. augustā apritēja 110 gadi, kopš izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla un somu dziedātājas Ellijas Forseles-Rozentāles ģimenē pasaulē nāca dēls – Maris Miķelis Rozentāls. Viņš bija vienīgais no Rozentālu bērniem, kurš izvēlējās sekot tēva pēdās un kļuva par gleznotāju.

24. novembrī plkst. 18.00, pieminot Miķeļa Rozentāla jubileju, notiks sarīkojums, kas veltīts viņa dzīvei un radošajai darbībai. Sarīkojumā piedalīsies Rozentālu dzimtas pēcteči, kas dalīsies ar ģimenē saglabātajiem nostāstiem par Miķeli Rozentālu. Izstādes “Miķelis Rozentāls. Gleznotājs” veidotāja Dace Vosa stāstīs par izstādes tapšanu un mazāk zināmiem Miķeļa Rozentāla dzīves un daiļrades aspektiem. Pasākuma muzikālo ievadu veidos Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas audzēkņu priekšnesumi.

Miķelis Rozentāls savu radošo darbību uzsāka diezgan vēlu. 1938. gadā, pēc īsa sagatavošanās posma pie gleznotāja Fridriha Milta, viņš sāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. 1942. gadā viņš pabeidza akadēmiju ar Ģederta Eliasa vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā tapušo diplomdarbu “Rūķi” – 19. gs. nogalē Pēterburgā studējošo latviešu mākslinieku izveidotās biedrības grupas portretu, līdzās Ādamam Alksnim, Johanam Valteram, Vilhelmam Purvītim u. c. atveidojot arī savu tēvu Jani Rozentālu.

Miķeļa Rozentāla māksla atbilst 20. gadsimta 30. gadu nogalē populārajai jaunreālisma tendencei, lai gan atsevišķos darbos jūtamas arī modernisma ietekmes. Gados pēc Otrā pasaules kara nācās respektēt oficiālās prasības, gleznojot tematiskas kompozīcijas, kas atspoguļo strādnieku darba dzīvi u. tml., taču Miķeļa Rozentāla būtībai un raksturam vairāk tuvi noskaņās klusināti, liriski darbi, visbiežāk – portreti un ainavas. Mākslas kritiķis un vēsturnieks Jānis Siliņš, rakstot par Miķeļa Rozentāla daiļradi, saka: “Kopdams tonalitātē pamatotu glezniecisku izteiksmi, Rozentāls iekļaujas liriski intīmajā mūsu mākslas zarojumā, to reprezentēdams ar savu personīgo un savas paaudzes zīmi.”

Svarīga nozīme Miķeļa Rozentāla biogrāfijā ir pedagoģiskajai darbībai. No 1944. līdz 1948. gadam viņš strādā Latvijas Mākslas akadēmijā, bet no 1948. līdz 1952. gadam – Rīgas Daiļamatniecības vidusskolā (vēlākā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola, tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola).

Būt gleznotājam un ģimenes tēvam, saglabāt savu nostāju un pārliecību politiski sarežģītajā un trūcīgajā pēckara laikā nebija viegls uzdevums. Miķeļa Rozentāla veselību iedragāja smaga slimība. Sākotnēji kļūdaina diagnoze un novilcināta ārstēšana bija par iemeslu pāragrajai Miķeļa Rozentāla nāvei 1952. gada 10. novembrī, 45 gadu vecumā. Vēlu sācis savu ceļu mākslā, viņš nepaspēja līdz galam izteikt savu talantu, tomēr ir ieguvis paliekošu vietu Latvijas mākslas vēsturē.

Pateicoties Rozentālu dzimtas pēcteču sniegtajam atbalstam, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā atvērta izstāde “Miķelis Rozentāls. Gleznotājs”, kurā apskatāmas dažādos periodos tapušas Miķeļa Rozentāla gleznas no privātkolekcijām; vairākas no tām eksponētas pirmo reizi. Ir iespēja iepazīties arī ar dažādiem Miķeļa Rozentāla darbiem grafikas jomā: grāmatu ilustrācijām, lietišķās grafikas darbu uzmetumiem, skicēm no dabas u. c. Aplūkojami arī fotomateriāli un dokumenti, kas ļauj labāk iepazīt Miķeļa Rozentāla personību un biogrāfiju.


ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ RĀDĪS DOKUMENTĀLO FILMU “SODS PAR SAPNI” ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ RĀDĪS DOKUMENTĀLO FILMU “SODS PAR SAPNI”

Trešdien, 29. novembrī, plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, notiks dokumentālās filmas “Sods par sapni” (1994) demonstrēšana. Ievadvārdus par filmas rašanos, par tās galvenajiem varoņiem teiks scenārija autore, tulkotāja Inta Geile-Sīpolniece. Pēc filmas noskatīšanās iecerēta saruna.

Filmas “Sods par sapni” centrā ir t. s. “franču grupa” – 1951. gada sākumā padomju varas apcietinātā latviešu inteliģentu kopa. Elzu Stērsti, Kurtu Fridrihsonu, Ievu Lasi, Maiju Silmali, Mirdzu Ersu, Mildu Grīnfeldi, Miervaldi Ozoliņu, Irīnu un Arnoldu Stubauus, Alfrēdu un Eleonoru Sausnes, Skaidrīti Sirsoni par franču literatūras lasīšanu un interesi par Rietumu kultūru apsūdzēja dzimtenes nodevībā un notiesāja uz 10–25 gadiem ieslodzījuma Sibīrijas nometnēs.

“[A]pcietinājumā bija apziņa, ka nekas briesmīgāks ar mums nevar notikt, – mēs esam apcietināti, un viss. Citādāk ir ar priekšnojautām. 1951. gadā es strādāju Teātra institūtā. Un mums bija kāds ļoti jautrs – laikam Jaungada – sarīkojums ar visādiem pekstiņiem. [..] Un parasti es turējos pie mājām. Taču tovakar pēc šī sarīkojuma man nekādi negribējās uz mājām braukt. Vai tā bija kāda priekšnojauta? Un mēs ar aktieri Haraldu Topsi sarunājām – nu, aiziesim iedzert kafiju. Kurā kafejnīcā – vairs neatceros. Tad es pirmoreiz – tas bija vienīgais cilvēks – izstāstīju to, ka man ir tāda sajūta, ka ar mani kaut kas notiks… Bija jau stipri pavēls, es izkāpju no tramvaja, man pienāk viens ar sarkanu grāmatiņu: “Jūs tāda un tāda? Nu, nāciet mums līdzi.” Un ar vieglo mašīnu aizveda uz čeku,” – tā intervijā Jānim Rokpelnim atceras Ieva Lase.

Filma “Sods par sapni” pabeigta 1994. gadā, tās režisors – Andris Rozenbergs, operators – Kalvis Zalcmanis, scenārija autori – Inta Geile-Sīpolniece un Andris Rozenbergs, komponists – Mārtiņš Brauns. Pirmie “Sodam par sapni” uzņemtie kadri filmēti Andreja Upīša memoriālajā muzejā Pētera Pētersona franču vakara laikā. 29. novembrī filma tiks rādīta ar subtitriem franču valodā.

Ieeja pasākumā – 1.00 €.


Latvijas balādes JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ NOTIKS PASĀKUMS “LATVIJAS BALĀDES”

Latvijas Valsts 99. dzimšanas dienas priekšvakarā – 17. novembrī – plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O. Vācieša ielā 6a) aicina uz literāru vakaru “Latvijas balādes”. Tajā Jāņa Akuratera un savu dzeju lasīs Ādams Lapiņš, Raimonda Arāja, Kārlis Arājs, Solvita Zariņa un Valters Dakša.

Jāņa Akuratera dzejoļu krājums “Latvijas balādes” tika izdots Jāņa Rozes apgādībā 1922. gadā. Tajā dzejnieks bija ievietojis liriskos un liroepiskos darbus, kas sarakstīti no 1917. līdz 1922. gadam jeb Latvijas Valsts tapšanas laikā, kad viņš ļoti aktīvi iesaistījās politiskajos notikumos. 1918. gada 18. novembrī Jānis Akuraters bija starp tiem, kas uz tagadējā Nacionālā teātra skatuves proklamējis Latvijas Valsti. 1919. gadā viņš bija Izglītības ministrijas Mākslas departamenta vadītājs un piedalījās Valsts kultūrpolitikas veidošanā. Jānis Akuraters pats par šo laiku vēlāk autobiogrāfijā rakstīja: “Politikā pavadīto laiku var skaitīt par mazāk zudušu, jo ievadot Latviju jaunās gaitās arī daiļliteratūras uzplaukšanai ir sagatavoti daudzi apstākļi. Cīņa par valsti ir arī cīņa par nacionālo mākslu.”

Jānis Ziemeļnieks recenzijā par dzejoļu krājumu “Latvijas balādes” laikrakstā “Jaunākās Ziņas” rakstīja: “J. Akuratera “Latvijas balādes” plaukušas laikmeta atmosfērā, bet viņām nav tikai laika dzejas pārejošā nozīme, te dzejnieks simbolos mēģinājis sintezēt vispārcilvēciskas idejas un centienus, krāsaini un spilgti izceldams mūsu tautas gara īpatnējās vērtības. Raksturīgi, ka Akuraters – pēc dabas strauja temperamenta dzejnieks, savas sludinošās (aktīvās) idejas tagad mēģinājis ieturēt mierīgi tēlojošā veidā, brīžam tikai uzšaudamies patētiskā nemierā. [..] Patriotisms, kas izskan “Latvijas balādēs”, nekur nenoiet līdz šovinismam, jo ideju galējība šķiet dzejniekam tikpat pazemojoša kā ideju trūkums”.

Kādas idejas būtiskas ir šodienas jauno autoru dzejā, kā veidojas dialogs ar Jāņa Akuratera laiku un vai tā ir dažādu laikmetu sasaukšanās – to būs iespējams dzirdēt piektdienas vakarā Jāņa Akuratera muzejā.

Ieeja – 2.00 €, skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 €.


Darba laiks svētkos PAR MUZEJU DARBA LAIKU VALSTS SVĒTKOS

18. un 19. novembrī visi Memoriālo muzeju apvienības muzeji būs slēgti apmeklētājiem.

Svētku priekšvakarā, 17. novembrī, Raiņa un Aspazijas māja un Raiņa un Aspazijas vasarnīca apmeklētājus uzņems līdz plkst. 16.00, K. Barona muzejs – līdz plkst. 17.00, J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs – līdz plkst. 18.00.

17. novembrī gaidīsim Jūs arī pasākumos:
– plkst. 17.00 | Pavārgrāmatas šodien | Ojāra Vācieša muzejā;
– plkst. 18.00 | Latvijas balādes | Jāņa Akuratera muzejā;
– plkst. 19.00 | “Poetry Latvia” dzejas slams | Andreja Upīša memoriālajā dzīvoklī.


Pēc Upīša ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS IMPROVIZĀCIJAS TEĀTRA “TEA TREE” IZRĀDE “PĒC UPĪŠA”

Pēc rakstnieka Andreja Upīša bērēm ir satikušies četri viņa darbu varoņi: Elza Pūpols, Oļģerts Kurmis, Jānis Robežnieks un Skrīvera palīgs. Vai viņi izveidos jaunu stāstu? Vai sadumposies pret savu radītāju? Vai pieminēs viņu godam? To varēs noskaidrot improvizācijas teātra “Tea Tree” izrādē “Pēc Upīša”, kas pirmo reizi tiks spēlēta piektdien, 24. novembrī, plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4.

“Tea Tree” ir viens no vadošajiem latviešu improvizācijas teātriem, kas regulāri uzstājas visdažādākajās Latvijas vietās. Trupas aktieri uz skatuves spēlējas ar, kā paši izsakās, “reālo un sirreālo, liekot citiem redzēt to, ko redzam mēs. Ja tas izdodas, tad šķietami tukšā skatuve pārtop par kādu automašīnu un cilvēku steigas pārpildītu ielu vai kādu gaumīgu, vērtīgu mākslas darbu apkrautu dzīvokli Rīgas sirdī, Ņujorkas sirdī vai jebkur citur, kur vien aktieri un skatītāji to vēlas.” Gatavojoties izrādei “Pēc Upīša”, trupai tika iedoti vairāki A. Upīša prozas un īsprozas darbi, no kuriem aktieri sadarbībā ar Andreja Upīša memoriālā muzeja speciālistiem izvēlējās četras darbojošās personas, kurās iejusties un kuras improvizēt: Elza Pūpols ir romāna “Sieviete” (1910) galvenā varone; Oļģerts Kurmis, kurš slēpj sevī autora alter ego, ir romāna “Smaidoša lapa” (1937) centrālā persona, pazīstama arī no leģendārās Leonīda Leimaņa filmas “Pie bagātās kundzes” (1969); Jānis Robežnieks ir viens no “Robežnieku cikla” varoņiem; Skrīvera palīgs izrādē ienāk no mazāk zināma A. Upīša prozas darba – “Stāsta par mironi” (1905), kas iekļauts “Mazo komēdiju” ciklā.

Izrādi spēlēs: Mairita Strūberga, Artūrs Jenots, Artis Volkovs un Vilhelms Karlsons.

Ieeja – 6.00 €.


OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ NOTIKS SARUNA PAR PAVĀRGRĀMATĀM OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ NOTIKS SARUNA PAR PAVĀRGRĀMATĀM

17. novembrī plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā, notiks septītais sarunu cikla SAVĒJO TIKŠANĀS pasākums PAVĀRGRĀMATAS ŠODIEN. Sarunāsies Sandra Kalniete un Astra Spalvēna. Sarunu vadīs Arno Jundze.

Pavārgrāmata ir izdevums ar izteikti utilitāru nozīmi, tomēr nenoliedzami arī ar būtisku kultūras vēstures liecību, kas atklāj izmaiņas sabiedrības ikdienā un uzskatos. Šobrīd pavārgrāmatas ieņem aizvien lielāku lomu grāmatniecībā un tās izzināšanā. Uz sarunu O. Vācieša muzejs aicinājis pavārgrāmatu pētnieci Astru Spalvēnu, kas ieskicēs pavārgrāmatu vēsturi Latvijā un mēģinās skaidrot pavārgrāmatu aktualitāti šodien, un Sandru Kalnieti, kas uz pavārgrāmatu lūkosies no autora skatupunkta.

Astra Spalvēna Latvijas Kultūras akadēmijā ir aizstāvējusi promocijas darbu par ēdiena vēsturi – “Ēdiena adaptāciju zīmju sistēmās kultūrkontekstuālā analīze” (2015). Pētnieces intereses objektu lokā ir arī pavārgrāmatu vēsture – tas, ko pavārgrāmatas liecina par latviešu un citu tautu kultūru, sadzīvi, laiku, politiku utt.

Sandra Kalniete ir mākslas zinātniece, politiķe, rakstniece un diplomāte; viņas grāmata “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” (2001) ir visvairāk tulkotais latviešu literatūras darbs pēc neatkarības atgūšanas. Kalnietes grāmata “Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū” (2012) ir īsta pavārgrāmata, kurā autore aizraujoši apkopojusi ap 250 pašas gatavotu ēdienu recepšu, vienlaikus rādot arī veselas paaudzes garšas sajūtu vēsturi.

Ieejas maksa – 2.00 €.
Skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 €.


ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS “POETRY LATVIA” DZEJAS SLAMS ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS “POETRY LATVIA” DZEJAS SLAMS

17. novembrī “Poetry Latvia” sadarbībā ar Andreja Upīša memoriālo muzeju Rīgā, Brīvības ielā 38-4, rīko dzejas slama vakaru. Ieeja pasākumā no plkst. 18.30, pasākuma sākums – plkst. 19.00. Ieeja pasākumā – par ziedojumiem.

Dzejas slams šobrīd ir viena no vitālākajām un enerģiskākajām dzejas kustībām pasaulē, kas daudzviet atdzīvinājusi interesi par mūsdienu dzeju. Slama dalībnieki piedalās sacensībās, kurās izpilda savus oriģināldarbus auditorijas priekšā; žūrijas un skatītāju balsojumā tiek noteikts sacensību uzvarētājs.

Dzejas slama sacensības sastāv no trīs dzejas performanču raundiem, un katram dalībniekam jāsagatavo trīs dzejoļu izpildījumi. Dzejoļi drīkst būt dažādas tematikas, stila un izteiksmes, bet tiem jābūt dalībnieka oriģināldarbiem. Katrs dzejolis nedrīkst būt garāks par trīs minūtēm, un to var izpildīt, gan lasot no lapas, gan runājot no galvas.

Pirmajā kārtā 10 dalībnieku lasa vai deklamē tikai vienu dzejoli. Pēc tās notiek vērtēšana. Otrajā kārtā iekļūst 5 dalībnieki, kuriem ir augstākais vidējais vērtējums. Tiek dota iespēja izpildīt otro sagatavoto dzejoli. Arī tie tiek vērtēti. Trešajā kārtā iekļūst tikai 3 dalībnieki. Tie izpilda trešo dzejoli, un pēc tā tiek noteikts slama uzvarētājs.

Dzejniekus vērtē gan no satura un formas, gan no izpildījuma un performances aspekta, un dalībniekiem piešķir atzīmes no 1 līdz 10. Vidējā vērtējuma aprēķināšanai netiek ņemts vērā augstākais un zemākais vērtējums, no atlikušajiem tiek noteikts vidējais.

Lai piedalītos dzejas slamā, ir jāsūta pieteikums “Poetry Latvia” feisbuka kontā – http://facebook.com/PoetryLatvia –, tam pievienojot trīs dzejoļus.

17. novembra dzejas slama žūrijā būs: rakstnieks, raidījuma “Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru” veidotājs Svens Kuzmins, reperis un mūziķis Ansis Kolmanis, literatūras kritiķis un dzejnieks Aivars Madris. Katrā sacensību kārtā par ceturto žūrijas dalībnieku kļūst kāds no pasākuma apmeklētājiem.

Slama uzvarētājs saņem naudas balvu – 100 €, ko piešķir automašīnu transporta un loģistikas kompānija “Kurbads” –, kā arī Dirty Deal Audio mate tējas (#DDAMate) dzērienu kasti. Pārējie finālisti saņem veicināšanas balvas.

Pasākumu atbalsta: Kurbads, Dirty Deal Audio, #DDAMate, Benji Knewman, Mansards, ITK Kit.


NOTIKS FILMAS-VIDEOESEJAS “CAFÉ SPLEEN JEB AUGUSTS 1914” PIRMIZRĀDE NOTIKS FILMAS-VIDEOESEJAS “CAFÉ SPLEEN JEB AUGUSTS 1914” PIRMIZRĀDE

10. novembrī plkst. 19.00, Lāčplēša dienas priekšvakarā, kad atceramies Rīgas atbrīvošanu no Bermonta karaspēka un pieminam Latvijas Brīvības cīņās kritušos varoņus, kinoteātra “Splendid Palace” Mazajā zālē festivāla “Lielais Kristaps” ietvaros, ārpus konkursa programmā, notiks filmas “Café Spleen jeb Augusts 1914” pirmizrāde.

“Es esmu paņēmis līdzi ļoti uz skatuves necilus, varbūt visnecilākos zābakus, kādus var iedomāties, bet man tie ir visizcilākie zābaki, tāpēc ka tie ir mana vectēva zābaki, kurš ar tiem izstaigāja Pirmo pasaules karu,” – tā saka Viktors Jansons viņa un Jāņa Rēdliha režisētajā filmā “Café Spleen jeb Augusts 1914”. Filmu-videoeseju Viktors Jansons ir veltījis pulkvedim Jukumam Vācietim, dzejniekam un strēlniekam Jānim Akurateram un vectēvam – strēlniekam Augustam Liepiņam.

Filmas-videoesejas “Café Spleen jeb Augusts 1914” scenārija ideja un tās galvenās līnijas tika izstrādātas 2014. gadā, veidojot Rīgas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas akciju Jāņa Akuratera muzeja dārza karavīru teltī. Akcijas nosaukums tika aizgūts no Jāņa Akuratera stāsta “Café Spleen”. Filmas veidotāji uzsver, ka nebija centušies ilustrēt Pirmā pasaules kara traģiskos notikumus, bet gan mēģinājuši panākt vēstījuma jaudu ar dažādu mākslas elementu apvienojumu, dažādiem izteiksmes līdzekļiem, dažādu māksliniecisku žanru un valodas apvienojumu – montāžu. Piedalīties akcijā tika uzaicināti šodienas mākslinieki, komponisti, solisti, mūziķi, dizaineri, performanču meistari, režisori, kino operatori u. c. Par akcijas “Café Spleen jeb Augusts 1914” “hronistiem” bija uzaicināti video operatori Jānis Rēdlihs un Maija Smildziņa, kuru uzfilmētais materiāls kļuvis par pamatu filmai-videoesejai.

Filmas īpašnieki ir Memoriālo muzeju apvienība un Jāņa Akuratera biedrība. Filmas veidošanu atbalstījuši: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome un “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” programma.

Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps” šogad norisināsies no 9. līdz 15. novembrim kinoteātros “Splendid Palace” un “Kino Bize”. Nacionālo kino balvu rīko biedrība “Latvijas Kinematogrāfistu savienība” sadarbībā ar Nacionālo Kino centru un LR Kultūras ministriju, atbalsta – Rīgas dome.

Filmas-videoesejas “Café Spleen jeb Augusts 1914” pirmizrādes biļešu cenas:
6.50 €;
6.00 € – pērkot 3 un vairāk biļešu;
4.50 € – studentiem;
4.00 € – studentiem, pērkot 3 un vairāk biļešu;
3.50 € – skolēniem, senioriem, 3. grupas invalīdiem;
3.00 € – skolēniem, senioriem, 3. grupas invalīdiem, pērkot 3 un vairāk biļešu.

Saite uz biļešu iegādi: http://ej.uz/cafespleen.


OJĀRA VĀCIEŠA 84. DZIMŠANAS DIENAS PASĀKUMS OJĀRA VĀCIEŠA 84. DZIMŠANAS DIENAS PASĀKUMS

11. novembrī plkst. 14.00 Ojāra Vācieša muzejs aicina uz pēcpusdienu, kurā tiks godināta Ojāra Vācieša piemiņa viņa 84 gadu dzimšanas dienā.

Pasākumā pie dzejnieka “ģimenes galda” pulcēsies Ojāra Vācieša dzimta, un visi interesenti varēs ieklausīties dažādos atmiņu stāstos. Pasākumā skanēs arī Ojāra Vācieša balss ieraksti un komponista Valda Zilvera muzikālās improvizācijas. Pirmo reizi publikai tiks lasītas dzejnieka mātes Bertas Alvīnes Vācietes vēstules dēlam – to darīs Nacionālā teātra aktrise Dace Bonāte. Pasākumā būs apskatāma ekspresizstāde ar Ojāra Vācieša tēva un mātes rokdarbiem, kā arī dzejnieka mazmazmeitas Martas Andersones mākslas fotogrāfijas.

Tā ka šoruden interese par dzejnieku un viņa mājvietu pie Māras dīķa Pārdaugavā ir uz muzeju atvedusi daudzus Latvijas skolēnus, pasākumā savus darbus lasīs arī Ojāra Vācieša Pārdaugavas literārās balvas laureāti. Konkursu Pārdaugavas vidusskolēniem Ojāra Vācieša muzejs sadarbībā ar Pārdaugavas izpilddirekciju rīko jau 11 gadu.

Ojāra Vācieša dzimšanas dienas pasākuma tradīcija ir atskatīties uz pagājušo gadu – uz paveiktajiem darbiem dzejnieka piemiņas un viņa daiļrades aktualizēšanai Latvijas kultūras apritē.


Dalībnieku grupas “Dzejnieki liftā” dzejas performance “Raiņa portāls” RAIŅA PORTĀLS. DZEJAS PERFORMANCE RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

15. novembrī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, notiks dzejnieku Ronalda Brieža un Ingas Gailes vadītās Literārās akadēmijas dzejas meistardarbnīcas dalībnieku grupas “Dzejnieki liftā” dzejas performance “Raiņa portāls”.

Raiņa un Aspazijas māja šogad aizsāk ikgadēju Raiņa Gētes “Fausta” tulkojumam veidotu pasākumu “Raiņa portāls” – turpmāk katra gada novembrī dzejnieki tiks aicināti domāt, runāt un rakstīt par Raini un Gēti un Raiņa dažādos apstākļos tapušo “Fausta” tulkojumu. Šā gada novembrī aprit 120 gadi, kopš latviešu valodā pirmo reizi pārtulkots Gētes “Fausts”.

Pasākumu vadīs dzejniece Inga Gaile, ar priekšlasījumu uzstāsies Raiņa un Aspazijas mājas speciāliste Elvīra Bloma, ar dzejas lasījumiem uzstāsies Inga Gaile un jaunie dzejnieki: Evelīna Andžāne, Kristīne Geida, Gunta Ristameca, Rainelda Muižniece, Katrīna Urbāne, Sandra Marta Grudule un Jānis Buholcs.

Fausta tulkojumam ir liela nozīme latviešu kultūras bagātināšanā, latviešu literārās valodas attīstībā un Raiņa filozofisko uzskatu veidošanās procesā. Gēte ir viens no mīļākajiem un tuvākajiem Raiņa dzejniekiem; vēstulē Aspazijai, kas rakstīta Liepājas cietumā 1897. gada 4. augustā, Rainis apgalvojis, ka viņa “labākā sabiedrība ir Gēte”.

Nav precīzi nosakāms, kad Rainis sācis atdzejot “Faustu”. Tas noticis vai nu 1895. gada beigās, vai 1896. gada sākumā. Aspazija Rainim palīdz, 1897. gadā Mājas viesa mēnešraksts sāk regulāri publicēt atdzejojumus. 1897. gada novembrī-decembrī Rainis “Fausta” tulkošanu pabeidz.

Ieeja – 2.00 €, skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 €.