Konkurss SUNSUN KAĶE Vizuāli plastiskās mākslas darbu konkurss SUNS UN KAĶE

Ir aizvadīts Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gads, kad aktīvi lasījām, skatījāmies, klausījāmies, izspēlējām, izdziedājām, iestudējām dzejnieku darbus, apmeklējām viņiem veltītos pasākumus. Arī šogad aicinām veltīt uzmanību viņu daiļradei un turpināt iepazīt bagātīgo Raiņa un Aspazijas devumu.

Šoreiz vēlamies rosināt interesi par Raiņa bērnu lugām, izlasīt tās, atrast un saskatīt interesantāko tēlu, vizualizēt to un izveidot kā mākslas darbu.

Raiņa muzejs „Jasmuiža” izsludina vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursu SUNS UN KAĶE, kas domāts bērniem no 7 līdz 12 gadu vecumam.

Konkursa uzdevums ir izveidot trīsdimensiju vizuāli plastiskās mākslas darbu brīvi izvēlētam Raiņa lugas „Suns un kaķe” vai „Mušu ķēniņš” tēlam/-iem.

Viens autors vai autoru kolektīvs konkursā piedalās ar vienu darbu.

Darbu iesniegšanas termiņš ir 2016. gada 5. aprīlis (pasta zīmogs).

Ar konkursa nolikumu varat iepazīties šeit: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/vizuali-plastiskas-makslas-darbu-konkurss-suns-un-kake-2/


Latvijas gadu gredzeni litetarūrā LATVIJAS GADU GREDZENI LITERATŪRĀ. Tēvzemes un zemes tēma latviešu vēsturiskajā romānā: prom no zemes, atpakaļ pie zemes

Turpinās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts LATVIJAS GADU GREDZENI LITERATŪRĀ. Februāra tēma – “Tēvzemes un zemes tēma latviešu vēsturiskajā romānā: prom no zemes, atpakaļ pie zemes”.

9. februārī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38–4, lekciju “Kad un kāpēc latvieši sāka rakstīt vēsturiskos romānus” lasīs Dr. philol. Ieva Kalniņa (LU).

Latviešu vēsturiskā romāna pirmsākumi meklējumi 20. gadsimta sākumā, kad tā atsevišķas žanra iezīmes redzamas Andrieva Niedras romānā “Kad mēness dilst” (1902). Noteiktāk vēsturiskā romāna žanram atbilst Leopolda Rozentāla darbs “Stiprinieku karalis Sigfrīds jeb vīra spēks un sievietes sirds” (1914). Par latviešu vēsturiskā romāna priekštečiem kļūst arī Garlība Merķeļa darbi. Vēsturiskais romāns nostiprinās un sazarojas tikai Latvijas Republikas laikā, kad tā uzdevums ir nostiprināt nācijas vēsturisko apziņu un atmiņu.

17. februārī plkst. 18.00 Andreja Upīša muzejā notiks diskusija “Jaunais vēsturiskums – jaunā vēsturisko romānu sērija”.

Diskusiju vadīs dzejniece, apgāda “Dienas Grāmata” galvenā redaktore Dace Sparāne, tās dalībnieki būs rakstnieki Māris Bērziņš un Osvalds Zebris.

Ieeja brīva.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU)

Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.


Ežēns Delakruā (1798 – 1863) „Brīvība uz barikādēm”. 1830, a/e, 260x325, Luvra 30 000 GADU 80 STUNDĀS. Romantisms, historisms un reālisms

6. februārī plkst. 11.00, turpinot mākslas vēstures lekciju ciklu 30 000 GADU 80 STUNDĀS, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12–9, piedāvā aplūkot romantisma un reālisma virzienus tēlotājmākslā.

Romantisma mākslinieki tiecās savos darbos atspoguļot spēcīgus emocionālos pārdzīvojumus, kaislības, varonīgumu, pievērsās romantizētām pagātnes tēmām, tiecās ielūkoties eksotiskās kultūrās. Romantisms kā virziens nav sastopams arhitektūrā – šai jomā 19. gadsimtā viena no dominējošām lomām ir historisma virzienam, kas izmanto pagātnes mākslas stilu formas un savā ziņā arī uzskatāms par romantizēta pasaules redzējuma atspulgu.

Reālisms savukārt par svarīgāko uzskata objektīvu reālās dzīves īstenības atainošanu. Reālisma mākslas periods ir ārkārtīgi būtisks arī Latvijas mākslai – tas ir latviešu nacionālās profesionālās tēlotājas mākslas tapšanas laiks.

Lekciju cikls risinās no 2015. gada 5. septembra līdz 2016. gada 14. maijam, katru otro sestdienu plkst. 11.00 – 12.30, 12.45 – 14.15 un 14.30 – 16.00. Pavisam paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

Programmas mērķauditorija – studenti un pieaugušie, kas vēlas apgūt zināšanas mākslas vēsturē.

Vienas lekcijas apmeklējums: EUR 2,00

Iespējams apmeklēt atsevišķas lekcijas.


Konkursa laureāti kopā ar žūriju, 2016. gada 22. janvāris. NOSLĒDZIES PUBLISKĀS RUNAS KONKURSS “DĀVINĀJUMA DZEJOLIS JĀNIM AKURATERAM”

2016. gada 13. janvārī vienam no latviešu izcilākajiem romantisma dzejniekiem Jānim Akurateram apritēja 140 gadu. Lai godinātu dzejnieka piemiņu, Jāņa Akuratera muzejs rīko dažādus pasākumus.

14. un 22. janvārī norisinājās publiskās runas konkurss 5.–12. klašu skolēniem “DĀVINĀJUMA DZEJOLIS JĀNIM AKURATERAM”. Konkurss guva negaidītu atsaucību – pieteicās vairāk nekā sešdesmit skolēnu no piecpadsmit Rīgas rajona skolām.

Liels bija žūrijas un muzeja darbinieku pārsteigums, ka skolēni bija tik atšķirīgi, radoši un brīnišķīgi oratori. Dažus dzejas pārdzīvojums bija aizrāvis tik ļoti, ka nācās notraukt asaru, savukārt citi, aizņēmušies Jāņa Akuratera kareivīgumu “ar kaujas saucieniem uz lūpām”, vēlreiz klausītāju priekšā izcīnīja tikai sev zināmu cīņu. Dažbrīd šķita, ka caur skolēnu lūpām atdzīvojies pats dzejnieks:

“Es mīlēt spēju tos, kas klusās mokās

Uz kauju dzīvību un sirdi nes,

Kam svēta dziļi slēpta ilgošanās,

Kam jaunu zvaigžņu pilnas dvēseles.”

14. janvārī Jāņa Akuratera muzeja izveidota žūrija konkursa otrajai kārtai izvirzīja 20 skolēnus, kuri 22. janvārī Rīgas Pārdaugavas Izpilddirekcijā atkārtoti uzstājās ar dzejas deklamāciju, lai šoreiz cīnītos par uzvaru un Latvijas Nacionālā teātra, Dailes teātra un izdevniecības “Pils” sagādātājām balvām.

Pēc spraigām žūrijas diskusijām tika apbalvoti konkursa laureāti un atklāta izstāde “Grāmatu putni jeb Pārdaugavas stāstu medības”. Konkursantus un izstādes apmeklētājus priecēja arī Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēknes Elīzas Sestules muzikālais priekšnesums.

Pateicamies par konkursantu aizrautību un vēlmi sveikt dzejnieku Jāni Akurateru 140. gadu jubilejā.

Dzejnieks savulaik teicis: “Vislabākais atbalsts un prieks mana dzejnieka mūžā ir bijuši un ir tie draugi, ar kuriem kopā vestas dažādas cīņas un kuri nevar elpot bez dzejas dzīvinošā eliksīra.”

Konkursa laureātu vārdus varat uzzināt šeit: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/nosledzies-publiskas-runas-konkurss-davinajuma-dzejolis-janim-akurateram-2/

 


ES ESMU! ES ESMU! Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņu portretu izstāde

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, atklāta Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņu portretu izstāde ES ESMU! Tas ir veltījums māksliniekam viņa 150. dzimšanas dienā.

Izstāde tapusi, lai popularizētu izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla būtisko ieguldījumu portreta žanrā un apliecinātu viņa vārdā nosauktās skolas vēsturiskās saknes un tradīcijas – izsenis koptās klasiskās vērtības vizuāli plastiskajā mākslā, akcentējot jaunu dimensiju ienākšanu mākslas izglītības tradīcijā.

Izstādē iekļauti skolas bijušo un esošo audzēkņu radītie zīmējumi – portreti un pašportreti. Zīmējumu tehnikas ir dažādas, galvenais audzēkņu uzdevums – sevis vai sava laikabiedra portretējums, ar vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļiem radot indivīdam atbilstošu raksturojumu. Zīmējumi ir gan cilvēka portreta ilgtermiņa studijas, gan ātras skices un uzmetumi.

Izstādes kuratores – JRRMV zīmēšanas skolotājas Madara Gulbis un Ināra Garklāva.

Izstādes atbalstītāji – Jaņa Rozentāla skolas atbalsta fonds un Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs (MMA).

Izstāde būs apskatāma līdz 30. aprīlim.


Jaņa Rozentāla radītie portreti zīmējumos, gleznās un fotogrāfijās, 2016 JAŅA ROZENTĀLA RADĪTIE PORTRETI ZĪMĒJUMOS, GLEZNĀS UN FOTOGRĀFIJĀS

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, apskatāma izstāde JAŅA ROZENTĀLA RADĪTIE PORTRETI ZĪMĒJUMOS, GLEZNĀS UN FOTOGRĀFIJĀS.

Lai gan Janis Rozentāls bija žanriski ļoti daudzpusīgs mākslinieks, tomēr lielākā daļa viņa darbu ir portreti. Pirmie portretu gleznojumi tapuši vēl pirms studiju gadiem Pēterburgā, un interese par cilvēka personības atainojumu mākslā Jani Rozentālu nav pametusi visu mūžu.

Mākslinieka radītie portreti ir ļoti dažādi – gan stilistiski, gan saturiski. Līdztekus pasūtījuma portretiem, kuros redzam gan Latvijas vācbaltu muižniecību, gan 20. gadsimta sākuma Rīgas turīgo pilsonisko aprindu pārstāvjus, Rozentāls gleznojis arī savas dzimtās puses cilvēkus, draugus un domubiedrus – gan Latvijā, gan Somijā.

Tomēr šķiet, ka tie mākslas darbi, kuros visspožākā mākslinieciskā meistarība apvienota ar personiski iekrāsotu emocionalitāti, ir viņa ģimenes – sievas somu dziedātājas Ellijas Forseles-Rozentāles un viņu bērnu Lailas, Irjas un Miķeļa – portretējumi.

Izstāde aplūkojama līdz 30. aprīlim.


Janis Rozentāls Bernharda Borherta dzīvoklī Rīgā, Kalnciema ielā. 1903. gads. MUZEJA PRIEKŠMETS JANIM ROZENTĀLAM

„Rozentāla dzīvoklis Alberta ielā bija gaišākais, noskaņotākais visā latviskajā Rīgā. Būt ciemā pie Rozentāla – sevišķi augšā, darbnīcā ar maigo jumta gaismu – aplaimojoša priekšrocība,” atceras Jaņa Rozentāla laikabiedri.

Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gadā piedāvājam “aplaimojošu priekšrocību” – visa gada garumā ik mēnesi mājas lapas sadaļā “Muzeja priekšmets” lasīt stāstu par kādu vērtīgu ar mākslinieku saistītu lietu, ko glabā muzeja krātuves.

Janvārī – par Jani Rozentālu kā jauno mākslinieku skolotāju un viņa audzēkņa Jāņa Sudmaļa gleznu “Klusā daba ar purenēm”: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-prieksmets/janis-sudmalis-klusa-daba-ar-purenem-1909-ke-195×125-rtmm-290944/


ASPAZIJA, RAINIS 1+8 ASPAZIJA, RAINIS 1+8

2015. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome, izmantojot LR Kultūras ministrijas finansējumu, rīkoja Raiņa un Aspazijas gadam veltītu plašā apvāršņa konkursu 1.–9.klašu skolēniem. Tas norisinājās divās kārtās aprīlī, konkursa fināls notika 25. maijā Nacionālajā teātrī.

Kopumā no Rīgas, Pierīgas, Latgales, Zemgales, Kurzemes un Vidzemes reģioniem konkursa pirmajā kārtā piedalījās 6602 skolēni no 101 skolas un 38 bibliotēkām.

Izmantojot skolotājas Ineses Lāčaunieces ideju, tika radīta literārā galda spēle ASPAZIJA, RAINIS 1+8, lai skolēni atraktīvā veidā iepazītos ar abu dzejnieku darbiem un viņu paustajām atziņām.

Spēles vizuālo ietērpu veidojusi māksliniece Rūta Briede.

Ar spēli varat iepazīties šeit: ASPAZIJA, RAINIS 1+8


Interaktīvā spēle "Sūnu ciema zēni" Interaktīvā spēle SŪNU CIEMA ZĒNI

Andreja Upīša memoriālais muzejs, Rīgā, Brīvības ielā 38–4, kā allaž ziemas sezonā, aicina izbaudīt „Sūnu ciema” atmosfēru pilsētas centrā.

5.–7. klašu skolēni būs gaidīti muzejā, lai piedalītos interaktīvajā spēlē „Sūnu ciema zēni”.

Spēles mērķis ir ar muzejiski atraktīviem līdzekļiem padziļināt skolā apgūtās zināšanas par rakstnieka Andreja Upīša garo stāstu „Sūnu ciema zēni”.

Strādājot grupās, skolēni, izmantojot grāmatas tekstu, risina atjautības uzdevumus, min mīklas, vārdu spēles un krustvārdu mīklu.

Nodarbībā tiek izmantoti reāli etnogrāfiskie priekšmeti, kas jāatpazīst, tādējādi ļaujot bērniem iejusties seno laiku saimniecības norisēs.

Spēli papildina unikāli dokumentāli kadri no Andra Slapiņa videofilmas par režisora Ulda Pūcīša 1978. gadā Jaunatnes teātrī iestudēto brīvdabas izrādi „Sūnu ciema zēni” un virtuālais ceļojums no Apaļā ezera līdz Kraukļa akmenim Skrīveros.

Nodarbības ilgums 90 minūtes.

Ieejas maksa: EUR 2,00

Skolotājiem, kas pavada skolēnu grupu, ieeja bez maksas.

Pieteikties uz interaktīvo spēli lūdzam pa tālruni 67289767 no 11.00 līdz 16.30.

Muzejs atvērts: 11.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās

Interaktīvo spēli iespējams apmeklēt līdz 2016. gada 31. martam!

 


Krustcelēs jeb Sākums pirms sākuma KRUSTCELĒS JEB SĀKUMS PIRMS SĀKUMA

Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, atvērta izstāde KRUSTCELĒS JEB SĀKUMS PIRMS SĀKUMA.

Izstāde iepazīstina ar Latvijas nesenās vēstures notikumiem: ar laiku, kas radīja priekšnoteikumus Krišjāņa Barona 150. jubilejas svinību uvertīrai Berlīnē (1984), tautas interesei par savas kultūras pamatiem, kas izpaudās folkloras kustībā visā Latvijā, un to ārējo faktoru labvēlīgajai virzībai, kas rezumējās Atmodas manifestācijās un Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā.

Izstāde stāsta par Latvijai nozīmīgu personību – dramaturga Gunāra Priedes, literatūrzinātnieces Saulcerītes Viese u.c. – ieguldījumu šī laikmeta lappušu tapšanā.

Izstādes vecākās paaudzes apmeklētāji varēs atmiņās pabūt savā personiskajā tā laika dzīves pozīcijā, jaunieši – uzzināt par toreizējās varas neaptveramo pārspēku, kuru mums izdevies uzvarēt…

Izstādes kontekstā izveidots arī muzejpedagoģisks piedāvājums, kas dod iespēju sajust, saprast, līdzdarbojoties attīstīt sevī konkrētā laika emocionālo, eksistenciālo rūpi vai prieku par tā laika notikumiem.

Izstādi ilustrē unikāli kino materiāli no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, kas stāsta par šo laikmetu – 20. gadsimta 80.–90. gadiem.

Apmeklējumu izstādē lūdzam pieteikt iepriekš.

Izstāde atvērta līdz 2016. gada 31. oktobrim.

Izstāde tapusi ar Rīgas domes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalstu.