Stāsta autores: Maira Valtere – Jāņa Akuratera muzeja vadītāja, Ruta Cimdiņa – Jāņa Akuratera muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja. Stāstā izmantoti materiāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, kā arī 20. gadsimta 20.–30. gadu preses materiāli.
Skapītī ar atvilktnīti
Pomādes, matu pūderi un sejas krēmi – kādi skaistumkopšanas līdzekļi un noslēpumi glabājās Akurateru ģimenes dāmu skaistumkopšanas skapīti?
Skapītis ar atvilktnīti. Foto: Vitālijs Vinogradovs.
Spogulis Marijas Akurateres istabā. Foto: Vitālijs Vinogradovs.
“Daiļā, jaunā Rīgas bagātā pilsoņa meita Olga Ronis ģērbās un greznojās savā buduārā. Tikko friziere bija aizgājusi. Vēl smaržoja maigās esences, pūderu un smēru dvesmas, bet viņa, aplūkodama milzīgā rokoko spogulī savu frizūru, nervozējās un grozījās kā grezns paradīzes putns. Tualetes galds izskatījās kā maza laboratorija, kas sanesta no visām pasaules greznošanas mākslas noliktavām” – tā Jānis Akuraters iesāk savu noveli “Uguņošana”.
Vannas istabas skapītis. Foto: Vitālijs Vinogradovs.
Vai arī savulaik Akuratera mājas dāmām – Marijai Annai un Laimai – bija “tualetes galds kā maza laboratorija” vai viss ikdienai un svētku reizēm nepieciešamais ietilpa kādā neliela kastē – nav zināms. Un tomēr kāda neliela daļa no bijušās godības ir saglabājusies un šobrīd aplūkojama vannas istabas skapītī muzejā.
Ielūkojies, kādas pomādes, krēmus, pūderus un koķetus dāmu noslēpumus glabā skapītis!
“Luxuria” krēma kārbiņa ar noņemamu vāciņu. Rakstniecības un mūzikas muzejs. Laimas Akurateres kolekcija.
Krēms “Luxuria” sejas un roku ādai ražots firmā “Harriet Hubbard Ayer” 20. gadsimta 20.–40. gados Amerikas Savienotajās Valstīs. Reklāma vēsta, ka “”Luxuria” ir labākais krēms ādas tīrīšanai pēc automobiļa vadīšanas, braukšanas ar jahtu vai jebkāda veida saules, vēja vai putekļu iedarbības”.
Vincets Bendžamins Tomass (Vincent Benjamin Thomas (1868–1918)).
Lilliana Seftone Tomasa Dodže (Lillian Sefton Thomas Dodge (1877–1960)) bijusī dziedātāja un aktrise vadīja firmu “Harriet Hubbar Ayer” no 1918. gada līdz 1947. gadam.
Heriota Hubarda Eiera (Harriet Hubbard Ayer (1849–1903)) viena no pirmajām izveidoja veiksmīgu karjeru skaistumkopšanas industrijā ASV. Kopš 1896. gada viņa rakstīja iknedēļas sleju ar skaistumkopšanas, personīgās higiēnas, kosmētikas lietošanas un vingrošanas padomiem laikrakstā “New York World”.
Pūdera “Mono” kārbiņa ar noņemamu vāciņu. Rakstniecības un mūzikas muzejs, Jāņa Akuratera kolekcija.
Pūderis ražots Rīgā, “Parfimērijas un kosmētikas laboratorijā J. Gundars” (īpašnieks Jūlijs Gundars), 20. gadsimta 30. gados. Reklāmas periodikā vēsta, ka tas “labi piekļaujas sejas ādai un dod tai samtainu izskatu”.
““MONO” skaistuma tabele” publicēta “Jaunākajās Ziņās” 1937. gada 20. februārī.
Firma ieteica pūderi lietot pēc “Mono” skaistuma tabeles, kur norādīts, kā pūdera tonis saskaņojams ar acu, matu un sejas krāsu. Jāņa Akuratera mājā atrastā kārbiņa ir “Mono pūderis. Dabīgs Nr.1” – atbilstoši “MONO skaistuma tabelei” tas jālieto sievietei ar brūnām acīm, tumšu sejas krāsu un gaiši blondiem matiem.
Pūdera “Mon Ami” kārbiņa ar noņemamu vāciņu. Rakstniecības un mūzikas muzejs, Jāņa Akuratera kolekcija.
Pūderis “Mon Ami” ražots Rīgā, parfimērijas fabrikā “Ambroko” 20. gadsimta 30. gados pēc Parīzes parfimēra Morisa Blanšē (Maurice Blanchet (1890–1953)) receptes. Produkcijas reklāmās īpaši izcelts kosmētikas līdzekļa nosaukums: “Cik daudz patīkamu jūsmu saistās ap šo jēdzienu: “Mans draugs… Mans uzticamais, mans palīdzīgais, mans rūpīgais draugs…” Mon ami – saka franči. Mon ami nosaukumu devām veselai rindai franču gaumē izstrādātu kosmētikas līdzekļu un parfīmu. (..) Tamdēļ, ka šie D’Hortys izstrādājumi attaisno vārdu – Mon ami”.
"Mon Ami” krēmu un pūderu reklāma laikrakstā “Jaunākās Ziņas” Nr.253, 1936. gada 6. novembrī.
"Mon Ami” produktu reklāma laikrakstā “Jaunākās Ziņas” Nr.7 1938. gada 11. janvārī.
Pūdera “Mon Ami” reklāma žurnālā Atpūta” Nr.710 1938. gada 10. jūnijā.
“Mon Ami” krēmu reklāma laikrakstā “Brīvā Zeme” Nr.52 1936. gada 3. martā.
Krēma "Crēme Aurore" trauciņš. Rakstniecības un mūzikas muzejs. Jāņa Akuratera kolekcija
Kosmētisko līdzekļu laboratorija “Magout” Rīgā 20. gadsimta 20.–30. gados ražoja “Crēme Aurore” – krēmu sejas ādas notīrīšanai.
Žurnālā “Atpūta” (10.10.1930.) firmas darbībai ir veltīts raksts “Skaistuma un jaunības laboratorijā”. Tas vēsta, ka laboratorijas “Magout” īpašniece Marija Prismane-Gutmane atgriezusies no ceļojuma, kur apmeklējusi ievērojamus skaistuma kopšanas institūtus, un ar prieku konstatējusi, ka virziens, kādā strādā viņas laboratorijā, atbilst labāko ārzemju firmu paraugam. Vissvarīgākā nozīme ādas kopšanā esot pareizai sejas notīrīšanai. Pūderis, krēmi aiztaisa poras, tādēļ ārkārtīgi svarīgi vakarā notīrīt seju no visa, kas traucē porām brīvi elpot.” Kā “priekšzīmīgs krēms”, kas izgatavots “no labākām eļļām un taukiem”, rakstā tiek reklamēts tieši “Crēme Aurore”.
Pūdera “Magout” kārbiņa ar noņemamu vāciņu. Rakstniecības un mūzikas muzejs. Jāņa Akuratera kolekcija
Kad sejas āda notīrīta ar krēmu, vēlams pielietot losjonu. Savukārt no rīta seju vajagot notīrīt ar losjonu, izdarīt masāžu ar “Astringent’u”, uzsmērēt uz sejas dienas krēmu “Belouderme” un tad nopūderēt seju ar pūderi “Magout”.
Matu pūdera “BOSEX” reklāma žurnālā “Atpūta” Nr.608 1936. gada 26. jūnijā.
Uz pūdera kārbiņas aprakstīta tā lietošanas pamācība: “Taukainu matu ārstēšanai un blaugznu izdzīšanai. Novērš matu taukošanos, dod taukainiem matiem cēlumu, daiļumu, veselību un tīrību. Aizkavē matu nosirmošanu, atvieto pilnīgi mazgāšanu ūdenī, nebojājot cirtas. Lietošana: Vakarā pūderi iekaisīt galvas ādā, tad dažas minūtes ar pirkstiem iemasēt. No rīta ar suku izsukāt.”
Higiēniskā matu pūdera “BOSEX” kārbiņa ar noņemamu vāciņu. Rakstniecības un mūzikas muzejs. Jāņa Akuratera kolekcija.
“Bosex” matu pūderis ražots 20. gadsimta 30. gados Rīgā, ķīmiskajā laboratorijā (īpašnieks Jānis Vītols). Akurateru mājā atrastais pūderis paredzēts gaišiem matiem, kādi bijuši Laimai Akuraterei.
Vāciņš no kārbiņas “Mandeļu klijas”. Rakstniecības un mūzikas muzejs. Laimas Akurateres kolekcija.
Mandeļu klijas 20.–30. gadu presē iesaka lietot sejas ādas tīrīšanai un kopšanai. Piemēram, žurnālā “Sievietes Pasaule” 1933. gada aprīlī rakstīts: “Tās labi tīra ādu un padara to maigu un samtainu. Lietot ikvakarus un rītus, pie kam uz plaukstas jāņem apm. naža gala daudzumā. Kopā ar ūdeni samaisa biezputriņā, ar ko iemasē visu seju. Nomazgā ar ūdeni. Klijas izsargā ādu no melno punktu rašanos, bet iznīcina jau esošās melnās punktis.”
“Mazdaznan” produktu kārbiņa. Rakstniecības un mūzikas muzejs, Jāņa Akuratera kolekcija
“Mazdaznan” – neozoroastriešu reliģija, kas uzskata, ka zeme ir jāatjauno kā dārzs, kur cilvēce var sarunāties ar Dievu. Šo reliģiju 19. gadsimta beigās dibināja ASV dzīvojošais Otomans Zar-Adusts Hanišs (Otoman Zar-Adusht Ha’nish (1856–1936)), dzimis Ernsts Oto Hanišs (Ernst Otto Hanisch). No 1907. gada tā izplatījās arī Eiropā – plašāk Šveicē un Vācijā. Piekritēji ievēro veģetāro diētu un praktizē elpošanas vingrinājumus. Kā “Mazdaznan” produktu kastīte nokļuvusi Akurateru mājā, nav zināms.
