Andreja Upīša rokraksts ir dzīvs liecinieks laikmeta un paša rakstnieka pārvērtībām – no stingras spalvas līnijas līdz trauslam zīmuļa vilcienam, kurā atspoguļojas gan radošā kulminācija, gan cīņa ar fizisko nespēku.

Rainis Latgalē pavadīja ģimnāzijas un universitātes brīvlaikus. Jaunībā gūtā interese par Latgales kultūras un sabiedrisko dzīvi turpinājās arī vēlāk, tajā skaitā caur rakstītu vārdu.

2024. gadā pēc Andreja Upīša darbu motīviem uzņemtā mākslas filma “Pie bagātās kundzes’’ svin 55 gadu jubileju.

2024. gadā aprit 65 gadi, kopš Raiņa bērnības mājās "Tadenava" iekārtots dzejniekam veltīts muzejs.

Sava bibliotēka Andrejam Upītim visu mūžu bija absolūta dzīves nepieciešamība, un ilggadēja grāmatu kolekcionēšana rakstniekam kļuva gan par savdabīgu aizrautību, gan ikdienas darbu un rutīnu.

Raiņa luga “Rīgas ragana” atgādina, ka latviešu tautai jābūt modrai pret draudiem tās brīvībai. Tā bija kā Raiņa pareģojums tālākiem 20. gadsimta notikumiem, turklāt lugas ideju aktualitāte mūsdienās atkal pieņemas spēkā.

Aspazijas un Raiņa savstarpējā sarakste ir iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Šo kopumu veido gandrīz 2500 vēstuļu latviešu, krievu un vācu valodā. Ievērojama daļa vēstuļu rakstītas uz atklātnēm.

Konkursā "Raiņa dzejas rotaļas" skolēni radīja paši savus dzejoļus, izmantojot vārdus no Raiņa dzejas krājuma “Putniņš uz zara”.

Raiņa dzīvē galvenais pārvietošanās līdzeklis bija vilciens. Tas ved uz skolu, augstskolu, trimdā un pasaulē. Un tas ved arī mājup.

Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas studentu ilustrāciju izstāde, kas veltīta Andreja Upīša romānam "Zelts".