JĀŅA STREIČA GLEZNU IZSTĀDE TADENAVĀ

29/05/2017

Līdz 19. jūlijam Raiņa muzejā “Tadenava” (Dunavas pagasts, Jēkabpils novads) atvērta Jāņa Streiča gleznu izstāde.

Jānis Streičs – Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, LZA Raiņa un Cicerona balvas, Vatikāna un citu starptautisko prēmiju laureāts, kinorežisors, scenārists, sabiedriskais darbinieks un arī gleznotājs.

Jānis Streičs piedzima Raiņa “jaunu dienu zemē” Latgalē, bet staigāt un runāt sāka Kurzemē, netālu no Sabiles. Karš izpostīja ģimeni. Jānis agri kļuva bārenis. Viņa skolas gadi ritēja netālu no Jasmuižas, uz kurieni mājinieki bieži veda malt graudus.

Mācoties Gaiļmuižas pamatskolā, zēns vēlējās kļūt par mākslinieku. Rēzeknes pedagoģiskās skolas zīmēšanas metodikas pasniedzējs Jakovs Beketovs viņam atklāja pirmos aroda noslēpumus un mudināja mācīties tālāk, bet – sekoja dienests armijā. Prasme zīmēt atviegloja karavīra gaitas. Tomēr aizraušanās ar teātri guva virsroku un beidzot aizveda pie kino.

Studenta gados Jānis pelnīja iztiku, gatavojot dekorācijas amatieru teātros, taisot plakātus klubiem un uzņēmumiem. Arī kino laukā prasme zīmēt lieti noderēja, un Jāņa Streiča filmu vizuālais ietērps ir pārsvarā režisora diktēts un vadīts. Viņa devums kinomākslā apcerēts Dairas Āboliņas grāmatā “Jāņa Streiča maģiskais reālisms 22 filmās”. To vidū – “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Mans draugs nenopietns cilvēks”, “Teātris”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un citas. Darbu pie filmas “Cilvēka bērns” režisors aprakstījis grāmatā “1991 – tas garais cilvēkbērna gads”.

1969. gadā Jānis Anmanis, būdams mākslinieka asistents kinostudijā, pamanīja režisora aizraušanos, un vairāk nekā 30 gadus nelika viņu mierā, līdz pierunāja atsākt gleznošanu.

Un tā kopš 2002. gada Jānis Streičs piedalās izstādēs un plenēros kopā ar saviem draugiem, profesionāliem māksliniekiem. Jau notikušas vairāk nekā 30 personālizstādes Latvijā un Lietuvā. Šovasar – Tadenavā.

 

Jānis Streičs

Jānis Streičs