MĪLESTĪBAS UN SKATUVES KVĒLOJUMĀ

15/10/2019

Piektdien, 25. oktobrī, plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, notiks mūzikas, vēstuļu un dialogu spēles „Mīlestības un skatuves kvēlojumā” pirmizrāde, kas veltīta Nacionālā teātra simts gadu jubilejai. Tā vēstīs par Nacionālā teātra 20.–30. gadu slavenībām Alisi Brehmani un Jāni Kalniņu, kuru lomās iejutīsies Nacionālā teātra aktieri Zane Jančevska un Kārlis Reijers.

Nacionālā teātra vēsture vispirms ir lielu personību, talantīgu mākslinieku vēsture, piepildītu un nepiepildītu sapņu, ilgu, cerību un arī zaudējumu vēsture. To izteic tūkstošiem tēlu un personāžu, kas aktieru atveidojumā ik vakaru sāk savu dzīvi no jauna un ikreiz citādāk, jo nav jau vienādu dienu ne dzīvē, ne uz skatuves. Bet ir kāds priekškars, kas nekad tā neatveras. Tā ir teātra saimes iekšējā dzīve, citiem slēpta dzīva pasaule, kur netrūkst jūtu bangojuma, izmisuma, laimes… Par to klīst leģendas, nostāsti un noslēpumi, kas dažkārt atklājas sen rakstītās un nejauši atrastās vēstulēs, pat notīs.

Laime uzsmaidījusi rakstniekam Jānim Liepiņam, kurš Latvijas Nacionālās bibliotēkas Rokrakstu nodaļā atradis trīs komponista Jāņa Kalniņa dziesmas, kas 1924. gadā dāvinātas Nacionālā teātra aktrisei Alisei Brehmanei. Sarunā ar profesoru Venti Zilbertu atklājies, ka šīs dziesmas nav atskaņotas un, domājams, nav arī iespiestas. Prieks par atradumu iedvesmojis abus radošos garus Jāni Liepiņu un Venti Zilbertu veidot muzikāli dramatisku spēli, izmantojot atrastās dziesmas un jau agrāk publicētās Alises Brehmanes un Jāņa Kalniņa vēstules. Tapušais vēstījums par Nacionālā teātra 20.–30. gadu slavenībām Alisi Brehmani un Jāni Kalniņu caur mūziku, vēstulēm un dialogiem atklāj šo cilvēku tuvās attiecības. Viņi ir spēles „Mīlestības un skatuves kvēlojumā” galvenie varoņi, kuru lomās pirmizrādē Jāņa Akuratera muzejā iejutīsies Nacionālā teātra aktieri Zane Jančevska un Kārlis Reijers. Muzikālo daļu veido spēles mūzikas direktors Ventis Zilberts, kopīgi ar dziedātāju Ingunu Švāni-Podnieci sagatavojot arī atrasto dziesmu pirmatskaņojumu. Pagājuši jau 95 gadi kopš tās radušās. Bet kas un kādi tad bijuši atkal uz skatuves izsauktie varoņi Jānis Kalniņš un Alise Brehmane?

Jānis Kalniņš dzimis Pērnavā, 1904. gada 3. novembrī. Viņa vecāki – Alfrēds un Amanda Kalniņi – tur ieradušies no Rīgas 1903. gadā. Septiņu gadu vecumā pie sava tēva, komponista Alfrēda Kalniņa sācis mācīties klavierspēli, vēlāk ērģeles un mūzikas teoriju. 1920. gadā iestājies Latvijas valsts konservatorijā Jāzepa Vītola kompozīcijas un mūzikas teorijas klasē. 1923. gadā kļuvis par muzikālās daļas vadītāju un diriģentu Nacionālajā teātrī, kur desmit gadu laikā sarakstījis mūziku apmēram 50 lugām, starp kurām kā nozīmīgākās ir izrādes: „Sprīdītis” (1929), „Ķēniņš Zauls” (1930), „Kas tie tādi, kas dziedāja” (1931), „Zilais putns” (1933), „No saldenās pudeles” (1936).
1933. gadā Jānis Kalniņš kļūst par diriģentu Latvijas Nacionālajā operā, kur strādā līdz 1944. gada rudenim, kad atstāj Latviju. Līdz 1948. gadam ir pianists Lībekas bēgļu nometnē, tad pārceļas uz Kanādu, kur strādā par ērģelnieku un mūzikas profesoru. Kopš 1953. gada vadījis Fredriktonas simfonisko orķestri.
30. gados Jānis Kalniņš kā viesdiriģents ir bijis Latvijā, Liepājas filharmonijā vadījis vasaras koncertus, kā arī diriģējis Liepājas operā „Ugunī”, „Toska” un citu operu uzvedumus.
1936. gadā par izcilību mākslā Jānis Kalniņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 1937. gadā ar Zviedrijas Gustava Vazas ordeni. Jānis Kalniņš miris 2000. gada 23. novembrī Kanādā. Urna apbedīta Rīgā, 1. Meža kapos, līdzās tēvam un mātei.

Alise Brehmane dzimusi 1886. gada 1. janvārī Rīgā. Viņas māsas – dziedātāja Milda Brehmane-Štengele un operas koriste Auguste Brehmane-Ģērmane. Alise Brehmane mācījusies Latviešu dramatiskajos kursos un Gižicka mūzikas skolas dramatiskajos kursos. 1906. gadā iesaistījusies Apollo teātrī, kur spēlējusi nelielas lomas, dziedājusi korī. No 1908.–1914. gadam bijusi Rīgas Jaunā teātra aktrise. 1. Pasaules kara laikā spēlējusi Maskavas Latviešu teātrī, kur tēlotajām lomām bijusi liela nozīme aktrises personības tapšanā. Pēc atgriešanās Rīgā iesaistījusies teātrī „Komēdija”, Pagaidu Nacionālajā teātrī Valkā (1918), Padomju Latvijas Strādnieku teātrī (1919), pēc tam strādājusi Nacionālajā teātrī līdz 1947. gadam. Mirusi 1981. gada 25. novembrī Rīgā, apbedīta Meža kapos.

Nozīmīgākā radošā darbība saistīta tieši ar Nacionālo teātri, kur viņai uzticētas atbildīgas lomas. Tēlojumā Alise Brehmane apliecinājusi augstu skatuves kultūru, karalisku stāju, kā arī izkoptas vokālās dotības. Spēlējusi klasiskās varones – Reganu, Ģertrūdi (V. Šekspīra „Karalis Līrs”, 1921, „Hamlets”, 1923, 1932), Uljanu (Aspazijas „Vaidelote”), Jokasti (Sofokla „Kēniņš Oidips”), titullomu Ž. Rasina traģēdijā „Fedra”, bet īpaši tuva Alisei Brehmanei bijusi liktenīgu kaislību vadītā Raudupiete (A. Brigaderes „Raudupiete”, 1924), kā arī Annas Rogas loma (E. Zālītes „Svešās asinis”, 1935), ko autore veltījusi tieši māksliniecei. 1919. gadā Alisi Brehmani smagi ievainoja, bet viņa atgriezās uz skatuves un ar gribas spēku tik meistarīgi prata noslēpt uz mūžu savainoto kāju, ka nevienam prātā neienāca traģiskais notikums, redzot Brehmanes vētraino Raudupieti, Blaumaņa impulsīvo Antoniju vai daiļo kņazi Apraksiju (Raiņa „Ilja Muromietis”, 1928). Ne velti Rainis daudzkārt jūsmojis par šo gribas granītu “Brehmanīša”.

Ieejas maksa – 2.00 EUR;
Skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Sīkāka informācija: Ruta Cimdiņa,
+371 67619934; +371 29254631; +371 29451112;
akuratera.muz@inbox.lv; akuraters@memorialiemuzeji.lv

Pasākumu atbalsta Rīgas Dome un Jāņa Akuratera biedrība.

Memoriālo muzeju apvienības un Jāņa Akuratera muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Mīlestības un skatuves kvēlojumā

Mīlestības un skatuves kvēlojumā