Zane Gailīte. Laika sijātas skaņas. Liepāja Zane Gailīte. Laika sijātas skaņas. Liepāja

Māksliniece Gita Treice

Pils, 2012.

Cena (EUR/LVL): 9,96/7,00

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Grāmata ir piesātināts un bagātīgs vēstījums par to, kā attīstījusies un nobriedusi mūzikas dzīve Liepājā no 16. līdz 21. gadsimtam.

Viss sanāk kopā un veidojas pamazām. „Ir vajadzīgs uzkrājums,” – tā 2001. gada vasarā teic ilggadējs Liepājas mūzikas vidusskolas skolotājs un direktors Valdis Vikmanis, kurš, brīnišķo bērnības un sapņu zemi Rūjienu pret Liepāju iemainījis, palika rosīgs šejienes mūzikas lauka kopējs vairāk nekā 70 gadu garumā.

No nenosakāmas senatnes nāk Liepājas mūzika un muzicēšana Liepājā.

Jau 1508. gadā pastāvējusi Liepājas Sv. Annas baznīca. Baznīca un skola ir jo cieši saistītas lietas, un mūzika – abās nepieciešama, apgūstama un kopjama. Varbūt īstenas muzicēšanas sākums ir 1625. gada 18. marts, kad Kurzemes hercogs Frīdrihs Grobiņas pilī Liepājai piešķīris pilsētas privilēģijas un statusu?

Liepājas mūzikas dzīve, muzicēšana un kultūras dzīve kopumā vienmēr iezīmējusi šo pilsētu kā Latvijas kultūras dzīves kontekstā īpašu. Liepājā dibināta pirmā Filharmonijas biedrība visā Baltijas reģionā (1881), te pastāvējusi sava opera un dramatiskais teātris, Tautas konservatorija, daudzas privātas mūzikas skolas, vēlāk, no 1944. gada, – vislielākā mūzikas vidusskola Latvijā.

Liepājas Simfoniskais orķestris – vecākais simfoniskais orķestris Baltijas valstīs – ir stabila, vispārēju atzinību ieguvusi mākslinieciska vienība. Vairāk nekā simts gadu laikā orķestra skanējums izaudzis līdz atpazīstamai, klasiskai un neapstrīdamai vērtībai.

Pilsēta, „kurā piedzimst vējš”, nav iedomājama bez „Liepājas dzintara” un latviešu rokmūzikas tradīcijām, kas sakņojas tieši Liepājā.

Grāmata tapusi, apkopojot un analizējot daudzos avotos izkaisīto vārdisko un vizuālo informāciju (LVVA, Liepājas muzejs, Liepājas Novada arhīvs, Mūzikas vidusskolas arhīvs, Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves materiāli, vietējie un reģionālie laikraksti vācu un latviešu valodā), un sarunās ar laikmeta norišu lieciniekiem.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Trois parfums de femmes: Femmes au-delà du silence – Sievietes viņpus klusēšanai Trois parfums de femmes: Femmes au-delà du silence – Sievietes viņpus klusēšanai

Teksta autores: Samija Bordži (Samia Bordji), Renāte Bergere (Renate Berger), Astrīda Cīrule

Fotogrāfs Kristofs Fuēns (Christophe Fouin)

Democratic Books, 2011.

Cena (EUR/LVL): 12,00/17,07

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Šajā grāmatā satiekas trīs gara radinieces, trīs izcilas 19./20. gadsimta mijas sievietes mākslinieces, jauna ceļa gājējas: franču rakstniece Kolete (Colette, 1873–1954), vācu gleznotāja Paula Moderzone-Bekere (Paula Modersohn-Becker, 1876–1907) un latviešu dzejniece un dramaturģe Aspazija (1865–1943). Katra no viņām viennozīmīgi ir spilgta parādība savas zemes kultūras dzīvē, bet visas kopā – kā tilts, kas vieno Vāciju, Franciju un Latviju.

Grāmatā apkopotas Samijas Bordži, Renātes Bergeres un Astrīdas Cīrules esejas par šīm trim māksliniecēm.

Grāmata tapusi Eiropas projekta „Sievietes viņpus klusēšanai” ietvaros, ko iniciēja Francijas biedrība L’Aura des Arts, lai ar mākslas un kultūras starpniecību sekmētu labāku savstarpēju iepazīšanos un labāku savstarpēju sapratni Eiropā.


Andris Kolbergs. Dienasgrāmata Andris Kolbergs. Dienasgrāmata

Mākslinieks Kaspars Perskis

Pils, 2010.

Cena (EUR/LVL): 7,11/5,00

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Objektīvais + subjektīvais, subjektīvais + objektīvais. No saskaitāmo kārtības summa (rezultāts, vērtība) nemainās.

Dienasgrāmata. Memuāri. Šis literatūras žanrs determinē abu iepriekš minēto „saskaitāmo” klātesamību, kas nosaka summas jeb rezultāta vērtību.

Andra Kolberga „Dienasgrāmata”, apvienojot gan objektīvā fakta realitāti, gan rakstnieka rakstura noteikto subjektivitāti, ir vērtība, ko sauc par laikmeta liecību, laikmeta dokumentu, šajā konkrētajā gadījumā varētu teikt – laikmeta pazinēja, liecinieka liecību.

„Dienasgrāmata” aptver laiku no pagājušā gadsimta 30. gadiem (un pat vēl krietni senāk, ja izsekojam Kolbergu ciltskokam) un iesniedzas 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, šodienas aktualitātēs. Rakstnieks sev raksturīgajā stāstījuma kvalitātē un valodas raitumā, nebaidīdamies no detaļām un konkrētības, kolorīti atklāj gan padomju pilsoņu dzīves ikdienu un šī laika reālijas, gan Trešās atmodas peripetijas un atjaunotās Latvijas ļaužu dzīvi un sadzīvi.

Šī grāmata ir nepastarpināts un skaidrs rakstnieka paudums par laikmetu un vienlaikus – būtisks un kvalitatīvs pienesums latviešu prozā.

Grāmata nākusi klajā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Sāp aizgājušais skaistums: Andra Vējāna piemiņas grāmata Sāp aizgājušais skaistums: Andra Vējāna piemiņas grāmata

Sastādītāji: Benedikts Kalnačs, Gaida Jablovska, Ilgonis Bērsons

Mākslinieks Kaspars Perskis

Pils, 2009.

Cena (EUR/LVL): 2,00/2,85

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Grāmata veidota kā liecība dzejnieka, ilggadēja žurnāla „Karogs” atbildīgā redaktora un dzimtās Latgales patriota Andra Vējāna (1927–2005) mūžam. Iecerētās, tomēr neuzrakstītās autobiogrāfijas vietā sastādītāji vēlējušies veidot dzejnieka likteņa mozaīku.

Grāmatā apkopotas Andra Vējāna pašas pirmās publikācijas, atmiņu fragmenti, dienasgrāmatas lappuses, vēstules, kas daudzpusīgi atklāj personības tapšanas ceļu, dzīves garumā veidotos un koptos attiecību lokus un laikmeta zīmes.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.


Gaida Jablovska, Solvita Brūvere. Tu, mana jaunības zeme... Gaida Jablovska, Solvita Brūvere. Tu, mana jaunības zeme…: Raiņa Jasmuižas cilvēki un norises

Mākslinieks Jānis Zobens

Pils, 2009.

Cena (EUR/LVL): 3,56/2,50

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Grāmata tapusi par godu Raiņa muzeja „Jasmuiža” 45 gadu jubilejai.

Diezgan apjomīgajā izdevumā ir iespēja iepazīt visu Jasmuižas vēsturi un izsekot muzeja darbībai gadu no gada, atsaucot atmiņā svarīgākos notikumus un Jasmuižai nozīmīgus cilvēkus.

Izdevumu papildina bagātīgs fotomateriāls un personu rādītājs.


Zibens apzeltīti: Mirdzas Bendrupes un Mirdzas Ķempes vēstules Vidvudam Eglītim Zibens apzeltīti: Mirdzas Bendrupes un Mirdzas Ķempes vēstules Vidvudam Eglītim

Sastādītāja Marta Balode

Māksliniece Gita Treice

Pils, 2008.

Cena (EUR/LVL): 2,00/2,85

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Mīlestība ir kā putns, kas atlido, nejautājot, vai tiek gaidīts.

Visticamāk, šīs vēstules būtu nonākušas kurtuvē, ja tās nebūtu saglabājusi sieviete, kura savu mūžu nodzīvojusi kopā ar vīrieti, kas tikai pēc 53 gadu kopdzīves šīs attiecības legalizē, noslēdzot oficiālu laulību.

Tas ir vesels sainis ļoti intīmu vēstuļu, ko diplomētam juristam, mākslas zinātājam un pianistam Vidvudam Eglītim ar nelielu gadu atstarpi sūtījušas, bet atbildi tā arī nav sagaidījušas, divas dzejnieces – Mirdza Bendrupe un Mirdza Ķempe.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa Bendrupes vēstuļu bija bez datējuma, kārtojot tās grāmatai, brīžiem bija grūti izsekot dzejnieces kaislību „sižeta līnijai” un dažai vēstulei likās gandrīz neiespējami atrast savu vietu. Tās bija parakstītas ar vārdu Sunta… Kad tuvojās grāmatas iziešana tautā, atklājās, ka vēstuļu kaudzītē noslēpusies arī trešā rakstītāja – bijusī LU filoloģijas studente Olga Ģērmane.

Grāmatā arī plaša dzejnieka Jāņa Petera ievadapcere.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.


Egons Līvs. Darbi: 1981–1989 Egons Līvs. Darbi: 1981–1989

Sastādītāji: Edīte Gūtmane, Ēriks Hānbergs

Mākslinieks Ojārs Pētersons

Pils, 2007.

Cena (EUR/LVL): 1,42/1,00

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Šis ir Egona Līva rakstu kopojuma „Darbi” ceturtais, noslēdzošais, sējums. Tajā iekļauti rakstnieka darbi, kas tapuši no 1981. līdz 1989. gadam: apraksti, raksti, recenzijas, pēc Viļa Lāča romāna „Akmeņainais ceļš” veidotā kinoscenārija pirmpublicējums, intervijas ar E. Līvu, rakstnieka vēstules un dienasgrāmata, kā arī papildinājumi – pēc iepriekšējo sējumu publicēšanas izdevēju rīcībā nonākušās, pārsvarā 60. gados un 70. gadu sākumā rakstītās vēstules.

Sējuma centrā – Egona Līva „atvilktņu literatūra”: atmiņas „Rēta lūpas iekšpusē”, kur rakstnieks līdz sāpīgumam reālistiski atklāj savu latviešu leģionāra pieredzi pirmajos mēnešos pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas, uzsākot gūstniecības ceļu. Tas ir viens no vistalantīgākajiem un mākslinieciski spēcīgākajiem atmiņu žanra darbiem par šo laiku.

Ievadapceri sniedzis dzejnieks Olafs Gūtmanis, sējumu noslēdz literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona sagatavotā rakstnieka literārā biogrāfija “Egona gadi”. Izdevumu papildina personu rādītājs un fotoattēlu kopa.

Egona Līva „Darbi” pēdējais sējums tapis ar Liepājas pilsētas Domes, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes, SIA “MIG Holdings”, AS “Mēs Liepājai” un laikraksta “Kurzemes Vārds” finansiālu atbalstu.


Aleksandra Čaka gadagrāmata 2007 Aleksandra Čaka gadagrāmata 2007

Sastādītāja Andra Konste

Māksliniece Aiva Šteina

Pils, 2007.

Cena (EUR/LVL): 1,00/0,70

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

„Aleksandra Čaka gadagrāmatas” ceturtā laidienā saglabāti iepriekšējo krājumu pamatprincipi. Valdis Rūmnieks turpinājis pētījumu “Aleksandrs Čaks un trimdas literatūra: publikācijas un vērtējumi”, šoreiz aplūkojot 20. gs. 80. gados rakstīto. Gadagrāmatā iekļauta 1985. gadā žurnālā „Jaunā Gaita” iespiestā Rolfa Ekmaņa apcere „Mēģinājums pietuvoties brīnišķajam, netveramajam putnam: piezīmes par Latvijas čakologu devumu”.

Turpinās Māras Izvestnijas sagatavotā Aleksandra Čaka bibliogrāfija (1940, jūlijs – 1949), noslēdzas Raimonda Brieža sakārtotā Aleksandra Čaka dzejas atskaņu vārdnīca.

Antra Medne publicēšanai sagatavojusi arhīva materiālu par dzejnieka darbību Padomju Krievijā 1920.–1921. gadā; Gundega Saulīte, iepazīstinot ar ierakstiem Grēviņu ģimenes viesu grāmatā, sniedz ieskatu Čaka un viņa laikabiedru saskarsmēs. Pāvils Šēnhofs rakstījis par Čaka personības un dzejas refleksijām savā daiļradē.

Aleksandra Čaka daiļrades pētījumiem veltīti Ievas Birnbaumas (par kino valodas un tēla klātesamību Čaka dzejā un prozā), Ritas Meinertes (par imažinisma iezīmēm krājumā „Iedomu spoguļi”) raksti, Ingmāra Balode analizējusi „vienkāršā cilvēka” tēlu latvieša Aleksandra Čaka un poļa Juliana Tuvima 20. gs. 20.–30. gadu dzejā.

Gadagrāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes Kultūras departamenta finansiālu atbalstu.


Es skrēju pār dzīvi un kļuvu par dzeju: Aspazija un Rainis šodienas skatījumā Es skrēju pār dzīvi un kļuvu par dzeju: Aspazija un Rainis šodienas skatījumā: rakstu krājums

Sastādītājas: Astrīda Cīrule, Gundega Grīnuma

Mākslinieks Kaspars Perskis

Pils, 2007.

Cena (EUR/LVL): 0,71/0,50

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Izdevums turpina 2004. gadā aizsākto Raiņa un Aspazijas dzīvei un jaunradei veltīto literatūrzinātnisko rakstu krājumu sēriju „Aspazija un Rainis šodienas skatījumā”. Šeit apkopoti Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta 2003.–2005. gadā rīkoto abu dzejnieku daiļrades izpētei veltīto konferenču materiāli.

Viena no krājuma rakstu kopām atklāj literatūras un vēstures notikumu savstarpējo saistību. R. Grāveres plašais pētījums palīdz izprast daudzas sakarības Raiņa traģēdijā „Indulis un Ārija”, M. Zīverta traģēdijā „Vara”, kā arī Kaupo tēla interpretācijā dažādu autoru darbos, par ko savukārt rakstījušas A. Cīrule, Z. Gūtmane un I. Miezīte.

1905. gada simtgade lika no jauna pārvērtēt šo notikumu lomu mūsu nācijas attīstībā. Tā ne tikai rosināja no jauna skatu punkta ielūkoties Raiņa un Aspazijas dzīvē un dzejā, bet arī saskatīt atskaņas 20. gadsimta otrās puses dzejnieku darbos. Šīm tēmām veltītas S. Lasmanes, G. Grīnumas un R. Meinertes publikācijas.

Vairāku rakstu autori pievērsušies Raiņa un Aspazijas dzejas analīzei (O. Senkāne, E. Vasiļjeva), jaunu faktu atklāšanai Aspazijas biogrāfijā un viņas personības izvērtēšanai saistībā ar citām latviešu rakstniecēm (I. Kalniņa, I. E. Kalniņa, J. Zālītis).

Krājuma noslēgumā – G. Grīnumas publikācija par pirmajiem mēģinājumiem saglabāt dzejnieku piemiņu Šveicē, savukārt V. Hausmanis aplūkojis Raiņa lugu interpretācijas trimdas teātrī.

Krājums izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Egons Līvs. Darbi: 1973–1980 Egons Līvs. Darbi: 1973–1980

Sastādītāji: Edīte Gūtmane, Ēriks Hānbergs

Mākslinieks Ojārs Pētersons

Pils, 2006.

Cena (EUR/LVL): 1,42/1,00

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Egona Līva četrsējumu rakstu kopojuma „Darbi” 3. sējumā iekļauti rakstnieka darbi, kas tapuši laikā no 1973. līdz 1980. gadam: kinostāsts „Tandēms”, kinoscenārijs „Uguns celmā” (pēc tā uzņemta kinofilma „Lielā Jaungada nakts”), stāsti „Viena diena uz labās, mīļās zemītes”, „Nakts bez putniem” (stāsts kļuva par pamatu tāda paša nosaukuma filmai) u.c.; apraksti, raksti un runas, intervijas ar E. Līvu. Ievērojama vieta ierādīta rakstnieka vēstulēm un dienasgrāmatai, kura lasītājam paver iespēju ielūkoties tipiskā t.s. stagnācijas gadu parādībā – atšķirībās starp intervijās un rakstos pausto un dienasgrāmatai uzticēto.

Ievadapceri uzrakstījis prozaiķis Ēriks Kūlis, bet sējumu noslēdz literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona sagatavotā rakstnieka literārā biogrāfija „Egona gadi”. Izdevumu papildina personu rādītājs un fotoattēlu kopa.

Grāmata izdota ar Liepājas pilsētas Domes, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrības „Liepājas osta LM” un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes finansiālu atbalstu.