Olīvs Mētra. Raiņa pēdejā vasara Olīvs Mētra. Raiņa pēdējā vasara: atmiņas un fotogrāfijas

Mākslinieks Kaspars Perskis

Pils, 2014.

Cena (EUR): 9,00

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Pateicoties mūziķim un fotogrāfam Olīvam Mētram 18 fotogrāfijās saglabājušies Raiņa 1929. gada vasaras mirkļi. Tas ir vienīgais fotomateriāls, kurā redzam Raiņa un Aspazijas vasarnīcas vidi – verandu un dārzu. Olīvs Mētra ir arī pēdējo dzejnieka portretu autors, tie tapuši 9. septembrī – trīs dienas pirms Raiņa nāves.

Olīva Mētras atmiņas ir unikāls materiāls, jo autors dzīvi un krāsaini apraksta katra fotoattēla radīšanas mirkli, fiksējot apkārtni, sarunas, noskaņojumu.

Olīva Mētras atmiņas līdz šim nav bijušas publicētas. Pēc Raiņa nāves 1929. gada 14. septembrī laikrakstā „Pēdējā Brīdī” ievietots vien neliels atmiņu fragments. Tas, ka atmiņas pamatā rakstītas īsi pēc dzejnieka nāves, liecina par to autentisko vērtību.

Izdevumu papildina Raiņa un Aspazijas muzeja galvenās speciālistes, Mag.art. Astrīdas Cīrules priekšvārds un komentāri.

Atmiņu rokraksts un fotogrāfijas glabājas Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē un ir daļa no Raiņa kolekcijas.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Rainis. Zelta zirgs Rainis. Zelta zirgs

Viļa Indes tulkojums angļu valodā

inde/jacobs publishing, Marfa, Texas, 2012

Cena (EUR/LVL): 17,07/12,00

Grāmata nopērkama  Krišjāņa Barona muzejā, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā un Jāņa Akuratera muzejā, kā arī MMA administrācijā, Stabu ielā 18.

Raiņa luga „Zelta zirgs” nesen pārtulkota angļu valodā. 1909. gadā rakstītā luga attiecas laiku, kad Latvija cīnījās par nacionālās kultūras autonomiju. Latvieši bija jau piedzīvojuši 1905. gada revolūcijas sagrāvi, tuvumā bija jūtama Pirmā pasaules kara elpa. Rainis, kurš šai laikā atradās trimdā Kastanjolā, gribēja iedvesmot tautu – „Zelta zirgs” iezīmēja ceļu neatkarības iegūšanai.

„Zelta zirga” pamatā ir pasaka. Jaunākais un vājākais no trim brāļiem, Antiņš uzkāpj stikla kalnā, pamodina princesi un izglābj ķēniņvalsti. Pasakā ir daudz simbolu, kuri tā laika sabiedrībai bija skaidri saprotami. Rainis aicināja uz ideālismu – altruismu – pašuzupurēšanos – vienību! Šīs mācības tobrīd bija ārkārtīgi svarīgas. Tulkojuma autors tās aplūkojis grāmatas pēcvārdā, atklājot šī latviešu literatūras nozīmīgā darba vēsturisko kontekstu un Raiņa īpašo lomu Latvijas kultūras un neatkarības kustībā.

Viļa Indes radītais tulkojums ir lasītājiem viegli uztverams. Tulkotāja primārais mērķis bija ar šī tulkojuma palīdzību sniegt saviem draugiem un ģimenei, kas neprot latviešu valodu, interesantu un būtisku ievadījumu Latvijas vēstures izpratnē. Viņš uzsver, ka tā ir objektīva vēsture – ļoti atšķirīga no tās, kas tiek mācīta Svētdienas skolās un vasaras nometnēs. Piemēram, ka Rainis bija Latvijas sociālisma tēvs (un daudzi sociālisti bija komunisti, kas atbalstīja boļševiku revolūciju). Vilis Inde cer, ka viņa brāļa bērni un draugi, kas lasīs šo darbu, iegūs plašāku izpratni par Latvijas vēstures sarežģītību un kultūras bagātību.

Tulkojumu atzinīgi novērtējuši latvieši Latvijā un ārzemēs. Tas ir svaigs un brīvi lasāms tulkojums šodienas lasītājiem.


Zane Gailīte. Laika sijātas skaņas. Liepāja Zane Gailīte. Laika sijātas skaņas. Liepāja

Māksliniece Gita Treice

Pils, 2012.

Cena (EUR/LVL): 9,96/7,00

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Grāmata ir piesātināts un bagātīgs vēstījums par to, kā attīstījusies un nobriedusi mūzikas dzīve Liepājā no 16. līdz 21. gadsimtam.

Viss sanāk kopā un veidojas pamazām. „Ir vajadzīgs uzkrājums,” – tā 2001. gada vasarā teic ilggadējs Liepājas mūzikas vidusskolas skolotājs un direktors Valdis Vikmanis, kurš, brīnišķo bērnības un sapņu zemi Rūjienu pret Liepāju iemainījis, palika rosīgs šejienes mūzikas lauka kopējs vairāk nekā 70 gadu garumā.

No nenosakāmas senatnes nāk Liepājas mūzika un muzicēšana Liepājā.

Jau 1508. gadā pastāvējusi Liepājas Sv. Annas baznīca. Baznīca un skola ir jo cieši saistītas lietas, un mūzika – abās nepieciešama, apgūstama un kopjama. Varbūt īstenas muzicēšanas sākums ir 1625. gada 18. marts, kad Kurzemes hercogs Frīdrihs Grobiņas pilī Liepājai piešķīris pilsētas privilēģijas un statusu?

Liepājas mūzikas dzīve, muzicēšana un kultūras dzīve kopumā vienmēr iezīmējusi šo pilsētu kā Latvijas kultūras dzīves kontekstā īpašu. Liepājā dibināta pirmā Filharmonijas biedrība visā Baltijas reģionā (1881), te pastāvējusi sava opera un dramatiskais teātris, Tautas konservatorija, daudzas privātas mūzikas skolas, vēlāk, no 1944. gada, – vislielākā mūzikas vidusskola Latvijā.

Liepājas Simfoniskais orķestris – vecākais simfoniskais orķestris Baltijas valstīs – ir stabila, vispārēju atzinību ieguvusi mākslinieciska vienība. Vairāk nekā simts gadu laikā orķestra skanējums izaudzis līdz atpazīstamai, klasiskai un neapstrīdamai vērtībai.

Pilsēta, „kurā piedzimst vējš”, nav iedomājama bez „Liepājas dzintara” un latviešu rokmūzikas tradīcijām, kas sakņojas tieši Liepājā.

Grāmata tapusi, apkopojot un analizējot daudzos avotos izkaisīto vārdisko un vizuālo informāciju (LVVA, Liepājas muzejs, Liepājas Novada arhīvs, Mūzikas vidusskolas arhīvs, Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves materiāli, vietējie un reģionālie laikraksti vācu un latviešu valodā), un sarunās ar laikmeta norišu lieciniekiem.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Stāja. Voldemāra Kalpiņa laiks Stāja. Voldemāra Kalpiņa laiks

Sastādītājs Andrejs Grāpis

Mākslinieks Kaspars Perskis

Pils, 2011.

Cena (EUR/LVL): 13,52/9,50

Grāmata nopērkama  MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Atmiņu kopojums par Voldemāru Kalpiņu (1916–1995) ir goddevīgs cieņas apliecinājums nozīmīgai personībai, kuras veikums pretrunīgos sabiedriskos apstākļos ir neparasti nozīmīgs šodien.

Voldemāra Kalpiņa laiks latviešu kultūrā atstājis vairākus vērienīgi iecerētus un realizētus projektus: Dziesmu svētku estrāde Mežaparkā, Dzintaru koncertzāles piebūve, Rīgas kinostudija, Rīgas Doma koncertzāle. Pateicoties Voldemāra Kalpiņa, kultūras ministra, iniciatīvai reabilitāciju piedzīvoja Rīgas Brāļu kapi.

Laikā, kad Voldemārs Kalpiņš bija Tenisa federācijas priekšsēdētājs, tika uzcelti tenisa korti Rīgā un Jūrmalā. Laikā, kad viņš bija Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktors, iekārtoti vai pilnveidoti gandrīz visi šobrīd esošie rakstnieku muzeji.

Voldemāra Kalpiņa personība un veikums ir guvuši atšķirīgu vērtējumu padomju laika ideoloģijas un realizēto kultūras projektu ilgtspējas redzējumā. Tādēļ vairāk nekā septiņdesmit laikabiedru liecinājumi veido nozīmīgu, gana daudzšķautņainu viedokļu kopumu: šeit nav politkorektu frāžu, bet dzīvs skatījums, savu viedokli paust bija dota iespēja visiem, kuri to vēlējās, – gan atbalstītājiem, gan oponentiem.

Grāmatā apkopotas mūziķu (Raimonds Pauls, Oļģerts Grāvītis, Tālivaldis Deksnis u.c.), mākslinieku (Džemma Skulme u.c.), rakstnieku (Jānis Peters, Māra Zālīte u.c.), teātra darbinieku (Oļģerts Kroders, Zigrīda Stungure, Lilija Dzene, Mudīte Šneidere u.c.), kinodarbinieku (Jānis Streičs, Rolands Kalniņš u.c.), tenisa entuziastu (Gvido Zemribo u.c.) un muzeja darbinieku (Līvija Volkova, Silvija Geikina, Tatjana Vlasova, Māra Enģele u.c.) atmiņas par Voldemāru Kalpiņu. Tajā ietverti arī Voldemāra Kalpiņa darbību raksturojoši dokumenti, vēstules un fragmenti no viņa dienasgrāmatas, iekļautas dažas nozīmīgākās Voldemāra Kalpiņa publikācijas un pirmpublicējumā – fotogrāfijas no ģimenes albuma.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes finansiālu atbalstu.


Trois parfums de femmes: Femmes au-delà du silence – Sievietes viņpus klusēšanai Trois parfums de femmes: Femmes au-delà du silence – Sievietes viņpus klusēšanai

Teksta autores: Samija Bordži (Samia Bordji), Renāte Bergere (Renate Berger), Astrīda Cīrule

Fotogrāfs Kristofs Fuēns (Christophe Fouin)

Democratic Books, 2011.

Cena (EUR/LVL): 12,00/17,07

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Šajā grāmatā satiekas trīs gara radinieces, trīs izcilas 19./20. gadsimta mijas sievietes mākslinieces, jauna ceļa gājējas: franču rakstniece Kolete (Colette, 1873–1954), vācu gleznotāja Paula Moderzone-Bekere (Paula Modersohn-Becker, 1876–1907) un latviešu dzejniece un dramaturģe Aspazija (1865–1943). Katra no viņām viennozīmīgi ir spilgta parādība savas zemes kultūras dzīvē, bet visas kopā – kā tilts, kas vieno Vāciju, Franciju un Latviju.

Grāmatā apkopotas Samijas Bordži, Renātes Bergeres un Astrīdas Cīrules esejas par šīm trim māksliniecēm.

Grāmata tapusi Eiropas projekta „Sievietes viņpus klusēšanai” ietvaros, ko iniciēja Francijas biedrība L’Aura des Arts, lai ar mākslas un kultūras starpniecību sekmētu labāku savstarpēju iepazīšanos un labāku savstarpēju sapratni Eiropā.


Andris Kolbergs. Dienasgrāmata Andris Kolbergs. Dienasgrāmata

Mākslinieks Kaspars Perskis

Pils, 2010.

Cena (EUR/LVL): 7,11/5,00

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Objektīvais + subjektīvais, subjektīvais + objektīvais. No saskaitāmo kārtības summa (rezultāts, vērtība) nemainās.

Dienasgrāmata. Memuāri. Šis literatūras žanrs determinē abu iepriekš minēto „saskaitāmo” klātesamību, kas nosaka summas jeb rezultāta vērtību.

Andra Kolberga „Dienasgrāmata”, apvienojot gan objektīvā fakta realitāti, gan rakstnieka rakstura noteikto subjektivitāti, ir vērtība, ko sauc par laikmeta liecību, laikmeta dokumentu, šajā konkrētajā gadījumā varētu teikt – laikmeta pazinēja, liecinieka liecību.

„Dienasgrāmata” aptver laiku no pagājušā gadsimta 30. gadiem (un pat vēl krietni senāk, ja izsekojam Kolbergu ciltskokam) un iesniedzas 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, šodienas aktualitātēs. Rakstnieks sev raksturīgajā stāstījuma kvalitātē un valodas raitumā, nebaidīdamies no detaļām un konkrētības, kolorīti atklāj gan padomju pilsoņu dzīves ikdienu un šī laika reālijas, gan Trešās atmodas peripetijas un atjaunotās Latvijas ļaužu dzīvi un sadzīvi.

Šī grāmata ir nepastarpināts un skaidrs rakstnieka paudums par laikmetu un vienlaikus – būtisks un kvalitatīvs pienesums latviešu prozā.

Grāmata nākusi klajā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Sāp aizgājušais skaistums: Andra Vējāna piemiņas grāmata Sāp aizgājušais skaistums: Andra Vējāna piemiņas grāmata

Sastādītāji: Benedikts Kalnačs, Gaida Jablovska, Ilgonis Bērsons

Mākslinieks Kaspars Perskis

Pils, 2009.

Cena (EUR/LVL): 2,00/2,85

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Grāmata veidota kā liecība dzejnieka, ilggadēja žurnāla „Karogs” atbildīgā redaktora un dzimtās Latgales patriota Andra Vējāna (1927–2005) mūžam. Iecerētās, tomēr neuzrakstītās autobiogrāfijas vietā sastādītāji vēlējušies veidot dzejnieka likteņa mozaīku.

Grāmatā apkopotas Andra Vējāna pašas pirmās publikācijas, atmiņu fragmenti, dienasgrāmatas lappuses, vēstules, kas daudzpusīgi atklāj personības tapšanas ceļu, dzīves garumā veidotos un koptos attiecību lokus un laikmeta zīmes.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.


Gaida Jablovska, Solvita Brūvere. Tu, mana jaunības zeme... Gaida Jablovska, Solvita Brūvere. Tu, mana jaunības zeme…: Raiņa Jasmuižas cilvēki un norises

Mākslinieks Jānis Zobens

Pils, 2009.

Cena (EUR/LVL): 3,56/2,50

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Grāmata tapusi par godu Raiņa muzeja „Jasmuiža” 45 gadu jubilejai.

Diezgan apjomīgajā izdevumā ir iespēja iepazīt visu Jasmuižas vēsturi un izsekot muzeja darbībai gadu no gada, atsaucot atmiņā svarīgākos notikumus un Jasmuižai nozīmīgus cilvēkus.

Izdevumu papildina bagātīgs fotomateriāls un personu rādītājs.


Zibens apzeltīti: Mirdzas Bendrupes un Mirdzas Ķempes vēstules Vidvudam Eglītim Zibens apzeltīti: Mirdzas Bendrupes un Mirdzas Ķempes vēstules Vidvudam Eglītim

Sastādītāja Marta Balode

Māksliniece Gita Treice

Pils, 2008.

Cena (EUR/LVL): 2,00/2,85

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Mīlestība ir kā putns, kas atlido, nejautājot, vai tiek gaidīts.

Visticamāk, šīs vēstules būtu nonākušas kurtuvē, ja tās nebūtu saglabājusi sieviete, kura savu mūžu nodzīvojusi kopā ar vīrieti, kas tikai pēc 53 gadu kopdzīves šīs attiecības legalizē, noslēdzot oficiālu laulību.

Tas ir vesels sainis ļoti intīmu vēstuļu, ko diplomētam juristam, mākslas zinātājam un pianistam Vidvudam Eglītim ar nelielu gadu atstarpi sūtījušas, bet atbildi tā arī nav sagaidījušas, divas dzejnieces – Mirdza Bendrupe un Mirdza Ķempe.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa Bendrupes vēstuļu bija bez datējuma, kārtojot tās grāmatai, brīžiem bija grūti izsekot dzejnieces kaislību „sižeta līnijai” un dažai vēstulei likās gandrīz neiespējami atrast savu vietu. Tās bija parakstītas ar vārdu Sunta… Kad tuvojās grāmatas iziešana tautā, atklājās, ka vēstuļu kaudzītē noslēpusies arī trešā rakstītāja – bijusī LU filoloģijas studente Olga Ģērmane.

Grāmatā arī plaša dzejnieka Jāņa Petera ievadapcere.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.


Egons Līvs. Darbi: 1981–1989 Egons Līvs. Darbi: 1981–1989

Sastādītāji: Edīte Gūtmane, Ēriks Hānbergs

Mākslinieks Ojārs Pētersons

Pils, 2007.

Cena (EUR/LVL): 1,42/1,00

Grāmata nopērkama visos Memoriālo muzeju apvienības muzejos, kā arī MMA administrācijā, Rīgā, Stabu ielā 18.

Šis ir Egona Līva rakstu kopojuma „Darbi” ceturtais, noslēdzošais, sējums. Tajā iekļauti rakstnieka darbi, kas tapuši no 1981. līdz 1989. gadam: apraksti, raksti, recenzijas, pēc Viļa Lāča romāna „Akmeņainais ceļš” veidotā kinoscenārija pirmpublicējums, intervijas ar E. Līvu, rakstnieka vēstules un dienasgrāmata, kā arī papildinājumi – pēc iepriekšējo sējumu publicēšanas izdevēju rīcībā nonākušās, pārsvarā 60. gados un 70. gadu sākumā rakstītās vēstules.

Sējuma centrā – Egona Līva „atvilktņu literatūra”: atmiņas „Rēta lūpas iekšpusē”, kur rakstnieks līdz sāpīgumam reālistiski atklāj savu latviešu leģionāra pieredzi pirmajos mēnešos pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas, uzsākot gūstniecības ceļu. Tas ir viens no vistalantīgākajiem un mākslinieciski spēcīgākajiem atmiņu žanra darbiem par šo laiku.

Ievadapceri sniedzis dzejnieks Olafs Gūtmanis, sējumu noslēdz literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona sagatavotā rakstnieka literārā biogrāfija “Egona gadi”. Izdevumu papildina personu rādītājs un fotoattēlu kopa.

Egona Līva „Darbi” pēdējais sējums tapis ar Liepājas pilsētas Domes, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes, SIA “MIG Holdings”, AS “Mēs Liepājai” un laikraksta “Kurzemes Vārds” finansiālu atbalstu.