29. septembrī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38–4, notiks Lāsmas Oltes autorvakars, kas turpinās 2022. gadā aizsākto pasākumu ciklu muzejā – “Ceļā uz pirmo grāmatu”.
“Pirms gadiem Y Jauno autoru seminārā man paveicās caurskatīt unikālu autori. Pārmaiņas pēc dzejnieces dzīvē viss bija “kārtībā”, ar to saprotot, ka tīri lasāmi dzejoļi iztiek bez emocionālas atsvešinātības un alternatīvas psihes rotaļām. Tolaik komentēju, ka klusas maģijas apstarota dzeja simpātiski vēsta par spēcīgas sievišķības attiecībām ar spēcīgu vīrišķību. Vērīgums un klātbūtnes sajūta saglabājusies, ierasti maigākas etīdes papildina asāki, sociālāki motīvi. Papildu dimensiju un salīdzinošus atskaites punktus sniedz lauku dzīves, dabiskas vides un bērnības atmiņu tēli, kas iepludināti moderni sašķeltā ikdienā un cenšas aizpildīt plaisas, joprojām cenšoties skaistumā glābt pasauli, kad tik daudziem nolaidušās rokas, domas un pat lidmašīnas,” tā par autori stāsta rakstnieks Andris Akmentiņš.
Pati autore saka: “Bērnībā man bija pašai sava makšķere, ar kuru ķēru savai kaķenei grunduļus. Upes ūdens bija tik caurspīdīgs, ka varēju izvēlēties, kurai zivij piedāvāt uzķerties uz āķa. Tāda pat sajūta man bija par dzejas rakstīšanu, kad tikko sāku to darīt. Nejauša, uz āķa uzvērta rindiņa man atnesa dzejoli — vismaz es ticēju, ka tas ir dzejolis. Tagad es vairs nesaprotu, kas ir tārps un kas – zivs. Kāds darba kolēģis man jautāja: “Kā dzejā?” Atbildēju, ka “man patīk mācīties, pēc tam jau tikai darbs, un strādāt man nepatīk”. “Vai es zinot, ka Māris Čaklais patiešām esot bijis čakls?” noteica viņš.
Lāsma Olte studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā un Mančestras Metropolitēna universitātē, kā arī piedalījusies Literārās Akadēmijas prozas un dzejas meistardarbnīcās pie Ronalda Brieža, Ievas Melgalves un Māra Salēja, apguvusi arī scenārija veidošanas kursu pie Laura Gundara. Šobrīd strādā par pasniedzēju Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, ir māksliniece “VFS Films” un radījuma “Literatūre” tekstu autore un māksliniece. Kā scenāriste, scenogrāfe vai māksliniece piedalījusies vairāku filmu un mūzikas video tapšanā, piemēram, īsfilma “Upurjērs” (pirmizrāde 2023. g. 18. oktobrī, RIGA IFF ietvaros), “Upurga” (2021), “King Of The Wild Thing” (2014), “Krišana” (2005), grupas “Instrumenti” “Visa par daudz” mūzikas video (2017), Latvijas Literatūras gada balvas 2020 raidījuma māksliniece; bijusi libreta autore, scenogrāfe un māksliniece Elzas Leimanes un Reiņa Sējāna koncertbaletam “Vārna” (2017, LNOB). Kā rakstniece piedalījusies “Soduma festivālā” (Dzejas dienas 2019), “Vienpatņu salidojumā” (Dzejas dienas 2022), u.c. Pirmā prozas publikācija 2017. gadā; pirmā dzejas publikācija – “–Jums gaisma netraucē?” bija literatūras un filozofijas žurnālā “Punctum” 2019. gadā; jaunākā – “Vai tu esi mājās?” žurnālā “Domuzīme”.
Par pasākumu ciklu “Ceļā uz pirmo grāmatu”
“Dažam ceļš līdz pirmajai grāmatai ilgst vairākus gadus. Citam – gadu desmitus. Vēl citam, iespējams, pat mūža lielāko daļu. Visus šos cilvēkus, kuriem ir atšķirīgs vecums, atšķirīgas dzīves un literārās pieredzes, vieno mērķis – ieraudzīt savus poētiskos vai proziskos tekstus ievākotus grāmatā. Varbūt ne visi sasniedz mērķi, dažs padodas pusceļā, tā arī paliekot atmiņā kā jaunais un daudzsološais, kurš, mirkli uzmirdzējis, pagaisis literārajā nebūtībā. Cits turas pie pārliecības, ka ceļš ir svarīgāks par mērķi – straume pati aiznesīs, kur nolemts,” par pasākuma cikla ieceri stāsta Andreja Upīša memoriālā muzeja vadītāja Ilze Puķe.
“Kas ir šie cilvēki, no kuriem visi nebūt nav iesācēji, kādus pieņemts krustīt par jaunajiem autoriem? Kas šajā procesā – papildināt neaptveramo vispasaules bibliotēku ar vēl vienu grāmatu – ir tik vilinošs? Kādas problēmas sagādā fakts, ka literatūra Latvijas medijos patlaban tiek atspoguļota ļoti pieticīgi? Varbūt ceļš patiešām ir svarīgāks par mērķi?
Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem tiecas atbildēt muzeja pasākumu cikls “Ceļā uz pirmo grāmatu”. Tas ir iecerēts arī kā atbalsts jaunajiem vai relatīvi jaunajiem autoriem,” stāsta Puķe.
Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Ieejas maksa: 2,00 eiro.
Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.