TĒVA DĒLS. MIĶELIM ROZENTĀLAM – 110.

17/11/2017

24. novembrī plkst. 18.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12-9, notiks gleznotāja Miķeļa Rozentāla 110. jubilejai veltīts sarīkojums “Tēva dēls. Miķelim Rozentālam – 110”.

2017. gada 3. augustā apritēja 110 gadi, kopš izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla un somu dziedātājas Ellijas Forseles-Rozentāles ģimenē pasaulē nāca dēls – Maris Miķelis Rozentāls. Viņš bija vienīgais no Rozentālu bērniem, kurš izvēlējās sekot tēva pēdās un kļuva par gleznotāju.

24. novembrī plkst. 18.00, pieminot Miķeļa Rozentāla jubileju, notiks sarīkojums, kas veltīts viņa dzīvei un radošajai darbībai. Sarīkojumā piedalīsies Rozentālu dzimtas pēcteči, kas dalīsies ar ģimenē saglabātajiem nostāstiem par Miķeli Rozentālu. Izstādes “Miķelis Rozentāls. Gleznotājs” veidotāja Dace Vosa stāstīs par izstādes tapšanu un mazāk zināmiem Miķeļa Rozentāla dzīves un daiļrades aspektiem. Pasākuma muzikālo ievadu veidos Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas audzēkņu priekšnesumi.

Miķelis Rozentāls savu radošo darbību uzsāka diezgan vēlu. 1938. gadā, pēc īsa sagatavošanās posma pie gleznotāja Fridriha Milta, viņš sāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. 1942. gadā viņš pabeidza akadēmiju ar Ģederta Eliasa vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā tapušo diplomdarbu “Rūķi” – 19. gs. nogalē Pēterburgā studējošo latviešu mākslinieku izveidotās biedrības grupas portretu, līdzās Ādamam Alksnim, Johanam Valteram, Vilhelmam Purvītim u. c. atveidojot arī savu tēvu Jani Rozentālu.

Miķeļa Rozentāla māksla atbilst 20. gadsimta 30. gadu nogalē populārajai jaunreālisma tendencei, lai gan atsevišķos darbos jūtamas arī modernisma ietekmes. Gados pēc Otrā pasaules kara nācās respektēt oficiālās prasības, gleznojot tematiskas kompozīcijas, kas atspoguļo strādnieku darba dzīvi u. tml., taču Miķeļa Rozentāla būtībai un raksturam vairāk tuvi noskaņās klusināti, liriski darbi, visbiežāk – portreti un ainavas. Mākslas kritiķis un vēsturnieks Jānis Siliņš, rakstot par Miķeļa Rozentāla daiļradi, saka: “Kopdams tonalitātē pamatotu glezniecisku izteiksmi, Rozentāls iekļaujas liriski intīmajā mūsu mākslas zarojumā, to reprezentēdams ar savu personīgo un savas paaudzes zīmi.”

Svarīga nozīme Miķeļa Rozentāla biogrāfijā ir pedagoģiskajai darbībai. No 1944. līdz 1948. gadam viņš strādā Latvijas Mākslas akadēmijā, bet no 1948. līdz 1952. gadam – Rīgas Daiļamatniecības vidusskolā (vēlākā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola, tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola).

Būt gleznotājam un ģimenes tēvam, saglabāt savu nostāju un pārliecību politiski sarežģītajā un trūcīgajā pēckara laikā nebija viegls uzdevums. Miķeļa Rozentāla veselību iedragāja smaga slimība. Sākotnēji kļūdaina diagnoze un novilcināta ārstēšana bija par iemeslu pāragrajai Miķeļa Rozentāla nāvei 1952. gada 10. novembrī, 45 gadu vecumā. Vēlu sācis savu ceļu mākslā, viņš nepaspēja līdz galam izteikt savu talantu, tomēr ir ieguvis paliekošu vietu Latvijas mākslas vēsturē.

Pateicoties Rozentālu dzimtas pēcteču sniegtajam atbalstam, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā atvērta izstāde “Miķelis Rozentāls. Gleznotājs”, kurā apskatāmas dažādos periodos tapušas Miķeļa Rozentāla gleznas no privātkolekcijām; vairākas no tām eksponētas pirmo reizi. Ir iespēja iepazīties arī ar dažādiem Miķeļa Rozentāla darbiem grafikas jomā: grāmatu ilustrācijām, lietišķās grafikas darbu uzmetumiem, skicēm no dabas u. c. Aplūkojami arī fotomateriāli un dokumenti, kas ļauj labāk iepazīt Miķeļa Rozentāla personību un biogrāfiju.

Miķelis Rozentāls

Miķelis Rozentāls