SEN MEKLĒTAIS ATTĒLS

02/01/2019

Trīsdesmitais mūža gads bija nozīmīgs rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzīvē – iznāca viņa pirmais stāstu krājums “Pie skala uguns”, rudenī uz Rīgas Latviešu teātra skatuves pirmizrādi piedzīvoja viņa luga “Pazudušais dēls”. Personiskajā dzīvē šis gads iezīmējās ar liktenīgu tikšanos.

1893. gada vasarā rakstnieks viesojas Asaros pie sava tuva drauga vācbaltiešu dzejnieka, žurnālista Viktora fon Andrejanova. Jūlija vidū tika svinēta Andrejanova sievas, Savenieku muižnieka meitas, Marijas trīsdesmitā dzimšanas diena. Pēc svinībām mājas saimnieki aicina R. Blaumani vēl kādu laiku uzkavēties vasarnīcā. Siltās vasaras dienas visi trīs pavada patīkamā gaisotnē pie jūras, raisās sarunas par mākslu un literatūru. Neilgajā laikā Andrejanovu pāra un Blaumaņa starpā uzplaukst sirsnīga draudzība.

Jau nākamajā dienā pēc Blaumaņa aizbraukšanas Andrejanovi sūtīja vēstuli, kur Marija jautri raksta: “Mans mīļais siržu laupītāj! Te tev nu bij: Blaulihs atnāca, ieraudzīja un uzvarēja! Sagūstīja pat mana vīra sirdi. Ak Tu, ļaunais, pat to Tu man nevarēji atstāt. Mans miers ir zudis, mana sirds ir smaga, jo nav vairs mūsu Blauhena, visi staigājam kā galvu pazaudējuši un aizrautīgi meklējam mūsu Blaulingu. Tomēr pagaidi tikai, drīz ciešanas beigsies, un tad visi varēsim būt kopā!”*

Sākotnēji R. Blaumanim tika adresētas kopīgas Andrejanova pāra vēstules, bet pēc vīra nāves Marija turpināja saraksti. Rakstnieks Marijai deva poētisku mīļvārdu “Puķudvēselīte” (die Blumenseele). Šis vārds abpusēja saglabājās visā 15 gadus ilgajā sarakstē. Kā noprotams pēc vēstulēm, rakstnieka un Marijas starpā valdīja izteiktas simpātijas vienam pret otru, bet draudzības robeža nekad netika pārkāpta. Viņu sarakste ilga līdz rakstnieka nāvei 1908. gadā, bet nav informācijas par Marijas tālāko likteni Berlīnē, kur viņa tajā laikā dzīvoja.

Ilgus gadus nebija zināms, kā Marija fon Andrejanova izskatījusies, jo nebija nekādu ziņu par iespējamiem fotoattēliem. Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejam meklējumi beidzās ar labu rezultātu – 2016. gadā fotogrāfija (RTMM 578287) tika atrasta. Marijas un viņas vīra portreti glabājās pie Marijas tēva Hofmaņu dzimtas pēcteces Egitas Sudakovas. Pateicoties viņas atsaucībai un sadarbībai, fotogrāfijas tika nodotas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.

Rakstu veidojusi Maija Ārena, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja speciāliste.

* L. Volkovas tulkojums no vācu val.

MDS00011

Marija fon Andrejanova

MDS00011Marija fon Andrejanova