ATRASTS TULKOJUMĀ

28/03/2012

No 22. februāra līdz 10. martam Jāņa Akuratera muzejā bija atvērta LMA Scenogrāfijas katedras studentu izstāde ATRASTS TULKOJUMĀ – vizuālo zīmju atklāsmes Henrika Ibsena, Knuta Hamsuna, Edgara Alana Po, Viljama Šekspīra un Morisa Māterlinka darbos.

Izstādē ar saviem darbiem piedalījās Rūdolfs Baltiņš, Sintija Jēkabsone, Marija Rozīte, Madara Lazdiņa, Dace Sloka un Valters Kristbergs.

Lai rosinātu interesi gan par teātra vēsturi, gan jauno scenogrāfu sniegumu, Jāņa Akuratera muzejs rīkoja īsrecenziju konkursu studentiem un skolēniem. Konkursa dalībniekiem bija jāapmeklē izstāde un par redzēto jāuzraksta īsrecenzija. Konkurss noslēdzās 21. martā.

Četras godalgotās recenzijas lasiet šeit!

Paula Ozola, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 12.5 klases skolniece

Dažādu autoru darbiem veltītas scenogrāfijas vienā mazā, melnā istabiņā. Individuālas, atšķirīgas vīzijas par uzrakstīto, kas telpiski ietvertas mazajos skatuves prototipos – kastēs. Katrā kastē – kaut kas vēl nebijis.

Vai kāds iepriekš iedomājies, ka Šekspīru var ielikt kaļķotā siltumnīcā? Bet var. Pat liekas pilnīgi loģiski – ja „Sapnis vasaras naktī” darbība noris siltumnīcā, kur gan citur? Lielā mērā scenogrāfiju interesantu dara tieši šis kontrasts starp gandrīz tukšo, izmirušo siltumnīcu un aiz tās esošo zaļo, dzīvo augu masu. Interesanta, patstāvīga un radoša doma, kas pēcāk ļauj izmantot siltumnīcas stiklus kā atribūtus aktieriem un reizē arī risināt telpas maiņu jeb metamorfozi, stiklus nomazgājot no kaļķa un atsedzot aiz tiem esošos gaisa dārzus.

Tāpat arī Pērs Gints un viņa kartona kastes. Savdabīgs lugas darbības telpas atrisinājums, ar pamatotu un saprotamu domu. Pērs – mūsdienīgais sīpols, kur mizu vietā ir brūnās kartona kastes. Tāpat interesanta arī ideja par vairākiem Pēru atveidojošiem aktieriem, jo katrā no cēlieniem taču Pērs Gints ir citāds. Solveigas nemitīgā klātbūtne, kas radīta pateicoties ēnu teātrim skatuves pēdējā plānā, manuprāt, arī izveidota veiksmīgi, jo nemitīgi atgādina par Solveigas mīlestību pret Pēru Gintu un ilgo, uzticīgo gaidīšanu mājās.

Ļoti piemērots izstādes nosaukums, jo, apskatot visus topošo scenogrāfu darbus, var ieraudzīt jau to atrasto, to esenci, kuru katrs pats ir ieraudzījis sevis lasītajā darbā. Lai nokļūtu līdz šai esencei, kura skatītājam tiek pasniegta jau uz paplātes scenogrāfijas veidā, iepriekš arī ir bijis vajadzīgs darbs, un tas ir šis tulkojums. Tulkojums, kas radies dramaturgu darbus izlaižot caur savu katra jaunā scenogrāfa skatījuma prizmu. Tulkojums un atradums, kas būtībā ir katra no izstādē un pēc tam projektorā redzētajām scenogrāfijām un kas būtiski izmaina skatītāja redzējumu, domas un veicina jaunus atklājumus jau zināmos darbos.

Dita Birkenšteina, LMA Vizuālās mākslas un kultūras vēstures un teorijas apakšnozares 3. kursa studente

Pagājušā gada vasarā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Scenogrāfijas katedras studenti no 12. Prāgas Scenogrāfijas kvadrinnāles jau otro reizi pēc kārtas pārveda augstāko apbalvojumu skolas kategorijā – zelta medaļu – par ekspozīciju Šekspīrs + Čehovs + Bekets + Blaumanis.

Seši no LMA pārstāvjiem, kuri piedalījās Prāgas kvadrinnālē, piedāvājuši apskatei kopīgu izstādi Atrasts tulkojumā, kas līdz 10. martam bija apskatāma tepat, Rīgā, Jāņa Akuratera muzejā. Izstādē piedalījās Rūdolfs Baltiņš, Sintija Jēkabsone, Valters Kristbergs, Madara Lazdiņa, Marija Rozīte un Dace Sloka. Izstādes kuratori – Viktors Jansons un Jāņa Akuratera muzeja pārstāve Maira Valtere.

Atrasts tulkojumā kalpo par tiešu atslēgvārdu izstādes saturam, proti, ar H. Ibsena, M. Māterlinka, K. Hamsuna un V. Šekspīra literārajiem darbiem scenogrāfi iepazīstas pastarpināti – lasot tulkotāja tekstu, pēc kura piedāvā savu vizuālo redzējumu. Studējot tādu režisoru reformatoru kā P. Bruka, G. Kreiga, V. Meierholda, E. Smiļģa, K. Staņislavska un Ž. Pitojeva idejas un darbus, jaunie scenogrāfi radījuši savas vizuālo zīmju atklāsmes – ekspozīciju veidoja scenogrāfijas maketi, kas tapuši kā studiju uzdevums pagājušā gada rudens semestrī.

Izstādei atvēlētā telpa Jāņa Akuratera muzejā, lai gan idejiski atbilstīga (J. Akuraters tulkojis Māterlinka Māsu Beatrisi un Ibsena Pēru Gintu), fiziski tomēr šķiet tā kā par šauru sešiem maketiem, kuri izstādīti cieši līdzās. Starp tiem gan vēl pamanījies vietu atrast neliels rakstāmgalds, uz kura skatītājiem piedāvāti attiecīgie dramaturģijas teksti, bet to, ka aizvērtajā atvilktnē paslēpušies pārpalikumi no R. Baltiņa maketa tapšanas procesa (atgriezumi no koka sastatnēm, soliņiem, māsas Beatrises palagiem u.tml.), izdodas atklāt vien nekaunīgākajiem izstādes apmeklētājiem, kuri nebaidās atvilktnē iebāzt degunu pēc pašu iniciatīvas.

Neskatoties un dažiem iepriekš atzīmētajiem sīkumiem, kas nedaudz novērsa manu skatītāja uzmanību no galvenā, gribas izstādē redzēto novērtēt atzinīgi. Tikai sakritība vai apzināts domāšanas virziens, bet uzreiz nākas pamanīt tendenci ļaut sajust telpas tīrību un plašumu, spēlējoties ar gaismu, vai, sekojot nu jau ierastai teātru praksei, iznest izrādi ārpus faktiskajām teātra telpām. Netiek pārspīlēts ar rekvizītu skaitu, dodot priekšroku nepieciešamā minimuma, kas atstāj telpu aktiera darbam.

Jāatzīst, ka nav grūti iedomāties, kā šīs jauno scenogrāfu idejas varētu tikt realizētas vizuāli iespaidīgās teātra izrādēs, tātad mērķi var uzskatīt par sasniegtu. Tāpat gribas domāt, ka par jauno scenogrāfu paaudzi vēl nāksies dzirdēt atzinīgus vārdus, ko savā ziņā jau paspējusi apliecināt Prāgas kvadriennāles godalgas kvalitātes zīme.

Elīna Kadakovska, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas 3. kursa audzēkne

2012. gada 9. martā apmeklēju izstādi „Atrasts tulkojumā” Jāņa Akuratera muzejā Rīgā – tas būtu tāds oficiāls ievads recenzijai. Ierodoties muzejā, paspēju uz brīdi, kad Mākslas akadēmijas pasniedzējs Viktors Jansons sāka stāstīt par izstādi. Katra darba pamatā bija savs stāsts un ideja, kas jau likās ļoti aizraujoši. Pati ideja – izveidot maketu lugai savā interpretācijā – man liekas vienkārši fantastiska! Principā, jebkura iespēja, kad vari parādīt to, kā tu redzi pasauli, lietas, situācijas, ir solis uz iejušanos dzīvē ar savām idejām un būt pieņemtam ar tām. Uz to tiecas lielākā daļa cilvēces. Un man patika ieraudzīt citu cilvēku interpretācijas.

Šajā recenzijā izteikšu savas sajūtas tikai par vienu darbu, kurš mani īpaši uzrunāja. Kādēļ tikai par vienu? Uzmetu skatienu visai izstādei kopumā un jutos ļoti ieinteresēta, taču brīdī, kad cilvēku bariņš, kuri arī skatījās izstādi, pagāja mazliet sānis, es ieraudzīju mazu, baltu telpu ar vienu vienīgu logu un gultu. Šis darbs piekala manu skatienu, un es nevarēju atrauties. Kad paklausījos, kāda doma tam visam ir apakšā, es sapratu, ko es tur ieraudzīju. Psihoterapeita kabinets! Makets bija veidots Knuta Hamsuna romānam „Pāns”. Neesmu lasījusi „Pānu”, taču reiz lasīju K. Hamsuna romānu „Bads” un mazais kabinets man diezgan labi saistījās arī ar šo romānu, tādēļ es it kā iegāju šajā mazajā, baltajā telpā, lai mēģinātu saprast, kā es jūtos. Mazais lodziņš, kurā kustējās gaisma, turpināja mani turēt uz šī viļņa un brīdī, kad Viktors Jansons stāstīja par leitnanta Glāna suni Ezopu, kuru Edvarda viņam bija lūgusi atdāvināt, es zināju, ka Glāns suni nošaus, pirms atdot. Un tieši to, tiklīdz biju par to iedomājusies, pastāstīja Viktors.

Šis makets mani iedvesmoja izlasīt romānu. Un pats kabinets… Ne tāds, kā parastais psihoterapeita kabinets – ar mīkstu dīvānu, mājīgu atmosfēru un laipnu seju, kura gatava uzklausīt. Šis man likās tik tīrs, tukšs un izbadējies, tāds, no kura nevar vienkārši piecelties un iziet. Šajā tev ir jāpaliek, jāskatās uz gaismu, kas spīd logā, un jāmeklē atbildes sevī. Es iedomājos, kā katrs no romāna varoņiem sēž šajā kabinetā un pārdomā lietas, kuras gatavojas izdarīt. Pēdējais no šī kabineta izietu Ezops, jo viņš piedotu savam saimniekam.

Elīza Stīpniece, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 12.5 klases skolniece

Izstādē „Atrasts tulkojumā” apskatāmi Mākslas akadēmijas studentu veidotie lugu maketi, kas atklāj autoru savdabīgo skatījumu par apmeklētājiem jau labi pazīstamām lugām, piemēram, V. Šekspīra „Sapnis vasaras naktī” vai H. Ibsena „Pērs Gints”, „Eijolfiņš” u.c., par kurām apmeklētājiem jau radies savs šķietami neapgāžams un dziļi iesakņojies priekšstats, taču studenti piedāvā ko jaunu un vēl neredzētu, izceļot nianses, kuras spēj pārsteigt ne tikai parastus izstādes apmeklētājus, bet pat jau pieredzējušus scenogrāfus un dramaturgus.

Maketi atspoguļo ne tikai katrai lugai raksturīgos motīvus, bet atklāj arī to autoru, jaunu cilvēku, pasaules redzējumu. Bieži vien lugu varoņi attēloti mūsdienu pasaulē, piemēram, Pēra Ginta sevis meklējumi tēloti industriālā ostas teritorijā. Visspilgtāk atmiņā palikusi Marijas Rozītes interpretācija par Knuta Hamsuna romānu „Pāns”, kura scenogrāfija risināta izmantojot noslēgtu psihiatra kabinetu, kurā pa vienīgo logu iespīd polārā dienas gaisma, kas romāna kontekstā ir vairāk kā vienkāršs gaismas stars, – tas kalpo arī kā galvenā varoņa psiholoģiskā raksturojuma veidotājs. Tieši šis negaidītais un neierastais tēmas risinājums bija tas, kas izstādē piesaistīja visvairāk, jo ļāva paskatīties citādāk ne tikai uz jau labi zināmajiem darbiem un to teātra iestudējumiem, bet uz visu teātra nozari kopumā, kurai mūsdienu pasaulē tiek pievērsts nepelnīti maz uzmanības.

Izstāde apmeklētājus rosina domāt ne tikai par tajā apskatāmajiem maketiem, bet par apdraudēto situāciju, kādā ir nonākusi Latvijas kultūras pastāvēšana, par ierobežoto budžetu un līdzekļiem, par nelielajām iespējām jaunajiem censoņiem izpausties, par grūtībām, kas tos nespēj apturēt, bet gluži pretēji – ir neapslāpējams dzenulis doties uz priekšu, pierādīt, cik kultūrai, konkrēti teātra mākslai, ir liela nozīme, tieši tāpēc mudinātu izstādi apmeklēt pēc iespējas vairāk cilvēku, jo šajos maketos, konkrētāk, to autoros, slēpjas mūsu kultūras nākotne, kam ir nepieciešama apmeklētāju atsaucība un atbalsts. Īpaši interesanta šī izstāde varētu šķist jauniešiem, kuriem tā būtu iespēja redzēt, ko spēj paveikt viņu vienaudži, bez tam autoru vēstījumu un domu gājienu visvieglāk uztvert būtu tieši jauniem cilvēkiem.

Valters Kristbergs. Makets H. Ibsena lugai "Helgelannes varoņi"

Dace Sloka. Makets H. Ibsena lugai "Eijolfiņš"Madara Lazdiņa. Makets H. Ibsena lugai "Pērs Gints"Rūdolfs Baltiņš. Makets M. Māterlinka lugai "Māsa Beatrise"Marija Rozīte. Makets K. Hamsuna romānam "Pāns"Valters Kristbergs. Makets H. Ibsena lugai "Helgelannes varoņi"Sintija Jēkabsone. Makets V. Šekspīra lugai "Sapnis vasaras naktī"