“Īstais eiropietis” Ādolfs Zāgers – Raiņa cilvēks Lugāno

Raiņa un Aspazijas māja

28. maijā plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, notiks literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas priekšlasījums ““Īstais eiropietis” Ādolfs Zāgers – Raiņa cilvēks Lugāno”.

Savrupa vientuļnieka dzīve bija politiskā emigranta “Artura Nagliņa” (Raiņa) apzināta izvēle: viņa īsto vārdu un patieso identitāti Šveicē, Lugāno ezera piekrastē aizvadītajos četrpadsmit trimdas gados vietējā sabiedrība pat nenojauta. Taču 1919. gada jūlijā pēc kāda Raiņa tautieša ieteikuma viņu Kastaņolā negaidīti uzmeklēja šveiciešu žurnālists-pacifists Ādolfs Zāgers (Adolf Saager, 1889–1949), kurš nesen bija apmeties Lugāno priekšpilsētā Masanjo (Massagno). Jau pirmajās tikšanās reizēs atklājās gan viņu politisko uzskatu, gan gara un interešu radniecība, tostarp arī abiem vienlīdz raksturīgā cieņa un pateicība pret “klasisko trimdinieku patvēruma zemi” Tičīno (Ticino). Taču jo īpaši Raini un Zāgeru tuvināja sapnis par vienotu, humānu un demokrātisku pēckara Eiropu, kurā līdztiesība tiktu garantēta arī patstāvību un politisko neatkarību izcīnījušajām mazajām tautām, tostarp latviešiem.

Ieskatu Raiņa dzejas pasaulē Zāgeram sniedza iepazīšanās ar “Jāzepa un viņa brāļu” vācu versiju tobrīd vēl tikai topošajā Aspazijas tulkojumā. Nodēvējis šo Raiņa darbu par “cilvēcības augsto dziesmu”, Zāgers publicēja drāmai veltītu cildinošu atsauksmi laikrakstā “Basler Nationalzeitung” ar cerību, ka tā sekmēs “Jāzepa un viņa brāļu” parādīšanos uz Eiropas skatuvēm.

Dzejnieks jau bija atgriezies dzimtenē, kad nāca klajā Zāgera “Jaunais Lugāno ceļvedis” (Neuer Fürer von Lugano, 1923), kurā “latviešu nacionālo varoni” Raini autors pieminēja kā vienu no ievērojamākajiem Lugāno apkaimes iedzīvotājiem. Šis ceļvedis līdz ar 1927. gada vasarā no Zāgera aizlienētā papildliteratūra Rainim, tobrīd Latvijas Republikas izglītības ministram, kalpoja kā nozīmīgs radošās ierosmes un izziņas avots, strādājot pie atmiņu grāmatas “Kastaņola” (1928).

Priekšlasījumā par Raiņa un Ādolfa Zāgera draudzību, kas turpinājās līdz pat dzejnieka nāvei 1929. gada septembrī, sevišķi tiks izcelti šveiciešu žurnālista un literāta mēģinājumi 30. gadu otrajā pusē veicināt “Jāzepa un viņa brāļu” autora piemiņas iemūžināšanu Kastaņolā, kuros iesaistījās arī šīs iniciatīvas atbalstītāji Latvijā.

Klausītājiem būs iespēja apskatīt Ādolfa Zāgera grāmatas ar veltījuma ierakstiem Rainim un Aspazijai no dzejniekpāra bibliotēkas krājuma.

Ieejas maksa: 6,00 eiro; skolēniem, studentiem, senioriem: 3,00 eiro.