11. septembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19, tiks atklāta gleznotājas Laimas Akmentiņas izstāde “Gaujas pieteka”. Tajā eksponētas gleznas un zīmējumi, kas tapuši, māksliniecei pētot dzimto pusi, Miegupītes apkārtni un Valmieras novada Kauguru pagasta ainavu.
Atklāšanā ar muzikālu priekšnesumu uzstāsies Adriāna Marta Gotlube (nikelharpa) un Austris Akmentiņš (vijole).
Izstādes centrā ir Latvijas daba kā dzīva atmiņas un pieredzes telpa. Gleznojot Miegupītes apkārtni, Laima Akmentiņa sajūt iepriekšējo paaudžu klātbūtni. Valmieras pusei un Kauguru pagastam piemīt bagāts kultūrslānis, par kuru māksliniecei bērnībā daudz stāstījis viņas vectēvs, dzejnieks Kārlis Eliass.
Izstādes stāstā Kārlis Eliass kļūst par mākslinieces ceļa biedru.
Aleksandrs Čaks 1929. gada izdevumā “Zaļā Vārna” Eliasa dzeju raksturojis kā garīgu, sapņainu un kosmisku, tajā saskatot arī ziemeļu tautām raksturīgo svētuma izjūtu. Eliasa dzejā mīlestība aptver sievietību kā plašāku, gandrīz mītisku tēlu, ko dzejnieks personificē ar vārdu “Madonna”. Nozīmīgi viņa daiļrades izdevumi ir krājumi “Madonnas pēdās” (1928) un “Pašu saulē” (1935).
“Arī Ojāra Vācieša dzejā sievietes tēls iegūst plašāku nozīmi – tā ir gan planēta Zeme, gan Gauja. Dzejolī “Gauja” upes izcelsmes teika vēsta, ka Gauja radusies tādēļ, ka Dievs bija iemīlējies. Šis mītiskais stāsts izstādē sasaucas ar ainavu kā dzīvības, mīlestības un atmiņas telpu,” stāsta muzeja speciāliste un izstādes kuratore Dace Micāne-Zālīte.
Harmoniskā izjūtā radītās ainavas un zīmējumi veido Laimas Akmentiņas personālizstādes valodu, kas stāsta par Latvijas dabu un cilvēku kā tās daļu. Darbus papildina Kārļa Eliasa dzejas rindas.
Izstādes nosaukums “Gaujas pieteka” apzīmē ne tikai konkrētu upes tecējumu, bet arī atmiņu un pieredzes plūsmu – no dzimtās vietas uz mākslinieci, no vectēva stāstiem uz šodienas glezniecību un no Latvijas ainavas uz skatītāja personisko izjūtu.
Izstāde apskatāma no 11. septembra līdz 31. oktobrim.