No 2022. gada 7. jūlija līdz 31. jūlijam Ojāra Vācieša muzejā Ojāra Vācieša ielā 19, Rīgā, aplūkojama izstāde “Svece pūrā”. Mākslinieces un dzejnieces Lotes Vilmas Vītiņas veidotajā izstāde satiekas dzejnieka Ojāra Vācieša mājās izdotais žurnāls “Kvēle” un Lotes Vilmas Vītiņas zīmētas pārdomas.
Izstāde noris Rīgas zīnu festivāla “Sābrs” ietvaros, kas no 8. jūlija līdz 10. jūlijam notiek galvenokārt Pārdaugavā. Festivāla centrā ir zīni – nelielā apjomā izlaisti mākslinieciskiem izdevumi –, un festivāls tiecas stiprināt mākslinieku un mazo izdevēju sadarbību, kā arī iepazīstināt plašāku sabiedrību ar šo mākslas formu.
Izstādē “Svece pūrā” aplūkojami Vāciešu ģimenes mājas žurnāla “Kvēle” numuri – Ojāra Vācieša ilgi pūrā turētā svece. Savukārt Lotes Vilmas Vītiņas zīmētās pārdomas lūkos atbildēt uz tādiem jautājumiem kā “Vai es varēju kļūt pat popzvaigzni?”, “Kāds ir mans patiesais potenciāls?”, “Vai paša un sabiedrības izveidotā identitāte var kļūt nogurdinoša?” un citiem.
“Citreiz ir tā – tu esi kļuvis par lielu un svarīgu vīru ar zināmām lietām, bet tu gribi arī kaut kādu citu, mazāku lietu, ko paturēt vienīgi sev un nerādīt pilnīgi nevienam – pat ne Ziedonim.
Cilvēki reizēm saka – neturi sveci zem pūra! Un, visā visumā, es viņiem piekrītu – mums visiem būtu gaišāk, ja pasaulē būtu sastopams arī tavas svecītes mirdzumiņš. Cik ilgi svece var degt pūrā, pirms tā noplok? Varbūt tā tikai gaida īsto brīdi. Varbūt dažreiz var ielīst pūra lādē kopā ar paslēpto sveci un tur sasildīties.
Varbūt, kad nomiršu, kāds paņems manu noslēpumu, paņems to, kas bija tikai mans, un atdos to atpakaļ pasaulei. Būs atklāšana un vasara, un cilvēki teiks – to gan es par viņu nezināju! Un viss atkal piederēs jums,” stāsta dzejniece.
Lote Vilma Vītiņa (1993) ir Rīgā dzīvojoša ilustratore un dzejniece. Ar mirušiem dzejniekiem viņai ir bijušas ilgstošas attiecības jau no pusaudžu vecuma, kad viņa aizrāvās ar Austru Skujiņu. Ar Ojāru Vācieti gan viņa ir vairāk sadraudzējies nesen, sajūsminoties par viņa slēptajiem ilustratora un maketētāja talantiem, kā arī lasot Ojāra rakstīto nekrologu par lielā sirseņa nāvi.
Foto un video materiāli var tikt izmantoti muzeja publicitātes pasākumos.
