Sestdien, 22. oktobrī, plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 6a) aicina uz ārstam, rakstniekam un dramaturgam Jānim Liepiņam veltītu atceres vakaru “Tas gaišums, ap ko zeme griežas”.
Pasākumā aktieru Zanes Jančevskas, Lidijas Pupures un Ģirta Jakovļeva izpildījumā skanēs Jāņa Liepiņa dzejas un prozas teksti, savukārt mūziku izpildīs Jēkabs Jančevskis, Imants Zemzaris un Ventis Zilberts.
Ārsts, rakstnieks, publicists Jānis Liepiņš (1930–2022) ir teicis: “Mazāk ēst un daudz klausīties mūziku! Tad būs mundrs prāts. To, ko esi sācis mātes virtuvē ēst, to vajag ēst līdz mūža galam, bet ar katru gadu par vienu kartupeļa šķēli mazāk, par vienu maizes šķēli mazāk, un tā beigās pārtikt tikai no mūzikas vien”. Par to visu mūžu bija pārliecināts viedais, daudzpusīgais Jānis Liepiņš.
Pēc profesijas ārsts, arī dietologs, Jānis Liepiņš sniedzis padomus plašam pacientu lokam un daudzus no tiem iemūžinājis savos rakstu darbos. Ienācis literatūrā 1956. gadā, kad laikrakstā „Padomju Jaunatne” publicēts viņa dzejolis, Liepiņš turpinājis rakstīt vairāk nekā sešdesmit gadus. Izdoto grāmatu skaits ir iespaidīgs. Vairākas no tām ir ar populārzinātnisku ievirzi, bet vairākumā tās ir stāstu, tēlojumu, dzejas un eseju grāmatas: „Pareiza krāsa” (1966), „Nedariet pāri” (1971), „Vasarlaiks” (1977), „Vārddevības” (1983), „Mirgojošie apļi” (1985). 20. gadsimta 90. gados top grāmatas, kurās autors stāsta par sev un Latvijas kultūras dzīvē nozīmīgām personībām, kuras apveltītas ar cildenumu, savu stāju un pārliecību. Tās ir grāmatas par rakstniecēm un sev tuvām aktrisēm – „Cildenās dāmas” (1994) – un teātri – „Ārrīgas teātris” (2015). Top arī grāmatas par saviem kolēģiem mediķiem „Mazais profesors” (1990), „Savi un sveši” (2001), „Higeijas klēpis” (2014).
„Jānis Liepiņš – dakteris, rakstnieks (visu žanru). Mūzikas, mākslas izjutējs, zinātājs. Izcilu aktrišu iekšējās pasaules pazinējs. Modelis. Jātnieks, kurš dokumentālajā filmā par Imantu Ziedoni startējis arī kā kaskadieris,” rakstījusi kultūras žurnāliste Genovefa Bērsone. Viņa draugu lokā bijuši izcili mākslinieki, ar kuriem laiks pagājis ne tikai sarunās, bet arī mākslas brīnuma darināšanā. Jānis Liepiņš ir viens no visvairāk portretētajiem latviešu rakstniekiem (deviņu tēlotājmākslas meistaru darbos, tostarp Leas Davidovas-Medenes un Felicitas Pauļukas).
Jāņa Liepiņa grāmatas atklāj viņa personību: plašās zināšanas, prasmi saskatīt kopsakarības un likumsakarības, faktu un personību saskares un krustošanās punktus, pat viedokļu sadursmi, bet allaž uzsverot un apliecinot cilvēka pašcieņu un latvisko kā vērtību. Tā ir rakstnieka teicamā atmiņa, dzīves pieredze, pazīšanās un draudzība ar daudziem Latvijas kultūras darbiniekiem, kā arī arhīvu, regulāras preses un literatūras studijas (vai ik dienu apmeklētā Misiņa bibliotēka).
Līdzās stāstu, tēlojumu, dzejas, eseju un populārzinātniskām grāmatām, Jānis Liepiņš rakstījis arī dramaturģiskas spēlēs, tāpēc dēvējams arī par Jāņa Akuratera muzeja dramaturgu. “Nemaldīšos apgalvot, ka vēl viena Jāņa Liepiņa kaislība bija muzeji. Bieži jo bieži rakstnieks iegriezās arī Jāņa Akuratera mājā. Vienmēr rakstnieka portfelī bija kaut kas jauns, topošs vai jau gatavs darbs, ko viņš laipni atrādīja. Tā veidojās abpusēja sadarbība daudzu gadu garumā, jo Jāņa Liepiņa ludziņas – spēles ( kā viņš pats tās dēvēja), literāri dramatiski scenāriji bija kā tāds neredzamais tilts, kas tuvina laikmetus, konkrētas personības un notikumus. Varētu teikt – Jāņa Liepiņa teātris, kas ātri kļuva apmeklētāju iemīļots. Bez tam, tas parādīja veidu, kā muzejā runāt ar apmeklētājiem, lai vēstures fakti un personāži saistoši uzrunātu mūsdienu cilvēkus,” stāsta muzeja speciāliste Ruta Cimdiņa.
Savām dramatiskām spēlēm Jānis Liepiņš allaž izvēlējās tādus nosaukumus, kas jau sākotnēji piesaista uzmanību, aprātīgi piesakot tēmu. Tas pamanāms jau pirmajā spēlē. Jāņa Liepiņa un Imanta Zemzara muzikāli dramatiska spēle „Dīvainais dīvāns” (2006) – J. V. Gēte starp Kristiānu un Mariannu Villemeri. Spēle aptver J. V. Gētes dzīvesbiedres Kristiānas pēdējos mūža gadus, kad Gēte iepazītas ar Frankfurtes baņķiera sievu Mariannu Villemeri un iemīlas viņā. Mariannai ir neapšaubāms dzejnieces talants, un Gēte mudina viņu ar saviem dzejoļiem piedalīties topošajā grāmatā „West Ostlicher Divan” Marianna arī uzraksta vairākus izcilus dzejoļus, kas tiek ievietoti grāmatā ar Suleikas vārdu, neizpaužot to īsteno autori. Par Mariannas Villemeres dalību kļūst zināms tikai vēlāk – pēc Gētes sievas Kristiānas nāves, kad grāmata „Westostlicher Divan” tiek izdota.
Līdzās iepriekšminētajai ludziņai, Jāņa Akuratera muzejā uzvestas vēl astoņas šādas dramatiskās spēles: Muzeju Nakts spēle „Stepa nams, jeb dejas pie Zaļās jumpravas”, „Hercoga staļmeistars un aktrise” (Gētes laika mīlestības spēle.), „Dziesminieks un leijerkaste” (maza šubertiāde), „Pļaviņu viesis Torņakalnā”, „Strīds Blombergā. Volfgangs Dārziņš un Paula Jēgere-Freimane”, „Cīniņi ar nelabo” (stāts par Jāņa Akuratera znota Friča Oša likteni), „Mīlestības un skatuves kvēlojumā” (stāsts par aktrisi Alisi Brehmani un komponistu Jāni Kalniņu jeb skatuves dialogi), „Monologu dīvainās pārvērtības” (slavenie Liepiņa monologi jeb asprātību kvintesence).
Biļešu cena – 2,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR.
Foto un video materiāli var tikt izmantoti muzeja publicitātes pasākumos.