10. oktobrī Ojāra Vācieša muzejā notika ikgadējais vidusskolēnu literārais konkurss “Ojāra Vācieša Pārdaugavas literārā balva 2022”. Tajā skolēni no Pārdaugavas skolām Ojāra Vācieša muzeja telpās radīja dzejas un prozas jaundarbus.
Piedāvājam iepazīties ar konkursa laureātu darbiem.
1. vieta. Sofija Keiča (Āgenskalna Valsts ģimnāzija)
centra pseidointelektuāļa portrets
es piedzimu 1994. gadā
privātajā klīnikā majoros
mani mamma
sauca par nīči
tētis par bilu geitsu
es uzaugu klusajā centrā
pabeidzu pirmo ģimnāziju
vienmēr zināju
ka esmu drusciņ labāks
jo jau skolā rakstīju dzeju
mamma ir aktrise
mans tētis ir režisors
mūsu ģimenei nekad netrūka
naudas un gaumes
vienmēr jutu
ka caur manu laicīgo miesu
runā latvijas kultūras dievs
mani dievināja latviešu valodas
skolotājas un klasesbiedrenes
es esmu dievs
kopš bērnības
gatekeepoju niku keivu
lasīju bītu paaudzes dzeju un
biju drusciņ labāks
mamma veda mani dažreiz līdzi
uz darbu
tāpēc cv bija vērts minēt
ka pazīstu žagaru jau 20 gadus
es gāju uz satori diskusijām
izteikt dziļu un nepopulāru viedokli
par sabiedrībā populārām tēmām
sēdēju kaņepes kultūras centra terasē
dzēru sojas piena latti
ierakstīju dziļu tvītu kontā
ar sekotāju skaitu lielāku
nekā videjā alga latvijā
paštītas cigaretes dūmi
atstāja manas kultūras plaušas
mīļā,
Es esmu drusciņ labāks par Tevi.
2. vieta. Agate Grīnhofa (NMV Rīgas Doma kora skola)
Sestdiena
Atļauj, uzburšu tev ainiņu!
Būsim pilsētas dezertieres! Aizbēgsim tālē!
Lasīsim Gēti, Šilleru, Gogoli, Vācieti un Čaku!
Klausīsimies Mocartu, Čaikovski, Debisī!
Izjutīsim visas pasaules emocijas, apreibsim
Bet nekad nerakstīsim, nespēlēsim, neradīsim.
Vai, ja vēlies, varam pievienoties
Kādam stirnu baram.
Un mūsu baru nekad nenokodīs vilki.
Mums Siltums būs no vairs neskūtām kājām,
Pinkainām, neskūtām galvām,
No plikas, dzīvas, drebošas miesas,
Sinhronā ritmā ar dabu un dievu, kas pulsēs
Mūsu pašu audzēto kažoku apņemtas.
Nu? Gatava? Celies? Nāc?
Skrienam, skrienam, skrienam! Skrienam, skrienam!
Tu nekusties…
Tavs skatiens vara naglām piesists manējam.
Es triecos ar galvu pret betona sienu.
Labi, labi, ja gribi palikt pilsētā,
Mēs kāpsim ārā no tastatūrām,
No cietumiem plaukstu izmēros
Ar neierobežotu datu pieslēgumu.
Mēs sēdīsimies pie klavierēm, ķersimies pie vijolēm,
Ar slikti nodrāztiem zīmuļiem mēs rakstīsim notis,
Dzejoļus, lugas un zīmēsim mājas.
Elipses, perspektīvas un proporcijas apgūsim pa ceļam!
Mēs radīsim, baudīsim, dzersim, smēķēsim,
Pēc katra smēķa dziedot pilnos kaklos.
Ja gribi, kaut kur dabūsim tev ūdenskrāsas,
Varēsi mālēt sev uz acīm rozā,
Un tad, iemīloties kārtējā neīstajā, varēsi
Rozo pludināt prom ar zil-zaļ-pelēko vertikālo upju straumēm.
Upju otas aizvelc līdz savām krūtīm,
Un tad, tieši tām pa vidu,
Mālē koši sarkanu, līdzjūtīgi pukstošu pulksteni,
Kurā ieskatīties katram, kurš pazaudējis laika izjūtu sapņojot,
Un varbūt arī pats mazliet pazaudējies.
Kā tev šāda ainiņa?
Lūdzu, saki, ka celsies!
Klavieres ir divu soļu un vienas izslēgšanas pogas attālumā.
Ūdenskrāsu man vēl nav,
Bet varbūt iesākumam derēs krītiņi?
Celies!
Celies.
Tavs skatiens tērauda naglām piesists manējam,
Tu klusē…
Man paliek žēl savas galvas,
Betona sienas vietā es to nolieku uz dūnu spilvena.
Tad es nolieku priekšā augstu pacelto spogulīti
Un iegrimstu atpakaļ filmā uz datora ekrāna.
Kādai meitenei ar tievu vidukli un sārtām lūpām
Tur notiek kaismīgs iekšējais monologs.
Pasmīnu.
3. vieta. Katrīna Liepiņa (Āgenskalna Valsts ģimnāzija)
***
ejot mājās no pieturas jāpaklausās the perfect girl
kā jau tas vienmēr ir bijis
nakts ir jauna
sieviete īsā halātā un levis čībiņās (un laikam tikai)
iekāpj vīrieša bmw
tak neviens neskatījās viņš teica lai gan skatījās
pie podjezda divi čaļi kādu gaida
apspriež to un smēķē
izskatās ka viņi kādu gaida jau ļoti ilgu laiku
jo es arī
diezgan mājīgi tā naktī
atnākt mājās noplēst skropstas meklēt leftoverus
no pilngadības dāvanām pievienotajiem raffaello un merci
vienkārši vakar beidzās nauda un kas ir tas ir
kad apēdīšu raffaello tad neēdīšu neko
baigi vajag
itin dzīvīgi kad neviena nav
monsterīti taisu vaļā ar zobiem
uz tv skan the perfect girl
nākamo dzeru sidru
kas nebija tik garšīgs cik skaista bija
tā etiķete ar violeto ābolīti
iekrītu dīvānā pieceļos un vēlreiz iekrītu
paldies dārgais japāni
ir fun
es šovakar izšķaidīju glāzi, nolauzu trīs nagus
un skūpstījos ar g.k. lai gan skatījās
atgriezos tukšā dzīvoklī
kas paliks tukšs nedēļu
rīt pasūtīšu boltu uz kredīta
uzvilkšu mirušu cilvēku apģērbu
un braukšu skatīties otro krastu
