No 28. marta līdz 29. aprīlim Ojāra Vācieša muzejā Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19, aplūkojama Ēsteres Zemītes personālizstāde “Mežs”, kas pievēršas dažādajiem priekšstatiem par mežu kā mitoloģijā, tā arī cilvēka priekšstatos un pieredzē par to.
Ēstere Zemītes izstādē redzamās meža ainavas atspoguļo mežu dažādos gadalaikos, apgaismojumos, dienas laikos, rādot mežu gan kā noslēpumainu, iespējamu briesmu vietu, gan vietu meditācijai, sevis izziņai un pieņemšanai. Gleznas gleznotas uz audekla ar eļļas krāsām, izmantojot arī pasteļkrītiņus, tādējādi radot viegluma un noslēpumainības iespaidu.
Par bagātīgo meža nozīmi mitoloģijā un kultūrā māksliniece stāsta: “Simbolu grāmatā “Zīmes un simboli” par mežu rakstīts, ka “mitoloģiskajā apziņā mežs atspoguļo cilvēka psihi. Tas ir milzīgs, noslēpumains un it kā nekustīgs, tomēr tajā pulsē apslēpta dzīvība. Mežs ir barjera starp zināmo un nezināmo, tumšs, neizskaidrojams un sievišķs, saistīts ar apaugļošanos un dzemdi, iniciāciju un pārdabiskiem spēkiem. Meži pasaulē bija pirmā vieta, kas tika saistīta ar gariem un dievībām. Tā ir arī vietā, kurā cilvēkam nākas pārvarēt bailes, taču rezultātā viņš gūst patiesu izpratni par sevi. Mūsdienās, kad koku izciršana ir kļuvusi par globālu problēmu, mežs ieguvis jaunu simbolisku nozīmi – tas rāda robežu, cik tālu cilvēks ielauzies dabas pasaulē.””
Gleznotāja Ēstere Zemīte (1973) beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, kā arī Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolu “Attīstība”. Strādājusi par gleznošanas pasniedzēju, skolotāju, lektori, Dienas centra ielu bērniem vadītāju, sociālo pedagoģi. Kopš 2018. gada strādā Valsts sociālās aprūpes centrā “Rīga” par sociālo darbinieci. Kopš 2021. gada Ēstere praktizē arī smilšu spēles terapiju ar bērniem un pusaudžiem.
Kontemplācijas skolotājs, teologs Juris Rubenis par Ēsteres darbiem raksta: “Katrs cilvēks var atvērt savu dvēselei tikai par ievainojamības cenu. Tas ir iemesls, kāpēc mums ir tik grūti atvērties. Ēsteres Zemītes gleznas ir drosmīga atvēršanās, atklājot trauslu, smalku, bet ļoti spēcīgu sievietei pieejamu dzīves izjūtu. Viņas darbos ir vieglums, daudz telpas un Klātbūtnes. Tajos apvienojas mūsdienīgums, dziļums un tradīcija. Tās ir gleznas, kas var palīdzēt atvērties to uzmanīgam vērotājam.”
