Jāņa Akuratera muzejā Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, 10. maijā plkst. 18.00 aicina uz mākslinieka Voldemāra Irbes 130. gadu jubilejai veltītas izstādes “Krāšņā pieticībā” atklāšanu. Izstādē eksponēti mākslinieka gleznas un grafikas no 20. gadsimta 20.–30. gadu rakstnieku un aktieru saloniem.
Pasākumā izskanēs fragmenti no Voldemāra Irbes savulaik paša sacerētajām brošūrām par zemapziņu, glezniecību un savu dzīvi, kā arī laikabiedru atmiņas par šo savdabīgo mākslinieku. Pasākumā izskanēs arī mūzika Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkņu izpildījumā.
2023. gads ir mākslinieka Voldemāra Irbes 130. jubilejas gads. Divas mākslinieka gleznas greznojušas arī Jāņa Akuratera mājas sienas, tāpēc muzejs aicina uz izstādi, kurā eksponēti Irbes darbi, kas savulaik rotājuši rakstnieku un aktieru salonus un tagad atrodas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.
“20. gadsimta 20.–30. gados radošās inteliģences dzīvokļus un mājas interjerus bieži vien greznoja latviešu autoru mākslas darbi. Veidojās privātās gleznu kolekcijas, ko veicināja arī savstarpējie kontakti starp māksliniekiem, rakstniekiem un aktieriem. Kāda neliela daļa no rakstniekiem un aktieriem šajā laikā piederošajiem mākslas darbiem ir nonākusi Rakstniecības un mūzikas muzeju krājumā, un šī niecīgā daļa ļauj veidot priekšstatus par tā laika aktualitātēm kolekciju veidošanā. Starp mākslas autoriem savu popularitāti ir baudījis arī savdabīgais mākslinieks Voldemārs Irbe. Šķiet, tas ir bijis ne tikai tādēļ, ka, būdams ļoti ražīgs autors, kuram darbu lielākā daļa bija nelielos formātos, glezniņas un grafikas piedāvāja par nelielu samaksu. Iespējams, ka sava nozīme popularitātei privātpersonu kolekcijās bija arī tam, ka viņš pielāgojās pasūtītāju vēlmēm. Rakstnieku un aktieru kolekcijās ir ne tikai gleznas, kurās ir puķu pušķi un izcili zemnieku māju noskaņu tvērumi dažādos gadalaikos, bet arī tirgu, amatnieku darbnīcu, baznīcu, pilsētu nomaļu, krogu skati, kuros mākslinieks ir atklājis savu īpašo meistarību,” par stāsta Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Maira Valtere.
Jāņa Akurateram piederošajā mākslas darbu kolekcijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām un kurā ir 17 autoru darbi, ir arī divi Voldemāra Irbes darbi – lauku ainava un “Trīs cilvēki pie galda”. Savukārt plašākā šī mākslinieka darbu kolekcija starp rakstniekiem savulaik ir bijusi Annai Brigaderei. Laikabiedru atmiņas vēsta, ka Irbīte ir bijis biežs rakstnieces viesis, jo viņai paticis ar viņu aprunāties. Izstādē eksponēti Voldemāra Irbes darbi arī no Mirdzas Ķempes, Jāņa Grota, Jāņa Plauža, Bertas Rūmnieces un Alīdas Vānes kolekcijām Rakstniecības un mūzikas muzejā.
Voldemārs Irbe dzimis Valkas apriņķa Beļavas pagastā izteikti reliģiozā pareizticīgo ģimenē. No 1908. līdz 1911. gadam mācījies Rīgas Daiļkrāsotāju palīdzības biedrības vakara kursos (Vācu amatniecības biedrības skolā) pie Burkarda Dzeņa, Jāņa Kugas, Artūra Cimmermaņa. Laikā no 1911. līdz 1913. gadam apguvis gleznošanu Jūlija Madernieka studijā. 1915. gadā pēc tēva nāves iestājies Svētā Alekseja pareizticīgo klosterī, bet neilgi pēc tam 1. Pasaules kara frontes tuvošanās dēļ klosteris tiek evakuēts uz Krieviju. Voldemārs Irbe pametis klosteri, lai kājām dotos svētceļojumā uz Svēto Zemi un tālāk uz Ēģipti. Sava ceļojuma laikā mākslinieks dzīvojis Pēterburgas un Maskavas klosteros, ceļojis cauri Novočerkaskai, Novorosijskai līdz Kaukāza kalniem, bet tālāk netiek karadarbības dēļ. 1919. gadā Irbe atgriezies Rīgā. 20. un 30. gados viņš piedalījās mākslas izstādēs, nepārtraukti eksponēja darbus savā darbnīcā Brīvības ielā 30, ko regulāri reklamēja laikrakstos. Basām kājām viņš klejoja un gleznoja Rīgā, Jūrmalā, Tukumā un citur. Miris Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada 10. oktobrī Rīgā, kad viņu nogalināja kāda nejauša zenītartilērijas šāviņa šķemba. Apglabāts Miķeļa kapos.
Izstāde aplūkojama no 10. maija līdz 20. jūnijam.
