No 1. jūlija līdz 20. augustam Ojāra Vācieša muzejā Ojāra Vācieša ielā 19, Rīgā, aplūkojama Agneses Čemmes izstāde “Tēls iziet no lapas”. Izstāde noris Rīgas zīnu festivāla “Sābrs” ietvaros. Tā centrā ir zīni – nelielā apjomā izlaisti mākslinieciskiem izdevumi –, un festivāls tiecas stiprināt mākslinieku un mazo izdevēju sadarbību, kā arī iepazīstināt plašāku sabiedrību ar šo mākslas formu.
Kā iedvesmas avots izstādes tapšanā Agnesei Čemmei kalpojusi Ojāra Vācieša zīmēta grafika. Par darbu pie izstādes māksliniece stāsta: “Ķieģelu motīvs, kam pāri skrien izlijušas tušas tēls. Kājas tam stabili turas uz lapas apakšējās malas ar caurumu ķermeņa viducī. Tas, iespējams, ir telpaugs vai vīteņaugs uz āra sienas, kas stiepjas pa to kā izlijusi tušas peļķe, rakstnieka rokai sniedzoties pēc nākamā vārda.
Prātā nāk Frančesko Goijas darbs “Saturns apēd savu dēlu” no sērijas “Melnās gleznas”, kas gleznots vienā no viņa dzīvesvietām uz mājas sienas. Saturna tēls un visa šī aina iemieso haosu un tukšumu, tie ir stāvokļi pirms jaunā rašanās. Rakstnieks apsēžas pie galda, zīmē apļus, varbūt tajos dzīvo vārdi, daži no tiem ir jāzaudē, iespējams, pat šādā baismīgā ainā…
Ojārs Vācietis staigāja apkārt ar astoņiem kustoņiem kabatā, un tie bija pavisam citi tēli, varbūt atrasti Māras dīķa krastā. Apskatot daļu no dzejnieka zīmējumu arhīva, mani uzrunāja viens melnbaltais zīmējums, jo tas nebija saprotams un izskatījās nepabeigts. Tomēr var labi nolasīt fona motīvu, un šis motīvs man iekāpj kabatā, nēsāju to līdzi un izjaucu pa daļām. Ķieģelim ir vienkārša salikuma forma, ar to pašu ritmu var uzbūvēt citas formas kā tetrī, kas labi turas kopā. Vai mājas sienu, pagalmā mūri, kas atdala dārzu no kaimiņiem, uz kura izstiepušies zaļie stiebri rudenī paliek sarkani. Domāju, ka Vācietis sniedzās pēc rakstāmā, apgāza tušas trauku un vēlāk apvilka izlijušo pleķi uz ķieģeļu fona. Tas varbūt neko nenozīmē, un šis tēls transformējas teikumā, kas iziet no lapas.”
Agnese Čemme (1989) ir vizuālā māksliniece, kas dzīvo un strādā Rīgā. 2017. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, Keramikas nodaļu. Papildinājusi studijas Erasmus apmaiņas programmā – ArtEz University of the Arts Nīderlandē, Fine arts Sculpture departamentā. Kopš 2014. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, divas reizes ieguvusi iespēju uzturēties Citē rezidencē Parīzē. 2020. gadā izveidojusi keramikas studiju Pārdaugavā, kur vada individuālas meistarklases un darbnīcas. 2021. gada pavasarī dibinājusi un vada Ag Gallery Rīgā, kur rīko aktīvu laikmetīgās mākslas programmu ar aktuāliem Latvijas un ārzemju māksliniekiem. Savos darbos māksliniece izmanto dažādas tehnikas – tekstu, kolāžu, grafiku un keramiku kā metaforu patstāvīgai kustībai cauri informācijas plūsmai. Pēdējo gadu laikā viņas darbos par svarīgu elementu kļuvis siluets, ēna, kas skatītājā izraisa asociāciju virkni par indivīda uztveri starp valodu, tās fonu un attēliem. Ar vienkāršiem paņēmieniem tiek radīti attēli, kas aicina apšaubīt mūsu pašu uztveri par objektu un tā pieņemto priekšstatu sistēmu.
