Krišjāņa Barona muzejā līdz decembra vidum aplūkojama izstāde “Krišjāņa Barona iela. Toreiz un tagad”. Tajā vēsturiskās fotogrāfijās un pēdējo gadu laikā tapušos attēlos aplūkojamas pārmaiņas, kādas vairāk nekā gadsimta laikā piedzīvojusi iela.
““Krišjāņa Barona iela. Toreiz un tagad” ir veltījums mūžam mainīgajai ielai, tās skaistajiem namiem un bagātajai kultūrvēsturei,” stāsta izstādes veidotāji.
Izstādē aplūkojamas Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Nacionālā arhīva vēsturiskās fotogrāfijas. Ielas mūsdienu skatus iemūžinājuši Čiekurkalna pamatskolas fotodizaina pulciņa audzēkņi, viņu skolotāja Guzele Ivanova, kā arī muzeja brīvprātīgais Ivans Meščans.
Daļa tagadējās K. Barona ielas iezīmēta Rīgas 1797. gada plānā ar nosaukumu Pirts iela, aptuveni no tagadējās Elizabetes ielas līdz tagadējai Matīsa ielai. 1844. gadā minēta ar nosaukumu Lielā Pirts iela. 1859. gadā Pirts iela pārdēvēta krievu karavadoņa mazdēla, Baltijas ģenerālgubernatora, vēlākā Pēterburgas ģenerālgubernatora kņaza Aleksandra Suvorova vārdā. Pēc Suvorova tilta izbūves pār Pilsētas kanālu toreizējā Suvorova iela 1861. gadā pagarināta, savienojot to ar Audēju ielu. 1877. gadā Rīgas adrešu grāmatā ielas posms no Suvorova tilta līdz Elizabetes ielai minēts kā Suvorova bulvāris, kas vēlāk iekļauts Suvorova ielā. P. Stučkas valdības laikā 1919. gadā iela bija pārdēvēta Vācijas strādnieku kustības darbinieka, filozofa Ferdinanda Lasāla vārdā.
- gada 2. novembrī tika pieņemts pirmais lēmums par ielu pārdēvēšanu Rīgā. Kopumā pārdēvēja 192 Rīgas ielas, viena no tām bija arī Suvorova iela, kas turpmāk nesa Krišjāņa Barona vārdu.
Lēmums par to tika publicēts “Valdības Vēstnesī”. Jau 1920. gadā Rīgas galva Artūrs Frīdenbergs nolēma, ka Rīgā jāmaina ielu nosaukumi. Šis pienākums tika uzdots Rīgas pilsētas domes Izglītības nodaļai. Komisijā darbojās ļoti daudz ievērojamu cilvēku – pedagogs Fricis Adamovičs, rakstnieks Kārlis Skalbe, etnogrāfs Matīss Siliņš un arī filologs Kārlis Straubergs. Presē ļoti daudz slavenu cilvēku, arī Jānis Endzelīns, pārbaudīja un komentēja šo ielu nosaukumu pareizrakstību, vērtēja šo nosaukumu nozīmi.
Izstāde tapusi ar Memoriālo muzeju apvienības finansiālo atbalstu.
Fotoizdrukas – Ints Sedlenieks
Videoanotācijas – Andris Ērglis
Tehniskais atbalsts – Ivans Meščans, Egils Kārkliņš
Idejas autore – Rūta Kārkliņa
