Sarunas ar Mikelandželo

Jāņa Akuratera muzejs
Attēlā redzamas divu personību portretu attēlojumi. Kreisajā pusē ir slavenā itāļu renesanses meistara Mikelandželo Buonaroti portrets, kurā viņš attēlots ar nopietnu sejas izteiksmi un bārdu. Labajā pusē ir latviešu rakstnieka un dzejnieka Jāņa Akuratera fotogrāfija, kurā viņš redzams ar raksturīgo bārdu un ūsām, skatoties tieši kamerā. Šie divi portreti apvieno vēsturiskus un kultūras tēlus no atšķirīgām laikmetiem un ģeogrāfiskām vietām.

13. janvārī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 6a) aicina uz Jāņa Akuratera 149. dzimšanas dienas svinībām – pasākumu “Sarunas ar Mikelandželo”, kurā izskanēs Mikelandželo Buonarroti dzīvesstāsts un dzeja Viļa Daudziņa lasījumā, savukārt dziesmas ar Jāņa Akuratera vārdiem izpildīs Ieva Parša.

Ik gadu 13. janvārī Jāņa Akuratera muzejs aicina uz rakstnieka dzimšanas dienas svinībām. Šogad Jāņa Akuratera 149. jubilejas pasākums aizsāks arī itāļu renesanses tēlnieka, gleznotāja Mikelandželo Buonarroti (1475–1564) 550. jubilejas gada atzīmēšanu. Pasākumā izskanēs Mikelandželo dzīvesstāsts, vēstules un dzeja Viļa Daudziņa lasījumā un dziesmas ar Jāņa Akuratera vārdiem Ievas Paršas izpildījumā.

1914. gadā laikrakstā “Latvija” publicēti divi Mikelandželo Buonarroti dzejoļi Jāņa Akuratera tulkojumā. Tā bija pirmā reize, kad slavenā itāļu renesanses meistara dzeja bija lasāma latviešu valodā. Zīmīgi, ka no sev īpaši tuvā renesanses laikmeta Jānis Akuraters ir izvēlējies tulkot tieši Mikelandželo dzejoļus. Slavenā itāļu meistara vārds ir pazīstams visā pasaulē, bet mazāk zināms ir fakts, ka viņš bija ne tikai tēlnieks, gleznotājs un arhitekts, bet arī dzejnieks.

Dažkārt mēdz teikt, ka poēzija bija jaunākā no Mikelandželo mūzām un viņš to turējis Pelnrušķītes lomā. Viņš nemīlēja ar saviem dzejoļiem iepazīstināt plašāku pasauli. Vēl līdz mūsdienām dzeja ir mazāk zināmā un mazāk pētītā Mikelandželo daiļrades daļa. Arī viņa laikabiedri par to zināja ļoti maz. Manuskriptu, kuru pēc tuvāko draugu vēlmes Mikelandželo sagatavoja, tā arī viņa dzīves laikā neizdeva. Pilnīgākie Mikelandželo dzejoļu apkopojumi iznāca tikai 19. gadsimta beigās, kad Čezare Guasti un Karls Freijs bija veikuši rūpīgu Mikelandželo atstāto rokrakstu izpēti.

Arī latviešu lasītājam Mikelandželo šī daiļrades daļa ir mazzināma. Vēl bez Jāņa Akuratera vairākus Mikelandželo dzejoļus 20. gadsimta 30. gados ir atdzejojusi Zinaīda Lazda. Pasākumā 13. janvārī izskanēs gan Jāņa Akuratera, gan Zinaīdas Lazdas atdzejotie dzejoļi. Savukārt speciāli pasākumam dažus jaunus Mikelandželo sonetu atdzejojumus būs radījis Aivars Eipurs.

13. janvāra Jāņa Akuratera jubilejas pasākuma otrajā daļā muzeja Gaišajā salonā tiks atklāta foto izstāde “Mikelandželo Buonarroti dzimtā puse”, kas tapusi sadarbībā ar Mikelandželo Buonarroti muzeju Kaprēzē (Museo casa natale di Michelangelo Buonarroti) Itālijā.

Mikelandželo ir dzimis Kaprēzē. Līdz mūsdienām kalna galā ir saglabājušās mūra ēkas, kur savulaik dzīvoja Mikelandželo tēvs, Kaprēzes pilsētas galva. Ainaviskā vide un kāda īpaša gaisotne ir raksturīga Kaprēzei Mikelandželo – kā kopš 1913. gada sauc šo nelielo ciematu. Kopš 1875. gada tur ir Mikelandželo muzejs.

Izstādi atbalsta Memoriālo muzeju apvienība un Jāņa Akuratera biedrība.

Ieejas maksa: 2 EUR, skolēniem, studentiem, senioriem – 1,50 EUR.

Pasākums tiks fotografēts. Foto un videomateriāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.