Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs (Rīga, Alberta iela 12-9) no 17. janvāra aicina apmeklēt Rūdolfa Blaumaņa istabas jauno ekspozīciju, kas vēsta par Alberta ielā aizvadīto rakstnieka dzīves periodu.
Laikā no 1906. līdz 1908. gadam Rūdolfs Blaumanis kā apakšīrnieks mitinājās nelielā istabā Jaņa Rozentāla ģimenes dzīvoklī Alberta ielā. No vienas puses, tas bija harmonisks laiks Blaumaņa dzīvē, par kuru viņš pats kādā vēstulē ir izteicies, ka “esmu pilnīgi kā savā famīlijā”, taču no otras puses, šis periods ir smagas slimības apēnots. Rakstnieka askētiskā istaba, kuru laikabiedri salīdzināja ar mūka celli, bija Blaumaņa pēdējā mājvieta Rīgā. Ekspozīcijas dizainers Dāniels Šatalovs stāsta, ka tas arī devis impulsu: “Par iedvesmu ekspozīcijai kalpoja Rūdolfa Blaumaņa pieticīgais dzīvesveids, toties pārbagātā garīgā pasaule.”
Darbs pie jaunās Rūdolfa Blaumaņa istabas ekspozīcijas sākts 2023. gadā, sadarbojoties ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Holgeru Eleru. Tā brīža LMA Produktu dizaina nodaļas studenta, nu jau absolventa, Dāniela Šatalova izveidotais ekspozīcijas projekts un Grafikas nodaļas absolventes Justīnes Emīlijas Briezes īpaši Blaumaņa istabai radītie mākslas objekti rosina nesteidzīgi aizmirsties un iejusties rakstnieka pasaulē, gan lasot un pētot informatīvos materiālus, gan ļaujoties noskaņām, kuras aizved uz Blaumaņa dzimto pusi pie viņa dzīvē vissvarīgākā cilvēka – mātes. Kopā ar muzeja speciālisti un ekspozīcijas satura autori Maiju Laimīti tapis dziļš un emocionāli spēcīgs vēstījums par rakstnieka dzīves pēdējiem gadiem. Tomēr tas neatklājas uzreiz – apmeklētāji aicināti iesaistīties un atklāt saturu, kas brīžiem ir slēpts pirmajam skatienam. Pašu interese un aizrautība tam ļauj parādīties izšuvumos, spogulī un aizplīvurotā stiklā, aizkaros un galdā, kas jāatkausē ar savu roku siltumu.
Ekspozīcijas māksliniece Justīne Emīlija Brieze stāsta: “Dizains veidots, apvienojot māksliniecisko izteiksmi ar Blaumaņa dzīves un daiļrades dziļāku izpēti. Vizuālās mākslas valodā interpretēts Blaumaņa stāsts “Baltais”, atspoguļojot gan viņa dzīves notikumus, gan daiļradē sastopamos tēlus, vienlaikus ņemot vērā 19. gadsimta beigu sociokulturālo kontekstu. Ekspozīcijā atklājas daudzslāņains un simbolisks naratīvs, kas pēta iekšējās un ārējās dzīves telpas attiecības, raisot pārdomas par identitāti, sabiedrības normām un cilvēka stāvokli. Blaumaņa nozīme mūsdienu kontekstā ir ne tikai literārās vēstures, bet arī latviešu kultūras un identitātes mantojums, kas izgaismo viņa darbu tēmu un motīvu klātbūtni mūsu kolektīvajā apziņā, pārsniedzot laika robežas.”
“Es ceru, ka cilvēki apstāsies kaut uz mirkli un aizdomāsies par to, cik dzīve ir trausla, par cilvēkiem, kas viņiem ir tuvi, un to, cik patiesībā viegli ir kādam palīdzēt,” aicinot uz muzeju, piebilst Dāniels.
Ekspozīcija veidota sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, iekārtota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
